Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) atbalsta finansējuma palielināšanu aizsardzībai, bet neatbalsta 2026. gada budžeta projekta virzīšanu uz Saeimu, piektdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē paziņoja ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

Savukārt LDDK prezidents Andris Bite uzsvēra, ka valdības ambīcijas par publisko izdevumu samazināšanu ir daudz par mazu un darba devēji joprojām uzstāj uz valdības izdevumu samazināšanu 850 miljonu eiro apmērā.

Bite uzsvēra, ka ministrijas nav izpildījušas pat valdības doto uzdevumu samazināt izdevums par 150 miljoniem un tos samazinājušas krietni mazākā apmērā.

"Tāpat mēs turpinām strauji audzēt valsts parādu, aizņemamies un tērējam daudz vairāk, nekā varam nopelnīt. Parāda apkalpošanai vien tērēsim 713 miljonus eiro, kas, piemēram, ir Iekšlietu ministrijas budžets," teica Bite.

Tāpat viņš vērsa uzmanību, ka, pēc uzņēmēju teiktā, situācija eksporta tirgos attīstās daudz sliktāk nekā pesimistiskākajās Finanšu ministrijas (FM) prognozēs, tāpēc ir jāgatavojas daudz sliktākiem apstākļiem ekonmikā nekā līdz šim.

Memorandu par publiskā sektora izdevumu samazināšanu par 850 miljoniem eiro 2026.gada valsts kopbudžetā piedāvās parakstīt ne tikai valdošajā koalīcijā esošajām partijām, bet arī opozīcijā esošajām partijām, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite.

Viņš norādīja, ka LDDK un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) memorandu piedāvās parakstīt ne tikai valdošajā koalīcijā esošajām partijām, bet arī opozīcijā esošajām partijām, lai tādējādi sabiedrība varētu uzzināt, kuras partijas ir gatavas strādāt konstruktīvi.

LDDK prezidents arī pauda viedokli, ka politiķi izdara kļūdu, baidoties par šo jautājumu runāt un pieņemt lēmumu, ņemot vērā gaidāmās vēlēšanas. "Viņi domā, ka tie ir nepopulāri lēmumi. Mēs domājam, ka nepopulārs lēmums būtu vilkt garumā un nespert šo soli," sacīja Bite, piebilstot, ka sabiedrībai ir nepieciešami izlēmīgi politiķi.

Savukārt, komentējot valdību veidojošās partijas "Progresīvie" paziņojumu, ka partija neparakstīs LDDK un LTRK piedāvāto memorandu, kas paredz valsts izdevumu samazināšanu par 850 miljoniem eiro, Bite atbildēja, ka par partijas argumentiem šobrīd ir grūti runāt, jo sarunas ar partiju par šo memorandu vēl nav notikušas - tās paredzētas parīt.

Valdības izdevumu pārskatīšanas ciklu, kurā ministrijas prezentēja savus izdevumu samazināšanas pasākumus, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite un ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs noslēdza ar tikšanos ar Latvijas Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, lai pārrunātu valdības izdevumu pārskatīšanas mērķus, ministriju iezīmētos taupības pasākumus un kopējo procesu organizāciju.

Jau pagājušā gada septembrī LDDK brīdināja par ekonomikas palēnināšanos un norādīja uz nepieciešamību pārskatīt valdības izdevumus, lai nodrošinātu finansējumu valsts izvirzītajām prioritātēm. LDDK ieskatā valdības noteiktie mērķi nav pietiekami, lai risinātu aktuālās vajadzības un aizsardzības prioritātēm un ģimenes lietām ir nepieciešams krietni vairāk kā 150 miljoni eiro.

"LDDK ieskatā izdevumu samazinājumam ir jābūt vismaz 850 miljoni eiro apmērā, kas rastu iespēju novirzīt gan nepieciešamos 500 miljonus papildus aizsardzības vajadzībām, gan finansējumu ģimeņu atbalstam un izglītības reformai. Mūsu ieskatā ministrijas nav piegājušas izdevumu mazināšanai ar to atbildības sajūtu, kādu sagaidām šajos ekonomikas un ģeopolitiskajos apstākļos." Stāsta LDDK prezidents Andris Bite.

Valdība virza vaslts budžeta grafiku bez vienošanās un bez plāna izdevumu mazināšanai, informē Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK).

Finanšu ministrijas (FM) rīkojuma projekts par valsts budžeta un turpmāko gadu budžeta plānošanas grafiku Ministru kabineta otrdienas, 28. aprīļa, sēdē tika iekļauts un virzīts pēdējā brīdī, ignorējot sociālo partneru iepriekš iesniegtos priekšlikumus par nepieciešamajiem labojumiem.

LDDK norāda, ka tā ir vairākkārt rosinājusi papildināt rīkojuma projektu par valsts budžetu 2027. gadam un budžeta ietvaru 2027., 2028., 2029. un 2030. gadam sagatavošanas grafiku ar pasākumu, kas nosaka ministrijām iesniegt priekšlikumus Valsts kancelejai un FM par reformām, kuras paredz samazināt un efektivizēt publiskā sektora izdevumus, optimizēt funkcijas un publiskos pakalpojumus.

Par Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidentu uz nākamajiem trīs gadiem pārvēlēts zivju pārstrādes uzņēmuma SIA "Karavela" valdes loceklis Andris Bite, informēja LDDK.

Sapulcē piedalījās 118 darba devēju pārstāvji, kuri ievēlēja arī 14 padomes locekļus.

LDDK padomē līdzās Bitem uz turpmākajiem trīs gadiem ievēlēti SIA "Laflora" valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks, AS "SAF Tehnika" valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs un SIA "Latvijas Mobilais telefons" prezidents Juris Binde.

Tāpat padomē darbosies AS "Latvijas finieris" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis, AS "Olpha" padomes priekšsēdētājs Jānis Buks, Latvijas Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps, AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste un AS "CleanR Grupa" padomes priekšsēdētājs Guntars Kokorevičs.

Padomē ievēlēta arī Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektore Ināra Pētersone, Latvijas Privātās un iespējkapitāla asociācijas valdes loceklis Edgars Pīgoznis, Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrības "Latraps" valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks, SIA "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks, Rīgas brīvostas pārvaldes pārvaldnieks Ansis Zeltiņš un Rīgas Tehniskās universitātes attīstības un finanšu prorektors Artūrs Zeps.

Norisinājusies Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu apakšpadomes sēde. Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) atbalsta valsts drošības un aizsardzības finansējuma palielināšanu, taču LDDK nevar atbalstīt šādu valsts budžeta izstrādes politiku un budžetu kopumā, jo valdība nav ņēmusi vērā sociālo partneru ieteikumus un nav nodrošinājusi sociālo dialogu.

Sēdē tika turpinātas diskusijas par valsts budžeta 2026.gadam sagatavošanu, pirms tā izskatīšanas 10.oktobra NTSP sēdē. LDDK prezidents Andris Bite pauda nostāju - "Mēs atbalstām, ka tiek palielināti ieguldījumi valsts drošība un aizsardzībā, nodrošinot tam nepieciešamo finansējumu, taču nevaram atbalstīt procesu kā tiek apspriestas budžeta prioritātes, kādā apmērā ir samazināti valdības izdevumi un apstiprināti lēmumi. Visa valsts budžeta izstrādes procesa laikā sociālo partneru iesaiste ir bijusi formāla, nepiedāvājot iespēju iepriekš savlaicīgi apspriest lēmumu projektus pēc būtības. Netiek nodrošināti darba materiāli un budžeta projektā iekļautie pasākumi nav apspriesti ar sociālajiem partneriem. Līdz ar to, LDDK nevar atbalstīt šādu valsts budžeta izstrādes politiku un budžetu kopumā."

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) šā gada pirmajā Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē prezentēs priekšlikumus tam, kā sasniegt 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) valsts aizsardzībai, informēja LDDK.

LDDK piedāvās rīcības soļus progresam publiskā sektora izdevumu mazināšanā, efektivitātes uzlabošanā un birokrātijas mazināšanā.

Valsts aizsardzība Latvijas iedzīvotāju drošībai ir prioritāte, kuras īstenošanai finansējums jārod, samazinot tēriņus par 850 miljoniem eiro 2026.gada valsts kopbudžetā, uzskata LDDK padome.

LDDK rosina panākt vienošanos par vairākiem lēmumiem un nosacījumiem, tostarp LDDK ieskatā nepieciešama nekavējoša politiska apņemšanās samazināt izdevumus vispārējās valdības sektorā par 5% jeb 850 miljoniem eiro.

Tāpat Ministru kabinetam nepieciešams uzņemties izdevumu samazināšanas procesa vadību, kā arī nospraust darba plānu, kurā nodalīti gan īstermiņā, gan vidējā termiņā veicamie izdevumu pārskatīšanas pasākumi.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) joprojām uzskata, ka nākamā gada valsts budžetā var rast ietaupījumu 850 miljonu eiro apmērā.

Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē LDDK prezidents Andris Bite savu uzrunu sāka ar pārmetumiem, ka valdības sociālajiem partneriem nav bijis iespējams laicīgi iepazīties ar budžeta dokumentiem, jo informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028.gadam" publiski pieejams kļuva tikai dažas minūtes pirms NTSP sēdes sākuma.

Viņš uzsvēra, ka ministrijas nav izpildījušas pat Ministru kabineta doto uzdevumu - samazināt budžetu 150 miljonu apmērā un efektivizēt valsts pārvaldi.

"Ambīciju līmenis par budžeta izdevumu samazināšanu ir nepietiekams," teica Bite.

Pēc viņa teiktā, nav līdz galam skaidrs, uz kā rēķina visas vajadzības valsts budžetā tiks segtas. Ārējais parāds turpinās pieaugt, un palielināsies parāda apkalpošanas izdevumi, Bite norādīja. Viņaprāt, plaisas nesamazināšana starp budžeta izdevumiem un ieņēmumiem nākamajos gados radīs ļoti smagu efektu uz sabiedrību kopumā.

Latvijas uzņēmēju organizācijas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir sagatavojušas vēstuli Ministru prezidentei un nozaru ministriem, vēršot uzmanību uz nepieciešamību aktīvāk strādāt ar "ne manā sētā" (angļu val. not in my backyard) domāšanu sabiedrībā. Publiskajā telpā novērojamā pretestība vēja enerģijas attīstībai Latvijā var radīt nepatīkamas sekas valsts ekonomikai uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

LTRK un LDDK jau vairākkārtīgi politikas veidotājiem ir norādījusi, ka enerģētikas politikas galvenais mērķis ir radīt priekšnosacījumus Latvijas uzņēmēju starptautiskās konkurētspējas veicināšanai un sabiedrības labklājībai. Politikai jārada skaidra un godīga uzņēmējdarbības vide, pēc iespējas mazinot birokrātiskos šķēršļus un veicinot konkurenci un izaugsmi. Minētais attiecināms arī uz vēja enerģijas attīstību un tās devumu uzņēmumiem. Vēja enerģijas pieejamība tieši ietekmēs rūpniecības, transporta un aviācijas nozares izaugsmi, kā arī investoru stratēģiskos lēmumus attīstīt ražošanu Latvijā. Turklāt, neizmantojot vietējos enerģijas resursus, Latvija būs spiesta paļauties uz dārgāku un nestabilāku elektroenerģijas importu.

Zivju pārstrādes uzņēmums SIA "Karavela" pagājušajā gadā strādāja ar 89,877 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 13,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa palielinājās par 13,6% un bija 3,367 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka apgrozījuma pieaugums 2024.gadā pārsniedza budžetā plānoto, taču, lai gan iepriekšējo gadu būtiskā inflācija pērn galvenajos realizācijas tirgos tika strauji bremzēta, pieaugošās zivju izejvielu cenas un fiksēto izmaksu pieauguma inerce neļāva "Karavela" sasniegt plānotos peļņas rezultātus.

Vadības ziņojumā minēts, ka šī tendence saglabājās visu 2024.gadu, tāpēc koriģēti vadības izvirzītie uzdevumi, par primāro mērķi saglabājot augstus kopējos ražošanas un pārdošanas apmērus.

Kompānijā 2024.gadā saražoja 99 miljonus konservu kārbu un 1473 tonnas kulinārijas produkcijas. Kompānijā saražotā produkcija eksportēta uz 43 valstīm. Eksports pērn veidoja 89% no uzņēmuma pārdošanas apmēra.

Latvijas Nacionālās Operas un baleta Jaunajā zālē 13.novembrī norisinājās Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) gadskārtējā Gada balvas apbalvošanas ceremonija. Šogad tika saņemts rekordliels pieteikumu skaits.

10 dažādās nominācijās tika godināti darba devēji, kas investē ilgtspējā, savos darbiniekos un kvalitatīvā darba vidē, kā arī veicina Latvijas ekonomikas izaugsmi, uzlabo uzņēmējdarbības tēlu un sekmē kvalitatīvu dialogu ar valdību.

Pirmoreiz LDDK Gada balva tika pasniegtas 2014. gadā, kā arī nemainīgi jau 11 gadus godinām Gada tautsaimnieku. Šogad LDDK Gada balvu kategorijā "Gada tautsaimnieks 2025" saņēma SIA "Laflora" valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks.

Tika godināti uzņēmumi, kuri ir snieguši ievērojamu ieguldījumu mūsu valsts prioritārajās jomās - aizsardzība, demogrāfija, izglītība.

Kategorijā "Par uzņēmuma ieguldījumu aizsardzības stiprināšanā - par sniegto atbalstu Ukrainas aizsardzības spēju veicināšanai" balva pasniegta AS "Latvijas Finieris".

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) kopā ar Latvijas lielākajām nozaru asociācijām ir nosūtījušas vēstuli Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai un Saeimas frakcijām ar lūgumu atbalstīt darba devēju rosinātās izmaiņas ilgi briedušajiem Darba likuma grozījumiem, lai aktuālais regulējums atbilstu darba tirgus prasībām, motivētu koplīgumu slēgšanu un veicinātu Latvijai spēju konkurēt ar Baltijas un arī Eiropas valstīm.

LDDK atbalsta 2024. gada 20. janvāra Ministru kabineta rīkojumā Nr. 55 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" apstiprināto pasākumu plānu, lai īstenotu tā III sadaļas 29.3. punktā noteikto pasākumu veikt grozījumus Darba likumā, jo pašreizējais regulējums jau ilgstoši ir bijis šķērslis koplīgumu slēgšanai un veido uz neuzticēšanās balstītas darba tiesiskās attiecības. Darba devēju piedāvātie grozījumi nodrošinātu precīzi plānotu un balansētu slodzi, kā arī atbilstoši kompensētu darba samaksu darbiniekam, motivāciju precīzai darba laika uzskaitei darba devējiem un nodokļu ieņēmumus valstij.

Latvijas uzņēmējdarbības vide gadiem ilgi tiek pozicionēta kā prognozējama, tiesiski droša un investoriem draudzīga. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktore Ieva Jāgere, kura amatā stājās 2024.gada novembrī, intervijās lepojusies, ka “māk runāt investoru valodā”. Viņa arī LIAA reorganizācijas gaitā izveidojusi jaunu departamentu, kas prioritāri strādā tikai ar investīcijām. Taču praksē arvien biežāk izskan pretēji signāli, kas liek domāt, ka vienā mājā esošā LIAA un Uzņēmumu reģistrs (UR) ar saviem pienākumiem galā netiek un investori ar saviem jautājumiem un arī investīcijām paliek aiz durvīm.

Arī pašā Ineses Lībiņas-Egneres vadītajā Tieslietu ministrijā (TM) Dienas Biznesam atzina, ka vidēji 5% gadījumu pārbaudēs tiek konstatēti UR lēmumu kvalitātes trūkumi. Tas liek uzdot jautājumu, vai problēma ir atsevišķās kļūdās vai tomēr sistēmā, kas uzņēmēju un investoru iegrūž birokrātijas kalnos un prasībās.

Starptautiska darījuma sadursme ar vietējo praksi

Pavisam nesen Dienas Biznesa redzeslokā nonāca kāds gadījums, kur lielas Latvijas kapitālsabiedrības ilgtermiņa īpašnieks, kura kompānijas Latvijā nodarbina vairākus tūkstošus darbinieku un nodokļus gadā samaksā tuvu 100 miljoniem, ar mērķi sastrukturizēt, paplašināt un profesionāli pārvaldīt visu savu investīciju portfeli, 2025. gada 30. decembrī veica Eiropas tiesiskajā telpā ierastu darījumu un sev piederošās akcijas nodeva ārvalstu juridiskai personai. Izvēlējies viņš bija starptautiskajā praksē plaši izmantotu, bet Latvijā mazpazīstamu juridisko darbības formu.

Nākamajai valdībai jānodrošina skaidru ekonomikas attīstības politiku, kas vērsta uz Latvijas ekonomikas attīstību un spēju konkurēt, aģentūrai LETA pauda Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

Viņš norādīja, ka aizgājušo valdību var raksturot ar pareiziem vārdiem un lozungiem, taču tiem nesekoja darbības. Vārdos bija valdības izdevumu samazināšana, birokrātijas mazināšana, ierobežojumi atalgojumam, 4x4 uzrāviens, savukārt realitātē valdības tēriņi pieauga, nākamajos gados valsts budžetā ir negatīva fiskālā telpa, birokrātijas mazināšana pārtapusi par birokrātisku procesu un strauji pieaudzis valsts parāds.

Lēmumi pazuda izstieptās, neskaidrās procedūrās, kas rezultējās sasteigtās un haotiskās darbībās. Tika sagatavoti daudzi plāni un dokumenti, taču izpilde sapinās birokrātiskos līkločos, minēja Gorkšs.

Tāpat viņš atzīmēja, ka netika izstrādāta un ieviesta cilvēkkapitāla politika, samazinot iespējas konkurēt par darba rokām un prātiem ar kaimiņvalstīm. Valdības izdevumi netika samazināti, kas rezultējās negatīvā fiskālā telpā nākamajiem gadiem, kas var ierobežot nākotnes prioritāšu īstenošanu. Eksporta statistika pēdējos gados stāv uz vietas, un valsts ekonomiku lielā mērā uztur publiskie tēriņi.

Pēdējos gados novērotais straujais publisko tēriņu pieaugums komplektā ar ekonomiskās izaugsmes stagnāciju spiedīs meklēt risinājums.

Publisko tēriņu turpmāks straujš kāpums nozīmē, ka jāsāk domāt par izdevumu samazināšanu, rīkojot lietderības revīzijas un institūciju auditus. Alternatīva ir celt nodokļus, samazināt birokrātiskās prasības un atteikties no kādu sabiedrībai vajadzīgu pakalpojumu sniegšanas vai samazināt to kvalitāti, pieejamību. Kod, kurā pirkstā gribi, visi sāp! Diemžēl, visticamāk, visi minētie būs kā komplekss risinājums.

Kāpēc? Tā, kā bija, vairs nebūs, pasaulē sākusies, iespējams, lielākā pārbūve kopš PSRS sabrukuma, tās pamatā būs ASV noteiktie ievedmuitas tarifi, uz kuriem savu atbildi jau sniegusi Ķīna un arī ES parādā nepaliks. Līdz šim par tarifu tirdzniecības kariem runāja kā par vēsturisku reliktu, tagad jāsecina – viss jaunais ir labi aizmirsts vecais. Var patikt, var nepatikt, bet tarifu karš nozīmē gan tiešus triecienus ES dalībvalstu, tostarp Latvijas, ekonomikām, gan arī netiešu ietekmi. Cik liela būs ietekme – tas pašlaik ir kā kopsumma vienādojumam ar vairākiem nezināmajiem, tāpēc cerēt uz būtisku tautsaimniecības izaugsmi ir samērā naivi, būs labi, ja tā būs kaut vai neliela, turklāt budžeta deficīta maģiskie 3% tiks tik un tā «pārkāpti». Sliktākajā scenārijā – recesija. Šādos apstākļos par būtiskiem valsts izdevumu palielinājumiem bez kādas ārējās piešprices ir jāaizmirst.

Reklāmas aģentūra “Magic” savas trīsdesmitās jubilejas gadā ievieš jaunu vadības modeli. Līdzšinējam vadītājam Andrim Rubīnam pievienojas izpilddirektore Elizabete Puntule, pārņemot aģentūras operatīvo vadību.

Šīs izmaiņas ļaus efektivizēt procesus un ciešā sadarbībā ar esošo vadības komandu mērķtiecīgi attīstīt aģentūras izaugsmi gan Latvijā, gan starptautiskajos tirgos.Elizabetei Puntulei ir vairāk nekā 20 gadu pieredze projektu vadībā un darbā radošajās aģentūrās. Savā profesionālajā karjerā viņa strādājusi ar tādiem zīmoliem kā “Samsung”, LMT, “Bite”, “Maxima”, “Nestlé Baltics” un citiem.

Aģentūras “Magic” komandai Elizabete sākotnēji pievienojās kā klientu servisa direktore, uzņemoties atbildību par projektu vadības komandu un lielāko klientu attiecību pārvaldību. Sākot darbu izpilddirektores amatā, Elizabete saglabās daļu līdzšinējo pienākumu, turpinot rūpēties par augsta līmeņa klientu servisa nodrošināšanu. Vienlaikus viņas atbildība tiks paplašināta, ietverot visas komandas operatīvā darba uzraudzību un plānošanu, kā arī aģentūras procesu pilnveidošanu.

Ministriju sagatavotajos ziņojumos Saeimas ekonomikas debatēm trūkst konkrētu plānu par nepieciešamo rīcību, lai tiktu veicināta tautsaimniecības izaugsme Latvijā. Izaicinājumi ir neapstrīdami un apsteidzošu lēmumu pieņemšanas laiks jau pagājis – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina pāriet no utopiskiem lozungiem uz skaidriem un izmērāmiem sasniedzamajiem rezultātiem noteiktos termiņos ekonomikas izaugsmes veicināšanai.

Ekonomikas ministrijas (EM) ziņojums “Par Latvijas ekonomisko attīstību” un Finanšu ministrijas (FM) “Fiskāli strukturālā plāna Progresa ziņojums” šodien Saeimā tiek izmantoti kā pamats diskusijai par Latvijas ekonomikas attīstību. Diemžēl Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par ekonomikas rādītajiem 1.ceturksnī joprojām nav publiski pieejami (2024. gadā tie tika publicēti 30.aprīlī), līdz ar to diskusija šobrīd balstās drīzāk sentimentā un interpretācijā.

Latvijai priekšā ir ekonomiskās attīstības izaicinājumi (IKP prognozes samazinātas par 1,7% procentpunktiem, PVN un akcīzes nodokļu ieņēmumu izpilde atpaliek no plānotā, aizsardzības budžeta palielināšanai līdz 5% no IKP nepieciešami papildus līdzekļi un citu prioritāšu īstenošanas izdevumi).

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) neatbalsta noteikumu projektu “Noteikumi par valsts pārbaudes darbu norises laiku 2026./2027. mācību gadā” un uzsver, ka, ievērojot labas pārvaldības principus, kā arī ņemot vērā bērnu tiesības uz kvalitatīvu izglītību un vienlīdzīgām iespējām turpināt izglītību, valdībai ir jāīsteno iepriekš pieņemtie lēmumi un jānodrošina dabaszinātņu valsts pārbaudes darbs 9. klasēm centralizētā eksāmena formā.

Jau 2014. gadā un atkārtoti 2022. gadā valdības vienojās par vienotu pieeju dabaszinātņu apguves novērtēšanai, tostarp centralizēto eksāmenu ieviešanu. Vidējā izglītībā šī pieeja jau tiek īstenota no 2025./2026. mācību gada, taču pamatskolas līmenī valdība atkal no tās plāno atkāpties, paredzot dabaszinību (iepriekš - starpdisciplināro) eksāmenu vēl vienu gadu kā monitoringa darbu. Tas nozīmē soli atpakaļ un veido nepilnīgu, nevienlīdzīgu sistēmu.

Darba tirgus jau šobrīd saskaras ar kritisku speciālistu trūkumu eksaktajās zinātnēs. Tas tieši apdraud augstas pievienotās vērtības uzņēmumu attīstību Latvijā, valsts nodokļu ieņēmumus un kopējo ekonomikas izaugsmi. Vienlaikus tiek degradēts arī vidējās izglītības saturs – jauniešiem netiek nodrošinātas pat pamata zināšanas dabaszinātnēs, kas ir būtiska kvalitatīvas izglītības sastāvdaļa, par ko liecina Valsts kontroles atzinuma “Vai katram bērnam ir iespēja saņemt kvalitatīvu pamatizglītību, sekmējot ikviena skolēna izaugsmi?" secinājumi.

Birokrātija būvniecībā kavē ekonomikas attīstību un investīciju piesaisti, ceturtdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Lūgts komentēt tikšanos ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvjiem par birokrātijas mazināšanu, amatpersona sacīja, ka "īpaši priecīgi par to, kā tas notiek, viņi nebija".

"Mums ir, piemēram, Būvniecības likuma projekta pakotne Saeimā. Saeima šobrīd ir darba pārtraukumā. Šis ir viens no jautājumiem - būvniecības birokrātija -, kas kavē gan ekonomikas attīstību, gan investīciju piesaisti, gan kaitina uzņēmējus," pauda Rinkēvičs.

Taču esot arī vēl daudzas citas lietas, kur nepieciešams strādāt.

"Lai gan mēs redzam, ka labā apņemšanās ir bijusi, kaut kādās jomās lēmumi ir pieņemti, es nesadzirdēju, ka uzņēmēju organizācijas būtu gandarītas," atzina prezidents.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pauž neizpratni par publiskās pārvaldes atlīdzības izdevumu ierobežojumu neievērošanu ministrijās, un sagaida valdības skaidrojumu par šo situāciju, informē uzņēmēju organizācijas.

2024.gada 14.oktobrī Ministru kabinets ārkārtas sēdē apstiprināja ierobežojumu 2,6% apmērā atlīdzības fonda pieaugumam publiskajā pārvaldē 2025.gadā pret 2024.gada plānu, taču pieejamā informācija liecina, ka vairākās ministrijās šie ierobežojumi netiek ņemti vērā - atlīdzības gada pirmajā ceturksnī pieaugušas pat par 24% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu 2024.gadā.

Valsts kases dati par periodu līdz 2025.gada martam rāda, ka 10 no 15 ministrijām Latvijā atlīdzības izdevumi (EKK kods "1000") ir palielinājušies par vairāk nekā 2,6%. Līdere ar 24,6% pieaugumu ir Labklājības ministrija, pieaugums 15,1% apmērā ir Izglītības un zinātnes ministrijā, par 13,4% atlīdzības izdevumi palielinājušies Veselības ministrijā.

Par uzņēmējdarbības attīstību ārpus Rīgas un citām lielajām pilsētām tiek spriests gadiem ilgi, taču daudzviet Latvijā nekādu biznesa “uzrāvienu” nejūt – jauni cilvēki ir spiesti aizbraukt, jo nav darba. Veidojas paradoksāla situācija – vienlaikus dzirdam par darbinieku trūkumu un to, ka nevar atrast darbu.

Uzņēmējdarbības aktivitāte galvenokārt koncentrējas Rīgā un dažās Latvijas pilsētās, taču tā varētu un tai vajadzētu attīstīties arī citviet. Galvenie nosacījumi ir, lai pašvaldība gribētu pie sevis redzēt jaunus uzņēmumus, jo tad sekos gan bieži daudzinātā birokrātijas mazināšana un biznesam labvēlīgas vides radīšana. Uzņēmējam jābūt pārliecinātam, ka valsts pārvalde un pašvaldība ir partneri, kas palīdz biznesam attīstīties.

Mana pieredze, savulaik attīstot uzņēmumu Jelgavā un tagad – Kalnciemā, liecina, ka biznesa veicināšanai palīdzētu pašvaldības spēja saskatīt savu īpašo nišu vai ekonomikas nozari, kurā tā vēlas un spēj būt spēcīga. Ja vēsturiski kādā Latvijas vietā ir attīstījusies ražošana, kokapstrāde vai tūrisma nozare, iespējams, tieši tā ir konkrētās pašvaldības attīstības iespēja. Te varētu būt arī citi priekšrocību faktori – izejvielu tuvums, kultūrvēsturiskais mantojums, attiecīgu izglītības iestāžu klātbūtne vai infrastruktūra. Atalgojums un mērogs nelielai pašvaldībai nekad neļaus konkurēt ar Rīgu vai citu valsti, bet šaurāka specializācija gan var dot tai labvēlīgu konkurences priekšrocību.

Premjere Evika Siliņa (JV) vakar oficiāli izdevusi rīkojumu par rīcības grupas izveidi birokrātijas mazināšanai, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Grupa ar pirmajām sanāksmēm faktiski savu darbu sāka jau pirms pāris nedēļām.

Rīcības grupas vadītājs būs Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs, bet vadītāja vietnieks - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis. Termiņi darba pabeigšanai rīkojumā nav noteikti, bet abi grupas vadītāji iepriekš publiski izteikušies, ka izvērtējums pamatā būtu jāpabeidz pāris mēnešu laikā.

Rīcības grupā iekļauti arī vecāku organizācijas "Mammām un tētiem" vadītāja Ilze Akmentiņa-Smildziņa, Latvijas Universitātes profesors, domnīcas "LaSER" valdes priekšsēdētājs Daunis Auers, apvienības "Apeirons" valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite, Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektore Tatjana Guzņajeva, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Guntis Kaminskis un Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Finanšu ministrija (FM) patlaban meklē risinājumu nodokļu sloga līdzsvarošanai ārvalstu investoriem, trešdien Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Eksporta un konkurētspējas apakškomisijas sēdē sacīja FM Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne.

Viņa skaidroja, ka patlaban uzņēmumu ienākumu nodoklis (UIN) Latvijā tiek maksāts sadalot peļņu dividendēs, taču ASV šīs investoru - ASV pilsoņu - saņemtās dividendes tiek apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), jo ASV normatīvi paredz salīdzinoši unikālu nodokļu rezidences noteikšanas principu, kas ir balstīts uz ASV pilsonību un nav atkarīgs tikai no personas faktiskās dzīvesvietas.

Kaļāne informēja, ka patlaban FM ieskatā reālākais risinājums šai problēmai ir atgriezties pie klasiskās UIN sistēmas, vienlaikus ieviešot IIN dividenžu ienākumam.

Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite atgādināja, ka pērn, vienojoties par nodokļu reformu, apsolīts UIN sistēmu nemainīt četrus gadus, un aicināja ievērot šo solījumu.

Latvijas lielākās darba devējus pārstāvošās organizācijas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir vērsušās pie Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputātiem ar aicinājumu atbalstīt izmaiņas Darba likumā, kas paredz samazināt koplīguma darbības termiņu pēc tā beigām uz 1 gadu, noteikt virsstundu apmaksas likmi 50% apjomā, ļaujot pusēm vienoties par lielāku piemaksu, un svītrot no likuma 110. pantu, kas neļauj darba devējam uzteikt darba attiecības arodbiedrības biedram bez arodbiedrības piekrišanas.

Eiropas Savienības regulējums paredz, ka valstīm ar nepietiekamu koplīgumu pārklājumu zem 80% jāveido tāds regulējums, kas motivē darbiniekus un darba devējus slēgt jaunus koplīgumus. Latvijā, atsaucoties uz Centrālās statistikas pārvaldes pēdējiem apkopotajiem datiem, koplīgumu pārklājums ir 23%. Ilgs termiņš pēc līguma izbeigšanās, kas uztur novecojušas saistības, neveicina uzticēšanos un bremzē sociālo dialogu. Gada termiņš ir pietiekams un motivējošs, jo tas mudina abas puses savlaicīgi virzīties uz mērķi – jauna koplīguma noslēgšanu. Šāda pieeja veido elastīgu un uzticēšanos veicinošu normatīvo vidi, kas atbilst dinamiskam darba tirgum.

Virsstundām nav jābūt darbinieka ikdienai un ienākumu balstam. Tās nedrīkst aizstāt pamatalgas palielināšanu. Pārāk augsts piemaksas apmērs uztur šo praksi – cilvēki strādā vairāk, bet atpūšas mazāk. Rezultāts ir pārslodze, izdegšana un zema darba kvalitāte. Samērīgs 50 % minimums nodrošina līdzsvaru – taisnīgu atlīdzību darbiniekam, darba devēja motivāciju celt pamatalgas un piesaistīt papildu darbaspēku, kā arī veselīgu darba vidi. Piedāvātais grozījums pusēm neliedz vienoties par augstāku samaksu. Atpūties un motivēts darbinieks ir produktīvs un tas stiprina uzņēmuma konkurētspēju un valsts izaugsmi.

Uzņēmēju organizācijas valdības izziņoto valsts tēriņu samazināšanu 150 miljonu eiro apjomā gadā vērtē kā nesamērīgi zemu un uzstāj uz apjomīgākiem taupības pasākumiem, informē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).

12. maijā valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmē vienojās par plānu valsts tēriņu samazināšanai. Finanšu ministrijai jūnijā ir jāsagatavo priekšlikumi, lai samazinātu valsts tēriņus trīs gadus par vismaz 150 miljoniem eiro gadā.

Sagaida valsts tēriņu mazināšanu vismaz par 150 miljoniem eiro

No Finanšu ministrijas jūnijā tiks gaidīti priekšlikumi valsts tēriņu mazināšanai, pēc valdību...

"Šis plāns nav atbilstošs nedz pašreizējiem ģeopolitiskajiem, nedz ekonomiskajiem apstākļiem, jo tēriņu samazinājums 130–160 miljonu eiro apjomā jau tagad ik gadu notiek, pat bez jebkādām mērķtiecīgām darbībām. 150 miljoni eiro nav pat viens procents no 17,1 miljarda kopējā valsts izdevumu budžeta," norāda LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Uzņēmēju organizācijas uzskata, ka pašreizējos apstākļos taupības pasākumiem jābūt daudz nopietnākiem – samazināt nelietderīgus tēriņus vai atlikt neprioritārus pasākumus, ietaupot 850 miljonus eiro, kas veido 5% no kopējā valsts izdevumu budžeta, un novirzot tos pašreizējām prioritātēm – aizsardzībai, ģimenēm un citām.

Tikpat nepieņemami uzņēmēju organizāciju ieskatā ir atteikties no pragmatiskas tēriņu izvērtēšanas un valsts budžeta tēriņu samazināšanas, tā vietā aizņemoties un palielinot valsts parādu, kura apkalpošanai Latvija jau šogad maksās vairāk nekā 0,5 miljardus eiro.

"2023. gadā par valsts parāda procentu maksājumiem Latvija tērēja aptuveni 290 miljonus eiro. Šogad tie būs jau 555 miljoni eiro, nākamgad – 640 miljoni. Prognozēts, ka 2029. gadā šie maksājumi pieaugs līdz 830 miljoni eiro. Tā ir nauda, ko valsts tērēs nevis drošībai, infrastruktūras uzlabošanai, medmāsu vai policistu algām, bet parāda apkalpošanai procentu maksājumos," skaidro LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs. "Mēs nevaram atļauties valsti grūst parādu jūgā."

Uzņēmēji aicina sākt ar izdevumu revīzijām valsts aparātā. Tas ļautu izvairīties no lineāras samazināšanas un izvērtēt izdevumu lietderību un prioritātes funkciju nodrošināšanai.

"Ministrijās un valsts iestādēs gadiem nav izvērtēts taupības potenciāls. Valsts kontroles lietderības revīzijas norāda uz daudzu desmitu miljonu eiro nelietderīgu izlietojumu. Ir jāsāk ar izdevumu revīziju un valdības definētu taupības mērķi. Samazinot nelietderīgus tēriņus, atliekot neprioritārus projektus vai preču iegādi, var atrast naudu, ko novirzīt pašreizējām prioritātēm – aizsardzībai, izglītībai un demogrāfijai," saka Kaspars Gorkšs.

Kā ziņots, šā gada pavasarī vadošās uzņēmēju organizācijas – Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Finanšu nozares asociācija – un trīs parlamentārās frakcijas – ZZS, AS, NA – parakstīja memorandu par publiskā sektora izdevumu samazināšanu par vismaz 850 miljoniem eiro. No valdības partijām memorandu nav parakstījušas “Jaunā Vienotība” un “Progresīvie”.

Pēdējo piecu gadu laikā valsts tēriņi ir auguši par 5,5 miljardiem – no 12,9 miljardiem eiro 2020. gadā līdz 18,4 miljardiem eiro 2024. gadā.