“Apaļš kā pūpols, vesels kā rutks” – ar šādu manifestējošu skaitāmpantu gandrīz katrs latvietis bērnībā tika modināts Pūpolsvētdienas rītā. Labu veselību piesaucam dažādos tautas ticējumos, bet pie kādiem rezultātiem esam nonākuši?
Mūsu sabiedrība un politikas veidotāji gadu gaitā pielietojuši vienus vai otrus līdzekļus veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes uzlabošanā, un šobrīd ir skaidrs, ka cilvēkresursu trūkums ir primārais izaicinājums, kas steidzami jārisina.
Daudzas Eiropas valstis sastopas ar ārstu un citu ārstniecības personu trūkumu, ko vēl vairāk pastiprinājusi ģeopolitiskā situācija – par to vienisprātis bija starptautiskie un vietējie eksperti, kas pagājušonedēļ pulcējās Veselības ministrijas rīkotajā konferencē "Veselības aprūpes cilvēkresursu krīze: Mazās valstis nākotnes risku priekšā". Latvijā ne tikai ir viens no zemākajiem ārstu un medmāsu īpatsvariem Eiropas Savienībā (ES) , bet mūsu jau tā mazais medpersonāla skaits ir arī viens no gados vecākajiem - 47% ārstu un 39% medmāsu ir vecumā virs 55 gadiem, tātad, pēc mazāk nekā 10 gadiem dosies pensijā.
Ekonomikas ministrijas veiktās darba tirgus prognozes liecina, ka 2030. gadā vismaz 11% no visiem augstskolu absolventiem būtu jābūt specializētiem tieši veselības nozarē . Pietam Eurostat prognozes liecina, ka arvien palielināsies pensijas vecuma iedzīvotāju īpatsvars un samazināsies darbspējīgā vecuma iedzīvotāju īpatsvars. Attiecīgi – veselības aprūpes sistēmai būs jāspēj nodrošināt pakalpojumi arvien pieaugošam senioru skaitam.
Speciālistu trūks, un Latvijas demogrāfijas rādītāji nerisinās šo izaicinājumu. Pēdējo 10 gadu laikā Latvijas iedzīvotāju skaits ir sarucis par 110 000, līdz gadsimta beigām Latvijā varētu būt tikvien kā viens miljons iedzīvotāju , jo dzimstības rādītāji jau šodien ir gandrīz divreiz zemāki nekā 2014. gadā. Tātad, samazināsies jauniešu skaits, kas potenciāli varētu izvēlēties studēt un strādāt veselības aprūpē, nemaz nerunājot par kopējo cilvēkresursu pieejamību visā tautsaimniecībā jau pēc 10, 20 un 30 gadiem.
Eurostat datubāzē pieejamā informācija liecina, ka vidējais paredzamais mūža ilgums Latvijā ir par 5 gadiem mazāks nekā ES vidēji (tas mūs ierindo pirmspēdējā vietā starp ES valstīm, pārspējot tikai Bulgāriju) . Un vēl skumjāka aina paveras, ja raugāmies uz datiem par to, cik no kopējā mūža garuma tiek prognozēti kā veselīgi. Latvijas vīriešu prognozētais veselīga mūža garums ir 53 gadi - visīsākais Eiropā, kur vidēji vīriešiem prognozē 62,4 veselīgus gadus, savukārt Latvijas sievietēm ir cerība uz 55,4 veselīga mūža gadiem, par ko zemāks rādītājs ir vēl tikai sievietēm Dānijā (pārsteidzoši) . Dzimstība arvien samazinās, dzīvojam arvien neveselīgāk un mirstam arvien ātrāk - pietiekoši īss ir mūsu veselīgais mūžs, ko potenciāli pavadīt darba tirgū.
Cilvēks ir visvērtīgākais Latvijas tautsaimniecības resurss. Labi funkcionējoša un efektīva veselības aprūpe nodrošina veselu sabiedrību - tātad, veselus darbiniekus, kas nozīmē augstāku produktivitāti, un, jā, arī zemākas darbaspēka izmaksas. Augsta produktivitāte un efektīvi ieguldīti finanšu resursi nozīmē palielinātu iespēju celt ne tikai darbinieku atalgojumu, bet arī visu valsts ekonomiku. Un šī ir īsā atbilde uz jautājumu – kāpēc darba devējiem ir svarīga kvalitatīva un pieejama veselības aprūpe. Mēs vēlamies, lai mūsu darbinieki un viņu ģimenes būtu veseli un dzīvotu labklājībā.
Nav tā, ka darba devēji tikai gaida uz valdības lēmumiem. Rūpes par savu darbinieku veselību apliecina fakts, ka pēdējos 5 gados ir gandrīz dubultojies finansiālais ieguldījums veselības apdrošināšanas polišu iegādē. Pēc Latvijas Apdrošinātāju asociācijas datiem, 2020. gadā parakstīto veselības apdrošināšanas prēmiju apjoms bija 98,97 miljoni eiro, un 2024. gadā tie bija jau 180,60 miljoni eiro.2023. gadā, pēc Veselības ministrijas apkopotajiem datiem, darba devēji apmaksājuši 4,2 miljonus darba nespējas dienu, taču slimošana kā tāda rada arvien pieaugošus izdevumus arī valstij – no Labklājības ministrijas budžeta 2024. gadā par B slimības lapu apmaksu iztērēti vairāk nekā 359 miljoni eiro (piedzīvojot pieaugumu no 2023. gadā izlietotajiem 318 miljoniem eiro) .Ilgstoši esam paļāvušies, ka kļūt par ārstu vai medmāsu motivē misijas apziņa, un apzināmies, ka jaunākajām paaudzēm ar to vien nepietiks, lai izvēlētos studēt medicīnas zinātni. Varam un vajag turpināt celt atalgojumu veselības aprūpes darbiniekiem, taču, esošos speciālistus arvien vairāk noslogojot, diez vai panāksim vēlamo rezultātu – kvalitatīvus un pieejamus pakalpojumus. Pārpirkt ārstus un medmāsas no citām valstīm visticamāk nespēsim, jo neesam tik bagāti. Emigrējošo speciālistu atgriešana mūsu tautsaimniecībā arī nenotiks pati no sevis, un standarta (tādi, kas tiek izmantoti citās nozarēs) darbaspēka pieejamības paplašināšanas mehānismi nav tiešā veidā pielāgojami veselības aprūpei, jo nepietiek ar pieaugušo izglītības kursiem, lai pārkvalificētos un pāris mēnešos kļūtu par ārstu. Mums ir jādomā, kā ar to, kas mums ir, varam izdarīt ātrāk un gudrāk. Kā nedarīt to, kas nav jādara? Ko varam uzticēt kādam vai kaut kam citam?
Kur ir mūsu iespēja, jūs vaicāsiet? Publisko e-pakalpojumu un e-veselības pieejamībā esam starp Eiropas Savienības līderiem atsevišķos rādītājos . Manā uzskatā, veselības aprūpes digitalizācijai ir potenciāls kļūt par Latvijas vizītkarti, jo jau šobrīd spējam demonstrēt konkurētspējīgas inovācijas. Paies laiks, kamēr roboti varēs operēt, taču medicīnas tehnoloģijas, t.sk. mākslīgā intelekta potenciāls procesu automatizācijā atbrīvos laika resursus jau esošajiem speciālistiem.
Mūsu nekļūs strauji vairāk. Iespējams, veselības aprūpes profesijas kļūs aizvien populārākas, ja spēsim nodrošināt labvēlīgus apstākļus, taču objektīvu iemeslu dēļ ir jārēķinās ar garāku pārejas ciklu nekā citās nozarēs. Tādēļ nepieciešams esošo resursu ietaupījums nevis uz sabiedrības veselības rēķina, bet uz efektivitātes rēķina – meklēt jaunus risinājumus un netērēt laiku tam, ko var deleģēt un darīt citādāk. Viena taktika būtu gaidīt, kad Eiropā apstiprinās un mēs vēlāk pārņemsim regulējumu, kas ļauj strauji attīstīt inovācijas medicīnā, taču otrs variants ir apsteigt un būt pirmajiem, tādējādi nodrošinot sev priekšrocības.
Pamatojoties uz veselības ministra 2024. gada 20. februāra rīkojumu Nr. 01-01.1/33., tika izveidota darba grupa, kas izstrādāja jaunu likumprojektu „Elektronisko veselības datu sekundārās izmantošanas likums”, kurā izveidots tiesisks ietvars veselības datu atkalizmantošanai. Šī likumprojekta mērķis ir radīt tiesiskus priekšnosacījumus elektronisko veselības datu sekundārai izmantošanai, lai nodrošinātu datu pieejamību pētniecībai, inovācijai, politikas veidošanai, izglītojošiem pasākumiem, pacientu drošībai, reglamentējošām darbībām sabiedrības interesēs un personalizētai medicīnai katra sabiedrības indivīda interesēs – secīgi arī sabiedrības labumam.
LDDK atbalstīs šī likumprojekta apstiprināšanu, jo saskata būtiskus ieguvumus. Tā ieviešana nozīmētu pieaugošu pētījumu skaitu, kas sniedz inovatīvus risinājumus un ieguldījumu zinātnē, veselības aprūpē un sabiedrības veselībā.
Pieaugtu mākslīgajā intelektā balstītu risinājumu skaits veselības aprūpes jomā, kā arī palielinātos iespēja Latvijas zinātniekiem piedalīties starptautiskajos pētījumos.
Labu piemēru digitālo prasmju attīstīšanā demonstrē Rīgas Stradiņa universitāte, kas izstrādājusi un izmanto veselības aprūpes speciālistu prasmju monitoringa sistēmu, kas ar digitālu risinājumu palīdzību var efektīvi pārvaldīt mediķu prasmju līmeni un pielāgot izglītību un medicīnas profesionāļu prasmes nozares vajadzībām. Politikas veidotājiem būtu jāatbalsta šādi projekti un jāpaplašina to rezultāti visas nozares mērogā.
Nozīmīgs instruments medicīnas efektivitātes celšanā būs arī mākslīgā intelekta risinājumi, jo ar tiem būtu iespējams ātrāk apstrādāt lielus datu apjomus un atklāt likumsakarības, kas palīdz gan diagnostikā, gan slimnīcu darba organizācijā. Tas ļautu atslogot medicīnas personālu no rutīnas uzdevumiem, ļaujot vairāk laika veltīt pacientiem.
Lai tas notiktu, politikas veidotājiem jāparūpējas par būtisku priekšnoteikumu nodrošināšanu:
- Investēt veselības datu kvalitātē, digitalizācijā un standartizācijā, lai nodrošinātu datu pilnvērtīgu izmantošanu aprūpē un inovācijās;
- Pilnveidot medicīnas personāla digitālās prasmes – ieviest apmācības programmas par mākslīgā intelekta rīku lietošanu visos līmeņos un veidot starpdisciplināras komandas, piesaistot datu analītiķus un IT speciālistus veselības aprūpei;
- Izstrādāt skaidrus normatīvus mākslīgā intelekta izmantošanai – noteikt atbildības sadalījumu par lēmumiem un kvalitātes/ētikas standartus. Saskaņot regulējumu ar Eiropas Savienības Mākslīgā intelekta aktu, lai mākslīgā intelekta sistēmas būtu drošas, pārredzamas, objektīvas un cilvēka uzraudzītas;
- Atbalstīt pilotprojektus mākslīgā intelekta ieviešanai veselības aprūpē – izmēģināt jaunas tehnoloģijas kontrolētā vidē, lai gūtu atsauksmes un pilnveidotu modeļus pirms plašas ieviešanas.
Bez rīcības pastāv risks neizmantot mākslīgā intelekta pilno potenciālu – nepietiekamas prasmes, slikta datu kvalitāte un nesakārtots regulējums var novest pie resursu izšķērdēšanas un neattaisnotām cerībām . Savukārt, adresējot šīs problēmas, mākslīgais intelekts un citi digitalizācijas risinājumi var būt drošs palīgs, kas uzlabo veselības aprūpes sistēmas efektivitāti un personāla/pacientu labbūtību. Igaunija sevi pozicionē kā digitālo lielvalsti, Lietuva lepojas ar saviem panākumiem fintech industrijā – Latvija savu veiksmes stāstu var veidot uz veselības aprūpes sistēmas inovācijām, tādējādi izaicinājumu (daļēju bezizejas situāciju) pārvēršot iespējā. Iesim uz to, ka esam veseli, kā rutki, un apaļumu atstāsim tikai skaitāmpantiem.
