Ar 33 biznesa idejām, 20 komandu dalību un piecām intensīvām inovāciju radīšanas dienām noslēdzies pirmais tehnoloģiju biznesa skolas “StartSchool” hakatons, kurā uzvarētāju laurus plūca komanda “Companon” un viņu radītā ideja - ar mākslīgo intelektu darbināma atmiņu saglabāšanas programmatūra, kas, uzdodot jautājumus, veicina vecāka gadagājuma cilvēku atmiņas treniņu, un iemūžina dzīvesstāstus nākamajām paaudzēm.

Žūrija atzinīgi novērtējusi arī vairākas citas idejas – SaaS platformu “MAARA”, kas ļauj cilvēkiem savlaicīgi sakārtot dzīves noslēguma jautājumus; redzes treniņu platformu “Amblyfy”, kas palīdz cilvēkiem uzlabot "slinko aci" ar saistošu un pieejamu risinājumu, un rīku “FamilyTaskPro”, kas palīdz efektīvāk organizēt mājas darbus un mazināt konfliktus, veicinot mieru un harmoniju ģimenē.

“Hakatons bija iespēja dalībniekiem pārbaudīt savas spējas ideju un inovāciju izstrādē un mācīties no labākajiem. Esam lepni par paveikto un gaidām, kad redzēsim šo ideju attīstību turpmākajos mēnešos. Izsakām pateicību arī mentoriem un ekspertiem par ieguldīto laiku un zināšanām, sekmējot šo ideju izaugsmi,” stāsta “StartSchool” līdzdibinātāja un vadītāja Anna Andersone.

Lai Latvijā attīstītos veiksmīgi jaunuzņēmumi, tostarp arī tādi, kuru tirgus vērtība sasniegusi miljardu ASV dolāru, jeb “vienradži”, nepieciešams pieejamāks finansējums pirmssēklas un sēklas stadijā, kā arī ambiciozāki dibinātāji, kuri ir gatavi uzņemties riskus, secināts ekspertu diskusijā “Vai vienradžus var audzēt fermās?”, ko organizēja informācijas tehnoloģiju un jaunuzņēmumu izglītības programma “StartSchool”.

Skaidrojot, kāpēc Latvija “vienradžu” skaita ziņā atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, eksperti norādīja, ka kaimiņvalstīs pieredzējušie uzņēmēji aktīvāk dalās pieredzē un investē jaunuzņēmumu kopienā, vienlaikus norādot, ka arī Latvijā situācija sāk uzlaboties. “Igaunijā laimējās ar “Skype”, kas pirmais “vienradzis”. Tieši no tā izauga citi veiksmīgi uzņēmumi un gandrīz katrā strauji augošā Igaunijas uzņēmumā ir kāds pārstāvis, kas strādājis “Skype”. Citu atšķirību starp Baltijas valstīm nav,” uzsvēra investīciju fonda “Change Ventures” partneris Andris K. Bērziņš.

Arī “Riga TechGirls” vadītāja Anna Andersone uzsvēra, ka “Uzņēmums “Skype” palīdzēja igauņiem noticēt savām spējām un uz savas ādas izbaudīt veiksmes stāstu. Tas ļāva sasniegt tik daudz, lai varētu investēt atpakaļ valstī un kopienā. Igaunijā tas notika daudz, daudz ātrāk, bet tagad arī Latvijā veidojas atbilstoša jaunuzņēmumu ekosistēma.”

Lai atbalstītu inovatīvas biznesa idejas un jaunu uzņēmumu rašanos, Biznesa augstskola Turība šogad izveidojusi grantu (investīciju) programmu jauniešiem, investējot līdz pat 15 000 eiro biznesa idejas realizēšanā un kopuzņēmuma dibināšanā.

“Ir ļoti svarīgi, ka mēs, kas mācām jauniešiem, kā kļūt par veiksmīgiem uzņēmējiem dažādās nozarēs, arī paši rādām piemēru un kopā ar apņēmīgiem jauniešiem iesaistāmies kopīgā uzņēmējdarbībā, uzņemoties arī kopīgus izaicinājumus un riskus. Tā ir mūsu kā augstskolas artava labākas Latvijas nākotnes vārdā, jo uzņēmēji ir tie, kas sniedz būtisku ieguldījumu valsts ekonomiskā un sociālā attīstībā,” uzsver Biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētājs Imants Bergs.

Atbilstoši Turības valdes Grantu programmas kritērijiem kļūt par Granta stipendiātiem un pretendēt uz investīcijām varēs jaunieši vecumā no 19 līdz 25 gadiem, kuri būs uzvarējuši augstskolas rīkotajā biznesa ideju hakatonā “To Be” un kuri sekmīgi studē Biznesa augstskolā Turība. Šiem jauniešiem augstskola piešķirs arī budžeta vietu jeb 100% atlaidi studiju maksai.

Sākusies pieteikšanās Latvijas lielākajai uzņēmējdarbības iedvesmas konferencei #Uzdrīksties Uzvarēt, kas jau 8. novembrī Ķīpsalas hallē, Rīgā gatava uzņemt līdz pat 6500 uzņēmīgus jauniešus no visas Latvijas.

Šogad ar iedvesmojošiem pieredzes stāstiem par drosmi un izdošanos biznesā un profesionālajā darbībā dalīsies spilgti Latvijas uzņēmēji un mākslinieki, kam izdevies savu biznesu un radošo darbību nest ārpus Latvijas robežām.

Uz skatuves kāps SUPLIFUL dibinātājs Mārtiņš Lasmanis, kura uzņēmums vien divu gadu laikā kopš dibināšanas sasniedzis 5 miljonu apgrozījumu. Tāpat pasākuma dalībnieki varēs iepazīties ar Janas Kalgajevas-Halpin stāstu, kas kā grima māksliniece strādājusi ar pasaules līmeņa modes un reklāmas industriju zīmoliem kā Gucci un Saint Laurent. Iedvesmas stāstus papildinās kriptovalūtu uzņēmējs Mārtiņš Beņķītis, pasaulē zināmākais Latvijas grafiti mākslinieks KIWIE, militāro elektroskūteru ražotājs Klāvs Ašmanis un dziedātājs Dons jeb Artūrs Šingerejs, kas pēc vairāku gadu pārtraukuma ieveda Latviju Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā, un daudzi citi.

Par to, kādēļ ir svarīgi domāt ilgtspējīgi, tostarp ieviest savā biznesa un privātajā ikdienā ESG (vides, sociālie un pārvaldības kritēriji, ko izmanto, lai novērtētu uzņēmuma ilgtspēju un sociālo ietekmi) standartus, Latvijas iespējām ar ESG palīdzību paaugstināt ekonomisko labklājību un pelnīt ar zaļo vērtību ieviešanu un uzturēšanu saruna ar Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāju Jeļenu Buraju.

Ņemot vērā ilgtspējas jautājumu attīstību, kā jūs raksturotu vides, sociālo un pārvaldības jautājumu (ESG) progresa statusu Latvijas biznesā un ekonomikā kopumā? Šobrīd šī tēma ir ļoti aktuāla, un teju visi uzsver tās nozīmi gan valsts kopumā, gan biznesa attīstībā. Taču – kāda ir reālā situācija, vai progress šajā jomā tiešām jūtams un vai mēs ejam pareizajā virzienā?

Savulaik studēju tieši virzienu Vide un uzņēmējdarbība, un mēs jau toreiz būtībā mācījāmies par zaļo ekonomiku, šī tēma Latvijā sāka kļūt nozīmīga jau pirms gadiem desmit. Un vairs nav šaubu, ka ESG un klimata jautājumi kopumā arī Latvijas ekonomikā ir uz palikšanu un arī patērētāji arvien vairāk pieprasa ESG un klimata atbildību no uzņēmumiem. Šī tendence tikai pastiprināsies. Vienlaikus savā ziņā problēma joprojām ir neskaidrie ilgtspējas standarti – mēs redzam, ka daudzi uzņēmumi gatavo ESG stratēģijas u. tml., bet joprojām nav vienotas izpratnes par šo ziņojumu saturu un ESG vērtībām. Ir sajūta, ka patlaban katra banka vai uzņēmums buras cauri visām ESG prasībām faktiski vienatnē. Kādi varbūt apvienojas asociācijā, citi veido kopsadarbības projektus, taču realitātē ir sajūta, ka katrā Eiropas Savienības valstī mēs būvējam šīs sistēmas no jauna. Pašlaik ir jau skaidri definēti ESG ziņošanas un atskaišu standarti, bet nav strikti definēts primārais – kā tieši jāievieš šie ilgtspējas principi savā saimnieciskajā darbībā. Savā veidā arī ESG principu ieviešanā būtu jārada visiem vienādi normatīvi, piemēram, līdzīgi kā ceļu satiksmes noteikumi – katrā valstī un uzņēmumā ir savas specifiskās nianses, taču ir galvenie kopējie kritēriji, kā visiem jārīkojas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šīs prasības, manuprāt, aizvien vairāk pastiprināsies, ko ietekmēs gan patērētāju pieprasījums, gan arī stingrāka regulācija.

Biznesa veiksmes atslēga slēpjas enerģijā, ko tu ieguldi savā darbā, uzskata Jānis Rumkovskis, informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma Uniso valdes loceklis.

Tā nav tikai spēja strādāt, bet arī aizrautība un disciplīna, kas ļauj virzīties uz mērķiem soli pa solim, spriež J.Rumkovkis. Būt uzņēmējam nozīmē uzņemties atbildību, kā arī pieņemt gan izaicinājumus, gan arī neveiksmes un mācīties no tām. Dažkārt, kad visa ir par daudz, jāspēj paņemt arī mazu pauzi, jo nereti neapzināti mēdzam atrast pareizos risinājumus tieši tajos brīžos, kad prāts atpūšas un izslēdz stresa faktorus. Tas ļauj domāt analītiski, atdalīt emocijas no darba un pieņemt skaidrus, loģiskus lēmumus, spriež Uniso valdes loceklis. Biznesa pasaule ir mainīga un dinamiska, tādēļ ir svarīgi atrast savu recepti produktivitātei - tas, kas strādā vienam, var nederēt citam, atgādina J.Rumkovskis.

Līdz šim jaunuzņēmumu vide Latvijā ir bijusi dinamiska un daudzsološa. Dati liecina, ka Latvijas jaunuzņēmumi nodokļos valsts budžetā gadā iemaksā vairāk nekā 70 miljonus eiro, tomēr, par spīti stiprajām pusēm, ir arī virkne izaicinājumu.

Pie mums ir izveidota aktīva ekosistēma ar spēlētājiem no publiskā un privātā sektora, kas atbalsta jaunos uzņēmējus, taču ir vairāki faktori, kas kavē straujāku jaunuzņēmumu izaugsmi. To vidū ir ierobežota piekļuve talantiem un speciālistiem ar specifiskām kompetencēm, ierobežoti resursi uzņēmumu attīstībai, kā arī nepieciešamība pēc efektīvākām starptautiskās sadarbības platformām.

Jaunuzņēmumu ekosistēmas stiprās puses

Latvijā darbojas daudzas organizācijas un institūcijas, kas sniedz informatīvu un finansiālu atbalstu jaunuzņēmumiem. To vidū ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Ekonomikas ministrija, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija Startin.LV, ir izveidots arī inovācijām, sadarbībai un izaugsmes veicināšanai veltīts centrs “Startup House Riga”. Starptautiskie eksperti arī norāda, ka Latvijas normatīvais regulējums attiecībā uz jaunuzņēmumiem ir labi sakārtots. Piemēram, Vācijas finanšu ministrs ir apmeklējis Latviju, lai smeltos pieredzi jaunuzņēmumu attīstībai. Papildus tam jāmin, ka Latvija, kā neliels tirgus, var būt nosacīta testēšanas vide, kur uzņēmēji var aprobēt un pilnveidot savus produktus pirms ieiešanas starptautiskajos tirgos.

Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija | Startin.LV publicējusi "Latvijas Jaunuzņēmumu ekosistēmas atskatu 2024", piedāvājot padziļinātu analīzi par jaunuzņēmumu vides attīstību, investīciju dinamiku, talantu piesaisti un pieejamo atbalstu.

Atskats izceļ svarīgākos notikumus, piemēram, 62 miljonu eiro fondu, kas paredzēts jaunuzņēmumu agrīnās attīstības posma finansēšanai, "Printful" un "Printify" apvienošanos, "Startup House Riga" izveidi un jaunas tendences mākslīgā intelekta, blokķēdes un aizsardzības tehnoloģiju jomās.

Aizvadītajā gadā jaunuzņēmumu ekosistēma piedzīvojusi mērenu izaugsmi, kurā darbinieku skaits pieaudzis nedaudz, bet uzņēmumu apgrozījums un peļņa turpinājuši kāpt. Kā uzsver Startin.LV projektu vadītājs un atskata autors Eduards Ritums, tas skaidri norāda, ka jaunuzņēmumu industrija balstās uz augsti kvalificētu un radošu cilvēku komandām. Tādēļ ir svarīgi neaizmirst par izglītības nozīmi – gan skolās un universitātēs, gan tādās organizācijās kā Riga TechGirls un StartSchool.

Biznesa iespēju festivālā "Icebreakers’25" galveno balvu 10 000 eiro vērtībā savas idejas attīstībai ieguvusi komanda "Chiroptera stop", piedāvājot izstrādāt ierīci vēja turbīnu automātiskai izslēgšanai, tiklīdz tiek detektēta sikspārņu klātbūtne noteiktā vēja turbīnu darbības radiusā, informēja Latvijas Universitātē (LU).

Savukārt SIA "Hydrox" simpātiju balvu 500 eiro apmērā saņēma komanda "Loralight", kura piedāvāja inovatīvu lāzertehnoloģiju matu balināšanai.

Festivāls pulcēja vairāk kā 300 studentu, pētnieku un industrijas pārstāvju.

Konkursa uzvarētājkomandas "Chiroptera stop" dalībniece Klinta Valija Kupče pēc uzvaras komentēja, ka viņu piedāvātā tehnoloģija palīdzēs samazināt atjaunojamās enerģijas negatīvo ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un veicinās ilgtspējīgu enerģijas ražošanu.

Kā norāda Kupče, uzvara "Icebreakers'25" komandai nozīmē daudz vairāk nekā tikai finansiālu atbalstu - tā ir skaidra zīme, ka komandas risinājums ir nozīmīgs un novērtēts nozares ekspertu vidū. "Iegūto finansējumu izmantosim, lai pilnveidotu savu tehnoloģiju, iegādātos nepieciešamās iekārtas un veicinātu tās ieviešanu vietējā un starptautiskā mērogā," pauž Kupče.

Nedēļā, kad jaunuzņēmumi un investori pulcējas lielākajā nozares pasākumā "TechChill", apkopoti un publiskoti dati par jaunuzņēmumu veikumu un finansiālo pienesumu valsts ekonomikā pēdējo gadu laikā. Tā ir tapis zināms, ka, piemēram, 2023. gadā valsts budžetā nodokļos jaunuzņēmumi ir samaksājuši par 16% vairāk kā gadu iepriekš - 71,4 miljonus eiro.

Kopējais nozares apgrozījums pārsniedz 400 miljonus eiro. Jaunuzņēmumos Latvijā strādā 4000 darbinieku. Viņu vidējā alga ir 2850 eiro.

Latvijas jaunuzņēmumu asociācijas "Startin.lv" datubāzē ir 512 jaunuzņēmumi. Lielākā daļa jeb 315 jaunuzņēmumi ir reģistrēti Rīgā, vēl 84 bāzējas Pierīgā. Vidzemē un Kurzemē reģistrēti attiecīgi 39 un 32 jaunuzņēmumi. Zemgalē - 16. Vismazāk jaunuzņēmumu ir Latgalē - tikai seši.

"Neskatoties uz to, ka no jauna reģistrēto jaunuzņēmumu skaits 2024. gadā ir samazinājies, pagājušajā gadā tapa vairākas būtiskas iniciatīvas, kas ļauj pozitīvi raudzīties uz šo gadu. Īpaši gribas izcelt "Startup House Riga" izveidošanu. Pasaules pieredze liecina, ka jaunas idejas dzimst tur, kur pulcējas līdzīgi domājoši cilvēki. Tagad Rīgā arī ir tāda vieta. "Startup House Riga" organizētajā pirmsakselerācijas programmā, kas nule noslēdzās, izveidotas 15 jaunas komandas, kas turpinās darbu un mēģinās pierādīt savu ideju dzīvotspēju. Ar interesi vērosim, ko spēs pirmie 100 informācijas tehnoloģiju un jaunuzņēmumu izglītības programmas "StartSchool" dalībnieki. Tieši šo iniciatīvu dēļ, kas tapušas gan ar valsts un pašvaldības, gan pieredzējušo jaunuzņēmumu dibinātāju atbalstu, esmu pārliecināta, ka tieši Latvijai ir iespēja kļūt par nākamo jaunuzņēmumu centru," saka jaunuzņēmumu un tehnoloģiju konferences "TechChill" vadītāja Annija Mežgaile.

Latvijas Bankai būtu jāveido aktīvāks dialogs starp valsts pārvaldi un finanšu nozari, lai panāktu tautsaimniecības straujāku attīstību, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile, kuru koalīcijas partijas vienojušās virzīt Latvijas Bankas prezidenta amatam.

Purgaile sacīja, ka ievēlēšanas amatā gadījumā viņas galvenais uzdevums būs koncentrēties uz Latvijas finanšu sektora pilnveidošanu un attīstību, lai tas varētu dot lielāku pienesumu tautsaimniecības attīstībā. Purgaile uzsvēra, ka ar finanšu sektoru domā ne tikai komercbankas, bet arī "FinTech" nozari un kapitāla tirgu.

Tāpat Purgaile vēlētos, lai Latvijas Banka kā organizācija palīdzētu ieraudzīt Latvijas ekonomikas potenciālu un būtu labs padomdevējs valdībai, dialoga veidotājs starp nozari un valdību.

"Jāatrod risinājums, lai Latvijas ekonomika attīstītos," teica Purgaile.

Purgaile atzina, ka, strādājot kopā ar līdzšinējo Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku, jau daudz kas no tā ir izdarīts. Vienlaikus Purgaile norādīja, ka dialogam starp valdību un nozari būtu vēl vairāk jāveidojas, nevis karojot vienam ar otru, bet ciešāk sadarbojoties.

Veiksmīga biznesa pamatā ir godīgums, rūpīga risku izvērtēšana un spēja efektīvi plānot sava uzņēmuma attīstību, atzīmē Ģirts Karpovičs, energobūvniecības uzņēmuma SIA KVĒLE dibinātājs un vadītājs.

Lai gan uzņēmējdarbība nav iedomājama bez izaicinājumiem, tā sniedz gandarījumu, pārliecināts ir Ģ. Karpovičs, piebilstot – ja blakus ir īstā komanda, veiksme ir gandrīz garantēta. Uzņēmējdarbībā svarīgākais ir godīgums un solījumu turēšana. Ja kādu reizi piekrāp, otras iespējas, visticamāk, vairs nebūs, jo kolēģu, darbinieku vai partneru uzticība būs neatgriezeniski zaudēta, teic Ģ. Karpovičs. Otrs būtisks aspekts, savukārt, ir apdomāts risks – vadītājam ir jāsaprot, kādas finansiālās un profesionālās saistības iespējams uzņemties, un, protams, jābūt gatavam strādāt smagi un atbildīgi. Tieši godīgums, stratēģiska domāšana un neatlaidīgs darbs var nodrošināt ilgtermiņa panākumus, spriež SIA KVĒLE dibinātājs, kurš elektroenerģētikas nozari iepazinis jau bērnībā.

Liepājā norisinās Jauno uzņēmēju dienas – Gen-E Latvia 2025 – pasākums, kurā piedalīsies Latvijas labākie skolēnu mācību uzņēmumi, sacenšoties par iespēju pārstāvēt Latviju Eiropas finālā.

Latvijas finālam no vairāk nekā 1700 uzņēmumiem izvirzīti 20 labākie skolēnu mācību uzņēmumi (SMU) vidusskolu grupā un 10 labākie pamatskolu grupā. Vidusskolas grupas labākais SMU iegūs tiesības pārstāvēt Latviju Eiropas skolēnu mācību uzņēmumu finālā Atēnās, Grieķijā.

Izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) vadītājs Jānis Krievāns stāsta: "Konkursā mēs vērtējam skolēnu izstrādāto ideju oriģinalitāti, kā arī viņu izaugsmi un paveikto visa gada laikā. Finālā piedalās komandas no dažādiem Latvijas reģioniem, un skolēnu radītie risinājumi patiešām pārsteidz ar savu daudzveidību – no lavandas tējas ekstraktiem, mobiliem sabiedriskā transporta rokturiem līdz tūrisma maršrutu platformai, izmantojot mākslīgo intelektu.”

Š.g. 13. janvārī VAS Latvijas Pasts padome valdes priekšsēdētāja (CEO) amatā apstiprinājusi Ģirtu Rudzīti, savukārt valdes locekles amatā (CCO) – Ditu Mirbahu.

Ģirta Rudzīša atbildība ir uzņēmuma stratēģiskā un operacionālā, kā arī iesaistīto pušu vadība. Savukārt Ditas Mirbahas pārziņā ir kapitālsabiedrības biznesa attīstība, inovāciju ieviešana un pārdošanas rādītāji. Darbu valdē turpina valdes loceklis (CFO) Andris Puriņš, kura galvenā atbildība ir uzņēmuma finanšu vadība.

“Esam gandarīti, ka Latvijas Pasta vadības komandai pievienojas augstas raudzes profesionāļi, kuri ar savu līdzšinējo pieredzi, zināšanām un izcilām līderības prasmēm palīdzēs virzīt Latvijas Pastu uz jauniem izaugsmes apvāršņiem, stiprinot mūsu pozīcijas kā vadošajam spēlētājam Baltijas pasta un loģistikas pakalpojumu tirgū. Konkurence nozarē ir ārkārtīgi intensīva, tāpēc mūsu prioritātes ir skaidri definētas – panākt augstu klientu apmierinātību, ieviest jaunus un inovatīvus risinājumus, kas atbilst mūsdienu prasībām, kā arī nepārtraukti modernizēt uzņēmuma procesus, vienlaikus sniedzot kvalitatīvus un pieejamus tradicionālos pasta pakalpojumus visiem Latvijas iedzīvotājiem. Mūsu mērķis ir efektīvi nodrošināt universālā pasta pakalpojumu, gūt ievērojamu pakomātu tīkla atdevi, palielināt ieņēmumus un paplašināt Latvijas Pasta darbību arī starptautiskajos tirgos, veidojot stabilu un ilgtspējīgu izaugsmi,” uzsver VAS Latvijas Pasts padomes priekšsēdētājs Kaspars Rokens.

Šajā nedēļas nogalē, 8. martā, tirdzniecības centrā “Domina Shopping” norisināsies ikgadējais izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras kopīgi rīkotais pavasara skolēnu mācību uzņēmumu pasākums CITS BAZĀRS, kur ar pašu radītiem produktiem tirgosies 270 labākie Latvijas skolēnu mācību uzņēmumi.

Rokassprādze ar iebūvētu lādētāju, filca ziepes no dabīgas vilnas roku kopšanai un UV starojuma apavu žāvētājs ir tikai daži no produktiem, ko līdzās skaistumkopšanas, interjera, pārtikas, rotaļlietu un tehnoloģiju precēm varēs atrast Citā Bazārā.

“Šogad jauniešu interese ir lielāka, nekā spējam uzņemt Citā Bazārā – saņēmām 450 pieteikumus, bet tirdzniecības centrā “Domina Shopping” būs sastopami 270 skolēnu mācību uzņēmumi. Tas apliecina, ka jaunieši ir gatavi izmēģināt savus spēkus un piedāvāt savus izstrādājumus reālā biznesa vidē – tirdzniecības centrā. Tikpat svarīgi viņiem ir arī atrast atsaucīgus pircējus, ar kuriem sarunās var attīstīt komunikācijas un pārdošanas prasmes, gūstot vērtīgu pieredzi turpmākajai uzņēmējdarbībai. Tāpēc sestdien ikviens ir aicināts apmeklēt pasākumu un atbalstīt jaunos uzņēmējus,” saka izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Sestdien, 7. decembrī, tirdzniecības centrā “Domina Shopping” notiks ikgadējais izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotais Latvijas skolēnu mācību uzņēmumu Ziemassvētku gadatirgus “Cits Bazārs”.

Tajā pašu radītas preces un oriģinālas Ziemassvētku dāvanas apmeklētājiem piedāvās 270 skolēnu mācību uzņēmumu no visas Latvijas.

Pasākuma laikā pircēji varēs iegādāties praktiskas un tradicionālas preces kā, piemēram, rotaslietas, rotaļlietas, galda spēles, pašu gatavotus pārtikas produktus, sveces, koka izstrādājumus un citus oriģinālus suvenīrus. Vienlaikus apmeklētājiem būs iespēja iepazīties arī ar unikāliem un inovatīviem skolēnu radītiem produktiem, piemēram, īpaši izstrādātu sildītāju ātrai slapju apavu žāvēšanai, lādētāju, kas viedierīces uzlādē ar saules enerģiju, un iekārtu, kas palīdz ātri stenografēt tekstu latviešu valodā.

Šie un daudzi citi radoši risinājumi atspoguļo skolēnu spēju domāt inovatīvi un radīt praktiskus, ilgtspējīgus risinājumus mūsdienu vajadzībām.

Pēdējos gados Latvijas sociālās uzņēmējdarbības sektors ir pieredzējis ievērojamas pārmaiņas. Lai gan 2023. gadā bija vērojama sociālo uzņēmumu skaita samazināšanās, ko izraisīja ekonomiskā nestabilitāte, tostarp inflācijas pieaugums, enerģētikas krīze un karš Ukrainā, šobrīd atkal vērojams sociālo uzņēmumu skaita pieaugums.

Vienlaikus daudzi sociālie uzņēmumi norāda, ka joprojām izjūt nestabilitāti, kas būtiski ietekmējusi iespējas plānot ilgtermiņa finanšu stabilitāti. 51% sociālo uzņēmumu Latvijā finanšu plānošanas stabilitāte ir tikai līdz sešiem mēnešiem. Šāda nestabilitāte var ierobežot uzņēmumu ilgtermiņa attīstību un radīt papildu riskus.

Cenšas integrēt atbildīgākus resursu izmantošanas procesus

Vienlaikus ir arī pozitīvas tendences, piemēram, pieaugošā interese par vides ilgtspēju un aprites ekonomikas principu ieviešanu. Uzņēmumi arvien biežāk cenšas integrēt atbildīgākus resursu izmantošanas procesus, materiālu pārstrādi un atkritumu samazināšanu. Šīs pārmaiņas signalizē par sociālās uzņēmējdarbības virzību uz ilgtspējīgiem biznesa modeļiem.

Šodien Rīgā norisinās Latvijas lielākā uzņēmējdarbības iedvesmas konference #UzdrīkstiesUzvarēt, pulcējot rekordlielu skaitu – 7500 jauniešus no visas Latvijas.

Konferencē uzņēmēji un pazīstamas radošo jomu personības dalīsies saviem stāstiem par drosmi un panākumiem biznesā, iedvesmojot skolu jauniešus un studentus īstenot savas idejas un projektus.

Uz skatuves kāps SUPLIFUL dibinātājs Mārtiņš Lasmanis, kura uzņēmums vien divu gadu laikā kopš dibināšanas sasniedzis 5 miljonu apgrozījumu. Tāpat pasākuma dalībnieki varēs iepazīties ar Janas Kalgajevas-Halpin stāstu, kas kā grima māksliniece strādājusi ar pasaules līmeņa modes un reklāmas industriju zīmoliem kā Gucci un Saint Laurent. Iedvesmas stāstus papildinās kriptovalūtu uzņēmējs Mārtiņš Beņķītis, pasaulē zināmākais Latvijas grafiti mākslinieks KIWIE, militāro elektroskūteru ražotājs Klāvs Ašmanis un dziedātājs Dons jeb Artūrs Šingerejs, kas pēc vairāku gadu pārtraukuma ieveda Latviju Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā, un daudzi citi.

Satraukti par valsts mēģinājumiem arvien vairāk iejaukties uzņēmējdarbībā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) kopīgā atklātā vēstulē vērsušies pie Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta, aicinot pārtraukt valsts centienus samazināt privātā un jauktā kapitāla lomu valsts ekonomikā.

Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidente, Finanšu, Ekonomikas un Satiksmes ministri šodien saņēmuši LTRK un LDDK parakstītu vēstuli, kurā tiek paustas bažas par valsts ilgtermiņa mēģinājumiem iejaukties privātās uzņēmējdarbības sektorā. Kā norāda vēstules iesniedzēji, šāda iejaukšanās ir tiešs ceļš uz neefektivitāti un sliktu korporatīvo pārvaldību ar tālejošām sekām.

“Pēdējos gados, kopš valdības deklarācijas un rīcības plāni iekļauj prioritātes par kapitāla tirgus attīstību, kā arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību došanos IPO virzienā, biržā ienākuši tikai pilnībā privātie uzņēmumi – Kalve, Eleving, Virši, DelfinGroup. Neviena valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība to nav paveikusi. Valsts kā akcionārs ar saviem lēmumiem aizvien nav spējusi sekmēt kapitāla piesaistes procesu un valdība savos lēmumos ir nostiprinājusi pretrunīgas normas ar publiskajā telpā paustajiem mērķiem,” norāda Aigars Rostovskis, LTRK prezidents.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pasniegusi Gada balvas labākajiem darba devējiem 10 kategorijās, informēja LDDK.

Tostarp kategorijā "Par uzņēmuma ieguldījumu aizsardzības stiprināšanā - par sniegto atbalstu Ukrainas aizsardzības spēju veicināšanai" apbalvota AS "Latvijas finieris".

Kategorijā "Par uzņēmuma sniegto atbalstu sabiedrības veselības veicināšanā un veselības nozarei" balvu ieguvusi Rīgas Stradiņa universitāte, bet kategorijā "Par uzņēmuma sniegto atbalstu izglītības iestādēm (izglītībai un pētniecībai), ieguldījumiem to infrastruktūrā un izglītības procesā" balvu saņēmusi AS "Mikrotīkls".

LDDK Gada balvu kategorijas "Izcilība uzņēmējdarbībā 2024" apakškategorijā "Ieguldījums uzņēmējdarbības attīstībā" piešķirta AS "Balticovo", bet apakškategorijā "Ieguldījums uzņēmējdarbības ilgtspējas veicināšanā" - AS "Cēsu alus".

Latvijas ekonomikas izaugsmes dzinējspēks meklējams inovācijās, kuru pamats ir zinātne, pētniecība un tur iegūto zināšanu komercializācija. Tā īstenošanai jau ir sperti pirmie soļi, taču ar tiem vien nepietiek, turklāt ir vajadzīga visu iesaistīto – uzņēmēju, zinātnieku, valdības – sekmīga sadarbība.

Tādi secinājumi skanēja diskusijā, kas notika 7. Starptautiskā ekonomikas foruma priekšvakarā. Šī pasākuma fokusā — jaunas tendences inovāciju pasaulē, zinātnes sasniegumi digitālās ekonomikas jomā, kā arī ekonomikas attīstība strauji mainīgas ģeopolitiskās situācijas kontekstā.

Trūkumi tiek lēnām novērsti

„Kopumā ar inovācijām Latvijā sokas labi, vienlaikus esam savdabīgā izaugsmes stadijā. Ir jautājums par to, kā uzskaitām inovācijas, jo realitātē to apjoms pārsniedz tos skaitļus, kuri summējot rodas pēc uzņēmēju nosauktajām inovācijām. Birokrātija, kura iet līdzi inovāciju uzskaitei, nodara kaitējumu statistikai, tāpēc pašlaik kopā ar Centrālo statistikas pārvaldi strādājam, lai uzņēmējiem skaidrotu un palīdzētu inovāciju uzskaitē, tādējādi iegūstot patiesu ainu par inovācijām, to apjomu valstī,” skaidro ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņš paredz, ka iecerētie darbi inovāciju uzskaitē būs paveikti jau šā gada laikā. „Inovācijām būtiskākais ir brīvība, lai tās varētu attīstīties, tām būtu pieejams kapitāls (finansējums), taču problēmas gan Latvijā, gan visā Eiropas Savienībā rada pārregulācija, kas liedz inovācijām to attīstību,” uzsvēra V. Valainis. Viņš norāda, ka varam veikt dažādus pētījumus, taču, tiklīdz tos vēlamies komercializēt un iegūt globālu tvērumu, tā šis inovācijas zaudē savu nozīmi attiecībā pret citām ekonomikām.

Olainē atklāta AS “ITERUM” (iepriekš – “PET Baltija”) jaunā rūpnīca – viena no lielākajām Ziemeļeiropā ar plānoto pārstrādes jaudu 80 000 tonnu gadā jeb par aptuveni 30% vairāk, nekā bija iespējams nodrošināt uzņēmuma iepriekšējā ražotnē Jelgavā.

Jaunās rūpnīcas izveidē “ITERUM” investējis vairāk nekā 10 miljonus eiro, savukārt kopējās investīcijas sasniedz vairāk nekā 35 miljonus eiro.

Jaunatklātā rūpnīca būs viena no lielākajām un modernākajām PET pārstrādes ražotnēm Ziemeļeiropā un viena no lielākajām industriālajām ēkām Latvijā, kuras kopējā iekštelpu platība sasniegs aptuveni 30 000 kvadrātmetru, bet āra platība – aptuveni 40 000 kvadrātmetru.

“Jaunās “ITERUM” rūpnīcas izveide ir viens no “Eco Baltia” pēdējo gadu vērienīgākajiem attīstības projektiem, kura galvenais mērķis ir kāpināt PET granulu ražošanas jaudas un nodrošināt nepieciešamos apstākļus turpmākai attīstībai, nostiprinot mūsu tirgus daļu Eiropas tirgū. Pēdējos gados esam īstenojuši strauju “Eco Baltia” uzņēmumu attīstības kursu Baltijā un ārpus tās, kā arī līdztekus organiskai izaugsmei esam iegādājušies vairākus uzņēmumus, lai paplašinātu savu pakalpojumu klāstu. “ITERUM” jaunā rūpnīca būs būtisks solis uz priekšu grupas izaugsmē, nodrošinot trīsreiz lielāku ražošanas jaudu nekā pirms desmit gadiem un par 30% vairāk, nekā tas bija iespējams ražotnē Jelgavā. Tas ļaus mums ievērojami kāpināt ES noteikto mērķu izpildi,” teic AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Biznesa ideju grantu konkursā “(ie)dvesma”, ko īsteno SEB banka kopā ar Jūrmalas valstspilsētu, Jelgavas, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu un Siguldas novadiem, šogad ir atbalstītas 12 biznesa idejas.

Grantu konkursa mērķis ir veicināt biznesa vides attīstību, tas notiek jau astoto gadu pēc kārtas. Biznesa ideju autoriem šogad kopumā piešķirti teju 96 tūkstoši eiro, viena granta maksimālais apmērs ir 12 tūkstoši eiro.

“Šogad grantu konkursā saņēmām rekordlielu pieteikumu skaitu – tika iesniegtas 117 biznesa idejas. Tāpēc kopējo grantu konkursa finansējumu palielinājām no 70 tūkstošiem eiro līdz 96 tūkstošiem eiro, bet vienam projektam pieejamais maksimālais grants tika palielināts no 10 tūkstošiem eiro līdz 12 tūkstošiem eiro. “(ie)dvesmas” konkursa mērķis ir veicināt uzņēmējdarbību, mudinot cilvēkus idejas pārvērst biznesā, jo cilvēku iesaiste uzņēmējdarbībā, jaunu uzņēmumu dibināšana un attīstīšana, ir pamata nosacījums valsts ekonomikas attīstībai un labklājības veicināšanai. Būtiski ir tas, ka šādi tiek pārkāpts psiholoģiskais slieksnis, kas daudzus attur no biznesa uzsākšanas. Saņemtais grants nav jāatmaksā, proti, uzņēmumam nerodas papildu saistību slogs. Tas, ka šo programmu realizējam kopā ar pašvaldībām, sniedz plašākas iespējas jauniem uzņēmējiem reģionos. Apsveicu šī gada grantu saņēmējus un novēlu veiksmi biznesa attīstīšanā,” saka SEB bankas Mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanas pārvaldes vadītājs Ģirts Priede.

Kreditēšanas veicināšanu Latvijā varētu salīdzināt ar ķeblīti, kuram ir trīs kājas. Ja tam ielūzušas visas trīs, tad nevar cerēt, ka, salabojot vienu, viss pārējais arī automātiski atrisināsies. Proti, tās veicināšana nav atkarīga tikai no bankas, sava loma ir arī valstij un pašiem aizņēmējiem – uzņēmējiem vai privātpersonām.

Droši vien jāsāk ar to, kas man tuvāk – ar banku sektoru. Ko cilvēki sagaida no bankas? Piecos vārdos – izcilu servisu un labu cenu, ko lielā mērā var sasniegt ar tehnoloģijām.

Izcils serviss savā būtībā ir ātra bankas reakcija, viegla sasniedzamība telefoniski un digitāli un operatīva pieteikumu izskatīšana. Nemaz neizklausās tik sarežģīti? Taču tur ir savas blaknes.

Digitalizācija ir šā laikmeta prasība, tomēr mēs “Bigbank” uzskatām, ka automatizācija nedrīkst būt pašmērķis. Jā, mēs esam sakārtojuši kredītu izsniegšanas procesus tā, lai aizdevums būtu pieejams pat dažās minūtēs, taču mūsu filozofija paredz, ka robotizācijai jābūt orientētai uz tehniskiem procesiem. Tas samazina izmaksas pakalpojumam, attiecīgi dod labāku cenu, un uzlabo klientu apkalpošanas kvalitāti.

Luminor banka piešķīrusi finansējumu 890 000 eiro apmērā metālapstrādes uzņēmumam HQ Chipper parts. Uzņēmums turpina savu attīstību, investējot energoefektivitātes paaugstināšanas risinājumos savā ražotnē Bauskā.

“Prieks par uzņēmumu HQ Chipper parts, kas saskata attīstības un inovāciju nozīmīgumu un aizvien turpina uzlabot savu darbību, kā arī domā ilgtspējīgi. Uzņēmuma dinamiskā izaugsme un pastāvīgās investīcijas jaunās tehnoloģijās un energoefektivitātes risinājumos stiprina tā konkurētspēju un darbības jaudu, spējot saražot lielus apjomus ierobežotā laikā un piegādājot rezerves daļas starptautiskiem klientiem visā Eiropā,” saka Ilze Zoltnere, Luminor Korporatīvā departamenta vadītāja.

HQ Chipper Parts kopš 2010. gada veiksmīgi darbojas metālapstrādes nozarē un specializējas koksnes smalcinātāju rezerves daļu ražošanā, remontā un atjaunošanā. Balstoties uz savu ilggadējo pieredzi, uzņēmums ir realizējis vairākus inovatīvus risinājumus, lai uzlabotu jau esošo komponentu un agregātu darbību.