Mūsdienu darba tirgū un straujajā dzīves ritmā vairs nav raksturīgi strādāt vienā profesijā vai vienā darbavietā visu mūžu. Karjera kļūst dinamiskāka, un pārmaiņas ir neizbēgamas. Valsts izglītības attīstības aģentūras veiktā sabiedriskās domas aptauja liecina, ka 90% iedzīvotāju dzīves laikā maina darbu, bieži pat vairākas reizes. Taču vienlaikus tikai trešā daļa jūtas droši par savām iespējām vajadzības gadījumā atrast jaunu darbu.

Tas nozīmē, ka prasme pielāgoties nav pašsaprotama – tā ir jāattīsta mācoties, paplašinot savu redzesloku un apgūstot jaunas prasmes. Tas stiprina pārliecību par sevi un noturību darba tirgū. Tieši tāpēc spēja būt gatavam mācīties jebkurā laikā kļūst par vienu no būtiskākajām dzīves prasmēm.

Mācīšanās kā drošības spilvens darba tirgū

Darba tirgus šodien mainās straujāk nekā jebkad agrāk – tehnoloģiju attīstība, automatizācija un ekonomiskās svārstības nepārtraukti ietekmē pieprasījumu pēc jaunām prasmēm. Saskaņā ar Pasaules Ekonomikas foruma 2025. gada ziņojumu par darbavietu nākotni, šajā desmitgadē tiks radīti aptuveni 170 miljoni jaunu darbavietu. Pasaules Ekonomikas foruma prognozes arī rāda, ka vairāk nekā puse darba ņēmēju tuvāko gadu laikā saskarsies ar nepieciešamību pilnveidot vai mainīt savas prasmes. Tie, kuri ir gatavi mācīties, spēs šīm pārmaiņām pielāgoties. Tie, kuri nav – riskē palikt ārpus darba tirgus.

Lai Latvijā augtu nākotnes tehnoloģiju radītāji, inženieri, pētnieki un izgudrotāji, interese par zinātni, tehnoloģijām, inženieriju un matemātiku jāveido jau pamatskolā. Tieši šajā vecumā bērni sāk apzināties, kas viņus aizrauj, kam viņi tic, ka ir spējīgi, un kādas zināšanas viņiem varētu noderēt nākotnē.

Latvijas izglītības spēļu izdevējs Navigate the Future turpina attīstīt spēles, kas palīdz bērniem un jauniešiem atklāt STEM pasauli saprotamā, aizraujošā un praktiskā veidā. Pēc izglītojošo spēļu STEM UP! un Exoplanet Escape iznākšanas uzņēmums piedāvā jaunu spēli — STEM UP! Easy, kas radīta īpaši bērniem no 10 gadu vecuma.

Kopš pirmo spēļu iznākšanas Navigate the Future komanda ir pārliecinājusies, ka zinātne un zināšanu apguve bērniem var būt ne tikai noderīga, bet arī patiesi aizraujoša. Uzņēmuma spēles nonākušas ģimenēs, skolās, mācību stundās, interešu izglītībā un spēļu vakaros. Tās iegādājas vecāki, izmanto skolotāji un dāvina bērni viens otram — apliecinot, ka mācīšanās var kļūt par kopīgu, dzīvu un priecīgu pieredzi.

Mūsdienās cilvēki darbā meklē ko vairāk nekā tikai atalgojumu – aizvien svarīgāk, lai darbs būtu jēgpilns, ar iespējām augt un pilnveidoties, kā arī darba devēja attieksme un klimats kolektīvā.

Personāla atlases uzņēmuma “Alma Career Latvia” šogad veiktā aptauja liecina, ka 72% strādājošo apsver domu par darba maiņu, tomēr tikai trešdaļa no viņiem sper reālus soļus šajā virzienā, un tas liek aizdomāties, kas mūs attur no pārmaiņām, kuras vēlamies? Viens no elementiem, bez kura reti iedomājama karjeras maiņa, ir darba intervija. Daudzi to joprojām uztver kā eksāmenu, kurā jāatbild pareizi, jāiztur pārbaudījumi un jānokļūst nākamajā kārtā, lai gan realitātē veiksmīgākās intervijas nav formāla atlase, bet atklāta, vienlīdzīga un jēgpilna saruna starp cilvēkiem, kuri vēlas saprast, vai viņiem ir kopīgi mērķi un vērtības.

Intervija nav viktorīna

No 2026. gada 7. līdz 13. maijam globālā pārstrādes un iepakošanas nozare pulcēsies, lai apmainītos ar pieredzi par mākslīgo intelektu, automatizāciju, inovatīviem materiāliem un jaunām prasmēm. Tirgus līderi un jaunpienācēji no visiem vērtību ķēdes posmiem gatavojas dalībai. Biļešu tirdzniecība jau ir atvērta.

Sagatavošanās darbi izstādei interpack 2026 rit pilnā sparā. Aptuveni 2800 izstādes dalībnieku no visas pasaules maijā Diseldorfā prezentēs savus jaunākos risinājumus un dos impulsu nozares nākotnei.

Globālā dinamika, izaicinājumi un iespējas

Plašāks skatījums uz nozari rāda, ka tās attīstības apstākļi ir daudzslāņaini. Iedzīvotāju skaita pieaugums, urbanizācija un mainīgi patēriņa paradumi palielina pieprasījumu pēc efektīviem pārstrādes un iepakošanas risinājumiem. Vienlaikus izejvielu trūkums, regulējums, piegādes ķēžu riski un kvalificēta darbaspēka deficīts palielina spiedienu uz uzņēmumiem.

Latvijas ekonomikas izaugsme sākas skolā un skolotāji ir tās galvenie inženieri. Šī nav tikai labskanīga metafora. To apliecina OECD ziņojumi un citi starptautiski pētījumi - izglītības kvalitāte ir tiešā korelācijā ar valsts IKP pieaugumu un nevienlīdzības samazināšanos.

Taču kādu vietu šodienas Latvijas izglītības sistēmā ieņem skolotājs? Kādu atbalstu viņš saņem? Un cik lielā mērā skolotājs jūtas kā nākotnes līdzveidotājs, nevis tikai sistēmas izpildītājs?

Šobrīd, strauji tuvojoties jaunajam mācību gadam, šie jautājumi skan skaļāk nekā jebkad. Tie aktualizējas arī tāpēc, ka pirms jaunā mācību gada vairāk nekā 500 pedagogu tiksies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un “Junior Achievement Latvia” organizētajā uzņēmējdarbības izglītības konferencē “Izaugsmes kods 2025”, kas šogad norisināsies 19. un 20. augustā Rīgas Tehniskās universitātes telpās. Zinātkārei nav vecuma - konference pulcē gan jaunos skolotājus, gan pedagogus ar ilggadēju pieredzi. Turklāt konference organizēta ar mērķi ne tikai papildināt izglītības profesionāļu zināšanas, bet arī dot viņiem spēku un iedvesmu jaunajam mācību gadam.

Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) aktīvi turpinās darbs pie jauna infrastruktūras projekta – studiju un zobārstniecības centra izveides Dzirciemā, RSU kampusa teritorijā.

Topošā ēka būs funkcionāli savienota ar RSU galveno ēku un Stomatoloģijas institūtu, izmantojot stiklotus gaisa tiltus, kas nodrošinās ērtu pārvietošanos studentiem, mācībspēkiem un pacientiem.

Plānotā sešstāvu ēka būs 8450 m² plaša. Tās pazemes līmenī atradīsies autostāvvieta un civilās aizsardzības patvertne, bet 1. stāvā būs izvietots RSU Inovāciju centrs, Studējošo pašpārvaldes telpa “Students’ Home”, kā arī Karjeras atbalsta un labbūtības centrs. Otrajā stāvā būs apjomīgs Bērnu zobārstniecības centrs, trešajā – kopstrādes studiju telpas, Mācīšanas un mācīšanās laboratorija, kā arī auditorijas. No ceturtā līdz sestajam stāvam paredzētas Zobārstniecības fakultātes studiju telpas.

Mākslīgā intelekta (MI) izmantošanā uzņēmumos Latvija apdzen Lietuvu, bet atpaliek no Igaunijas. “Eurostat” dati liecina, ka Latvijā ir 8,8% uzņēmumu (ar vismaz 10 darbiniekiem), kuros aktīvi izmanto MI, Lietuvā – 8,7%, bet Igaunijā – 13,9%.

Vidējais rādītājs ES pārsniedz 13% un turpina augt. Kopējā Eiropas kartē Latvija ir zem viduslīnijas – topa augšgalā ir Dānija (27,6%), Zviedrija (25,1%) un Beļģija (24,7%), bet iedzinējos ir Rumānija (3,1%), Polija (5,9%) un Bulgārija (6,5%). Likumsakarīgi, ka līderos ir valstis ar augstu digitālās infrastruktūras un inovāciju līmeni, plašu valsts atbalstu uzņēmumu digitālajai transformācijai un atvērtību jaunām tehnoloģijām.

MI mazāk izmanto valstīs, kurās ir zemāks uzņēmumu digitalizācijas līmenis, ierobežotas investīcijas pētniecībā un inovācijās un mazāks kvalificētu darbinieku īpatsvars. Lai gan pirmajā acu uzmetienā, protams, gribētos redzēt Latviju starp līdervalstīm, tomēr svarīgi saprast, ka MI ieviešanai jābūt jēgpilnai un pārdomātai, lai tas kalpotu konkrētiem mērķiem un veicinātu efektivitāti. Protams, MI sniedz virkni ieguvumu un būtiski mainot uzņēmumu efektivitāti - Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta dati liecina, ka ChatGPT izmantošana spēj par 40% samazināt laiku, ko veltām dažādu uzdevumu veikšanai, vienlaikus uzlabojot rezultātu kvalitāti par 18%. Tas nozīmē, ka darbinieki var koncentrēties sarežģītākiem un radošākiem uzdevumiem.

Mežs, ar to saistītās nozares, kokrūpniecība un koksnes resursu pieejamība pēdējos gados ir kļuvuši par vienu no centrālajiem jautājumiem gan Latvijas, gan Eiropas līmeņa diskusijās. Mežs vairs netiek skatīts tikai kā dabas vērtība vai izejmateriālu avots. Tas arvien biežāk nonāk politisku, ekonomisku, klimatisku un ģeopolitisku lēmumu krustpunktā. Šādos apstākļos īpaši svarīgi ir runāt nevis emocijās vai skaļos saukļos, bet datos, procesos un ilgtermiņa skatījumā.

Globāli meža nozari un ar to saistītās nozares šobrīd ietekmē divi savstarpēji cieši saistīti faktori. Pirmais ir Eiropas “zaļā vienošanās” un ar to saistītā zemes izmantošanas politika – cik drīkst, kur drīkst un ko vairs nedrīkst darīt mežā. Otrais ir ģeopolitiskā realitāte, kurā koksnes resurss no ierasta ražošanas faktora arvien vairāk kļūst par stratēģisku elementu valsts ekonomiskajā noturībā un drošībā. Valstīm, kur mežsaimniecība un kokrūpniecība ir būtiska tautsaimniecības daļa, šie jautājumi ir īpaši jūtīgi.

Latvija, līdzīgi kā Igaunija, Somija un Zviedrija, ir valstis, kur mežs ir vēsturiski veidojis ekonomisko struktūru. Meža nozare nodrošina būtisku daļu no eksporta ieņēmumiem, desmitiem tūkstošu darbavietu un plašu saistīto nozaru ķēdi – no mežizstrādes un loģistikas līdz inženierzinātnēm, pētniecībai un augstas pievienotās vērtības produktu ražošanai. Tajā pašā laikā šī nozare prasa ļoti lielas investīcijas ar ilgu atdeves periodu. Rūpnīcas, tehnoloģijas un cilvēkresursi netiek attīstīti piecu gadu perspektīvā – tie ir lēmumi uz 20, 30 un pat vairāk gadiem.

Aizvadītajos gados investīciju platforma “Debitum” kļuvusi par vienu no straujāk augošajiem uzņēmumu aizdevumu finansēšanas spēlētājiem Latvijā. Sarunā ar platformas īpašnieku un vadītāju Ingu Salmiņu runājam par investoru uzticību, regulāciju, mežsaimniecības un citu nozaru finansēšanu, kā arī platformas attīstības plāniem Eiropā.

Kas ir Debitum, un ar ko uzņēmums nodarbojas?

“Debitum” ir Latvijā licencēta investīciju platforma, kas savieno investorus ar maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem nepieciešams finansējums biznesa attīstībai. Princips ir vienkāršs – uzņēmumi, kuriem nepieciešams finansējums attīstībai, izvieto savus aizdevumus “Debitum” platformā, bet investori (gan privātpersonas, gan institucionālie) var ieguldīt savu kapitālu šajos biznesa aizdevumos uz noteiktu termiņu un saņemt atpakaļ ieguldīto summu kopā ar procentiem.

Svarīgi uzsvērt, ka šie ieguldījumi darbojas ar iepriekš noteiktu fiksētu procentu likmi. Pēdējos gados redzam, ka daļa investoru ir noguruši no ļoti sarežģītiem finanšu produktiem un lielām akciju tirgus svārstībām. Cilvēki atkal vēlas saprotamus ieguldījumus – skaidru termiņu, paredzamu ienesīgumu un reālus aktīvus aiz ieguldījuma. Atšķirībā no akciju tirgus svārstībām, investors jau sākotnēji zina potenciālo ienesīgumu un termiņu. Būtiski arī tas, ka “Debitum” investoru peļņa tiek ģenerēta no reālu uzņēmumu darbības un izaugsmes, piemēram, mežsaimniecībā. Mūsu modelis balstās uz uzņēmumu finansēšanu ar skaidru un saprotamu nodrošinājumu. Tas nozīmē, ka investoram ir skaidrs, kas stāv aiz ieguldījuma: zeme, mežs vai citi aktīvi/nodrošinājums.

Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijai (DAIF Latvija) pievienojas Drošības nozares kompāniju asociācijas (DNKA) biedri, kas faktiski nozīmē pirmo soli apsardzes pilnvērtīgai integrācijai valsts drošības aspektā. Dienas Bizness piedāvā šīs nozares ainu skaitļos, kas pēc būtības definē daļu DAIF Latvija izaicinājumu nākotnē.

Par DAIF Latvija un DNKA biedru apvienošanos organizāciju pārstāvji paziņoja mediju brokastīs 17. septembrī, kad tika prezentēti arī DAIF Latvija un jauno biedru pērnā gada darbības rezultāti, kā arī atsevišķi dati par apsardzes nozares darbību Latvijā, tostarp uz pārējo divu Baltijas valstu fona.

Uz apsardzi jāraugās kā uz drošības papildinājumu

Galvenā ideja, kas izskanēja mediju brokastīs gan no apsardzes kompāniju Grifs AG, G4S un Mega sargs vadītājiem, gan DAIF Latvija vadības bija, ka uz apsardzi ir jāraugās kā uz drošības spēju papildinājumu, jo apsardzes organizācijās ir gan dažādos līmeņos ekipēti vīri, gan pamatīga tehnoloģiskā bāze novērošanai un preventīvai reakcijai uz notikumiem. Nozares eksperti pārrunāja drošības situāciju ietekmējošos starptautiskos notikumus un Latvijas drošības industrijas izaicinājumus. Tika atgādināts, ka karadarbība Ukrainā, Krievijas un Baltkrievijas aktivitātes un politiskie pavērsieni Rietumos tiešā veidā ietekmē arī Latvijas drošības vidi.

Aprites ekonomika nav tikai vides jautājums – tā ir izaugsmes iespēja. Eiropas Savienībā šīs nozares jau šobrīd rada simtiem miljardu eiro un nodrošina miljoniem darbavietu ar būtisku izaugsmes potenciālu līdz 2030. gadam. Taču katrs resurss, kas izkrīt no aprites, nozīmē ne tikai piesārņojumu, bet arī tiešus ekonomiskus zaudējumus.

Pērn plastmasas pārstrādes nozare Eiropas Savienībā (ES) nonāca krīzē. Augstas enerģijas cenas, svārstīgas pirmreizējo izejvielu cenas un lēts imports, kas nereti tikai uz papīra bija “pārstrādāts”, radīja teju “perfektu vētru”. Rezultāts – pārstrādes uzņēmumu bankroti un investīciju bremzēšanās. Tas skaidri parādīja: ar atsevišķām prasībām, piemēram, minimālo pārstrādātā satura īpatsvaru PET pudeļu iepakojumā, nepietiek, ja tirgus un regulējums paliek sadrumstalots.

Šī situācija piespieda Eiropas Komisiju (EK) rīkoties straujāk. Aprites ekonomikas regulējums tiek virzīts divos posmos – vispirms ar pilotpasākumiem, lai stabilizētu nozari, bet 2026. gadā sekos Aprites ekonomikas akts ar strukturālām pārmaiņām otrreizējo izejvielu tirgū. Viens no būtiskiem soļiem ir vienoti ES nosacījumi plastmasas atkritumu beigu statusa noteikšanai, kas var vienkāršot pārstrādātāju darbu un nodrošināt stabilu augstas kvalitātes izejvielu pieejamību. Vienlaikus ES strādā pie tā, lai noteiktu vienādas prasības kā ES radītajiem, tā arī no trešajām valstīm importēto materiālu atzīšanai un kvalitātes prasību pielīdzināšanai. Šis ir uzdevums, kas līdz 2026. gada beigām EK ir jāizdara.

Latvijas reālās algas pieaugums no 1994. gada līdz 2024. gadam bijis 245%, Lietuvas – 290%, bet Igaunijas – 236%, liecina Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Marko Mikhelsona ieraksts sociālajā tīklā X, kuru izcēlis pašmāju rakstnieks un ekspolitiķis Māris Mičerevskis ar piebildi, ka vajadzētu izbeigt “vaidu kori”, kas dzied dziesmu, ka Latvijā viss ir slikti.

Dienas Bizness mēģināja noskaidrot - “Viss ir slikti” vai arī esam pilnīgā “Leiputrijā”?

Skaitļi runā – labi, slikti, patiesi?

Pirmais uzdevums bija konstatēt, vai M. Mikhelsons nav pārskatījies. Proti, reālo algu izmaiņas procentos Eiropas valstīs no 1994. gada līdz 2024. gadam tiek norādītas bez skaidri saskatāma avota, un pirmajā acu uzmetienā skaitļi Baltijā patiesi šokē, jo tuvākie sekotāji, piemēram, Polija, var lepoties vien ar 107,9% lielu reālās algas pieaugumu. Statistiskie dati ir atbilstoši OECD reālo algu aprēķiniem, ko starptautiskā organizācija veic jau ilgstoši visām OECD dalībvalstīm. Proti, tie ir patiesi uz papīra, bet jāteic, ka pirmā desmitgade atjaunotajā brīvvalstī nerit pēc normāliem ekonomikas likumiem, tādēļ atbildēt uz jautājumu skaidri un pārliecināti nav iespējams. Lai arī reālā alga nozīmē inflācijas iekļaušanu aprēķinos, vēl atliek jautājums - vai reālās algas pieaugums Latvijā nozīmē to, ka ikkatram cilvēkam ir iespēja nopirkt krietni vairāk preču un pakalpojumu? Ja tā būtu, mēs noteikti ēstu labāk, tomēr nezināmu iemeslu dēļ ļaudis sūrojas par pārtikas cenām. Situāciju kopš 1994. gada kropļo gan ēnu ekonomika, gan enerģētikas sektora transformācija, gan virkne makroekonomisko procesu, kas izrietēja kā sekas sistēmas pārejai no sociālistiskā uz kapitālistisko modeli.

Ap mākslīgo intelektu (MI) šobrīd ir sacelts liels troksnis, gandrīz tāds pats kā ap internetu deviņdesmito gadu beigās. Saskaņā ar Eurostat datiem 2025. gadā 20% ES uzņēmumu ar vairāk nekā desmit darbiniekiem izmanto mākslīgo intelektu - tas ir par 6,5 procentpunktiem vairāk nekā 2024. gadā un trīs reizes vairāk nekā 2021. gadā. ES mērķis ir līdz 2030. gadam sasniegt 20 miljardu eiro gada investīciju apjomu (publiskais un privātais finansējums) MI tehnoloģijās, tostarp aptuveni viens miljards eiro gadā plānots kā publiskais atbalsts.

Tirgus aug, tehnoloģiju milži no “Lieliskā septiņnieka” (un ne tikai) tērē simtiem miljardus datu centriem, mikroshēmām, serveriem un enerģijai, kā arī infrastruktūras attīstīšanai ap šiem projektiem, savukārt jaunuzņēmumi vairojas kā sēnes pēc lietus. Šodien tikai pilnīgs sliņķis nemēģina kaut ko radīt ar MI palīdzību vai vismaz tajā investēt.

Taču svarīgākais jautājums, kas jāapsver ar vēsu prātu: vai mēs vērojam jaunas globālās ekonomikas infrastruktūras rašanos, kas ir “uz palikšanu”, vai arī redzam kārtējo burbuli?

Uz jautājumiem par burbuli, par to, kā investēt MI uzņēmumos, vai to vispār ir vērts darīt un kādā apjomā, atbildēja trīs eksperti: Oļegs Andrejevs, CFA, SEB bankas Uzkrājumu, ieguldījumu un pensiju piedāvājuma vadītājs, Voldemārs Strupka, Signet Bankas ieguldījumu eksperts, un Andris Pavlovs, tehnikas nomas uzņēmuma Storent līdzdibinātājs.

Finanšu konsultāciju uzņēmums SIA Fintexo trīs pastāvēšanas gadu vēsturē piesaistījis 47 miljonus eiro vērtu finansējumu aptuveni 120 klientiem. “Šodienas ķirsītis uz tortes mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir Altum piedāvājums,” intervijā Dienas Biznesam atklāja SIA Fintexo īpašnieks Lauris Kindzulis.

Īsumā pastāstiet par sevi un to, kā radās ideja par finanšu konsultāciju uzņēmuma radīšanu?

Uz Rīgu atnācu no laukiem un mērķtiecīgi iestājos Banku augstskolā. Tobrīd tā bija TOP skola. Praksē paostīju banku gaisu. Šķita, ka patīk kreditēšana, interesē šī joma, spēja palīdzēt klientam, jo sevišķi interesēja līzings. Izdevās prakses laikā pastrādāt blakus līzinga nodaļai, un redzēju visu tās ikdienu. Otrajā kursā visi sāka strādāt, un arī es nebiju izņēmums - vispirms tēva degvielas stacijā, pēc tam SEB bankā. Pamainījās vairākas darba vietas, līdz nonācu līdz Hipotēku un zemes bankai, kas ir pašreizējā Altum priekštece. Tur bija atzars, kas no 2008. gada jau strādāja ar valsts atbalsta programmām. Valsts finanšu instrumentu Altum izveidoja četrus gadus vēlāk. Tobrīd jau biju prom. Šajā starplaikā līdz Altum izveidošanai palīdzēju daudziem uzņēmējiem ar sākuma kapitāla veidošanu. Tad nonācu atpakaļ komercbanku sektorā pie skandināviem DNB Bank, kur karjerā sasniedzu korporatīvo klientu apkalpošanu.

Pēdējā laikā Latvijā atkārtoti aktualizējies jautājums par skolas gaitu sākšanu sešu gadu vecumā. No malas tas var šķist vienkāršs organizatorisks lēmums, tomēr patiesībā tā ir ļoti sarežģīta un sistēmiska izšķiršanās, kuras pamatā jābūt bērna attīstības likumsakarībām, nevis ekonomiskiem vai loģistikas apsvērumiem.

Bērns piedzimst, aug un attīstās pēc noteiktiem, dabiskiem principiem, kurus mēs nevaram mākslīgi paātrināt vai vienkārši “noregulēt”, atbilstoši sistēmas vajadzībām.

Domājot par bērna gatavību skolai, nevajadzētu fokusēties tikai uz to, vai bērns prot lasīt vai rakstīt. Sagatavotība skolai pirmkārt ir emocionāla gatavība - spēja būt patstāvīgam, pielāgoties jaunai videi, pieņemt autoritāti, sadarboties ar citiem un tikt galā ar savām emocijām. Turklāt, emocionālā gatavība var atšķirties arī viena vecuma bērniem, piemēram, viens bērns dzimis janvārī, un otrs - decembrī, formāli viņi ir vienā vecuma grupā, bet attīstības atšķirība var būt vesela gada apjomā. Šo atšķirību vēl vairāk var pastiprināt katra bērna ģimenes pieredze, emocionālais briedums un individuālās prasmes.

Šā gada 6. maijā pārbaudes spēlē starp Latvijas un Norvēģijas hokeja izlasēm tika pasniegtas deviņas 3000 eiro stipendijas jaunajiem ķīmijas, bioloģijas un matemātikas skolotājiem. Programmas “Starp mums ir ķīmija!”, ko īsteno AS “Olpha”, SIA “Centrālā laboratorija” un AS “Veselības centru apvienība”, stipendiāti pārstāv visus Latvijas novadus.

Šajā pavasarī stipendijas no uzņēmumiem “Olpha”, “Centrālā laboratorija” un “Veselības centru apvienība” saņēma:

Ķīmijā:

Rīgas Tehniskās universitātes Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes studente, Babītes vidusskolas un Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas skolotāja Marika Ščeglova;

Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātes studente un Rīgas Ziepniekkalna vidusskolas skolotāja Beatrise Dembovska;

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģiju fakultātes studente un Bēnes pamatskolas skolotāja Alise Glūzda;

Bioloģijā:

Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes students un Rīgas 92. vidusskolas un Baložu vidusskolas skolotājs Adrians Jasinskis;

Zeme ir aktīvs, kurš ir jāizmanto tautsaimniecībā, tādējādi radot ne vien produkciju, kuru patērēt pašu zemē, bet arī to eksportēt. Tas nodrošina darbavietas un apdzīvotību, jo īpaši lauku reģionos, rada arī nodokļu ieņēmumus valsts budžetam, tāpēc ierobežojumu politikai ne tikai jābūt saprātīgai, bet arī segtai ar kompensācijām.

Tādas atziņas skanēja Dienas Biznesa kopā ar portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā videodiskusijā Nodokļu politikas izaicinājumi - ekonomiskā attīstība un zemes resursu izmantošanas nozares. Zemes nozares ir galvenie darba devēji laukos, kas rada pieprasījumu pēc citu sfēru precēm un pakalpojumiem, kā arī tieši un pastarpināti ģenerē nodokļus valsts budžetam, kas ir finanšu avots sabiedrībai vajadzīgu pakalpojumu nodrošināšanai. Tika norādīts, ka vispirms ir nepieciešama Latvijas resursu racionāla un jēgpilna izmantošana un tikai tad - visa veida prasību, ierobežojumu, liegumu, tostarp Zaļā kursa minimālās programmas izpilde.

Šodien un rīt, 19. un 20. augustā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, “Junior achievement Latvia”, Latvijas Bankas Naudas skolas un Rīgas Tehniskās universitātes rīkotā izglītības iedvesmas konference “Izaugsmes kods” pulcē 700 skolotājus, skolu vadītājus, izglītības pārvalžu pārstāvjus un nozares ekspertus, lai īsi pirms jaunā mācību gada sākuma kopīgi raudzītos nākotnē – kā sniegt skolēniem mūsdienīgu, radošu un motivējošu izglītību.

Konferencē tiks apspriestas tēmas, kā skolēnu mācību uzņēmumu metode maina domāšanu, kā skolās notiek pielāgošanās mākslīgajam intelektam, uz kurieni virzās Latvijas ekonomika, kā strādāt ar skolēniem, kuriem ir mācīšanās grūtības, un citas izglītībā aktuālas tēmas. Konference piedāvās 32 meistarklases, kurās skolotāji varēs apmainīties pieredzē un atrast atbalsta metodes savam ikdienas darbam.

“Skolotāji var kļūt par radošiem vizionāriem tikai tad, ja viņiem tiek nodrošināti konkrēti un jēgpilni priekšnosacījumi. Nepieciešams laiks, lai mācītos, ieviestu jaunas pieejas un izvērtētu rezultātus, resursi – kvalitatīvi mācību līdzekļi, tehnoloģijas un piekļuve AI rīkiem, kā arī brīvība pielāgot mācību procesu skolēnu vajadzībām un profesionālais atbalsts, lai dalītos pieredzē un augtu kopā ar citiem. Tieši šādas metodes un atbalstu šī konference piedāvā saviem dalībniekiem," saka izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Kā prēmijas, tā naudas balvas un piemaksas par īpašu darbu ir tāda pati darba samaksa kā valsts amatpersonas darba alga.

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk Atlīdzības likums) 3. panta 1. punkts saka: «Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) atlīdzību šā likuma izpratnē veido darba samaksa, sociālās garantijas un atvaļinājumi. Darba samaksa šā likuma izpratnē ir mēnešalga, piemaksas, prēmijas un naudas balvas. Sociālās garantijas šā likuma izpratnē ir pabalsti, kompensācijas, apdrošināšana un šajā likumā noteikto izdevumu segšana.»

Nedalāmā aisberga virsotne

30. septembra raidījums Kas notiek Latvijā? Jāņa Dombura vadībā Latvijas sabiedrības priekšā nolika valsts amatpersonu prēmiju, piemaksu un naudas balvu sadaļu, kas aug ik gadu. Ievērojot, ka 245 miljoni eiro 2025. gadā ir par teju 100 miljoniem vairāk nekā 2019. gadā, tas viegli ierosināja sabiedrisko domu. Proti, ir konkrēts un skaidrs piemērs, kurā redzama pamatīga atlīdzības izaugsme konkrētā sadaļā un periodā.Tas, ko, pirmkārt, vēlos uzsvērt – tā ir aisberga virsotne jeb neliela daļa no tā, kas kopumā ir valsts amatpersonu atlīdzība, kuru nosaka vienots Atlīdzības likums. Es runāju par to, ka atlīdzības pieaugumu nosaka kopējs likums un nianses vien veido atsevišķi Ministru kabineta (MK) noteikumi, kas realizējas katrā ministrijā un iestādē atsevišķi.

Ņemot vērā, ka Satiksmes ministrija un valsts SIA ”Autotransporta direkcija” (ATD) gada laikā tā arī nav spējušas konstruktīvi risināt samilzušās problēmas pasažieru pārvadājumos reģionālās nozīmes maršrutu tīklā, pasažieru pārvadātāji vērsušies pie ministru prezidentes Evikas Siliņas ar lūgumu atsaukt no amata esošo satiksmes ministru Ati Švinku, lai pasargātu nozari un reģiona iedzīvotājus no katastrofālām sekām – kad mobilitāte mazāk apdzīvotās vietās kļūs par nepieejamu pakalpojumu.

Vēstuli ar šādu aicinājumu ministru prezidentei nosūtījusi Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija, kas ir galvenā nozares interešu pārstāve un apvieno 25 pārvadātājus visā Latvijā.

“Mēs esam kategoriski pret to, kas šobrīd notiek pasažieru pārvadājumu jomā, un uzskatām par savu pienākumu informēt ministru prezidenti, ka šādai atbildīgās ministrijas politikai ar utopiskiem risinājumiem un eksperimentiem būs katastrofāla ietekme uz nozari un galvenais – no šīs ieplānotās reformas cietīs iedzīvotāji reģionos, kuriem praktiski būs jādomā pašiem, kā nokļūt līdz darbam, ārstam un pat veikalam. Kā vienu piemēru varam minēt plānu, ka teju 50 “transports pēc pieprasījuma” vienības spēs apkalpot ceturtdaļu Latvijas neizklausās nopietni. Tāpat arī vēlme pārlikt pasažierus uz vilcienu, zinot vilcienu sliežu pārklājumu Latvijā. Tā vietā, lai jēgpilni un mērķtiecīgi risinātu ilgtermiņa līgumu cenu problemātiku un soli pa solim stabilizētu situāciju nozarē, atbilstoši izmaksu kāpumam valstī, tā izvēlas eksperimentēt ar iedzīvotājiem un to mobilitātes iespējām,” norādīja Ivo Ošenieks, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents.

Elektrovairumtirdzniecības nozares flagmanis Latvijā “Baltijas Elektro Sabiedrība” ir uzsākusi jaunu iniciatīvu, skaidrojot nākotnes perspektīvas enerģētikas sektorā. Šoreiz sarunā ar valdes priekšsēdētāju Oļegu Kolomijcevu noskaidrojam, kā valsts politika var ietekmēt elektroenerģijas tirgus attīstību, kā arī uzzināsim, kā globālie procesi attīsta elektromateriālu tirgu.

Kā pēdējos gados valsts politika ir ietekmējusi elektroenerģijas nozari un tās attīstību? Vai bijuši kādi lēmumi, kas kavējuši vai tieši pretēji sekmējuši?

Tāds spilgtākais piemērs ir pirms trīs gadiem valsts uzsāktais atbalsts saules paneļiem privātmājām. Sākotnēji tas radīja lielu iedzīvotāju interesi, bet pēc valsts lēmuma mainīt sistēmu no neto uzskaites uz neto norēķinu, tad, redzams, ka interese būtiski noplaka. Vienlaikus pozitīvi, ka šī maiņa sekmēja interesi par elektroenerģijas uzkrāšanas iespējām jeb uzkrājošajām baterijām, jo elektrību vairāk saražo vasarā, bet lielāks patēriņš ir rudenī, ziemā un agrā pavasarī. Valsts arī tam uzsāka atbalsta programmu.

Rīgā aizvadītās “Baltic Fintech Days” apliecināja, ka Latvija finanšu tehnoloģiju jomā vairs nav tikai vērotāja. Šis pasākums, kuru uz Rīgu mērķtiecīgi atveda “Fintech Latvija asociācija”, nav tikai kārtējā konference, bet gan simbolisks punkts, kurā Latvija pārliecinoši piesaka savu atgriešanos reģiona līderpozīcijās fintech nozarē, pasākuma vēriena un starptautiskās intereses ziņā pārspējot kaimiņvalstu iepriekšējo gadu sasniegumus un iezīmējot jaunu nozares attīstības vilni.

Publiskajā telpā bieži dzirdam par nepieciešamību pēc augstas pievienotās vērtības eksporta un digitālās transformācijas, un “Baltic Fintech Days” norise Rīgā parādīja, ka šis “izrāviens” vairs nav teorētisks koncepts, bet reāls rezultāts, ko panākusi nozare, cieši sadarbojoties ar valsts pārvaldi un regulatoru. Fintech dienu norise Rīgā ir “Fintech Latvija asociācija” stratēģisks darba rezultāts, kas apliecina, ka nozare pati spēj radīt globālu rezonansi un piesaistīt plašu starptautisku uzmanību.

Kvalitāte, kas pārtop miljonos nodokļu ieņēmumu

Dati runā paši par sevi – vairāk kā 1000 dalībnieku. Tomēr galvenais stāsts nav par kvantitāti, bet gan par kvalitāti, jo konferences mērķis nav mākslīgi audzēt uzņēmumu skaitu, bet gan veidot labvēlīgu augsni spēcīgiem, eksportspējīgiem uzņēmumiem, kas sniedz reālu pienesumu valsts budžetam.

Foto: Riepugaraza.lv / Riepu garāža

Piecas filiāles visā Rīgā, daudzu gadu pieredze, plašs riepu, disku un pakalpojumu klāsts, virkne bonusu klientiem un zinoši profesionāļi, kuriem pieejamas modernākās iekārtas – tā īsumā raksturojams uzņēmums Riepu garāža. Šajā rakstā sarunājāmies ar Riepu garāžas komercdirektoru Gintu Ulnicānu, lai uzzinātu, kā uzņēmums palīdz saviem klientiem ikdienā, kādi ir Riepu garāžas lielākie izaicinājumi, un iegūtu atbildes uz daudziem citiem jautājumiem!

Nav noslēpums, ka savus pakalpojumus piedāvājat gan privātpersonām, gan uzņēmējiem. Kā ir audzis Riepu garāžas biznesa klientu portfelis?

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) par tiesību aktu portālā iesniegtajiem grozījumiem Dabas resursu nodokļa (DRN) likumā, kas paredz tuvākajos gados būtiski palielināt DRN kūdrai, nav konsultējusies ar kūdras nozari, kā arī citām saistītajām nozarēm, tostarp stādu un dārzeņu audzētājiem, sacīja Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere.

Tāpat viņa apgalvoja, ka, veidojot šos grozījumus, nav ņemts vērā, kā kūdras nozare iekļaujas pārtikas ķēdē, jo kūdra joprojām esot neaizvietojams resurss profesionālajā dārzkopībā, piebilstot, ka 70% no visiem substrātiem tiek veidoti uz kūdras bāzes.

"Mēs saprotam to, ka kūdras nozare Latvijā paliek nekonkurētspējīga," pauda Krīgere, komentējot ministrijas sagatavotos grozījumus.

Viņa minēja, ka Lietuvā DRN kūdrai ir līdz 3,2 eiro par tonnu un Igaunijā līdz 2,87 eiro par tonnu, kamēr ministrijas piedāvātie grozījumi paredz no 2027.gada Latvijā kūdrai DRN palielināt līdz 7,5 eiro par tonnu un 2028.gadā piemērot vēl lielāku palielinājumu. Tāpat arī šajās valstīs nomas maksas par platībām, kurās iegūst kūdru, esot mazākas un tiekot iekasētas tikai tad, kad darbība ir veikta, kamēr Latvijā nomas maksa jāmaksā arī tad, kad darbība nav veikta, piemēram, šogad, kad platības mitro apstākļu dēļ nebija iespējams apstrādāt.

Latvijas gaļas liellopu audzēšanas nozare šobrīd dzīvo lielas nenoteiktības apstākļos. No vienas puses, Eiropas tirgū vērojams nepieredzēts liellopu gaļas cenu pieaugums, kas rada izcilas iespējas audzētājiem eksportēt savu produkciju. No otras puses, nozari skar vairāki izaicinājumi – lopu un darbaspēka trūkums, nelabvēlīgie laikapstākļi, nepietiekams valsts atbalsts, kā arī risks zaudēt Latvijas tirgu zemās iedzīvotāju pirktspējas dēļ. Turklāt gaļas liellopu tirgus ir pakļauts straujām svārstībām, kas padara nākotni grūti prognozējamu.

Eiropas pieprasījums pēc Latvijas liellopiem pārsniedz piedāvājumu

Šobrīd eksportēta tiek lielākā daļa Latvijas gaļas liellopu nozarē saražotās produkcijas. Starptautiskā tirdzniecības centra (International Trade Center), dati rāda, ka pēc ienākumiem no dzīvu liellopu eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā Latvija bija 6. vietā pasaulē. Liellopu eksports Latvijas tautsaimniecībā katru gadu ienes vairāk nekā 60 miljonus eiro.

Jāatzīst, ka liellopu cenas Eiropā pēdējo gadu laikā augušas ļoti strauji, divu gadu laikā pieaugot gandrīz par 100 %. Galvenais iemesls cenu kāpumam ir vispārējs zīdītājgovju un teļu skaita samazinājums pasaulē, ko veicina gan klimata pārmaiņas, gan darbaspēka trūkums, kā arī tādu bīstamu slimību kā zilās mēles un mutes un nagu sērgas izplatība Eiropā (Latviju šīs slimības pagaidām nav skārušas, lai gan riski joprojām pastāv).