Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments 10.septembrī izsniedzis investīciju pārvaldības uzņēmumam “Capitalica Asset Management” būvatļauju Rīgas zaļākā biroju kompleksa “Verde” trešās un ceturtās kārtas būvniecībai Hanzas ielā 14F.

Tas nozīmē, ka jau septembrī tiks uzsākts attīstības pirmais posms – iežogota 1,1 hektāru lielā teritorija un tiks uzsākti sagatavošanās un nulles cikla izbūves darbi. Jaunajās C un D ēkās paredzēts ieguldīt vairāk nekā 70 miljonus eiro, un tās tiks būvētas atbilstoši augstākajām “BREEAM Outstanding” ilgtspējas sertifikāta prasībām.

“Būvatļaujas saņemšana vien trīs mēnešu laikā tik apjomīgam projektam kā “Verde” jaunās kārtas ir daudz vairāk nekā tikai formāls solis būvniecības procesā. Šis nozīmīgais notikums ir apliecinājums mūsu pārliecībai par Rīgas nākotni kā modernu un starptautiski konkurētspējīgu biznesa centru Baltijas reģionā. Ar gaidāmajām C un D ēkām mēs paceļam latiņu visam biroju segmentam, ieviešot modernus un ilgtspējīgus komerctelpu arhitektūras risinājumus Latvijā. Šīs ēkas, kas tiek projektētas, lai sasniegtu augstāko “BREEAM Outstanding” sertifikātu, nebūs tikai A-klases biroju telpas – tās radīs iedvesmojošu vidi, kas iedrošinās cilvēkus, stiprinās uzņēmumus un veidos zaļāko biznesa kvartālu Latvijā,” komentē Andrius Barštis, “Capitalica Asset Management” valdes priekšsēdētājs .

Investīciju pārvaldības uzņēmuma “Capitalica Asset Management” pārvaldītais fonds “Capitalica European Office Fund” ir veiksmīgi noslēdzis publiskās obligāciju emisijas pirmo posmu. Emisijas laikā investoru pieprasījums vairāk nekā četrkārt pārsniedza piedāvājumu, sasniedzot 13,2 miljonus eiro salīdzinājumā ar sākotnēji piedāvātajiem 3 miljoniem eiro.

Reaģējot uz spēcīgo interesi, emisijas apjoms palielināts līdz 4 miljoniem eiro. Piesaistītais finansējums tiks novirzīts Latvijas zaļākā biznesa kvartāla “Verde” nākamajām attīstības kārtām.

C ēkai jau ir pabeigta apakšzemes būvdarbu kārta, un rezervēti 25% no kopējās iznomājamās platības, apliecinot stabilu projekta progresu un augstu tirgus interesi.

Pirmajā laidienā piedalījās 560 investori: 48% no Latvijas, 43% no Lietuvas un 9% no Igaunijas. Gandrīz 26% obligāciju iegādājās institucionālie investori, savukārt 74% – privātie investori.

“Investoru uzticība apliecina, ka zaļā ‘Verde’ projekta koncepcija, augstā kvalitāte un līdzšinējie rezultāti atbilst augstākajām tirgus prasībām. Rīgas modernajā biroju tirgū joprojām ir jūtams ilgtspējīgu A klases telpu trūkums, un fakts, ka pirmās ‘Verde’ ēkas jau ir pilnībā iznomātas, skaidri parāda šī segmenta potenciālu,” norāda fonda pārvaldnieks Gintaras Toločka.

Visu valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu ienesīgums šā gada sākumā gada laikā bija pozitīvs, liecina manapensija.lv publiskotā informācija.

Tostarp 2026. gada sākumā aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 100%, ienesīgums gada laikā bija no 0,92% līdz 9,23%.

Tajā pašā laikā vienīgā aktīvā ieguldījumu plāna, kura ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 75%, ienesīgums gada laikā bija 5,43%, bet aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, ienesīgums gada laikā bija no 3,29% līdz 9,09%.

Vienlaikus sabalansēto ieguldījumu plānu ienesīgums šā gada sākumā bija no 2,75% līdz 6,16%, bet konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgums bija no 1,86% līdz 4,71%.

No aktīvajiem ieguldījumu plāniem, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 100%, lielākais ienesīgums bija ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "CBL Asset Management" pārvaldītajam ieguldījumu plānam "CBL ilgtspējīgu iespēju ieguldījumu plāns", kura ienesīgums gada laikā bija 9,23%, seko "CBL Asset Management" pārvaldītais ieguldījumu plāns "CBL indeksu plāns", kura ienesīgums bija 9,02%, un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "INVL Asset Management" ieguldījumu plāns "INVL maksimālais 16+", kura ienesīgums bija 7,35%.

Rietumu Banka ir izsniegusi 19 miljonu eiro aizdevumu biznesa kvartāla Verde turpmākai attīstībai, kas paredz jaunas C ēkas būvniecību papildu jau abām esošajām, kurās biroju telpas jau ir pilnībā iznomātas.

Paredzams, ka Verde jaunā attīstības kārta tiks pabeigta 2027. gada 2. ceturksnī. Verde attīsta investīciju pārvaldības uzņēmums Capitalica Asset Management, kas ir SBA Group struktūrvienība.

“Verde ir viens no veiksmīgākajiem jaunajiem biroju projektiem Rīgā un tā līdzšinējie panākumi mums ļauj kreditēt tā turpmāku attīstību agrīnā projekta stadijā, proti, pirms nomnieku piesaistīšanas. Verde daudzējādā ziņā ir kļuvis par Latvijas ekonomikas jauno progresu simbolu. Projekts pierādījis, ka ar kvalitatīvu un labi izstrādātu produktu ir iespējams ļoti īsā laikā sasniegt 100% biroju aizpildījumu Rīgā, un mums nav šaubu, ka jaunā attīstības kārta būs tikpat veiksmīga. Bankai tas ir vērtīgs ilgtermiņa ieguldījums mūsu kreditēšanas portfelī, kur arvien vairāk iekļaujas perspektīvi nekustamo īpašumu attīstības projekti,” norāda Rietumu Bankas valdes loceklis un Kreditēšanas pārvaldes vadītājs Artūrs Jukšs.

Vanagas Asset Management UAB, Lietuvas investīciju holdinga sabiedrība, kas finansē nekustamā īpašuma attīstību, ir uzsākusi otro obligāciju emisijas kārtu 2 miljonu eiro apmērā ar iespēju palielināt summu līdz 3 miljoniem eiro.

Obligācijas tiks dzēstas 2027. gada 29. oktobrī, piedāvājot investoriem 9,5% ienesīgumu gadā. Minimālais ieguldījuma apjoms ir 1043,69 eiro, un procenti tiks maksāti reizi pusgadā.

Šī ir otrā kārta kopējā obligāciju emisijas programmā. Vanagas Asset Management Latvijas investoriem jau ir pazīstams, jo tie aktīvi piedalījās pirmajā kārtā šā gada sākumā, palīdzot veiksmīgi piesaistīt 3,4 miljonus eiro.

Vanagas Asset Management ir daļa no lielākas Vanagas Group koncerna, kuram pieder tādi Lietuvā labi pazīstami uzņēmumi kā viens no trim vadošajiem nekustamā īpašuma attīstības uzņēmumiem Citus, aktīvu pārvaldības uzņēmums Demus Asset Management, modernu ventilācijas sistēmu izstrādātājs un ražotājs Oxygen un kolektīvās finansēšanas platforma Profitus.

Cepu, cepu piparkūku – vienu sev, vienu eksportam… tiku 3. vietā pasaulē.

2024. gadā pēc kviešu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija pirmajā vietā pasaulē, bet no kviešu miltiem ceptu piparkūku eksportā – 3. vietā pasaulē. Kvieši ir Latvijas visnozīmīgākā graudaugu kultūra. 2024. gadā 42% no visas Latvijas sējumu kopplatības bija kviešu sējumi. No 2020. gada Latvija katru gadu no kviešu (neskaitot cietos kviešus un kviešu sēklas) eksporta gūst ienākumus vairāk nekā pusmiljarda eiro apjomā un ir kļuvusi par nozīmīgu kviešu piegādātāju pasaules tirgum.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā pēc ienākumiem no kviešu eksporta Latvija ar 569 miljoniem eiro (1,4% no pasaules eksporta tirgus) bija 15. vietā pasaulē, Lietuva ar 813 miljoniem eiro (2,04% no pasaules tirgus) bija 13. vietā pasaulē, bet Igaunija ar 123 miljoniem eiro (0,31% no pasaules eksporta tirgus) bija 24. vietā pasaulē. Lielākie pasaules kviešu eksportētāji 2024. gadā bija Kanāda (13,8% no pasaules eksporta tirgus), ASV (13,3% no pasaules eksporta tirgus) un Austrālija (12,9% no pasaules eksporta tirgus).

Investīciju pārvaldības uzņēmuma “Capitalica Asset Management” pārvaldītais terminētu ieguldījumu fonds pieredzējušiem investoriem “Capitalica European Office Fund” uzsācis pirmās kārtas publisko obligāciju piedāvājumu 8 miljonu eiro apmērā.

Pirmajā obligāciju laidienā plānots piesaistīt 3 miljonus eiro, lai finansētu A-klases biroju kompleksa “Verde” nākamo attīstības posmu jeb C un D ēku būvniecību.

Abu jauno ēku izbūve papildinās Rīgas biroja tirgus piedāvājumu ar 22 500 m² mūsdienīgu biroju telpu, kā rezultātā “Verde” kļūs par zaļāko biznesa kvartālu Latvijā. Obligāciju gada procentu likme ir 8%, savukārt dzēšanas termiņš – 2028. gada 12. augusts. Vienas obligācijas nominālvērtība un minimālā ieguldījuma summa ir 1 000 eiro. Parakstīšanās periods norisināsies no 2026. gada 3. līdz 9. februārim, bet obligāciju emisijas datums plānots 2026. gada 12. februārī.

Obligāciju piedāvājuma vadošais organizators ir “Artea Bank” no Lietuvas, savukārt līdzorganizators – Latvijas “Signet Bank”.

Ieguldījumu pārvaldības uzņēmums “Provendi Asset Management AIFP” ir vienojies par biroju un komerctelpu ēkas iegādi vienā no Rīgas centrālajām lokācijām – Krišjāņa Barona ielā 20/22. Darījuma summa pārsniedz 4 miljonus eiro.

“Mēs ticam Rīgas vēsturiskā centra potenciālam – tas kļūst par pievilcīgu vietu gan uzņēmējdarbībai, gan iedzīvotājiem. Barona iela jau šobrīd ir viena no aktīvākajām pilsētas ielām, un mēs esam gandarīti būt daļa no šīs attīstības. Vēsturiskais centrs ir unikāla vide, kur saplūst arhitektūra, kultūra un mūsdienīga uzņēmējdarbība, un mēs redzam to kā spēcīgu pilsētvides attīstības piemēru visā Baltijas reģionā,” norāda Kristaps Bērziņš, “Provendi Asset Management AIFP” vadītājs.

Īpašumu raksturo stabils nomnieku portfelis – tajā atrodas zobārstniecības prakse, restorāns, privātā skola un bērnudārzs, veidojot dinamisku un funkcionālu vidi ar plašu apmeklētāju plūsmu.

Signet Bankas mērķis ir veicināt finansējuma pieejamību Latvijas uzņēmējiem un uzņēmumiem, īpaši tiem, kuri attīsta ekonomikai nozīmīgas nozares. Ieguldījums 3 milj. eiro apmērā fondā EIF Financing Fund, ir kārtējais solis šīs stratēģijas realizācijā, nodrošinot papildu kapitālu mazo un vidējo (MVU) lauksaimniecības uzņēmumu attīstībai.

Fondu ir izveidojis alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks ASP Asset Management. Fonda līdzekļi 3 milj. eiro apmērā tiks novirzīti specializētam lauksaimnieku kreditētājam LANDE, kas tos tālāk izsniegs finansējuma veidā lauksaimniekiem, kuri kvalificējas Eiropas Investīciju fonda (EIF) garantiju programmai. LANDE ir panākusi vienošanos par EIF garantijām šādam finansējumam.

“Ieguldījums EIF Financing Fund ir dabisks turpinājums mūsu kreditēšanas stratēģijai stiprināt vietējo uzņēmēju konkurētspēju un veicināt mērķtiecīgu kapitāla nonākšanu reālajā ekonomikā – tieši tur, kur tas ir visvairāk nepieciešams. Ar šo ieguldījumu mēs veidojam inovatīvu finansēšanas modeli, kas apvieno bankas kapitālu, fondu ekspertīzi un Eiropas Investīciju fonda garantiju mehānismu. Tas būtiski samazina uzņēmējiem barjeras ceļā uz attīstību un uzlabo piekļuvi kapitālam lauksaimniecības nozarē, radot priekšnosacījumus ilgtspējīgai attīstībai,” skaidro Roberts Idelsons, Signet Bankas valdes priekšsēdētājs.

2024. gadā Latvija bija otrajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no sālītu siļķu eksporta uz vienu iedzīvotāju.

Ar to, ka Latvija ilgstoši ir pirmajā vietā pasaulē pēc šprotu (sardīnēm līdzīgu zivju konservu) eksporta uz vienu iedzīvotāju, lasītājus nevar pārsteigt. Vēl joprojām bijušajā PSRS telpā šprotes un Latvija ir sinonīmi. Tomēr pēdējos gados Latvija ir guvusi atzīstamus panākumus cita veida pārstrādātu zivju produktu eksportā. Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā Latvija bija otrajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no sālītu siļķu eksporta uz vienu iedzīvotāju. Līdz ar to var teikt, ka siļķe ir laba piedeva ne tikai kartupeļiem un biezpienam, bet arī Latvijas eksportam.Latvija ir augstās pozīcijās pasaulē kā svaigu un saldētu zivju eksportētāja. Vienlaikus Latvija importē citu reģionu zivis, lai no tām ražotu produkciju gan vietējam patēriņam, gan eksportam.

Baltijas nekustamo īpašumu nozarē notiek straujas pārmaiņas, ko nosaka gan energoresursu tirgus dinamika, gan jauni Eiropas Savienības (ES) ilgtspējas noteikumi. Atjaunojamās enerģijas jaudu pieaugums reģionā pārsniedz 35 % trīs gadu laikā, un Latvijā saules ģenerācija vien 2024. gadā dubultojās, sasniedzot vairāk nekā 300 GWh. Šie dati apliecina, ka tīrā enerģija vairs nav tikai nākotnes risinājums – tā jau šodien kļūst par būtisku faktoru investoru lēmumu pieņemšanā. Rezultātā energoefektivitāte un ESG principi no “papildu priekšrocības” kļūst par obligātu priekšnoteikumu konkurētspējai.

Enerģētikas transformācija maina nekustamo īpašumu tirgu

Atjaunojamā enerģija kļūst par stratēģisku faktoru Baltijas investīciju vidē. Jaunie hibrīdprojekti – saules un vēja parki ar uzkrāšanas kapacitāti – samazina atkarību no fosilajiem resursiem un mazina svārstības enerģijas izmaksās. Spilgts piemērs ir EBRD (The European Bank for Reconstruction and Development jeb EBRD) un “Sunly” investīcijas Latvijā hibrīdajos saules parkos ar akumulatoru uzglabāšanas sistēmām. Tas nozīmē ne tikai stabilāku elektroenerģijas piegādi, bet arī jaunas priekšrocības uzņēmumiem un investoriem – augstāku energoefektivitāti, zemākus riskus un konkurētspējīgākus projektus nekustamā īpašuma tirgū.

Ekonomikas ministrija (EM), Finanšu nozares asociācija (FNA) un AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") sadarbībā ar pensiju pārvaldniekiem veidos fondu "Izaugsmei un aizsardzībai", kura pieejamais finansējums būs 100 miljoni eiro, informē EM.

Vienlaikus fonda finansiālo apjomu būs iespējams palielināt. Tā investori būs otrā līmeņa pensiju plānu pārvaldnieki, ieguldījumu fondi, "Altum" un citi institucionālie investori, nodrošinot līdzsvarotu finansējuma struktūru.

Fonda izstrādē piedalās tādi pensiju pārvaldnieki kā "Swedbank" Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, "CBL Asset Management", "SEB Investment Management", "Luminor Asset Management" un "INVL Asset Management".

Fonda "Izaugsmei un aizsardzībai" mērķis ir veicināt Latvijas uzņēmumu attīstību, inovācijas un ekonomikas noturību, ieguldot akciju kapitālā Latvijas uzņēmumos, tai skaitā aizsardzības nozares uzņēmumos, infrastruktūras un publiskās privātās partnerības (PPP) projektos.

Rietumu Banka ir piešķīrusi 3.9 miljonus eiro kredītu Latvijas uzņēmumam SIA ABC Parking. Līdzekļi paredzēti Rīgā labi pazīstamo Jēkaba Kazarmu autostāvvietu kompleksa pārvaldošā uzņēmuma SIA Jēkaba Arkāde 100% kapitāldaļu iegādei.

SIA ABC Parking pieder fondam Energy and Infrastructure SME Fund, kuru pārvalda Lietuvas UAB Lords LB Asset Management.

“Jēkaba Kazarmu” autostāvvietas pie pašas Vecrīgas bija viena no pirmajām speciāli būvētajām daudzstāvu auto novietnēm Rīgā un gadu gaitā ir iemantojušas stabilu popularitāti. Objektā vairākos stāvos ir 320 auto parkošanās vietas.

“Šis darījums precīzi saskan ar Rietumu Bankas kreditēšanas stratēģiju – mēs finansējam ne tikai uzņēmumu izaugsmi, saistību pārkrdetēšanu un jaunu projektu īstenošanu, bet arī dažādus uzņēmumu un aktīvu iegādes un apvienošanās (M&A jeb Mergers and Acquisitions) un vadības izpirkumu (Management buyouts) darījumus. Šajā gadījumā darījuma pamatā ir aktīvs ar stabilu naudas plūsmu un jau nostiprinājušos vietu tirgū, kuras nozīme gadu gaitā tikai pieaugs, ņemot vērā labu autostāvvietu vietu trūkumu pašā Rīgas centrā. Esam priecīgi, ka varam savam kreditēšanas portfelim pievienot šo darījumu,” saka Rietumu Bankas valdes loceklis, Kredītu pārvaldes vadītājs Artūrs Jukšs.

Gada attīstītāja tituls publiskajā balsojumā nekustamā īpašuma nozares balvā “BREL Forum Awards” piešķirts Latvijas nekustamo īpašumu attīstītājs “River Properties”. Balva pasniegta nozīmīgākajā Baltijas nekustamā īpašuma līderu forumā "Baltic Real Estate Leaders Forum" (BREL).

Šobrīd “River Properties” attīsta trīs premium klases dzīvojamos projektus vairāk nekā 16 000 kvadrātmetru platībā Rīgas vēsturiskajā centrā, P.Brieža un Skolas ielā, kā arī Jūrmalā, Dzintaros, ar kopējām investīcijām vairāk nekā 27 miljonu eiro apmērā. 2024.–2025.gadā “River Properties” pabeidza veiksmīgo A klases biroju kompleksu Rīgas vēsturiskajā centrā, Pērses ielā 2A/Barona ielā 30A. Tas ir pirmais biroju komplekss, kura fasādē integrēta tramvaja pietura. Biroju ēkai Pērses ielā 2A tika piešķirta BREEAM In-Use sertifikācija ar vērtējumu “Excellent”, apliecinot projekta atbilstību starptautiskiem kvalitātes un ilgtspējas standartiem.

“Gada attīstītāja balva publiskajā balsojumā liecina, ka “River Properties” darbs ir pamanīts un tiek novērtēts gan nozares profesionāļu, gan sabiedrības skatījumā Baltijas mērogā. Šāda atzinība mums kā vietējam Latvijas nekustamā īpašuma attīstītājam ir īpaši nozīmīga. “River Properties” darba pamatā ir kvalitāte, dizains un ilgtspēja. Visos mūsu projektos bez izņēmuma — gan jaunbūvēs, gan restaurācijas objektos — mēs koncentrējamies uz augstiem kvalitātes standartiem, ilgtspējīgu, augstas klases dizainu un estētiku, kā arī uz pievienoto vērtību pilsētvides uzlabošanā,” saka Ervīns Ivanovskis, “River Properties” vadītājs.

Rīgas biznesa centra “Preses Nama Kvartāls” attīstītājs AS PN Project veiksmīgi noslēdzis jaunāko obligāciju emisijas laidienu ar augstu investoru interesi. Emisijas laikā A klases biroju ēkas būvniecības noslēdzošajai fāzei piesaistīti 9,12 miljoni eiro, kas trīs reizes pārsniedz sākotnēji plānoto 3 miljonu eiro apjomu. Augstais pieprasījums apliecina investoru uzticību gan projekta attīstības progresam, gan tā ilgtermiņa potenciālam Baltijas komerciālā nekustamā īpašuma tirgū.

“Arvien pieaugošā sabiedrības izpratne un zināšanas par investīciju iespējām palielina interesi par pārdomātu kapitāla ieguldīšanu. Fakts, ka plānotais emisijas apjoms tika trīskāršots, apliecina investoru pārliecību – sabiedrība ir gatava ieguldīt reālā Latvijas ekonomikas attīstībā un projektos, kuru progress jau pašlaik ir redzams Rīgas pilsētvidē,” uzsver Povils Urbonavičs (Povilas Urbonavičius), Lords LB Special Fund V vadītājs.

Obligāciju piedāvājumā piedalījās galvenokārt privātie investori no Baltijas valstīm, parādot stabilu kapitāla tirgus interesi par augstas kvalitātes, ar reāliem aktīviem nodrošinātiem attīstības projektiem.

Pēdējo trīs gadu laikā Latvija ir iekļuvusi pasaules līderos koka sēdekļu un koka sēdekļu daļu eksportā.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2024. gadā Latvija eksportēja gandrīz vienu procentu no pasaules kopējā koka sēdekļu daļu eksporta un 0,63% no pasaules kopējā koka sēdekļu eksporta. Rēķinot eksporta ienākumus uz vienu iedzīvotāju, 2024. gadā Latvija bija otra lielākā koka sēdekļu eksportētāja pasaulē un sestā lielākā koka sēdekļu daļu eksportētāja pasaulē.

Kā zināms, tad tikai neilgi pirms 1940. gada Latvijas lielākie mēbeļu ražošanas uzņēmumi sāka pāreju no mēbeļu ražošanas individuālajiem pasūtītājiem uz sērijveida ražošanu. PSRS darba dalīšanas sistēmā no 1961. gada Latvija specializējās sekciju tipa mēbeļu (skapju) ražošanā, kuras tika pārdotas izjauktā veidā, un pircējiem mēbeles bija jāsamontē pašiem, kā arī krēslu, galdu, gultu un tahtu ražošanā. 1985. gadā Latvijā saražoja 409 tūkstošus galdu, vairāk nekā 105 tūkstošus dīvānu un tahtu, 325 tūkstošus skapju un 1,76 miljonus krēslu, sēdekļu un izvelkamo krēslu, kas pamatā bija no koka (Latvijas statistikas gadagrāmata 1991. Rīga, LR Valsts statistikas komiteja 1992., 307.lpp.). Padomju laikā Latvija pilnībā apgādāja savus iedzīvotājus, iestādes un uzņēmumus ar mēbelēm, bet aptuveni piekto daļu no visas mēbeļu produkcijas eksportēja ārpus Latvijas. PSRS sabrukuma izraisītā ekonomiskā krīze smagi skāra mēbeļu ražošanu. 1992. gadā dīvānu un tahtu ražošana, salīdzinot ar 1990. gadu, samazinājās astoņas reizes un bija tikai 12,6% līmenī no 1990. gada apjoma. Krēslu ražošana 1992. gadā pret 1985. gadu samazinājās vairāk nekā trīs reizes, bet pret 1990. gadu - vairāk nekā divas reizes (Latvijas statistikas gadagrāmata 1992. Rīga, izdevniecība Baltika, 1993., 275.lpp.). 1994. gadā Latvijā tika saražoti 175 tūkstoši krēslu (aptuveni viena desmitā daļa no 1985. gada līmeņa), 4,8 tūkstoši guļamkrēslu un 22,8 tūkstoši atpūtas krēslu. (Latvijas statistikas gadagrāmata 1995. Rīga, LR Valsts statistikas komiteja 1995., 242.lpp.). Latvijai kļūstot neatkarīgai, bet jo īpaši 21. gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, vietējās mēbeļu produkcijas ražotāji konkurēja ar importa produkciju, kas tika ražota no mazāk kvalitatīvas koksnes (piemēram, bambusa).

Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, pērn Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no grāmatu eksporta.

Tā var teikt šā raksta virsrakstā, nedaudz pārveidojot bērnu dzejnieka Pētera Sila (1908–1953) jau folklorizējušās rindas no dzejoļa “Uz skolu”, jo 2024. gadā Latvija bija pasaules līdere grāmatu eksportā uz vienu iedzīvotāju un galvenais Latvijā iespiesto grāmatu eksporta tirgus bija Eiropas valstis – Vācija, Zviedrija un Norvēgija.Kā liecina Starptautiskā Tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no poligrāfijas produkcijas – grāmatu eksporta.Poligrāfija un papīra ražošana ir nozīmīga Latvijas rūpniecības nozare.

Signet Bankas Grupa 2025. gadā turpināja stiprināt pozīciju kā viena no vadošajām finanšu pakalpojumu grupām Latvijā, kas apvieno banku, investīciju, fintech un specializētus kreditēšanas uzņēmumus – Signet Banku, Signet Asset Management, Magnetiq Bank, Primero un AgroCredit. Pērn Grupas finanšu rādītāji pieauga visos galvenajos darbības virzienos, paplašinot arī investīciju produktu piedāvājumu ar jaunu un Baltijas reģionā unikālu ieguldījumu produktu – Signet Baltic Bond Fund.

2025. gadā Signet Bankas Grupa sasniedza rekordapjomu finansējuma piesaistē kapitāla tirgos Latvijas uzņēmumiem, būtiski nostiprināja pozīcijas uzņēmumu kreditēšanas segmentā un turpināja attīstīt investīciju risinājumus klientiem ar brīviem finanšu līdzekļiem.

“Pēdējo četru gadu laikā Signet Bankas Grupa ir izveidojusi stabilu attīstības trajektoriju – katrs nākamais gads ir nesis vēsturiski labākos finanšu rezultātus. Tas apliecina mūsu izvēlētās biznesa stratēģijas ilgtspēju un pieaugošo tirgus uzticību. Grupas attīstība balstās uz četriem savstarpēji papildinošiem virzieniem – kapitāla tirgus finansējumu, uzņēmumu kreditēšanu, investīciju risinājumiem un fintech ekosistēmas vajadzību apkalpošanu. Šāda pieeja ļauj mums veidot integrētu finanšu pakalpojumu platformu, kā arī stiprināt pozīcijas Latvijas finanšu sektorā”, saka Roberts Idelsons, Signet Bankas valdes priekšsēdētājs.

Latvijā jau gandrīz 25 gadus darbojas pensiju 2. līmenis, kas paredz daļu no ikmēneša sociālajām iemaksām ieguldīt finanšu tirgos, lai veidotu papildu uzkrājumu valsts nodrošinātajai vecuma pensijai. Vai šis mehānisms palīdzēs nodrošināt cienījamu vecumdienu ienākumus nākotnes pensionāriem? Diemžēl atbilde nav viennozīmīga, jo pensiju 2. līmeņa potenciāls ir atkarīgs ne tikai no likumdevēja lēmumiem, bet arī no pašu iedzīvotāju iesaistes un finanšu pratības.

Pensiju nedrīkst atstāt pašplūsmā

Bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management veiktā aptauja liecina, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju nezina, cik liels ir viņu uzkrājums pensiju 2. līmenī. Vienīgā vecuma grupa, kurā konkrētu summu spēj nosaukt puse aptaujāto, ir iedzīvotāji virs 60 gadu vecuma. Diemžēl šajā vecumā pensiju 2. līmeņa uzkrājumu būtiski ietekmēt vairs nav iespējams, jo šī aktīva rezultātu nosaka savlaikus pieņemti lēmumi. Pensiju sistēma nav abstrakta valsts konstrukcija un to nedrīkst atstāt pašplūsmā. Jāapzinās, ka pensiju 2. līmenis ir katra cilvēka personīgais īpašums un mūsu izvēles – izvēlētais plāns, pārvaldnieks un pieņemto lēmumu laicīgums, ļauj ietekmēt un uzņemties atbildību par savu nākotnes kapitālu. Neinteresējoties, kas ar to notiek, tiek zaudēta iespēja vairot nākotnes labklājību vai vēl ļaunāk – varam nodarīt tai kaitējumu, ilgstoši atrodoties vecumam neatbilstošā pensiju 2. līmeņa plānā.

Kokogles no blakusprodukta darvas ražošanā pārtapa par izcilu nišas produktu Latvijas eksportā.

Koka ogles dabiski rodas koksnes sadegšanas procesā. Galvenā koksnes sastāvdaļa ir celuloze. Celuloze ir ogļhidrāts, kura sastāvā vidēji uz sešiem oglekļa atomiem ir pieci skābekļa atomi un desmit ūdeņraža atomi, kas ir pietiekami piecu ūdens molekulu izveidei. Parastā degšanas procesā skābeklis un ūdeņradis, kas ir celulozes sastāvā, pārtop par ūdeni, kas iztvaiko, samazinot kurināmā siltuma atdevi, bet galveno degšanas enerģiju dod oglekļa degšana. Karsējot celulozi bez pietiekamas skābekļa padeves aptuveni 400 grādu temperatūrā, notiek tās pārogļošanās. Ūdens kopā ar gaistošam vielām pāriet gāzveida stāvoklī, bet ogleklis un pelnvielas paliek cietā agregātstāvoklī, veidojot koka ogli. Sadedzinot koksni, galvenā enerģija rodas no oglekļa degšanas, tāpēc enerģijas apjoms, kurinot parastu malku, nav tik liels, kā dedzinot koka ogli, kurā 80% no sastāva ir ogleklis. Turklāt malka satur mitrumu (sausā malkā ūdens ir ap 15%, neizžāvētā - 40%). Degot koksnei ir jāpatērē enerģija, lai ūdeni iztvaicētu, tāpēc siltuma atdeve no malkas kurināšanas dod ir 2,7 līdz 4,5 tūkstošus kilokaloriju enerģijas uz vienu koksnes kilogramu.

Baltijas vadošā alternatīvo aktīvu pārvaldnieka “INVL Asset Management” pārvaldītais fonds “INVL Renewable Energy Fund I” plāno piesaistīt līdz 15 miljoniem eiro, piedāvājot obligācijas, kuras emitē fondam piederošais uzņēmums “REFI Sun”.

Obligācijas publiskā piedāvājuma formā tiks piedāvātas gan Baltijas privātajiem, gan institucionālajiem investoriem no 28. jūlija līdz 18. augustam.

Obligāciju termiņš ir 2,5 gadi. Fiksētā procentu likme tiks noteikta 7,5% līdz 8,5% robežās un paziņota pēc piedāvājuma noslēgšanas. Procentu maksājumi investoriem tiks veikti reizi ceturksnī. “INVL Renewable Energy Fund I” sniegs garantiju visiem “REFI Sun” obligāciju turētājiem.

“Fonda atjaunīgās enerģētikas projektu būvniecība Rumānijā un Polijā uzņem apgriezienus, tāpēc pieaug arī finansējuma nepieciešamība, ko daļēji plānojam nodrošināt, emitējot jaunas obligācijas. Lielākā daļa no investoru piesaistītajiem līdzekļiem tiks izmantota, lai refinansētu aizdevumu, ko iepriekš saņēmis viens no fonda uzņēmumiem, savukārt pārējie līdzekļi tiks novirzīti fonda saules enerģijas staciju būvniecības projektiem,“ norāda “INVL Renewable Energy Fund I” vadošais partneris Liudas Liutkevičius.

Līdz ar privāto investīciju piesaistes mērķa sasniegšanu uzņēmumu finansēšanu uzsācis iespējkapitāla fonda pārvaldnieks “FlyCap”. Pēc pirmā parakstīšanas posma noslēgšanās fonda kopējais apjoms ir 42 miljoni eiro, kas turpmāko piecu gadu laikā tiks ieguldīts perspektīvos un augošos Baltijas uzņēmumos.

Fonda finansējumu veido 24,8 miljonu eiro publiskais finansējums no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ALTUM, kā arī 17 miljoni eiro piesaistīti no privātajiem investoriem, tai skaitā diviem Latvijas pensiju pārvaldniekiem – bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management un Luminor, kas ir būtisks signāls par investoru uzticību fonda stratēģijai un Latvijas uzņēmējdarbības potenciālam. “FlyCap” fonds plāno piesaistīt vēl 8 miljonus eiro, lai fonds sasniegtu savu galīgo kapitāla mērķi – 50 miljonus eiro.

Reinis Bērziņš, ALTUM valdes priekšsēdētājs: “Investīcijas tiks veiktas perspektīvos, dzīvotspējīgos, uz eksportu vērstos izaugsmes stadijas uzņēmumos, veicinot jaunu darba vietu veidošanos, nodokļu ieņēmumus un kopumā Latvijas tautsaimniecības attīstību. Īpaši nozīmīga ir Latvijas pensiju pārvaldnieku iesaiste fondā – tā ne tikai paplašina vietējā kapitāla tirgus iespējas, bet arī ļauj pensiju uzkrājumiem tieši piedalīties Latvijas uzņēmumu izaugsmē, radot pozitīvu atdevi gan ekonomikai, gan nākotnes pensiju saņēmējiem. Novēlam komandai stratēģiski gudru un dinamisku investīciju periodu!”

Rīgā topošajā biznesa centrā - Preses nama kvartālā - sākusies biroju ēkas alumīnija-stikla fasādes elementu uzstādīšanas aktīvā fāze, informē Lietuvas nekustamo īpašumu attīstītājs "Lords LB Asset Management".

Fasādes darbi notiek sadarbībā ar Lietuvas fasāžu ražošanas uzņēmumu "Staticus". Vienlaikus būvobjektā norisinās arī citi darbi, un būvniecība noris atbilstoši plānam, informē attīstītājs.

Jūnijā "Preses nama kvartāla" būvnieks "PN Construction Latvia" noslēdza gandrīz sešus miljonus eiro vērtu līgumu ar fasāžu ražotāju "Staticus" par alumīnija-stikla fasādes izgatavošanu un uzstādīšanu. Fasādes uzstādīšana notiek saskaņā ar plānoto grafiku - šobrīd sākušies uzstādīšanas darbi, lielākā daļa elementu jau ir piegādāti objektā, pārējie tiks izgatavoti un piegādāti rudenī.

"Preses nama kvartāla" biroju ēkai ir tā sauktais eksoskelets, kas nozīmē, ka nesošās konstrukcijas ir izvietotas ārpusē. Šādai konstrukcijai ir nepieciešama fasādes uzstādīšana no ēkas iekšpuses, īpaši precīzi inženiertehniskie risinājumi un nestandarta darba metodes.

ASV dolārs 2026. gadu uzsācis ar izteiktu vērtības kritumu, kas arvien skaidrāk liecina par tendences maiņu, nevis īslaicīgām tirgus svārstībām. Dolāra vērtība pret galveno tirdzniecības partneru valūtām īsā laika posmā ir noslīdējusi līdz zemākajiem līmeņiem vairāku gadu laikā, savukārt tirgus noskaņojumu pastiprina arī politiskie signāli no Vašingtonas.

ASV prezidents publiski ir paudis atbalstu vājāka dolāra virzībai, un investori to uztver kā nepārprotamu signālu, ka spiediens uz valūtu var saglabāties ilgtermiņā.

Tas nav svarīgi tikai valūtu tirgiem. Vājāks dolārs tieši ietekmē eksporta konkurētspēju, cenu veidošanu un peļņas maržas, tādēļ tā ietekmi neizbēgami izjutīs gan Vācijas, gan Baltijas valstu eksportētāji. Tiesa, šī ietekme nebūs vienāda – atsevišķās nozarēs tā būs jūtamāka, citās mazāk izteikta. Tāpēc šobrīd galvenais jautājums ir, kuriem Baltijas reģiona uzņēmumiem dolāra vērtības samazināšanās rada vislielākos riskus un kur būtu nepieciešams saglabāt īpašu modrību.

Vislielākā ietekme augstas pievienotās vērtības nozarēm

2025. gada 3. ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās palielinājies par 2,5 % (sezonāli un kalendāri nekoriģēti dati), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, IKP pieaudzis par 0,6 % (sezonāli un kalendāri koriģētie dati salīdzināmajās cenās). Lielākais ieguldījums IKP izaugsmē bijis apstrādes rūpniecības nozarei.

2025. gada 9 mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, IKP salīdzināmajās cenās (sezonāli un kalendāri nekoriģēts) palielinājies par 1,7 %, faktiskajās cenās sasniedzot 30,8 miljardus eiro.

Faktiskajās cenās IKP šī gada 3. ceturksnī bija 11,2 miljardi eiro.

3. ceturksnī lielāko ieguldījumu pievienotās vērtībās izaugsmē devusi ne tikai apstrādes rūpniecība, bet arī būvniecība, tirdzniecība un operācijas ar nekustamo īpašumu. Samazinājums novērots veselības aprūpes, kā arī lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs.