Latvija 2024. gadā bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no auzu pārslu eksporta uz vienu iedzīvotāju.
Pasaules tirdzniecības centra World Trade Center apkopotie dati rāda, ka 2024. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no auzu sēklu eksporta uz vienu iedzīvotāju un pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no auzu pārslu eksporta uz vienu iedzīvotāju. Līdz laikam, kad galvenais vilcējspēkos Latvijas lauksaimniecībā un vietējā transportā bija zirgs, auzas pēc sējumu platības bija viena no izplatītākajām lauksaimniecības kultūrām. 1940. gadā auzu sējumu platība Latvijā aizņēma 387,6 tūkstošus hektāru.
Auzu nozīme Latvijas lauksaimniecībā samazinājās, pārejot no zirgiem uz traktoriem un kombainiem, kā arī kravas auto. 1990. gadā auzu sējumu platība Latvijā bija aptuveni 82 tūkstoši hektāru (Latvijas lauksaimniecība: Statistisko datu krājums, Rīga, Latvijas Republikas Valsts Statistikas komiteja, 1991, 41. lpp.), bet 2000. gadā Latvijā ar auzām apsēja tikai 45,5 tūkstošus hektāru. 2000. gadā auzu kopraža bija mazāka par 80 tūkstošiem tonnu.
Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, Latvijas lauksaimniecības precēm tika atvērts ES tirgus un pieauga auzu audzēšana gan lopbarībai, gan pārtikas rūpniecībai, gan arī eksportam. No 2018. gada auzu platības Latvijā jau bija lielākas nekā 1990. gadā.
Vislielākā raža XXI gadsimtā bija 2020. gadā, kad Latvijā ar auzām tika apsēti 98,9 tūkstoši hektāru, vidējā ražība bija 29,1 centners no hektāra un auzu kopraža sasniedza 287,9 tūkstošus tonnu. 2025. gadā auzu sējumu platības jau ir 97,7 tūkstoši hektāru lielas, bet klimatisko apstākļu dēļ kopraža šogad tiek prognozēta aptuveni 200 tūkstoši tonnu. Auzu kopražas ļauj Latvijai būt ļoti augstās vietās pasaulē pēc ienākumiem no auzu un auzu pārslu eksporta.
Auzu eksports
Pasaules vislielākais auzu eksportētājs 2024. gadā bija Kanāda, kas eksportēja produkciju par 424,6 miljoniem eiro (40,8% no pasaules eksporta tirgus), tad sekoja Somija – 136,5 miljoni eiro (13,1% no pasaules eksporta tirgus), bet trešajā vietā bija Austrālija – 117,3 miljoni eiro (11,3% no pasaules eksporta tirgus). Pasaules lielāko auzu eksportētāju sešiniekā vēl iekļuva Krievija – 55,8 miljoni eiro (5,4% no pasaules eksporta tirgus) un Polija – 40 miljoni eiro (3,8% no pasaules eksporta tirgus). Igaunija ar 31 miljonu eiro (3% no pasaules eksporta tirgus) bija 6. vietā pasaulē. Latvija ar 16,9 miljoniem eiro (1,6% no pasaules eksporta tirgus) bija 10. vietā, bet Lietuva ar 15,7 miljoniem eiro (1,5% no pasaules tirgus) bija 11. vietā pasaulē.
Vērtējot ienākumus no auzu eksporta uz vienu iedzīvotāju 2024. gadā, Latvija ar 9,1 eiro uz vienu iedzīvotāju bija ceturtajā vietā pasaulē. Pirmajā vietā bija Somija (24,2 eiro uz vienu iedzīvotāju). Otrajā vietā bija Igaunija (22,6 eiro uz vienu iedzīvotāju), bet trešajā vietā – Kanāda (10,3 eiro uz vienu iedzīvotāju). Lietuva ar 5,4 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 5. vietā pasaulē. Pasaules desmitniekā pēc ienākumiem no auzu eksporta uz vienu iedzīvotāju 2024. gadā vēl iekļuva Austrālija (4,3 eiro uz vienu iedzīvotāju), Zviedrija (2,9 eiro uz vienu iedzīvotāju), Īrija (2,5 eiro uz vienu iedzīvotāju) un Dānija (1,7 eiro uz vienu iedzīvotāju). Latvijas auzu eksporta virzieni 2024. gadā bija Spānija (30,8%), Vācija (15,4%), Beļģija (12,2%), Norvēģija (10,7%), Dānija (9,0%), Lietuva (6,1%), Nīderlande (5,4%), Apvienotā Karaliste (4,3%), Zviedrija (3,1%) un Igaunija (2,5%).
Auzu sēklu eksports
Auzas plaši izmanto gan lopbarībā, gan pārtikas ražošanā, tomēr svarīga specializācija ir audzēt auzu graudus sēklai. Auzu sēklu audzēšana ir viena no Latvijas specializācijām. 2024. gadā Latvija piegādāja pasaules tirgum 5% no visiem sēklai domātiem auzu graudiem. Auzu sēklu tirgus nav liels – tikai 60 miljoni eiro. 2024. gadā Polija eksportēja auzu sēklas par 14,6 miljoniem eiro (24,4% no pasaules eksporta tirgus), Kanāda – par 8,6 miljoniem eiro (13,7% no pasaules eksporta tirgus). Trešajā vietā bija Ungārija – 6 miljoni eiro (10,1% no pasaules eksporta tirgus), bet ceturtajā vietā – ASV (3,2 miljoni eiro un 5,4% no pasaules eksporta tirgus). Latvija ar 3 miljonus eiro lieliem ienākumiem no auzu sēklu eksporta bija 5. vietā pasaulē. Savukārt, rēķinot ienākumus no auzu sēklu eksporta uz vienu iedzīvotāju, Latvija 2024. gadā ar 1,6 eiro uz vienu iedzīvotāju bija pirmajā vietā pasaulē. Turklāt Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no auzu sēklu eksporta uz vienu iedzīvotāju arī pēdējos piecus gadus.
Otrajā vietā bija Luksemburga (0,84 eiro uz vienu iedzīvotāju), bet trešajā vietā – Urugvaja (0,77 eiro uz vienu iedzīvotāju). Lietuva ar 0,44 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 5. vietā pasaulē. 2024. gadā galvenais Latvijas auzu sēklu eksporta virziens bija Beļģija, uz kurieni tika piegādāti 69% visu eksportēto auzu sēklu. 17% no eksportētajām sēklām tika piegādāti Zviedrijai, bet 11% – Igaunijai.
Auzu pārslu eksports
Viens no galvenajiem auzu produktiem pārtikas rūpniecībā (auzu graudi ir arī svarīga lopbarības sastāvdaļa) ir auzu pārslas. Starptautiski salīdzināmā preču grupā auzu pārslas ir apvienotas ar auzu putraimiem, bet auzu putraimu eksports, salīdzinot ar auzu pārslu eksportu, ir nenozīmīgs. Pasaules vislielākais auzu pārslu eksportētājs 2024. gadā bija Kanāda, kas eksportēja produkciju par 195 miljoniem eiro (22,7% no pasaules eksporta tirgus).
Otrajā vietā ar 116,7 miljoniem eiro bija Vācija (13,57% no pasaules eksporta tirgus), bet trešajā vietā bija Čīle (86,6 miljoni eiro un 10,07% no pasaules eksporta tirgus). Pasaules lielāko auzu pārslu eksportētāju sešiniekā vēl iekļuva Apvienotā Karaliste – 73,7 miljoni eiro (8,57% no pasaules eksporta tirgus) un Austrālija – 61,8 miljoni eiro (7,19% no pasaules eksporta tirgus).
Latvija ar 45,7 miljonus eiro lielu auzu pārslu eksportu (5,31% no pasaules eksporta tirgus) pasaules labāko sešinieku noslēdza. Lietuva ar 17,7 miljoniem eiro (2,1% no pasaules tirgus) bija 12. vietā pasaulē. Pēc ienākumiem no auzu pārslu eksporta uz vienu iedzīvotāju 2024. gadā Latvija bija neapstrīdams pasaules līderis – 24,5 eiro uz vienu iedzīvotāju. Latvija pēc ienākumiem no auzu pārslu eksporta uz vienu iedzīvotāju ir pasaules līdera godā jau no 2017. gada. Otrajā vietā bija Lietuva (6,1 eiro uz vienu iedzīvotāju), bet trešajā vietā – Somija (5,4 eiro uz vienu iedzīvotāju). Pasaules sešiniekā pēc ienākumiem no auzu eksporta uz vienu iedzīvotāju 2024. gadā vēl iekļuva Kanāda (4,7 eiro uz vienu iedzīvotāju), Čīle (4,4 eiro uz vienu iedzīvotāju) un Īrija (3,5 eiro uz vienu iedzīvotāju). Latvijas auzu pārslu galvenie eksporta virzieni 2024. gadā bija Polija (22% no Latvijas kopējā eksporta), Vācija (21,2%), Čehija (8,2%), Nīderlande (4,2%), Dānija (3,8%), Lietuva (3,3%) un Igaunija (3,3%). Latvija eksportēja auzu pārslas ne tikai uz Eiropas, bet arī uz Āfrikas valstīm – Ēģipti (2,9%), Dienvidāfriku (2,5%), Angolu (2,5%), Kotdivuāru (2,4%), Maroku (1,4%) u.c., kā arī uz Āzijas valstīm – Japānu (2,3%), AAE (1%) u.c.
Auzu pārslu eksports ir ļoti labs piemērs, ka Latvija var veiksmīgi audzēt saviem klimatiskiem apstākļiem atbilstošu lauksaimniecības kultūru, attīstīt tās pārstrādi savam patēriņam un sākt ievērojamos apjomos eksportēt jau pārstrādātu produktu ar daudz lielāku pievienoto vērtību. Līdz pat 2015. gadam Latvijas daļa nepārsniedza 1% no kopējā pasaules auzu un auzu pārslu eksporta apjoma. No 2016. gada Latvija ievērojami palielināja auzu pārslu eksportu. 2019. gadā Latvijas īpatsvars pasaules auzu pārslu eksportā jau bija aptuveni 4,2%, bet 2024. gadā tas sasniedza 5,3%.
Vienlaikus Latvija nostiprināja savas pozīcijas arī globālajā auzu tirgū. 2020. gadā Latvija piegādāja 1,9% no visām pasaulē eksportētajām auzām, bet 2024. gadā – 1,6%. Auzas ir svarīga un nozīmīga kultūra Latvijas lauksaimniecībā, kas ir nozīmīgs resurss lopbarībai, nozīmīga izejviela pārtikas rūpniecībai un kopumā svarīgs ienākumu avots vietējiem ražotājiem gan no vietējā tirgus, gan no eksporta.
Latvijas eksporta izcilības ir rakstu sērija, kurā tiek identificēti, aprakstīti un popularizēti Latvijas eksporta produkti, kas izceļas ar unikālām īpašībām, augstu kvalitāti vai īpašu tirgus pieprasījumu, piemēram, bioloģiskā pārtika, specifiska lauksaimnieciskā produkcija, inovatīva kokrūpniecības produkcija, dizaina preces vai tehnoloģiskie risinājumi. Tiek arī popularizēta uzņēmumu vēlme un spējas attīstīt un pielāgot nišas produktus eksporta vajadzībām, koncentrējoties uz tirgiem ārpus tradicionālajiem galamērķiem.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par LATVIJAS EKSPORTA IZCILĪBAS rakstu saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas Mediji.
#1/2
