Ādažos sākusies jaunas, modernas un energoefektīvas Ādažu Brīvās Valdorfa skolas ēkas būvniecība. Projekta kopējās izmaksas sasniedz 4 miljonus eiro, no kuriem 3,5 miljonus nodrošina "BluOr Bank" aizdevums ar ALTUM garantiju, bet pārējo summu skola sedz no saviem līdzekļiem, ziedojumiem un dāvinājumiem.

Jaunā skolas ēka tiek būvēta Skolas ielā 21, turpat, kur skola atrodas jau šobrīd. Patlaban mācību process tiek organizēts vairākās ēkās: trīs mācību korpusos, nesen uzceltajā sporta zālē un nomātajos pārvietojamajos moduļos, kas jau sākotnēji bija iecerēti kā pagaidu risinājums. Moduļi ir gan energoneefektīvi, gan nepraktiski, tāpēc jaunā, divstāvu A klases energoefektīvā ēka 2000 m² platībā ļaus skolai samazināt uzturēšanas izmaksas un radīt drošu, mūsdienīgu un radošu vidi skolēniem un pedagogiem, atzīmē skolas pārstāve, biedrības "Privātā Vidusskola ĀBVS" valdes priekšsēdētāja Kerola Dāvidsone.

Jaunuzceltās skolas telpās atradīsies arī vairākas modernas ķīmijas un fizikas laboratorijas, kas ļaus skolai vēl vairāk attīstīt STEM un STEAM izglītības virzienu - jomu, kas ir prioritāte ne vien Latvijas izglītības sistēmā, bet arī visā Eiropā.

No 23. septembra līdz 3. oktobrim piecās Latvijas pilsētās notiks Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” rīkotās ideju un inovāciju ģenerēšanas darbnīcas “Jauno uzņēmēju skola 2025”.

Šajā semināru ciklā skolēniem un pedagogiem tiks sniegtas praktiskas zināšanas un iedvesma, lai uzsāktu vai attīstītu savu skolēnu mācību uzņēmumu (SMU).Katra semināra laikā dalībniekiem būs iespēja iepazīsies ar SMU programmas iespējām, dzirdēt jau strādājošu skolēnu mācību uzņēmumu veiksmes stāstus un saņemt vērtīgus ieteikumus no programmas absolventiem. Semināra praktiskajā darbnīcā skolēni varēs ģenerēt jaunas biznesa idejas vai pilnveidot esošās, savukārt skolotājiem paredzēta īpaša programma par skolēnu mācību uzņēmumu darbības ciklu.

“Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns uzsver: “Jauno uzņēmēju skola ir lieliska iespēja gan skolēniem, gan skolotājiem jau mācību gada sākumā uzzināt vairāk par dalību skolēnu mācību uzņēmumu programmā un iegūt daudz praktiskas informācijas. Šie semināri ir izcila vieta, kur iedvesmoties, saņemt atbildes uz visiem jautājumiem un izmēģināt roku biznesa ideju ģenerēšanā.”

Šodien un rīt, 19. un 20. augustā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, “Junior achievement Latvia”, Latvijas Bankas Naudas skolas un Rīgas Tehniskās universitātes rīkotā izglītības iedvesmas konference “Izaugsmes kods” pulcē 700 skolotājus, skolu vadītājus, izglītības pārvalžu pārstāvjus un nozares ekspertus, lai īsi pirms jaunā mācību gada sākuma kopīgi raudzītos nākotnē – kā sniegt skolēniem mūsdienīgu, radošu un motivējošu izglītību.

Konferencē tiks apspriestas tēmas, kā skolēnu mācību uzņēmumu metode maina domāšanu, kā skolās notiek pielāgošanās mākslīgajam intelektam, uz kurieni virzās Latvijas ekonomika, kā strādāt ar skolēniem, kuriem ir mācīšanās grūtības, un citas izglītībā aktuālas tēmas. Konference piedāvās 32 meistarklases, kurās skolotāji varēs apmainīties pieredzē un atrast atbalsta metodes savam ikdienas darbam.

“Skolotāji var kļūt par radošiem vizionāriem tikai tad, ja viņiem tiek nodrošināti konkrēti un jēgpilni priekšnosacījumi. Nepieciešams laiks, lai mācītos, ieviestu jaunas pieejas un izvērtētu rezultātus, resursi – kvalitatīvi mācību līdzekļi, tehnoloģijas un piekļuve AI rīkiem, kā arī brīvība pielāgot mācību procesu skolēnu vajadzībām un profesionālais atbalsts, lai dalītos pieredzē un augtu kopā ar citiem. Tieši šādas metodes un atbalstu šī konference piedāvā saviem dalībniekiem," saka izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Jūrmalā top pirmā privātā sākumskola “Futurum” Jūrmalā tiek veidota pirmā privātā sākumskola “Futurum”, kas plāno piedāvāt valsts licencētu un akreditētu pamatizglītības pirmā posma izglītības programmu no 1. līdz 6. klasei.

Skola koncentrēsies uz 21. gadsimta prasmju attīstīšanu, vērtībās balstītu audzināšanu un starptautiski pārbaudītām mācību metodēm, kas atbilst mūsdienu bērnu vajadzībām. Skolas atvēršana iecerēta 2026./2027. mācību gadā. Skolas izveidē plānots ieguldīt aptuveni 800 tūkstošus eiro, un šobrīd projekts ir atvērts jaunu domubiedru un investoru piesaistei.

Skolas idejas pamatā ir pārliecība, ka izglītībai jābūt ne tikai zināšanu un prasmju nodošanai, bet arī par bērna kā personības attīstību, veicinot pašapziņu, emocionālo inteliģenci un spēju adaptēties strauji mainīgajai pasaulei. Skolā paredzēts nodrošināt pilna laika izglītību sākotnēji no 1. līdz 6. klasei, ar ieceri nākotnē paplašināt programmu līdz 9. klasei. Skolā būs nelielas klases – līdz 15 skolēniem, kā arī mentorēšanas pieeja, lai atbalstītu katra bērna individuālo izaugsmi.

Rīgas pašvaldība sākusi jaunas sākumskolas būvniecību Mežaparkā, Sudraba Edžus ielā 2, par to pirmdien, informēja Rīgas pašvaldības pārstāvji.

Projekta kopējās būvdarbu izmaksas 15,3 miljoni eiro (ar PVN), no tiem paredzēts piesaistīt Eiropas sociālā fonda līdzfinansējumu 5 miljonu eiro apmērā.

Plānotais skolēnu skaits skolā kopā būs 468 no 1.- 6. klasei ar trīs paralēlklasēm, katrā klasē pa 26 skolēniem. Plānots, ka skolā būs 50 skolotāji un ap 20 tehniskie darbinieki.

Kopējā gruntsgabala platība 26 690 m2, apbūves laukums - 4 882 m2, 0. stāva platība - 3992,9 m2, 1. stāva platība - 4179,5 m2.

Skolas teritorijā paredzēts izbūvēt arī futbola sporta laukumu ar skrejceļiem un tāllekšanas sektoru, multifunkcionālo laukumu, zaļo klasi, rotaļu un vingrošanas elementus, 119 riteņu statīvus, kā arī bagātīgus koku un krūmu apstādījumus.

"Veselības centrs 4" grupa pagājušajā gadā strādāja ar 42,539 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 6% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 10,7% - līdz 4,421 miljonam eiro, liecina "Firmas.lv".

Tikmēr pats SIA "Veselības centrs 4" 2024.gadā strādāja ar 33,387 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma peļņa auga par 9,7% un bija 4,416 miljoni eiro.

Kompānijas finanšu gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka konsolidētajā apgrozījumā 88% veido veselības aprūpes pakalpojumi.

Vadības ziņojumā teikts, ka koncernā ietilpstošie meitas uzņēmumi turpināja stabilu izaugsmi, izņemot SIA "Dinastija" un SIA "Rīgas Kosmētikas skola", kas strādāja ar zaudējumiem kopsummā 14 847 eiro apmērā.

Koncerna mātes sabiedrība un meitassabiedrība SIA "Kronoss" pārskata gadā sāka piešķirto Eiropas Savienības (ES) līdzekļu apgūšanu.

Jebkura biznesa pamatā ir spēcīga ideja un prasme sadarboties, domā Rolands Legzdiņš, enerģētikas uzņēmuma PowerFlow Trade līdzdibinātājs un valdes loceklis.

Ideja ir visa pamatu pamats, bet tikpat svarīgi ir tas, kā tu ar to rīkojies, un es uzskatu, ka ar idejām ir jādalās, pārliecināts ir R.Legzdiņš. Tikai tā tās var nobriest un kļūt par dzīvotspējīgu biznesu. Mums latviešiem bieži raksturīga viensētas saimnieka mentalitāte - mēs turamies pie sava lauka, savas teritorijas, un ārpus tās negribam skatīties. Papildus tam mēs vēl septiņas reizes nomēram, bet, kamēr mēs mēram, leiši griež. Ātrums sit perfekcionismu! Ja gribi radīt kaut ko nozīmīgu, ir jāskatās plašāk un jāmeklē sadarbības iespējas ārpus savas komforta zonas, spriež PowerFlow Trade līdzdibinātājs.

Mācās caur kļūdām

Bērnībā sapņoju kļūt par jūrnieku, atminas R.Legzdiņš. “Apceļot pasauli un vēl par to saņemt naudu - kas gan varētu būt labāks? Dzīvojām ļoti pieticīgi, tāpēc ceļošana man likās kaut kas neaizsniedzams un ļoti vilinošs. Pēc devītās klases biju apņēmies stāties jūrasskolā, tomēr eksāmenos citi izrādījās par mani labāki, tāpēc šo sapni tā arī nepiepildīju. Skolā man labi padevās sports - spēlēju basketbola izlasē, kā arī trenējos vieglatlētikā un distanču slēpošanā, kur guvu labus rezultātus. Par spīti tam, nekad neapsvēru iespēju, ka nākotnē varētu nodarboties ar šiem sporta veidiem profesionāli. Reizēm gan sapņoju, ka varētu kļūt par motosportistu. Bērnībā kopā ar krustvecākiem apmeklēju auto un moto sacensības, un bieži iedomājos, kāda būtu sajūta pašam būt pie stūres. Šis sapnis vēlāk piepildījās, jo jau pieaugušā vecumā sāku nodarboties ar motosportu. Atceros, ka, braucot Biķernieku trasē, domāju - tieši šeit bērnībā es stāvēju skatītāju pusē un prātoju par būšanu trasē,” stāsta R.Legzdiņš, kurš pēc neveiksmīgā mēģinājuma iestāties Jūras akadēmijā, atgriezās vidusskolā.

Jebkura uzņēmuma veiksmes pamatā primāri ir spēcīga un motivēta komanda, kas nemitīgi vēlas sasniegt kaut ko vairāk un grib sevi pierādīt, domā Heino Lapiņš, Maag Latvija valdes loceklis.

Labu komandu raksturo, enerģija, ambīcijas, disciplīna, motivācija, kā arī vēlme attīstīties un pašizglītoties, spriež H.Lapiņš, piebilstot, ka vadītājs uzņēmumā nevar pildīt visas funkcijas. Ar vienu pirkstu tu vari iebakstīt, bet ar pieciem pirkstiem - tu vari savilkt dūri un dot triecienu. Tāpat ir arī ar komandu - kad visi strādā kopā, viena mērķa vārdā, iespējams sasniegt daudz vairāk. Tikai sadarbojoties un uzticoties viens otram, komanda spēj pārvērst izaicinājumus iespējās un idejas - taustāmos rezultātos, pārliecināts ir akciju sabiedrības Maag Latvija, kas Latvijā pārstāv arī tādu zīmolu kā Rīgas miesnieks, valdes loceklis.

Parlamentārieši šodien skatīšanai Saeimas komisijās nodeva nākamā gada valsts budžeta projektu un to pavadošo likumprojektu paketi.

2026. gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē iekļauti teju 50 likumprojekti, tostarp izmaiņas atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformas.

Balsojumi par likumprojektiem liecināja, ka valdošā koalīcija šodien spēja nodrošināt 51 balss vairākumu parlamentā, "Jaunās vienotības" (JV), "Progresīvo" un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijām piebalsojot valdošo koalīciju atbalstošajiem neatkarīgajiem deputātiem Skaidrītei Ābramai, Oļegam Burovam un Igoram Rajevam. Par likumprojektu nodošanu komisijām balsoja arī tikko Saeimas deputāta mandātu ieguvušais, no ZZS saraksta ievēlētais Jānis Dinevičs.

Savukārt balsojumā tieši par nākamā gada budžeta likumprojektu 51 valdošās koalīcijas deputātam piebalsoja arī neatkarīgais deputāts, savulaik no JV saraksta ievēlētais Andrejs Ceļapīters, nodrošinot 52.balsi.

Jauno skolu finansēšanas modeli "Programma skolā" pilnā apmērā ieviesīs no nākamā gada rudens, otrdien vienojās valdība, atbalstot grozījumus Izglītības likumā.

Reformas ieviešanai nepieciešamie miljoni vēl tiks meklēti valsts nākamo gadu budžetu veidošanas gaitā.

Pedagogu atalgojuma reforma tika pieteikta vēl 2023.gadā, lai novērstu nevienlīdzību pret skolotājiem, jo atalgojuma pieaugums esošajā modelī "nauda seko skolēnam" ir atkarīgs no bērnu skaita pašvaldībās.

Vienlaikus ilgstoši nebija izdevies panākt vienošanās par jaunā modeļa ieviešanu, jo trūka skaidrības par finansējuma avotu reformas īstenošanai. Sākotnēji bija plānots reformu jau šoruden, taču no šīs ieceres nācās atteikties nepietiekamā finansējuma dēļ.

Modeli "Programma skolā" ieviešanu uzsāks pakāpeniski, vispirms nodrošinot atbalsta personāla darba samaksu. Šim mērķim valsts budžetā šogad četriem mēnešiem būs jāatrod papildu 6,4 miljoni eiro, bet 2026.gadā - 12,9 miljoni eiro.

Biznesa veiksmes atslēga slēpjas spējā apvienot ilgtermiņa redzējumu ar praktisku rīcību un kompetentu komandu, uzskata Krišjānis Krūmiņš, ūdenssaimniecības uzņēmuma Rīgas ūdens valdes priekšsēdētājs.

Latvijā veiksmīgi var attīstīties tie uzņēmumi, kas investē cilvēkos, tehnoloģijās un procesos, ne tikai gala rezultātā, atzīmē K.Krūmiņš, uzsverot, ka būtisku lomu uzņēmuma veiksmes stāstā spēlē arī līdera spēja veidot spēcīgu, domājošu un motivētu komandu, kas sastāv no dažādiem cilvēkiem. Katrā uzņēmuma struktūrvienībā jābūt trim cilvēku tipiem - domātājam, kurš analizē, plāno un redz kopainu, darītājam, kurš organizē un realizē iecerēto, kā arī vadītājam, kurš spēj pieņemt lēmumus un virzīt komandu uz mērķi. Tieši šī līdzsvarotā sadarbība ir pamats efektīvai darbība, uzskata K.Krūmiņš, piebilstot, ka līdzās pieredzei komandā jābūt vietai arī jaunam potenciālam.

Veiksmīgi uzņēmēji vienmēr domā vismaz vienu soli uz priekšu un viņiem visiem ir augstas ambīcijas, uzskata Anna Litvina, vadītāju atlases uzņēmuma Fontes vadošā partnere.

Ilgtermiņa izaugsme nav iespējama bez skaidras vīzijas un mērķiem, spriež A.Litvina. Vīzija šajā gadījumā kalpo kā ceļa karte, kas palīdz gan pieņemt stratēģiskus lēmumus un saglabāt fokusu, gan arī iedvesmo komandu un uztur virzību ceļā uz mērķu sasniegšanu. Taču ar vīziju vien nepietiek - tai jābūt balstītai arī ambīcijās. Tieši ambiciozi uzņēmēji, kuri nebaidās domāt lielākos mērogos, spēj radīt ilgtspējīgus uzņēmumus. Skaidri mērķi, kas balstīti uz drosmīgām ambīcijām, nodrošina ne tikai virzību, bet arī spēju pielāgoties un augt līdzi tirgus pārmaiņām, pārliecināta ir Fontes vadošā partnere.

No datorspēlēm līdz psiholoģijai

Agrā bērnībā sapņoju kļūt par laika ziņu diktori, atminas A.Litvina. “Šis darbs man šķita ārkārtīgi aizraujošs, tāpēc ar apbrīnu vēroju laika ziņas un domāju, ka arī es kādreiz gribētu televīzijā stāstīt, kas notiks rīt un parīt. Biju diezgan daudzpusīga meitene - skolā man vienlīdz labi padevās gan zīmēšana un māksla, gan matemātika, ģeogrāfija un valodas. Vienā brīdī skola pat sāka mani nedaudz garlaikot, tāpēc brīvajā laikā aizrāvos ar stratēģiskajām datorspēlēm. Ļoti interesants šķita fakts, ka spēlētāji bez formālas autoritātes pulcēja ap sevi cilvēkus, kā arī vadīja un iedvesmoja virtuālās komandas. Tas man pirmo reizi lika aizdomāties par to, kas tad īsti ir līderība, un tieši šī interese mani aizveda līdz lēmumam studēt psiholoģiju,” stāsta A.Litvina.

Šā gada 23. oktobrī seši jaunie ķīmijas, bioloģijas un matemātikas skolotāji katrs saņēma 3000 eiro stipendiju Latvijā vienīgajā un lielākajā privātās izglītības atbalsta programmā “Starp mums ir ķīmija!”.

Kopējais atbalsta apjoms triju gadu laikā sasniedzis 90 000 eiro, ko nodrošina iniciatīvas autori, Latvijas uzņēmumi “Olpha”, “Centrālā laboratorija” un “Veselības centru apvienība”. Līdz šim stipendijas saņēmuši jau 30 jaunie un topošie skolotāji.

Šajā rudenī stipendijas tika pasniegtas jau sesto reizi pēc kārtas, un tās saņēma Daugavpils Universitāte, Humanitāro un sociālo zinātņu fakultātes students un Krāslavas Varavīksnes vidusskolas ķīmijas skolotājs Artūrs Lukjanskis, Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu fakultātes (LU IZPF) studente un Āgenskalna Valsts ģimnāzijas ķīmijas skolotāja Paula Linda Liniņa, LU IZPF students un Rīgas 21.vidusskolas un privātās vidusskolas “Laisma” bioloģijas skolotājs Ņikita Mullers, Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes students un RTU Olaines Tehnoloģiju koledžas bioloģijas skolotājs Gabriels Grinblats, kā arī LU IZPF studente un Bauskas Valsts ģimnāzijas matemātikas skolotāja Amanda Tikuma un RTU Liepājas akadēmijas studiju programmas "Skolotājs" studente un Salaspils 1. vidusskolas matemātikas skolotāja Adiana Sanija Kreitenberga.

Tuvojoties eksāmenu laikam, skolēni visā Latvijā saskaras ar nopietniem izaicinājumiem – vājo sagatavotību, motivācijas trūkumu un arvien pieaugošām prasībām.

2024. gada centralizētajā matemātikas eksāmenā apmēram 2700 skolēnu nespēja sasniegt pat minimālo 15% vērtējuma slieksni. Tas nozīmē – liela daļa jauniešu, kuri 12 gadus mācījušies skolā, šo izglītības posmu nepabeigs.

Pašlaik notiek aktīvas diskusijas par minimālā sliekšņa celšanu centralizētajā eksāmenā pamatskolā un vidusskolā – laikā, kad būtiska daļa skolēnu nespēj sasniegt pat esošās prasības. Tikai katrs ceturtais skolēns Latvijā nokārto 12. klases matemātikas eksāmenu virs 60%. No tiem, kas izvēlējās kārtot papildu eksāmenu, piemēram, fizikas eksāmenu, 2023./2024. mācību gadā šajā līmenī to nokārtoja vien 1% skolēnu, programmēšanu – 1,27%, informātiku – 0,59%, bet bioloģiju – 4,66%. Tas nozīmē, ka pēc 12 skolā pavadītiem gadiem vien niecīga daļa jauniešu ir pietiekami ieinteresēti un sagatavoti turpināt ceļu eksaktajās zinātnēs. Mēs zaudējam potenciālos augstākā līmeņa ekspertus, kuri sniegtu pievienoto vērtību valsts ekonomiskajā attīstībā.

Biznesa veiksmes atslēga slēpjas enerģijā, ko tu ieguldi savā darbā, uzskata Jānis Rumkovskis, informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma Uniso valdes loceklis.

Tā nav tikai spēja strādāt, bet arī aizrautība un disciplīna, kas ļauj virzīties uz mērķiem soli pa solim, spriež J.Rumkovkis. Būt uzņēmējam nozīmē uzņemties atbildību, kā arī pieņemt gan izaicinājumus, gan arī neveiksmes un mācīties no tām. Dažkārt, kad visa ir par daudz, jāspēj paņemt arī mazu pauzi, jo nereti neapzināti mēdzam atrast pareizos risinājumus tieši tajos brīžos, kad prāts atpūšas un izslēdz stresa faktorus. Tas ļauj domāt analītiski, atdalīt emocijas no darba un pieņemt skaidrus, loģiskus lēmumus, spriež Uniso valdes loceklis. Biznesa pasaule ir mainīga un dinamiska, tādēļ ir svarīgi atrast savu recepti produktivitātei - tas, kas strādā vienam, var nederēt citam, atgādina J.Rumkovskis.

Jebkura biznesa pamatā primāri ir cilvēki, uzskata Rolands Birģelis, tūrisma operatora TEZ TOUR Latvija valdes priekšsēdētājs.

Lai uzņēmums būtu veiksmīgs, svarīga ir arī biznesa vide un idejas, bet vienlaikus nevajadzētu aizmirst, ka tikai pareizie cilvēki spēj idejas pārvērst realitātē, pārliecināts ir R.Birģelis. Viņš uzskata, ka izcilā komandā jābūt profesionāļiem, kas ne tikai lieliski pārzina savu jomu, bet prot arī nošķirt būtisko no mazsvarīgā. Vienlaikus komandā jābūt arī pārliecinātiem un izturīgiem cilvēkiem, jo brīžos, kad tirgu satricina dažādas krīzes, mums ir jāspēj ātri reaģēt un pieņemt lēmumus. Šādos brīžos īpaši izpaužas katra cilvēka individualitāte, tāpēc, manuprāt, uzņēmuma veiksmes atslēga slēpjas ne tikai darbinieku profesionālajās zināšanās, bet arī spējā aizstāvēt savu ideju, ticēt tai un nest to uz priekšu, spriež R.Birģelis.

Pēdējā laikā Latvijā atkārtoti aktualizējies jautājums par skolas gaitu sākšanu sešu gadu vecumā. No malas tas var šķist vienkāršs organizatorisks lēmums, tomēr patiesībā tā ir ļoti sarežģīta un sistēmiska izšķiršanās, kuras pamatā jābūt bērna attīstības likumsakarībām, nevis ekonomiskiem vai loģistikas apsvērumiem.

Bērns piedzimst, aug un attīstās pēc noteiktiem, dabiskiem principiem, kurus mēs nevaram mākslīgi paātrināt vai vienkārši “noregulēt”, atbilstoši sistēmas vajadzībām.

Domājot par bērna gatavību skolai, nevajadzētu fokusēties tikai uz to, vai bērns prot lasīt vai rakstīt. Sagatavotība skolai pirmkārt ir emocionāla gatavība - spēja būt patstāvīgam, pielāgoties jaunai videi, pieņemt autoritāti, sadarboties ar citiem un tikt galā ar savām emocijām. Turklāt, emocionālā gatavība var atšķirties arī viena vecuma bērniem, piemēram, viens bērns dzimis janvārī, un otrs - decembrī, formāli viņi ir vienā vecuma grupā, bet attīstības atšķirība var būt vesela gada apjomā. Šo atšķirību vēl vairāk var pastiprināt katra bērna ģimenes pieredze, emocionālais briedums un individuālās prasmes.

Novembris Latvijā ir patriotu mēnesis – īstais brīdis, lai aizdomātos, ko mūsdienās nozīmē būt patriotam un ko ikviens no mums var sniegt savai valstij – Latvijai.

Kamēr pavisam netālu - Ukrainā – tūkstošiem patriotu ik dienu cīnās ne tikai par savas, bet patiesībā arī par daudzu citu valstu brīvību, neatkarību un demokrātiju, mēs savu patriotismu varam demonstrēt bez smagiem upuriem. Mēs to varam darīt pavisam vienkārši – maksājot nodokļus un saprotot, ka valsts nav stāsts par valdību, bet par mūsu vērtībām un pateicību par to, kas mums ir sniegts. Katram no mums ir sava izpratne par to, kas ir patriotisms, ko nozīmē – būt patriotam.

Mana patriotisma definīcija ir vienkārša: jo vairāk (proporcionāli ienākumiem) tiek samaksāts nodokļos, jo lielāks ir patriotisms. Uzsvars uz to, ka nodokļi ir proporcionāli ienākumiem – labi apzinos, ka cilvēkiem ar nelieliem ienākumiem ir jādomā, kā izdzīvot, taču grūti ir saprast, kā cilvēki ar augstiem ienākumiem, kuri lielā mērā gūti tāpēc, ka Latvijā ir radīti visi nepieciešamie priekšnosacījumi attīstībai, nevēlas pateikties savai valstij un deklarē savu nodokļu rezidenci ārpus Latvijas.

Latvijas Universitātes (LU) Padome pieņēmusi lēmumu par Banku augstskolas (BA) kā atsevišķas iestādes izveidi LU sastāvā. Īstenojot 2023. gada 23. maijā Ministru kabineta apstiprināto abu augstskolu konsolidācijas plānu, BA oficiāli pievienojās LU saimei, kļūstot par Latvijā lielākās universitātes biznesa skolu.

“Latvijas Universitāte ir Latvijā vadošā universitāte sociālajās zinātnēs, tai skaitā ekonomikā un uzņēmējdarbībā, tāpēc Banku augstskolas iekļaušanās LU ekosistēmā ir likumsakarīga. Vienlaikus tā ir iespēja LU kļūt par Baltijā vadošo spēlētāju biznesa izglītībā un Latvijas ekonomiskās transformācijas virzītājspēku,” uzsver LU rektors prof. Gundars Bērziņš.

BA turpmākās attīstības stratēģija paredz attīstīt BA par Baltijas mēroga biznesa skolu, veicinot studiju kvalitātes un jaunu pētniecības virzienu attīstību, kā arī piedāvāt starptautiski akreditētas studiju programmas finanšu tehnoloģiju jeb fintech jomā.

“Banku augstskola ir daļa no finanšu nozares ekosistēmas, mēs sagatavojam pieprasītus un labi atalgotus vadības un finanšu nozares ekspertus. Pievienošanās Latvijas Universitātes saimei ļaus mums spert nākamo soli attīstībā un ar finanšu izglītības programmām konkurēt starptautiski, tam mums ir gan zināšanas, un tagad arī jauda,” stāsta BA rektore prof. Līga Peiseniece.

Noslēdzoties Junior Achievement Latvia (JA Latvia) skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) inovāciju programmai #TechTrack, par labāko atzīta komanda “FreshFoot”.

Uzņēmums radījis ierīci apavu žāvēšanai un dezinficēšanai ar UV tehnoloģiju. Ierīce rūpējas gan par apavu sausumu, gan higiēnu, padarot to īpaši piemērotu aktīva dzīvesveida piekritējiem un ikvienam, kam svarīga pēdu veselība un komforts.

Uzvarētāju komandu veido Jurģis Lindbergs un Markuss Raudivs no Ropažu vidusskolas, kuri visu mācību gadu mērķtiecīgi strādāja pie savas idejas attīstības – sākot no koncepta līdz funkcionāla prototipa izveidei. Programmas laikā viņus atbalstīja mentore, Long On Capital izpilddirektore Anna Vikmane, sniedzot jauniešiem praktisku padomu un uzņēmējdarbības virziena konsultācijas.

“#TechTrack palīdz jauniešiem praktiski apgūt, kā no idejas nonākt līdz strādājošam prototipam un reālam biznesa modelim. Tas ir veids, kā mērķtiecīgi attīstīt prasmes, kas nepieciešamas inovāciju un tehnoloģiju produktu radīšanai. Latvijai ir vajadzīgi cilvēki, kas spēj veidot šādus risinājumus, un tāpēc šī izglītības programma ir īpaši vērtīga,” uzsver izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Latvijas ekonomikas izaugsme sākas skolā un skolotāji ir tās galvenie inženieri. Šī nav tikai labskanīga metafora. To apliecina OECD ziņojumi un citi starptautiski pētījumi - izglītības kvalitāte ir tiešā korelācijā ar valsts IKP pieaugumu un nevienlīdzības samazināšanos.

Taču kādu vietu šodienas Latvijas izglītības sistēmā ieņem skolotājs? Kādu atbalstu viņš saņem? Un cik lielā mērā skolotājs jūtas kā nākotnes līdzveidotājs, nevis tikai sistēmas izpildītājs?

Šobrīd, strauji tuvojoties jaunajam mācību gadam, šie jautājumi skan skaļāk nekā jebkad. Tie aktualizējas arī tāpēc, ka pirms jaunā mācību gada vairāk nekā 500 pedagogu tiksies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un “Junior Achievement Latvia” organizētajā uzņēmējdarbības izglītības konferencē “Izaugsmes kods 2025”, kas šogad norisināsies 19. un 20. augustā Rīgas Tehniskās universitātes telpās. Zinātkārei nav vecuma - konference pulcē gan jaunos skolotājus, gan pedagogus ar ilggadēju pieredzi. Turklāt konference organizēta ar mērķi ne tikai papildināt izglītības profesionāļu zināšanas, bet arī dot viņiem spēku un iedvesmu jaunajam mācību gadam.

Latvijā valsts budžeta deficīts nākamajā gadā plānots 3,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), piektdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) paziņoja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Viņš informēja, ka valsts konsolidētā kopbudžeta izdevumi 2026. gadā plānoti 17,945 miljardu eiro apmērā, savukārt budžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā.

Tajā pašā laikā Latvijas IKP 2026. gadā plānots 43,953 miljardu eiro apmērā.

Paredzēts, ka valsts parāds nākamgad nepārsniegs 55% no IKP.

Ašeradens uzsvēra, ka vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% no IKP šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.

Tāpat Ašeradens norādīja, ka nākamgad izdevumi pieaugs četrām ministrijām, bet visām pārējām izdevumi samazināsies.

Kopumā izdevumi nākamgad samazināti par 171 miljonu eiro. Prioritārajiem pasākumiem atvēlēti 693,5 miljoni eiro, tostarp 448,3 miljoni eiro - aizsardzībai un drošībai.

Svarīgākie kritēriji, izvēloties jaunu mājokli, ir tā atrašanās vieta jeb lokācija, attīstīta infrastruktūra un projekta kvalitāte.

Minētos kritērijus apvieno Mārupē tapušais premium klases projekts Dahlia, kas piesaistījis uzmanību gan ar ēkas arhitektūru, gan ar detaļām, kas padara to par pievilcīgu dzīvošanai un vienlaikus vērtīgu ilgtermiņa ieguldījumu. Domājot par projekta atrašanās vietu jeb lokāciju, premium klases projekts Dahlia īstenots Mārupē, kur vienlaikus jūtams gan dabas tuvums, gan lielpilsētas rosība. "Projekts ir piemērots tiem, kuri novērtē komfortu, privātumu un ērtu piekļuvi gan pilsētas, gan atpūtas iespējām," skaidro Vestabalt dzīvojamās nodaļas un dzīvokļu nama Dahlia pārdošanas vadītāja Irina Jermolajeva, uzsverot, ka dzīvokļu kvalitāte un lokācija ļauj domāt arī par pārdomātu investīciju.

Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks norāda, ka šobrīd remontdarbi izglītības iestādēs norit pēc grafika un nav konstatēti būtiski būvdarbu kavējumi. Kopumā šogad remontdarbi notiek vai tiks uzsākti ap 100 skolās un pirmsskolas iestādēs. 2025.gadā kopējās investīcijas mācību iestāžu infrastruktūrā Rīgā plānotas 35 miljonu eiro apmērā.

Apjomīgākie atjaunošanas darbi notiek Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolā, Rīgas Ziemeļvalstu ģimnāzijā un Rīgas Dārzciema vidusskolā (Sesku ielā un Vietalvas ielā). Šoruden paredzēts atklāt atjaunotus 4 āra sporta laukumus - Ziemeļvalstu ģimnāzijā, Rīgas Franču licejā (Mēness ielā), Rīgas Dārzciema vidusskolā (Sesku ielā) un Rīgas 85. pamatskolā. Savukārt Rīgas sporta skolas "Arkādija" Rīgas Sporta manēžā tiks pabeigta manēžas, trenažieru zāles un ģērbtuvju atjaunošana.

“Rīgai ar remontdarbiem sokās atbilstoši noslēgto būvdarbu līgumu termiņiem, un būtiski kavējumi šobrīd nav identificēti. Daļā izglītības iestāžu, kurās ir salīdzinoši apjomīgi remontdarbi, tie turpināsies arī sākoties mācību gadam. Šajos gadījumos veicam būvdarbu sadalīšanu pa posmiem un zonām, un tie sadarbībā ar iestāžu vadību tiek organizēti tā, lai netraucētu mācību procesu,” norāda Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Valdība otrdien atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 17,945 miljardi eiro.

Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem - par 804,3 miljoniem eiro.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 5,1 miljarda eiro apmērā.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad faktiskajās cenās paredzēts 43,953 miljardu eiro apmērā, līdz ar to budžeta deficīts būs 3,3% no IKP, bet valsts parāds nepārsniegs 55% no IKP.

Vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.