Jaunākais izdevums

Valdības izdevumu pārskatīšanas ciklu, kurā ministrijas prezentēja savus izdevumu samazināšanas pasākumus, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite un ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs noslēdza ar tikšanos ar Latvijas Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, lai pārrunātu valdības izdevumu pārskatīšanas mērķus, ministriju iezīmētos taupības pasākumus un kopējo procesu organizāciju.

Jau pagājušā gada septembrī LDDK brīdināja par ekonomikas palēnināšanos un norādīja uz nepieciešamību pārskatīt valdības izdevumus, lai nodrošinātu finansējumu valsts izvirzītajām prioritātēm. LDDK ieskatā valdības noteiktie mērķi nav pietiekami, lai risinātu aktuālās vajadzības un aizsardzības prioritātēm un ģimenes lietām ir nepieciešams krietni vairāk kā 150 miljoni eiro.

"LDDK ieskatā izdevumu samazinājumam ir jābūt vismaz 850 miljoni eiro apmērā, kas rastu iespēju novirzīt gan nepieciešamos 500 miljonus papildus aizsardzības vajadzībām, gan finansējumu ģimeņu atbalstam un izglītības reformai. Mūsu ieskatā ministrijas nav piegājušas izdevumu mazināšanai ar to atbildības sajūtu, kādu sagaidām šajos ekonomikas un ģeopolitiskajos apstākļos." Stāsta LDDK prezidents Andris Bite.

Sarunā tika apspriesti ministriju iesniegtie piedāvājumi savu izdevumu mazināšanā, analizēti aktuālie ekonomiskie rādītāji valstī un darba organizācija, strādājot pie ministrijām uzdotā izpildes. Tika iezīmētas potenciālās funkciju pārklāšanās, to centralizācija, vājā disciplīna līdzšinējo uzstādījumu izpildē un samazinājumi publiskajā sektorā strādājošo atalgojumā, ierēdņu skaitā, partiju finansējumā. Tāpat tika apspriestas izmaiņas izdienas pensiju un virsstundu apmaksas regulējumā, kā arī norādīts pieaugums slimības B lapu apmaksā, kas kopš 2018.gada audzis par 125%, sasniedzot 313 miljonus eiro gadā.

"Vispārējie valdības sektora tēriņi Latvijā sasnieguši 47,5% no IKP. Izdevumi valsts parāda vadībai 2026.gadam pieaug par vairāk kā 100 miljoniem eiro un piecos gados valsts izdevumi ir pieauguši par 6 miljardiem eiro, neskatoties uz to, ka šajā laikā nav veiktas ievērojamas reformas. Ja mēs atgrieztos izdevumu līmenī, kāds tas bija pirms gada, ietaupījums jau būtu 1,2 miljardi eiro. Mēs redzam, ka tiek "atrasti" nesen nepieciešami parādes zobeni, taču aizvien izpaliek lietderības izvērtējums 5 miljardiem eiro tēriņiem valsts iepirkumos. " atzīst Kaspars Gorkšs.

LDDK norādīja arī uz ministriju dažādo pieeju izdevumu samazināšanā. Darbs līdz šim bijis nepārskatāms un konceptuāli ļoti atšķirīgs, materiāli pieejami ierobežotā apmērā un sociālie partneri aizvien no Finanšu ministrijas nav saņēmuši ministriju iesniegto taupības pasākumu gala apkopojumu, izslēdzot konstruktīvu dialogu. Virkne ministriju koncentrējušās uz argumentāciju, kāpēc nav iespējams mazināt izdevumus. Daļa darba grupās prezentējušas papildus vajadzības. Tikai pati Finanšu ministrija procesā adresējusi statistikā uzrādītos izdevumus gada nogalē sabiedriskajām attiecībām, IKT tehnoloģijām un mācību pakalpojumiem.

"Vairāki ministriju priekšlikumi publiskajā telpā vairāk kalpo sabiedrības uztraukšanai un uzmanības pievēršanai jeb "tracināšanai", kas nav vērsta uz izdevumu pārskatīšanu pēc būtības. Šķiet, ka fokuss bieži vien ir vērsts uz virsrakstu radīšanu, nevis reālu mērķu sasniegšanu. Ekonomiskās prognozes neuzrāda uzlabojumus un nav izslēgta iespēja, ka pie valdības izdevumu samazināšanas būs jāķeras jau šogad. Mēs no valdības prasīsim atbildīgu rīcību."

Tikšanās noslēgumā LDDK aicināja pirms informatīvā ziņojuma virzīšanas uz Ministru kabineta sēdi, kas ietver valdības izdevumu pārskatīšanas rezultātus, organizēt atkārtotu tikšanos, lai sociālie partneri varētu iepazīties ar valdības ierosinātajiem pasākumiem izdevumu mazināšanā un to atbilstību aktuālajai ekonomiskajai situācijai.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) šā gada pirmajā Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē prezentēs priekšlikumus tam, kā sasniegt 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) valsts aizsardzībai, informēja LDDK.

LDDK piedāvās rīcības soļus progresam publiskā sektora izdevumu mazināšanā, efektivitātes uzlabošanā un birokrātijas mazināšanā.

Valsts aizsardzība Latvijas iedzīvotāju drošībai ir prioritāte, kuras īstenošanai finansējums jārod, samazinot tēriņus par 850 miljoniem eiro 2026.gada valsts kopbudžetā, uzskata LDDK padome.

LDDK rosina panākt vienošanos par vairākiem lēmumiem un nosacījumiem, tostarp LDDK ieskatā nepieciešama nekavējoša politiska apņemšanās samazināt izdevumus vispārējās valdības sektorā par 5% jeb 850 miljoniem eiro.

Tāpat Ministru kabinetam nepieciešams uzņemties izdevumu samazināšanas procesa vadību, kā arī nospraust darba plānu, kurā nodalīti gan īstermiņā, gan vidējā termiņā veicamie izdevumu pārskatīšanas pasākumi.

Ekonomika

Bite: Memorandu par publiskā sektora izdevumu mazināšanu piedāvās parakstīt arī opozīcijas partijām

LETA,24.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Memorandu par publiskā sektora izdevumu samazināšanu par 850 miljoniem eiro 2026.gada valsts kopbudžetā piedāvās parakstīt ne tikai valdošajā koalīcijā esošajām partijām, bet arī opozīcijā esošajām partijām, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite.

Viņš norādīja, ka LDDK un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) memorandu piedāvās parakstīt ne tikai valdošajā koalīcijā esošajām partijām, bet arī opozīcijā esošajām partijām, lai tādējādi sabiedrība varētu uzzināt, kuras partijas ir gatavas strādāt konstruktīvi.

LDDK prezidents arī pauda viedokli, ka politiķi izdara kļūdu, baidoties par šo jautājumu runāt un pieņemt lēmumu, ņemot vērā gaidāmās vēlēšanas. "Viņi domā, ka tie ir nepopulāri lēmumi. Mēs domājam, ka nepopulārs lēmums būtu vilkt garumā un nespert šo soli," sacīja Bite, piebilstot, ka sabiedrībai ir nepieciešami izlēmīgi politiķi.

Savukārt, komentējot valdību veidojošās partijas "Progresīvie" paziņojumu, ka partija neparakstīs LDDK un LTRK piedāvāto memorandu, kas paredz valsts izdevumu samazināšanu par 850 miljoniem eiro, Bite atbildēja, ka par partijas argumentiem šobrīd ir grūti runāt, jo sarunas ar partiju par šo memorandu vēl nav notikušas - tās paredzētas parīt.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidentu uz nākamajiem trīs gadiem pārvēlēts zivju pārstrādes uzņēmuma SIA "Karavela" valdes loceklis Andris Bite, informēja LDDK.

Sapulcē piedalījās 118 darba devēju pārstāvji, kuri ievēlēja arī 14 padomes locekļus.

LDDK padomē līdzās Bitem uz turpmākajiem trīs gadiem ievēlēti SIA "Laflora" valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks, AS "SAF Tehnika" valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs un SIA "Latvijas Mobilais telefons" prezidents Juris Binde.

Tāpat padomē darbosies AS "Latvijas finieris" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis, AS "Olpha" padomes priekšsēdētājs Jānis Buks, Latvijas Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps, AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste un AS "CleanR Grupa" padomes priekšsēdētājs Guntars Kokorevičs.

Padomē ievēlēta arī Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektore Ināra Pētersone, Latvijas Privātās un iespējkapitāla asociācijas valdes loceklis Edgars Pīgoznis, Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrības "Latraps" valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks, SIA "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks, Rīgas brīvostas pārvaldes pārvaldnieks Ansis Zeltiņš un Rīgas Tehniskās universitātes attīstības un finanšu prorektors Artūrs Zeps.

Ekonomika

Kā steidzami risināt darbaspēka trūkumu specifiskās nozarēs?

Db.lv,10.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jau tagad trūkst un pārskatāmā nākotnē vēl vairāk trūks speciālistu specifiskās profesijās - īstermiņā šo var risināt, ātrāk sakārtojot profesiju standartu aprakstus, veicinot speciālistu trenēšanu uzņēmumos un efektīvāk piesaistot ārvalstu profesionāļus, bet ilgtermiņā potenciāli jāmaina valsts pasūtījums augstākajai izglītībai un jāvienkāršo augstskolu programmu akreditācija, secina Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) organizētās sadarbnīcas "Zaļā un digitālā pāreja: no izaicinājumiem līdz rīcībai" eksperti.

Kvalificēta darbaspēka pieejamība ir viens no šķēršļiem uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā. Ja saglabāsies esošās augstākās izglītības struktūra, lielākais darbaspēka trūkums būs sagaidāms speciālistu vidū ar izglītību inženierzinātnēs, dabaszinātnēs un IKT (STEM) jomās, liecina Ekonomikas ministrijas ziņojums.

Latvijā jau tagad trūkst speciālistu jaunu tehnoloģiju ieviešanā un apguvē enerģētikas nozarē. Piemēram, speciālisti ir nepieciešami visos vēja parku īstenošanas posmos, tai skaitā to ekspluatācijā. Attīstītāji bieži saskaras ar vides ekspertu - ornitologu, zoologu un biotopu pētnieku - trūkumu. Tāpat trūkst ilgtspējas speciālistu, pēc kuriem pieprasījums palielinājies līdz ar nefinanšu ziņošanas prasību iestāšanos.

Ekonomika

LDDK un Latvijas Banka līdzdarbosies valsts budžeta izdevumu lietderības izvērtēšanā

Db.lv,13.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts budžeta izlietojumam ir jākļūst efektīvākam un jāizvērtē pašreizējo valsts izdevumu lietderība, tikšanās laikā uzsvēra Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) vadītājs Kaspars Gorkšs un Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Latvijas Bankas un LDDK vadības tikšanās laikā 11. martā pārrunāta pašreizējā valsts ekonomiskā situācija un iespējamās sekas, ja valsts budžeta izdevumi netiks optimizēti.

“Tuvākajos gados būs būtiski jāpalielina aizsardzības finansējums, un tas var prasīt valsts parāda pieaugumu. Tomēr vidējā termiņā drošību būs jāspēj finansēt no pašu ieņēmumiem. Kaimiņvalstis papildu līdzekļus aizsardzībai ir paredzējušas rast ar nodokļiem. Tomēr tas nav vienīgais finansējuma avots. ­Ir rūpīgi jāizvērtē pašreizējie valsts izdevumi, to lietderība, un atsevišķu funkciju realizācija jānodod privātajam sektoram vai jāatsakās no to realizēšanas,” uzskata Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Ekonomika

Publiskais sektors varētu ietaupīt 850 miljonus eiro gadā, samazinot izdevumus par 5%

LETA,23.01.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskais sektors varētu ietaupīt 850 miljonus eiro gadā, samazinot izdevumus par 5%, ceturtdien, parakstot deklarāciju par sadarbību valdības izdevumu samazināšanā, sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

Ceturtdien četras uzņēmēju organizācijas - LDDK, Finanšu nozares asociācija (FNA), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) - parakstīja deklarāciju, kurā apņēmas sadarboties un sniegt Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV) redzējumu par darāmo valdības izdevumu samazināšanā.

LDDK norāda, ka 850 miljoni eiro ir minimālā summa, kādu jāspēj ietaupīt publiskā sektora izdevumos, veidojot nākamā gada budžetu, pie kura izstrādes darbs sāksies martā.

Gorkšs sacīja, ka šobrīd publiskais sektors dzīvo pāri saviem līdzekļiem, līdz ar to LDDK ir rosinājusi valdības izdevumu samazinājumu vismaz 5% apmērā, pārskatot ne tikai prioritāšu budžetus, bet arī pamatbudžeta pozīcijas.

Ekonomika

LTRK un LDDK sagaida, ka publiskā sektora tēriņu mazināšanas solījumiem sekos arī darbi

Db.lv,25.02.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir gatavas atbalstīt valdības "restarta" plānu, ja publiskā sektora tēriņu mazināšanas solījumiem sekos arī darbi, informē šo organizāciju pārstāvji.

Organizācijas ir gatavas gan atbalstīt plānus, kas ir vērsti uz publiskā sektora tēriņu un birokrātijas mazināšanu, gan arī iesaistīties ar rekomendācijām un idejām, ja tam būs skaidri izmērāmi mērķi, tostarp publiskās pārvaldes tēriņu samazināšana par 5%, pārvirzot tos aizsardzībai un ģimeņu atbalstam.

"Tam ir jābūt kopīgam valdības lēmumam. Griezt tēriņus izlēmīgi, griezt laikus un novirzīt naudu aizsardzībai ir atbildīga rīcība," uzsver LDDK prezidents Andris Bite.

Viņš arī norāda, ka svarīgi ir saprast, ka vairs nav laika birokrātiskām procedūrām. "Tagad ir svarīga skaidra un nepārprotama apņemšanās mazināt nelietderīgus tēriņus un novirzīt tos aizsardzībai," sacīja Bite.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satraukti par valsts mēģinājumiem arvien vairāk iejaukties uzņēmējdarbībā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) kopīgā atklātā vēstulē vērsušies pie Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta, aicinot pārtraukt valsts centienus samazināt privātā un jauktā kapitāla lomu valsts ekonomikā.

Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidente, Finanšu, Ekonomikas un Satiksmes ministri šodien saņēmuši LTRK un LDDK parakstītu vēstuli, kurā tiek paustas bažas par valsts ilgtermiņa mēģinājumiem iejaukties privātās uzņēmējdarbības sektorā. Kā norāda vēstules iesniedzēji, šāda iejaukšanās ir tiešs ceļš uz neefektivitāti un sliktu korporatīvo pārvaldību ar tālejošām sekām.

“Pēdējos gados, kopš valdības deklarācijas un rīcības plāni iekļauj prioritātes par kapitāla tirgus attīstību, kā arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību došanos IPO virzienā, biržā ienākuši tikai pilnībā privātie uzņēmumi – Kalve, Eleving, Virši, DelfinGroup. Neviena valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība to nav paveikusi. Valsts kā akcionārs ar saviem lēmumiem aizvien nav spējusi sekmēt kapitāla piesaistes procesu un valdība savos lēmumos ir nostiprinājusi pretrunīgas normas ar publiskajā telpā paustajiem mērķiem,” norāda Aigars Rostovskis, LTRK prezidents.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ar Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) Tirdzniecības un rūpniecības kameru federāciju otrdien parakstījusi vienošanos par kopīgu Biznesa padomes izveidi ar AAE, informē Valsts kancelejā.

Lai veicinātu ekonomisko sadarbību, Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) kopā ar LDDK, uzņēmējiem un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru šodien tikās ar Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) ekonomikas ministru Abdullāhu bin Taūku Almarrī.

Kā norāda E.Siliņa, AAE jau šobrīd ir Latvijas lielākais tirdzniecības partneris Persijas līča reģionā, un Latvija ir gatava šo sadarbību stiprināt. "Latvija ir atvērta jauniem AAE investīciju projektiem, un mēs redzam lielu potenciālu kopīgu iniciatīvu realizēšanai," saka premjere, piebilstot, ka šodien parakstītais saprašanās memorands par Biznesa padomes izveidi ir ļoti nozīmīgs solis ceļā uz ciešāku ekonomisko partnerību.

Ekonomika

LDDK: Problēmas Latvijas ekonomikā ir īstas, risinājumi – neskaidri

Db.lv,08.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministriju sagatavotajos ziņojumos Saeimas ekonomikas debatēm trūkst konkrētu plānu par nepieciešamo rīcību, lai tiktu veicināta tautsaimniecības izaugsme Latvijā. Izaicinājumi ir neapstrīdami un apsteidzošu lēmumu pieņemšanas laiks jau pagājis – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina pāriet no utopiskiem lozungiem uz skaidriem un izmērāmiem sasniedzamajiem rezultātiem noteiktos termiņos ekonomikas izaugsmes veicināšanai.

Ekonomikas ministrijas (EM) ziņojums “Par Latvijas ekonomisko attīstību” un Finanšu ministrijas (FM) “Fiskāli strukturālā plāna Progresa ziņojums” šodien Saeimā tiek izmantoti kā pamats diskusijai par Latvijas ekonomikas attīstību. Diemžēl Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par ekonomikas rādītajiem 1.ceturksnī joprojām nav publiski pieejami (2024. gadā tie tika publicēti 30.aprīlī), līdz ar to diskusija šobrīd balstās drīzāk sentimentā un interpretācijā.

Latvijai priekšā ir ekonomiskās attīstības izaicinājumi (IKP prognozes samazinātas par 1,7% procentpunktiem, PVN un akcīzes nodokļu ieņēmumu izpilde atpaliek no plānotā, aizsardzības budžeta palielināšanai līdz 5% no IKP nepieciešami papildus līdzekļi un citu prioritāšu īstenošanas izdevumi).

Ekonomika

LDDK nesaskaņo Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par budžeta plānošanu

Db.lv,03.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pauž neapmierinātību ar Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu un atsakās to saskaņot, norādot, ka šajā dokumentā — uz mērķi virzīta budžeta plānošana, trūkst būtiska daļa — mērķtiecīgi taupības pasākumi, lai izvairītos no liekiem tēriņiem, informē LDDK.

Ziņojumam "Par uz rezultātu vērsta budžeta veidošanas un attīstības virzieniem", pēc iepriekšējiem lēmumiem, vajadzēja būt iesniegtam Ministru kabinetā jau 15.februārī, taču Finanšu ministrija to sagatavojusi novēloti, un padarījusi to pieejamu sociālajiem partneriem 25. februārī ar minimālu saskaņošanas termiņu.

“Finanšu ministrija turpina iepriekš ierastu praksi — sniegt apjomīgu dokumentu ar nesamērīgi īsu saskaņošanas laiku. Šāda pieeja neved uz efektīvu budžeta izstrādi, bet gan uz sasteigtiem un nepamatotiem lēmumiem. Turklāt piedāvātajā budžeta plānošanas modelī iztrūkst viens no būtiskākajiem elementiem — mērķtiecīgi taupības pasākumi, kas ir nepieciešami, lai efektīvi pārvaldītu valsts resursus un izbeigtu dzīvošanu pāri saviem līdzekļiem," norāda LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Birokrātija būvniecībā kavē ekonomikas attīstību un investīciju piesaisti, ceturtdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Lūgts komentēt tikšanos ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvjiem par birokrātijas mazināšanu, amatpersona sacīja, ka "īpaši priecīgi par to, kā tas notiek, viņi nebija".

"Mums ir, piemēram, Būvniecības likuma projekta pakotne Saeimā. Saeima šobrīd ir darba pārtraukumā. Šis ir viens no jautājumiem - būvniecības birokrātija -, kas kavē gan ekonomikas attīstību, gan investīciju piesaisti, gan kaitina uzņēmējus," pauda Rinkēvičs.

Taču esot arī vēl daudzas citas lietas, kur nepieciešams strādāt.

"Lai gan mēs redzam, ka labā apņemšanās ir bijusi, kaut kādās jomās lēmumi ir pieņemti, es nesadzirdēju, ka uzņēmēju organizācijas būtu gandarītas," atzina prezidents.

Ekonomika

Koalīcija vēl vēlas apspriest LDDK un LTRK piedāvājumu birokrātijas mazināšanai

LETA,17.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdību veidojošo partiju Saeimas frakcijas vēlas tikšanos ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvjiem, lai apspriestu piedāvāto memorandu birokrātijas mazināšanai, pirmdien pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes pauda Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

LDDK un LTRK piedāvājums esot pārrunāts koalīcijas partiju valdēs, taču ir svarīgi to skatīt arī Saeimas frakcijās, jo deputāti ir tie, kuri par to lems, teica premjerministre.

Pēc Siliņas vārdiem, deputāti vēlas iepazīties ar piedāvājuma galveno ideju, jo tajā ir "gana lieli" tēriņu griešanas pasākumi.

"Mēs gribam saprast, vai mēs varam vienoties, ka esam uz vienas lapas, lai katrs neiet savā virzienā," izteicās Ministru prezidente, "ir svarīgi šajā brīdī atrast papildus līdzekļus aizsardzībai un drošībai un efektivizēt valsts pārvaldi."

Kā ziņots, Siliņa izdevusi rezolūciju par darba grupas izveidi birokrātijas mazināšanai.

LTRK un LDDK solījušas atbalstīt valdības "restarta" plānu, ja publiskā sektora tēriņu mazināšanas solījumiem sekos arī darbi. LTRK un LDDK pārstāvji norāda, ka organizācijas ir gatavas gan atbalstīt plānus, kas ir vērsti uz publiskā sektora tēriņu un birokrātijas mazināšanu, gan arī iesaistīties ar rekomendācijām un idejām, ja tam būs skaidri izmērāmi mērķi, tostarp publiskās pārvaldes tēriņu samazināšana par 5%, pārvirzot tos aizsardzībai un ģimeņu atbalstam.

Eksperti

Nepazust darba sludinājumu tulkojumā jeb kā mazināt abpusēju vilšanos

Kaspars Gorkšs, LDDK ģenerāldirektors,11.02.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šobrīd ir rekordzems bezdarba līmenis, kas nozīmē, ka tie, kuri vēlas strādāt, darbu ir atraduši. Tas nozīmē arī sīvu konkurenci par kvalificētu darbaspēku, ko darba devēji cenšas piesaistīt, solot virkni dažādu labumu. Vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupas “Eco Baltia” veiktā aptauja atklāj: 85 % Latvijas iedzīvotāju darba sludinājumos paustos solījumus uzskata par pārspīlējumu un norāda, ka reālā situācija liek vilties.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) biedru vidū darba sludinājumu piepušķošana nav novērota – faktisko apstākļu sagrozīšana var iedragāt uzņēmuma reputāciju, ar ko neviens sevi cienošs darba devējs neriskētu. Tomēr aptaujas dati liek pārdomāt iemeslus, kāpēc vilšanās procenti ir tik lieli.

Darbinieku labbūtība – nevis greznība, bet nepieciešamība

LDDK īstenotās biedru aptaujas atbildes atklāj, ka darba devēji arvien vairāk līdzekļu iegulda darbinieku labbūtības veicināšanā un uzskata to par investīciju uzņēmuma izaugsmē. Lielo uzņēmumu grupā papildus algai un prēmijām tie ir vidēji 1000 eiro gadā uz katru darbinieku, savukārt darba devēju iegādāto veselības apdrošināšanas polišu skaits pēdējā gada laikā audzis par aptuveni 16 %. Darba devēji rūpējas par to, lai darbinieki būtu veseli, produktīvi un negribētu mainīt darbu, jo konkurence par kvalificētiem darbiniekiem ir ļoti sīva un, ņemot vērā demogrāfijas un sabiedrības novecošanas rādītājus, tikai saasināsies. Mēdz uzskatīt, ka neliela kadru mainība liecina par labiem darba apstākļiem, tomēr tas ne vienmēr ir atkarīgs no darba devēja. Dažādu paaudžu darbiniekiem ir atšķirīgas prioritātes un atšķirīgi iemesli mainīt darbavietu. Ir darbinieki, kuri apzināti “kolekcionē” darba vietas, kas potenciāli izdaiļos CV un varbūt bruģēs ceļu uz spožāku karjeru nākotnē. Ir tādi, kas nespēj uzreiz atrast īsto vietu, un ir arī tādi, kam neizdodas ilgstoši noturēties vienā vai otrā darbavietā. Tā kā jauna darbinieka atrašana un apmācīšana var izrādīties liels izaicinājums, darba devēji, kas vērsti uz izaugsmi, darbinieku piesaisti prioritāšu skalā liek ļoti augstu.

Ekonomika

Uzņēmēju organizācijas pauž neizpratni par pieaugošajiem ministriju tēriņiem atalgojumam

Db.lv,28.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pauž neizpratni par publiskās pārvaldes atlīdzības izdevumu ierobežojumu neievērošanu ministrijās, un sagaida valdības skaidrojumu par šo situāciju, informē uzņēmēju organizācijas.

2024.gada 14.oktobrī Ministru kabinets ārkārtas sēdē apstiprināja ierobežojumu 2,6% apmērā atlīdzības fonda pieaugumam publiskajā pārvaldē 2025.gadā pret 2024.gada plānu, taču pieejamā informācija liecina, ka vairākās ministrijās šie ierobežojumi netiek ņemti vērā - atlīdzības gada pirmajā ceturksnī pieaugušas pat par 24% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu 2024.gadā.

Valsts kases dati par periodu līdz 2025.gada martam rāda, ka 10 no 15 ministrijām Latvijā atlīdzības izdevumi (EKK kods "1000") ir palielinājušies par vairāk nekā 2,6%. Līdere ar 24,6% pieaugumu ir Labklājības ministrija, pieaugums 15,1% apmērā ir Izglītības un zinātnes ministrijā, par 13,4% atlīdzības izdevumi palielinājušies Veselības ministrijā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados novērotais straujais publisko tēriņu pieaugums komplektā ar ekonomiskās izaugsmes stagnāciju spiedīs meklēt risinājums.

Publisko tēriņu turpmāks straujš kāpums nozīmē, ka jāsāk domāt par izdevumu samazināšanu, rīkojot lietderības revīzijas un institūciju auditus. Alternatīva ir celt nodokļus, samazināt birokrātiskās prasības un atteikties no kādu sabiedrībai vajadzīgu pakalpojumu sniegšanas vai samazināt to kvalitāti, pieejamību. Kod, kurā pirkstā gribi, visi sāp! Diemžēl, visticamāk, visi minētie būs kā komplekss risinājums.

Kāpēc? Tā, kā bija, vairs nebūs, pasaulē sākusies, iespējams, lielākā pārbūve kopš PSRS sabrukuma, tās pamatā būs ASV noteiktie ievedmuitas tarifi, uz kuriem savu atbildi jau sniegusi Ķīna un arī ES parādā nepaliks. Līdz šim par tarifu tirdzniecības kariem runāja kā par vēsturisku reliktu, tagad jāsecina – viss jaunais ir labi aizmirsts vecais. Var patikt, var nepatikt, bet tarifu karš nozīmē gan tiešus triecienus ES dalībvalstu, tostarp Latvijas, ekonomikām, gan arī netiešu ietekmi. Cik liela būs ietekme – tas pašlaik ir kā kopsumma vienādojumam ar vairākiem nezināmajiem, tāpēc cerēt uz būtisku tautsaimniecības izaugsmi ir samērā naivi, būs labi, ja tā būs kaut vai neliela, turklāt budžeta deficīta maģiskie 3% tiks tik un tā «pārkāpti». Sliktākajā scenārijā – recesija. Šādos apstākļos par būtiskiem valsts izdevumu palielinājumiem bez kādas ārējās piešprices ir jāaizmirst.

Ražošana

Valsts tēriņu samazināšanu par 150 miljoniem eiro gadā vērtē kā nesamērīgi zemu

Db.lv,14.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju organizācijas valdības izziņoto valsts tēriņu samazināšanu 150 miljonu eiro apjomā gadā vērtē kā nesamērīgi zemu un uzstāj uz apjomīgākiem taupības pasākumiem, informē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).

12. maijā valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmē vienojās par plānu valsts tēriņu samazināšanai. Finanšu ministrijai jūnijā ir jāsagatavo priekšlikumi, lai samazinātu valsts tēriņus trīs gadus par vismaz 150 miljoniem eiro gadā.

Sagaida valsts tēriņu mazināšanu vismaz par 150 miljoniem eiro

No Finanšu ministrijas jūnijā tiks gaidīti priekšlikumi valsts tēriņu mazināšanai, pēc valdību...

"Šis plāns nav atbilstošs nedz pašreizējiem ģeopolitiskajiem, nedz ekonomiskajiem apstākļiem, jo tēriņu samazinājums 130–160 miljonu eiro apjomā jau tagad ik gadu notiek, pat bez jebkādām mērķtiecīgām darbībām. 150 miljoni eiro nav pat viens procents no 17,1 miljarda kopējā valsts izdevumu budžeta," norāda LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Uzņēmēju organizācijas uzskata, ka pašreizējos apstākļos taupības pasākumiem jābūt daudz nopietnākiem – samazināt nelietderīgus tēriņus vai atlikt neprioritārus pasākumus, ietaupot 850 miljonus eiro, kas veido 5% no kopējā valsts izdevumu budžeta, un novirzot tos pašreizējām prioritātēm – aizsardzībai, ģimenēm un citām.

Tikpat nepieņemami uzņēmēju organizāciju ieskatā ir atteikties no pragmatiskas tēriņu izvērtēšanas un valsts budžeta tēriņu samazināšanas, tā vietā aizņemoties un palielinot valsts parādu, kura apkalpošanai Latvija jau šogad maksās vairāk nekā 0,5 miljardus eiro.

"2023. gadā par valsts parāda procentu maksājumiem Latvija tērēja aptuveni 290 miljonus eiro. Šogad tie būs jau 555 miljoni eiro, nākamgad – 640 miljoni. Prognozēts, ka 2029. gadā šie maksājumi pieaugs līdz 830 miljoni eiro. Tā ir nauda, ko valsts tērēs nevis drošībai, infrastruktūras uzlabošanai, medmāsu vai policistu algām, bet parāda apkalpošanai procentu maksājumos," skaidro LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs. "Mēs nevaram atļauties valsti grūst parādu jūgā."

Uzņēmēji aicina sākt ar izdevumu revīzijām valsts aparātā. Tas ļautu izvairīties no lineāras samazināšanas un izvērtēt izdevumu lietderību un prioritātes funkciju nodrošināšanai.

"Ministrijās un valsts iestādēs gadiem nav izvērtēts taupības potenciāls. Valsts kontroles lietderības revīzijas norāda uz daudzu desmitu miljonu eiro nelietderīgu izlietojumu. Ir jāsāk ar izdevumu revīziju un valdības definētu taupības mērķi. Samazinot nelietderīgus tēriņus, atliekot neprioritārus projektus vai preču iegādi, var atrast naudu, ko novirzīt pašreizējām prioritātēm – aizsardzībai, izglītībai un demogrāfijai," saka Kaspars Gorkšs.

Kā ziņots, šā gada pavasarī vadošās uzņēmēju organizācijas – Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Finanšu nozares asociācija – un trīs parlamentārās frakcijas – ZZS, AS, NA – parakstīja memorandu par publiskā sektora izdevumu samazināšanu par vismaz 850 miljoniem eiro. No valdības partijām memorandu nav parakstījušas “Jaunā Vienotība” un “Progresīvie”.

Pēdējo piecu gadu laikā valsts tēriņi ir auguši par 5,5 miljardiem – no 12,9 miljardiem eiro 2020. gadā līdz 18,4 miljardiem eiro 2024. gadā.

Ekonomika

Vienojas par cilvēkkapitāla pārvaldības modeli darba tirgus vajadzību nodrošināšanai

Db.lv,12.06.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē ceturtdien Ekonomikas ministrija (EM), Labklājības ministrija (LM) un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vienojās par vienotu cilvēkkapitāla pārvaldības modeli darba tirgus vajadzību nodrošināšanai, informēja EM.

Tāpat tika nolemts papildināt Cilvēkkapitāla attīstības rīcības plānu 2025.-2027.gadam ar papildu pasākumiem, kā arī tika panākta vienošanās tuvākajā laikā valdībā iesniegt grozījumus Darba likumā, kas radītu elastīgu darba tirgu, sekmējot darbinieku nonākšanu darbavietās, kuras spēj piedāvāt konkurētspējīgāku atalgojumu.

NTSP sēdē Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) uzsvēra, ka ir svarīgi pieņemt lēmumus, kas veido stabilu pamatu Latvijas nākotnei - mazāk birokrātijas, efektīvāka pārvalde bez liekiem dublējumiem un atbalsts ikvienam cilvēkam visā darba dzīves laikā.

"Katram, kurš nonāk atbalsta sistēmā, jāsaņem nevis tikai padoms, bet reāls ceļš uz darbu. Strādājam ar darba devējiem un arodbiedrībām, lai veidotu cilvēkcentrisku sistēmu, jo Latvijai ir svarīga moderna, uz zināšanām balstīta ekonomika," NTSP sēdē pauda Siliņa.

Eksperti

Izdienas pensiju sistēmā jāveic ilgi apspriestās izmaiņas

Kaspars Gorkšs, LDDK ģenerāldirektors,31.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā vienu no valsts budžeta izdevumu mazināšanas pasākumiem Evikas Siliņas valdība ir iezīmējusi izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu. Tas ir jautājums, kuram jau ilgstoši ir trūkusi politiskā apņemšanās un drosme, kā rezultātā arvien vairāk palielinās sistēmas atrautība no reālās situācijas.

Jau 2020. gadā Valsts kontrole ziņoja, ka valsts uzņemto saistību apmērs izdienas pensiju izmaksai nākotnē ir sasniedzis vismaz 4,5 miljardus eiro un, ka pie šādas situācijas attīstības, nepārskatot jau pastāvošās izdienas pensiju sistēmu, nākotnē tās var kļūt par teju vai nepanesamu slogu valsts budžetam.

Attēls Nr.1.Avots: Labklājības ministrija*

Dati par VSAA uzskaitē esošām izdienas pensijām un Aizsardzības ministrijas dati par militārpersonu izdienas pensijām, neieskaitot pensijas valsts drošības iestāžu amatpersonām.

Tam ir vairāki iemesli, taču kopš spēkā esošās izdienas pensiju sistēmas ieviešanas, pensiju vecuma kritērijs nav ilgstoši pārskatīts un izdienas pensiju saņēmēju loks, laikam ejot, ir būtiski paplašinājies. Turklāt, vispārējās pensijas saņēmējiem, neraugoties uz ievērojami garāku vidējo stāžu un ievērojami īsāku prognozējamo pensijas saņemšanas periodu, nekā izdienas pensijas saņēmējiem, pensijas ir ievērojami mazākas (sk.att.Nr.2).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmums SIA "Karavela" pagājušajā gadā strādāja ar 89,877 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 13,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa palielinājās par 13,6% un bija 3,367 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka apgrozījuma pieaugums 2024.gadā pārsniedza budžetā plānoto, taču, lai gan iepriekšējo gadu būtiskā inflācija pērn galvenajos realizācijas tirgos tika strauji bremzēta, pieaugošās zivju izejvielu cenas un fiksēto izmaksu pieauguma inerce neļāva "Karavela" sasniegt plānotos peļņas rezultātus.

Vadības ziņojumā minēts, ka šī tendence saglabājās visu 2024.gadu, tāpēc koriģēti vadības izvirzītie uzdevumi, par primāro mērķi saglabājot augstus kopējos ražošanas un pārdošanas apmērus.

Kompānijā 2024.gadā saražoja 99 miljonus konservu kārbu un 1473 tonnas kulinārijas produkcijas. Kompānijā saražotā produkcija eksportēta uz 43 valstīm. Eksports pērn veidoja 89% no uzņēmuma pārdošanas apmēra.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība 19.augustā atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) rosinātos grozījumus Darba likumā, par kuriem gan nav panākta pilnīga vienošanās ar sociālajiem partneriem un kas raisījis asas diskusijas jautājumos par virsstundu darbu piemaksu apmēru un koplīguma izbeigšanu.

Skatot šo likumprojektu, valdībā raisījās ilgstošas diskusijas, un par vairākiem jautājumiem ministri un sociālie partneri vēl joprojām pauda atšķirīgus viedokļus. Tā kā par visu neizdevās vienoties, darbu un diskusijas par likumprojekta iecerēm plānots turpināt Saeimā.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) vaicāja, vai likumprojekts aktualizē jautājumus, kas saistīti ar beztermiņa koplīgumiem, kas slēgti 1990.gados. Premjere uzdeva jautājumu, vai likumprojekts paredz vai risina potenciālas valsts tiesības iziet no koplīgumiem, kas darbiniekiem ir izdevīgi, bet kuri būtu jāvērtē arī no kopējās budžeta situācijas perspektīvas.

Siliņa sacīja, ka nevar sagaidīt, ka darba devēji būs atvērti jauniem koplīgumiem, ja nebūs terminēta koplīguma risinājums, jo neviens darba devējs neizrādot interesi noslēgt beztermiņa koplīgumu no jauna.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “CleanR Grupa”, kas pārvalda Latvijā vadošos uzņēmumus vides pakalpojumu jomā, 2024. gadu noslēgusi ar stabilu izaugsmi un pozitīviem finanšu rezultātiem – apgrozījums pieaudzis par 19%, sasniedzot 121 miljonu eiro, liecina neauditētie 12 mēnešu finanšu rezultāti.

AS “CleanR Grupa” peļņa pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) 2024. gada divpadsmit mēnešos pieauga par 5,5 miljoniem eiro, sasniedzot 25,1 miljonu eiro, salīdzinot ar 2023. gadu, kad rādītājs bija 19,6 miljoni eiro. Kā viens no lielajiem Latvijas uzņēmumiem, kas nodarbina vairāk nekā 1800 darbinieku, “CleanR Grupa” 2024. gadā nodokļos samaksājusi 23,3 miljonus eiro, kas veido būtisku ieguldījumu valsts tautsaimniecībā un ir par 17% vairāk nekā 2023. gadā.

“2024. gadā “CleanR Grupa” turpināja nostiprināt savas līderpozīcijas atkritumu apsaimniekošanas un vides pakalpojumu jomā, īstenojot stratēģiskas investīcijas, paplašinot uzņēmumu darbības jomas un izstrādājot Grupas stratēģiju 2025–2027, kas nosaka uzņēmuma stratēģiskās prioritātes un iezīmē galvenos attīstības virzienus. Konsekventa pieeja ilgtspējīgu un klimatneitrālu risinājumu ieviešanā, kā arī reorganizācijas nākamais posms – tostarp uzņēmumu iegādes un apvienošanās darījumi – ir snieguši pozitīvu ietekmi uz finanšu rezultātiem,” norāda AS “CleanR Grupa” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Enerģētika

Latvijā ir kvalitatīvākā elektroapgāde Baltijā

Armanda Vilciņa,16.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot elektroapgādes pakalpojumus, uzņēmēji īpašu uzmanību pievērš diviem būtiskiem aspektiem - pakalpojuma kvalitātei un finansiālajai konkurētspējai, norāda Sandis Jansons, AS Sadales tīkls (ST) valdes priekšsēdētājs.

Elektroapgādes sistēma ir tautsaimniecības pamats, tāpēc, veidojot un attīstot to, mēs apzināmies kvalitatīva un aktīva dialoga nozīmību, teic S.Jansons, uzsverot, ka ST darbojas gan Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK), gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK). „Regulāri tiekamies ar uzņēmējiem, izrunājam izaicinājumus un aktualitātes, kā arī meklējam risinājumus, lai arvien uzlabotu elektroapgādes pakalpojumus un nodrošinātu uzņēmējiem zemākas izmaksas,” skaidro ST valdes priekšsēdētājs.

Labi rādītāji

Elektroapgādes pieejamība Latvijā ir labākā Baltijas reģionā, jo mērķtiecīgi strādājam lai būtu pievilcīgi uzņēmējiem un investoriem, stāsta S.Jansons. “Aktīvi piesaistām Eiropas Savienības fondu finansējumu, kas ļauj mums izbūvēt jaunas transformatoru apakšstacijas un stiprināt esošo infrastruktūru, tādējādi palielinot ražošanas jaudu pieejamību, kā arī audzējot pakalpojuma kvalitāti. Tāpat cieši sadarbojamies gan ar pašiem uzņēmējiem un uzņēmēju organizācijām, gan pašvaldībām, elektrotīkla attīstību plānojot atbilstoši sabiedrības un uzņēmējdarbības vajadzībām,” norāda S.Jansons, uzsverot, ka to, ka Latvijā ir kvalitatīvākā elektroapgāde Baltijā, apliecina arī SAIDI rādītājs, kas ataino kopējo elektroapgādes pārtraukuma ilgumu vienam klientam gadā.“2023. gadā SAIDI Latvijā bija 268 minūtes, Lietuvā – 271 minūte, savukārt Igaunijā - 530 minūtes. Tāpat Latvijā ir arī ļoti efektīva pieeja elektrotīkla bojājumu novēršanai. Mums ir jaudīga multifunkcionālā tehnika, savas remonta brigādes un pārdomāts bojājumu novēršanas koordinācijas process, tāpēc pēc lielākām stihijām ne reizi vien esam pat atsaukušies un devušies palīgā kaimiņvalstu operatoriem pēc tam, kad pašu mājās tīkls atjaunots,” stāsta S.Jansons.

Eksperti

Veselības aprūpes inovācijām ir potenciāls kļūt par Latvijas veiksmes stāstu

Kaspars Gorkšs, LDDK ģenerāldirektors,16.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Apaļš kā pūpols, vesels kā rutks” – ar šādu manifestējošu skaitāmpantu gandrīz katrs latvietis bērnībā tika modināts Pūpolsvētdienas rītā. Labu veselību piesaucam dažādos tautas ticējumos, bet pie kādiem rezultātiem esam nonākuši?

Mūsu sabiedrība un politikas veidotāji gadu gaitā pielietojuši vienus vai otrus līdzekļus veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes uzlabošanā, un šobrīd ir skaidrs, ka cilvēkresursu trūkums ir primārais izaicinājums, kas steidzami jārisina.

Daudzas Eiropas valstis sastopas ar ārstu un citu ārstniecības personu trūkumu, ko vēl vairāk pastiprinājusi ģeopolitiskā situācija – par to vienisprātis bija starptautiskie un vietējie eksperti, kas pagājušonedēļ pulcējās Veselības ministrijas rīkotajā konferencē "Veselības aprūpes cilvēkresursu krīze: Mazās valstis nākotnes risku priekšā". Latvijā ne tikai ir viens no zemākajiem ārstu un medmāsu īpatsvariem Eiropas Savienībā (ES) , bet mūsu jau tā mazais medpersonāla skaits ir arī viens no gados vecākajiem - 47% ārstu un 39% medmāsu ir vecumā virs 55 gadiem, tātad, pēc mazāk nekā 10 gadiem dosies pensijā.

Ekonomika

EM: Kopējiem ieguldījumiem Latvijas ekonomikā šogad jāsasniedz 3,7 miljardi eiro

LETA,22.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējiem ieguldījumiem Latvijas ekonomikā šogad jāsasniedz 3,7 miljardi eiro, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvajā ziņojumā, kuru otrdien uzklausīja valdība.

Lai to panāktu, tiks būtiski uzlabota finansējuma pieejamība komersantiem un aktīvi piesaistītas investīcijas tautsaimniecībai, skaidro EM.

Tostarp izvirzīts mērķis, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai investīciju projektos jāpiesaista viens miljards eiro, bet kreditēšanā un privātajās investīcijās jāpiesaista 1,5 miljardi eiro.

EM ziņojumā teikts, ka rīcības plāns kapitāla tirgus attīstībai un finanšu pieejamībai tautsaimniecībā paredz līdz 2029.gadam palielināt nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu atlikumu no 14% līdz 17% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un dubultot uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju apjomu Latvijas uzņēmumu pašu kapitālā līdz 32 miljardiem eiro.