ASV beidzot virzās tālāk par vienkāršiem mēģinājumiem pielāgot 80 gadus vecos vērtspapīru likumus jaunajām blokķēdes un kripto tehnoloģijām. Daudzpusīgais likumprojektu klāsts – Project Crypto, GENIUS Act un tirgus regulācijas likumprojekti, kas šobrīd tiek apspriesti ASV kongresā, ietver daudzpakāpju pieeju digitālo aktīvu uzraudzībai.

Tie ieviesīs skaidrus kriptovalūtu klasifikācijas standartus, atbalstīs inovācijas (smilškastes pieeja) un ieviesīs atbilstošu regulāciju un licencēšanu, piemērojoties tam, kā reāli funkcionē kriptovalūtu tirgus.

Project Crypto “drošās ostas principi” var kļūt par izrāviena punktu visai nozarei, jo ierosinātie drošības principi beidzot dod iespēju kriptovalūtu projektiem attīstīties atbilstoši tirgus regulācijas prasībām (ievērojot informācijas atklāšanas un atbilstības kritērijus), nevis dzīvot pastāvīgās bailēs tikt sodītiem. Tas būtiski mazinās juridiskos riskus, kas līdz šim kavēja daudzus ASV izstrādātājus un veicināja talantu aizplūšanu uz ārzemēm.

ASV tehnoloģiju lieluzņēmums "Apple" ceturtdien aicinājis Eiropas Savienību (ES) atcelt tās ieviesto Digitālo tirgu aktu, jo tas radot drošības riskus un sliktāku ierīču lietošanas pieredzi patērētājiem.

"Digitālo tirgu akts ir jāatceļ, kamēr tiek ieviests piemērotāks un mērķim atbilstošāks tiesību akts," "Apple" norāda oficiālā iesniegumā Eiropas Komisijai (EK).

"Ir kļuvis skaidrs, ka Digitālo tirgu akts rada sliktāku pieredzi "Apple" lietotājiem ES," skaidro uzņēmums. "Tas viņus pakļauj jauniem riskiem un ierobežo "Apple" produktu savstarpējo sadarbību."

Ja Digitālo tirgu akts netiks atcelts, "Apple" rosina veikt tā visaptverošu reformu, un ierosina, ka tā prasību ievērošana būtu jāuztic neatkarīgai Eiropas aģentūrai, nevis EK.

"Apple" apgalvo, ka pastāv briesmas, ja patērētāji Eiropā var lejupielādēt lietotņu tirdzniecības vietas, kas konkurē ar uzņēmuma lietotņu veikalu.

Darbinieku digitālo prasmju trūkums aizvien ir būtisks izaicinājums lielai daļai uzņēmumu vadītāju Latvijā. 43 % uzņēmumu vadītāju darbinieku digitālās prasmes vērtē kā nepietiekamas, liecina elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” un pētījumu centra SKDS pētījuma dati. Dmitrijs Ņikitins, “Bite Latvija” platjoslas un IKT infrastruktūras direktors, skaidro, ka šobrīd tirgū izveidojusies paradoksāla situācija, jo 2023. gadā vairāk nekā ceturtā daļa uzņēmumu jeb 26,2 % norādīja, ka veic regulāras darbinieku apmācības kiberdrošības jautājumos, savukārt šogad – tikai aptuveni katrs astotais jeb 12,5 %.

Jaunais pētījums par uzņēmumu digitālo drošību un saskarsmi ar kiberriskiem atklāj, ka 43 % uzņēmumu vadītāju darbinieku digitālās prasmes vērtē kā nepietiekamas. Tā visbiežāk norādījuši lieli uzņēmumi ar 250 un vairāk darbiniekiem, kā arī uzņēmumi ar vietējo kapitālu. 51 % aptaujāto uzņēmuma darbinieku prasmes vērtē kā ļoti labas vai drīzāk labas, tikmēr 6 % respondentu bija grūti tās novērtēt. Līdzās tam 33 % vadītāju norāda, ka darbinieku digitālo prasmju nepietiekamība ir šķērslis uzņēmuma attīstībai, kavējot jaunu biznesa procesu un projektu ieviešanu, kas ir par diviem procentpunktiem vairāk nekā pērn.

“Lai veicinātu inovāciju ieviešanu un darba procesu efektivitāti, uzņēmumiem nepieciešams nemitīgi uzlabot darbinieku digitālās prasmes, turklāt tas ir viens no būtiskiem konkurētspējas priekšnosacījumiem – ne tikai Latvijas, bet arī eksporta tirgos. Bites infrastruktūrā ieviestā Nokia maršrutēšanas tehnoloģija un drošības risinājums Deepfield Defender ļauj mums nodrošināt klientiem visaugstākos tīkla drošības un datu pārraides ātruma standartus. Tomēr pat vismodernākās tehnoloģijas nespēj garantēt 100 % drošību, ja cilvēkresursu pratība ir zema. Tāpēc darbinieki, kuri spēj atpazīt un novērst kiberriskus, veido vēl spēcīgāku vairogu pret izaicinājumiem digitālajā telpā un sniedz būtisku artavu biznesa nepārtrauktības nodrošināšanā,” uzsver Dmitrijs Ņikitins, “Bite Latvija” platjoslas un IKT infrastruktūras direktors.

Eiropas ekonomikā arvien lielāku lomu ieņem zināšanas, augsta līmeņa prasmes un inovācijas, uzsvēra Eiropas Komisijas (EK) ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis (JV), pirmdien atklājot Rīgas Tehniskās universitātes Talantu programmas jauno sezonu.

Viņš uzsvēra, ka, lai radītu ekonomikas izaugsmi, ir vai nu jāpalielina nostrādāto stundu skaits, vai arī jārada lielāka pievienotā vērtība katrā nostrādātajā stundā. Eirokomisārs atzīmēja, ka, ņemot vērā negatīvās demogrāfiskās tendences Eiropas Savienībā (ES), ir jāfokusējas uz produktivitātes jeb darba ražīguma veicināšanu. Savukārt inovācijas ir galvenais veids, kā produktivitāti ilgtermiņā kāpināt - tautsaimniecībā ieviešot jaunus vai būtiski uzlabotus produktus, procesus un modernas tehnoloģijas.

Runājot par ilgtermiņa plāniem, kas maina Eiropas ekonomiku, viņš izcēla tautsaimniecības zaļo un digitālo transformāciju. Dombrovskis skaidroja, ka ar zaļā kursa stratēģiju ES ir apņēmusies līdz 2050.gadam sasniegt klimata neitralitāti, proti, pakāpeniski pārorientēt enerģētiku, rūpniecību, transportu un citus sektorus uz ilgtspējīgiem, videi draudzīgiem risinājumiem.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien draudēja noteikt jaunus muitas tarifus un eksporta ierobežojumus valstīm, kuras vēršas pret ASV tehnoloģiju uzņēmumiem.

"Digitālie nodokļi, digitālo pakalpojumu likumdošana un digitālo tirgu regulējumi - tie visi ir paredzēti, lai kaitētu amerikāņu tehnoloģijai vai to diskriminētu," Tramps rakstīja savā sociālo mediju platformā "Truth Social".

Viņa draudi bija adresēti valstīm Eiropā un citur, kas ir pieņēmušas likumus par tiešsaistes pasaules regulēšanu.

Eiropas Savienība (ES) ir pieņēmusi Digitālo tirgu likumu un Digitālo pakalpojumu likumu, kas regulē konkurenci un digitālā satura pārraudzību. Lielbritānija ir ieviesusi nodokli digitālajiem uzņēmumiem.

Tramps, nenosaucot konkrētas valstis vai reģionus, paziņoja, ka "diskriminējošu darbību" neatcelšanas gadījumā viņš "noteiks būtiskus papildu tarifus" šādu valstu ražojumiem un ierobežojumus ASV tehnoloģiju un mikroshēmu eksportam.

Digitalizācija vairs nav nākotnes jautājums – tā ir šodiena, un tieši no tā, cik ātri un gudri spējam tai pielāgoties, ir atkarīga mūsu konkurētspēja un izaugsme. Šo atziņu vienbalsīgi apliecināja arī dalībnieki iedvesmas konferencē “Future Ready 2025”, kas šoruden jau otro reizi pulcēja uzņēmumu pārstāvjus - vadītājus un profesionāļus, lai runātu par zināšanu un tehnoloģiju nozīmi cilvēka dzīvē un biznesa attīstībā.

Konferencē valdīja pārliecība – digitālās pārmaiņas nav tikai tehnoloģiju ieviešana, bet domāšanas un vērtību maiņa. To savā atklāšanas runā uzsvēra Latvijas Darba devēju konfederācijas izglītības un nodarbinātības jomas vadītāja Liene Voroņenko, apstiprinot, ka uzņēmuma izaugsmes pamatā ir cilvēku zināšanas, prasme mācīties un vēlme attīstīties. “Latvija ir viena no brīnišķīgākajām valstīm, ja mums jāsalīdzinās ar to kā darbinieki mācās. Latvijā ir augstākā lielo uzņēmumu darbinieku (30%) iesaiste mācības Eiropā. 65% darbinieku mācās darba laikā, kas nozīmē, ka mācības ir kļuvušas par biznesa sastāvdaļu un integrētu darba procesu, kurā mēs mēģinām atrast tos veidus, kā tas ietekmēs mūsu produktivitāti un mūsu uzņēmumu attīstību.”

Eiropas valstu pieredze un OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) jaunākie pārskati nepārprotami apliecina — ilgtermiņā digitālās pārvaldības efektivitāti nosaka trīs savstarpēji cieši saistīti virzieni: vienota koordinācija, kompetence un drošība.

Tās valstis, kuras šos principus ievieš konsekventi, spēj efektīvāk izmantot resursus, nodrošināt augstāku infrastruktūras drošības līmeni un ieviest kvalitatīvus, uz iedzīvotāju vajadzībām vērstus digitālos pakalpojumus.Latvijā digitālās pārvaldības sistēma joprojām atgādina mozaīku bez vienota rāmja.

Pēdējo mēnešu laikā daudz diskutēts par Eiropas Digitālās identitātes maka (Digital Identity Wallet) ieviešanu Latvijā, kas saskaņā ar ES regulējumu jānodrošina līdz 2026. gada nogalei. Tomēr projekta īstenošana pat vēl nav reāli sākusies, un nav skaidrs — kurš par to atbild, kādi resursi nepieciešami un kā nodrošināt drošu un efektīvu rezultātu. Pat vēl vairāk! Domāju, ka absolūti lielākajai Latvijas sabiedrības daļai nav priekšstata, kas ir digitālās identitātes maks un kādas ikdienas priekšrocības tas var sniegt (dažādu papīra un reģistru apliecinājumu pieejamība vienviet savā telefonā).

Baltijā uzticamības pakalpojumu (trust services) sniedzējs SK ID Solutions, kas veido kvalificētu elektronisko parakstu Smart-ID, un Armēnijas uzticamības pakalpojumu sniedzējs imID ir noslēguši sadarbības līgumu, saskaņā ar kuru imID lokalizēs SK ID Solutions starptautiski atzīto koplietošanas atslēgas tehnoloģiju un uzsāks jaunas lietotnes imID Digital ID darbību.

Rezultātā Armēnijas iedzīvotāji, uzņēmumi un valsts sektors iegūs drošu identifikāciju, juridiski saistošu elektronisko parakstu un vienkāršāku piekļuvi digitālajai ekonomikai.Mobilā lietotne imID Digital ID, kas atbildīs Eiropas Savienības eIDAS regulas prasībām, atbalstīs Armēnijas plašāko digitālās transformācijas stratēģiju un nodrošinās drošu piekļuvi būtiskiem finanšu, telekomunikāciju un valsts pakalpojumiem. Tas pavērs Armēnijai iespējas starptautiskai atpazīstamībai un turpmākai pārrobežu sadarbībai digitālās identitātes jomā.

SK ID Solutions vadītājs Kalevs Pihls norāda, ka uzņēmuma tehnoloģijas un gadu gaitā uzkrātā pieredze palīdzēs atbalstīt imID ambiciozo “digitālās Armēnijas” plānu: “Mūsu 20 gadu pieredze ir apliecinājusi, ka panākumu pamatā ir skaidra digitālā vīzija un spēja veidot savienojumus un tiltus vietējā tirgū. Mēs redzam, ka imID to dara tieši šādā veidā. Armēnijai ir ambīcijas un potenciāls kļūt par reģiona digitālo centru, savukārt imID stratēģiskais redzējums padara šo mērķi reālu.”imID Digital ID — īpaši Armēnijai izstrādāta digitālās identitātes lietotne — ir balstīta uz starptautiskiem standartiem. Tā mērķis ir nodrošināt ilgtermiņa ieguvumus Armēnijas iedzīvotājiem, diasporas pārstāvjiem, uzņēmumiem un valsts institūcijām.

Digitālā eiro ieviešana palīdzēs ierobežot riskus un nodrošinās, ka eirozona saglabā kontroli pār savu finanšu un maksājumu infrastruktūru, šodien Igaunijas centrālās bankas "Eesti Pank" rīkotajā starptautiskajā konferencē par digitālo eiro teica Eiropas Komisijas (EK) ekonomikas un produktivitātes komisārs Valdis Dombrovskis (JV).

Viņš stāstīja, ka tehnoloģijas attīstās strauji, mainot veidu, kā cilvēki dzīvo, strādā un sazinās savā starpā. Tas ietekmē arī norēķināšanās veidus, kas nozīmē, ka ir jāpielāgojas. Šobrīd arvien vairāk eiropiešu izvēlas maksāt digitāli, un skaidras naudas īpatsvars no 2019. līdz 2024.gadam tirdzniecības vietās ir samazinājies no 72% līdz 52%. Digitālais eiro ir iespēja pielāgoties šīm izmaiņām.

Dombrovskis skaidroja, ka šobrīd bezskaidras naudas norēķinos pamatā dominē ārpus Eiropas Savienības (ES) izstrādāti maksājumu risinājumi. ES, kļūstot par spēcīgāku globālo spēlētāju šajā jomā, būtu iespēja mazināt atkarību, kas var ES kavēt īstenot stratēģisku politiku atbilstoši savām interesēm un vērtībām.

Viedās tējkannas arvien straujāk kļūst par populārām virtuves ierīcem. Tās piesaista lielāku uzmanību, pateicoties savām inovatīvajām funkcijām, kas padara tās ērti lietojamas un daudzos gadījumos uzlabo karsto dzērienu garšu. Tomēr, runājot par viedajām tējkannām, bieži var dzirdēt ne tikai labas atsauksmes, bet arī dažus maldinošus apgalvojumus. Viens no biežāk sastopamajiem maldiem ir uzskats, ka viedās tējkannas var darbināt tikai attālināti. Tātad, vai tiešām tā ir taisnība, ka, lai uzkarsētu ūdeni, ir nepieciešama īpaša lietotne un labas zināšanas par viedajām tehnoloģijām? Vai varbūt viedā dzērienu pagatavošana ir daudz vienkāršāka? Apskatīsim tuvāk funkcijas un vadības iespējas, ko piedāvā viedās tējkannas.

Viedās tējkannas vadības funkcijas

Viedās tējkannas ir elektriskas tējkannas, kas aprīkotas ar inovatīvām funkcijām, padarot jūsu iecienītāko dzērienu, piemēram, kafijas, tējas, kakao un citu, pagatavošanu vieglāku, vienkāršāku un patīkamāku. Ir svarīgi pieminēt, ka mūsdienās tirgū ir pieejams plašs viedo tējkannu klāsts – dažas no tām iespējams vadīt attālināti, savukārt citas ir aprīkotas ar skārienjutīgu digitālo ekrānu. Kura opcija ir labāka? Tas ir pilnībā atkarīgs no jūsu vajadzībām. Tiem, kuri uzskata savu viedtālruni par neaizstājamu palīgu ikdienā, ērtāka opcija varētu būt attālināti vadāma tējkanna. Jums vienkārši jālejuplādē speciāla lietotne, un jūs varat sākt gatavot kafiju, tēju vai regulēt ūdens temperatūru pa tiešo no sava viedtālruņa. Tiem, kuri nevēlas katru reizi izmantot viedtālruni, lai baudītu tasīti gardas kafijas vai tējas, labākā izvēle būs viedā tējkanna ar skārienjutīgu digitālo ekrānu. Vienkāršajā vadības panelī, kas parasti atrodas uz pamatnes, var ieslēgt vai izslēgt tējkannu, iestatīt vēlamo temperatūru vai pārbaudīt, kurš režīms ir aktīvs – un tas viss ar vienu pieskārienu. Tas nozīmē, ka pat tad, ja jūsu tālrunis nav tuvumā vai rodas problēmas ar Wi-Fi savienojumu, izcili pagatavota kafija vai tēja joprojām būs gatava pēc dažiem mirkļiem.

Intervija ar Reini Znotiņu, Latvijas blokķēdes attīstības asociācijas izpilddirektoru.

Gada sākumā medijos bija izskanējušas baumas, ka Latvijā varētu ienākt viens no lielākajiem kripto nozares spēlētājiem? Vai pašlaik vari ko vairāk komentēt?

Kā parasti saka, nav dūmu bez uguns, bet pašlaik es vēl neko konkrētu nevaru komentēt. Varu tikai teikt, ka pēdējo divu gadu laikā esam nopietni strādājuši, lai veidotu likumdošanas vidi blokķēdes nozares attīstībai par pievilcīgāko Eiropas savienībā. Web3 ir salīdzinoši jauna nozare, tāpēc Latvijai ir visas iespējas iegūt savu tirgus nišu, tomēr jau pašlaik šajā nozarē darbojas ļoti daudzi, plaši zināmi zīmoli. Mēs tos redzam uz populāru futbola komandu krekliem, vai arī tie sponsorē F1 un NBA komandas. Šī ir tā reize, kad Latvijai ir iespēja piesaistīt šos pasaules milžus un pēc mūsu aplēsēm jau pirmā gada laikā Latvija varētu saņemt nodokļos vismaz 150 miljonus eiro. Ja esiet pamanījuši, pašlaik valsts pārvalde jau ilgu laiku meklē kā samazināt budžetu, vai nogriezt kultūrai, vai veselībai. Tikai viens nozīmīgs kripto nozares spēlētājs gada laikā dotu šos trūkstošos 150 miljonus, bet potenciāls ir vēl lielāks. Daudziem cilvēkiem ir grūti saprast, vai 150 miljoni gadā nodokļos ir daudz vai maz, bet tad mēs varam salīdzināt ar tādiem zināmiem zīmoliem kā “airBaltic”, vai lielākā veikalu ķēde “Maxima” kuri, spriežot pēc publiski pieejamās informācijas, pagājušā gadā nodokļos samaksāja aptuveni 50 miljonus eiro. Viena no vadošajām bankām – SEB Banka vēl 2023.gadā samaksāja Latvijas budžetā 14,8 miljonus. Jāatzīst, ka pagājušā gadā, līdz ar nodokļu paaugstinājumu, arī banku nomaksātie nodokļi palielinājās.

Lai gan lielai daļai no mums programmēšana šķiet ļoti sarežģīta joma, patiesībā tā ir komandu došana datoram tam saprotamā veidā. Taču, pateicoties mākslīgajam intelektam, lai kļūtu par programmētāju, nav jāapgūst kāda no programmēšanas valodām, piemēram, Java vai Python.

Komandas datoram var dot arī mums ierastā komunikācijas veidā, kļūstot par programmētāju piecu minūšu laikā, pat nezinot, ko nozīmē “kodēt”. Mākslīgais intelekts šobrīd būtiska maina pieprasījumu pēc programmētājiem un izmaksas, ar ko nākas rēķināties, lai izveidotu mājaslapu, mobilo lietotni vai kādu citu interaktīvu rīku. Lietas, kurās savulaik bija jāinvestē 30 000 līdz 50 000 eiro, šobrīd iespējams īstenot arī par dažiem simtiem eiro.

Nepieciešams vien aprakstīt, kas ir nepieciešams

Mūsdienās programmēšana ir iespējama arī bez programmēšanas valodu apguves – teju ikviens var radīt mājaslapu, mobilo lietotni vai kādu citu digitālo produktu, vienkārši aprakstot to ar vārdiem. Viens no rīkiem, kas ļauj to īstenot, ir “Lovable”, tas ir kā dizainers un programmētājs vienā, kam var vienkārši izstāstīt, ko nepieciešams izveidot. Plašāk par rīka izmantošanu ir iespējams uzzināt biedrības “Riga TechGirls” bezmaksas mācību programmā “Iepazīsti tehnoloģijas”, un iemēģināt roku tā izmantošanā praksē. Šis ir viens no rīkiem, kas būtiski maina programmēšanas nozari. Ja vēl pirms gada, lai izveidotu, piemēram, interaktīvu platformu klientu datu pārvaldībai, uzņēmumam vajadzēja piesaistīt IT speciālistu vai slēgt līgumu ar kompāniju, kas nodrošina šādus pakalpojumus, šobrīd nepieciešams vien aprakstīt, kas ir nepieciešams, piemēram, “man vajag CRM rīku, kas palīdz pārvaldīt klientu datus”. Pieminētais “Lovable” rīks ar mākslīgā intelekta palīdzību izveido lietotnes struktūru, sagatavo dizainu un uzraksta vajadzīgo kodu fonā. Ja kaut kas neapmierina, šim rīkam, tieši tāpat kā programmētājam, var pateikt, ko nepieciešams pārtaisīt, un tas pārtaisīs, pieliks vai noņems funkcijas.

Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Valsts izglītības attīstības aģentūru 2025. gada 1. oktobrī organizē Šveices un Latvijas sadarbības programmas atklāšanas forumu “Šveices–Latvijas sadarbība darba vidē balstītas izglītības attīstībai”, kas, visticamāk, kļūs par pagrieziena punktu profesionālajā izglītībā Latvijā.

Foruma galvenā mērķauditorija ir uzņēmējdarbības un nozaru asociāciju pārstāvji, kuriem nākotnē jākļūst par būtisku profesionālās izglītības pārmaiņu virzītājspēku, stiprinot nozarē balstītas profesionālās izglītības īstenošanu, paplašinot jauniešu iespējas apgūt prasmes darba vidē un nodrošinot skaidrību par darba iespējām pēc izglītības ieguves.

Starptautiskā pieredzē balstītas pārmaiņas nozarē

Programmas mērķis ir izveidot pievilcīgāku, elastīgāku un augstvērtīgāku profesionālās izglītības sistēmu, lai veicinātu Latvijas ekonomisko produktivitāti un konkurētspēju.

Latvijā profesionālās izglītības sistēma jau nodrošina kvalitatīvu pamatu jauniešiem un pieaugušajiem zināšanu un prasmju apguvei, tomēr praksē bieži nepieciešams papildu laiks, lai jaunos speciālistus pielāgotu konkrētā uzņēmuma vajadzībām. Savukārt Šveicē profesionālajā izglītībā vēsturiski izveidota atšķirīga pieeja – jaunieši ievērojamu daļu mācību procesa veic uzņēmumos, praktiski apgūstot profesiju, tādēļ ir gatavi darbam konkrētā uzņēmumā jau mācību laikā.

Vašingtonā Latvijas uzņēmēju tirdzniecības misijas laikā norisinās Latvijas - Amerikas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LACC) rīkotā konference “Spotlight Latvia”. Konferencē parakstīts sadarbības līgums starp Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un LACC par Latvijas uzņēmumu interešu pārstāvību un eksportspējas stiprināšanu Ziemeļamerikā.

“Lai gan Latvija kartē var šķist maza, tā ir lieliska talantu, zināšanu un inovatīvo tehnoloģiju jomā, uzstājoties konferencē uzsvēra Eiropas Komisijas ekonomikas un produktivitātes komisārs Valdis Dombrovskis.

“Pateicoties mūsu vēsturei, mūsu cilvēkiem un vērtībai, ko mēs piešķiram transatlantiskajām attiecībām, Latvija ir unikālā pozīcijā, lai veidotu tiltu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm. Kopā mēs varam atrast labākus risinājumus aizsardzības, zaļās enerģijas un digitālo inovāciju jomā. Šāda sadarbība stiprina gan mūsu drošību, gan kopīgo ekonomisko noturību.”

Konference pulcēja vairāk nekā 200 Latvijas un ASV uzņēmējus, valsts institūciju un akadēmiskās vides pārstāvjus, lai stiprinātu sadarbību drošības, aizsardzības, enerģētikas un digitālo pakalpojumu jomās. No ASV puses konferencē un ar to saistītajos pasākumos piedalījās tādi ASV uzņēmumi kā Anduril Industries, FedTech, AUVSI, Scout Ventures, Nvidia, Palantir Technologies, Meta, Google, AMS Group, Imprimatur un citi. Visi šie uzņēmumi pārstāv aizsardzības, kiberdrošības, mākslīgā intelekta, enerģētikas un tehnoloģiju jomas.

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” un SKDS veiktā pētījuma dati liecina, ka šogad 37 % uzņēmumu plāno investēt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumos, kas ir par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā 2024. gadā. Kā norāda “Bite Latvija” platjoslas un IKT infrastruktūras direktors Dmitrijs Ņikitins, būtiskais pieaugums skaidri parāda, ka uzņēmumi arvien vairāk apzinās digitālo risinājumu nozīmi efektivitātes, drošības un konkurētspējas veicināšanā. Šobrīd pakalpojumu sniedzēji, ražošanas un tirdzniecības nozares uzrāda lielākās ambīcijas IKT ieviešanā.

Pētījumu par Latvijas uzņēmumu digitālās drošības situāciju un saskarsmi ar kiberriskiem “Bite Latvija” un SKDS veic jau trešo gadu, aptaujājot 750 uzņēmumu vadītājus visā Latvijā.

Uzņēmumi ar plašu IKT infrastruktūru noteiks tirgus attīstības tempu

2025. gada “Bite Latvija” un SKDS pētījuma “IKT risinājumu izmantošana uzņēmumos un saskarsme ar kiberriskiem” rezultāti atklāj, ka 37 % uzņēmumu Latvijā gatavojas ieguldīt IKT risinājumos, kas ir par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā pērn. Tikmēr 43 % vadītāju šādu plānu nav – tas ir nozīmīgs kritums par 16 procentpunktiem, jo pērn tā apgalvoja 59 % vadītāju. 20 % respondentu bija grūti atbildēt uz šo jautājumu. Fakts, ka arvien vairāk uzņēmumu Latvijā ir gatavi ieguldīt IKT risinājumos, liecina par skaidru domāšanas maiņu – tehnoloģijas vairs netiek uztvertas kā atbalsta instruments, bet gan kā pamats ilgtermiņa izaugsmei.

Finanšu uzņēmums Capitalia ir starp pirmajiem uzņēmumiem Baltijas valstīs, kas izveidojis savas Bitcoin rezerves.

Uzņēmuma mērķis ir regulāri novirzīt daļu no saviem ieņēmumiem Bitcoin rezervēs, sekojot praksei, kas kļūst arvien populārāka arī vadošo ārvalstu finanšu uzņēmumu vidū.

Capitalia šo soli īsteno kā daļu no savas plašākās digitālo aktīvu stratēģijas, kas iekļauj arī kriptovalūtu nodrošinātos aizdevumus sadarbībā ar licencētiem tirgus dalībniekiem, kuri sniedz ķīlas pārvaldības pakalpojumus.

Capitalia vadītāja vietnieks Mārcis Ļaksa skaidro: " Bitcoin rezervju izveide ir loģisks nākamais solis mūsu digitālo aktīvu stratēģijā. Kriptovalūtas strauji nostiprinās finanšu ekosistēmā, un mēs redzam arvien lielāku interesi arī no mūsu klientu puses. Tāpēc esam sākuši piedāvāt uzņēmumiem finansējumu, kā nodrošinājumu izmantojot digitālos aktīvus, un tagad, apliecinot savu uzticību inovācijām, veidojam arī paši savas kriptovalūtu rezerves.”

Latvijas dizaina komanda “UXDA” ir ieguvusi prestižo “Red Dot Award” titulu par inovatīvo darbu pie “Liv Digital Bank” — Apvienoto Arābu Emirātu pirmās dzīvestila bankas mobilās lietotnes “Liv X”.

Šis panākums izceļ Latvijas dizaineru talantu radīt digitālos produktus, kas iedvesmo un maina nozares globālos standartus.

Bez ārēja finansējuma, ienesot Latvijas dizaina estētiku un radošumu globālajā finanšu arēnā, “UXDA” 10 gadu laikā ir dizainējis vairāk nekā 150 digitālo risinājumu bankām un finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem 39 valstīs.

“Liv X” mobilā lietotne pārdefinē banku pakalpojumus jaunajai paaudzei. Lietotājiem, kuri līdz šim pārslēdzās starp dažādām lietotnēm, lai sekotu izdevumiem, meklētu piedāvājumus un pārvaldītu savus finanšu mērķus, “UXDA” stratēģiskā UX transformācija apvienoja banku un dzīvesstila funkcionalitāti vienā intuitīvā lietotnē.

Ceļā uz elektroenerģijas sistēmas digitalizāciju AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) 110 kV apakšstaciju Kuldīgā pārbūvē par digitālo apakšstaciju.

Projekta ietvaros tiek nomainītas nokalpojušās iekārtas un vara kabeļi aizstāti ar optiskajiem, kā arī ieviesti moderni monitoringa rīki, kas ļauj reāllaikā sekot līdzi iekārtu stāvoklim un savlaicīgi novērst bojājumus. AST apakšstacijas pārbūvei piesaistījis finansējumu 100% apmērā no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma RePowerEU plāna, kopējām projekta investīcijām sasniedzot 5,8 milj. EUR.

"Mūsdienu energosistēma vairs nav tikai balsti, vadi un dzelži, liela loma ir viedajām tīkla tehnoloģijām un sistēmu digitalizācijai – sākot no tīkla vadības un sistēmas balansēšanas līdz infrastruktūras drošībai, uzraudzībai un uzturēšanai. AST visā Latvijā ievieš inovatīvus risinājumus, tostarp ar ES finansējumu Kuldīgas apakšstaciju pārbūvējam par digitālo apakšstaciju, neradot slogu uz patērētājiem. Kuldīgas projekts ļaus izvērtēt digitālo tehnoloģiju sniegtās priekšrocības un ekonomisko pamatojumu šādus risinājumus izmantot citās pārbūvējamajās apakšstacijās," stāsta AST valdes loceklis Arnis Daugulis.

Laikā, kad daudzas valsts iestādes un kapitālsabiedrības cīnās par funkciju saglabāšanu vai racionālu mazināšanu, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) veido jaunu biznesa virzienu, ceļ fiziski drošāko datu centru 150 km ārpus Rīgas, īsteno valsts jaunlaiku vēsturē apjomīgāko tehnoloģisko risinājumu valsts robežas apsardzībai, bet šovasar LVRTC vārds plašāk izskanējis saistībā ar potenciālo Telia Company piederošo SIA LMT un SIA Tet daļu izpirkšanu.

Sarunā ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu Dienas Bizness skaidro, kas virza vērienīgās ambīcijas un kā tās plānots sasniegt.

Jau pērn rudenī LVRTC pauda gatavību investēt līdzekļus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares attīstībā. Kāpēc LVRTC tas nepieciešams?

Pērn tā bija tikai izpētoša interese, kas nenoliedzami korelēja arī ar jau sen ilgušajām sarunām un pieņēmumiem par Tet un LMT nākotnes attīstību. Kā jau vairākkārt publiski esmu uzsvēris – potenciālā daļu iegāde ir LVRTC vēlme un vienlaikus arī vajadzība paplašināt savus aktīvus. Lai to izprastu, ir būtiski saprast, kas ir LVRTC šodien. LVRTC šodien ir labi kapitalizēts uzņēmums. Vairākus gadus mums ir izdevies palielināt gan uzņēmuma apgrozījumu, gan peļņu. Arī šī gada pirmajos sešos mēnešos apgrozījumu esam palielinājuši par 10%, bet peļņu - par 9%. Tas nepretendē uz rekordu, bet šis ir turpinājums loģiskai izaugsmei, ko piedzīvojam, paplašinot ne vien darbību, bet arī uzlabojot pakalpojumu klāstu, kvalitāti un piegādi klientiem. Lai gan pēdējo desmit gadu laikā esam būtiski paplašinājuši LVRTC darbības jomas, ir izdevies izveidot un noturēt salīdzinoši nelielu, bet ļoti efektīvu speciālistu komandu. Mums ir 300 miljonu eiro liels projektu portfelis, kas ietver ne vien sakaru tīklu paplašināšanu, bet arī valsts mērogā šobrīd lielāko mākslīgā intelekta risinājuma pielietojuma izstrādi valsts austrumu robežas apsardzībai. Tajā pašā laikā, ja skatāmies uz mūsu pozīciju tirgū, tad, piemēram, Sabiedrisko pakalpojumu komisijas regulēto pakalpojumu klāstā pēc mūsu aprēķiniem LVRTC tirgus daļa pērn nesasniedza pat 2,5%. Tas nozīmē, ka pretēji nereti izskanējušiem apgalvojumiem LVRTC faktiski nekonkurē ar komersantiem.

Pirms kāda laika sadarbībā ar “Norstat” noskaidrojām uzņēmēju viedokli par jauniešu personīgajām prasmēm jeb power skills. Rezultāti apstiprināja jau daudzviet dzirdēto – jauniešiem trūkst problēmu risināšanas spēju (35 %), stresa noturības (34 %), pašorganizācijas un laika plānošanas iemaņu (34 %), kā arī kritiskās domāšanas (33 %).

Šie rādītāji nav tikai Latvijas īpatnība. Eiropas Komisijas pārraudzībā veidotais Eiropas prasmju indekss (European Skills Index) liecina, ka darba devēji visbiežāk saskata jauniešos nevis tehnisko, bet tieši personīgo prasmju trūkumu, piemēram, laika plānošanu, kritisko domāšanu vai stresa noturību.

Vispieprasītākās kompetences darba tirgū – personīgās prasmes

Pasaules Ekonomikas foruma ziņojums “Nākotnes darbs 2025” (The Future of Jobs Report 2025) norāda, ka analītiskā domāšana joprojām ir vispieprasītākā kompetence, kam seko noturība, elastība, kā arī spēja vadīt un sadarboties ar citiem – tās visas ir būtiskas 21. gadsimta prasmes. Savukārt Lielbritānijā bāzēta starptautiskā izglītības uzņēmuma “Pearson” pētījums apliecina, ka tieši power skills kļūst svarīgākas par tehniskajām prasmēm un darba tirgū tiek novērtētas arvien augstāk – tās kļūst par galveno konkurētspējas kapitālu nākotnes darba vietās.Lielākā daļa Latvijas uzņēmēju (70 %) mūsu aptaujā norādīja, ka iemācīt un attīstīt personīgās prasmes ir daudz sarežģītāk nekā apgūt konkrētajam amatam nepieciešamās profesionālās iemaņas.

Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar Latvijas Banku ir sagatavojusi un nodevusi publiskajai apspriešanai Latvijas finanšu tehnoloģiju sektora attīstības stratēģiju 2025. - 2027.gadam, informē FM.

Galvenais stratēģijā izvirzītais mērķis ir Latvijai kļūt par konkurētspējīgu "FinTech" jeb finanšu tehnoloģiju centru Baltijas valstīs un Skandināvijā, piedāvājot uzņēmumiem un investoriem pievilcīgu vidi inovācijām, izaugsmei un jaunu pakalpojumu radīšanai.

Lai to sasniegtu, stratēģijā paredzēts par 30% palielināt Latvijā reģistrēto finanšu tehnoloģiju uzņēmumu skaitu, nodrošinot tiem labvēlīgus nosacījumus darbībai un paplašināšanai. Šobrīd Latvijā darbojas 130 "FinTech" uzņēmumi.

Tāpat ir izvirzīts mērķis par 15% palielināt piesaistītos jaunos kapitāla ieguldījumus "FinTech" jomā, bet par 18% palielināt ar finanšu tehnoloģijām saistīto darba vietu skaitu, tostarp veicinot jaunu, labi apmaksātu un perspektīvu profesiju attīstību Latvijā.

Kriptovalūta ir globāls fenomens, un tās sākotnējā pieņemšana bieži bija saistīta ar personīgu interesi un zināšanām tehnoloģijās, nevis ģeogrāfisko atrašanās vietu. Piemēram, programmētājam no Slovākijas, visticamāk, piederēja vairāk Bitcoin nekā pensionāram, kurš dzīvo Silīcija ielejā.

Taču mūsdienās situācija ir mainījusies. Bitcoin ir sasniedzis plašu atpazīstamību. Šodien "Bitcoin price" ir viens no biežāk internetā meklētajiem vārdiem, un tas nav saistīts ar cilvēku fizisko atrašanās vietu vai izmantoto pārlūkprogrammas valodu.

Mūsdienās, sarunās par kriptovalūtu pieņemšanu, uzmanība tiek pievērsta ne tikai individuāliem jautājumiem, bet arī aizraujošiem regulējuma aspektiem, vietējiem tirdzniecības apjomiem un veidiem, kā mazie uzņēmumi un patērētāji iesaistās kriptovalūtas izmantošanā. Ir aizraujoši redzēt reālus datus, kas atspoguļo šīs sociālās un ekonomiskās pārmaiņas.

Jūrmalā top pirmā privātā sākumskola “Futurum” Jūrmalā tiek veidota pirmā privātā sākumskola “Futurum”, kas plāno piedāvāt valsts licencētu un akreditētu pamatizglītības pirmā posma izglītības programmu no 1. līdz 6. klasei.

Skola koncentrēsies uz 21. gadsimta prasmju attīstīšanu, vērtībās balstītu audzināšanu un starptautiski pārbaudītām mācību metodēm, kas atbilst mūsdienu bērnu vajadzībām. Skolas atvēršana iecerēta 2026./2027. mācību gadā. Skolas izveidē plānots ieguldīt aptuveni 800 tūkstošus eiro, un šobrīd projekts ir atvērts jaunu domubiedru un investoru piesaistei.

Skolas idejas pamatā ir pārliecība, ka izglītībai jābūt ne tikai zināšanu un prasmju nodošanai, bet arī par bērna kā personības attīstību, veicinot pašapziņu, emocionālo inteliģenci un spēju adaptēties strauji mainīgajai pasaulei. Skolā paredzēts nodrošināt pilna laika izglītību sākotnēji no 1. līdz 6. klasei, ar ieceri nākotnē paplašināt programmu līdz 9. klasei. Skolā būs nelielas klases – līdz 15 skolēniem, kā arī mentorēšanas pieeja, lai atbalstītu katra bērna individuālo izaugsmi.

Mūsdienās rūpnīcu halles kļūst arvien klusākas – tur, kur kādreiz skanēja mehāniskās skaņas, tagad strādā automatizētas iekārtas, robotizēti mehānismi un datorvadības sistēmas. Tomēr neskatoties uz šo tehnoloģisko transformāciju, viens fakts nemainās – bez cilvēka, kurš saprot mašīnas būtību, bez viņa prasmēm, pieredzes un atbildības sajūtas, neviena iekārta pati par sevi nespēj radīt vērtību.

Tieši mašīnbūves speciālists ir tas, kurš šai sistēmai piešķir dzīvību. Kā uzņēmums ar gadu desmitiem ilgu pieredzi rūpniecībā, mēs “Latvijas Finierī” redzam, ka kvalificētu mašīnbūves darbinieku nozīme kļūst tikai lielāka. Jo modernāka ir tehnoloģija, jo vairāk vajadzīgi cilvēki, kas spēj to saprast, pielāgot un pilnveidot.

Mašīnbūves un metālapstrādes nozare ir viens no Latvijas rūpniecības stūrakmeņiem. Tā nodrošina aptuveni piekto daļu no kopējā apstrādes rūpniecības apgrozījuma un veido ceturtdaļu no nozares eksporta. Šī joma ir saistīta ar augstu pievienoto vērtību, eksportspēju un tehnoloģisko progresu. Taču aiz šiem skaitļiem slēpjas realitāte – speciālistu trūkums. Darba tirgū mašīnbūves uzņēmumi konkurē ne tikai savā starpā, bet arī ar citām jomām, kur jaunieši redz vairāk iespēju vai vienkārši pievilcīgāku tēlu. Informatīvajā telpā dominē stāsti par IT, digitālo mārketingu, radošajām industrijām. Tikmēr mašīnbūve bieži paliek ēnā kā tradicionāla, smaga, grūta, netīra un vecmodīga nozare.

Vadītāju pārliecība par globālo ekonomiku ir sasniegusi zemāko punktu piecu gadu laikā, liecina KPMG globāli veiktā uzņēmumu vadītāju aptauja.

Lai noturētu izaugsmi nākotnē, uzņēmumu vadītāji koncentrējas uz stratēģiskiem ieguldījumiem mākslīgajā intelektā (MI), talantos un noturībā pret riskiem.

Aptaujājot vairāk nekā 1300 lielo uzņēmumu vadītājus visā pasaulē, atklājas piesardzīgs skatījums, ko ietekmē ilgstoša ģeopolitiskā spriedze un ekonomiskā nenoteiktība. Šie apstākļi mudina vadītājus pārskatīt savas stratēģijas un pielāgoties sarežģītajai videi. Vienlaikus 68% vadītāju joprojām ir pārliecināti par pasaules ekonomikas virzību, taču šis rādītājs ir samazinājies no 72% salīdzinājumā ar gadu iepriekš.

"Globālās tendences atspoguļojas arī Latvijā - uzņēmumu vadītāji kļūst piesardzīgāki, bet tajā pašā laikā aktīvāk iegulda digitalizācijā, mākslīgajā intelektā un darbinieku prasmju attīstībā," uzsver KPMG Latvijā vadošā partnere Armine Movsisjana. "Arvien vairāk redzam, ka uzņēmumi meklē līdzsvaru starp digitalizācijas un automatizācijas progresu un cilvēku kompetencēm, kas kļūst par konkurētspējas pamatnosacījumu."