Kad IT speciālisti nespēj tikt līdzi bojātu datoru reģistrēšanai, darbinieki nevar pieslēgties sistēmām vai tiek pazaudēti svarīgi dokumenti, tā vairs nav tikai tehniska problēma, bet tiešs finanšu slogs uzņēmumam. Jo vairāk organizācija ir atkarīga no tehnoloģijām, jo svarīgāk ir vērtēt ne tikai sākotnējo iekārtu cenu, bet arī kopējās īpašumtiesību izmaksas, tostarp uzturēšanu un produktivitātes zudumus.

Iegādes cena nav vienīgais faktors

“Parasti pietiek ar vienu vai divām stundām negaidītas pauzes, risinot tehniskas problēmas, lai komandā rastos spriedze un tiktu pārtraukts raits darba process. Tā rezultātā zūd produktivitāte, kas negatīvi ietekmē uzņēmuma rezultātus. Vēlme no tā izvairīties ir viens no būtiskiem iemesliem, kāpēc uzņēmumi pāriet uz Apple ekosistēmu,” norāda C&C biznesa nodaļas vadītājs Pauls Minkevičs.

Traucējumi var būt dažādi – pārāk lēnas vai kļūmīgas programmas, sinhronizācijas kļūdas, neskaidras dokumentu versijas vai vienkārši aizmirstas paroles. Tas viss aptur darba procesus, un to īpaši izjūt tad, kad viena darbinieka aizķeršanās dēļ apstājas viss komandas darbs vai sarežģīta projekta virzība.

“Kam gan būtu vajadzīgi mūsu dati? Mēs esam tikai neliels grāmatvedības uzņēmums.”

“Mēs esam tikai celtniecības firma – kas gan hakeriem šeit varētu būt interesants?”

“Mūsu apgrozījums ir pārāk mazs, lai kādam rūpētu. Galu galā, mums nav nekādu valsts noslēpumu.”

Tikmēr kibernoziedznieki šo uzskatu izmanto savā labā – tieši “nenozīmīgi” un “mazi” uzņēmumi bieži kļūst par visērtākajiem mērķiem.

Pieaug kiberdrošības incidentu biežums

Saskaņā ar starptautisko Verizon 2024 Data Breach Investigations Report, 43% no visiem kiberuzbrukumiem tiek vērsti pret mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Vidēji šādi uzņēmumi cieš 40 000 eiro lielus zaudējumus, kas mazam uzņēmumam var būt būtiska daļa no budžeta.

Arī Latvijā Kiberincidentu novēršanas institūcija brīdina par pieaugošajiem draudiem uzņēmumiem un privātpersonām. Latvijas kiberapdraudējuma līmenis joprojām ir augsts, un 2024. gadā reģistrēto incidentu skaits ir pieaudzis par 21% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

ASV tehnoloģiju uzņēmums "Apple" prezentējis jaunos viedtālruņa "iPhone" modeļus, starp kuriem ir arī līdz šim plānākais kompānijas radītais viedtelefons.

Tāpat kā iepriekšējos gados, arī šoreiz jaunajiem "iPhone" modeļiem ir uzlabotas kameras, ilgākas darbības akumulatori un vairāki citi uzlabojumi. "iPhone 17" modeļi aprīkoti ar "A19" procesoru, kas jo sevišķi palīdzēs darbināt "Apple" mākslīgā intelekta funkcijas.

Starp jaunajiem modeļiem ir arī "iPhone 17 Air", kas ir vien 5,6 milimetrus biezs, salīdzinot ar 8-9 milimetriem pārējiem "iPhone 17" modeļiem. Turklāt "iPhone 17 Air" cena šogad būs tādi pati, kādu patērētāji pērn maksāja par "iPhone 16 Pro".

Vienlaikus jaunajiem "iPhone" modeļiem krātuves ietilpība tagad būs vismaz 256 gigabaiti, tādējādi "Apple" to ir dubultojis salīdzinot ar iepriekšējās paaudzes telefoniem.

Latvijas vadošā investīciju banka Signet Banka saviem klientiem tagad piedāvā iespēju izmantot Apple Pay – ātru, drošu un privātu maksājumu veidu, kas pieejams ar Signet Bank Mastercard maksājumu kartēm.

Ar šo soli banka turpina mērķtiecīgi pilnveidot klientu pieredzi, integrējot ikdienas finansēs inovatīvus un ērtus digitālos risinājumus.

Apple Pay sniedz iespēju veikt pirkumus veikalos, lietotnēs un interneta vidē – bez fiziskas kartes un bez nepieciešamības ievadīt kartes datus. Maksājumi tiek atbalstīti ar saderīgām Apple ierīcēm – iPhone, Apple Watch, iPad un MacBook ierīcēm ar Touch ID un Face ID autentifikācijas iespējām.

“Apple Pay ieviešana ir vēl viens loģisks solis mūsu attīstības stratēģijā – līdzās investīciju produktiem nodrošināt arī tradicionālus bankas produktus un pakalpojumus, piedāvājot klientiem digitāli mūsdienīgu un uz augstu pievienoto vērtību orientētu bankas pieredzi,” uzsver Roberts Idelsons, Signet Bankas valdes priekšsēdētājs.

ASV tehnoloģiju lieluzņēmums "Apple" pirmdien pārsūdzēja Eiropas Komisijas (EK) noteikto 500 miljonu eiro sodu un kritizja Briseli par uzņēmuma piespiešanu ieviest izmaiņas.

EK aprīlī noteica 500 miljonu eiro sodu "Apple", apgalvojot, ka uzņēmums ir ierobežojis lietotņu izstrādātāju iespējas tirgot savus produktus ārpus "Apple" lietotņu veikala, tādējādi liedzot lietotājiem iespēju saņemt lētāku pakalpojumu, kas ir pretrunā bloka digitālās konkurences noteikumiem.

"Šodien mēs iesniedzām apelācijas sūdzību, jo uzskatām, ka Eiropas Komisijas lēmums un bezprecedenta naudas sods ir daudz lielāks par tiesību aktos noteikto," paziņoja "Apple".

"Kā parādīs mūsu pārsūdzība, komisija noteic, kā mēs pārvaldām savu veikalu, un uzspiež uzņēmējdarbības noteikumus, kas ir mulsinoši izstrādātājiem un kaitē lietotājiem. Mēs tos izpildījām, lai izvairītos no soda naudām par katru dienu, un informēsim [ES] tiesu par faktiem," tā piebilda.

Francijas konkurences regulators pirmdien ASV informācijas tehnoloģiju milzim "Apple" piemērojis 150 miljonu eiro naudassodu saistībā ar tā lietotņu izsekošanas privātuma funkciju.

Regulators norāda, ka veids, kādā "Apple" ieviesis lietotņu izsekošanas pārskatāmības (ATT) programmatūru, nav bijis nedz nepieciešams, nedz samērīgs ar uzņēmuma izvirzīto mērķi aizsargāt lietotāju datus, kā arī tas ierobežojis konkurentu darbību.

Papildus piemērotajam naudassodam "Apple" savā vietnē septiņas dienas jāizvieto paziņojums par šādu regularora lēmumu.

Varasiestādes Vācijā, Itālijā, Rumānijā un Polijā arī sākušas līdzīgas izmeklēšanas saistībā ar ATT, kuru "Apple" reklamē kā privātuma aizsardzības mehānismu.

"Apple" 2021.gadā ieviestā funkcija pieprasa lietotnēm pirms lietotāju darbību izsekošanas citās lietotnēs un vietnēs saņemt lietotāju piekrišanu.

Eiropas Komisija (EK) trešdien ASV tehnoloģiju lieluzņēmumiem "Apple" un "Meta" piemērojusi naudassodus kopumā 700 miljonu eiro apmērā par Eiropas Savienības (ES) Digitālo tirgu akta pārkāpumiem.

"Apple" piemērots 500 miljonu eiro sods, bet "Meta" 200 miljonu eiro sods. Šos sodus abi uzņēmumi vēl var apstrīdēt tiesā.

EK apsūdz "Apple", ka tas ir ierobežojis lietotņu izstrādātāju iespējas tirgot savus produktus ārpus "Apple" lietotņu veikala un nav "pierādījis, ka šie ierobežojumi ir objektīvi nepieciešami un samērīgi", teikts komisijas paziņojumā presei.

"Apple" jau paziņojis, ka naudassodu apstrīdēs.

"Meta" piemērotais naudassods ir saistīts ar tā dēvēto maksā vai piekrīti modeli, kas bija spēkā no 2024.gada marta līdz 2024.gada novembrim, saskaņā ar kuru "Facebook" un "Instagram" lietotājiem ES bija jāizvēlas starp ikmēneša abonementu platformu versijai bez reklāmām un bezmaksas versiju ar personalizētām reklāmām.

Uzņēmēja Īlona Maska kompānijas "xAI" un "X" pirmdien tiesā iesniegušas prasību pret ASV tehnoloģiju milžiem "Apple" un "OpenAI", apsūdzot tos par pretlikumīgas partnerības izveidošanu, lai ierobežotu konkurenci mākslīgā intelekta un viedtelefonu tirgos.

Teksasas federālajā tiesā iesniegtajā sūdzībā norādīts, ka "Apple" un "OpenAI" noslēguši ekskluzīvu vienošanos, kas padara "OpenAI" izstrādāto "ChatGPT" par vienīgo viedtelefonu "iPhone" operētājsistēmā integrēto mākslīgā intelekta sarunbotu, vienlaikus bloķējot tādus konkurentus kā "xAI" radīto sarunbotu "Grok".

"Šis ir stāsts par diviem lieluzņēmumiem, kas apvieno spēkus, lai nodrošinātu savu turpmāko dominanci pasaulē, ko strauji attīsta spēcīgākā tehnoloģija, kādu cilvēce jebkad ir radījusi - mākslīgais intelekts," teikts tiesā iesniegtajos dokumentos.

"Apple" un "OpenAI" par savu sadarbību paziņoja 2024.gada jūnijā, "ChatGPT" kļūstot par ekskluzīvo mākslīgā intelekta asistentu, kas pieejams ar "Apple" balss asistentu "Siri" un citām "iPhone" funkcijām.

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien paziņoja, ka ASV noteiks "aptuveni 100%" muitas tarifu importētām pusvadītāju mikroshēmām.

Tramps sacīja, ka mikroshēmu ražotāji varētu izvairīties no šī tarifa, investējot to ražošanā Savienotajās Valstīs.

Tramps, piedaloties preses konferencē līdz ar "Apple" vadītāju Timu Kuku, sacīja, ka jaunais tarifs neietekmēs kompānijas, kas jau būvē ražotnes ASV vai plāno to darīt.

Viņš pauda pārliecību, ka šis solis veicinās mikroshēmu ražošanu ASV. Nozares eksperti gan atzīmē, ka šādu rūpnīcu uzcelšanai bieži vajadzīgi vairāki gadi un miljardiem ASV dolāru.

Domājams, ka šādu tarifu noteikšana, nenosakot izņēmumus lieliem piegādātājiem, izraisīs elektronikas preču cenu celšanos, jo lielākā daļa mikroshēmu tiek ražota Āzijā. Modernos viedtālruņu procesorus, tostarp viedtālruņiem "iPhone", pārsvarā ražo Taivānas uzņēmums TSMC.

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās trešdien pieauga, ko nodrošināja galvenokārt "Apple" un citu lielo kompāniju akciju cenu palielināšanās, tirgiem pievēršot maz uzmanības šonedēļ gaidāmajiem ASV muitas tarifu kāpumiem.

"Apple" akcijas cena kāpa par vairāk nekā 5% pēc Baltā nama amatpersonu teiktā, ka šis uzņēmums plāno papildus kapitāla tēriņus Savienotajās Valstīs 100 miljardu ASV dolāru apmērā.

Pieauga arī "Amazon" un "Google" māteskompānijas "Alphabet" akciju cenas.

Ir gaidāms, ka ceturtdien stāsies spēkā augstāki ASV muitas tarifi desmitiem ekonomiku visā pasaulē, tai skaitā Eiropas Savienībai (ES) un Indijai.

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien parakstīja rīkojumu par papildu 25% muitas tarifa piemērošanu Indijas precēm par to, ka Deli turpina iepirkt Krievijas naftu, kas ir galvenais Maskavas ienākumu avots karam Ukrainā.

"Šo tirgu uzkurina entuziasms. (..) Varbūt tarifu ietekme nebūs tik liela, kā sākotnēji baidījās investori," sacīja "Cresset Capital Management" analītiķis Džeks Ablins.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien mainījās bez vienotas tendences, stājoties spēkā ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktajiem muitas tarifiem desmitiem valstu preču importam.

"Šis tarifu jautājums vēl nomāc tirgu, kas savā ziņā pārdomā, ko tas varētu nozīmēt inflācijas ziņā un ko tas varētu nozīmēt peļņas ziņā," sacīja "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs.

Tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenas pieauga, pateicoties Trampa solījumam neattiecināt 100% tarifu mikroshēmām uz kompānijām, kas ievērojami investē ASV vai apņemas to darīt.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" pieauga līdz jaunam visu laiku augstākajam līmenim, bet indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" kritās.

"Apple" akcijas cena kāpa par 3,2%, turpinot pieaugt pēc "Apple" vadītāja Tima Kuka trešdien paustā solījuma par jaunām investīcijām ASV.

ASV tehnoloģiju kompānija "Apple" fiskālā gada otrajā ceturksnī, kas noslēdzās martā, strādāja ar 24,8 miljardu dolāru peļņu, un tas ir par 4,8% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pirms gada, teikts uzņēmuma publiskotajā paziņojumā.

Peļņas kāpumu veicinājusi viedtelefonu "iPhone" tirdzniecības apjoma palielināšanās par 1,9% līdz 46,8 miljardiem dolāru.

Turklāt viedtālruņu pārdošanas apjoms par aptuveni vienu miljardu dolāru pārsniedzis analītiķu prognozes.

Tikmēr kompānijas ieņēmumi pagājušajā ceturksnī pieauguši par 5% līdz 95,4 miljardiem dolāru, arī pārsniedzot prognozes.

Vienlaikus "Apple" vadītājs Tims Kuks paziņoja, ka uzņēmuma izmaksas pašreizējā ceturksnī saistībā ar ASV ieviestajiem muitas tarifiem, kas jo sevišķi ietekmējuši importu no Ķīnas, varētu sasniegt 900 miljonus eiro.

Akciju cenas Volstrītā otrdien kritās, bet Eiropas biržās pieauga, investoriem sākot novirzīt uzmanību no tirdzniecības vienošanām uz kompāniju darbības rezultātiem, kuru publiskošana gaidāma šonedēļ.

Āzijā Šanhajas biržā akciju cenas pieauga, bet Honkongas un Tokijas biržās tās kritās.

Investori turpināja apsvērt nedēļas nogalē panākto Eiropas Savienības (ES) un ASV tirdzniecības vienošanos, kuru daudzas Eiropas valstis uzskatīja par ASV uzvaru.

Stokholmā otro dienu turpinājās Ķīnas un ASV amatpersonu sarunas, kuru mērķis ir novērst ievērojamu muitas tarifu stāšanos spēkā 12.augustā.

ASV dolāra vērtība turpināja pieaugt, sevišķi pret eiro, un arī naftas cenas turpināja palielināties.

Eiro vērtība kritās, "investoriem jautājot, cik pozitīva ASV-ES tirdzniecības vienošanās ir Eiropas Savienībai", sacīja "Trade Nation" vecākais tirgus analītiķis Deivids Morisons.

Akciju un naftas cenas pasaules biržās ceturtdien kritās un ASV dolāra vērtība samazinājās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa trešdienas paziņojuma par muitas tarifu noteikšanu ārvalstu preču importam.

ASV dolāra vērtība pret eiro samazinājās par 2,6%, kas bija straujākais vienas dienas kritums 10 gadu laikā. Tā ievērojami kritās arī pret Japānas jenu un britu mārciņu.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" saruka par 6,0%, bet indeksa "Standard & Poor's 500" kritums par 4,8% bija straujākais kopš 2020.gada.

"Gan akciju cenu, gan ASV dolāra vērtības vienlaicīgais kritums daudz pasaka par investoru uzticēšanos Trampa tirdzniecības politikai," sacīja "City Index" un "FOREX.com" analītiķis Favads Razakzada.

Apģērba ražošanas uzņēmumu, kas izmanto lētu darbaspēku fabrikās ārvalstīs, akciju cenas krasi saruka. "Nike" akcijas cena kritās par vairāk nekā 11%, bet "Gap" akcijas cena - par vairāk nekā 20%.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pārsvarā pieauga, norimstot globālai obligāciju izpārdošanai un "Google" māteskompānijas "Alphabet" akcijas cenai palielinoties pēc labvēlīga tiesa sprieduma.

Zelta cena sasniedza jaunu rekordu, investoriem turpinot bažīties par augošu valdības parādu. Japānas obligāciju ienesīgums sasniedza jaunu augstāko līmeni.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" pieauga par 1,0% pēc tam, kad ASV federālais tiesnesis otrdien noraidīja valdības prasību tehnoloģiju uzņēmumam "Google" pārdot plaši izmantoto interneta pārlūkprogrammu "Chrome".

"Alphabet" akcijas cena pieauga par aptuveni 9%, bet "Apple" akcijas cena kāpa par apmēram 4%.

"Investori kopumā uzskatīja šo [tiesas] iznākumu kā lielos tehnoloģiju uzņēmumus atbalstošu, kas parāda, ka, lai gan regulācija turpinās, galveno spēlētāju biznesa modeļi lielākoties paliek neskarti," sacīja finanšu pakalpojumu sniedzēja "Trade Nation" vecākais tirgus analītiķsi Deivids Morisons.

Latvijas telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums LMT 2025. gada pirmajā ceturksnī turpinājis mērķtiecīgu izaugsmi: uzņēmuma apgrozījums bijis par 5,2 % lielāks nekā pērn tādā pašā periodā, savukārt LMT grupas peļņa pirms procentu maksājumiem, nodokļiem un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) sasniegusi 22,4 miljonus eiro, kas ir par 8,8 % vairāk nekā 2024. gada pirmajā ceturksnī.

“Pārmaiņas un inovācijas ir viens no LMT virzītājspēkiem, jo tikai nemitīga jaunu tehnoloģiju, tirgu un pakalpojumu apgūšana var nodrošināt Latvijai starptautiskās līderpozīcijas tehnoloģiju jomā. Tāpēc arī šogad mūsu galvenais fokuss ir eksporta pieaugums, jaunu risinājumu izstrāde, pakalpojumu un produktu attīstīšana aizsardzības nozarē un starptautiskās konkurētspējas palielināšana,” saka LMT prezidents Juris Binde.

Koncentrējoties galvenokārt uz eksporta izaugsmi un 5G risinājumu attīstību, uzņēmums gada pirmajos trīs mēnešos guvis ievērojamu rentabilitātes pieaugumu. Būtiski audzis arī LMT investīciju apjoms - tīkla noturībā, kiberdrošībā un attīstībā ieguldīts divreiz vairāk līdzekļu nekā pagājušā gada sākumā – 6,6 miljoni eiro. LMT turpina ieguldīt ne tikai kopējā tīkla drošībā un noturībā, bet arī pasargā klientus no iespējamās krāpniecības. No marta brīdināšanas funkcionalitāte par interneta vietnes potenciālo bīstamību bez papildu maksas nodrošināta ne tikai LMT internetam datoros, bet arī telefonos. Ja klients mēģinās ieiet nedrošā vietnē, datora vai telefona ekrānā parādīsies brīdinājums, ka šī vietne var saturēt ļaunprātīgu programmatūru, vīrusu vai tajā ir konstatētas krāpnieciskas lapas pazīmes. Tad jau pats klients pieņems lēmumu turpināt lietot attiecīgo vietni vai nē.

Turpinot piesaistīt sadarbības partnerus no jaunuzņēmumu vides, apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmums Balcia uzsācis sadarbību ar strauji augošo Igaunijas maksājumu un e-komercijas risinājumu nodrošinātāju Montonio, kas turpmāk Balcia mobilajā lietotnē Baltijas valstīs un Polijā nodrošinās jaunākās paaudzes tiešsaistes maksājumu risinājumus.

“Jau vairākus gadus Balcia mērķtiecīgi sadarbojas ar jaudīgiem jaunuzņēmumiem, kuru piedāvātie risinājumi palīdz gan uzlabot klientu pieredzi, gan optimizēt uzņēmuma darbību,” norāda Balcia valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus.

Sadarbība ar Montonio padarīs Balcia produktu iegādi klientiem vēl ērtāku un ātrāku, jo Balcia mobilajā lietotnē maksājumus varēs veikt, izmantojot sev piemērotāko maksājuma veidu, tostarp Apple Pay un Google Pay, bet Polijas iedzīvotājiem šī sadarbība nodrošina integrāciju ar reģionā nozīmīgāko mobilo maksājumu platformu BLIK, ļaujot viedtālruņu lietotājiem veikt ātrus un drošus maksājumus.

Balcia un Montonio turpinās kopīgi strādāt pie jaunu un mūsdienīgu funkciju izstrādes. “Ņemot vērā straujo tehnoloģiju attīstību, pārskatāmā nākotnē Balcia mobilajā lietotnē plānots nodrošināt ērti lietojamus abonēšanas maksas pakalpojumus. Paredzēts, ka Balcia būs viena no pirmajām, kas sadarbībā ar partneri šos pakalpojumus sāks piedāvāt," norāda Balcia valdes priekšsēdētājs.

Akciju cenas pirmdien pieauga Volstrītā, bet pārsvarā kritās Eiropas biržās, dažiem vadošiem tehnoloģiju milžiem palīdzot pacelt Volstrītas indeksus līdz jauniem rekordiem.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem trešo tirdzniecības sesiju pēc kārtas. Visstraujākas kāpums bija indeksam "Nasdaq Composite" - par 0,7%.

Mikroshēmu ražotāja "Nvidia", kas pārstāvēts visos trijos Volstrītas indeksos, akcijas cena pieauga par 4,0% pēc uzņēmuma paziņojuma, ka tas investēs līdz 100 miljardiem ASV dolāru "OpenAI", lai izveidotu infrastruktūru nākamās paaudzes mākslīgajam intelektam.

"Apple" akcijas cena kāpa par vairāk nekā 4%, ko veicināja tā jaunāko viedtālruņu pieprasījums. "Oracle" akcijas cena palielinājās par vairāk nekā 6%.

"Microsoft" un "Amazon" akciju cenas kritās pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps paaugstināja vīzas nodevu augsto tehnoloģiju darbiniekiem līdz 100 000 ASV dolāru.

Leģendārais amerikāņu investors Vorens Bafets paziņojis, ka gada beigās plāno atkāpties no savas holdingkompānijas "Berkshire Hathaway" vadītāja amata.

"Berkshire Hathaway" ikgadējā akcionāru sapulcē Nebraskas štata Omahā 94 gadus vecais Bafets pavēstīja, ka plāno ierosināt direktoru padomei viņa vietā par uzņēmuma vadītāju iecelt Gregu Eibelu, kuru viņš jau agrāk bija nosaucis par savu pēcteci.

62 gadus vecais Eibels pašlaik ir "Berkshire Hathaway" direktoru padomes priekšsēdētāja vietnieks un "Berkshire Hathaway" meitasuzņēmuma "Berkshire Hathaway Energy" vadītājs.

Bafets sacīja, ka pēc vadītāja amata atstāšanas viņš būs gatavs dot padomus, bet lēmumus pieņems Eibels.

"Berkshire Hathaway" portfelī ir apdrošinātājs "Geico", dzelzceļa uzņēmums BNSF, ātrās ēdināšanas ķēde "Dairy Queen" un bateriju ražotājs "Duracell", kā arī "Apple", "Coca-Cola" un daudzu citu uzņēmumu akcijas..

SIA "Depozīta iepakojuma operators" (DIO) sadarbībā ar mazumtirgotāju SIA "Elvi Latvija" sācis pilotprojektu, kurā 50 "Elvi" taromātos iedzīvotāji depozīta maksu varēs izvēlēties saņemt bankas kontā, izmantojot "Swedbank" izstrādāto "dPays" risinājumu, informēja DIO.

Plānots, ka pēc pilotprojekta noslēguma DIO pakāpeniski ieviesīs jauno funkcionalitāti visā Latvijas taromātu tīklā.

Lai saņemtu depozīta maksu bankas kontā, lietotājam, nododot iepakojumus pirmo reizi, būs nepieciešams reģistrēties vietnē "dPays.eu" un izveidot profilu. Vietnē iespējams reģistrēties ar "Google" kontu, "Apple" kontu vai e-pastu un paroli.

Pēc tam vietnē būs nepieciešams pievienot bankas kontu - "dPays" profilam iespējams pievienot jebkuras Baltijā strādājošas bankas kontu.

Savukārt pēc tam vietnē būs jānospiež poga "Skenēt depozīta kodu", un tad būs nepieciešams skenēt uz taromāta ekrāna esošo kvadrātkodu.

Atkarībā no saņēmēja bankas depozīta maksa tiks ieskaitīta norādītajā kontā vienas minūtes līdz dažu stundu laikā. Lielāko Latvijas banku kontos maksājums tiks ieskaitīts dažu minūšu laikā.

ASV biržās akciju cenas otrdien pārsvarā pieauga, bet Eiropas biržās lielākoties samazinājās.

ASV biržu indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" pieauga, bet indekss "Nasdaq Composite", kas iepriekšējās sešas dienas sasniedza jaunus rekordus, otrdien saruka par 0,4%.

Investori gaida jaunus ziņojumus par ASV uzņēmumu peļņu. Gaidāms, ka trešdien par savu peļņu ziņos "Google" māteskompānija "Alphabet" un "Tesla", kas ir pirmie divi uzņēmumi no tā sauktā ASV tehnoloģiju uzņēmumu "Lieliskā septiņnieka", kas nāks klajā ar jaunākajiem peļņas rezultātiem. Vairāki lielie tehnoloģiju uzņēmumi, tai skaitā "Apple" un "Meta", savus jaunākos rezultātus paziņos nākamnedēļ.

Uzņēmumu peļņas ziņojumi līdz šim liecinājuši par ASV ekonomikas noturīgumu, taču vairākās nozarēs, jo īpaši autobūvē, ASV prezidenta Donalda Trampa piemērotie tarifi lielākajiem tirdzniecības partneriem ir raisījuši bažas par nākotni.