Francijas konkurences regulators pirmdien ASV informācijas tehnoloģiju milzim "Apple" piemērojis 150 miljonu eiro naudassodu saistībā ar tā lietotņu izsekošanas privātuma funkciju.

Regulators norāda, ka veids, kādā "Apple" ieviesis lietotņu izsekošanas pārskatāmības (ATT) programmatūru, nav bijis nedz nepieciešams, nedz samērīgs ar uzņēmuma izvirzīto mērķi aizsargāt lietotāju datus, kā arī tas ierobežojis konkurentu darbību.

Papildus piemērotajam naudassodam "Apple" savā vietnē septiņas dienas jāizvieto paziņojums par šādu regularora lēmumu.

Varasiestādes Vācijā, Itālijā, Rumānijā un Polijā arī sākušas līdzīgas izmeklēšanas saistībā ar ATT, kuru "Apple" reklamē kā privātuma aizsardzības mehānismu.

"Apple" 2021.gadā ieviestā funkcija pieprasa lietotnēm pirms lietotāju darbību izsekošanas citās lietotnēs un vietnēs saņemt lietotāju piekrišanu.

ASV informācijas tehnoloģiju gigants "Apple Inc." trešdien prezentēja jaunu viedtelefona "iPhone" modeli ar pazeminātu cenu, uzņēmumam cenšoties atdzīvināt slaveno ierīču tirdzniecības apjomu.

Viedtelefona "iPhone 16e" sākumcena būs 599 dolāri, kas ir par aptuveni 200 dolāriem mazāk salīdzinājumā ar lētāko "iPhone 16" versiju, kas tirgū nonāca septembrī. "iPhone 16e" būs pieejams no 28.februārī un tikai melnā vai baltā krāsā.

"Apple" norāda, ka "iPhone 16e" nodrošinātas vairākas funkcijas, kas pieejamas krietni dārgākos modeļos, tai skaitā uzņēmuma izstrādātais "Apple Intelligence" un jaunākās paaudzes A18 procesors.

Turklāt "iPhone 16e" būs pirmā "Apple" ierīce, kas aprīkota ar uzņēmuma paša izstrādāto C1 modemu bezvadu savienojamībai, aizstājot "Qualcomm" izstrādātās mikroshēmas.

"Apple" līdz 2022.gadam jau piedāvāja viedtelefonu modeļus par pazeminātu cenu "iPhone SE", kas tika tirgū laisti 2020.gadā. Lai arī "iPhone SE" bija mazāki ekrānu izmēri, "iPhone 16e" aprīkots ar 6,1 collas displeju, kāds ir vislētākajam "iPhone 16" modelim.

ASV informācijas tehnoloģiju gigants "Apple Inc." nākamajos četros gados Savienotajās Valstīs investēs vairāk nekā 500 miljardus dolāru un darbā pieņems 20 000 cilvēku, teikts pirmdien publiskotajā uzņēmuma paziņojumā, kas, visticamāk, iepriecinās prezidentu Donaldu Trampu, kurš aicinājis kompānijas vairāk pievērsties ražošanai iekšzemē.

""Apple" šodien pavēstīja par visu laiku lielākajām investīcijām, kas paredz ASV nākamajos gados tērēt un ieguldīt vairāk nekā 500 miljardus dolāru," norāda uzņēmums.

Tāpat "Apple" informē, ka darbā pieņems 20 000 cilvēku, kas tiks galvenokārt nodarbināti izpētes un izstrādes, programmatūru izstrādes, mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās jomās.

Uzņēmums 2026.gadā iecerējis atvērt jaunu ražotni Hjūstonā, kā arī Detroitā izveidot "Apple" ražošanas akadēmiju, lai palīdzētu uzņēmumiem pievērsties progresīvajai ražošanai.

Šāds paziņojums izplatīts dažas dienas pēc tam, kad Tramps pavēstīja, ka "Apple" plāno ASV investēt simtiem miljardu dolāru, viņam vienlaikus uzslavējot savu muitas tarifu plānu Savienoto Valstu ekonomikas veicināšanā.

Eiropas Komisija (EK) trešdien ASV tehnoloģiju lieluzņēmumiem "Apple" un "Meta" piemērojusi naudassodus kopumā 700 miljonu eiro apmērā par Eiropas Savienības (ES) Digitālo tirgu akta pārkāpumiem.

"Apple" piemērots 500 miljonu eiro sods, bet "Meta" 200 miljonu eiro sods. Šos sodus abi uzņēmumi vēl var apstrīdēt tiesā.

EK apsūdz "Apple", ka tas ir ierobežojis lietotņu izstrādātāju iespējas tirgot savus produktus ārpus "Apple" lietotņu veikala un nav "pierādījis, ka šie ierobežojumi ir objektīvi nepieciešami un samērīgi", teikts komisijas paziņojumā presei.

"Apple" jau paziņojis, ka naudassodu apstrīdēs.

"Meta" piemērotais naudassods ir saistīts ar tā dēvēto maksā vai piekrīti modeli, kas bija spēkā no 2024.gada marta līdz 2024.gada novembrim, saskaņā ar kuru "Facebook" un "Instagram" lietotājiem ES bija jāizvēlas starp ikmēneša abonementu platformu versijai bez reklāmām un bezmaksas versiju ar personalizētām reklāmām.

Pagājušajā gadā Baltijas uzņēmumu apvienošanās un iegādes darījumu tirgus atdzima, un Sorainen eksperti paredz, ka 2025. gadā izaugsme turpināsies. 2024. gada beigas un šā gada sākums Sorainen M&A komandai ir bijuši īpaši intensīvi, tāpēc prognozes ir optimistiskas.

Saskaņā ar Mergermarket datiem kopējais paziņoto darījumu skaits 2024. gadā, salīdzinājumā ar 2023. gadu, pieauga par 39%, bet atklāto darījumu vērtība pieauga vēl vairāk, tuvojoties rekordlielam līmenim, kas tika sasniegts2021-2022. gadā. Darījumu skaits pieauga visās Baltijas valstīs, un ievērojami palielinājās darījumu skaits ar vērtību virs 100 miljoniem eiro: 2023. gadā bija tikai trīs darījumi, bet pagājušajā gadā jau septiņi.

Sorainen eksperti sagaida, ka galvenie Baltijas M&A tirgus izaugsmes virzītājspēki šogad būs Baltijas valstu ekonomikas izaugsme, procentu likmju samazināšanās un privātā un riska kapitāla darījumu skaita pieaugums. 2023.-2024. gadā vairāki pārdošanas procesi Baltijas valstīs tika atlikti vai iesāktie apturēti ģeopolitiskās spriedzes, augsto procentu likmju vai Baltijas valstu ekonomikas lejupslīdes dēļ.

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien paziņoja, ka ASV noteiks "aptuveni 100%" muitas tarifu importētām pusvadītāju mikroshēmām.

Tramps sacīja, ka mikroshēmu ražotāji varētu izvairīties no šī tarifa, investējot to ražošanā Savienotajās Valstīs.

Tramps, piedaloties preses konferencē līdz ar "Apple" vadītāju Timu Kuku, sacīja, ka jaunais tarifs neietekmēs kompānijas, kas jau būvē ražotnes ASV vai plāno to darīt.

Viņš pauda pārliecību, ka šis solis veicinās mikroshēmu ražošanu ASV. Nozares eksperti gan atzīmē, ka šādu rūpnīcu uzcelšanai bieži vajadzīgi vairāki gadi un miljardiem ASV dolāru.

Domājams, ka šādu tarifu noteikšana, nenosakot izņēmumus lieliem piegādātājiem, izraisīs elektronikas preču cenu celšanos, jo lielākā daļa mikroshēmu tiek ražota Āzijā. Modernos viedtālruņu procesorus, tostarp viedtālruņiem "iPhone", pārsvarā ražo Taivānas uzņēmums TSMC.

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās trešdien pieauga, ko nodrošināja galvenokārt "Apple" un citu lielo kompāniju akciju cenu palielināšanās, tirgiem pievēršot maz uzmanības šonedēļ gaidāmajiem ASV muitas tarifu kāpumiem.

"Apple" akcijas cena kāpa par vairāk nekā 5% pēc Baltā nama amatpersonu teiktā, ka šis uzņēmums plāno papildus kapitāla tēriņus Savienotajās Valstīs 100 miljardu ASV dolāru apmērā.

Pieauga arī "Amazon" un "Google" māteskompānijas "Alphabet" akciju cenas.

Ir gaidāms, ka ceturtdien stāsies spēkā augstāki ASV muitas tarifi desmitiem ekonomiku visā pasaulē, tai skaitā Eiropas Savienībai (ES) un Indijai.

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien parakstīja rīkojumu par papildu 25% muitas tarifa piemērošanu Indijas precēm par to, ka Deli turpina iepirkt Krievijas naftu, kas ir galvenais Maskavas ienākumu avots karam Ukrainā.

"Šo tirgu uzkurina entuziasms. (..) Varbūt tarifu ietekme nebūs tik liela, kā sākotnēji baidījās investori," sacīja "Cresset Capital Management" analītiķis Džeks Ablins.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien mainījās bez vienotas tendences, stājoties spēkā ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktajiem muitas tarifiem desmitiem valstu preču importam.

"Šis tarifu jautājums vēl nomāc tirgu, kas savā ziņā pārdomā, ko tas varētu nozīmēt inflācijas ziņā un ko tas varētu nozīmēt peļņas ziņā," sacīja "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs.

Tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenas pieauga, pateicoties Trampa solījumam neattiecināt 100% tarifu mikroshēmām uz kompānijām, kas ievērojami investē ASV vai apņemas to darīt.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" pieauga līdz jaunam visu laiku augstākajam līmenim, bet indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" kritās.

"Apple" akcijas cena kāpa par 3,2%, turpinot pieaugt pēc "Apple" vadītāja Tima Kuka trešdien paustā solījuma par jaunām investīcijām ASV.

Izkārtne ar ikonisko "Twitter" putniņa logo, kas tika noņemta no sociālo mediju kompānijas bijušā galvenā biroja Sanfrancisko, kad Īlons Masks pārņēma šo kompāniju un pārdēvēja to par "X", ir pārdota izsolē par vairāk nekā 34 tūkstošiem ASV dolāru.

Izsoļu nams "RR Auction", kas specializējies "retu un kolekcionējamu priekšmetu" pārdošanā, paziņoja, ka 254 kilogramus smagā izkārtne ar izmēriem 3,7 metri reiz 2,7 metri tika pārdota par 34 375 dolāriem. Izsoļu nams nenosauca pircēju.

Masks iepriekš bija pārdevis izsolēs citus "Twitter" artefaktus - gan izkārtnes un piemiņas lietas, gan tik ikdienišķus priekšmetus kā virtuves iekārtas un biroja mēbeles.

Šajā izsolē par ievērojamām summām tika pārdotas arī citas tehnoloģiju vēstures relikvijas. Dators "Apple-1" ar aksesuāriem tika nosolīts par 375 tūkstošiem dolāru, Stīva Džobsa 1976.gadā parakstīts "Apple Computer Co." čeks - par 112 054 dolāriem, bet pirmās paaudzes četru gigabaitu viedtālrunis "iPhone" neatvērtā iesaiņojumā - par 87 514 dolāriem.

ASV tehnoloģiju kompānija "Apple" fiskālā gada otrajā ceturksnī, kas noslēdzās martā, strādāja ar 24,8 miljardu dolāru peļņu, un tas ir par 4,8% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pirms gada, teikts uzņēmuma publiskotajā paziņojumā.

Peļņas kāpumu veicinājusi viedtelefonu "iPhone" tirdzniecības apjoma palielināšanās par 1,9% līdz 46,8 miljardiem dolāru.

Turklāt viedtālruņu pārdošanas apjoms par aptuveni vienu miljardu dolāru pārsniedzis analītiķu prognozes.

Tikmēr kompānijas ieņēmumi pagājušajā ceturksnī pieauguši par 5% līdz 95,4 miljardiem dolāru, arī pārsniedzot prognozes.

Vienlaikus "Apple" vadītājs Tims Kuks paziņoja, ka uzņēmuma izmaksas pašreizējā ceturksnī saistībā ar ASV ieviestajiem muitas tarifiem, kas jo sevišķi ietekmējuši importu no Ķīnas, varētu sasniegt 900 miljonus eiro.

Mākslīgā intelekta nozari un Volstrītu pirmdien satricinājis sarunbotam "ChatGPT" līdzīga Ķīnas uzņēmuma radīta modeļa nonākšana tirgū, ASV prezidentam Donaldam Trampam uzsverot, ka tas ir modinātāja zvans Silīcija ielejai.

Pagājušajā nedēļā tirgū nonākušais Ķīnas mākslīgā intelekta tehnoloģiju uzņēmuma "DeepSeek" radītais sarunbots "R1" sākotnēji izpelnījās visai niecīgu uzmanību, jo tā izlaišanu aizēnoja Trampa inaugurācija tajā pašā dienā.

Taču pagājušās nedēļas nogalē "R1" kļuva par visvairāk lejupielādētāko bezmaksas lietotni ASV uzņēmuma "Apple" lietotņu veikalā Savienotajās Valstīs, apsteidzot "OpenAI" izlaisto sarunbotu "ChatGPT".

Tomēr tehnoloģiju nozari patiesi satraucis "DeepSeek" apgalvojums, ka tas savu jaunāko modeli "R1" izstrādājis krietni lētāk salīdzinājumā ar apjomīgajām izmaksām, ko būtiski lielāki uzņēmumi investē mākslīgā intelekta tehnoloģiju attīstīšanā, galvenokārt pērkot dārgas "Nvidia" mikroshēmas un programmatūras.

ASV biržās akciju cenas otrdien pārsvarā pieauga, bet Eiropas biržās lielākoties samazinājās.

ASV biržu indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" pieauga, bet indekss "Nasdaq Composite", kas iepriekšējās sešas dienas sasniedza jaunus rekordus, otrdien saruka par 0,4%.

Investori gaida jaunus ziņojumus par ASV uzņēmumu peļņu. Gaidāms, ka trešdien par savu peļņu ziņos "Google" māteskompānija "Alphabet" un "Tesla", kas ir pirmie divi uzņēmumi no tā sauktā ASV tehnoloģiju uzņēmumu "Lieliskā septiņnieka", kas nāks klajā ar jaunākajiem peļņas rezultātiem. Vairāki lielie tehnoloģiju uzņēmumi, tai skaitā "Apple" un "Meta", savus jaunākos rezultātus paziņos nākamnedēļ.

Uzņēmumu peļņas ziņojumi līdz šim liecinājuši par ASV ekonomikas noturīgumu, taču vairākās nozarēs, jo īpaši autobūvē, ASV prezidenta Donalda Trampa piemērotie tarifi lielākajiem tirdzniecības partneriem ir raisījuši bažas par nākotni.

Akciju cenas Volstrītā otrdien kritās, bet Eiropas biržās pieauga, investoriem sākot novirzīt uzmanību no tirdzniecības vienošanām uz kompāniju darbības rezultātiem, kuru publiskošana gaidāma šonedēļ.

Āzijā Šanhajas biržā akciju cenas pieauga, bet Honkongas un Tokijas biržās tās kritās.

Investori turpināja apsvērt nedēļas nogalē panākto Eiropas Savienības (ES) un ASV tirdzniecības vienošanos, kuru daudzas Eiropas valstis uzskatīja par ASV uzvaru.

Stokholmā otro dienu turpinājās Ķīnas un ASV amatpersonu sarunas, kuru mērķis ir novērst ievērojamu muitas tarifu stāšanos spēkā 12.augustā.

ASV dolāra vērtība turpināja pieaugt, sevišķi pret eiro, un arī naftas cenas turpināja palielināties.

Eiro vērtība kritās, "investoriem jautājot, cik pozitīva ASV-ES tirdzniecības vienošanās ir Eiropas Savienībai", sacīja "Trade Nation" vecākais tirgus analītiķis Deivids Morisons.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien kritās bažās par to, ka ASV prezidenta Donalda Trampa tirdzniecības politika var novest pasaules lielāko ekonomiku recesijā.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 4,0%, kas bija straujākais kritums kopš 2022.gada, pēc Trampa atteikšanās izslēgt iespējamību, ka ASV ekonomika šogad varētu nonākt recesijā.

"Šis ir pārejas periods, jo mēs darām kaut ko lielu - mēs Amerikai atgriežam labklājību. Tas prasa mazliet laika," svētdien norādīja Tramps.

Trampa mainīgie lēmumi tirdzniecības politikā ir izraisījuši nervozitāti globālajos tirgos un starp patērētājiem. Ir gaidāms, ka trešdien stāsies spēkā ASV 25% muitas tarifi tērauda un alumīnija importam.

"Šķiet, ka prezidents Tramps ir pametis ASV akciju tirgu un ir gatavs stādīt savu politisko vīziju augstāk par tuvākā termiņa prognozi ASV ekonomikai," sacīja tirdzniecības platformas XTB pētījumu direktore Ketlīna Bruksa.

Globālie akciju tirgi februārī piedzīvoja pamatīgu volatilitāti, galvenokārt dažādu ģeopolitisko notikumu dēļ. Eiropas akcijas turpināja pārspēt sāncenšus no ASV un Ķīnas, pateicoties luksusa un aizsardzības sektora akciju kāpumiem un optimismam par iespējamo miera vienošanos Krievijas-Ukrainas karā.

Tomēr mēneša beigās cerības uz ātru mieru Ukrainā izgaisa pēc skaļa konflikta starp Trampu un Zelenski Ovālajā kabinetā 28. februārī.

Februārī STOXX 600 pieauga par 4,2%, kamēr Vācijas DAX par 5,2%. Tikmēr S&P 500 nokrita par 0,7%, Nasdaq-100 noslīdēja par 1,9%, un Dow Jones zaudēja 1,3%, bet Russell 2000 piedzīvoja lielāko kritumu starp ASV indeksiem, noslīdot par 4,2%. Ķīnas akciju tirgi gan uzrādīja spēcīgu kāpumu, ko veicināja tehnoloģiju sektora akciju rallijs – CSI 300 pieauga par 2,5%, kamēr Shanghai Composite par 2,8%. Kriptovalūtām februāris bija smags – lielākā daļa nokrita par 20-30%, sasniedzot zemākos līmeņus kopš decembra vidus. Bitcoin nokritās zem BTC/USD 90 000, kamēr Ethereum noslīdēja līdz ETH/USD 2 100 līmenim, kas ir ievērojams kritums no ETH/USD 4 000 decembrī, kopumā zaudējot 35% mēneša laikā.

Īstermiņa ieceļošanai Lielbritānijā no 2.aprīļa visiem Eiropas Savienības dalībvalstu, tostarp arī Latvijas pilsoņiem, būs vajadzīga elektroniskā ieceļošanas atļauja (ETA), aģentūrai LETA norādīja Ārlietu ministrijā (ĀM).

ETA būs jākārto ikvienam neatkarīgi no vecuma. To iespējams pieteikt arī citu personu vārdā, piemēram, bērnu, vecvecāku. ETA būs vajadzīga arī tām personām, kuras Lielbritānijā ieceļo tranzītā, izņemot gadījumus, kad persona nepamet lidostas tranzīta zonu un neiziet Lielbritānijas robežkontroli.

ETA būs piesaistīta personas pasei un būs derīga divus gadus. Patlaban maksa par ETA pieteikšanu ir 12 eiro, taču no 9.aprīļa maksu paaugstinās līdz 19 eiro. Lēmumu par ETA piešķiršanu pieņems vidēji trīs darba dienu laikā.

ETA sistēma neattiecas uz personām, kurām ieceļošanai Lielbritānijā vajadzīga vīza, personām, kuras saņēmušas ilgstošas uzturēšanās atļaujas, tostarp pastāvīgās un pagaidu uzturēšanās statusu, Lielbritānijas un Īrijas pilsoņiem. Uzrādot rezidenci apliecinošu dokumentu, ETA sistēma neattiecas arī uz Īrijā, Gērnsijā, Džērsijā un Menas salā pastāvīgi dzīvojošām personām, kuras ieceļo Lielbritānijā no šīm teritorijām.

Akciju un naftas cenas pasaules biržās ceturtdien kritās un ASV dolāra vērtība samazinājās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa trešdienas paziņojuma par muitas tarifu noteikšanu ārvalstu preču importam.

ASV dolāra vērtība pret eiro samazinājās par 2,6%, kas bija straujākais vienas dienas kritums 10 gadu laikā. Tā ievērojami kritās arī pret Japānas jenu un britu mārciņu.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" saruka par 6,0%, bet indeksa "Standard & Poor's 500" kritums par 4,8% bija straujākais kopš 2020.gada.

"Gan akciju cenu, gan ASV dolāra vērtības vienlaicīgais kritums daudz pasaka par investoru uzticēšanos Trampa tirdzniecības politikai," sacīja "City Index" un "FOREX.com" analītiķis Favads Razakzada.

Apģērba ražošanas uzņēmumu, kas izmanto lētu darbaspēku fabrikās ārvalstīs, akciju cenas krasi saruka. "Nike" akcijas cena kritās par vairāk nekā 11%, bet "Gap" akcijas cena - par vairāk nekā 20%.

Latvijas telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums LMT 2025. gada pirmajā ceturksnī turpinājis mērķtiecīgu izaugsmi: uzņēmuma apgrozījums bijis par 5,2 % lielāks nekā pērn tādā pašā periodā, savukārt LMT grupas peļņa pirms procentu maksājumiem, nodokļiem un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) sasniegusi 22,4 miljonus eiro, kas ir par 8,8 % vairāk nekā 2024. gada pirmajā ceturksnī.

“Pārmaiņas un inovācijas ir viens no LMT virzītājspēkiem, jo tikai nemitīga jaunu tehnoloģiju, tirgu un pakalpojumu apgūšana var nodrošināt Latvijai starptautiskās līderpozīcijas tehnoloģiju jomā. Tāpēc arī šogad mūsu galvenais fokuss ir eksporta pieaugums, jaunu risinājumu izstrāde, pakalpojumu un produktu attīstīšana aizsardzības nozarē un starptautiskās konkurētspējas palielināšana,” saka LMT prezidents Juris Binde.

Koncentrējoties galvenokārt uz eksporta izaugsmi un 5G risinājumu attīstību, uzņēmums gada pirmajos trīs mēnešos guvis ievērojamu rentabilitātes pieaugumu. Būtiski audzis arī LMT investīciju apjoms - tīkla noturībā, kiberdrošībā un attīstībā ieguldīts divreiz vairāk līdzekļu nekā pagājušā gada sākumā – 6,6 miljoni eiro. LMT turpina ieguldīt ne tikai kopējā tīkla drošībā un noturībā, bet arī pasargā klientus no iespējamās krāpniecības. No marta brīdināšanas funkcionalitāte par interneta vietnes potenciālo bīstamību bez papildu maksas nodrošināta ne tikai LMT internetam datoros, bet arī telefonos. Ja klients mēģinās ieiet nedrošā vietnē, datora vai telefona ekrānā parādīsies brīdinājums, ka šī vietne var saturēt ļaunprātīgu programmatūru, vīrusu vai tajā ir konstatētas krāpnieciskas lapas pazīmes. Tad jau pats klients pieņems lēmumu turpināt lietot attiecīgo vietni vai nē.

Turpinot piesaistīt sadarbības partnerus no jaunuzņēmumu vides, apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmums Balcia uzsācis sadarbību ar strauji augošo Igaunijas maksājumu un e-komercijas risinājumu nodrošinātāju Montonio, kas turpmāk Balcia mobilajā lietotnē Baltijas valstīs un Polijā nodrošinās jaunākās paaudzes tiešsaistes maksājumu risinājumus.

“Jau vairākus gadus Balcia mērķtiecīgi sadarbojas ar jaudīgiem jaunuzņēmumiem, kuru piedāvātie risinājumi palīdz gan uzlabot klientu pieredzi, gan optimizēt uzņēmuma darbību,” norāda Balcia valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus.

Sadarbība ar Montonio padarīs Balcia produktu iegādi klientiem vēl ērtāku un ātrāku, jo Balcia mobilajā lietotnē maksājumus varēs veikt, izmantojot sev piemērotāko maksājuma veidu, tostarp Apple Pay un Google Pay, bet Polijas iedzīvotājiem šī sadarbība nodrošina integrāciju ar reģionā nozīmīgāko mobilo maksājumu platformu BLIK, ļaujot viedtālruņu lietotājiem veikt ātrus un drošus maksājumus.

Balcia un Montonio turpinās kopīgi strādāt pie jaunu un mūsdienīgu funkciju izstrādes. “Ņemot vērā straujo tehnoloģiju attīstību, pārskatāmā nākotnē Balcia mobilajā lietotnē plānots nodrošināt ērti lietojamus abonēšanas maksas pakalpojumus. Paredzēts, ka Balcia būs viena no pirmajām, kas sadarbībā ar partneri šos pakalpojumus sāks piedāvāt," norāda Balcia valdes priekšsēdētājs.

Leģendārais amerikāņu investors Vorens Bafets paziņojis, ka gada beigās plāno atkāpties no savas holdingkompānijas "Berkshire Hathaway" vadītāja amata.

"Berkshire Hathaway" ikgadējā akcionāru sapulcē Nebraskas štata Omahā 94 gadus vecais Bafets pavēstīja, ka plāno ierosināt direktoru padomei viņa vietā par uzņēmuma vadītāju iecelt Gregu Eibelu, kuru viņš jau agrāk bija nosaucis par savu pēcteci.

62 gadus vecais Eibels pašlaik ir "Berkshire Hathaway" direktoru padomes priekšsēdētāja vietnieks un "Berkshire Hathaway" meitasuzņēmuma "Berkshire Hathaway Energy" vadītājs.

Bafets sacīja, ka pēc vadītāja amata atstāšanas viņš būs gatavs dot padomus, bet lēmumus pieņems Eibels.

"Berkshire Hathaway" portfelī ir apdrošinātājs "Geico", dzelzceļa uzņēmums BNSF, ātrās ēdināšanas ķēde "Dairy Queen" un bateriju ražotājs "Duracell", kā arī "Apple", "Coca-Cola" un daudzu citu uzņēmumu akcijas..

Ķīnas uzņēmumam "ByteDance" piederošā videoplatforma "TikTok" svētdien atkal ir pieejama lietotājiem ASV.

"TikTok" nebija pieejama lietotājiem ASV kopš sestdienas vakara pirms tam, kad svētdien spēkā stājās federālais aizliegums platformai, kamēr tā netiek pārdota ar Ķīnu nesaistītiem pircējiem.

Taču aizejošā ASV prezidenta Džo Baidena administrācija bija apliecinājusi, ka nesteigsies ar aizlieguma izpildi, jo pirmdien darbu sāks jaunievēlētā prezidenta Donalda Trampa administrācija, kurai vajadzētu pieņemt turpmākus lēmumus.

Tramps, kurš iepriekš bija atbalstījis platformas aizliegumu, svētdien solīja, ka, stājoties amatā, dos rīkojumu atlikt aizlieguma izpildi, lai dotu iespēju "ByteDance" noslēgt darījumu par meitasuzņēmuma ASV likteni.

Ierakstā savā sociālajā medijā "Truth Social" Tramps aicināja ASV kļūt par 50% "TikTok" līdzīpašnieku, jo lietotnes vērtība varētu sasniegt "simtiem miljardu dolāru, varbūt pat triljonus".

SIA "Depozīta iepakojuma operators" (DIO) sadarbībā ar mazumtirgotāju SIA "Elvi Latvija" sācis pilotprojektu, kurā 50 "Elvi" taromātos iedzīvotāji depozīta maksu varēs izvēlēties saņemt bankas kontā, izmantojot "Swedbank" izstrādāto "dPays" risinājumu, informēja DIO.

Plānots, ka pēc pilotprojekta noslēguma DIO pakāpeniski ieviesīs jauno funkcionalitāti visā Latvijas taromātu tīklā.

Lai saņemtu depozīta maksu bankas kontā, lietotājam, nododot iepakojumus pirmo reizi, būs nepieciešams reģistrēties vietnē "dPays.eu" un izveidot profilu. Vietnē iespējams reģistrēties ar "Google" kontu, "Apple" kontu vai e-pastu un paroli.

Pēc tam vietnē būs nepieciešams pievienot bankas kontu - "dPays" profilam iespējams pievienot jebkuras Baltijā strādājošas bankas kontu.

Savukārt pēc tam vietnē būs jānospiež poga "Skenēt depozīta kodu", un tad būs nepieciešams skenēt uz taromāta ekrāna esošo kvadrātkodu.

Atkarībā no saņēmēja bankas depozīta maksa tiks ieskaitīta norādītajā kontā vienas minūtes līdz dažu stundu laikā. Lielāko Latvijas banku kontos maksājums tiks ieskaitīts dažu minūšu laikā.