Kāpēc TSI varētu būt nepieciešama visa enerģija, ko Rīgas HES saražo vairāku mēnešu laikā? Kā aprēķināt, cik elektromobiļu un uzlādes staciju patiesībā vajadzīgs Rīgai, lai tā neatpaliktu no citām Eiropas galvaspilsētām? Un kā tas viss saistīts ar mākslīgo intelektu (MI)? Par to, kā augstskola “pieradina” MI, mēs runājām ar vienu no vadošajiem Latvijas speciālistiem šajā jomā - profesoru Dmitriju Pavļuku, maģistra programms “Datu analītika un mākslīgais intelekts” direktoru un TSI Datu analīzes un mākslīgā intelekta pētniecības klastera vadītāju.

Dmitrij, kas ļauj mums saukt TSI par līderi mākslīgā intelekta jomā?

- Pirmām kārtām, mēs bijām pirmā augstskola Latvijā, kas piedāvāja augstāko izglītību šajā jomā. Mums ir unikālas izglītības programmas, kas pilnībā fokusētas uz mākslīgo intelektu un izstrādātas sadarbībā ar britu universitāti UWE Bristol. Tā ir bakalaura programma “Datorzinātnes: Mākslīgais intelekts”, kuru īstenojam kopš 2020. gada, un maģistra programma “Datu analītika un mākslīgais intelekts”.

ASV tehnoloģiju lieluzņēmums "Apple" pirmdien pārsūdzēja Eiropas Komisijas (EK) noteikto 500 miljonu eiro sodu un kritizja Briseli par uzņēmuma piespiešanu ieviest izmaiņas.

EK aprīlī noteica 500 miljonu eiro sodu "Apple", apgalvojot, ka uzņēmums ir ierobežojis lietotņu izstrādātāju iespējas tirgot savus produktus ārpus "Apple" lietotņu veikala, tādējādi liedzot lietotājiem iespēju saņemt lētāku pakalpojumu, kas ir pretrunā bloka digitālās konkurences noteikumiem.

"Šodien mēs iesniedzām apelācijas sūdzību, jo uzskatām, ka Eiropas Komisijas lēmums un bezprecedenta naudas sods ir daudz lielāks par tiesību aktos noteikto," paziņoja "Apple".

"Kā parādīs mūsu pārsūdzība, komisija noteic, kā mēs pārvaldām savu veikalu, un uzspiež uzņēmējdarbības noteikumus, kas ir mulsinoši izstrādātājiem un kaitē lietotājiem. Mēs tos izpildījām, lai izvairītos no soda naudām par katru dienu, un informēsim [ES] tiesu par faktiem," tā piebilda.

Uzmanības centrā esot ASV prezidenta Donalda Trampa un miljardiera Īlona Maska konfliktam, akciju cenas Volstrītā ceturtdien samazinājās, bet Eiropā un Āzijā mainījās bez vienotas tendences.

Galvenie ASV biržu indeksi ceturtdien samazinājās, un Maskam piederošā elektromobiļu būves uzņēmuma "Tesla" akcijas cena saruka par vairāk nekā 14%.

Prezidents ceturtdien kritizēja Masku, kurš nopēlis Trampa virzīto likumprojektu, kas paredz plašus nodokļu atvieglojumus un tēriņu samazināšanu, kā arī draudēja anulēt valdības noslēgtos līgumus ar Maska uzņēmumiem. Masks savukārt paziņoja, ka Tramps bez viņa atbalsta būtu zaudējis ASV prezidenta vēlēšanās.

Neskatoties uz Trampa un Maska savstarpējiem apvainojumiem, situācija akciju tirgos ceturtdien bija samērā laba, norādīja "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs.

Ceturtdien notika arī akcionāru ilgi gaidītā Trampa un Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina telefonsaruna, kas galvenokārt bija veltīta tirdzniecībai. Tramps savā platformā "Truth Social" paziņoja, ka saruna ilga aptuveni pusotru stundu un beidzās ar secinājumu, kas šķietot ļoti pozitīvs abām pusēm. Viņš piebilda, ka ASV un Ķīnas pārstāvji drīzumā rīkos jaunu tikšanos.

Mākslīgais intelekts (MI) ir klātesošs mūsu ikdienā, darbā, izglītībā un informācijas apritē, bieži vien mums to nemaz neapzinoties. Vienlaikus ar dažādu risinājumus attīstību aug arī sabiedrības bažas un piesardzība.

Saskaņā ar kompānijas “KPMG” un Melburnas Universitātes 2025. gada pētījumu, 54% cilvēku kopumā nevēlas uzticēties MI, bet 65% novērtē tā sniegtās tehniskās iespējas. Tas liecina, ka cilvēki arvien biežāk sastopas ar MI, bet vienlaikus jūtas nedroši par dažādiem riskiem, ietekmi uz sabiedrību un ētisko izmantošanu. Uzticēšanos iespējams veicināt tikai ar caurspīdīgu normatīvo regulējumu, skaidriem lietošanas principiem un sabiedrības izglītošanu. Šajā attīstības etapā piesardzība ir ne tikai saprotama, bet pat vajadzīga - īpaši laikā, kad pieaug dezinformācijas, dziļviltojumu un datu izmantošanas riski, tomēr svarīgi atcerēties, ka MI pats par sevi nav ļauns vai labs, tam nav jūtu, nodomu vai politiskās pārliecības.

Karstums, saule un ūdens rada lielāku slodzi matiem nekā šķiet sākumā. Vasaras laikā mati kļūst sausāki, trauslāki un zaudē savu spīdumu, īpaši, ja tie nav aizsargāti. Tādēļ ir svarīgi jau laicīgi ieviest vienkāršus, bet efektīvus kopšanas paradumus, lai mati arī šajā sezonā izskatītos veselīgi. Viens no populārākajiem veidiem, kā pasargāt matus, ir izmantot dabīgās eļļas – piemēram, labākā lavandas eļļa palīdzēs saglabāt mitrumu un mazināt sausumu pēc sauļošanās vai baseina apmeklējumiem.

Matu Mitrināšana, Īpaši Vasaras Sezonā, Ir Ļoti Svarīga

Sausums ir viens no lielākajiem matu ienaidniekiem vasarā – saules stari, sāļais jūras ūdens un hlorēts baseina ūdens kaitē matiem. Rezultātā – mati kļūst lūstoši, nedzīvi un grūti ieveidojami.

Dabīgie līdzekļi, piemēram, alvejas želeja, kokosriekstu eļļa un lavandas eļļa, palīdz saglabāt mitrumu ne tikai matos, bet arī galvas ādā. Ieteicams reizi nedēļā veikt mitrinošu masku – sajauc kokosriekstu eļļu ar dažiem pilieniem lavandas eļļas, uzklāj uz matiem un atstāj iedarboties vismaz 30 minūtes. Pēc tam rūpīgi izskalo ar siltu ūdeni un maigu šampūnu.

Aizsardzība Pret Saules Stariem

Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Ir dažādas privāto investīciju kontroles formas, tomēr viena no populārākajām, kas nodrošina caurspīdīgumu un atklātību pārējai sabiedrībai, ir Family office jeb latviski ģimenes investīciju uzņēmums. Vairums ģimeņu izvēlas konsultantu kompānijas, kuras diemžēl neizpauž klientu vārdus, tomēr lielākie bieži veido savus uzņēmumus ģimenes investīciju pārvaldībai. Dienas Bizness Latvijā identificēja divus šādus uzņēmumus – SIA Pirmdiena un AS ALPPES Capital, no kuriem viena investīcijas izvēlējāmies papētīt sīkāk, lai saprastu Latvijas flagmaņa preferences.

Kas ir ģimenes birojs? Vai Latvijā tādi ir?

Pēc būtības Family office ir ģimenes investīciju uzņēmums, kura pamatmērķis ir audzēt turīgas ģimenes kapitālu un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Vairumā gadījumu šādus uzņēmumus vada algoti investīciju speciālisti, nevis paši ģimenes locekļi. Izņēmumi dažkārt ir pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmumi, kuros dibinātāji parasti ir tie, kuri kapitālu ir nopelnījuši un uzņēmumu dibina, lai tas paliktu pēc viņiem un nodrošinātu pārticību bērniem un bērnubērniem, tomēr jau savas dzīves laikā viņi vadību visbiežāk nodod algota profesionāļa rokās. Neatkarīgus vadītājus parasti izvēlas, lai izvairītos no interešu konfliktiem, konfliktiem ģimenes locekļu vidū. Vadītāja uzdevums ir saglabāt neitralitāti, identificēt riskus un izvairīties no emocionāliem investīciju lēmumiem, kurus ģimenes locekļi, iespējams, varētu pieņemt, ja paši vadītu uzņēmumu. Ir divu veidu ģimenes investīciju uzņēmumi: single-family office un multi-family office. Multi-family office apkalpo vairākas ģimenes, profesionāli sniedzot aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Tieši par šiem uzņēmumiem ir Dienas Biznesa piezīme, ka viņi nestāsta par saviem klientiem.

Akciju cenas Volstrītā pirmdien kritās, ASV prezidenta Donalda Trampa agresīvajai tirdzniecības politikai atkal izvirzoties priekšplānā un atjaunojot bažas par tirdzniecības kariem un inflāciju. Eiropas biržās akciju cenas pārsvarā pieauga.

"Tarifu draudi šonedēļ atkal izvirzījās priekšplānā, sekojot tālākai notikumu attīstībai nedēļas nogalē," atzīmēja "Interactive Investor" tirgu pārzinis Ričards Hanters.

Tramps nedēļas nogalē paziņoja, ka no pirmdienas izsūtīs pirmās 15 vēstules, informējot ārvalstis par jauno muitas tarifu piemērošanu. Viņš pirmdien nosūtīja vēstules Japānas un Dienvidkorejas līderiem, informējot viņus par 25% muitas tarifu spēkā stāšanos no 1.augusta, ja šīs valstis nepanāks tirdzniecības vienošanās ar ASV.

Tramps nosūtīja līdzīgas vēstules uz Dienvidāfriku, Malaiziju, Mjanmu, Laosu un Kazahstānu, paziņojot par muitas tarifu piemērošanu to precēm 25% līdz 40% apmērā.

Miljardieris Īlons Masks ceturtdien paziņoja, ka Donalds Tramps bez viņa atbalsta būtu zaudējis ASV prezidenta vēlēšanās.

"Bez manis Tramps būtu zaudējis vēlēšanās," Musks raksta platformā "X". "Tāda nepateicība."

Tramps ceturtdien Baltā nama Ovālajā kabinetā tikšanās laikā ar Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu pauda nožēlu par attiecību pasliktināšanos ar Masku, kurš nopēlis Trampa virzīto likumprojektu, kas paredz plašus nodokļu atvieglojumus un tēriņu samazināšanu, un tam ir centrālā loma viņa iekšpolitiskajā darba kārtībā.

Tramps izteica pieņēmumu, ka Maskam pietrūkst atrašanās Baltajā namā un viņam ir "Trampa trakuma sindroms".

"Īlonam un man bija lieliskas attiecības. Es nezinu, vai mums tādas vairs būs," sacīja Tramps.

Viņš sacīja, ka ir daudz palīdzējis Maskam, un noraidīja miljardiera centienus panākt viņa ievēlēšanu pagājušajā gadā, apgalvojot, ka viņš būtu uzvarējis pat bez Maska palīdzības, kas ietvēra vismaz 250 miljonu dolāru tēriņus viņa kampaņas atbalstam pagājušajā gadā.

Miljardieris Īlons Masks trešdien paziņoja, ka izbeidz savu lomu ASV valdībā, ko viņš bija pildījis federālo izdevumu samazināšanai, neilgi pēc savu iebildumu izteikšanas pret prezidenta Donalda Trampa valdības izdevumu likumprojektu.

"Tā kā mans paredzētais laiks īpašā valdības darbinieka lomā tuvojas beigām, es vēlos pateikties prezidentam Donaldam Trampam par iespēju samazināt izšķērdīgos izdevumus," Masks rakstīja savā sociālo mediju platformā "X".

"Valdības efektivitātes departamenta (DOGE) misija laika gaitā tikai kļūs stiprāka, tai kļūstot par dzīvesveidu valdībā," piebilda Masks.

Masks neilgi pirms tam paziņoja, ka Trampa likumprojekts palielinās budžeta deficītu un graus DOGE darbu, kura gaitā tika atlaisti desmitiem tūkstoši cilvēku.

Masks arī žēlojās, ka DOGE ir kļuvis par "peramo zēnu", uz kuru tiek izgāzta neapmierinātība ar Trampa administrāciju.

"Es tiešām biju vīlies, redzot lielo izdevumu likumprojektu, kas palielina budžeta deficītu, nevis to samazina, un grauj darbu, kuru veic DOGE komanda," Masks sacīja intervijā telekanālam "CBS News", kuras izvilkums tika pārraidīts otrdienas vakarā.

ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka atsauc Īlona Maska tuva sabiedrotā tehnoloģiju miljardiera Džareda Aizekmena kandidatūru Nacionālās aviācijas un kosmosa administrācijas (NASA) vadītāja amatam.

Tramps pērn decembrī vēl pirms atgriešanās prezidenta amatā sacīja, ka vēlas, lai nākamais NASA vadītājs būtu tiešsaistes maksājumu uzņēmējs Aizekmens, kas ir izgājis atklātā kosmosā.

Taču nedēļas nogalē viņš savā platformā "Truth Social" paziņoja, ka "pēc rūpīgas iepriekšējo saišu izvērtēšanas es atsaucu Džareda Aizekmena kandidatūru NASA vadītāja amatam".

"Es drīzumā paziņošu par jaunu kandidātu, kas būs orientēts uz misiju un izvirzīs Ameriku kosmosā pirmajā vietā," norādīja Masks.

Laikraksts "New York Times" iepriekš ziņoja, ka ir gaidāms šāds solis, jo prezidents uzzinājis, ka Aizekmens ziedojis naudu prominentiem demokrātiem.

Jautāts par šo laikraksta publikāciju, Baltais nams ziņu aģentūrai AFP e-pastā atbildēja, ka ir "būtiski, lai nākamais NASA vadītājs pilnībā atbilstu prezidenta Trampa programmai "Amerika pirmajā vietā"".

ASV prezidenta Donalda Trampa kampaņas dāsnais finansētājs un nesenais sabiedrotais Īlons Masks sestdien paziņojis par jaunas partijas dibināšanu.

Masks platformā "X" pavēstīja, ka dibina "Amerikas partiju".

Iepriekš miljardieris aptaujāja "X" lietotājus, vai viņam vajadzētu nodibināt jaunu partiju, lai dotu cilvēkiem neatkarību no pašreizējās ASV divu partiju sistēmas.

"Šodien tiek dibināta "Amerikas partija", lai atgrieztu jums brīvību," sestdien paziņoja Masks. Pagaidām gan nav skaidrs, vai Masks jau ir spēris visus nepieciešamos soļus, lai oficiāli reģistrētu jauno partiju.

Trampa un Maska attiecības strauji pasliktinājās un pārauga savstarpējos un publiskos apvainojumos pēc tam, kad Masks kritizēja Trampa nodokļu samazināšanas un tēriņu likumprojektu.

29.maijā Masks paziņoja, ka izbeidz savu lomu ASV valdībā, kur viņš vadīja Valdības efektivitātes departamentu (DOGE).

ASV prezidents Donalds Tramps svētdien nosodīja sava bijušā sabiedrotā Īlona Maska paziņojumu par jaunas politiskas partijas dibināšanu, ieceri dēvējot par "smieklīgu", pēc tam kad Masks, kas vēl nesen atbalstīja republikāņus, bija paziņojis, ka vēlas mest izaicinājumu ASV "vienpartijas sistēmai".

"Manuprāt, ir smieklīgi dibināt trešo partiju," žurnālistiem sacīja Tramps. "Vienmēr ir bijusi divpartiju sistēma, un es uzskatu, ka trešās partijas dibināšana vienīgi vairo apjukumu."

"Trešās partijas nekad nav darbojušās. Tāpēc viņš var ar to izklaidēties, bet, manuprāt, tas ir smieklīgi," norādīja prezidents.

Maskam izraisījies konflikts ar Trampu saistībā ar prezidenta milzīgo izdevumu plānu. Uzņēmējs brīdinājis, ka tas izraisīs ASV parāda sprādzienu, un solījis darīt visu iespējamo, lai sakautu likumdevējus, kas par to balsoja.

Sestdien Masks paziņoja par Amerikas partijas veidošanu, ar kuras palīdzību viņš mēģinās šos solījumus izpildīt.

Tramps apgalvo, ka Masks vēršas pret viņu, jo tēriņu likums samazina subsīdijas elektriskajiem transportlīdzekļiem.

Zviedrijas pensiju fonds AP7 iekļāvis tā dēvētajā melnajā sarakstā ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmumu "Tesla", jo tas Savienotajās Valstīs neievēro darba tiesības, un pārdevis visas sev piederošās kompānijas akcijas.

Fonda paziņojumā teikts, ka tas ir nolēmis iekļaut "Tesla" melnajā sarakstā saistībā ar arodbiedrību tiesību pārkāpumiem ASV.

"Neraugoties uz dialogu vairāku gadu garumā ar "Tesla", tai skaitā akcionāru priekšlikumiem sadarbībā ar citiem investoriem, uzņēmums nav veicis pietiekamus pasākumus, lai risinātu šos jautājumus," norādīja fonds.

AP7 preses pārstāve ziņo, ka fonds maija beigās pārdevis visas sev piederošās "Tesla" akcijas 13 miljardu kronu (1,1 miljards eiro) apmērā.

Šīs akcijas veidojušas 1% no fonda kopējiem aktīviem.

Jau ziņots, ka aprīlī Zviedrijas apdrošināšanas uzņēmums "Folksam" pārdeva sev piederošās "Tesla" akcijas, ņemot vērā autoražotāja pastrādātos darbinieku tiesību pārkāpumus.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien mainījās bez vienotas tendences, stājoties spēkā ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktajiem muitas tarifiem desmitiem valstu preču importam.

"Šis tarifu jautājums vēl nomāc tirgu, kas savā ziņā pārdomā, ko tas varētu nozīmēt inflācijas ziņā un ko tas varētu nozīmēt peļņas ziņā," sacīja "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs.

Tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenas pieauga, pateicoties Trampa solījumam neattiecināt 100% tarifu mikroshēmām uz kompānijām, kas ievērojami investē ASV vai apņemas to darīt.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" pieauga līdz jaunam visu laiku augstākajam līmenim, bet indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" kritās.

"Apple" akcijas cena kāpa par 3,2%, turpinot pieaugt pēc "Apple" vadītāja Tima Kuka trešdien paustā solījuma par jaunām investīcijām ASV.

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien paziņoja, ka ASV noteiks "aptuveni 100%" muitas tarifu importētām pusvadītāju mikroshēmām.

Tramps sacīja, ka mikroshēmu ražotāji varētu izvairīties no šī tarifa, investējot to ražošanā Savienotajās Valstīs.

Tramps, piedaloties preses konferencē līdz ar "Apple" vadītāju Timu Kuku, sacīja, ka jaunais tarifs neietekmēs kompānijas, kas jau būvē ražotnes ASV vai plāno to darīt.

Viņš pauda pārliecību, ka šis solis veicinās mikroshēmu ražošanu ASV. Nozares eksperti gan atzīmē, ka šādu rūpnīcu uzcelšanai bieži vajadzīgi vairāki gadi un miljardiem ASV dolāru.

Domājams, ka šādu tarifu noteikšana, nenosakot izņēmumus lieliem piegādātājiem, izraisīs elektronikas preču cenu celšanos, jo lielākā daļa mikroshēmu tiek ražota Āzijā. Modernos viedtālruņu procesorus, tostarp viedtālruņiem "iPhone", pārsvarā ražo Taivānas uzņēmums TSMC.

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās trešdien pieauga, ko nodrošināja galvenokārt "Apple" un citu lielo kompāniju akciju cenu palielināšanās, tirgiem pievēršot maz uzmanības šonedēļ gaidāmajiem ASV muitas tarifu kāpumiem.

"Apple" akcijas cena kāpa par vairāk nekā 5% pēc Baltā nama amatpersonu teiktā, ka šis uzņēmums plāno papildus kapitāla tēriņus Savienotajās Valstīs 100 miljardu ASV dolāru apmērā.

Pieauga arī "Amazon" un "Google" māteskompānijas "Alphabet" akciju cenas.

Ir gaidāms, ka ceturtdien stāsies spēkā augstāki ASV muitas tarifi desmitiem ekonomiku visā pasaulē, tai skaitā Eiropas Savienībai (ES) un Indijai.

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien parakstīja rīkojumu par papildu 25% muitas tarifa piemērošanu Indijas precēm par to, ka Deli turpina iepirkt Krievijas naftu, kas ir galvenais Maskavas ienākumu avots karam Ukrainā.

"Šo tirgu uzkurina entuziasms. (..) Varbūt tarifu ietekme nebūs tik liela, kā sākotnēji baidījās investori," sacīja "Cresset Capital Management" analītiķis Džeks Ablins.

Latvijā ir iespējams, ka viens cilvēks, aktīvi rīkojoties, var apturēt vismaz 30 miljonus vērtu būvprojektu, kas guvis vairākuma atbalstu sabiedriskajā apspriešanā, apstiprināts būvvaldē un lielā daļā sabiedrības raisījis cerības par vietas attīstību.

Dienas Bizness pārliecinājās, caurlūkojot Liepājas vēsturiskās peldu iestādes Miķeļa Valtera ielā 13, tautā sauktas par Vannu māju, pārbūves un attīstības projektu.

Projekts iesprūdis tiesā

Liepājas Vannu mājas stāsts ir traģisma pilns, jo pēdējos 30 gadus pēc Latvijas brīvvalsts atjaunošanas šai vietai nav īsti veicies. Pagājušā gadsimta 30-tajos slavenās kūrortvietas enkurs – Vannu māja - tā arī stāvēja tukša. Šajā laikā ir bijušas dažādas idejas par projekta iedzīvināšanu, tomēr viss atdūrās naudā. Vannas, kas vēl bija saglabājušās, pirms dekādes nonāca kāda Liepājas viesnīcnieka īpašumā un vismaz kalpoja noderīgi, bet pati ēka turpināja liecināt, ka ne viss vēl pilsētā sakārtots. 2021. gadā SIA Liepojos kopos, kur investori ir kaimiņzemes Lietuvas uzņēmēji, uzsāka vietas izpēti, un jau drīzumā notika ideju konkurss par to, kā vieta varētu izskatīties.

Kapitāla piesaiste Baltijas uzņēmumiem šobrīd ir dārgāka nekā citviet Eiropā, taču lielu daļu no prēmijas, kas tiek maksāta investoriem, veido reģiona specifika, nevis pašu uzņēmumu riska profils.

Kas veido naudas cenu Baltijā?

No teorijas viedokļa ilgtermiņā nav iespējams panākt augstu atdevi pie zema riska – šie abi faktori savstarpēji cieši korelē, un kapitāla cena tiešā veidā atspoguļo riska līmeni. Viena no riska komponentēm mūsu reģionā ir ģeopolitiskā situācija. Baltijas valstu atrašanās līdzās divām neprognozējamām kaimiņvalstīm un relatīvā karadarbības tuvumā nozīmē, ka investori ģeopolitiskās nenoteiktības apstākļos īpaši rūpīgi vērtē riska un atdeves attiecību, izvēloties drošākus reģionus vai investīcijas, kurās šis risks tiek kompensēts ar augstāku atdevi. Tas nozīmē, ka uzņēmums no Portugāles, kas darbojas identiskā biznesa segmentā apstākļos, kad citi mainīgie kapitāla tirgus kritēriji ir vienādi, kapitālu varēs piesaistīt par dažiem procentiem lētāk nekā līdzvērtīgs uzņēmums no Latvijas. Ja nenotiks kādas fundamentālas izmaiņas ģeopolitikā, šis risks tuvākajos gados Baltijā saglabāsies augstāks un tas būs redzams kapitāla cenā.

ASV Federālā starptautiskās tirdzniecības tiesa trešdien atzina, ka prezidents Donalds Tramps, nosakot lielāko daļu muitas importa tarifu, pārkāpis savas pilnvaras, tādēļ tiesa likusi šos tarifus bloķēt.

Tiesa devusi Trampa administrācijai desmit dienas, lai apturētu tarifu darbību, tomēr lielākā daļa tarifu jau ir apturēti, lai, kā paziņojis Tramps, ASV varētu sarunās panākt tirdzniecības vienošanas ar valstīm, kurām šie tarifi tika noteikti.

Trampa administrācija tirdzniecības tiesas spriedumu pārsūdzēja apelācijas tiesā jau dažu minūšu laikā pēc tā pasludināšanas.

Ja apelācijas tiesa atstās spēkā tirdzniecības tiesas spriedumu, to vēl varēs pārsūdzēt ASV Augstākajā tiesā.

Arī tad, ja ASV administrācija tiesas prāvās uzvarēs, tirdzniecības tiesas spriedums tiek uzskatīts par būtisku triecienu Trampa ekonomikas politikai. Pēc sprieduma pasludināšanas sākās kāpums pasaules akciju tirgos un pieauga ASV dolāra kurss.

Mūsdienu mainīgajos tirgus apstākļos uzņēmumi arvien stratēģiskāk izmanto banku sniegtās finansēšanas iespējas, fokusējoties uz trīs galvenajām prioritātēm: apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanu ikdienas darbībai, tehnoloģiju un telpu modernizāciju, kā arī investīcijām ilgtspējīgos risinājumos.

Šī gada pirmajā ceturksnī Luminor banka mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) attīstībai izsniegusi par 25% lielāku finansējumu, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Kādiem nolūkiem uzņēmumi biežāk izmanto banku sniegto finansējumu.

Mazie un vidējie uzņēmumi biežāk izvēlas kredītu biznesa attīstībai, īpaši izmantojot iespēju saņemt aizdevumus ar zemākiem procentiem, piemēram, sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku. Šī gada pirmajos trīs mēnešos Luminor banka jau piešķīrusi 33,3 miljonus eiro, kas ieguldīti mazo un vidējo uzņēmumu biznesa attīstībā. Bankas novērojumi liecina, ka uzņēmumu ieguldījumi veicinājuši to izaugsmi, paplašinot darbības apjomus un uzlabojot ražošanas efektivitāti. Visaktīvāk finansējumu izmantojuši transporta, administratīvo pakalpojumu, lauksaimniecības un mežsaimniecības, kā arī nekustamo īpašumu nozares uzņēmumi.

Globālais sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) tirgus 2025. gada pirmajā pusgadā izturēja ģeopolitisku notikumu izraisītas ekonomiskās svārstības, un lielākajos tirgos – ASV, Ķīnā un Eiropā – ir iezīmējušās skaidras šī gada tendences.

Saskaņā ar profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY datiem, sešu mēnešu laikā visā pasaulē notika 539 IPO, kuru ietvaros piesaistīti kopumā 61,4 miljardi ASV dolāru (aptuveni 53 miljardi eiro). Salīdzinājumā ar to pašu periodu 2024. gadā, kopējais piesaistītā kapitāla apjoms pieaudzis par 17%.

Iedvesmojoši piemēri no Zviedrijas un Polijas

Šogad vislielāko investoru interesi Eiropā izpelnījušies tehnoloģiju, veselības aprūpes un mobilitātes pakalpojumu nozares uzņēmumi. Par līderi Eiropas IPO tirgū kļuva veselības aprūpes un dzīvības zinātņu uzņēmums Asker Healthcare Group AB, kas martā veiksmīgi debitēja NASDAQ OMX Stokholmas biržā, piesaistot investīcijās vairāk nekā 1 miljardu ASV dolāru. Starp pieciem lielākajiem IPO Eiropā šajā pusgadā ierindojās vēl divi Zviedrijas uzņēmumi – aktīvu un investīciju pārvaldības uzņēmums Roko AB un spēļu industrijas uzņēmums Hacksaw AB. Tieši Hacksaw AB jūnijā īstenoja lielāko IPO Eiropā 2025. gada otrajā ceturksnī, piesaistot gandrīz 352 miljonus ASV dolāru.Eiropas piecu lielāko IPO vidū bija arī Spānijas ceļojumu tehnoloģiju uzņēmums HBX Group, kas piesaistīja vairāk nekā 774 miljonus ASV dolāru, un Polijas veselības testēšanas pakalpojumu uzņēmums Diagnostyka SA, kas nodrošināja 418 miljonus ASV dolāru. Šie notikumi Polijas un Ziemeļeiropas biržās skaidri norāda uz augstu IPO aktivitāti Baltijas reģiona kaimiņvalstīs.

Rīgā, Latvijas Universitātes Lielajā aulā, 3. septembrī notiks Eiropas Inovāciju padomes (EIC) Scaling Club Ambīciju forums, kas pulcēs ap 300 Eiropas jauno tehnoloģiju līderus, uzņēmumus, mentorus, investoru un korporatīvos partnerus. Savukārt 4. un 5. septembrī tehnoloģiju tematiku turpinās Eiropas ūdeņraža ieleju investīciju forums.

“Dziļo tehnoloģiju nozare Latvijai ir stratēģiski svarīga, jo tā spēj radīt ievērojami augstāku pievienoto vērtību nekā tradicionālās nozares. Uzņēmumi, kas darbojas, piemēram, robotikas, biotehnoloģiju vai kvantu tehnoloģiju jomā, strādā un attīsta inovatīvus produktus un risinājumus, kuru investīciju piesaistes un eksporta potenciāls ievērojami pārsniedz tradicionālo nozaru rādītājus,” uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktore Ieva Jāgere.

EIC Scaling Club ir Eiropas Inovāciju padomes izveidota kopiena, kurā apvienoti ap 120 dziļo tehnoloģiju uzņēmumi ar augstu izaugsmes potenciālu no visas Eiropas. Tās mērķis ir panākt, lai vismaz 20 % šo uzņēmumu sasniegtu vienradža – miljardu eiro vērtu uzņēmumu – statusu. No Latvijas šobrīd kopienā atlasīti un iekļāvušies divi uzņēmumi – Aerones un Naco Technologies, taču potenciāls ir arī citiem. EIC Scaling Club piesaista arī starptautiskos investorus un lielās korporācijas, kuras meklē sadarbības iespējas ar perspektīviem tehnoloģiju uzņēmumiem.

ASV biržās akciju cenas otrdien pārsvarā pieauga, bet Eiropas biržās lielākoties samazinājās.

ASV biržu indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" pieauga, bet indekss "Nasdaq Composite", kas iepriekšējās sešas dienas sasniedza jaunus rekordus, otrdien saruka par 0,4%.

Investori gaida jaunus ziņojumus par ASV uzņēmumu peļņu. Gaidāms, ka trešdien par savu peļņu ziņos "Google" māteskompānija "Alphabet" un "Tesla", kas ir pirmie divi uzņēmumi no tā sauktā ASV tehnoloģiju uzņēmumu "Lieliskā septiņnieka", kas nāks klajā ar jaunākajiem peļņas rezultātiem. Vairāki lielie tehnoloģiju uzņēmumi, tai skaitā "Apple" un "Meta", savus jaunākos rezultātus paziņos nākamnedēļ.

Uzņēmumu peļņas ziņojumi līdz šim liecinājuši par ASV ekonomikas noturīgumu, taču vairākās nozarēs, jo īpaši autobūvē, ASV prezidenta Donalda Trampa piemērotie tarifi lielākajiem tirdzniecības partneriem ir raisījuši bažas par nākotni.

Latvijā šogad sešos mēnešos reģistrēti kopumā 5096 jauni uzņēmumi, kas ir par 9% jeb 421 uzņēmumu vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina "Lursoft" apkopotie dati.

Tostarp 2025.gada jūnijā reģistrēti 737 jauni uzņēmumi, kas ir par 106 uzņēmumiem mazāk nekā šogad maijā un par 90 uzņēmumiem vairāk nekā pērnā gada jūnijā.

Šogad pirmajā pusgadā likvidēti 4448 uzņēmumi, kas nozīmē, ka faktiskais uzņēmumu skaits Latvijā šajā periodā audzis par 648 uzņēmumiem, informē "Lursoft".

Pagājušajā mēnesī fiksēts mazākais jaunu uzņēmumu skaits viena mēneša laikā šogad. Visaugstākais rādītājs sasniegts janvārī, kad reģistrēti 926 uzņēmumi.

Jūnijā jaunreģistrēto uzņēmumu kopējais pamatkapitāls sasniedza 31,84 miljonus eiro, un "Lursoft" atzīmē, ka jūnijā reģistrēts jauns kopējā pamatkapitāla rekords 2025.gadā.

Aizvadītajā mēnesī reģistrēti četri uzņēmumi ar pamatkapitālu, kas pārsniedz vienu miljonu eiro, tostarp līderim SIA "PSV-group" pamatkapitāls pārsniedz pat 17 miljonu eiro robežu. "Lursoft" izpētījis, ka jūnija izskaņā reģistrētais Alvim Ērglim piederošais "PSV-group" jau kļuvis par SIA "Latvijas aptieka" līdzīpašnieku (60%).