ASV un Eiropas biržās trešdien akciju cenas palielinājās, investoriem pozitīvi reaģējot uz ziņām par ASV un Japānas tirdzniecības vienošanos.

ASV prezidents Donalds Tramps solījis 1.augustā noteikt augstākus muitas tarifus daudzām pasaules valstīm, ja vien šīs valstis pirms tam nepanāks tirdzniecības vienošanās ar ASV. Tas attiecas arī uz Eiropas Savienību (ES).

Pēdējās nedēļās ASV noslēgušas vienošanās ar Filipīnām, Indonēziju, Lielbritāniju un Vjetnamu, bet trešdien Tramps paziņoja par vienošanos, saskaņā ar kuru precēm no Japānas tiks piemērots 15% tarifs. Tramps iepriekš draudēja Japānai ar 25% muitas tarifu no 1.augusta, ja netiks panākta vienošanās.

Ziņas par tirdzniecības vienošanos starp ASV un Japānu veicinājušas investoru optimismu, ka drīzumā varētu tikt noslēgti vēl citi darījumi, norādīja "AJ Bell" investīciju direktors Rass Moulds.

Pieaugot cerībām uz ASV un Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības vienošanos, ASV un Eiropas biržās ceturtdien akciju cenas pārsvarā pieauga.

ASV prezidents Donalds Tramps solījis 1.augustā noteikt augstākus muitas tarifus daudzām pasaules valstīm, ja vien šīs valstis pirms tam nepanāks tirdzniecības vienošanās ar ASV. Tas attiecas arī uz Eiropas Savienību. Investori cer, ka galu galā vienošanās izdosies panākt, un šis optimisms pēdējās nedēļās atspoguļojies arī akciju tirgos.

ASV biržu indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" ceturtdien sasniedza jaunus rekordus, bet indekss "Dow Jones Industrial Average" samazinājās.

Interneta tehnoloģiju kompānijas "Google" mātesuzņēmums "Alphabet" pavēstīja, ka šī gada otrajā ceturksnī strādājis ar 28,2 miljardu dolāru peļņu, un "Alphabet" akcijas cena palielinājās par 0,9%. Savukārt ASV elektroautomobiļu ražošanas uzņēmums "Tesla" paziņoja, ka uzņēmuma peļņa šī gada otrajā ceturksnī sarukusi par 16%. "Tesla" akcijas cena kritās par 8,2%.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien kritās bažās, ka privāto kredītu problēmas var nomākt ASV reģionālās bankas, papildinot bažas par tirdzniecības saspīlējumu un ASV valdības darba apturēšanu. Eiropas biržās akciju cenas pieauga.

Volstrītā akciju cenas dienas sākumā pieauga, bet ap dienas vidu šī tendence mainījās un tās sāka kristies. Visi galvenie ASV biržu indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu.

Āzijas un Eiropas biržās akciju cenas pieauga.

Parīzes biržas indekss palielinājās pēc tam, kad Francijas premjerministrs Sebastjēns Lekornī parlamentā izturēja divus uzticības balsojumus.

Londonas biržas indekss nedaudz pieauga, neraugoties uz datiem par vāju Lielbritānijas ekonomikas izaugsmi.

"Nestle" akcijas cena pieauga par vairāk nekā 9% pēc šī Šveices pārtikas milža paziņojuma, ka tas nākamo divu gadu laikā likvidēs 16 000 darbavietu visā pasaulē.

"United Airlines" akcijas cena saruka par 5,6% pēc ziņojuma par peļņas samazināšanos augstāku izmaksu dēļ.

ASV biržās akciju cenas otrdien pārsvarā pieauga, bet Eiropas biržās lielākoties samazinājās.

ASV biržu indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" pieauga, bet indekss "Nasdaq Composite", kas iepriekšējās sešas dienas sasniedza jaunus rekordus, otrdien saruka par 0,4%.

Investori gaida jaunus ziņojumus par ASV uzņēmumu peļņu. Gaidāms, ka trešdien par savu peļņu ziņos "Google" māteskompānija "Alphabet" un "Tesla", kas ir pirmie divi uzņēmumi no tā sauktā ASV tehnoloģiju uzņēmumu "Lieliskā septiņnieka", kas nāks klajā ar jaunākajiem peļņas rezultātiem. Vairāki lielie tehnoloģiju uzņēmumi, tai skaitā "Apple" un "Meta", savus jaunākos rezultātus paziņos nākamnedēļ.

Uzņēmumu peļņas ziņojumi līdz šim liecinājuši par ASV ekonomikas noturīgumu, taču vairākās nozarēs, jo īpaši autobūvē, ASV prezidenta Donalda Trampa piemērotie tarifi lielākajiem tirdzniecības partneriem ir raisījuši bažas par nākotni.

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās ceturtdien pārsvarā pieauga, tirgiem izvērtējot atšķirīgus nodarbinātības datus un gaidot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) nākamās nedēļas lēmumu par procentlikmēm.

"Facebook" māteskompānijas "Meta" un tehnoloģiju milža "Salesforce" akciju cenu kāpums Volstrītā veicināja indeksa "Nasdaq Composite" palielināšanos. Nedaudz pieauga arī indekss "Standard & Poor's 500", bet indekss "Dow Jones Industrial Average" nedaudz kritās.

Eiropā Londonas, Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi palielinājās.

Bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaitam ASV pagājušajā nedēļā tika reģistrēts negaidīts kritums. Pagājušajā nedēļā ASV saņemts 191 000 jaunu bezdarbnieka pabalsta pieprasījumu, kas ir par 27 000 mazāk nekā iepriekšējā nedēļā, kad atbilstoši pārskatītajiem datiem tādu bijis 218 000.

ASV privātajā sektorā novembrī negaidīti tika likvidēti 32 000 darbavietu, liecina kompānijas ADP apkopotā informācija. Šis kritums pārsteidza analītiķus, kuri bija prognozējuši, ka ASV privātajā sektorā novembrī tiks radīti 10 000 darbavietu.

ASV un Eiropas biržās pirmdien akciju cenas pārsvarā pieauga.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" sasniedza jaunus rekordus, bet indekss "Dow Jones Industrial Average" samazinājās.

"FHN Financial" analītiķis Kriss Lovs norādīja, ka biržās vērojams impulss, skaidrojot to ar ASV ekonomikas perspektīvas uzlabošanos pēc gada sākumā izskanējušjām bažām par iespējamo recesiju. Vienlaikus viņš brīdināja, ka svarīgi būs ASV lielo uzņēmumu jaunākie peļņas rezultāti, kas gaidāmi šonedēļ.

Tikmēr Eiropā akciju cenas pieauga Londonas un Frankfurtes biržās, bet Parīzē samazinājās.

"Sākoties jaunai nedēļai, uzmanības centrā atkal ir tarifi un peļņas ziņojumi," secināja tirdzniecības platformas XTB pētījumu direktore Ketlīna Bruksa.

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pārsvarā pieauga, bet Eiropas biržās kritās pēc nedēļas nogalē panāktās Eiropas Savienības (ES) un ASV tirdzniecības vienošanās. ASV dolāra vērtība pieauga.

Frankfurtes biržas indekss krasi samazinājās, krītoties Vācijas autobūvnieku "Volkswagen", BMW un "Porsche" akciju cenām. Kritās arī Parīzes biržas indekss un ārpus ES esošās Londonas biržas indekss.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pieauga līdz jauniem rekordiem, bet indekss "Dow Jones Industrial Average" kritās.

ASV finanšu tirgus "klusā" reakcija bija saprotama, ņemot vērā šonedēļ gaidāmās ekonomiskās ziņas, kas var radīt izmaiņas tirgū, sacīja "Edward Jones" vecālaos globālais stratēģis Andželo Kurkafass.

Lai gan Brisele aizstāvēja panākto tirdzniecības vienošanos kā "labāku nekā tirdzniecības karš ar Savienotajām Valstīm", vairākas ES valstis pauda neapmierinātību ar to.

Akciju cenas Volstrītā otrdien kritās, bet zelta cena pietuvojās 4000 ASV dolāriem par unci, investoriem reaģējot uz ASV valdības darba apturēšanu un politisko krīzi Francijā. Eiropas biržās akciju cenas maz mainījās.

Volstrītā akciju cenas sākumā pieauga, bet drīz sāka kristies, ko daži analītiķi uzskatīja par tirgus noguruma pazīmēm pēc cenu kāpuma.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu.

Parīzes biržas indeksam bija neliels kāpums, neraugoties uz Francijas politiskās un budžeta krīzes padziļināšanos. Niecīgs pieaugums bija arī Londonas un Frankfurtes biržu indeksiem.

Eiro vērtība pret ASV dolāru turpināja samazināties.

Zelta cena pieauga, tikai par 10 dolāriem atpaliekot no 4000 dolāriem par unci.

"Zeltam šogad deva labumu dažādi katalizatori, tai skaitā tarifu neskaidrība, neatlaidīga inflācija un krītoša ASV dolāra vērtība," sacīja "eToro" analītiķis Brets Kenvels.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pieauga pēc tam, kad ASV prezidenta Donalda Trampa samiernieciski izteikumi mazināja bažas par tirdzniecības saspīlējumu starp ASV un Ķīnu.

Galvenie ASV biržu indeksi pieauga par vairāk nekā 1%, ko veicināja arī "Apple" un citu lielo tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu palielināšanās.

"Apple" akcijas cena kāpa par aptuveni 4% pēc pētnieciskās firmas "Counterpoint" ziņojuma par jaunākā "iPhone" modeļa labu noietu.

Lai gan ASV interneta tirdzniecības uzņēmuma "Amazon" struktūrvienību "Amazon Web Services" pirmdien skāra darbības traucējumi, "Amazon" akcijas cena pieauga par 1,6%.

Frankfurtes biržas indekss pieauga par 1,8%.

Kāpums bija arī Parīzes biržā, ko veicināja Francijas lukusa preču grupas "Kering" akcijas cenas palielināšanās par 4,8% pēc grupas paziņojuma, ka tā pārdod skaistumkopšanas produktu biznesu Francijas uzņēmumam "L'Oreal".

Akciju cenas Volstrītā otrdien kritās, bet Eiropas biržās pieauga, investoriem sākot novirzīt uzmanību no tirdzniecības vienošanām uz kompāniju darbības rezultātiem, kuru publiskošana gaidāma šonedēļ.

Āzijā Šanhajas biržā akciju cenas pieauga, bet Honkongas un Tokijas biržās tās kritās.

Investori turpināja apsvērt nedēļas nogalē panākto Eiropas Savienības (ES) un ASV tirdzniecības vienošanos, kuru daudzas Eiropas valstis uzskatīja par ASV uzvaru.

Stokholmā otro dienu turpinājās Ķīnas un ASV amatpersonu sarunas, kuru mērķis ir novērst ievērojamu muitas tarifu stāšanos spēkā 12.augustā.

ASV dolāra vērtība turpināja pieaugt, sevišķi pret eiro, un arī naftas cenas turpināja palielināties.

Eiro vērtība kritās, "investoriem jautājot, cik pozitīva ASV-ES tirdzniecības vienošanās ir Eiropas Savienībai", sacīja "Trade Nation" vecākais tirgus analītiķis Deivids Morisons.

Akciju cenas Volstritā ceturtdien kritās, bet Eiropas biržās svārstījās pirms piektdien paredzētas ASV centrālās bankas vadītāja runas, kas var dot mājienu par gaidāmām procentlikmju pazemināšanām.

ES un ASV publicēts kopīgs paziņojums par jūlijā panākto tirdzniecības vienošanos veicināja akciju cenu kāpumu dažās Eiropas biržās.

"Šī ir vislabvēlīgākā tirdzniecības vienošanās, ko ASV noslēgušas ar jebkuru partneri," sacīja ES tirdzniecības komisārs Marošs Šefčovičs.

Šī ziņa iedrošināja investorus Eiropā tajā pašā dienā, kad publicēti dati liecināja, ka privātā sektora ražošanas un pakalpojumu aktivitāti raksturojošais indekss "Purchasing Managers' Index" (PMI) eirozonā šogad augustā palielinājies līdz 51,1 punktam, salīdzinājumā ar 50,9 punktiem jūlijā, tādējādi reģistrēts augstākais līmenis pēdējos 15 mēnešos,

Tirgos tomēr nerimās bažas par ASV procentlikmju samazināšanas izredzēm.

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās pirmdien pārsvarā kritās, investoriem gaidot ASV inflācijas datu publiskošanu, kas ļaut izteikt prognozes par procentlikmju samazināšanu, ko ilgi centies panākt ASV prezidents Donalds Tramps.

ASV mediji pimdienas pēcpusdienā ziņoja, ka Tramps ir parakstījis rīkojumu par augstāku muitas tarifu Ķīnas precēm atlikšanu uz vēl 90 dienām.

Investori gaidīja jaunus datus par ASV patēriņa cenu indeksu. Inflācijas samazināšanās gadījumā ASV Federālajai rezervju sistēmai (FRS) būtu iespēja pazemināt procentlikmes.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi kritās.

Eiropā Londonas biržas indekss pieauga, bet Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi samazinājās.

Akciju cenas Honkongas un Šanhajas biržās pieauga, bet Tokijas birža bija slēgta valsts brīvdienas dēļ.

Zelta cena, kas piektdien bija sasniegusi rekordu, pirmdien samazinājās.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien kritās par 0,5% līdz 43 975,09 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,3% līdz 6373,45 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,3% līdz 21 385,40 punktiem.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pārsvarā pieauga cerībās uz ASV procentlikmju pazemināšanu pēc tam, kad vāji ASV nodarbinātības dati vairoja bažas par ASV ekonomikas stāvokli.

Akciju cenas Volstrītā piektdien bija kritušās, reaģējot uz nodarbinātības datiem un ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktiem jauniem muitas tarifiem ārvalstu preču importam.

"Tirgus dalībnieki un investori ir nopelnījuši daudz naudas, izlemjot, ka tarifi nav svarīgi, un viņi negrasās to mainīt," sacīja "Interactive Brokers" analītiķis Stīvs Sosniks.

"Investori, šķiet, pieņem optimistisku viedokli (..) derot uz lielāku varbūtību, ka Federālā rezervju sistēma (FRS) tālāk mīkstinās monetāro politiku pēc piektdien publiskotajiem nodarbinātības datiem," sacīja "Cite Gestion Private Bank" investīciju stratēģijas vadītājs Džons Plasards.

Āzijā Honkongas un Šanhajas biržās akciju cenas pieauga, bet Tokijas biržā kritās.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien lielākoties pieauga, publiskotajiem ASV inflācijas datiem liecinot, ka ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktie muitas tarifi tos maz ietekmējuši.

Šie dati un Trampa lēmums uz vēl 90 dienām atlikt augstāku muitas tarifu Ķīnas precēm atjaunošanu iepriecināja investorus.

ASV patēriņa cenu indekss (CPI) jūlijam parādīja, ka gada inflācija saglabājusies 2,7% līmenī, lai gan analītiķi bija prognozējuši tās palielināšanos līdz 2,8%.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pieauga līdz jauniem rekordiem, un palielinājās arī indekss "Dow Jones Industrial Average".

Eiropā Londonas un Parīzes biržu indeksi pieauga, bet Frankfurtes biržas indekss kritās.

Lai gan ASV gada inflācija jūlijā bija mazāka par gaidīto, cenu palielināšanās norādīja, ka Trampa tarifi sāk ietekmēt ASV ekonomiku.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien kritās, toties ASV dolāra vērtība pieauga pēc negaidīti spēcīgiem ASV ekonomikas izaugsmes datiem, kas var pamudināt ASV Federālo rezervju sistēmu (FRS) atlikt nākamās procentlikmju pazemināšanas.

ASV ekonomikas apmēra kāpums šogad otrajā ceturksnī bijis straujāks par iepriekš lēsto, liecina Tirdzniecības ministrijas ceturtdien publiskotie galīgie dati. Iepriekš publiskotie pārskatītie dati liecināja, ka ASV iekšzemes kopprodukts otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada palielinājās par 3,3%, tomēr galīgie dati rāda, ka kāpums bijis par 3,8%, jo patērētāju izdevumi bija lielāki par gaidītajiem.

Tā bija straujākā ASV ekonomikas izaugsme viena ceturkšņa laikā pēdējos divos gados.

ASV dolāra vērtība ceturtdien pieauga pret eiro, britu mārciņu un Japānas jenu.

Galvenie ASV biržu indeksi, kas pirmdien bija sasnieguši rekordus, ceturtdien samazinājās trešo dienu pēc kārtas.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā pieauga pēc ASV-Ķīnas tirdzniecības saspīlējuma samazināšanās pazīmēm un lielākoties labu uzņēmumu peļņas rādītāju publiskošanas.

Zelta cena kritās par vairāk nekā 6% pēc tam, kad tā pēdējā laikā bija pieaugusi līdz jauniem rekordiem. Sudraba cena samazinājās par vairāk nekā 8%.

Volstrītā indekss "Dow Jones Industrial Average" pieauga līdz jaunam rekordam, nedaudz palielinājās arī indekss "Standard & Poor's 500", bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās.

"Peļņa turpina būt par boju šim tirgum. Ir skaidrs, ka mums ir vide, kurā kompānijām ir iespēja uzplaukt," sacīja "Innovator Capital Management" analītiķis Tims Urbanovičs.

ASV autobūves koncerna "General Motors" (GM) akcijas cena pieauga par aptuveni 15%.

Parīzes biržas indekss sasniedza jaunus tirdzniecības dienas un biržas slēgšanas brīža rekordus, ko veicināja finanšu pakalpojumu uzņēmuma "Edenred" akcijas cenas palielināšanās par aptuveni 20% pēc negaidīti laba apgrozījuma.

Akciju cenas Volstrītā otrdien pieauga, tirgiem izvērtējot gaidāmas procentlikmju samazināšanas un labvēlīgu sezonālu dinamiku pret bažām par pārāk augstām akciju cenām.

Pēc tirdzniecības Āzijas un Eiropas biržās, kur akciju cenas mainījās bez vienotas tendences, Ņujorkas biržā akciju cenas visu dienu pieauga.

Investorus iedrošināja ASV Finanšu ministrijas obligāciju ienesīguma samazināšanās, kas vedināja mazāk uztraukties par to, ka monetārās politikas maiņa Japānā varētu izraisīt nestabilitāti.

Investori vēroja ASV obligāciju tirgu dienu pēc tam, kad ASV valdības obligāciju ienesīguma palielināšanās bija izraisījusi cenu kritumu akciju tirgū.

Investori arī gaida ikmēneša ziņojuma par ASV privātā sektora darbavietām publiskošanu trešdien, kā arī septembra inflācijas datu publiskošanu piektdien.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 0,4% līdz 47 474,46 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,3% līdz 6829,37 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,6% līdz 23 413,67 punktiem.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā pieauga, optimismam par gaidāmu ASV valdības darba atsākšanu pārspējot dažu tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu samazināšanos.

ASV mikroshēmu ražotāja "Nvidia" akcijas cena kritās par 3,0% pēc Japānas "SoftBank" paziņojuma, ka tā oktobrī pārdevusi "Nvidia" akcijas 5,8 miljardu ASV dolāru vērtībā.

"Plašākā investīciju kopienā, kad lielie investori izpārdod savas MI pozīcijas, tas tiek pamanīts, tāpēc akciju cenas šodien krītas," sacīja tirdzniecības grupas XTB pētījumu direktore Ketlīna Bruksa. Viņa arī atzina, ka tehnoloģiju uzņēmumu akcijas vairs nenodrošina tirgus impulsu.

Daži tirgus vērotāji uzskatīja Volstrītas indeksa "Dow Jones Industrial Average" ievērojamo palielināšanos pretstatā indeksa "Nasdaq Composite" kritumam par pazīmi, ka uzmanība no tehnoloģiju uzņēmumiem pārorientējas uz rūpniecības uzņēmumiem.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien pieauga, stabiliem ASV inflācijas datiem vairojot cerības, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) samazinās procentlikmes.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem, un pieauga arī indekss "Dow Jones Industrial Average".

Tokijas biržas indekss "Nikkei" pieauga par 1,3% līdz jaunam rekordam. Palielinājās arī Eiropas biržu indeksi.

Investori ir bažījušies par to, kāda būs ASV prezidenta Donalda Trampa noteikto muitas tarifu ietekme uz inflāciju un izaugsmi pasaules lielākajā ekonomikā.

Otrdien publiskoti ASV patēriņa cenu indeksa (CPI) dati tomēr liecināja, ka gada inflācija ASV jūlijā saglabājusies 2,7% līmenī, nemainoties salīdzinājumā ar jūniju.

"Investori palielināja prognozes par procentlikmju pazemināšanu septembrī, domājot, ka importēto preču inflācija saglabājās zemāka par gaidīto, kompānijām turpinot absorbēt tarifu izmaksas," sacīja "Swissquote Bank" vecākā analītiķe Ipeka Ezkardeškaja.

Akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga, investoriem gaidot mikroshēmu ražotāja "Nvidia" peļņas rādītāju publiskošanu, bet Eiropas biržās akciju cenas samazinājās.

Gaidāmie "Nvidia" peļņas rādītāji var dot jaunas norādes par to, vai ar mākslīgo intelektu (MI) saistīto tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu kāpums bijis pamatots.

Nafta cenas kritās, kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība noslīdēja zem 90 000 ASV dolāriem, toties ASV dolāra vērtība pieauga.

Investori šomēnes nervozēja, pastiprinoties pieņēmumam, ka tehnoloģiju uzņēmumu vadītais akciju cenu kāpums šogad var būt bijis pārmērīgs.

Tehnoloģiju uzņēmumu lielā septiņnieka, tostarp "Amazon", "Meta", "Alphabet" un "Apple", akciju cenu palielināšanās noveda pie jauniem rekordiem Volstrītā, tomēr parstāv bažas, ka noskaņojuma maiņa var smagi ietekmēt tirgus.

ASV mikroshēmu un programmatūru ražotājs "Nvidia" oktobrī kļuva par pirmo uzņēmumu, kura tirgus vērtība sasniegusi piecus triljonus dolāru. Šī uzņēmuma trešā ceturkšņa peļņas rādītāju publiskošana ir gaidāma pēc trešdienas tirdzniecības sesijas beigām.

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās trešdien pieauga, ko nodrošināja galvenokārt "Apple" un citu lielo kompāniju akciju cenu palielināšanās, tirgiem pievēršot maz uzmanības šonedēļ gaidāmajiem ASV muitas tarifu kāpumiem.

"Apple" akcijas cena kāpa par vairāk nekā 5% pēc Baltā nama amatpersonu teiktā, ka šis uzņēmums plāno papildus kapitāla tēriņus Savienotajās Valstīs 100 miljardu ASV dolāru apmērā.

Pieauga arī "Amazon" un "Google" māteskompānijas "Alphabet" akciju cenas.

Ir gaidāms, ka ceturtdien stāsies spēkā augstāki ASV muitas tarifi desmitiem ekonomiku visā pasaulē, tai skaitā Eiropas Savienībai (ES) un Indijai.

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien parakstīja rīkojumu par papildu 25% muitas tarifa piemērošanu Indijas precēm par to, ka Deli turpina iepirkt Krievijas naftu, kas ir galvenais Maskavas ienākumu avots karam Ukrainā.

"Šo tirgu uzkurina entuziasms. (..) Varbūt tarifu ietekme nebūs tik liela, kā sākotnēji baidījās investori," sacīja "Cresset Capital Management" analītiķis Džeks Ablins.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien svārstījās, daudziem investoriem gaidot mājienus par ASV procentlikmju iespējamu pazemināšanu.

Tirdzniecības apjomi bija nelieli, jaunam ASV tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu kritumam izraisot investoru piesardzību pēc to ievērojamā kāpuma kopš aprīļa.

Akciju izpārdošanu otrdien, kas turpinājās trešdien, "izraisīja bažas par pārmērīgu sajūsmu un pārmērīgu novērtējumu attiecībā uz AI (mākslīgā intelekta) uzņēmumu akcijām", sacīja "Interactive Investor" investīciju vadītāja Viktorija Skolara.

Volstrītas indeksam "Dow Jones Industrial Average" bija niecīgs kāpums, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" samazinājās.

Londonas biržas indekss pieauga, bet Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi kritās.

Tirgi turpināja gaidīt ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela šonedēļ paredzēto runu pasaules centrālo banku vadītāju sanāksmē ASV Vaiomingas štatā, jo tā varētu dot mājienus par procentlikmju pazemināšanām, kas atbalstītu pasaules lielāko ekonomiku.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien pārsvarā samazinājās, un turpinājās arī zelta cenas kritums, pastāvot bažām par tirdzniecības saspīlējumu un dažām kompānijām publiskojot vājus peļņas rādītājus.

Galvenie ASV biržu indeksi kritās, jo vāja "Netflix" peļņa vairoja bažas, ka arī citu tehnoloģiju milžu peļņas rādītāji var pievilt cerības.

Pēc akciju cenu kritumiem vadošajos Āzijas tirgos samazinājās arī lielākā daļa Eiropas biržu indeksu. Izņēmums bija Londonas biržas indekss, kas pieauga par 0,9%, britu mārciņas vērtībai samazinoties.

Zelta cena trešdien kritās par 1,4% līdz aptuveni 4060 ASV dolāriem par unci. Pirmdien tā bija sasniegusi rekordu virs 4381 dolāram par unci.

Šis kritums ietekmēja zelta ieguves uzņēmumu akciju cenas.

Parīzes biržā "L'Oreal" akcijas cena kritās par 6,7% pēc trešā ceturkšņa peļņas publiskošanas, kas atpalika no analītiķu prognozēm.

Akciju cenas Volstrītā otrdien kritās, bet Eiropas biržās pārsvarā pieauga, investoriem sekojot tirdzniecības sarunām pirms šonedēļ gaidāmiem ASV muitas tarifu kāpumiem.

ASV prezidents Donalds Tramps intervijā telekanālam CNBC paziņoja, ka plāno jaunus ievedmuitas tarifus medikamentiem un pusvadītājiem. Viņš arī sacīja, ka "tuvākajās 24 stundās ļoti būtiski" varētu paaugstināt ievedmuitas tarifu importam no Indijas, jo šī valsts iepērk Krievijas naftu.

7.augustā stāsies spēkā paaugstināti ASV muitas tarifi vairākiem desmitiem valstu. Šveices amatpersonas otrdien devās uz Vašingtonu, lai pēdējā brīdī mēģinātu panākt vienošanos, kas novērstu augstu tarifu Šveices precēm.

Investori arī izvērtēja ASV pakalpojumu aktivitātes indeksu, kas bija 50,1%, uzrādot nelielu pieaugumu.

Pagājušonedēļ tika publicēti ASV nodarbinātības dati, kas norādīja uz darba tirgus izaugsmes palēnināšanos. "Vājāka ekonomika var nozīmēt jaunas Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju pazemināšanas," sacīja "50 Park Investments" analītiķis Adams Sarhans.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien kritās, neraugoties uz ASV valdības darba atsākšanu.

Londonas biržā akciju cenas samazinājās pēc datu publiskošanas par Lielbritānijas ekonomikas izaugsmes palēnināšanos trešajā ceturksnī.

Volstrītas investori gaida ekonomikas datu publiskošanu, kuru aizkavēja ASV valdības darba apturēšana. Šie dati ir sevišķi aktuāli ASV Federālajai rezervju sistēmai (FRS), kas izvērtē, vai samazināt procentlikmes nākamajā mēnesī.

ASV Nacionālās ekonomikas padomes direktors Kevins Hasets sacīja, ka nodarbinātības dati par oktobri, domājams, būs nepilnīgi. jo statistikas aģentūras nevarēja savākt nepieciešamos datus.

Ir arī pieaugušas bažas, ka mākslīgā intelekta (MI) veicinātais kāpums akciju tirgos šogad var būt pārmērīgi cēlis akciju vērtību un novedis pie tehnoloģiju sektora burbuļa, kas var pārplīst jebkurā brīdī.