Latvijai ir jāmobilizē papildu ieņēmumi un jāpaātrina strukturālās fiskālās reformas, lai risinātu izdevumu pieaugumu, norāda Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) misija.

Misijas sākotnējos secinājumos, uz kuru pamata tiks sagatavots ziņojums SVF valdei, pausts, ka Latvijas ekonomiku ietekmē sarežģītā ekonomikas vide pasaulē un strukturālas pārmaiņas valstī.

"Ģeoekonomiskā fragmentācija, ģeopolitiskais saspīlējums, augstāki tirdzniecības šķēršļi un tirdzniecības politikas neskaidrība, un darbaspēka un prasmju trūkums saasina produktivitātes pieauguma problēmas," secinājusi SVF misija.

Misija atzīst, ka Latvijai draud nopietns izdevumu spiediens vidējā termiņā un ilgtermiņā, ko veicina sabiedrības novecošanās, aizsardzības vajadzības un ieguldījumi energodrošībā.

Lai risinātu šos izaicinājumus, misija Latvijai "iesaka mobilizēt papildu ieņēmumus un paātrināt strukturālās fiskālās reformas. Lai uzlabotu pensiju atbilstību, ir jāstiprina pensiju sistēmas otrais un trešais līmenis. Varasiestādēm vajadzētu turpināt uzraudzīt finanšu sektora riskus, arī banku ekspozīciju pret komerciālo nekustamo īpašumu sektoru, un pārvērtēt banku solidaritātes maksājumus", lasāms misijas pirmdien publicētajā sākotnējā ziņojumā.

Misija arī iesaka apsvērt pasākumus produktivitātes veicināšanai, kas stiprinās ekonomikas izturību un izaugsmi. Ieteicamo pasākumu vidū misija mudina apsvērt palielināt korporatīvo investīciju kvalitāti un kvantitāti, piemēram, uzlabojot finansējuma pieejamību uzņēmumiem, veicinot darbaspēka un kapitāla novirzīšanu produktiem ar augstāku pievienoto vērtību un digitālo tehnoloģiju pielāgošanu tradicionāliem sektoriem.

SVF sagaida, ka Latvijas reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums šogad sasniegs apmēram 1%, bet inflācija pieaugs līdz aptuveni 3%.

Taču, riskus Latvijas ekonomikai rada pieaugošais ģeopolitiskais saspīlējums, ievedmuitas tarifi un tirdzniecības politikas neskaidrības. Lai gan tiešā tirdzniecība ar ASV ir neliela, vājāks pieprasījums nozīmīgajos tirgos Eiropā un zemāka patērētāju un uzņēmumu pārliecība var ietekmēt ekonomisko un finanšu stabilitāti. Ja galveno tirdzniecības partneru atveseļošanās būs spēcīga, uzticības pieaugums, pateicoties uzlabotai drošībai, ātrāka, nekā paredzēts, Eiropas Savienības līdzekļu izmaksa un strauja strukturālo reformu īstenošana varētu veicināt lielāku ekonomikas izaugsmi, nekā paredzēts.

SVF norāda, ka šā gada budžet ir atbilstošs, taču vidējā un ilgtermiņā Latvijas valdību sagaida izdevumu spiediens, piemēram, pensiju un veselības aprūpes, aizsardzības un energodrošības izmaksu palielinājums. Valdība ir apņēmusies no 2026.gada aizsardzībai atvēlēt 5% no IKP, taču bez fiskālo ieņēmumu pieauguma pasākumiem un izdevumu prioritāšu pārskatīšanas vidējā termiņā strukturālais fiskālais deficīts var pieaugt līdz vidēji 3% no IKP, kas nozīmē, ka 2030.gadā valsts parāds tuvosies 50% no IKP, samazinot varasiestāžu iespējas rīkoties plašāku nākotnes krīžu gadījumā.

SVF misijas vērtējumā, fiskālā konsolidācija ap 0,5% no IKP apmērā laika posmā no 2026.-2030.gadam ļautu valsts parādu 2030.gadā atjaunot pirmspanadēmijas līmenī, kad tas bija 40% no IKP.

Lai to panāktu, SVF iesaka mobilizēt papildu ieņēmumus, piemēram, pastiprinot nodokļu saistību izpildi, paplašinot uzņēmumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļu bāzes, piemēram, samazinot ēnu ekonomiku, turpinot uzlabot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) iekasēšanas efektivitāti, samazinot nodokļu atbrīvojumus un fosilā kurināmā subsīdijas, kā arī palielinot īpašuma nodokļa ieņēmumus.

"Valdībai būtu jāapsver arī publisko izdevumu efektivitātes uzlabošana, vēl vairāk uzlabojot iepirkumu, izskaužot manipulācijas ar resursu piešķiršanu un sadali, vienkāršojot regulējumu, samazinot birokrātiju un palielinot valsts pārvaldes un publisko investīciju pārvaldības efektivitāti," aicināts SVF misijas sākotnējos secinājumos.

Lai mazinātu vidēja un ilgtermiņa spiedienu pensiju izmaksu pieaugumā, SVF misija iesaka, piemēram, veicināt darbaspēka iesaisti, mudinot pensionārus strādāt, sasaistot pensionēšanās vecumu ar sagaidāmā mūža ilguma pieaugumu. Vienlaikus būtu jāpalielina iemaksas un atdeve no obligātajām iemaksām pensiju fondos, kā arī jāpalielina brīvprātīgie pensiju uzkrājumi.

Latvijas zemo produktivitātes pieaugumu nosaka gausā kapitāla uzkrāšana un neefektīva ražošanas resursu sadale, secinājuši SVF eksperti, mudinot uzlabot maksātnespējas procesus, kas, neskatoties uz uzlabojumiem, joprojām ir dārgi un ilgstoši, kā arī mazināt ierobežoto darbaspēka profesionālo un reģionālo mobilitāti, kas ir kavējusi resursu plūsmu no zemas produktivitātes uzņēmumiem uz augstas produktivitātes uzņēmumiem.

Preču un pakalpojumu tirgus reformas var veicināt konkurenci un produktivitāti, norāda eksperti, pieļaujot, ka normatīvo regulējumu varētu uzlabot, samazinot mazumtirdzniecības cenu regulējuma izmantošanu, racionalizējot teritorijas plānošanas un būvniecības noteikumus, kā arī turpinot administratīvo procedūru vienkāršošanu un digitalizācijas centienus būvniecības nozarē.

Iestādēm būtu jāpalielina atbalsts inovācijai, tehnoloģiju ieviešanai un digitālajai transformācijai, kā arī jāstiprina energoapgādes drošība.

SVF misija Rīgā strādāja no 26.maija līdz 6.jūnijam.