Latvija, Lietuva un Igaunija īsteno atbilstošu politiku, lai stiprinātu savu ekonomiku noturību, un Baltijas valstīm ir daudz priekšrocību investīciju piesaistei un saglabāšanai, šodien Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) rīkotajā pasākumā "Beyond Borders: Investment & Security in the Baltics" Eiropas Komisijas (EK) ekonomikas un īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis (JV).

Dombrovskis teica, ka šobrīd Igaunijas, Latvijas un Lietuvas sadarbība ir tikpat svarīga kā tad, kad mūsu valstis atguva neatkarību.

"Mūsu turpmākie panākumi ir atkarīgi no reģionālās vienotības, politikas skaidrības un spēcīga Eiropas Savienības (ES) atbalsta, jo īpaši reaģējot uz ģeopolitiskajām pārmaiņām un ekonomisko nenoteiktību," uzsvēra Dombrovskis.

Viņš teica, ka ieguldījumi ir katalizators, kas veicina izaugsmi, produktivitāti, inovāciju un darbvietu radīšanu, taču, lai ieguldījumi darbotos pilnvērtīgi, ir jābūt stabilitātes un drošības pamatam. Tomēr šī brīža ģeopolitiskajā realitātē šis pamats šķiet vājāks nekā jebkad agrāk šajā gadsimtā.

Latvijai jāpaātrina atlikušo Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda (AF) reformu un investīciju īstenošanas temps, piektdien AF trešā maksājuma saņemšanas pasākumā sacīja Eiropas Komisijas (EK) Eiropas ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis (JV).

Piektdien Latvijas valsts budžets saņēma AF trešo maksājumu 293 miljonu eiro apmērā. Šis maksājums ir daļa no kopā Latvijai pieejamajiem 1,97 miljardiem eiro. Maksājums veikts pēc tam, kad EK izvērtēja un apstiprināja Latvijas izpildītos 38 AF plānā noteiktos reformu un investīciju rādītājus, kas tika iesniegti izvērtēšanai 2024.gada nogalē. Tādējādi līdz ar trešo maksājumu Latvija kopā budžetā ir saņēmusi jau vairāk nekā 1,1 miljardu eiro jeb aptuveni 55% no kopējā AF piešķīruma.

Dombrovskis pasākumā uzsvēra, ka EK vērtējumā Latvija ir īstenojusi plašu reformu un investīciju kopumu, kas ļauj Latvijai saņemt 293 miljonus eiro. Kā piemērus investīcijām, par kurām tiek veikts trešais maksājums, Dombrovskis minēja industriālo parku izbūvi Daugavpilī, Jelgavā un citur, vairāk nekā 35 000 klēpjdatoru nodrošināšanu skolēniem, aptuveni 450 zemas īres mājokļu būvniecību reģionos un zinātnes konkurētspējas veicināšanu.

Eiropas Savienība (ES) dod priekšroku panākt abpusēji pieņemamu risinājumu ar ASV attiecībā uz tarifiem pirms 90 dienu daļējās tarifu pauzes beigām, uzsvēra ES ekonomikas komisārs Valdis Dombrovskis (JV), kurš piektdien, 25.aprīlī, Vašingtonā, ASV, tikās ar ASV finanšu ministru Skotu Besentu.

Politiķa birojā aģentūru LETA informēja, ka divpusējās tikšanās laikā pārrunāta ASV noteikto tarifu ietekme uz ekonomiku. Dombrovskis norādīja, ka atbilstoši Eiropas Komisijas analīzei tarifu ekonomiskā ietekme ir negatīva ES ekonomikai, bet vēl jo vairāk negatīvi ietekmēs pašas ASV ekonomiku. Viņš akcentēja, ka tik plaša mēroga tarifi atstās negatīvu iespaidu arī uz globālās ekonomikas izaugsmi.

Dombrovskis tikšanās laikā uzsvēra, ka ES dod priekšroku panākt abpusēji pieņemamu risinājumu attiecībā uz tarifiem pirms 90 dienu daļējās tarifu pauzes beigām, jo pretējā gadījumā cietīs gan ES, gan ASV ekonomika.

Puses arī apsprieda atbildīgas fiskālās politikas nozīmīgumu gan ASV, gan Eiropā, ņemot vērā šo ekonomiku ietekmi uz globālo izaugsmi. Dombrovskis norādījis, ka ES turpinās nodrošināt atbalstu Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju līdz tiks panākts taisnīgs un ilgstošs miers.

ASV noteiktie muitas tarifi atstās negatīvu iespaidu gan uz Eiropas Savienības (ES), gan ASV ekonomiskās izaugsmes rādītājiem, kā arī uz inflāciju, norādīja Eiropas ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis (JV).

Viņš uzsvēra, ka ES no savas puses gribēja no šāda scenārija izvairīties, kas arī skaidri tika pausts ASV, tomēr ASV jaunā administrācija nolēma virzīties uz priekšu, ieviešot muitas tarifus pret ES tēraudu un alumīniju, kā arī pret tērauda un alumīnija izstrādājumiem. Komisārs klāstīja, ka tieši tāpēc ES nolēmusi noteikt atbildes tarifus, kas daļēji tiks ieviesti no 1.aprīļa, daļēji no 16.aprīļa.

Dombrovskis norādīja, ka līdzīga situācija ES bija arī ASV prezidenta Donalda Trampa pirmās prezidentūras laikā, kad tika ieviesti tarifi pret ES tēraudu un alumīniju. Viņš skaidroja, ka ASV administrācijas ieviestie muitas tarifi šoreiz ir apjomīgāki - ja iepriekš tēraudam tika piemērots 25% muitas tarifs, bet alumīnijam - 10% tarifs, tad patlaban 25% muitas tarifs ir gan tēraudam, gan alumīnijam, aptverot arī izstrādājumus no tērauda un alumīnija.

Eiropas Savienībai (ES) sasniedzot mērķi samazināt administratīvo slogu uzņēmumiem par 25%, kopējās administratīvās izmaksas gadā samazināsies par vismaz 37,5 miljardiem eiro, pirmdien žurnālistiem teica ES ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis (JV).

Viņš stāstīja, ka šobrīd ES dienaskārtībā galvenās prioritātes ir drošības un aizsardzības spēju stiprināšana un ES ekonomikas konkurētspējas stiprināšana.

Tāpat Dombrovskis skaidroja, ka ES ekonomikas konkurētspējas stiprināšanai ir jārisina daudz uzdevumu, piemēram, zinātnē un inovācijās, jo ES ieguldījumi šajās jomās būtiski atpaliek no citām lielajām ekonomikām. Tāpat jāveic pasākumi attiecībā uz enerģijas cenām, kas ir augstākas nekā citās lielajās ekonomikās.

Savukārt attiecībā uz administratīvā sloga samazināšanu mērķis ir par 25% samazināt administratīvo slogu visiem uzņēmumiem un par 35% mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).

Pēc Dombrovska sacītā, šobrīd "Eurostat" veikts novērtējums liecina, ka Eiropā administratīvais slogs veido 150 miljardus eiro ik gadu, tādējādi, samazinot administratīvās izmaksas par 25%, tas būtu 37,5 miljardu eiro samazinājums gadā.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis šonedēļ diskutēs un, iespējams, jau lems par atbildes tarifiem ASV, šodien žurnālistiem pastāstīja ES ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis (JV).

Runājot par ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas sākto "tarifu karu", Dombrovskis skaidroja, ka tarifiem, protams, būs negatīva ekonomiskā ietekme, tāpēc ES ir gatava sarunām ar ASV administrāciju, lai meklētu kādus savstarpēji pieņemamus risinājumus.

"Ja risinājumi nebūs, tad esam gatavi veikt arī atbildes soļus - uzlikt prettarifus. Šonedēļ dalībvalstis diskutēs un, iespējams, jau lems par atbildes tarifiem," teica Dombrovskis, piebilstot, ka ES "ies tādā pašā secībā, kā ASV uzlika tarifus", tātad vispirms tēraudam un alumīnijam, tad automašīnām un automašīnu daļām, pēc tam horizontālie savstarpējie tarifi.

Viņš arī skaidroja, ka pēdējā tarifu pakete vēl ir jāizvērtē. "No vienas puses, parādot gatavību arī veikt pret pasākumus, bet, no otras puses, atstājot laiku tālākām sarunām," teica Dombrovskis.

Eiropas Savienība (ES) rīkosies, lai aizsargātu bloka ekonomiku un uzņēmumus, ja vien ASV nemainīs savu agresīvo tarifu politiku, piektdien paziņoja ES ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis (JV).

"Mēs esam gatavi sadarboties ar ASV un rast konstruktīvus risinājumus, abpusēji pieņemamus risinājumus," Varšavā pirms ES dalībvalstu finanšu ministru sanāksmes sacīja Dombrovskis.

"Mēs, protams, arī nododam ziņu, ka gadījumā, ja mēs neredzēsim kustību arī no ASV puses un vēlmi virzīties prom no šāda veida tarifu politikas, mums nāksies aizsargāt savu ekonomiku. Mums nāksies aizsargāt mūsu uzņēmumus," uzsvēra Dombrovskis.

Komisārs arī pauda uzskatu, ka ASV prezidenta Donalda Trampa sāktajā tirdzniecības karā ES klātos labāk nekā Savienotajām Valstīm.

Dombrovskis piedalīsies divu dienu ES dalībvalstu finanšu ministru sanāksmē, kurā tiks apspriesta nemierīgā situācija finanšu tirgos un iespējas mazināt Trampa īstenotās tarifu politikas negatīvo ietekmi uz ES ekonomiku, ja Tramps turpinās šādu politiku.

Latvija un vēl 11 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis koordinēti pieprasījušas aktivizēt valsts izņēmuma klauzulu aizsardzības izdevumu palielināšanai, paziņojusi Eiropas Komisija (EK).

Latvija, Igaunija, Beļģija, Dānija, Grieķija, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija, Ungārija un Vācija ir iesniegušas EK rakstisku pieprasījumu kā daļu no šogad martā iesniegtā apbruņošanās plāna "ReArm Europe/sagatavotība 2030.gadā" aktivizēt Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzēto valsts izņēmuma klauzulu.

EK skaidro, ka valsts izņēmuma klauzulas aktivizēšana nodrošina dalībvalstīm papildu budžeta telpu, kas ļaus palielināt aizsardzības izdevumus, vienlaikus ievērojot ES fiskālos noteikumus.

Klauzulas aktivizēšana dos valstīm iespēju atkāpties no apstiprinātā neto izdevumu virziena vai korektīvā virziena saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru. Šāda elastība ir paredzēta ārkārtas apstākļiem, kurus dalībvalstis nevar ietekmēt, ja tiem ir būtiska ietekme uz valstu publiskajām finansēm, kā tas ir pašlaik, skaidro EK.

Jaunā ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas sākto "tarifu karu" negatīvā ietekme uz pašu ASV varētu būt lielāka nekā uz Eiropas Savienību (ES), pirmdien intervijā sabiedriskā medija raidījumam "Rīta panorāma" vērtēja ES ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis (JV).

Atsaucoties uz iepriekš veiktām aplēsēm, Dombrovskis atzina, ka ASV sāktajiem "tarifu kariem" ES ekonomikā var būt neliela negatīva ietekme, bet negatīvā ietekme uz pašu ASV varētu būt lielāka, jo "tarifu karus" tā izvērš pret plašu spektru pasaules valstu.

Pēc komisāra stāstītā, iepriekšējās aplēses liecina, ka minēto procesu negatīvā ietekme uz ES varētu būt 0,2% - 0,3% robežās, bet uz pašas ASV ekonomiku negatīvā ietekme varētu būt ap 0,5% - 0,6%, tomēr līdz ar tirdzniecības tarifu "karu" eskalēšanos negatīvā ietekme uz ekonomikām var augt.

Dombrovskis atkārtoja, ka "tarifu karu" tiešā ietekme uz Latviju nebūs liela, jo mūsu tiešā tirdzniecība ar ASV ir neliela, taču esam daļa no Eiropas ekonomikas ķēdēm, līdz ar to netiešā ietekme var būt jūtamāka.

Eiropas Komisija (EK) šogad Latvijas ekonomikai prognozē vājāko izaugsmi Baltijas valstīs. EK jaunākajās ekonomikas prognozēs lēsts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad palielināsies par 0,5%. Tā ir sliktāka prognoze par EK novembrī paredzēto, kad tika sagaidīts, ka Latvijas ekonomika 2025.gadā pieaugs par 1%.

Vienlaikus pirmdien publiskotajās pavasara prognozēs EK sagaida, ka Latvijas ekonomika nākamajā gadā palielināsies par 2%. Savukārt inflācija Latvijā šogad lēsta 3% apmērā, bet nākamgad saskaņotā patēriņa cenu indeksa kāpums prognozēts 1,7% apmērā. Latvijas budžeta deficīts gan šogad, gan nākamgad prognozēts 3,1% apmērā.

EK norāda, ka Latvijas ekonomikas izaugsme šogad saglabāsies vāja. Paredzams, ka nedaudz paātrināsies iedzīvotāju patēriņš, ņemot vērā ienākumu palielināšanos saistībā ar nodokļu reformu. Vienlaikus pieaugošā nenoteiktība sarežģītajā ģeopolitiskajā kontekstā veicinās uzkrājumu veidošanu.

Tāpat tiek prognozēts, ka 2025.gadā palielināsies investīcijas, ņemot vērā Eiropas Savienības (ES) līdzekļu pieplūdumu un tēriņu kāpumu aizsardzības nozarē. Pēc krituma iepriekšējos gados šogad sagaidāma eksporta atlabšana, taču vien pakāpeniski, ņemot vērā ASV ieviesto tarifu negatīvo ietekmi uz Latvijas galvenajām tirdzniecības partnervalstīm.

Eiropas Komisija (EK) ierosina samazināt uzņēmumu ikgadējās administratīvās izmaksas par 400 miljoniem eiro, tādējādi papildinot jau panākto astoņu miljardu eiro ietaupījumu saistībā ar iepriekšējiem vienkāršošanas centieniem, informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Šie pasākumi, ar kuriem ieviesta jauna uzņēmumu kategorija - mazs vidējas kapitalizācijas uzņēmums -, atvieglos atbilstības nodrošināšanas pienākumu izpildi un tādējādi ļaus brīvos resursus novirzīt izaugsmei un investīcijām vienotajā tirgū.

EK norāda, ka šie pasākumi stimulē mazos un vidējos uzņēmumus (MVU) paplašināt darbību, ļauj digitalizēt regulatīvos procesus un samazināt birokrātiju, kā arī atbalsta Komisijas mērķi līdz pilnvaru termiņa beigām samazināt administratīvās izmaksas par 25% kopumā un par 35% maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Tiklīdz MVU darbinieku skaits pārsniedz 250, saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem šāds uzņēmums kļūst par lielo uzņēmumu, un tam jāpilda ievērojami vairāk atbilstības nodrošināšanas pienākumu. Šāds "kraujas malas" scenārijs var mazināt vēlmi panākt izaugsmi, kā arī ierobežot konkurenci.

Rīgas lidostā svinīgi iemūrēts pamatakmens jaunajam VAS "Latvijas gaisa satiksme" (LGS) gaisa satiksmes vadības tornim un jaunai kompleksa piebūvei, kas nākotnē ļaus attīstīt un modernizēt aeronavigācijas pakalpojumus, vadīt civilos un militāros lidojumus, garantējot to drošumu, kā arī pavērs jaunas iespējas Rīgas lidostai, informē LGS.

"Jaunais gaisa tornis uzlabos aviācijas drošumu un ļaus palielināt lidojumu skaitu, veicinot ekonomikas izaugsmi. Turklāt šajos ģeopolitiskajos apstākļos ir ļoti svarīgi, ka torni izmantos ne tikai civilo, bet arī militāro lidojumu vadīšanai. Jāuzsver, ka puse jeb vairāk nekā 26 miljoni eiro projekta īstenošanai nāk no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta granta formā. Tas ir konkrēts piemērs, kā Eiropas Savienības fondi veicina Latvijas drošību un attīstību," pasākumā uzsvēra Eiropas Komisijas ekonomikas un produktivitātes komisārs Valdis Dombrovskis.

"Projekta ideju esam lolojuši vairākus gadus, tagad ir pienācis brīdis, kad tiek ielikts būves pamatakmens un sāksies pats svarīgākais posms - celtniecība. Tornis pavērs pilnīgi jaunas iespējas gan LGS, gan Rīgas lidostai, gan mūsu sadarbības partneriem - Gaisa spēkiem un Valsts robežsardzei, gan aviokompānijām un pasažieriem," norādīja LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš

Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupa šodien atvēra biroju Latvijā, lai stimulētu stratēģiskās investīcijas un ilgtspējīgu valsts izaugsmi.

Jaunais birojs, kas atrodas Rīgā, īpaši pievērsīsies prioritāriem projektiem tādās jomās kā klimatrīcība, digitalizācija, mājokļi, drošība un aizsardzība.EIB grupa, kurā ietilpst arī Eiropas Investīciju fonds (EIF), izmantos savu klātbūtni Latvijā, lai padziļinātu sadarbību ar partneriem publiskajā un privātajā sektorā, tostarp ar maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).

“Mūsu biroja atvēršana Rīgā ir pagrieziena punkts mūsu centienos uzlabot finanšu pieejamību un stiprināt vietējos finanšu tirgus,” sacīja EIB priekšsēdētājas vietnieks Tomass Estross (Thomas Östros). “Birojs sniegs mums iespēju ieklausīties, iesaistīties un aktīvāk atbalstīt vietējās vajadzības. Mūsu mērķis ir virzīt inovācijas, ilgtspējīgu attīstību un ekonomikas izaugsmi dažādās nozarēs Latvijā un Baltijas reģionā.”

Eiropas Savienības (ES) iniciatīva, kas paredzēta eksporta veicināšanai uz Ukrainu, šodien guva papildu impulsu, kad tai pievienojās Latvija.

Parakstot līgumu, attīstības finanšu institūcija Altum pievienojās InvestEU Ukrainas eksporta kredītu garantiju mehānismam – Eiropas Komisijas un Eiropas Investīciju fonda (EIF) kopīgai iniciatīvai.

Saskaņā ar šo mehānismu ES valstu eksporta kredītaģentūras piedāvā garantijas maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un uzņēmumiem ar vidēju kapitālu, kas eksportē uz Ukrainu. Savukārt valstu garantijas nodrošina EIF, kas ir daļa no Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupas. Latvija piedalās šajā iniciatīvā kopā ar deviņām citām ES valstīm: Dāniju, Somiju, Franciju, Vāciju, Itāliju, Rumāniju, Slovākiju, Slovēniju un Spāniju. Mērķis ir veicināt tādu ES preču kā iekārtas, būvmateriāli un progresīvās tehnoloģijas, kā arī pakalpojumu eksportu uz Ukrainu, kas ir ļoti svarīgi valsts ekonomikai un atjaunošanai Krievijas kara apstākļos.

Ziemeļu Investīciju banka (NIB), Luminor banka un NORD/LB ir vienojušās līdzfinansēt 148 MWp saules enerģijas parku Ventspils novadā. Projektu izstrādā Dānijas atjaunīgās enerģijas uzņēmuma European Energy meitasuzņēmums SIA Stelo Orienta.

Kopējais saules parka finansējums ir 68 miljoni eiro. NIB aizdevumu 28 miljonu eiro apmērā atbalsta Eiropas Savienība saskaņā ar NIB InvestEU pamatdarbību pārejai uz tīru enerģiju. Šis ir NIB pirmais InvestEU aizdevums Latvijā.

Dānijas pensiju pārvaldītājs iegādājies 50% Tārgales saules parka īpašumtiesību

Tārgales saules parks ir viens no lielākajiem būvniecības stadijā esošajiem saules enerģijas...

Finansētais projekts palielinās Latvijas kopējo saules enerģijas ražošanas jaudu, kas šobrīd ir 600 MW gadā. Latvijas energosistēma joprojām lielā mērā paļaujas uz fosilo kurināmo, jo īpaši uz dabasgāzi, tāpēc papildu atjaunīgo energoresursu jaudas radīšana valstī ir būtisks solis pārejā uz zaļo ekonomiku.

"Desinhronizācija no Krievijas un Baltkrievijas elektrotīkliem palielinās vajadzību pēc uzticamas vietējās enerģijas ražošanas Baltijā," saka NIB prezidents un izpilddirektors Andrē Kūsveks. "Jaunu atjaunīgo energoresursu jaudu radīšana palīdzēs Baltijas valstīm sasniegt enerģētisko neatkarību."

"Mēs kā vadošais organizators priecājamies sadarboties ar NIB, InvestEU un Luminor banku, finansējot European Energy saules enerģijas parku Ventspilī - līdz šim lielāko Latvijā," saka Heiko Ludvigs, NORD/LB globālais strukturēto finanšu vadītājs. "Šis kritiski svarīgais projekts ne tikai palīdzēs Latvijas plašākajam mērķim dekarbonizēt ekonomiku, bet arī būs lielisks piemērs nozīmīgai publiskā un privātā sektora partnerībai, finansējot un veicinot pāreju uz atjaunīgiem energoresursiem Eiropā."

"Mums ir liels prieks sniegt pienesumu Latvijas vērienīgākā saules enerģijas parka projektā, sniedzot tam daļu finansējuma sadarbībā ar pieredzējušiem starptautiskiem partneriem. Šis projekts sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas enerģijas sistēmā, būtiski samazinot emisijas un veicinot sabiedrības labklājību. Saražotā zaļā enerģija spēs nodrošināt elektroenerģijas patēriņu vairāk kā 40 tūkstošiem mājsaimniecību," dalās Ilze Zoltnere, Luminor bankas Korporatīvā departamenta vadītāja.

Valdis Dombrovskis, ekonomikas un produktivitātes komisārs: "Eiropas Komisija ir apņēmusies mobilizēt nepieciešamās investīcijas, lai dekarbonizētu Eiropas ekonomiku, vienlaikus veicinot Eiropas konkurētspēju un noturību. InvestEU ir nozīmīgs partneris šo mērķu sasniegšanā. NIB aizdevums 28 miljonu eiro apmērā, izmantojot InvestEU programmas dotās iespējas, veicinās Latvijas pāreju uz videi draudzīgu ekonomiku, ilgtspējīgu enerģētiku un emisiju samazināšanu."

European Energy meitasuzņēmums SIA Stelo Orienta uzsāks saules enerģijas parka būvniecību 2025.gada sākumā. Paredzams, ka saules enerģijas parks būs pilnībā pieslēgts tīklam 2026.gada pirmajā ceturksnī, ļaujot uzsākt komercdarbību 2026.gada pirmajā pusē. Kad parks būs pabeigts, tas būs viens no lielākajiem Latvijā.

"European Energy vēlas veicināt pāreju no fosilā kurināmā uz atjaunīgo enerģiju Baltijā. Šim uzdevumam ir nepieciešams daudz finanšu resursu, un mēs esam gandarīti, ka NIB šajā projektā saskata lielu potenciālu," saka Jenss Pēters Zinks, European Energy izpilddirektora vietnieks.

Saules enerģijas parka projektu izstrādā European Energy, kas ir globāls atjaunīgās enerģijas attīstītājs ar projektiem 25 valstīs. European Energy ir dibināts Dānijā 2004.gadā un tas pārvalda visus vēja un saules enerģijas ražošanas posmus, sākot no izstrādes un būvniecības līdz darbībai, un pēta tādus "Power-to-X" risinājumus (elektroenerģijas pārveidošanu citos energoresursos) kā videi draudzīga ūdeņraža ražošana.

Programma InvestEU nodrošina Eiropas Savienībai nozīmīgu ilgtermiņa finansējumu, piesaistot ievērojamus privātos un publiskos līdzekļus ilgtspējīgas atveseļošanās atbalstam. Tā arī palīdz mobilizēt privātās investīcijas Eiropas Savienības politikas prioritātēm, piemēram, Eiropas zaļajam kursam un digitālajai pārkārtošanai.