Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9.3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr pasaulē vidēji tas bija 11,8%, bet Lietuvā un Igaunijā – katrā 7,4%.

Zemākais ēnu ekonomikas līmenis Eiropas Savienībā 2023. gadā bija Īrijā (5,1%), Kiprā (5,3%) un Dānijā (5,9%). Salīdzinājumam, Vācijas ēnu ekonomikas līmenis bija 6,8%, Francijā 6,7%, bet Somijā 6,6%. Savukārt, ASV tas bija 5%, bet Kanādā 4,5%.

Pētījums parāda, ka Latvijā ēnu ekonomikas līmenis laikā no 2000. gada līdz 2023. gadam kopumā ir samazinājies par 10%, bet laikā no 2013. gada līdz 2023. gadam – par 1,4%. Igaunijā kopš 2000. gada ēnu ekonomikas līmenis ir sarucis par kopumā 7%, bet laikā no 2013. gada par 2,5%. Lietuvā ēnu ekonomikas līmenis laikā no 2000. gada līdz 2023. gadam ir krities par 12,8%, bet kopš 2013. gada – par 3,5%.

“Ēnu ekonomikas samazinājuma dinamika parāda to, ka no augsta ēnu ekonomikas līmeņa samazinājumu sākumā panākt ir salīdzinoši vieglāk. Tālāk ar katru procentu šie centieni kļūst arvien smagāki, jo vieglie risinājumi ir izsmelti. Tādā situācijā esam tagad Latvijā, proti, ēnu ekonomikas līmenis ir būtiski krities, bet vēl esam tālu no attīstītāko Eiropas valstu līmenim. Valsts ieņēmumu dienests un valsts vadība kopumā ir daudz darījusi pēdējo gadu laikā ar ēnu ekonomikas samazināšanas plāniem, taču tagad priekšā ir grūtākais – jo palikusi tā ēnu ekonomikas daļa, kas ir patiesi iesakņojusies. Risinājums visdrīzāk ir ekonomikas un nodokļu administrēšanas turpmāka digitalizācija, kā arī jāveic apjomīgs darbs, lai veicinātu nodokļu nomaksas paradumus un morāli. Pāri visam cilvēkiem ir jātic, ka valsts nodokļu politika ir taisnīga un, ka maksāt nodokļus ir vērts, jo tie tiek izlietoti jēgpilni un efektīvi,” saka Guntars Krols, EY partneris Baltijas valstīs.

Kā liecina globālās platformas EY, kura ir netieši saistīta ar Ernst & Young Global Limited grupas uzņēmumiem, veiktais pētījums par ēnu ekonomikas lielumu un tā izmaiņām 131 pasaules valstī, tad starp 2000. un 2023. gadu Latvijas ēnu ekonomikas īpatsvars pret IKP samazinājās no 19,3 % līdz 9,6 %.

Tas nozīmē, ka šajā laika posmā Latvijas ēnu ekonomikas īpatsvars pret IKP samazinājās vairāk nekā divas reizes jeb par 51, 8 procentiem (nevis procentu punktiem, bet procentiem). Pēc šī rādītāja Latvija ir astotā veiksmīgākā valsts pasaulē. Visvairāk - gandrīz 3 reizes (par 64,9 %) - ēnu ekonomikas īpatsvars IKP struktūrā starp 2000. un 2023. gadu samazinājās Dienvidamerikas valstī Gajānā.

Otrajā vietā pasaulē pēc ēnu ekonomikas īpatsvara samazinājuma bija Lietuva (mīnus 63,4 %), bet 3. vietā - Katara (mīnus 58,4 %).

Kā liecina globālās platformas EY dati, tad Latvija ir nodemonstrējusi apbrīnojamu progresu ēnu ekonomikas samazināšanā. Latvija varētu būt izcils paraugs citām valstīm, kā transformēt valsti no zemes ar visai augstu ēnu ekonomikas ietekmi par zemi ar zemu ēnu ekonomikas īpatsvaru. Pasaules desmitniekā bez Latvijas, Lietuvas, Gajānas un Kataras vēl iekļuva Rumānija (-58,1 %), Dienvidkoreja (-53,4 %), Bulgārija (-53,3 %), Kazahstāna (-52,9 %), Kambodža (-51,7 %) un Horvātija (-51,1 %). Pēc ēnu ekonomikas apjoma samazinājuma starp 2000. un 2023. gadu Polija bija 13. vietā pasaulē (-49,2 %), bet Igaunija - 14. vietā pasaulē (-48,6 %). Vidēji pasaulē starp 2000. un 2023. gadu ēnu ekonomikas īpatsvars samazinājās aptuveni par ceturto daļu (-25,8%). Vienpadsmit pasaules valstīs starp 2000. un 2023. gadu ēnu ekonomikas īpatsvars palielinājās.

Latvijas ekonomikas lejupslīdi 2024. gadā ietekmēja ne tikai saspringtā ģeopolitiskā situācija, bet arī zema ekonomikas izaugsme ārējos tirgos, augstas procentu likmes un cenu kāpums.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas 2025. gada februārī izstrādātajām makroekonomiskajām prognozēm Latvijas ekonomika 2025. gadā stabilizēsies ar mērenu IKP izaugsmi 1,2 %. Tendences ir cerīgas, jo, pieaugot iekšzemes kopproduktam (IKP) uz vienu iedzīvotāju, ēnu ekonomikai ir tieksme samazināties.

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā samazinājās par 1,5 procentpunktiem salīdzinājumā ar gadu iepriekš un bija 21,4% no IKP noskaidrots pētījumā “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009–2024”.

Ēnu ekonomikas jautājums katru gadu kļūst īpaši aktuāls, tuvojoties konferencei par ēnu ekonomikas indeksu, jo tā ir ne tikai diskusija par šīs parādības apmēru un ietekmi uz valsts budžetu un sabiedrību, bet arī platforma ekspertu viedokļu apmaiņai par risinājumiem un iespējām to mazināt, lai veicinātu caurskatāmību un godīgu uzņēmējdarbības vidi.

Pieaugot dzīves dārdzībai un valsts parādam, diskusijas par valsts budžetu ar katru gadu kļūst arvien sarežģītākas. Traucamies pa krāčainu upi ar laivu un tā vietā, lai satvertu airus un situāciju kontrolētu, vienkārši paļaujamies, ka straume mūs nesīs pareizajā virzienā un laiva neapgāzīsies.

Pārāk bieži dominē īstermiņa risinājumi, kamēr ilgtermiņa izaugsmes iespējas paliek novārtā. Vai tiešām ar pārtikas PVN likmes samazinājumu pietiks, lai mazinātu iedzīvotāju izmaksu nastu un vienlaikus veicinātu ekonomikas attīstību?

Vai beidzot būs lētāk?

Centrālās statistikas pārvaldes augusta patēriņa cenu dati liecina, ka atsevišķas pārtikas preces sadārdzinājušās īpaši strauji un inflāciju visvairāk izjūt ikdienas pirkumu grozs. Ņemot vērā šos datus, šķiet apsveicami, ka koalīcija ir panākusi vienošanos par PVN samazinājumu pienam, maizei, olām un mājputnu gaļai – no nākamā gada šiem produktiem piemēros 12 % likmi. Tikmēr Saeima sola diskutēt arī par cūkgaļas iekļaušanu sarakstā, bet lauksaimnieku organizācijas jau aicinājušas valdību iet vēl tālāk – attiecināt samazināto PVN uz visu svaigās gaļas produkciju, lai neierobežotu nozares konkurētspēju un investīciju iespējas.

Latvijā līdz 2020.gadam ieplūdusi ievērojami vairāk skaidras naudas nekā pārējās Baltijas valstīs, un, atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas, lielu daļu ievestās skaidrās naudas bija paredzēts atstāt Latvijā, pausts Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) izstrādātajā stratēģiskajā novērtējumā "Legālās un nelegālās skaidras naudas aprite Baltijas valstīs".

Novērtējumā analizēta legālās un nelegālās skaidras naudas aprite starp Baltijas valstīm - Igauniju, Latviju un Lietuvu - laika posmā no 2019. līdz 2022.gadam.

Ēnu ekonomika trijās Baltijas valstīs veido no 19% līdz 33% no to IKP. Lai gan ēnu ekonomikas apmērs katrā no trīs valstīm atšķiras, pastāv vispārēja vienprātība, ka ēnu ekonomikas sektors aplūkotajā periodā ir tikai audzis. Skaidras naudas aprite lielā mērā veicina ēnu ekonomiku, kas savukārt palīdz uzturēt skaidras naudas apriti Baltijas valstīs.

Kopumā novērtējums liecina par vairākiem secinājumiem. Pirmkārt, skaidra nauda joprojām ir ļoti svarīga noziedzīgu aktivitāšu daļa, un arī pieprasījums pēc skaidras naudas Baltijas valstīs ir augsts. Otrkārt, skaidras naudas aprites tendences katrā valstī ir ievērojami atšķirīgas - skaidras naudas ieplūšanas un aizplūšanas galamērķi starp valstīm ir atšķirīgi, un nav izteiktas saiknes starp Baltijas valstīm. Treškārt, lai gan skaidras naudas plūsmas starp Baltijas valstīm, iespējams, nav atbildīgas par lielākās daļas skaidras naudas klātbūtni ekonomikā, dažos predikatīvo noziegumu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas veidos tiek izmantoti visu trīs valstu atšķirīgie tiesiskie režīmi. Tas ir īpaši redzams Baltijas valstu ēnu ekonomikas aktivitātēs. Ceturtkārt, Baltijas valstis zināmā mērā ir pakļautas riskam, ka noziedznieki izmantos atšķirības valstu normatīvajā regulējumā, lai apietu noteikumus.

Jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais algas nodokļu - valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) - plaisas novērtējums par 2024.gadu kopumā liecina, ka algas nodokļu plaisas īpatsvars ir būtiski samazinājies.

"Maiņa no policejiskas pieejas uz Valsts ieņēmumu dienestu kā uz klientu servisu orientētu iestādi dod rezultātu. Kopš 2021.gada darbaspēka nodokļu nomaksa uzlabojas un ēnu ekonomika pakāpeniski, bet stabili turpina sarukt. Tas ir labs signāls, kas liecina par Latvijas ekonomikas, darba tirgus un nodokļu kultūras briedumu. Mazāk "ēnas" nozīmē godīgāku konkurenci uzņēmējiem un lielākas iespējas valsts attīstībai. Redzam, ka ieguvēji ir visi - gan darba ņēmēji, gan sabiedrība kopumā," saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Nodokļu plaisa ir nedeklarētās un deklarētās, bet nesamaksātās nodokļu summas attiecība pret potenciālo nodokļu masu, kas tiktu aprēķināta un iekasēta ar nosacījumu, ka visi nodokļu maksātāji pilnā apmērā izpilda savas nodokļu saistības.

Latvijas reālās algas pieaugums no 1994. gada līdz 2024. gadam bijis 245%, Lietuvas – 290%, bet Igaunijas – 236%, liecina Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Marko Mikhelsona ieraksts sociālajā tīklā X, kuru izcēlis pašmāju rakstnieks un ekspolitiķis Māris Mičerevskis ar piebildi, ka vajadzētu izbeigt “vaidu kori”, kas dzied dziesmu, ka Latvijā viss ir slikti.

Dienas Bizness mēģināja noskaidrot - “Viss ir slikti” vai arī esam pilnīgā “Leiputrijā”?

Skaitļi runā – labi, slikti, patiesi?

Pirmais uzdevums bija konstatēt, vai M. Mikhelsons nav pārskatījies. Proti, reālo algu izmaiņas procentos Eiropas valstīs no 1994. gada līdz 2024. gadam tiek norādītas bez skaidri saskatāma avota, un pirmajā acu uzmetienā skaitļi Baltijā patiesi šokē, jo tuvākie sekotāji, piemēram, Polija, var lepoties vien ar 107,9% lielu reālās algas pieaugumu. Statistiskie dati ir atbilstoši OECD reālo algu aprēķiniem, ko starptautiskā organizācija veic jau ilgstoši visām OECD dalībvalstīm. Proti, tie ir patiesi uz papīra, bet jāteic, ka pirmā desmitgade atjaunotajā brīvvalstī nerit pēc normāliem ekonomikas likumiem, tādēļ atbildēt uz jautājumu skaidri un pārliecināti nav iespējams. Lai arī reālā alga nozīmē inflācijas iekļaušanu aprēķinos, vēl atliek jautājums - vai reālās algas pieaugums Latvijā nozīmē to, ka ikkatram cilvēkam ir iespēja nopirkt krietni vairāk preču un pakalpojumu? Ja tā būtu, mēs noteikti ēstu labāk, tomēr nezināmu iemeslu dēļ ļaudis sūrojas par pārtikas cenām. Situāciju kopš 1994. gada kropļo gan ēnu ekonomika, gan enerģētikas sektora transformācija, gan virkne makroekonomisko procesu, kas izrietēja kā sekas sistēmas pārejai no sociālistiskā uz kapitālistisko modeli.

Latvijā situācija ar nodokļu parādiem patlaban ir stabila un nav nepieciešamas kādas ekstrēmas metodes, lai to risinātu, trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča.

Viņa vērsa deputātu uzmanību, ka pirms desmit gadiem nodokļu parādi veidoja apmēram 1,5 miljardus eiro jeb 25% no kopējiem valsts budžeta ieņēmumiem, savukārt patlaban tie ir apmēram 860 miljoni eiro jeb 5,6% no budžeta ieņēmumiem.

Tāpat Garanča norādīja, ka nodokļu parādu īpatsvars pret iekšzemes kopproduktu (IKP) samazinājies no 5,9% pirms 10 gadiem līdz 2,1% pērn.

Garanča informēja, ka pērn ar lēmumiem par bezstrīda piedziņu atgūti nodokļu parādi 100,5 miljonu eiro apmērā, uzrunājot parādniekus - 569 miljonu eiro apmērā, novēršot uzņēmumu pāreju - 3,04 miljonu eiro apmērā, bet piemērojot atbildību valdes locekļiem - 0,64 miljonu eiro apmērā. Tāpat pērn dzēsti parādi par 120,7 miljoniem eiro.

Latvija ieviesīs starptautisko standartu kriptoaktīvu darījumu caurskatāmībai un paplašinās finanšu kontu ziņošanas sistēmu, informēja Finanšu ministrija (FM).

Ministru kabinets šodien izskatīs FM sagatavotos grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz ieviest starptautisko kriptoaktīvu ziņošanas standartu (CARF) un Eiropas Savienības direktīvā (DAC8) noteiktās prasības.

FM norāda, ka tas būšot solis, lai ieviestu automātisko informācijas apmaiņu starp nodokļu administrācijām par darījumiem ar kriptoaktīviem, kā arī paplašinātu esošo ziņošanas sistēmu par nerezidentu finanšu kontiem (Globālais standarts par automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem jeb CRS) un sekmētu nodokļu nomaksas disciplīnu digitālajā ekonomikā.

Ieviešot likumprojekta regulējumu, Valsts ieņēmumu dienests saņems informāciju par Latvijas nodokļu rezidentu ārvalstīs veiktajiem darījumiem ar kriptoaktīviem, kas citādi var būt grūti pieejama.

Dažu gadu laikā Latvijā «pazuduši» vairāki tūkstoši darba ņēmēju, kas pirmšķietami ir vērtējams kā trauksmes signāls, tikmēr valstī nekādu satraukumu īsti nemana.

Strādājošs cilvēks ir valsts vērtīgākā daļa. Ja viņa nav, nav arī darbavietas, nav pirktspējīga patērētāja, vajadzības pēc pakalpojumiem un pati darbavieta arī var izzust kā vakance. Proti, ja cilvēkam ir darbs, tad viņam ir arī alga, kuru viņš tērē, lai apmaksātu savus tēriņus, kā arī tiek maksāti nodokļi, kurus politiķi var pārdalīt valsts pakalpojumu vajadzībām. Ja darbinieki izzūd privātajā sektorā, tam ir sekas arī publiskajā pusē, jo kopējā nodokļu masa samazinās. Ja izzūd darbavietas, pēc brīža tukšas paliks teritorijas. Kas šobrīd notiek, un kuram tas rūp?

Darba tirgus signāli

Valsts ieņēmumu dienesta datubāzes dati liecina, ka darba ņēmēju skaits (kuri maksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) 2025. gada maijā bija 808 605 cilvēki, savukārt 2024. gada analogā laikā – 810 195, bet 2023. gadā vēl vairāk – pat 815 556, savukārt 2019. gadā bija 822 925. Tajā pašā laikā, pēc Centrālas statistikas pārvaldes datiem šā gada maijā bija 64,7 tūkstoši reģistrēto bezdarbnieku, 2024. gada maijā – 67,4 tūkstoši bezdarbnieku, 2023. gada maijā – 60,4 tūkstoši, bet 2019. gada maijā – 61 tūkstotis. Raugoties uz šiem datiem, var iegūt nevis vienu, bet gan ievērojami daudz vairāk secinājumu par to, kas un kā īsti notiek darba tirgū.