Jaunākais izdevums

Rietumu Banka ir piešķīrusi papildu 11,4 miljonu eiro finansējumu uzņēmumam SIA Riga Retail Park, kas ir tirdzniecības centra “Sāga” īpašnieks.Šis ir jau otrais aizdevums projekta attīstībai.

Uzņēmums 2023. gadā saņēma Rietumu Bankas kredītu 48 miljonu eiro apmērā, kas bija viens no lielākajiem banku sektora darījumiem Latvijā tajā gadā.

Finansējuma apmērs palielināts, ņemot vērā Riga Retail Park veiksmīgo darbību un labos finanšu rezultātus. Uzņēmums uzrādīja pārliecinošu izaugsmi – 2024. gadā apgrozījums sasniedza 9,01 miljonu eiro, uzrādot pieaugumu par 10% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Uzņēmuma veiksmīgie finanšu rādītāji atspoguļojas arī dinamiskā tirdzniecības centra “Sāga” attīstībā, kuram ir piesaistīti nomnieki un iznomātas visas pieejamās tirdzniecības telpas.

“Mēs redzam, ka “Sāga” sevi ir pierādījusi kā ilgtspējīgs, labi pārvaldīts un pieprasīts tirdzniecības centrs. Tā kvalitāte, plašais pakalpojumu klāsts un atrašanās vieta strauji augošā Rīgas apkaimē nodrošina stabilu izaugsmes potenciālu. Rietumu Banka ar gandarījumu turpina sadarbību ar Riga Retail Park, atbalstot projektus, kas veicina ekonomisko aktivitāti un uzlabo dzīves kvalitāti,” norāda Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja.

Papildu Rietumu Bankas piešķirtie līdzekļi ļauj uzņēmumam refinansēt sākotnējās pašu investīcijas un plānot nākamos attīstības posmus mazumtirdzniecības jomā, tostarp jaunu projektu īstenošanu Baltijas valstīs.

Kā uzsver Riga Retail Park valdes loceklis Barijs Nabūrs (Barry Nabuurs): “Pašlaik mēs attīstām līdzīgus dzīvesstila tirdzniecības centrus Rīgā, Viļņā un Kauņā, kas ne tikai sniedz iespēju iegādāties nepieciešamās preces, bet arī veicina pakalpojumu pieejamību, sportiskās aktivitātes un uzlabo dzīves kvalitāti apkaimē.

”Tirdzniecības centra jaunajā daļā “Sāga+”, kas tika atvērta pagājušogad, ir iekārtojušies visi nomnieki. Tajā atrodas veikals “Design Box”, kas piedāvā Eiropā pieprasītu zīmolu dizaina mēbeles un interjera elementus, modernākais makšķerēšanas veikals Latvijā “Ēsma Outdoor” ar īpašu inventāra testēšanas baseinu, profesionālās tehnikas veikals “Stokker”, būvtehnikas nomas punkts “Ramirent” ar diennakts pakomātu, kā arī sporta preču veikals “Fans” un santehnikas veikals “Komforts”. Šie zīmoli papildina “Sāga” vadošo veikalu klāstu, kurā ietilpst “Rimi hipermārkets”, “Decathlon”, “JYSK” un “Būvniecības ABC”.

Uzņēmums būtiskas investīcijas ir veicis arī vides ilgtspējas un energoefektivitātes jomā. Pagājušajā gadā uz “Sāga” ēkas jumta uzstādīti saules paneļi 3500 m² platībā ar jaudu 499 kW, kas gadā saražo līdz 500 MWh enerģijas pašpatēriņam. Nākotnē plānots paplašināt šo saules parku vēl par 1 MW. Tāpat veikala klienti iepirkšanos var ērti apvienot ar auto uzlādi; stacijās var vienlaicīgi uzlādēt līdz pat 12 automašīnām, un plānots, ka uzlādes vietu skaits būs palielināts līdz 25. Ir veikti arī vairāki ēkas uzlabojumi 2025. gadā: jumta remonts un virpuļdurvju uzstādīšana, pateicoties tam ēkai tika piešķirts A klases energoefektivitātes līmenis.

Nākamgad, turpinot attīstību, aiz “Sāga” plānots uzbūvēt piedzīvojumu parku SAGA Tarzan Park.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz tirdzniecības centra Sāga jumta uzstādīti saules paneļi 3500 m2 platībā ar kopējo jaudu 499kW.

Jaunais saules paneļu parks turpina t/c Sāga apņemšanos darboties videi draudzīgi un ilgtspējīgi, samazināt oglekļa emisijas un uzlabot energoefektivitāti. Ik gadu tas ļaus t/c Sāga saražot ap 500MWh enerģijas, ko izmantot to pašpatēriņam.

Tuvākajā nākotnē t/c Sāga plāno palielināt enerģijas ražošanu un paplašināt saules paneļu parku vēl par 1 MW.

“Saules paneļu uzstādīšana ir vēl viens solis t/c Sāga centienos darboties atbildīgi un videi draudzīgi. Uzskatām par privilēģiju atrasties zaļā teritorijā un respektējam dabas tuvumā, tāpēc mūsu mērķis ir ikdienā pieņemt videi labvēlīgus lēmumus un samazināt ekoloģiskās pēdas nospiedumu, tam iedvesmojot arī mūsu apmeklētājus un nomniekus,“ komentē T/c Sāga direktore Jolanta Opaleva.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024.gada jaunu automašīnu tirgus Latvijā piedzīvoja būtisku samazinājumu, reģistrējot 17 128 vienības, kas ir par 7,2% mazāk nekā 2023.gadā, informē Auto asociācija.

Salīdzinot ar 2007.gada rekordu (30 800 vienības), tirgus apjomi ir gandrīz uz pusi mazāki. Gada sākumā reģistrāciju skaits strauji kritās, bet no septembra situācija stabilizējās, decembrī noslēdzoties ar pozitīvu 13,3% pieaugumu.

"Pārdoto auto apjoms ir nestabils, 2024.gada sākumā saglabājās zems pieprasījums un tikai ar septembra mēnesi stabilizējās un iezīmējās neliels pieaugums salīdzinot ar 2023.gadu. Turpinoties augstām Euribor finansēšanas likmēm, vājai Eiropas ekonomikas attīstībai un nestabilitātei enerģētikas sektorā nav paredzams, ka auto tirgus pieredzēs kāpumu. Auto tirgus vēl joprojām ir 56% no 2007.gada vēsturē augstākā rezultāta, kam par pamatu ir gausais banku finansējuma apjoms tirgū, kas sastāda tikai 57% no visām reģistrācijām. Nemainoties finansējuma piedāvājumam un cenai auto tirgus nepiedzīvos būtisku kāpumu," norāda Auto asociācijas valdes priekšsēdētājs Andris Kulbergs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorāna KEST Cēsīs līdzīpašnieks, šefpavārs Māris Jansons tirdzniecības centrā Sāga atklājis līdz šim lielāko Kest veikalu. Šis ir jau trešais zīmola veikals.

“Mēs radām ēdienus, kas ļauj nesteidzīgi pabūt kopā pat straujā ikdienas ritmā. Arvien vairāk cilvēku novērtē maltītes bez liekas gatavošanas – tieši to piedāvā Kest," uzsver M.Jansons.

Jau vēstīts, ka šī gada sākumā "Michelin" ceļvedī iekļautā Cēsu restorāna "Kest" līdzīpašnieks M.Jansons atvēris jauna koncepta veikalu "Kest at Home". Jaunā koncepta veikala izveidē tika investēti 50 000 eiro.

Veikala pārvaldošais uzņēmums SIA "Jansons un partneri" 2023.gadā strādāja ar 1,133 miljonu eiro apgrozījumu un peļņu 22 117 eiro apmērā. Uzņēmums reģistrēts 2017.gada martā, un tā pamatkapitāls ir 3000 eiro. Uzņēmuma 80% kapitāla pieder Gundaram Skudriņam un 20% Jansonam.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālais futbola stadions ir sapnis, kuram jātop par realitāti. Šobrīd par tā nepieciešamību vairs nav jāpārliecina nedz valdība, nedz Rīgas dome, arhitektu un inženieru birojs SEP izstrādā konceptu, un gada laikā jau zināsim, cik skatītājiem taps futbola stadions Lucavsalā, Dienas Biznesam intervijā atklāja Latvijas Futbola federācijas prezidents Vadims Ļašenko.

Pastāstiet par Nacionālā futbola stadiona ieceres vēsturi! Ne jau pirmo gadu par stadionu prāto? Kādēļ vajadzēja un vajag, un kāpēc neizdevās iepriekš?

Pirms vairāk nekā desmit gadiem gan Futbola federācijā, gan arī sabiedrībā bija plašas diskusijas par jauna stadiona nepieciešamību, jo bija pilnīgi skaidrs, ka Skonto stadions vai arī vecais Daugavas stadions pirms renovācijas neizpilda mūsdienīga ceturtās kategorijas stadiona prasības. Proti, ir nepieciešams jumts, vajadzīgs pietiekams skaits sēdvietu skatītājiem, palīgtelpas un tehniskie mezgli spēles norisei. Līdzīgas būves Latvijā ir gan hokeja spēļu apmeklētājiem, gan basketbola cienītājiem. Ir halles, kas apmierina starptautiskās prasības, kurās var notikt augsta līmeņa spēles un kuras var apmeklēt pietiekams skaits skatītāju. Tas, kādas ir prasības ceturtās kategorijas futbola stadionam, bija zināms jau pirms vairāk nekā desmit gadiem, un šīs prasības nav būtiski mainījušās. Loģiski, ka futbola cienītāji, federācija, sabiedrība kopumā visu laiku izdara šo spiedienu, proti, mums vajag vismaz vienu šādu stadionu. Kaimiņvalstī Igaunijā jau sen ir uzbūvēts šāds stadions ar 12 tūkstošiem skatītāju vietu. Jau pirms septiņiem gadiem tur notika UEFA superkausa spēle.