Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācijas un Euribor likmes kāpums dažādi ietekmējis Eiropas valstu kredītu tirgu, kamēr dažviet kreditēšana pērn būtiski sabremzējās, citviet aizdevumu apmērs auga.

Latvijā pagājušā gada pēdējā ceturksnī patēriņa kredītu skaits palielinājies par 6,7 %, tikmēr izsniegto hipotekāro kredītu apjoms samazinājies par 9,9 % salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu 2022. gadā, liecina “Kredītinformācijas Biroja” dati.

Polijā hipotekārā kreditēšana aug trīskārtīgi

Pagājušā gada beigās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs kreditēšanas dinamika bijusi ļoti atšķirīga. Piemēram, Čehijā un Rumānijā izsniegto kredītu apjoms būtiski audzis – patēriņa kredīti attiecīgi par 62,7 % un 38,5 %, bet hipotekārie kredīti par 44,1 % un 28,5 %, salīdzinot ar 2022. gada pēdējo ceturksni. Tas liecina par spēcīgu pieprasījumu un labvēlīgiem kreditēšanas nosacījumiem šajās valstīs. Savukārt Polijā izsniegto hipotekāro kredītu apjoms audzis pat trīskārtīgi, jo valsts uzsāka subsīdiju programmu pirmā mājokļa iegādei. Tikmēr Austrija un Nīderlande saskārās ar būtisku kreditēšanas tirgus samazinājumu, liecina “Kredītinformāciju biroju asociācijas” (ACCIS) apkopotā informācija.

Kā norāda Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), kreditēšanas apjomu pieaugumi Polijā, Čehijā un Rumānijā ir jāvērtē globālā kontekstā. Šīs valstis attiecībā pret savu iedzīvotāju skaitu ir uzņēmušas būtisku Ukrainas bēgļu plūsmu, un visticamāk lielākā daļa no patvēruma meklētājiem strādā un vēlas uzlabot savus dzīves apstākļus, līdz ar to tiek veicināts patēriņš un attiecīgi patēriņa kreditēšana. Bēgļu skaits, iespējams, veicinājis arī spriedzi nekustamo īpašumu jomā, radot pieprasījumu pēc īres mitekļiem un pēc iespējas lētākiem. Vietējie iedzīvotāji var saskatīt iespēju nopelnīt, radot papildu pieprasījumu pēc hipotekārajiem kredītiem, kas, iespējams, neveidotos pie citiem apstākļiem.

“Rumānijas gadījumā pieprasījumu pēc kredītiem papildus dzen uz priekšu augstais inflācijas procents (7,3% 2024. gada janvārī pret 2023. gada janvāri), cilvēki saprot, ka viņu nauda turpina zaudēt vērtību, līdz ar to nauda netiek uzkrāta, bet gan atprečota, t.sk. arī uz nākotnes naudas plūsmas rēķina. Jāvērš uzmanība, ka nevienai no šīm minētajām valstīm nav eiro, bet gan sava valūta, un tā arī varētu būt nianse, kāpēc tur attīstās kreditēšana salīdzinājumā ar tām Eiropas valstīm, kuras ir eiro zonā (Austrija, Nīderlande un arī Latvija) un kurās centralizēti bremzē inflāciju,” saka PTAC direktore Baiba Vītoliņa.

Latvijā patēriņa kredīti - aug, mājokļa aizdevumi - krīt

Saskaņā ar “Kredītinformācijas Biroja” datiem Latvijā patēriņa kredītu skaits 2023. gada pēdējā ceturksnī auga par 6,7 %, izsniegtā summa - par 11,5 %, salīdzinot ar 2022. gada nogali. Būtiskākais pieaugums bija vērojams tieši lielajās komercbankās, kur izsniegto darījumu skaits pieaudzis par 37 % un summa - par 50 %. Nebanku sektorā pieaugums ir bijis procentuāli neliels.

Savukārt mājokļu kredīti Latvijā 2023. gada pēdējā ceturksnī izsniegti mazāk nekā gadu iepriekš. Kamēr līgumu skaits samazinājies par 9,9 %, izsniegtā summa par 11,3 %. Augstās hipotekāro kredītu likmes Latvijā bremzē hipotekāro kreditēšanu, taču ne tik ļoti, kā piemēram, Itālijā, kur izsniegto aizdevumu skaits gada laikā samazinājies par vairāk nekā ceturto daļu (27,7 %). Ir vērojama tendence, ka iedzīvotāji uzkrājumus novirza nevis patēriņā, bet gan hipotekāro kredītu pirmstermiņa daļējai un/vai pilnīgai dzēšanai.

Atšķirīga maksāšanas disciplīna

Austrija un Polijā saglabāja stabila patēriņa kredītu saistību nepildīšanas varbūtība, bet Slovākijā, Itālijā un Čehijā notikušas nelielas svārstības. Šobrīd Čehijā ir salīdzinoši vislielākā saistību neizpildes iespējamība starp ACCIS analizētajām valstīm.

Kamēr 2022. gadā Latvijā kavēto līgumu procents pa ceturkšņiem bija mainīgs, pērn tas stabilizējies. Latvijā patēriņa kredīti, kuru apmaksa tiek kavēta vairāk nekā 90 dienas pirmā līguma darbības gadā 2022. gada nogalē bija 9,5 %, bet gada laikā to skaits samazinājies līdz 4,6 %. Savukārt hipotekāro kredītu maksājumu kavējumi līguma pirmajā darbība gadā saglabājas ļoti zemi un svārstās no 0,2 % līdz 0,3 %, kamēr, piemēram, Polijā kavējumu skaits sasniedz 1,7 %.

Visi patēriņa kredīta līgumi neatkarīgi to noslēgšanas laika vairāk nekā 90 dienas Latvijā tiek kavēti 5,3% gadījumu, kamēr, piemēram, Polijā tie ir 9,9 %. Savukārt mājokļa kredīta maksājumus Latvijā kavē 1 %, kamēr Ungārijā 5,3 %.

“Apkures sezona iedzīvotājiem vienmēr ir pārbaudījums, jo būtiski palielinās izdevumi par komunālajiem maksājumiem. Mūsu dati liecina, ka arī pagājušajā ziemā izaicinājums ir veiksmīgi pārvarēts un kopējais parāds nav pieaudzis nedz kreditēšanas sektorā, ne pakalpojumu sniedzēju parādnieku skaita un kopējā parāda apjomā. Hipotekāro kredītu maksājumu ziņā Latvijas rādītājs ir ļoti labs, uzlabojusies arī patēriņa kredītu maksāšanas disciplīna. Tas liecina, ka ekonomiski sarežģītākos apstākļos iedzīvotāji turpina norēķināties par mājokli, bet cenšas ietaupīt uz citiem mājsaimniecības izdevumiem. Iedzīvotāji ir salīdzinoši finansiāli atbildīgi, salīdzinot ar citām Centrālās un Austrumeiropas valstīm,” komentē Intars Miķelsons, “Kredītinformācijas Biroja” izpilddirektors.

Kā norāda Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, Latvijā ir labi attīstīts ārpustiesas parādu atgūšanas mehānisms. Līdzko parāda kavējums pārsniedz konkrētu dienu skaitu, nebanku kredītu devēji pārdod parādu licencētam ārpustiesas parādu atguvējam. Tas patērētājus dara piesardzīgus un liek rūpīgi apdomāt iespēju saistības atmaksāt.

Komentāri

Pievienot komentāru