Eksporta uzsākšanai un attīstībai jaunās valstīs ļoti būtisks ir valsts atbalsts, tādēļ Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) īsteno Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu “Atbalsts MVU inovatīvās uzņēmējdarbības attīstībai”.

Projektā, kurā uzņēmējiem pieejams atbalsts 61,5 miljonu eiro apmērā, ir trīs galvenie atbalsta virzieni – atbalsts eksportam, biznesa inkubācijai un inovāciju motivācijai. 2024. gadā kopumā grantu atbalstu saņēma 335 uzņēmumi, bet nefinansiālo atbalstu – 370. Tāpat atbalstīti 125 jauni uzņēmumi, bet inkubācijas programmas atbalstu saņēma 177 uzņēmumi.

“Latvijas ekonomiskā izaugsme vistiešākajā veidā ir atkarīga no eksporta apjoma. Šobrīd eksportējam ap 70% no IKP, taču šis rādītājs būtu jākāpina līdz 80%. Tādēļ aicinām uzņēmējus būt drosmīgiem, izmantot valsts atbalstu un iesaistīties jaunu tirgu apguvē. Šogad LIAA piedāvā vairāk nekā 50 dažādas izstādes un tirdzniecības misijas ārvalstīs, kur iespējams meklēt jaunus sadarbības partnerus. Jau martā kopā ar Ekonomikas ministru dosimies uz Izraēlu, maijā plānota liela tirdzniecības misija uz Japānu, kur izstādē EXPO par godu Latvijas dienai organizējam plašu biznesa programmu, bet rudenī aicināsim uzņēmējus uz Vāciju un ASV, kas Latvijai šobrīd ir ļoti nozīmīgi eksporta tirgi,” uzsver LIAA direktore Ieva Jāgere.

Eiropas Investīciju fonds (EIF) ar 20 miljonus eiro vērtām investīcijām Latvijas investīciju fonda SG Capital iniciatīvā panāks aptuveni 100 miljonus eiro vērtu finansējuma pieejamību Latvijas uzņēmumiem.

Par fonda mērķiem, naudas pieejamību un citām niansēm Dienas Biznesa saruna ar SG Capital partneri Hariju Švarcu.

Fragments no intervijas

Pastāstiet īsumā par šo iniciatīvu - kādiem uzņēmumiem finansēšana paredzēta, un kāda ir paredzamā investīciju ģeogrāfija?

Mēs zinājām, ka EIF sniedz iespēju piesaistīt līdzekļus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, un izveidojām savu piedāvājumu, kuru apstiprināja. SG Capital veido atsevišķu fondu tieši mazo un vidējo (MVU) finansēšanai, un EIF ar savu finansējumu nāk daļā. Bez EIF plāns ir piesaistīt vēl vismaz 80 miljonus no dažādiem fondiem Latvijā un Baltijā, tostarp pensiju fondiem un citiem institucionālajiem investoriem. EIF īpaši fokusējas uz MVU attīstības veicināšanu Eiropā un Latvijā. Un jāatzīst, ka Latvijas situācijai uzņēmums ar 250 vai 500 darbiniekiem nemaz nav uzskatāms par mazu vai vidēju. Latvijas gadījumā MVU definīcijai atbilst vairāk nekā 90% visu uzņēmumu, un šis instruments būs pieejams ļoti plašai uzņēmumu daļai.

Eiropas Investīciju fonds (EIF) ir apņēmies ieguldīt 20 miljonus eiro, kļūstot par galveno investoru Latvijā bāzētā uzņēmuma "SG Capital Partners" ("SG Capital") iniciatīvā, lai paplašinātu finansējumu konkrētam uzņēmumu lokam Baltijas jūras reģionā, informē EIF un "SG Capital" pārstāvji.

EIF solījums ieguldīt "SG Capital" Baltijas privātajā kredītu fondā "SG Capital Baltic Private Credit Fund" ir sniegts ar mērķi nodrošināt plašākas kreditēšanas iespējas maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

"SG Capital" Baltijas privātais kredītu fonds, ko pārvaldīs īpaši šim mērķim izveidota "SG Capital" komanda, vēlas piesaistīt 100 miljonus eiro no dažādiem institucionāliem investoriem, lai atbalstītu uzņēmumus, kuriem nav pieejami pietiekami banku aizdevumi. Tas nodrošinās prioritāru finansējumu MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu, galvenokārt, Latvijā un Lietuvā.

EIF ģenerāldirektore Marjuta Falkšteta norāda, ka šai iniciatīvai ir centrāla nozīme būtiska finansējuma nodrošināšanā maziem uzņēmumiem Baltijas valstīs, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi un inovāciju.

2025. gads Attīstības finanšu institūcijai ALTUM būs ne vien nozīmīgs izaugsmes posms un jaunu iniciatīvu īstenošanas laiks, bet arī desmitais darbības gads.

Šajā posmā ALTUM atbalsta instrumentu portfelis ir trīskāršots, tuvojoties jau 1,2 miljardiem eiro, ir iegūts un saglabāts nemainīgi augsts Moody's kredītreitings Baa1, nodrošināti labi darbības atdeves un peļņas rādītāji. ALTUM aktīvi īsteno vairāk nekā 40 atbalsta programmas, tai skaitā fokusējoties uz atbalstu reģioniem.

Lai veicinātu uzņēmējdarbību reģionos, ALTUM pērn sāka piešķirt aizdevumus līdz 100 tūkstošiem eiro ar būtiski samazinātām nodrošinājuma prasībām. Pieprasījums pēc tiem bijis stabili augošs, apliecinot uzņēmēju vajadzību pēc atbalsta. Savukārt paplašinot uzņēmumu energoefektivitātes programmu, arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumiem tika nodrošināta iespēja modernizēt un padarīt konkurētspējīgākus savus uzņēmumus. Pirmo reizi ar valsts atbalstu tiek īstenota zemas īres namu programma un pirmie pabeigtie projekti gaidāmi jau 2025.gadā.

Finanšu ministrija, ņemot vērā Valsts kases datus par konsolidētā kopbudžeta izpildi 2024. gada janvārī-decembrī, ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances novērtējumu 2024. gadam.

Pēc Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijas vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 849,6 miljoni eiro jeb 2,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Budžeta deficīts bija par 0,3 procentpunktiem zemāks nekā 2023. gadā un 0,7 procentpunktiem zemāks nekā prognozēts pagājušā gada rudenī. Zemāku nekā prognozēts deficītu pamatā noteica lielāki ieņēmumi, kas sagaidāmi šā gada janvārī un atbilstoši EKS ir attiecināmi uz 2024. gadu, un mazāki faktiskie izdevumi gan Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem, gan valsts pamatfunkcijām, kas netika izlietoti plānotajā apmērā.

Savukārt vispārējās valdības parāds atbilstoši Valsts kases operatīvajam novērtējumam 2024. gada beigās bija 19 miljardi eiro jeb 47,7% no IKP, gada laikā palielinoties par 1,5 miljardiem eiro, ko noteica pagājušajā gadā veiktie aizņemšanās pasākumi kopējās finansēšanas nepieciešamības nodrošināšanai, tai skaitā lai finansētu valsts budžeta deficītu un dzēstu valsts parāda saistības. Zemāks vispārējās valdības budžeta deficīta līmenis 2024. gadā samazinās turpmāk sagaidāmo vispārējās valdības parāda pieaugumu, pozitīvi ietekmējot valsts parāda apkalpošanas izdevumus.

Ekonomikas ministrija (EM) iesniegusi Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai priekšlikumu grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, paredzot iespēju izstrādāt atbalsta pasākumus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) elektroenerģijas cenu krīzes laikā, ja tie būs nepieciešami.

EM priekšlikums paredz tiesības Ministru kabinetam noteikt atbalsta pasākumus MVU, ja Eiropas Savienības (ES) padome būs izsludinājusi ES mēroga vai reģionālu elektroenerģijas cenu krīzi, kas attiecas arī uz Latviju.

"Šobrīd valstij jābūt proaktīvai un jānodrošina mehānismi, kurus vajadzības gadījumā bez kavēšanās var iedarbināt, tādejādi nodrošinot, ka Latvijas tautsaimniecība ir noturīga pret jebkādiem šokiem energoresursu jomā. Šīs izmaksas ir nozīmīgas uzņēmumu konkurētspējai, īpaši MVU. Šobrīd ir nepieciešams regulējums, kas ļautu noteikt atbalsta pasākumus komersantiem elektroenerģijas cenu krīzes laikā. Līdz ar to rosinām likumā noteikt atbalsta pasākumu vispārīgo ietvaru, paredzot tālāk valdībai tiesības lemt par konkrētiem atbalsta nosacījumiem gadījumā, ja tas būs nepieciešams un tam ir pieejams finansējums" uzsver Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis.

Latvijas banku sektors pagājušajā gadā strādāja ar peļņu 570,62 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,7% mazāk nekā 2023.gadā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2024.gadā veidoja 1,549 miljardus eiro, kas ir par 17,4% vairāk nekā 2023.gadā, kamēr procentu izdevumi pieauga par 90% un sasniedza 428,771 miljonu eiro.

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi pagājušajā gadā bija 354,888 miljonu eiro apmērā, kas ir par 8,9% vairāk nekā 2023.gadā, bet banku komisijas naudas izdevumi pieauga par 15,7% - līdz 107,348 miljoniem eiro.

2024.gada beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 30,5 miljardu eiro apmērā, kas ir par 8% jeb 2,253 miljardiem eiro vairāk nekā 2023.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja 28,247 miljardus eiro.

Banku izsniegto kredītu apmērs nebanku klientiem pagājušā gada beigās bija 16,659 miljardi eiro, kas ir par 4,8% jeb 759,167 miljoniem eiro vairāk nekā 2023.gada beigās.

Rīgas dome 22.janvārī pieņēma pašvaldības šī gada budžetu, plānojot tērēt par 110 miljoniem eiro vairāk nekā pērn.

Kopējie pašvaldības ieņēmumi šogad plānoti 1,47 miljardu eiro apmērā, kas ir par 50 miljoniem eiro vairāk nekā 2024.gadā.

Savukārt izdevumi paredzēti 1,694 miljardu eiro apmērā.

Ja pērn tika plānots, ka budžeta izdevumi pārsniegs ieņēmumus par aptuveni 164 miljoniem eiro, tad 2025.gadā pašvaldības budžeta izdevumi tiek plānoti par 200 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi.

Domē skaidro, ka izdevumu pieauguma būtiskāko daļu veido divi lieli infrastruktūras projekti - Dienvidu tilta ceturtās kārtas īstenošana un Kundziņsalas pārvada būvniecība. Šo projektu īstenošana ir saskaņota ar valdību, un tiem tiks ņemti aizdevumi.

Kopumā 34,6% budžetā plānoti izglītībai, 27,4% - ielām, tiltiem, ceļiem, apgaismojumam un transportam, 13,2% - sociālajai jomai un veselībai, 8,2% - iemaksām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, 7,1% - vispārējiem valdības dienestiem, 4,1% - mājokļiem un pilsētvidei, 2,8% - kultūrai un sportam, bet 2,1% - drošībai.

"Swedbank" peļņa Latvijā šogad pagājušajā gadā bija 230 miljoni eiro, kas ir par 44 miljoniem eiro mazāk nekā 2023.gadā, informē bankas mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

Peļņas samazinājumu pamatā ietekmēja nodeva hipotekāro kredītu procentu kompensācijai, kas pērn veidoja 38 miljonus eiro. Vienlaikus pērn atbrīvoti kredītuzkrājumi 7,5 miljonu eiro apmērā, kamēr 2023.gadā tika izveidoti kredītuzkrājumi septiņu miljonu eiro apmērā.

Savukārt bankas mājaslapā publiskotais finanšu pārskats liecina, ka 2024.gadā "Swedbank" grupas peļņa Latvijā bija 218,701 miljons eiro, kas ir par 7,6% mazāk nekā 2023.gadā, bet pašas "Swedbank" peļņa sarukusi par 8,3% un bija 216,042 miljoni eiro.

"Swedbank" grupas aktīvi 2024.gada beigās bija 10,647 miljardi eiro, kas ir par 14,5% jeb 1,347 miljardiem eiro vairāk nekā 2023.gada beigās, kad bankas grupas aktīvi bija 9,299 miljardi eiro.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas “Coface” publicētajā Baltijas lielāko uzņēmumu Top50 reitingā šogad iekļauti 26 uzņēmumi no Lietuvas, 16 no Igaunijas un tikai astoņi no Latvijas.

Lai arī mūsu valsts uzņēmumu pārstāvniecība reitingā ir pieticīga, pelnošākā kompānija no visām reitingā iekļautajām ir tieši no Latvijas – “Latvenergo”. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Latvijas uzņēmumu skaits reitingā pieaudzis no sešiem līdz astoņiem. Kopumā Latvijas uzņēmumi nodrošina 11,46% no reitingā iekļauto uzņēmumu kopējā apgrozījuma un 25,2% no peļņas.

Baltijas Top50 uzņēmumu kopējais apgrozījums 2023. gadā sasniedza teju 69,7 miljardus eiro, bet peļņa – 2,8 miljardus eiro. Pirmās piecas vietas šī gada reitingā ieņem Lietuvas uzņēmumi, pirmajā desmitniekā iekļuvuši arī divi Igaunijas un viens Latvijas uzņēmums.

Par Top50 reitinga līderi kļuva mazumtirdzniecības un aptieku tīklu pārvaldītājs “Vilniaus prekyba”, kura apgrozījums pieaudzis līdz teju 7,7 miljardiem eiro, bet peļņa – par 38%, sasniedzot teju 287 miljonus eiro. Otrajā vietā ierindojas enerģētikas uzņēmums “Orlen Lietuva”, kura peļņa pērn pieauga par iespaidīgiem 260%, sasniedzot 294 miljonus eiro. Trešajā vietā ir mazumtirdzniecības tīkla uzņēmumu grupa “Maxima grupė”, kuras apgrozījums pieaudzis līdz 5,8 miljardiem eiro, bet peļņa par 76,9%, sasniedzot 184 miljonus eiro. Ceturtie topā ir Lietuvas enerģētikas uzņēmumu grupas mātes uzņēmumam “Ignitis grupė", bet piektie - Lietuvas tirdzniecības uzņēmums “Maxima LT”.

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, pagājušā gada 11 mēnešos strādāja peļņu 486,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 26% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp novembrī monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 24,4 miljonu eiro apmērā.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2024.gada 30.novembrī bija 29,488 miljardi eiro, kas ir par 7,3% jeb 2,019 miljardiem eiro vairāk nekā 2023.gada novembra beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 27,469 miljardi eiro.

Novembra beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 14,342 miljardi eiro, kas ir par 4,5% vairāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 14,254 miljardus eiro, kas ir par 4,5% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 88,3 miljoni eiro, kas ir par 8,9% vairāk.

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, pagājušajā gadā strādāja peļņu 522,1 miljona eiro apmērā, kas ir par 8,5% mazāk nekā 2023.gadā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp decembrī monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 35,9 miljonu eiro apmērā.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2024.gada 31.decembrī bija 29,913 miljardi eiro, kas ir par 7,3% jeb 2,039 miljardiem eiro vairāk nekā 2023.gada beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 27,874 miljardi eiro.

Pagājušā gada beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 13,984 miljardi eiro, kas ir par 2,8% vairāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 13,894 miljardus eiro, kas ir par 2,5% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 90,4 miljoni eiro, kas ir par 50,7% vairāk.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Vienlaikus pašas "airBaltic" apgrozījums pagājušajā gadā bija 743,733 miljonu eiro apmērā, kas ir par 12% vairāk nekā 2023.gadā, bet kompānijas zaudējumi sasniedza 118,803 miljonus eiro pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Gada pārskata vadības ziņojumā minēts, ka zaudējumus 2024.gadā noteica vairāki faktori.

Tostarp, tāpat kā 2022.gadā un 2023.gadā, joprojām bija būtisks lidmašīnu rezerves dzinēju trūkums, kas liedza "airBaltic" veikt lidojumus ar pilnu jaudu. Tāpēc aviokompānija, lai nodrošinātu darbību, aktīvajos vasaras mēnešos nomāja lidmašīnas ar apkalpi no citiem operatoriem. Turklāt dzinēju ražotāja "Pratt & Whitney" komerciālais atbalsts 2024.gadā bija būtiski mazāks nekā 2023.gadā.

Nodokļu ieņēmumos pagājušā gada 11 mēnešos iekasēti 13,168 miljardi eiro, kas ir par 224,2 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada 11 mēnešos bija par 860,2 miljoniem eiro jeb 7% lielāki nekā 2023.gada 11 mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi pērn 11 mēnešos veidoja 12,394 miljardus eiro, kas ir par 229,8 miljoniem eiro jeb 1,8% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi 11 mēnešos veidoja 10,23 miljardus eiro, kas ir par 354,7 miljoniem eiro jeb 3,4% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 2,164 miljardu eiro apmērā, kas ir par 125 miljoniem eiro jeb 6,1% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi 11 mēnešos bija 774,1 miljona eiro apmērā, kas ir par 5,6 miljoniem eiro jeb 0,7% vairāk, nekā plānots.

Risku apdrošinātāja "Balcia", kas strādā ar filiālēm Igaunijā, Lietuvā, Polijā un Vācijā, peļņa pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 7,249 miljoni eiro, kas ir par 1,1% vairāk nekā 2023.gadā, liecina kompānijas publiskotais finanšu pārskats.

Bruto apdrošināšanas prēmijās "Balcia" pagājušajā gadā parakstīja kopumā 141,817 miljonus eiro, kas ir par 18,2% vairāk nekā 2023.gadā, bet bruto atlīdzībās kompānija izmaksāja 92,654 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 35,3%.

Tostarp Latvijā bruto apdrošināšanas prēmijās 2024.gadā "Balcia" parakstīja 31,415 miljonus eiro, kas ir par 24% vairāk nekā gadu iepriekš, bet atlīdzībās izmaksāja 21,521 miljonu eiro, kas ir pieaugums divas reizes.

Pērn "Balcia" visvairāk bruto prēmiju parakstījusi sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā, tostarp sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku obligātajā civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā (OCTA) - 87,036 miljonus eiro, kas ir par 11,3% vairāk nekā gadu iepriekš. Seko sauszemes transporta (KASKO) apdrošināšana, kurā prēmijās parakstīti 38,27 miljoni eiro, kas ir par 24,9% vairāk, un īpašuma apdrošināšana - 9,534 miljoni eiro, kas ir pieaugums par 68,8%.

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad janvārī strādāja peļņu 36,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 25,6% mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2025.gada 31.janvārī bija 29,721 miljards eiro, kas ir par 6,9% jeb 1,912 miljardiem eiro vairāk nekā 2024.gada janvāra beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 27,809 miljardi eiro.

Janvāra beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 14,029 miljardi eiro, kas ir par 3,5% vairāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 13,935 miljardus eiro, kas ir par 3,3% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 93,7 miljoni eiro, kas ir par 36,8% vairāk.

No rezidentiem piesaistīto noguldījumu atlikums 2025.gada janvāra beigās bija 19,372 miljardi eiro, kas ir par 6,5% vairāk nekā pirms gada. Tostarp noguldījumi eiro bija 18,113 miljardi eiro, bet ārvalstu valūtās - 1,259 miljardi eiro. Eiro piesaistīto noguldījumu apmērs salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir palielinājies par 6%, bet ārvalstu valūtā piesaistīto noguldījumu apmērs ir audzis par 14,2%.

Nodokļu ieņēmumos pagājušajā gadā iekasēti 14,404 miljardi eiro, kas ir par 251,6 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gadā bija par 989,4 miljoniem eiro jeb 7,4% lielāki nekā 2023.gadā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi pērn veidoja 13,558 miljardus eiro, kas ir par 247 miljoniem eiro jeb 1,8% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi pagājušajā gadā veidoja 11,194 miljardus eiro, kas ir par 377,8 miljoniem eiro jeb 3,3% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 2,364 miljardu eiro apmērā, kas ir par 130,8 miljoniem eiro jeb 5,9% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi 2024.gadā bija 846,7 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,7 miljoniem eiro jeb 0,5% mazāk, nekā plānots.

Nelielas, bet būtiskas nianses, kas mazina nodokļu ieņēmumus valsts budžetā.

Latvijas valsts, iespējams, nesaņem vismaz 30 miljonus eiro no starptautiskajiem zāļu ražotājiem, kuri Latvijā ir atvēruši savas pārstāvniecības, nevis meitasuzņēmumus vai filiāles. Rīcība ir likumīga, bet šāda biznesa ētika liek uzdot jautājumus, kas vēl tiek darīts, Latviju uztverot vien kā noieta tirgu precei. Mazliet vairāk nekā piektdaļa (136 miljoni eiro) Latvijas zāļu tirgus (apjoms 520 miljoni eiro) tiek apgrozīta ārvalstu uzņēmumos, kas maksā nodokļus, vēl 27 miljoni eiro ir vietējo ražotāju pienesums tirgum, bet pārējo Latvijā piegādā ārvalstu ražotāju pārstāvniecības un filiāles, kas šeit neuzrāda ne peļņu, ne apgrozījumu, liecina Lursoft dati par 2023. gadu un Zāļu valsts aģentūras tirgus apjoma novērtējums. Tomēr filiāles uzrāda nelielu nomaksāto nodokļu apjomu.

2025. gadā Lietuvā ir vislielākā minimālā darba alga Baltijā, tomēr darba devējiem šajā valstī ir zemākās darbaspēka nodokļu izmaksas, savukārt darba ņēmējiem visvairāk makā iekrīt Igaunijā.

Tā liecina a/s BDO Latvija pētījums, kurā tika vērtētas darba devēja kopējās izmaksas pie bruto algas 2000 eiro mēnesī, kā arī tas, cik liela summa no tās pēc visa veida nodokļu maksājumiem ienāk darba ņēmēja kontā.

Lietuva interesantāka darba devējiem

Ja raugās tikai uz minimālas algas izmaiņu dinamiku, tad 10 gadu laikā Lietuva no Baltijas arjergarda ir kļuvusi par līderi, jo 2025. gadā tieši Lietuvā ir vislielākā minimālā alga pirms nodokļu nomaksas. Lai arī lielās algas var vērtēt kā šķērsli ekonomiskai attīstībai un konkurētspējai, jāpiebilst, ka šajā valstī strādājošajiem darba devējiem darbaspēka izmaksas ir ievērojami zemākas nekā analogu algu maksājošajiem darba devējiem Igaunijā vai Latvijā. Proti, tāda ir nodokļu politika – salīdzinoši liela minimālā alga, bet faktiski zems nodokļu slogs darba devējam. Tieši šis paradokss varētu būt viens no iemesliem dienvidu kaimiņvalsts pēdējo gadu straujajai ekonomiskajai attīstībai.

Latvija pagājušajā gadā eksportēja preces uz 203 pasaules valstīm, kamēr importēja no 176 valstīm, informē Centrālajā statistikas pārvaldē.

2024.gadā Latvijas preču eksporta vērtība veidoja 18,68 miljardus eiro, kas ir par 365,5 miljoniem eiro jeb 1,9% mazāk nekā 2023.gadā, bet importa - 21,68 miljardus eiro, kas ir par 1,73 miljardiem eiro jeb 7,4% mazāk.

Tādējādi Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās pērn veidoja 40,36 miljardus eiro, kas ir par 2,09 miljardiem eiro jeb 4,9% mazāk nekā 2023.gadā.

Pērn, salīdzinot ar 2023.gadu, eksports pieaudzis tādās preču grupās kā koks un tā izstrādājumi, kokogles - par 153 miljoniem eiro jeb 5,3%, pārtikas rūpniecības ražojumi - par 100,9 miljoniem eiro jeb 5,4%, kā arī ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumi - par 73 miljoniem eiro jeb 4,5%.

Pērnais gads jaunu auto pārdošanai bijis ļoti sekmīgs, rāda Swedbank līzinga apkopotie dati.

Pieprasījums pēc jaunu auto iegādes privātpersonām 2024.gadā audzis par 12%, iedzīvotājiem arvien vairāk dodot priekšroku videi draudzīgiem auto. Attiecīgi pērn katrs trešais jeb 33% no visiem pārdotajiem jaunajiem auto bija ar zemu vai vidēju CO2 emisiju daudzumu (līdz 130 g CO2/ km). Zīmīgi, ka pagājušajā gadā pārdots arī rekordliels elektroauto skaits – 458 elektromobiļi, un aizvien populārāki kļūst arī uzlādējamie hibrīdi. Pirktākais elektroauto pērn bija Tesla Model 3, savukārt vidējā līzingā iegādātā auto cena sasniedza 31 500 eiro. Kopumā 2024.gadā izsniegto auto līzinga finansējuma apjoms palielinājies par 8%, pārsniedzot 95 miljonus eiro.

Telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un SIA "Tet" kapitāldaļu izpirkšanas darījuma vērtība varētu sasniegt aptuveni 550-600 miljonus eiro, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) nekomentēja šo informāciju, sakot, ka dažādas minētās darījuma summas ir spekulācijas.

Otrdien par LMT un "Tet" izpirkšanas darījumu slepenībā lems valdība, kurai par trīs mēnešu laikā paveikto ziņos ekonomikas ministrs. Lai gan Valainis nevēlējās komentēt pat to, vai valdība vispār izskatīs jautājumu par LMT un "Tet" izpirkšanu, aģentūrai LETA zināms, ka tas slēpjas darba kārtībā iekļautajā informatīvajā ziņojumā "Par Ministru kabineta sēdes protokollēmuma izpildi".

Jau vēstīts, ka Ministru kabinets 2024.gada 18.decembrī pilnvaroja Ekonomikas ministriju (EM) izteikt piedāvājumu "Telia" atpirkt visas tai piederošās "Tet" un LMT kapitāldaļas.

2024. gadā elektroenerģijas un dabasgāzes cenas Eiropas tirgos bija zemākas nekā gadu iepriekš, kas ietekmēja arī Latvenergo koncerna finanšu rezultātus, kopumā samazinot ieņēmumus no enerģijas pārdošanas, informē uzņēmums.

2024. gadā koncerna ieņēmumi ir 1 704,0 miljoni EUR, kas ir par 16 % mazāk nekā gadu iepriekš. Latvenergo koncerna EBITDA samazinājusies par 2 % un ir 588,9 miljoni EUR, bet peļņa ir par 21 % mazāka nekā pirms gada – 276,8 miljoni EUR.

2024. gads ir Latvenergo koncerna jaunu atjaunīgo energoresursu (AER) elektroenerģijas ražošanas jaudu izrāviena gads. Šobrīd mērķtiecīgi tiek attīstīts trīs dažādu enerģijas avotu ražošanas portfelis, esošo hidroenerģijas izmantošanu papildinot ar saules un vēja enerģiju. 2024. gadā Latvenergo koncerna investīcijas pārsniedz pusmiljardu EUR, un tās ir 2,7 reizes lielākas nekā gadu iepriekš. No kopējām koncerna investīcijām 345 miljoni EUR ieguldīti tieši jaunajos AER elektroenerģijas ražotņu projektos visā Baltijā. Jaunas jaudas stiprina valsts drošību un konkurētspēju, un Latvenergo lomu reģionālajā enerģētikas tirgū.

"Indexo bankas", kas darbību sāka pagājušā gada augusta beigās, zaudējumi 2024.gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 6,162 miljoni eiro, teikts bankas īpašnieces, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "Indexo" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Bankas aktīvi 2024.gada decembra beigās bija 44,553 miljonu eiro apmērā.

Kompānijā informē, ka "Indexo bankas" klientu skaits mēnesī aug vidēji par 4600, un februāra beigās bankai ir vairāk nekā 28 100 klientu.

Klientu noguldījumos banka šogad februāra beigās bija piesaistījusi 42,1 miljonu eiro, bet kredītos banka bija izsniegusi 3,6 miljonus eiro.

"Indexo bankas" valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis min, ka darbības pirmo mēnešu rezultāti apliecina, ka banka ir labi pozicionēta, lai izaicinātu Latvijas oligopolistisko banku tirgu.

Tuvāko nedēļu laikā "Indexo banka" piedāvās iespēju maksājumu kartes pievienot digitālajiem makiem un aprīlī plānots sākt hipotekāro kredītu izsniegšanu, teikts paziņojumā.

Saskaņā ar AS "Latvijas valsts meži" (LVM) apstiprināto gada pārskatu, uzņēmums 2024.gadā strādājis ar 150,1 miljona eiro lielu peļņu pēc nodokļu nomaksas, informē LVM.

Spītējot dažādiem ārējiem izaicinājumiem, LVM pērn spēja izpildīt saistības pret klientiem, vienlaikus piegādājot gan vēsturiski lielāko apaļkoksnes sortimentu apjomu - 7,44 milj. m3, gan pārdodot līdz šim lielāko šķeldas apjomu - 672,7 tūkstošu MWh apmērā.

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe uzsver: "Lai gan pagājušajā gadā situācija starptautiskajos koksnes tirgos, kuros tiek realizēta Latvijā audzētas un pārstrādātas koksnes produkcija, bija sarežģīta, LVM ieņēmumi 2024.gadā sasniedza 598,8 miljonus eiro, no kuriem 563,9 miljonus eiro jeb 94% veido ieņēmumi no koksnes produktu - apaļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldas - pārdošanas. AS "Latvijas valsts meži" 2024.gadu noslēdza ar 150,1 miljona eiro peļņu pēc uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksas."