Latvijā šobrīd ir noslēgti 21 800 studiju kredītu līgumu un 5400 studējošo kredītu līgumu, un kopumā vairāk nekā 25 000 iedzīvotāju ir aktīvas finanšu saistības par studijām, liecina AS "Kredītinformācijas birojs" (KIB) dati.
Tostarp 40% kredītņēmēju, kuriem ir aizdevums studijām, ir C jeb vidējs kredītreitings. KIB izpilddirektors Intars Miķelsons skaidro, ka tas ir piesardzīgs kredītreitings, jo lielai daļai šis ir pirmais aizdevums un vēl nav vēsturiskas informācijas, cik disciplinēti studenti kredītu atmaksās.
Tajā pašā laikā 26% ir D kredītreitings, un tas liecina par to, ka ir bijuši kavējumi, bet 19% ir ļoti labs (A) vai labs (B) kredītreitings, proti, kredīta atmaksa netiek kavēta.
Miķelsons norāda, ka kopumā finanšu disciplīna uzlabojas, jo līgumi ar maksājumu kavējumiem vairāk nekā 90 dienas galvenokārt ir slēgti pirms vismaz pieciem gadiem.
Studiju kredītu jeb finansējumu studiju maksas segšanai galvenokārt piešķir iedzīvotājiem vecumā no 20 līdz 25 gadiem (43%), bet 28% izsniedz jauniešiem 18 un 19 gadu vecumā. Savukārt trešā populārākā grupa ir iedzīvotāji vecumā no 31 līdz 40 gadiem (14%). Miķelsons skaidro, ka, visticamāk, tas ir laiks, kad daudzi iegūst otro augstāko izglītību, taču studējošā kredītu parasti šajā vecumā vairs neņem, jo ir jau stabili ienākumi un var sevi uzturēt studiju laikā.
Apkopotie dati liecina, ka pēdējo 10 gadu laikā būtiski augusi studiju kredītu vidējā līguma summa. Ja 2015.gadā tā bija apmēram 5300 eiro, tad 2024.gadā tā sasniedza 8360 eiro, kas ir pieaugums par 58%. Savukārt studējošā kredīta vidējā summa šobrīd ir līdzīga kā pirms 10 gadiem - attiecīgi 4910 un 4970 eiro, taču 2018.gadā tā bija palielinājusies līdz 7280 eiro, un pēc tam atkal pakāpeniski samazinājās.
Dati arī liecina, ka 43% no studentiem, kuri aizņēmušies no 2023.gada līdz šā gada vidum, ir arī citas aktīvas finanšu saistības. Visbiežāk studenti ir saņēmuši patēriņa kredītu, kredītkarti vai hipotekāro kredītu.
Atbilstoši noteikumiem studentiem kredītu jāsāk atmaksāt gadu pēc studiju programmas pabeigšanas, ja ir iegūts diploms. Savukārt, ja aizņēmējs studijas nepabeidz un neiegūst diplomu, atmaksa jāsāk trīs mēnešus pēc kredītņēmēja izslēgšanas no studējošo saraksta.
Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) datiem, laika posmā no 2024.gada 1.oktobra līdz 2025.gada jūlija vidum valsts finansētajās augstskolās bez diploma vai kvalifikācijas eksmatrikulēja 177 studentus ar aktīviem studējošā vai studiju kredītiem - 16 no tiem bija abi kredīti. Vidēji gada laikā 8% no studentiem tiek izslēgti bez kvalifikācijas iegūšanas, vislielākais skaits parasti ir oktobrī.
IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Liene Levada skaidro, ka tam galvenokārt ir divi iemesli, pirmkārt, nereti tas ir brīdis, kad studējošie pārdomā savu izvēlēto studiju programmu, jo 60 dienu termiņš no studiju sākuma ir piemērots, lai pārdomāti un mērķtiecīgi pieņemtu lēmumu par programmas maiņu. Otrkārt, augstākās izglītības iestādēm ir jāievada un jāaktualizē studējošo personas lietā informācija līdz kārtējā gada 1.aprīlim un 1.oktobrim. Tā kā lielākā daļa studentu sāk studijas rudens semestrī, tieši oktobrī statistikas datos visbiežāk atspoguļojas būtiskākās izmaiņas studējošo sastāvā.
Pagājušajā akadēmiskajā gadā visvairāk studentu - 34% - studēja sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības, 19% veselības aprūpi un labklājību, 13% - inženierzinātnes, ražošanu un būvniecību, 11% - dabaszinātnes, matemātiku un informācijas tehnoloģijas.
KIB ir licencēts kredītbirojs. KIB darbojas atbilstoši Latvijas Kredītinformācijas biroju likumam, un tā akcionāri ir Latvijas lielākās bankas. Uzņēmums ietilpst vienā no lielākajām starptautisko kredītinformācijas pakalpojumu sniedzēju grupām "Creditinfo Grupa".
