Jaunākais izdevums

Savstarpējo aizņēmumu platforma Debitum piedzīvojusi attīstības ideju restartu, kas saistīta ar īpašnieku maiņu, un plāno stiprināt darbību visā Eiropā, piedāvājot daudzveidīgas investīciju iespējas saviem klientiem. Platforma piedāvā uzsākt investīcijas jau no 10 eiro, kas ne tikai dod iespēju vieglāk iepazīt investīciju vidi un pasīvā ienākuma dabu, bet arī paredz brīvu uzkrājuma veidošanas iespēju privātpersonai. Par to sīkāk DB.lv izjautāja Debitum līdzīpašnieku un vadītāju Ēriku Reņģīti.

Pastāstiet, lūdzu, sīkāk par platformas Debitum īpašnieku maiņu! Kas bija noticis, vai kaut kas mainīsies, ienākot jauniem platformas turētājiem?

- Savstarpējo aizdevumu jeb P2P platforma Debitum ir dibināta pirms pieciem gadiem. Tā bija sasniegusi idejas autora un īpašnieka mērķus, un, kā tas nereti gadās pēc uzstādījumu sasniegšanas, izaugsme bija apstājusies. Tā nav norāde uz kādiem sliktiem finanšu rādītājiem, bet gan uz enerģijas trūkumu tālākai attīstībai, un tieši tādēļ man un diviem partneriem bija iespēja uzņēmumu iegādāties. Saprotams, ka būs izmaiņas, jo mums idejas par attīstību ir, tāpēc arī pirkām. Uzskatu, ka kopā ar partneriem esam noķēruši īsto brīdi, jo uzņēmums ir labā stāvoklī, ar labu reputāciju, Latvijas Bankas izsniegtu licenci un 11 000 investoru bāzi, tādēļ atliek turpināt un realizēt tās idejas, kas mums ir padomā.

Pūļa platformu pasaulē ir ļoti daudz. Parastais priekšstats par tām ir, ka liels skaits mazu aizdevēju – privātpersonu finansē kādu projektu, kur kā starpnieks uzstājas platforma. Risinājumi un pieejas var būt visdažādākās. Kas ir Debitum uz kopējā fona?

- Par platformām var pateikt līdzībās. Ja visas platformas varam salikt uz šķīvja un saukt par augļiem, tad uz šķīvja ir dažādi augļi. Ir banāni, ir apelsīni, ir āboli. Ļoti dažādi. Kopumā tā arī ir, ka pūļa platformas pieņem aizdevumus no fiziskām un juridiskām personām, pretī nodrošinot aizdevējiem peļņu. Pēc šīs kopējās definīcijas sākas atšķirības. Atšķirības sākas jau no aizdevēju iedalījuma. Ir platformas, kas strādā vienkārši ar privātpersonām, ir platformas, kas spēj strādāt ar profesionāliem investoriem, tostarp institucionālajiem investoriem. Debitum strādā arī ar lieliem institucionāliem investoriem, piemēram, investīciju fondiem. Spēja strādāt ar šāda līmeņa klientiem parāda mūsu briedumu. Tajā pašā laikā mums ļoti svarīga ir sadarbība ar investoriem – privātpersonām. Apmēram pusi no investīcijām veido privāto klientu finanses. Pūļa finansēšanas platformas visā pasaulē tiešām ir jūra, un šajā jūrā mēs esam kā cietzeme, proti, regulēta finanšu iestāde, kuru uzrauga Latvijas Banka. Ne visur pasaulē ir tik stingri regulējumi P2P nozarē kā Latvijā, un, tos izpildot, mēs jau esam prognozējamāki un caurspīdīgāki par lielu daļu platformu. Patiesībā mēs labprāt redzētu detalizētāku pūļa finansēšanas platformu (crowdfunding) definīciju, kas paredz platformu sīkāku dalījumu. Pagaidām tas ir ārkārtīgi plašs jēdziens, kas neregulētus un regulētus tirgus samet vienā maisā. Sarakstā ietilpst par tādas platformas, kas piedāvā investēt kādos fantastiskos nākotnes projektos, kur vienīgais segums ir iespējamā projekta ienesība kaut kad! Debitum platformā veiktās investīcijas tiek novirzītas biznesā ar skaidru naudas plūsmu un prasot segumu. Šādu atšķirību starp platformām ir daudz.

Tas par privātpersonām un institucionālajiem investoriem ir stāsts par aizdevumu lielumu?

- Gluži nē! Privāto investoru vidū ir cilvēki, kuri operē ar summām simtos tūkstošos eiro. Šādi klienti ir ļoti zinoši un prasīgi. Gandrīz tikpat, cik viens no mūsu lielākajiem klientiem - kāds Šveices investīciju fonds, kur ar naudas pārvaldību nodarbojas profesionāļi. Nauda iznākumā ir vienāda, visiem ir eiro, tikai investīciju fonds ieguldījumus var izvērtēt daudz rūpīgāk nekā atsevišķas privātpersonas. Viņu iespējās ir algot analītiķus, pētīt tirgu un partnerus un smalki izvērtēt riskus. Sadarbība ar šādu partneri ir mūsu darba kvalitātes apliecinājums.

Vai tas nozīmē, ka naudas izcelsmi pārbaudāt visām ienākošām summām?

- Mums ir trīs pilna laika speciālisti šajā jomā. Nupat pieņēmām vēl vienu AML speciālistu no citas finanšu iestādes. Mums ir atsevišķa komanda, kas izvērtē biznesa riskus. Uzņēmumā ir iekšējās procedūras, kā uzraugām izsniegtos un pieņemtos līdzekļus. Īsāk sakot, lietas notiek kā nobriedušā finanšu iestādē. Šī arī ir atšķirība no lielas daļas P2P platformu, kurām kontroles mehānismi ir kādi nu kurai.Mums ir investīciju brokeru sabiedrības licence, kas nozīmē, ka mēs, tāpat kā banku meitas uzņēmumi tirgo obligācijas, tirgojam vērtspapīrus. Mūsu gadījumā tas ir vērtspapīrošanas procesā izveidots finanšu instruments (asset-backed security), kurā ir apvienots noteikts aktīvu kopums. Tātad investors iegulda nevis vienā aizdevumā, bet finanšu instrumentā, kurš sevī ietver lielāku aizdevumu kopumu.

Kā tas darbojas? Izklausās gandrīz kā bankā.

- Mēs ņemam investoru naudu tikai tad, ja pretī ir uzņēmums, kurš jau ir izsniedzis finansējumu. Mēs refinansējam un izpildām visas regulas. Dokumentu pakete līdzinās obligāciju aprakstam, kurā ir gan riski, gan detalizēta informācija. Ap 50 lapu dokuments, un ceru, ka investori vismaz pirmajā reizē to arī izlasa. Kopumā no parastas pūļa finansējuma platformas atšķirība ir liela.

Vēlreiz par nodrošinājumu. Vai es pareizi saprotu, ka visos gadījumos kreditoriem ir pilnīga vai daļēja garantija? Kā tas iespējams?

- Izstāstīšu konkrētā piemērā. Mēs esam neliela organizācija, un mums ir sadarbības partneri, kurus saucam par aizdevuma izsniedzējiem (Loan originators). Proti, tie ir uzņēmumi vai organizācijas, kuru izsniegtos aizdevumus refinansējam. Uzskatāmam piemēram varu minēt modeli, kā sadarbojaties ar vienu no partneriem. Igaunijas uzņēmums Evergreen Capital ir profesionāls aizdevējs, gluži kā minibanka. Viņi Igaunijas tirgū aizdod naudu nelieliem uzņēmumiem. Katrā aizdevumā tiek ņemts nodrošinājums. Mēs, finansējot šo partneri, paņemam garantijas no daudziem aizdevumiem. Mūsu juridiskā struktūra paredz: ja kāds no debitoriem bankrotē, kas mazajā biznesā arī gadās, mums ir daudz garāks saraksts ar garantijām, kas ieķīlātas pie mums. Praktiski, ja finansējam 50 līgumus, mūsu rīcībā ir ap 70 ķīlu. Sliktais debitors tiek nomainīts ar derīgu. Par to, ka šāda aizvietošana būs iespējama, mēs pārliecināmies jau pirms darījuma. Līdz šim Debitum praksē nav bijuši aizdevumu izsniedzēju defolti. Proti, mēs finansējam līgumu portfeli ar mums izdevīgiem noteikumiem. Tas nav gluži tā, kā strādā bankas.

Jautājums no otras puses – vai pie jums var atnākt nekustamo īpašumu attīstītājs un uz 300 tūkstošus eiro vērta nama ķīlas lūgt miljonu vērtu kredītu?

- Tiešā veidā nē! Ja viņš atradīs finansētāju, kurš, izpētījis visu, teiks, ka riski ir sabalansēti, tad būs pamats apsēsties pie galda. Proti, Debitum komanda ir neliela, un mēs nevaram paziņot, ka paši atradīsim visas odziņas tirgū. Tas ir ilgs, grūts process. Tādēļ rūpīgi atlasām savus partnerus – aizdevumu izsniedzējus, kuri nodrošina būtisku filtru, lai investoru naudai nodrošinātu iespējami labākos drošības nosacījumus.

Vai ir vēl kāds piemērs?

- Anglijā ir sadarbības partneris no mobilo spēļu industrijas. Mobilo spēļu izstrādātāji spēles izvieto Google, Netflix, Apple un citur, kur arī tiek uzkrāti ienākumi no spēļu pārdošanas. Visi šie lielie uzņēmumi spēļu izstrādātājiem maksā regulāri, bet tas notiek ar lielāku novēlošanos nekā parasti (reizi ceturksnī). Mūsu partneris aizdod naudu spēļu izstrādātājiem, lai tie nākotnes ieņēmumus, kas uzkrājas tīmekļa milžu kontos, var likt lietā jau šodien. Attiecīgi šīs lielo uzņēmumu maksājumu garantijas ir labs nodrošinājums, un mēs savukārt nodrošinām finanšu plūsmu partnerim no Lielbritānijas, kurš šādi var turpināt darboties bez pārtraukumiem. Bizness ir ar ļoti augstu drošības pakāpi, tomēr bankas vēl šajā segmentā nedarbojas. Mēs esam elastīgāki un meklējam šādas vērtīgas nišas un stabilus partnerus.

Ja pareizi saprotu, tad šajā P2P absolūti bez defoltiem iztikt pats par sevi ir izņēmums!

- Tā esam organizējuši savu biznesu, un tas mums arī dod pārliecību, ka darām pareizi. Jā, mēs esam mazliet mierīgāki, mazāk reklamējamies. Latvijas tirgū reklāmu vispār nav bijis. Toties esam ieguldījuši drošībā. Ir dažādas stratēģijas, bet mēs par nozīmīgāko uzskatām ieguldījumu drošību. Līdz šim tas ir rezultējies apstāklī, ka Debitum ir 0% defolts aizdevēju vidū.

Ja runājam par privātajiem investoriem, tad kāda ir minimālā summa, no kuras varam sākt investēt ar Debitum starpniecību?

- Pirmkārt, pieaug to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri vēlas veikt ieguldījumus un grib nopelnīt, turklāt uzkrājot līdzekļus. Šī iemesla dēļ minimālais investīcijas slieksnis ir samazināts no 50 līdz 10 eiro. Mums 10 eiro nav gluži rentabla summa, jo ir procedūras, kas jāveic, lai klientu reģistrētu, pārbaudītu. Tajā pašā laikā šādi mēs gribam pateikt, ka esam pieejamāki, ātrāki un ērtāki katram. Iespējams, ka cilvēks nesaņemsies aiziet uz savu tradicionālo banku, lai runātu par 100 eiro vērtām investīcijām, bet pie mums nav jānāk klātienē. Neērtības sajūtas nebūs. Līdztekus 10 eiro ir ļoti labs sākums, lai visu saprastu un apgūtu sistēmu.

Ja obligācijas publiskajā piedāvājumā maksā minimums 1000 eiro un līgums ir uz vairākiem gadiem, tad, runājot par Debitum, kādi ir aizdevumu termiņi?

- Minimālais ieguldījuma termiņš 3 mēneši. Saprotams, jo mazāks ir termiņš, jo mazāks arī atdeves procents. Turklāt Debitum piedāvā fiksētas procentu likmes, un nav jāsatraucas par tirgus turbulencēm un iespējamiem pavērsieniem. Ja runājam par līdzībām ar obligācijām, tad ir arī slēgtie obligāciju laidieni, kur minimālais slieksnis ir 100 tūkstoši eiro. Lieki piebilst, ka šis investīciju veids iet secen normālam investoram – privātpersonai. Bet cilvēkam, kurš strādā algotu darbu, ir jābūt iespējai investēt brīvos līdzekļus, un mēs to piedāvājam – ērti, vienkārši, izmantojot datoru vai mobilo tālruni. Šis, protams, nav vienīgais ieguldījumu veids, kur cilvēks var bez milzu kapitāla sākt investēt, bet mēs noteikti atšķiramies no citiem veidiem.

10 vai 50 eiro kā vienreizēja investīcija nedos lielu peļņu, līdz ar to interese varētu uzreiz neveidoties!

- Šīs mazās investīcijas pa nelielai summai tiek domātas arī kā uzkrājumu veidošanas veids. Katru mēnesi cilvēks var investēt vēl, un, ja tie ir 50 eiro mēnesī, tad tie būs 600 eiro gadā, kuriem jau būs ievērojami augstāka atdeve (10-14% gadā) nekā noguldījumam bankā. Turklāt peļņas procentus izmaksājam regulāri – reizi mēnesī –, un investoram ir iespēja uzreiz šo summu reinvestēt, tā vēl nedaudz paaugstinot kopējo gada ienesīgumu.

Varētu teikt, ka līdzīgi kā trešā līmeņa pensiju fondā, tikai cilvēks pats izvēlas, kādus procentus vēlas saņemt. Vai tā varētu būt?

- Tā ir laba līdzība. Fakts, ka cilvēkiem pašiem ir jāizvēlas ieguldījumu veids un skaidri jāredz, ko saņemsi noslēgumā. Sabiedrības uztvere mainās, un cilvēki meklē iespējas, un mūsu priekšrocība ir tā, ka visu var izdarīt tiešsaistē un nav nekur jādodas konkrētā laikā. Turklāt tas, ko esam novērojuši, fiksētās likmes, ko piedāvājam, cilvēku nervu sistēmai ir daudz labākas nekā mainīgās, jo sevišķi, kamēr sistēma nav iepazīta. Otrkārt, svarīgi, ka ir skaidri redzams, ar ko ir darīšana – kas organizē investīciju procesu un kādos tieši biznesos tiek ieguldīta nauda, nevis ir stāsts par kaut kādu būdu aiz okeāna, kas visiem izmaksā procentus. Cilvēki Debitum ir procesā iesaistīti un izdara savas izvēles, nevis to dara kāds cits viņu vietā, un viņi tiešām saprot, cik gada beigās ir nopelnījuši.

Vai ir tieši komunikācijas kanāli? Ir iespējams piezvanīt dzīvam Debitum konsultantam, nevis čatbotam?

- Jā, mums ir komunikācijas cilvēki, kas spēj atbildēt uz interesējošiem jautājumiem, – sociālie tīkli, e-pasts, tālruņa līnija un, protams, ofiss, kur ir laipni aicināts ikviens interesents.

Ne velti pieminēju pensiju fondus, jo par to apkalpošanu klients maksā komisiju. Kā pelna Debitum? Komisija par pakalpojumiem no kāda tiek prasīta?

- Protams, ka mums ir jāmaksā algas, gan jāapmaksā birojs, gan licenču iegūšana maksā naudu, un komisijas maksa ir, tikai to nemaksā aizdevējs. Mūsu modelis ir vienkāršs. Proti, sadarbības partneri – aizdevumu izsniedzēji (Loan originators) ir tie, kas maksā komisijas maksu par pakalpojumu. Tā svārstās ap dažiem procentiem no investīciju summas. Galvenā pozīcija ir, ka komisiju maksā tas, kurš saņem naudu, nevis tas, kurš dod to. Attiecīgi investoriem par investēšanu un peļņas gūšanu nav jāmaksā komisija – viss process ir par brīvu. Tajā pašā laikā no nopelnītās naudas Debitum nomaksā ienākuma nodokli. Bet arī tas notiek automātiski, un investoriem mēs tādā veidā aiztaupām darbu un galvassāpes.

Vai ir iespējams pateikt Debitum vidējo gada intereses procentu, ko saņem investors? Es saprotu, ka projekti ir dažādi un ir dažādas likmes, bet lai cilvēks varētu salīdzināt ar citiem finanšu instrumentiem. Piemēram, obligāciju gadījumā vidējais ienesīgums šobrīd jau pārsniedz 10% gadā.

- Vidējais rādītājs tiešām ir plašs jēdziens, turklāt pēdējā laikā likmes ir mainījušās. Ilgstoši ienesīguma likmes platformā bija 8% līdz 10%, izņēmuma gadījumos 11%. Šobrīd kopā ar saviem sadarbības partneriem, sekojot norisēm finanšu tirgos, likmes pārcenojam. Patlaban ienesīgums ir pieaudzis līdz 12%, 13%, izņēmuma gadījumos 14%. Mēs sevi esam definējuši kā sadarbības partneri uzņēmumiem, kas ir gandrīz spējīgi iet uz banku, bet šodien vēl to nevar izdarīt. Aizņēmums šī iemesla dēļ ir nedaudz dārgāks, bet arī riski ir nedaudz lielāki. Proti, mēs nemēģinām finansēt ļoti riskantas lietas.

Jau pieminējāt, ka darbojaties Igaunijas un Lielbritānijas tirgū. Kas Latvijā notiek, un kādos tirgos jau šobrīd Debitum darbojas?

Runājot par aktīviem, kur investors var ieguldīt, pašreiz piedāvājam investīciju iespējas Latvijas, Igaunijas, Polijas un Lielbritānijas uzņēmumos. Piemēram, viens no mūsu sadarbības partneriem Latvijā ir rēķinu finansēšanas nozarē strādājošs uzņēmums. Ja kādai kompānijai ir rēķins no kāda liela respektabla uzņēmuma par sniegtu pakalpojumu, bet tas tiks apmaksāts, piemēram, pēc 30 dienām, tad šāds rēķins ir laba garantija, un mūsu sadarbības partneris piedāvā aizdevumus rēķina apmērā. Tie būtībā ir faktoringa pakalpojumi. Līdzīgs sadarbības partneris ir arī Polijā. Esam uzsākuši aktīvu darbu, lai šo partneru loku paplašinātu un līdz ar to daudzveidīgākas kļūtu arī investoru iespējas, kur ieguldīt.Savukārt, runājot par investoriem un to ģeogrāfisko izvietojumu kartē, mūsu fokuss nemainās. Primāri investīcijas pieņemam no Eiropas Savienības un ekonomiskās zonas valstīm. Tādēļ arī vairums mūsu investoru nāk no Vācijas, Spānijas, Francijas un arī Lietuvas. Šajos piecos darbības gados ir nofinansēti vairāk nekā 70 miljoni eiro, un platformā ir reģistrējušies mazliet vairāk nekā 11 tūkstoši investoru. Redzam, ka arī citās Baltijas valstīs ir lielisks potenciāls.

Līdz ar to darbības modelis ir aprobēts, un šobrīd esam gatavi organiskai izaugsmei, prātīgi un sabalansējot riskus un iespējas, lai ātruma dēļ nezaudētu svarīgo. Būs jauni sadarbības partneri, dažādas nozares un dažādas valstis.

www.debitum.network

Ūnijas iela 8 k-7, Rīga, LV-1084, Latvija

Tālr.nr. + 371 200 05452

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Investīciju platformas Debitum klientu skaits Latvijā audzis 2,5 reizes

Db.lv, 04.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas investīciju brokeru sabiedrība “Debitum” 2023. gadā piesaistījusi par 25 % lielāku investoru skaitu nekā pirms gada, platformas aktīvā portfeļa apjomam pārsniedzot 13 miljonus eiro.

Vienu no straujākajiem investoru pieaugumiem platforma reģistrējusi Latvijā, kur investoru skaits šī gada janvārī bijis 2.5 reizes lielāks nekā šajā pašā mēnesī pirms gada.

Uzņēmuma apkopotā informācija liecina, ka 2023. gadā platformā reģistrēto lietotāju skaits pārsniedzis 12 000 no 102 valstīm, kuri iegulda mazo un vidējo uzņēmumu aizdevumos Latvijā, Igaunijā, Polijā un Lielbritānijā.

“Debitum” līdzšinējais aktīvu portfelis 2023. gada decembrī sastādīja 89 miljonus eiro, bet ieguldījumu pamatsummā un procentu maksājumos investoriem izmaksāti 69 miljoni eiro.

2023. gada rudenī “Debitum” notika īpašnieku maiņa, organizācijas vadību uzņemoties “Auctus Capital” partnerim un ilggadējam korporatīvo finanšu konsultantam Ērikam Reņģītim. Kopš tā brīža pērnā gada pēdējos 4 mēnešos lietotāju skaits platformā audzis vidēji par 30 % mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā zināms kriptovalūtas ir ļoti nepastāvīgas un tās var piedzīvot kā straujus kāpumus, tā arī straujus kritumus. Un, pašlaik, kriptovalūtu tirgū ir ievērojama lejupslīde jeb “lāča” tirgus.

Kriptovalūtu tirgus lejupslīde ir labākais laiks, lai iegādātos kādu no kriptovalūtām.

Šajā rakstā mēs esam apkopojuši 3 labākās kriptovalūtas, kuras iegādāties tagad, kamēr kriptovalūtu tirgū ir lejupslīde.

Bitcoin Minetrix - pirmā kriptovalūta, kas piedāvā “stake-to-mine” sistēmu. Lietotāji, kur “iesaldē” savus $BTCMTX žetonus, var piekļūt BTC ieguves iespējām. Kā arī investoriem ir iespēja nopelnīt gada procentuālo ienesīgu (APY).

Meme Kombat - kriptovalūta, kas piedāvā investoriem vairākus peļņas veidus, sākot no derībām līdz “iesaldēšanai”. Meme Kombat apvieno visu populāro memu varoņus kaujas spēlēm, kur spēlē tiek izmantotas jaunākās mākslīgā intelekta tehnoloģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

Nauda attīstībai ir pieejama, ir jāgrib to paņemt

Jānis Goldbergs, 31.08.2023

Bet, neskatoties uz to, ka bez bankas kredīta ir pieejami arī citi finansējuma veidi, uzņēmēju zināšanu par finansējuma veidiem trūkums bieži vien neļauj tās citas iespējas izmantot.

Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bitcoin cena ir nedaudz pacēlusies, bet tokenizētā Bitcoin Cloud mining platforma Bitcoin Minetrix ($BTCMTX) ir piesaistījusi vairāk nekā 1,5 miljonus ASV dolāru diezgan īsā laika posmā.

Bitcoin Cloud-mining ir arvien pievilcīgāks produktu piedāvājums, taču krāpšana ir visur. Bitcoin Minetrix atrisina šo problēmu, izmantojot Ethereum blokķēdi.

Bitcoin Minetrix viss tiek kontrolēts, izmantojot viedos līgumus - no stake-to-mine mehānisma līdz Cloud kredītu pelnīšanai un piešķiršanai.

Vienkārši “iesaldējiet” savus žetonus, lai sāktu nopelnīt procentus no ieguves ieņēmumiem, pamatojoties uz mining kredītu apjomu. Nav nepieciešami dārgi sākotnējies kapitālieguldījumi un zaudējumu risks.

Turklāt visas ieguves darbības pārvaldības sarežģītības tiek deleģētas viedajiem līgumiem, taču tā, lai lietotājs būtu atbildīgs.

Vietējā monēta $BTCMTX tagad ir iepriekšpārdošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kriptovalūta ir digitālā nauda, ko nepārvalda centrālā sistēma, piemēram, valdība. Kriptovalūtas ir veidotas uz blokķēdes tehnoloģijām un pašlaik vispopulārākās ir tādas kriptovalūtas kā Bitcoin un Ethereum.

Kriptovalūtu dažādums pieaug ar katru dienu un ir viegli apjukt plašajā izvēlē. Tāpēc ir svarīgi izvēlēties kvalitatīvus kriptovalūtu projektus, kuri varētu nest ienākumus.

Šajā rakstā mēs iepazīstināsim jūs ar 5 labākajām kriptovalūtām, kuras iegādāties 2023. gada augustā Ethereum vietā.

Saraksts ar labākajām kriptovalūtām, kuras iegādāties 2023. gada augustā

1. Wall Street Memes - Wall Street Memes projekts, kas ir ar spēcīgu kopienas atbalstu

2. Sonik Coin - Zibenīgi augoša kriptovalūta, kas var kļūt par lielisku pasīvo ienākumu avotu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

2024. gada tendence – atgriežas krāšanas ieradums

Elza Rudzīte, SEB bankas Privātpersonu segmenta vadītāja, 12.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan 2022. gan 2023. gadi daudziem pagāja rūpēs par strauji pieaugušo rēķinu nomaksu un ikdienas tēriņu segšanu. Pieredzējām to, cik nozīmīgi ir daļu ienākumu novirzīt uzkrājuma veidošanai, kas palīdz kompensēt neparedzētu situāciju un krīžu radīto ienākumu kritumu un (vai) izdevumu pieaugumu.

2023. gadā piedzīvojām arī strauju procentu likmju kāpumu, – svarīgi saprast, ka likmes pieauga ne tikai aizņēmumiem, bet arī noguldījumiem, ko ziņu virsrakstos pamatīgi aizēnoja kredītmaksājumu pieaugums. Tomēr, cilvēki pagaidām visai kūtri izmanto iespēju ar saviem brīvajiem līdzekļiem nopelnīt papildus, noguldot naudu termiņnoguldījumā, krājkontā vai ieguldot to finanšu tirgū. Taču ir pamats cerēt, ka par vienu no 2024. gada tendencēm kļūs krāšanas ieraduma atgriešanās un nostiprināšanās.

Uzkrājumi kompensē inflāciju

Iedzīvotāju uzkrātā nauda ir galvenais resurss, kas palīdz kompensēt iepriekšējo divu gadu augsto inflāciju. SEB veiktā aptauja liecina, ka 28% iedzīvotāju ir sākuši tērēt savus uzkrājumus, un šie tēriņi ir saistīti gan ar inflāciju, gan ar iedzīvotāju vēlmi ieguldīt naudu. Dažkārt rezerves tiek izmantotas, lai ātrāk atmaksātu saistības. Pamatā uzkrājumu tērētāji ir gados jauni cilvēki (18-35 gadi), kuri ir krājuši salīdzinoši īsāku laika periodu un mazāks bijis starta kapitāls. Satraucoši ir tas, ka vairāk nekā piektdaļa cilvēku nekādus uzkrājumus neveic, bet 15% cilvēku uzkrājumu pietiktu ne vairāk kā vienam mēnesim. Aptuveni trešdaļai iedzīvotāju uzkrājuma līmenis ļautu kompensēt izdevumus trīs mēnešus un vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 109 tūkstošiem uzņēmumu tikai aptuveni 4500 uzņēmumus kreditē bankas. Lielākā daļa mazo un pat vidējo uzņēmumu nevar saņemt kreditēšanas pakalpojumus bankā, jo neatbilst pēc kaut kādiem kritērijiem, tomēr iespēja ir šos pakalpojumus saņemt nebanku kreditēšanas sektorā. Par to Dienas Bizness izjautāja smeGo Latvia vadītāju Agri Indričevu.

Fragments no intervijas

Par galveno problēmu pēdējo gadu laikā: no vienas puses saka, ka naudas aizdevumiem bankās netrūkst, bet kreditējamu uzņēmumu ir maz, no otras puses uzņēmēji saka, ka kredītus viņiem nedod. Kas par lietu, un kur ir risinājums?

Pirmkārt patiesība šiem diviem apgalvojumiem ir kaut kur pa vidu. Piemēram, bankām Latvijā pirms krīzes bija lielākais kreditēšanas apjoms, ja skatās uz Baltiju kopumā, bet šobrīd ir mazākais. Proti, finanšu sektora kapitālais remonts ir atstājis ietekmi uz banku kreditēšanas paradumiem tieši Latvijā, un tas ir redzams apjomos. Bankas arī atzīst, ka prasības cenšas uzlikt lielākas, nekā prasa valsts vai regulatori, lai lieki neriskētu. Patlaban risks, kādu bankas ir gatavas tolerēt, ir ļoti zems, un tas ir pašsaprotami, ievērojot prasības. Ja runa ir par lielajiem uzņēmumiem, tad mūsu četras lielās bankas savā starpā nopietni konkurē un apkalpo ap 90% no lielo uzņēmumu tirgus, bet, ja runa ir par mazākiem kredītiem, piemēram, 50 tūkstoši vai 100 tūkstoši eiro, tad, būsim godīgi, pēc šāda apjoma kredītiem bankas neraujas. Tas nav banku bizness, tāpēc radās iespēja nebanku biznesam - gan smeGo, gan citiem nozares spēlētājiem. Mūsu uzņēmums nav vienīgais. Mazie un vidējie uzņēmumi ir cita tirgus niša, un tādēļ ir vajadzīga arī cita pieeja. Ja neskaitām banku līzingus, tad Latvijā vien mums ir ap 20 konkurentiem šajā nišā. Vairums ir specializēti, piemēram, nekustamā īpašuma finansētāji vai lauksaimniecības finansētāji, vai tādi, kas piedāvā vienu konkrētu produktu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās arvien populārāka paliek ortomolekulārā medicīna, kuras pieeja veselības uzlabošanā un slimību ārstēšanā ir izmantot optimālu uzturvielu daudzumu, kas ir nepieciešams katram indivīdam atsevišķi. Šī medicīnas nozare balstās uz uzskatu, ka pareizi izvēlēts uzturvielu daudzums var atjaunot ķermeņa optimālo funkcionalitāti un līdzsvaru. Orthomol GmbH ražotā produkcija tiek ražota pamatojoties tieši uz šo pieeju.

Kas ir Orthomol?

Orthomol GmbH ir viens no lielākajiem ortomolekulāro uzturvielu kombināciju ražotājiem Eiropā. Kompleksās uzņēmuma produktu līnijas nodrošina nepieciešamos vitamīnus, minerālvielas un antioksidantus, lai veicinātu vispārēju veselību un labklājību. Produktu sortiments tiek izmantots dažādu veselības jomu uzlabošanā, sākot no imunitātes stiprināšanas līdz enerģijas līmeņa palielināšanai.

Latvijā Orthomol oficiālais pārstāvis ir SIA “M. A. Sales & Marketing”. Kopš dibināšanas Latvijā 2005. gadā, uzņēmums ir sekojis savai sākotnējai vīzijai - veidot partnerattiecības ar ražotājiem, kas specializējas augstas kvalitātes produktu izstrādē, tostarp uztura bagātinātāju un medicīnas preču ražošanā. Šī pieeja ir ļāvusi iepazīstināt Latvijas tirgu ar Orthomol produktiem un tie jau ir iecienīti šeit jau vairāk kā 15 gadus. Pašlaik Orthomol produkti ir pieejami vadošajās aptiekās un specializētajos interneta veikalos, kā arī InternetAptieka.lv vietnē. No 2021. gada uzņēmums ir paplašinājis savu darbību, piedāvājot plašu produktu klāstu arī Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā mājsaimniecība Latvijā – tālu no vidusslāņa līmeņa.

Kad Latvijas vidējā mājsaimniecība ir iegādājusies preces un pakalpojumus par visu naudu, tā teorētiski ir iztērējusi 2783,2 eiro un nodokļos (PVN, sociālās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis) samaksājusi 2048,76 eiro. Ja preces un pakalpojumus, kas pieklājas visiem, vienkāršoti saucam par maizes klaipu, iznāk, ka vairāk nekā 2/5 no tā apēd valsts – lai visiem būtu liela drošība, laba kārtība, lieliska veselība un izcila izglītība.

Vidējā ģimene valstī mūsu izpratnē ir divi strādājošie – vecāki, kas saņem vidējo algu pēc CSP 2023. gada datiem, divi pensionāri (vecvecāki), kas saņem vidējo pensiju pēc tā paša gada statistikas, un divi bērni, kas tiek skaitīti kā apgādājamās personas. Mēs vērā ņemam tikai lielākos nodokļus – PVN, IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Nekādi citi nodokļi vai nodevas netiek ņemti vērā. Vienkāršības labad vērā netiek ņemti arī cita veida atvieglojumi vai pabalsti, piemēram, māmiņalgas, pieņemot, ka atvieglojumi un pabalsti savstarpēji izlīdzinās ar neievērotiem nodokļiem un nodevām. Valsts pamatā ir ģimene, un mūsu mērķis ir skaidri parādīt ģimenes budžetu un saikni ar valsti. Proti, ir vērts saprast, cik katra ģimene maksā par savu valsti un cik paliek pašiem, jo stipra valsts ir stipriem pilsoņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik nevienam īsti nav skaidrs, cik daudz Latvijā tuvākajā laikā taps jaunas elektrības ražošanas jaudas, jo, samazinoties elektrības cenām un augot kredītu procentlikmēm, visdrīzāk virkne pieteikto projektu netiks uzbūvēti, intervijā prognozēja enerģētikas uzņēmumu grupas "AJ Power" vadītājs Roberts Samtiņš.

"Latvijā pagājušajā gadā daudzi domāja, ka būs iespēja nopelnīt vieglu naudu. Es teikšu, ka tas burbulis vēl nav pārplīsis. Ja mēs paskatāmies uz "Augstsprieguma tīklā" rezervētajām jaudām, tad tās ir sasniegušas absolūto Latvijas limitu - 6500 megavatus (MW). Tas nozīmē, ka ir rezervētas vēl trīs vai pat četru Daugavas HES jaudas. Daudz rezervētu jaudu ir arī "Sadales tīklā"," teica Samtiņš.

Viņš pašlaik pieteiktos projektus iedala divās grupās. Viena daļa projektu ir tādi, kurus jaudas rezervējušie uzņēmumi paši grasās arī būvēt, attīstīt un apkalpot. Otra daļa ir tādi, kas mēģina tos pārdot un nopelnīt uz to, ka ir rezervēta pieslēguma jauda elektrības sadales vai pārvades tīklos. Tie projekti, kuru īstenotāji visu dara paši, virzās uz priekšu. Tiem, kas bija plānojuši nodarboties ar "papīru" pārdošanu, šobrīd ir jāpārdomā, kādā veidā tālāk ar šiem projektiem rīkoties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc lēmumu par savu pensiju nepieņemt lielveikala gaitenī

Kārlis Purgailis, bankas Citadele meitas uzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs, 10.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1. jūlija Latvijas pensiju pārvaldniekiem būs iespēja redzēt, kas ir viņu pensiju 2. līmeņa klienti. Ko tas nozīmē iedzīvotājiem, un kā sagatavoties sarunai ar pensiju pārvaldnieku?

Kāpēc pensiju pārvaldnieki uzrunās savus klientus?

Izmaiņas regulējumā paredz, ka turpmāk reizi ceturksnī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) sniegs informāciju pensiju pārvaldniekiem par to, kādi klienti atrodas to pensiju otrā līmeņa plānos. Līdz šim nevienam pārvaldniekam nebija pieejas šādai informācijai. Galvenais mērķis šīm izmaiņām ir veicināt komunikāciju starp pārvaldniekiem un klientiem, lai iedzīvotāji izvēlas savam vecumam atbilstošu pensiju plānu. Lai šo mērķi sasniegtu, pensiju pārvaldnieks, saņemot iedzīvotāju datus, centīsies uzrunāt esošos klientus – pensiju plāna dalībniekus – un konsultēt par piemērotākā pensijas plāna izvēli. Tas nozīmē, ka no 1. jūlija iedzīvotāji var gaidīt biežāku komunikāciju ar savas pensijas pārvaldnieku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtiskākais cēlonis daudzu valstu, arī Latvijas, problēmām, kļūdainajiem valsts varas lēmumiem ir neizglītoti cilvēki, jo tāds labklājības līmenis, kādu vēlētos, ir jāspēj nopelnīt ar pasaules mērogā konkurētspējīgu preču ražošanu, kā arī pakalpojumiem, bet to nevar sasniegt ar darbaspēku bez atbilstošām zināšanām.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Izglītības fonda prezidents, valdes loceklis Romans Vitkovskis. Viņaprāt, Latvija ir situācijā, kur pašu saražotie likumi un noteikumi ir tā sasējuši kājas un rokas visiem, ka īsti pat nespējam pakustēties, un faktiski biznesam ir jāpārvar ne tik daudz ārvalstu konkurentu radītie šķēršļi, cik pašmājās tapušie, kas būtībā iedragā šeit strādājošo konkurētspēju.

Fragments no intervijas

Kā vērtējat situāciju, kad Latvija tautsaimniecībā Baltijas valstu vidū stabilizējusies trešajā pozīcijā, kaut arī pirms vairākiem gadiem bija priekšā Lietuvai?

Hronisks kapitāla trūkums – nepietiekamība. Vispār Latvijā vienmēr nepietiek gandrīz visās lietās, ko uzsāk vai uztur, – ielāps mazāks par caurumu. Sadrumstalota amatieriska darbība tā vietā, lai konkrētam mērķim izveidotu konkrētu komandu ar noteiktiem uzdevumiem, kas konsekventi un neatlaidīgi darbojas līdz rezultāta iegūšanai – uzbrucēju trijnieks kā hokejā. Tas raksturīgs darbam ar investīciju fondiem, lielām kompānijām un bankām. Būtiska visa piespiedu unifikācija no valsts iestāžu puses – viss jāēd ar karoti, jo citi instrumenti kā padomju laika ēdnīcās netiek piedāvāti. Tipveida politiķu un birokrātijas risinājums - lai apkarotu zagļus, cietumā liek turpat vai visus, jo nemāk izskaitļot zagļus. Rezultāts – idiotiski izveidota iepirkumu sistēma, kas garantē par vislielāko samaksu iegūt vissliktāko lietu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir jāsāk strādāt pie 2025.gada valsts budžeta, veidojot to par izaugsmes budžetu, pirmdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite.

LDDK vadītājs norādīja, ka kopumā darba devēji atbalsta 2024.gada valsts budžeta prioritāti - drošību, jo esošajā ģeopolitiskajā situācijā tas ir saprotami un nepieciešami.

Vienlaikus Bite uzsvēra, ka 2024.gada budžets joprojām ir "dalīšanas budžets", tāpēc aicināja jau savlaicīgi sākt darbu pie 2025.gada valsts budžeta, lai beidzot varētu izveidot izaugsmes budžetu. "Arī šajos grūtajos globālās recesijas apstākļos ir jāatrod veidi, kā ekonomika var nopelnīt naudu," uzsvēra Bite.

Viņš arī pauda viedokli, ka valdībai kopā ar sociālajiem partneriem ir jāsāk diskusija, kā ekonomikai nopelnīt vairāk naudas, kuru pēc tam varētu sadalīt sociālajām un citām vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drēbju salocīšana ir ikdienas uzdevums, ar ko saskaras gandrīz katra ģimene. Lai padarītu šo procesu ērtāku un efektīvāku, iepazīsimies ar pieciem noderīgiem drēbju salocīšanas knifiņiem, kas palīdzēs ietaupīt laiku un mazināt lieka stresa līmeni ģimenes dzīvē.

1. Drēbju sadalīšana kategorijās:

Veltiet laiku tam, lai drēbes būtu kārtīgi saliktas pēc kategorijām, piemēram, krekli, bikses, kleitas utt. Šis padoms ne tikai atvieglos salocīšanas procesu, bet arī palīdzēs jums viegli atrast vēlamo apģērba gabalu, neizjūtot stresu un laika zudumu.

2. Drēbju salocīšanas piederumi:

Drēbju salocīšanas piederumi, piemēram, salocīšanas dēļi vai galdi, var ievērojami atvieglot šo uzdevumu. Tie palīdz saglabāt vienādu izmēru un formas salocītajām drēbēm, radot ne tikai kārtību skapī, bet arī estētiski pievilcīgu izskatu.

3. Drēbju salocīšana tūlīt pēc izņemšanas no žāvētāja:

Viens no efektīvākajiem veidiem, kā padarīt drēbju salocīšanu vienkāršāku, ir tas, ka tas jādara tūlīt pēc tam, kad drēbes ir izņemtas no veļas mašīnas vai žāvētāja. Siltuma iedarbībā audums kļūst mīksts un elastīgs, un drēbes ir daudz vieglāk salocīt. Tas ne tikai paātrinās salocīšanas procesu, bet arī palīdzēs saglabāt drēbēm gludu un tīru izskatu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lato Lapsa: Prognozēju, ka nākamajā Miljonārā būs ļoti nopietnas pārmaiņas

Jānis Goldbergs, 03.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Ļoti iesaku iegādāties un nolikt drošā vietā tieši šo Miljonāra izdevumu, jo prognozēju, ka nākamajā tajā būs ļoti nopietnas pārmaiņas. Un ne tāpēc, ka gaidāmas milzīgas izmaiņas Latvijas bagātāko cilvēku uzņēmējdarbībā, bet tāpēc, ka pirmoreiz būs publiski pieejami visi akciju sabiedrību akcionāru saraksti, kas līdz šim no sabiedrības bija slēpti”.

Tā sola Dienas Biznesa (DB) speciālizdevuma Miljonārs veidotājs, žurnālists un publicists Lato Lapsa. Jau 27. gadu publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts, kas DB abonentiem pieejams bez maksas. Gadu gaitā mainās gan metodikas bagātāko cilvēku noteikšanai, gan arī sarakstu papildina jaunas sadaļas. Vairāk par to sarunā ar L.Lapsu.

Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts žurnālā Miljonārs 

Jau 27. gadu tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts. Un...

27 gadi ir pamatīgs laiks! Kāds izdevums bija sākumā un ar ko atšķiras šodien?

Jā, šis ir divdesmit septītais gads, kaut, protams, tas produkts, kas nāca klajā pirms divdesmit septiņiem gadiem un saucās vienkārši Simt Latvijas miljonāru saraksts, ir kaut kas nesalīdzināmi cits nekā tagadējais izdevuma Miljonārs saturs. Kā, teiksim, poršs pirms divdesmit septiņiem gadiem un poršs šodien. Jau piekto gadu pēc kārtas vienā izdevumā atrodami veseli pieci Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai ļoti būtiski saraksti – reizē ar miljonāriem vēl arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju un tagad arī patieso labuma guvēju simtnieki.

Jau iepriekš esi Dienas Biznesam atklājis, ka laiku pa laikam kaut kas mainās Latvijas miljonāru atlases metodikā. Proti, faktiski iespējams, ka miljonāru ir krietni vairāk, bet redzam tikai tos, uz kuriem norāda dati. Vai šogad ir kādas izmaiņas miljonāru noteikšanā?

Protams, šie ir tikai pirmie simtnieki - kā redzams, pašlaik apakšējā robeža iekļūšanai Latvijas turīgāko cilvēku pirmajā simtniekā ir nedaudz virs 10 miljoniem eiro. Katram sarakstam ir sava metodika, un tie visi top ciešā sadarbībā ar Lursoft datu bāzēm. Latvijas simt bagātāko uzņēmēju saraksts jau tradicionāli izveidots, summējot to pašu kapitāla daļu, kas katrā no konkrēta uzņēmēja kompānijām ir attiecināma tieši uz viņa kapitāldaļām.100 lielāko pelnītāju saraksts neuzrāda to, cik naudas nokļuvis kāda uzņēmēja personiskajā makā, un tieši tāpat 100 lielāko zaudētāju saraksts neatklāj, cik no šī maka ir izzudis. Tas, ko šie saraksti rāda, ir – kāda ir uzņēmējiem piederošo uzņēmumu peļņas vai zaudējumu daļa, kas atbilst viņu līdzdalībai konkrētajos uzņēmumos.100 lielāko dividenžu saņēmēju saraksts, balstoties uz ikvienam pieejamiem un pārbaudāmiem Lursoft datiem, rāda pavisam konkrētas summas, ko pilnīgi konkrēti cilvēki izņēmuši no sava biznesa, lai ieguldītu tajā atpakaļ vai izmantotu citiem nolūkiem atbilstoši paši savām vēlmēm. Savukārt patieso labuma guvēju sarakstā uzskaitīti simt patiesie labuma guvēji, uz kuriem attiecināms lielākais Latvijā reģistrēto uzņēmumu (to, kuri ir iesnieguši labuma guvēju sarakstus) kopējais peļņas (pēc nodokļu nomaksas) apjoms.

Kādas ir būtiskākās izmaiņas Latvijas pelnošāko cilvēku sarakstos, un ar ko tas saistāms?

Tas nu gan katram lasītājam būtu jāpēta pašam - šis ir unikāls datu apkopojums, un katrs atbilstoši savai uztverei un vajadzībām var izdarīt secinājumus tieši sev.Taču to gan varu teikt, ka ļoti iesaku iegādāties un nolikt drošā vietā tieši šo Miljonāra izdevumu, jo prognozēju, ka nākamgad tajā būs ļoti nopietnas pārmaiņas. Un ne tāpēc, ka gaidāmas milzīgas izmaiņas Latvijas bagātāko cilvēku uzņēmējdarbībā, bet tāpēc, ka pirmoreiz būs publiski pieejami visi akciju sabiedrību akcionāru saraksti, kas līdz šim no sabiedrības bija slēpti. Tas daudz ko mainīs, un jaunumi būs pietiekami iespaidīgi.

Kādēļ Latvijā vēl aizvien nav miljardieru, kā tas ir Lietuvā?

Ceru, ka man nav taisnība, pieļaujot, ka tam ir pietiekami liels sakars ar to, ka vidusmēra latvietis pēc savas mentalitātes ir darba ņēmējs, nevis uzņēmējs.

Ir kādi uzvārdi pelnošo sarakstā, kurus vēlētos īpaši izcelt par viņu pienesumu tautsaimniecībai?

Jau atkal tas pats – nevienam neko priekšā neteikšu. Katram cilvēkam šajos sarakstos ir klāt apraksts – ne tikai plikas summas, bet arī uzņēmumu nosaukumi, to darbības jomas un rezultāti. Atkārtošos – šie ir unikāli datu apkopojumi, kuri ikvienam lasītājam var sniegt individuālus vērtīgus secinājumus.

Lielākie zaudētāji - to ir daudz, kāpēc un kā izskatās nākotne? Zaudējumi vēl prognozējami, un vai tie, kuri iekļūst pelnītāju sarakstā uz zaudētāju rēķina, ir veco smagsvaru vērti? Proti, Latvijas 100 bagātāko cilvēku kapitāla summa aug vai tomēr samazinās?

Katrā no sarakstiem ir atrodami simt vārdi un uzvārdi, sniedzot vispilnīgāko iespējamo pārskatu par Latvijas nacionālās uzņēmējdarbības lielāko panākumu guvējiem un arī lielākajiem neveiksminiekiem. Vienmēr būs zaudētāji, vienmēr būs ieguvēji, un uzņēmējdarbības īpatnība ir tā, ka apjomīga peļņa vienā gadā var mīties ar iespaidīgiem zaudējumiem jau nākamajā - arī to uzskatāmi parāda un pierāda Miljonāra saraksti.

Žurnālu Miljonārs meklē lielākajās mazumtirdzniecības vietās Latvijā!

Digitāli Miljonārs pieejams arī šeit!

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Darba koplīgums – veiksmīga darba pamats un papildu vērtība darbavietai

Jānis Goldbergs, 13.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Aizsardzības un drošības industrija ir Latvijas ekonomikas lielā iespēja

Jānis Goldbergs, 21.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot vienu eiro aizsardzības un drošības industrijā, atpakaļ saņemam trīs, un saprotams, ka pieprasījums tuvākajā nākotnē tikai augs. Latvijai ir jāspēj kāpināt aizsardzības un drošības iepirkumu kapacitāte, vienlaikus domājot par preču un pakalpojumu saņemšanas nepārtrauktību.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Fragments no intervijas

Nu jau aizvadīti divi aktīvās karadarbības gadi Ukrainā, lai arī Krievijas agresijas ievads ir desmitgades garumā. Kādi ir secinājumi par Latvijas kritisko infrastruktūru kopumā? Kas šobrīd ir fokusā, par ko būtu jārunā, ja raugāmies no pašmāju uzņēmēju iespējām, nevis no iespējas tērēt budžeta naudu iepirkumiem ārvalstīs?

Sākšu ar to, ka aizsardzības un drošības industrijā strādājošajiem uzņēmumiem šie jau ir 10 kara gadi. Daudzi no jautājumiem, kas ir nonākuši dienaskārtībā pēdējā laikā, ja domājam par biznesa darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, piegādes ķēžu pārtraukumiem, šajā industrijā ir atrisināti jau ilgāku laika periodu, gan uz piegādātājiem, gan noieta tirgiem skatoties. Galvenie piegādātāji ir NATO dalībvalstis, un noieta tirgi tāpat ir NATO dalībvalstīs. Manuprāt, mūsu organizācija ir vienīgā no nozaru organizācijām, kas finanšu nozares sakārtošanas laikā sagatavoja savas finanšu atbilstības vadlīnijas. Proti, industrijas dalībnieki nopietni pārskatīja savas finanšu plūsmas vēl pirms aktīvās karadarbības sākuma Ukrainā. Nozares spēlētāju gatavība situācijas saasinājumam ir bijusi gana augsta. Es gribētu teikt, ka uzņēmumi, kas nodrošina Latvijā kritisko infrastruktūru, ir pietiekami veiktspējīgi visneparedzamākajos apstākļos. Piemēram, kiberdrošības jomā organizēti un labi finansēti uzbrukumi mūsu infrastruktūrai bijuši jau krietnu laiku pirms 2022. gada februāra, un infrastruktūras turētāji labi tiek galā ar izaicinājumiem. Tas, par ko būtu jādomā, ir gatavība tiešiem konvencionāliem uzbrukumiem un uzņēmumu darbības nepārtrauktība šādos apstākļos. Darbs pie šāda tipa gatavošanās jau notiek un nepārtraukti. Kritiskās infrastruktūras uzņēmumi gatavojas, sadarbojoties gan ar Aizsardzības ministriju, gan ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, iesaistoties mācībās gan praktiski, gan teorētiskā līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Saules enerģijas projektu veiksmes noteicošie faktori

Nikolajs Dorofejevs, Rietumu Bankas korporatīvo finanšu nodaļas vadītāja vietnieks, 25.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saules enerģijas parku attīstība ir viena no jaunām un daudzsološām biznesa jomām Latvijā, kurā iesaistās un par kuru interesējās arvien vairāk uzņēmumu. Tomēr, kā jebkurā biznesā, šāda projekta veiksmīgai īstenošanai jāņem vēra virkni būtisku faktoru, ir pareizi tos jāpārvalda, ka arī jāizvērtē potenciālie riski.

Protams, šo nozari jāskata kontekstā ar klimata politiku un tieši elektrifikāciju kā labāko risinājumu ceļā uz tā saucamo “net-zero” jeb klimatam neitrālu sadzīvi un ekonomiku. Papildus grūdienu saules enerģijas attīstībai dod arī enerģijas cenu nestabilitāte un pieaugums viscaur Eiropā un vajadzība nodrošināt enerģētisko neatkarību.

Klimata politika rada patiesi vēsturiska mēroga enerģētikas transformāciju un tieši saules enerģija ir vadošais atjaunojamās enerģijas veids. Saskaņā ar Starptautiskās enerģētikas aģentūras (IEA) aprēķiniem, saules enerģijas uzstādītās jaudas apsteigs ogļu elektroenerģijas staciju jaudu 2027. gadā, bet dabasgāzes – jau 2026. gadā. Pērn saules enerģijas jaudas pasaulē pieauga par 26 % – visstraujāk no visiem “zaļās” enerģijas veidiem. Tomēr, lai sasniegtu klimata politikas mērķus, saules enerģijai joprojām ir milzīgs potenciāls tuvākajā desmitgadē. Saules enerģijas priekšrocība ir elastība – to varam izmantot gan mājsaimniecību ražošanā, gan lielos, komerciālos projektos. Šajā komentārā fokusējos uz pēdējiem un ieskicēšu galvenos faktorus, kuriem mēs kā banka – saules enerģijas projektu finansētāji, aicinām pievērst pastiprinātu uzmanību pirms projekta īstenošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Portrets - Salv Latvijas filiāles vadītājs Bruno Puriņš

Armanda Vilciņa, 19.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkura biznesa veiksmes pamatā primāri ir komanda, kas ir gatava ieguldīt savu laiku un enerģiju, lai kopīgiem spēkiem sasniegtu uzstādītos mērķus, domā Bruno Puriņš, uzņēmuma Salv Latvijas filiāles vadītājs.

Pat aiz maratona skrējējiem, kas sacenšas individuālā disciplīnā, stāv milzīga komanda, kas neatlaidīgi strādā, lai gūtu panākumus - tāpat arī jebkurā biznesā, atzīmē B.Puriņš. Labu komandu veido dažādi cilvēki, pieredzes, viedokļi un skatījums uz dzīvi, teic Salv Latvijas filiāles vadītājs, piebilstot, ka uzņēmums bez cilvēkiem nevar pastāvēt. Katram darbiniekam ir sava funkcija, taču mērķis - visiem viens, norāda B.Puriņš.

Novērtē izglītību

Visspilgtāk atceros divas profesijas, par kurām sapņoju bērnībā - vēlējos kļūt par policistu vai karavīru, stāsta B.Puriņš. “Tas droši vien tāpēc, ka skatījāmies filmas ar tādiem aktieriem kā Silvestrs Stalone (Sylvester Stallone) un Arnolds Švarcenegers (Arnold Schwarzenegger), kuri veiksmīgi cīnījās ar sliktajiem. Vai tas ir saistīts ar to, ko es daru tagad? Ļoti nosacīti, vismaz ne bērnības sapņu kontekstā, taču kaut kādā ziņā varētu teikt, ka mans sapnis ir piepildījies. Augu deviņdesmitajos gados, tāpēc diezgan bieži no pieaugušajiem nācās dzirdēt, ka ar rokām vairs nopelnīt nevar - jāstrādā ar galvu. Šī iemesla dēļ jau pamatskolā bija nolēmis, ka studijas saistīšu ar ekonomiku, biznesu vai finansēm. Šī iecere arī īstenojās, jo pēc vidusskolas mācības turpināju Banku augstskolā, apgūstot finanšu studiju programmu. Kad ieguvu bakalaura grādu, nolēmu fokusēties darbam, taču neslēpšu - mani joprojām nepamet doma, ka kādreiz vēlos iegūt kādu no pasaules top augstskolu maģistra grādiem. Pagaidām tas visu laiku tiek atlikts, bet ir manā darāmo darbu sarakstā, ko es noteikti izpildīšu,” teic B.Puriņš, kurš atzīst, ka iegūtā izglītība viņam noteikti ir palīdzējusi karjeras veidošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Portrets - Latvijas Pērles valdes locekle un vadītāja Elīna Bukša

Armanda Vilciņa, 26.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svarīgi jebkuru darbu darīt no sirds, lai arī pēc garas darba dienas būtu gandarījuma sajūta, ka esi paveicis ko labu, domā Elīna Bukša SIA Latvijas Pērles valdes locekle un vadītāja.

Uzskatu, ka katram uzņēmējam, kas attīsta savu biznesu ir jābūt misijas sajūtai – ka tas, ko tu dari, ir sabiedrībai noderīgi, spriež E.Bukša. Mums ir svarīgi radīt papildus pievienoto vērtību un sniegt vairāk nekā klienti ir gaidījuši, gan piedāvājot Latvijā radītus produktus, gan sniedzot augstu klientu servisu, lai ikviens mūsu klients būtu aprūpēts un atgrieztos pie mums atkārtoti, atzīmē SIA Latvijas Pērles vadītāja.

Mācās darba procesā

Mana bērnība tika aizvadītas Ogres novada Birzgales pagastā, stāsta E.Bukša. “Mamma mūs ar māsu audzināja viena pati, līdz ar to man salīdzinoši ātri nācās pieaugt un palīdzēt ikdienas darbos. Vasarās daudz strādāju, lai varētu nopelnīt naudu un iegādāties apģērbu, kā arī citas nepieciešamās lietas - ravēju dārzus, lasīju ogas un darīju citus lauku darbus. Ļoti agri kļuvu arī patstāvīga, līdz ar to lieliem nākotnes sapņiem par profesijas izvēli īsti neatlika laika,” atminas E.Bukša, kura visas uzņēmējdarbībai nepieciešamās kompetences apguvusi darba procesā, mācoties no savām kļūdām un iedvesmojoties no sasniegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Asociācija: Būtiski audzis pensiju 2. līmeņa uzkrājums

Db.lv, 06.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju jeb 1 305 485 pensiju 2. līmeņa dalībnieki uz pērnā gada beigām nopelnīja 1 095 132 045 eiro, kas sastāda vairāk nekā 18% no kopējām veiktajām iemaksām, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotā statistika* par pensiju pārvaldītāju, t.sk. FNA biedru, darbību.

Labākos ienesīguma rezultātus uzrādīja 100% aktīvie plāni, kas iegulda dažādu uzņēmumu akcijās visā pasaulē. Taču liela daļa iedzīvotāju šobrīd ik mēnesi 6% no savas algas iegulda savam vecumam nepiemērotos plānos, tādējādi zaudējot iespēju nopelnīt lielāku nākotnes pensiju. Pēc Latvijas Bankas datiem, tikai 29% iedzīvotāju ir 100% aktīvo plānu dalībnieki, bet pēc vecuma struktūras šim īpatsvaram būtu jābūt 81% – tātad vairāk nekā divas reizes lielākam.

“Kopumā redzam, ka pensiju plānu pārvaldītājiem pērnais gads ir ļāvis atgūties no iepriekšējiem finanšu tirgus satracinājumiem, un strauji ir pieaudzis pensiju plānu ienesīgums gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Vislabāk klājas tiem pensiju plāniem, kuriem atļauts ieguldīt akciju tirgū līdz 100% līdzekļu. Taču arī tie pensiju plāni, kuriem akcijās atļauts ieguldīt līdz 75% vai attiecīgi 50% līdzekļu uzrāda augstu 12 mēnešu perioda atdeves rādītāju. Labā ziņa, ka jau pavisam drīz, sākot no 1. jūlija, pensiju pārvaldītājiem būs iespēja sākt uzrunāt pensiju 2. līmeņa dalībniekus, ja viņu ieguldījumu stratēģija šobrīd neatbilst viņu vecumam. Tas gan nenotiks vienā dienā vai mēnesī – lai tas būtu iespējams ir jāpielāgo IT risinājumi, jo pašlaik valsts ir vienīgā, kas redz, kur cilvēks veido savu uzkrājumu, taču līdz tam paši iedzīvotāji ir aicināti izmantot iespēju un veikt apzinātu izvēli par savu uzkrājumu vecumdienām jau tagad,” norāda Sanita Bajāre, FNA valdes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Piensaimniecībā vienīgā iespēja saņemt adekvātu samaksu par pienu ir kooperācija

LETA, 14.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piensaimniecībā vienīgā iespēja saņemt adekvātu samaksu par pienu ir kooperācija, intervijā aģentūrai LETA atzina piensaimnieku kooperatīva "Piena loģistika" padomes priekšsēdētājs Jānis Ločmelis.

Viņš norādīja, ka kooperatīvā "Piena loģistika" ir vairāk nekā 100 piena ražošanas saimniecības, kas kopumā dienā savāc 330 tonnas piena. Tas veido 13-15% no kopējā Latvijas svaigpiena apjoma.

Ločmelis stāstīja, ka par aptuveni 80% no dienā savāktā piena ir noslēgti ilgtermiņa līgumi. Ilgtermiņa līgumi nodrošina iespēju strādāt prognozējami, stabili un piena cenu noteikt pēc Eiropas Savienības (ES) vidējās cenas. "Tādā veidā varam izvairīties no SPOT tirgiem, kuros katras trīs nedēļas ir jācīnās par piena cenu, jādomā, kur pienu pārdosim un kur to liksim. Mēs šādus riskus gribam samazināt, tāpēc esam devuši priekšroku ilgtermiņa līgumiem," teica kooperatīva padomes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā uzņēmums Pillar Contractor ir pastāvīgi attīstījies, un tuvākie gadi plānoti tikpat dinamiski, atklāj Jānis Lāčaunieks, Pillar Contractor izpilddirektors.

2024.gads iesācies uzņēmumam labvēlīgi, un esošais līgumu portfelis jau tagad ļauj teikt, ka šis gads būs kārtējais izaugsmes gads, teic J.Lāčaunieks. Viņš atzīmē, ka Pillar Contractor mērķis ir kļūt par Latvijas Top 10 lielāko būvniecības nozares uzņēmumu, izvērtējot iespējas arī konkurēt eksporta tirgos. Mērķi ir augsti, taču, ja viss notiks tā, kā iecerēts, mēs tos varētu sasniegt salīdzinoši drīz, domā J.Lāčaunieks. Ceram, ka topā mēs varētu iekļūt ap 2025. gadu, bet jaunu eksporta tirgu apgūšana būs mūsu nākamās piecgades izaicinājums, teic Pillar Contractor izpilddirektors.

Pēdējos gados izaicinājumu nav trūcis - pandēmija, karš, inflācija. Kas visbūtiskāk skāra Pillar Contractor?

Komentāri

Pievienot komentāru