Jaunākais izdevums

Savstarpējo aizņēmumu platforma Debitum piedzīvojusi attīstības ideju restartu, kas saistīta ar īpašnieku maiņu, un plāno stiprināt darbību visā Eiropā, piedāvājot daudzveidīgas investīciju iespējas saviem klientiem. Platforma piedāvā uzsākt investīcijas jau no 10 eiro, kas ne tikai dod iespēju vieglāk iepazīt investīciju vidi un pasīvā ienākuma dabu, bet arī paredz brīvu uzkrājuma veidošanas iespēju privātpersonai. Par to sīkāk DB.lv izjautāja Debitum līdzīpašnieku un vadītāju Ēriku Reņģīti.

Pastāstiet, lūdzu, sīkāk par platformas Debitum īpašnieku maiņu! Kas bija noticis, vai kaut kas mainīsies, ienākot jauniem platformas turētājiem?

- Savstarpējo aizdevumu jeb P2P platforma Debitum ir dibināta pirms pieciem gadiem. Tā bija sasniegusi idejas autora un īpašnieka mērķus, un, kā tas nereti gadās pēc uzstādījumu sasniegšanas, izaugsme bija apstājusies. Tā nav norāde uz kādiem sliktiem finanšu rādītājiem, bet gan uz enerģijas trūkumu tālākai attīstībai, un tieši tādēļ man un diviem partneriem bija iespēja uzņēmumu iegādāties. Saprotams, ka būs izmaiņas, jo mums idejas par attīstību ir, tāpēc arī pirkām. Uzskatu, ka kopā ar partneriem esam noķēruši īsto brīdi, jo uzņēmums ir labā stāvoklī, ar labu reputāciju, Latvijas Bankas izsniegtu licenci un 11 000 investoru bāzi, tādēļ atliek turpināt un realizēt tās idejas, kas mums ir padomā.

Pūļa platformu pasaulē ir ļoti daudz. Parastais priekšstats par tām ir, ka liels skaits mazu aizdevēju – privātpersonu finansē kādu projektu, kur kā starpnieks uzstājas platforma. Risinājumi un pieejas var būt visdažādākās. Kas ir Debitum uz kopējā fona?

- Par platformām var pateikt līdzībās. Ja visas platformas varam salikt uz šķīvja un saukt par augļiem, tad uz šķīvja ir dažādi augļi. Ir banāni, ir apelsīni, ir āboli. Ļoti dažādi. Kopumā tā arī ir, ka pūļa platformas pieņem aizdevumus no fiziskām un juridiskām personām, pretī nodrošinot aizdevējiem peļņu. Pēc šīs kopējās definīcijas sākas atšķirības. Atšķirības sākas jau no aizdevēju iedalījuma. Ir platformas, kas strādā vienkārši ar privātpersonām, ir platformas, kas spēj strādāt ar profesionāliem investoriem, tostarp institucionālajiem investoriem. Debitum strādā arī ar lieliem institucionāliem investoriem, piemēram, investīciju fondiem. Spēja strādāt ar šāda līmeņa klientiem parāda mūsu briedumu. Tajā pašā laikā mums ļoti svarīga ir sadarbība ar investoriem – privātpersonām. Apmēram pusi no investīcijām veido privāto klientu finanses. Pūļa finansēšanas platformas visā pasaulē tiešām ir jūra, un šajā jūrā mēs esam kā cietzeme, proti, regulēta finanšu iestāde, kuru uzrauga Latvijas Banka. Ne visur pasaulē ir tik stingri regulējumi P2P nozarē kā Latvijā, un, tos izpildot, mēs jau esam prognozējamāki un caurspīdīgāki par lielu daļu platformu. Patiesībā mēs labprāt redzētu detalizētāku pūļa finansēšanas platformu (crowdfunding) definīciju, kas paredz platformu sīkāku dalījumu. Pagaidām tas ir ārkārtīgi plašs jēdziens, kas neregulētus un regulētus tirgus samet vienā maisā. Sarakstā ietilpst par tādas platformas, kas piedāvā investēt kādos fantastiskos nākotnes projektos, kur vienīgais segums ir iespējamā projekta ienesība kaut kad! Debitum platformā veiktās investīcijas tiek novirzītas biznesā ar skaidru naudas plūsmu un prasot segumu. Šādu atšķirību starp platformām ir daudz.

Tas par privātpersonām un institucionālajiem investoriem ir stāsts par aizdevumu lielumu?

- Gluži nē! Privāto investoru vidū ir cilvēki, kuri operē ar summām simtos tūkstošos eiro. Šādi klienti ir ļoti zinoši un prasīgi. Gandrīz tikpat, cik viens no mūsu lielākajiem klientiem - kāds Šveices investīciju fonds, kur ar naudas pārvaldību nodarbojas profesionāļi. Nauda iznākumā ir vienāda, visiem ir eiro, tikai investīciju fonds ieguldījumus var izvērtēt daudz rūpīgāk nekā atsevišķas privātpersonas. Viņu iespējās ir algot analītiķus, pētīt tirgu un partnerus un smalki izvērtēt riskus. Sadarbība ar šādu partneri ir mūsu darba kvalitātes apliecinājums.

Vai tas nozīmē, ka naudas izcelsmi pārbaudāt visām ienākošām summām?

- Mums ir trīs pilna laika speciālisti šajā jomā. Nupat pieņēmām vēl vienu AML speciālistu no citas finanšu iestādes. Mums ir atsevišķa komanda, kas izvērtē biznesa riskus. Uzņēmumā ir iekšējās procedūras, kā uzraugām izsniegtos un pieņemtos līdzekļus. Īsāk sakot, lietas notiek kā nobriedušā finanšu iestādē. Šī arī ir atšķirība no lielas daļas P2P platformu, kurām kontroles mehānismi ir kādi nu kurai.Mums ir investīciju brokeru sabiedrības licence, kas nozīmē, ka mēs, tāpat kā banku meitas uzņēmumi tirgo obligācijas, tirgojam vērtspapīrus. Mūsu gadījumā tas ir vērtspapīrošanas procesā izveidots finanšu instruments (asset-backed security), kurā ir apvienots noteikts aktīvu kopums. Tātad investors iegulda nevis vienā aizdevumā, bet finanšu instrumentā, kurš sevī ietver lielāku aizdevumu kopumu.

Kā tas darbojas? Izklausās gandrīz kā bankā.

- Mēs ņemam investoru naudu tikai tad, ja pretī ir uzņēmums, kurš jau ir izsniedzis finansējumu. Mēs refinansējam un izpildām visas regulas. Dokumentu pakete līdzinās obligāciju aprakstam, kurā ir gan riski, gan detalizēta informācija. Ap 50 lapu dokuments, un ceru, ka investori vismaz pirmajā reizē to arī izlasa. Kopumā no parastas pūļa finansējuma platformas atšķirība ir liela.

Vēlreiz par nodrošinājumu. Vai es pareizi saprotu, ka visos gadījumos kreditoriem ir pilnīga vai daļēja garantija? Kā tas iespējams?

- Izstāstīšu konkrētā piemērā. Mēs esam neliela organizācija, un mums ir sadarbības partneri, kurus saucam par aizdevuma izsniedzējiem (Loan originators). Proti, tie ir uzņēmumi vai organizācijas, kuru izsniegtos aizdevumus refinansējam. Uzskatāmam piemēram varu minēt modeli, kā sadarbojaties ar vienu no partneriem. Igaunijas uzņēmums Evergreen Capital ir profesionāls aizdevējs, gluži kā minibanka. Viņi Igaunijas tirgū aizdod naudu nelieliem uzņēmumiem. Katrā aizdevumā tiek ņemts nodrošinājums. Mēs, finansējot šo partneri, paņemam garantijas no daudziem aizdevumiem. Mūsu juridiskā struktūra paredz: ja kāds no debitoriem bankrotē, kas mazajā biznesā arī gadās, mums ir daudz garāks saraksts ar garantijām, kas ieķīlātas pie mums. Praktiski, ja finansējam 50 līgumus, mūsu rīcībā ir ap 70 ķīlu. Sliktais debitors tiek nomainīts ar derīgu. Par to, ka šāda aizvietošana būs iespējama, mēs pārliecināmies jau pirms darījuma. Līdz šim Debitum praksē nav bijuši aizdevumu izsniedzēju defolti. Proti, mēs finansējam līgumu portfeli ar mums izdevīgiem noteikumiem. Tas nav gluži tā, kā strādā bankas.

Jautājums no otras puses – vai pie jums var atnākt nekustamo īpašumu attīstītājs un uz 300 tūkstošus eiro vērta nama ķīlas lūgt miljonu vērtu kredītu?

- Tiešā veidā nē! Ja viņš atradīs finansētāju, kurš, izpētījis visu, teiks, ka riski ir sabalansēti, tad būs pamats apsēsties pie galda. Proti, Debitum komanda ir neliela, un mēs nevaram paziņot, ka paši atradīsim visas odziņas tirgū. Tas ir ilgs, grūts process. Tādēļ rūpīgi atlasām savus partnerus – aizdevumu izsniedzējus, kuri nodrošina būtisku filtru, lai investoru naudai nodrošinātu iespējami labākos drošības nosacījumus.

Vai ir vēl kāds piemērs?

- Anglijā ir sadarbības partneris no mobilo spēļu industrijas. Mobilo spēļu izstrādātāji spēles izvieto Google, Netflix, Apple un citur, kur arī tiek uzkrāti ienākumi no spēļu pārdošanas. Visi šie lielie uzņēmumi spēļu izstrādātājiem maksā regulāri, bet tas notiek ar lielāku novēlošanos nekā parasti (reizi ceturksnī). Mūsu partneris aizdod naudu spēļu izstrādātājiem, lai tie nākotnes ieņēmumus, kas uzkrājas tīmekļa milžu kontos, var likt lietā jau šodien. Attiecīgi šīs lielo uzņēmumu maksājumu garantijas ir labs nodrošinājums, un mēs savukārt nodrošinām finanšu plūsmu partnerim no Lielbritānijas, kurš šādi var turpināt darboties bez pārtraukumiem. Bizness ir ar ļoti augstu drošības pakāpi, tomēr bankas vēl šajā segmentā nedarbojas. Mēs esam elastīgāki un meklējam šādas vērtīgas nišas un stabilus partnerus.

Ja pareizi saprotu, tad šajā P2P absolūti bez defoltiem iztikt pats par sevi ir izņēmums!

- Tā esam organizējuši savu biznesu, un tas mums arī dod pārliecību, ka darām pareizi. Jā, mēs esam mazliet mierīgāki, mazāk reklamējamies. Latvijas tirgū reklāmu vispār nav bijis. Toties esam ieguldījuši drošībā. Ir dažādas stratēģijas, bet mēs par nozīmīgāko uzskatām ieguldījumu drošību. Līdz šim tas ir rezultējies apstāklī, ka Debitum ir 0% defolts aizdevēju vidū.

Ja runājam par privātajiem investoriem, tad kāda ir minimālā summa, no kuras varam sākt investēt ar Debitum starpniecību?

- Pirmkārt, pieaug to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri vēlas veikt ieguldījumus un grib nopelnīt, turklāt uzkrājot līdzekļus. Šī iemesla dēļ minimālais investīcijas slieksnis ir samazināts no 50 līdz 10 eiro. Mums 10 eiro nav gluži rentabla summa, jo ir procedūras, kas jāveic, lai klientu reģistrētu, pārbaudītu. Tajā pašā laikā šādi mēs gribam pateikt, ka esam pieejamāki, ātrāki un ērtāki katram. Iespējams, ka cilvēks nesaņemsies aiziet uz savu tradicionālo banku, lai runātu par 100 eiro vērtām investīcijām, bet pie mums nav jānāk klātienē. Neērtības sajūtas nebūs. Līdztekus 10 eiro ir ļoti labs sākums, lai visu saprastu un apgūtu sistēmu.

Ja obligācijas publiskajā piedāvājumā maksā minimums 1000 eiro un līgums ir uz vairākiem gadiem, tad, runājot par Debitum, kādi ir aizdevumu termiņi?

- Minimālais ieguldījuma termiņš 3 mēneši. Saprotams, jo mazāks ir termiņš, jo mazāks arī atdeves procents. Turklāt Debitum piedāvā fiksētas procentu likmes, un nav jāsatraucas par tirgus turbulencēm un iespējamiem pavērsieniem. Ja runājam par līdzībām ar obligācijām, tad ir arī slēgtie obligāciju laidieni, kur minimālais slieksnis ir 100 tūkstoši eiro. Lieki piebilst, ka šis investīciju veids iet secen normālam investoram – privātpersonai. Bet cilvēkam, kurš strādā algotu darbu, ir jābūt iespējai investēt brīvos līdzekļus, un mēs to piedāvājam – ērti, vienkārši, izmantojot datoru vai mobilo tālruni. Šis, protams, nav vienīgais ieguldījumu veids, kur cilvēks var bez milzu kapitāla sākt investēt, bet mēs noteikti atšķiramies no citiem veidiem.

10 vai 50 eiro kā vienreizēja investīcija nedos lielu peļņu, līdz ar to interese varētu uzreiz neveidoties!

- Šīs mazās investīcijas pa nelielai summai tiek domātas arī kā uzkrājumu veidošanas veids. Katru mēnesi cilvēks var investēt vēl, un, ja tie ir 50 eiro mēnesī, tad tie būs 600 eiro gadā, kuriem jau būs ievērojami augstāka atdeve (10-14% gadā) nekā noguldījumam bankā. Turklāt peļņas procentus izmaksājam regulāri – reizi mēnesī –, un investoram ir iespēja uzreiz šo summu reinvestēt, tā vēl nedaudz paaugstinot kopējo gada ienesīgumu.

Varētu teikt, ka līdzīgi kā trešā līmeņa pensiju fondā, tikai cilvēks pats izvēlas, kādus procentus vēlas saņemt. Vai tā varētu būt?

- Tā ir laba līdzība. Fakts, ka cilvēkiem pašiem ir jāizvēlas ieguldījumu veids un skaidri jāredz, ko saņemsi noslēgumā. Sabiedrības uztvere mainās, un cilvēki meklē iespējas, un mūsu priekšrocība ir tā, ka visu var izdarīt tiešsaistē un nav nekur jādodas konkrētā laikā. Turklāt tas, ko esam novērojuši, fiksētās likmes, ko piedāvājam, cilvēku nervu sistēmai ir daudz labākas nekā mainīgās, jo sevišķi, kamēr sistēma nav iepazīta. Otrkārt, svarīgi, ka ir skaidri redzams, ar ko ir darīšana – kas organizē investīciju procesu un kādos tieši biznesos tiek ieguldīta nauda, nevis ir stāsts par kaut kādu būdu aiz okeāna, kas visiem izmaksā procentus. Cilvēki Debitum ir procesā iesaistīti un izdara savas izvēles, nevis to dara kāds cits viņu vietā, un viņi tiešām saprot, cik gada beigās ir nopelnījuši.

Vai ir tieši komunikācijas kanāli? Ir iespējams piezvanīt dzīvam Debitum konsultantam, nevis čatbotam?

- Jā, mums ir komunikācijas cilvēki, kas spēj atbildēt uz interesējošiem jautājumiem, – sociālie tīkli, e-pasts, tālruņa līnija un, protams, ofiss, kur ir laipni aicināts ikviens interesents.

Ne velti pieminēju pensiju fondus, jo par to apkalpošanu klients maksā komisiju. Kā pelna Debitum? Komisija par pakalpojumiem no kāda tiek prasīta?

- Protams, ka mums ir jāmaksā algas, gan jāapmaksā birojs, gan licenču iegūšana maksā naudu, un komisijas maksa ir, tikai to nemaksā aizdevējs. Mūsu modelis ir vienkāršs. Proti, sadarbības partneri – aizdevumu izsniedzēji (Loan originators) ir tie, kas maksā komisijas maksu par pakalpojumu. Tā svārstās ap dažiem procentiem no investīciju summas. Galvenā pozīcija ir, ka komisiju maksā tas, kurš saņem naudu, nevis tas, kurš dod to. Attiecīgi investoriem par investēšanu un peļņas gūšanu nav jāmaksā komisija – viss process ir par brīvu. Tajā pašā laikā no nopelnītās naudas Debitum nomaksā ienākuma nodokli. Bet arī tas notiek automātiski, un investoriem mēs tādā veidā aiztaupām darbu un galvassāpes.

Vai ir iespējams pateikt Debitum vidējo gada intereses procentu, ko saņem investors? Es saprotu, ka projekti ir dažādi un ir dažādas likmes, bet lai cilvēks varētu salīdzināt ar citiem finanšu instrumentiem. Piemēram, obligāciju gadījumā vidējais ienesīgums šobrīd jau pārsniedz 10% gadā.

- Vidējais rādītājs tiešām ir plašs jēdziens, turklāt pēdējā laikā likmes ir mainījušās. Ilgstoši ienesīguma likmes platformā bija 8% līdz 10%, izņēmuma gadījumos 11%. Šobrīd kopā ar saviem sadarbības partneriem, sekojot norisēm finanšu tirgos, likmes pārcenojam. Patlaban ienesīgums ir pieaudzis līdz 12%, 13%, izņēmuma gadījumos 14%. Mēs sevi esam definējuši kā sadarbības partneri uzņēmumiem, kas ir gandrīz spējīgi iet uz banku, bet šodien vēl to nevar izdarīt. Aizņēmums šī iemesla dēļ ir nedaudz dārgāks, bet arī riski ir nedaudz lielāki. Proti, mēs nemēģinām finansēt ļoti riskantas lietas.

Jau pieminējāt, ka darbojaties Igaunijas un Lielbritānijas tirgū. Kas Latvijā notiek, un kādos tirgos jau šobrīd Debitum darbojas?

Runājot par aktīviem, kur investors var ieguldīt, pašreiz piedāvājam investīciju iespējas Latvijas, Igaunijas, Polijas un Lielbritānijas uzņēmumos. Piemēram, viens no mūsu sadarbības partneriem Latvijā ir rēķinu finansēšanas nozarē strādājošs uzņēmums. Ja kādai kompānijai ir rēķins no kāda liela respektabla uzņēmuma par sniegtu pakalpojumu, bet tas tiks apmaksāts, piemēram, pēc 30 dienām, tad šāds rēķins ir laba garantija, un mūsu sadarbības partneris piedāvā aizdevumus rēķina apmērā. Tie būtībā ir faktoringa pakalpojumi. Līdzīgs sadarbības partneris ir arī Polijā. Esam uzsākuši aktīvu darbu, lai šo partneru loku paplašinātu un līdz ar to daudzveidīgākas kļūtu arī investoru iespējas, kur ieguldīt.Savukārt, runājot par investoriem un to ģeogrāfisko izvietojumu kartē, mūsu fokuss nemainās. Primāri investīcijas pieņemam no Eiropas Savienības un ekonomiskās zonas valstīm. Tādēļ arī vairums mūsu investoru nāk no Vācijas, Spānijas, Francijas un arī Lietuvas. Šajos piecos darbības gados ir nofinansēti vairāk nekā 70 miljoni eiro, un platformā ir reģistrējušies mazliet vairāk nekā 11 tūkstoši investoru. Redzam, ka arī citās Baltijas valstīs ir lielisks potenciāls.

Līdz ar to darbības modelis ir aprobēts, un šobrīd esam gatavi organiskai izaugsmei, prātīgi un sabalansējot riskus un iespējas, lai ātruma dēļ nezaudētu svarīgo. Būs jauni sadarbības partneri, dažādas nozares un dažādas valstis.

www.debitum.network

Ūnijas iela 8 k-7, Rīga, LV-1084, Latvija

Tālr.nr. + 371 200 05452

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā zināms kriptovalūtas ir ļoti nepastāvīgas un tās var piedzīvot kā straujus kāpumus, tā arī straujus kritumus. Un, pašlaik, kriptovalūtu tirgū ir ievērojama lejupslīde jeb “lāča” tirgus.

Kriptovalūtu tirgus lejupslīde ir labākais laiks, lai iegādātos kādu no kriptovalūtām.

Šajā rakstā mēs esam apkopojuši 3 labākās kriptovalūtas, kuras iegādāties tagad, kamēr kriptovalūtu tirgū ir lejupslīde.

Bitcoin Minetrix - pirmā kriptovalūta, kas piedāvā “stake-to-mine” sistēmu. Lietotāji, kur “iesaldē” savus $BTCMTX žetonus, var piekļūt BTC ieguves iespējām. Kā arī investoriem ir iespēja nopelnīt gada procentuālo ienesīgu (APY).

Meme Kombat - kriptovalūta, kas piedāvā investoriem vairākus peļņas veidus, sākot no derībām līdz “iesaldēšanai”. Meme Kombat apvieno visu populāro memu varoņus kaujas spēlēm, kur spēlē tiek izmantotas jaunākās mākslīgā intelekta tehnoloģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nauda attīstībai ir pieejama, ir jāgrib to paņemt

Jānis Goldbergs, 31.08.2023

Bet, neskatoties uz to, ka bez bankas kredīta ir pieejami arī citi finansējuma veidi, uzņēmēju zināšanu par finansējuma veidiem trūkums bieži vien neļauj tās citas iespējas izmantot.

Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bitcoin cena ir nedaudz pacēlusies, bet tokenizētā Bitcoin Cloud mining platforma Bitcoin Minetrix ($BTCMTX) ir piesaistījusi vairāk nekā 1,5 miljonus ASV dolāru diezgan īsā laika posmā.

Bitcoin Cloud-mining ir arvien pievilcīgāks produktu piedāvājums, taču krāpšana ir visur. Bitcoin Minetrix atrisina šo problēmu, izmantojot Ethereum blokķēdi.

Bitcoin Minetrix viss tiek kontrolēts, izmantojot viedos līgumus - no stake-to-mine mehānisma līdz Cloud kredītu pelnīšanai un piešķiršanai.

Vienkārši “iesaldējiet” savus žetonus, lai sāktu nopelnīt procentus no ieguves ieņēmumiem, pamatojoties uz mining kredītu apjomu. Nav nepieciešami dārgi sākotnējies kapitālieguldījumi un zaudējumu risks.

Turklāt visas ieguves darbības pārvaldības sarežģītības tiek deleģētas viedajiem līgumiem, taču tā, lai lietotājs būtu atbildīgs.

Vietējā monēta $BTCMTX tagad ir iepriekšpārdošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kriptovalūta ir digitālā nauda, ko nepārvalda centrālā sistēma, piemēram, valdība. Kriptovalūtas ir veidotas uz blokķēdes tehnoloģijām un pašlaik vispopulārākās ir tādas kriptovalūtas kā Bitcoin un Ethereum.

Kriptovalūtu dažādums pieaug ar katru dienu un ir viegli apjukt plašajā izvēlē. Tāpēc ir svarīgi izvēlēties kvalitatīvus kriptovalūtu projektus, kuri varētu nest ienākumus.

Šajā rakstā mēs iepazīstināsim jūs ar 5 labākajām kriptovalūtām, kuras iegādāties 2023. gada augustā Ethereum vietā.

Saraksts ar labākajām kriptovalūtām, kuras iegādāties 2023. gada augustā

1. Wall Street Memes - Wall Street Memes projekts, kas ir ar spēcīgu kopienas atbalstu

2. Sonik Coin - Zibenīgi augoša kriptovalūta, kas var kļūt par lielisku pasīvo ienākumu avotu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik nevienam īsti nav skaidrs, cik daudz Latvijā tuvākajā laikā taps jaunas elektrības ražošanas jaudas, jo, samazinoties elektrības cenām un augot kredītu procentlikmēm, visdrīzāk virkne pieteikto projektu netiks uzbūvēti, intervijā prognozēja enerģētikas uzņēmumu grupas "AJ Power" vadītājs Roberts Samtiņš.

"Latvijā pagājušajā gadā daudzi domāja, ka būs iespēja nopelnīt vieglu naudu. Es teikšu, ka tas burbulis vēl nav pārplīsis. Ja mēs paskatāmies uz "Augstsprieguma tīklā" rezervētajām jaudām, tad tās ir sasniegušas absolūto Latvijas limitu - 6500 megavatus (MW). Tas nozīmē, ka ir rezervētas vēl trīs vai pat četru Daugavas HES jaudas. Daudz rezervētu jaudu ir arī "Sadales tīklā"," teica Samtiņš.

Viņš pašlaik pieteiktos projektus iedala divās grupās. Viena daļa projektu ir tādi, kurus jaudas rezervējušie uzņēmumi paši grasās arī būvēt, attīstīt un apkalpot. Otra daļa ir tādi, kas mēģina tos pārdot un nopelnīt uz to, ka ir rezervēta pieslēguma jauda elektrības sadales vai pārvades tīklos. Tie projekti, kuru īstenotāji visu dara paši, virzās uz priekšu. Tiem, kas bija plānojuši nodarboties ar "papīru" pārdošanu, šobrīd ir jāpārdomā, kādā veidā tālāk ar šiem projektiem rīkoties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtiskākais cēlonis daudzu valstu, arī Latvijas, problēmām, kļūdainajiem valsts varas lēmumiem ir neizglītoti cilvēki, jo tāds labklājības līmenis, kādu vēlētos, ir jāspēj nopelnīt ar pasaules mērogā konkurētspējīgu preču ražošanu, kā arī pakalpojumiem, bet to nevar sasniegt ar darbaspēku bez atbilstošām zināšanām.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Izglītības fonda prezidents, valdes loceklis Romans Vitkovskis. Viņaprāt, Latvija ir situācijā, kur pašu saražotie likumi un noteikumi ir tā sasējuši kājas un rokas visiem, ka īsti pat nespējam pakustēties, un faktiski biznesam ir jāpārvar ne tik daudz ārvalstu konkurentu radītie šķēršļi, cik pašmājās tapušie, kas būtībā iedragā šeit strādājošo konkurētspēju.

Fragments no intervijas

Kā vērtējat situāciju, kad Latvija tautsaimniecībā Baltijas valstu vidū stabilizējusies trešajā pozīcijā, kaut arī pirms vairākiem gadiem bija priekšā Lietuvai?

Hronisks kapitāla trūkums – nepietiekamība. Vispār Latvijā vienmēr nepietiek gandrīz visās lietās, ko uzsāk vai uztur, – ielāps mazāks par caurumu. Sadrumstalota amatieriska darbība tā vietā, lai konkrētam mērķim izveidotu konkrētu komandu ar noteiktiem uzdevumiem, kas konsekventi un neatlaidīgi darbojas līdz rezultāta iegūšanai – uzbrucēju trijnieks kā hokejā. Tas raksturīgs darbam ar investīciju fondiem, lielām kompānijām un bankām. Būtiska visa piespiedu unifikācija no valsts iestāžu puses – viss jāēd ar karoti, jo citi instrumenti kā padomju laika ēdnīcās netiek piedāvāti. Tipveida politiķu un birokrātijas risinājums - lai apkarotu zagļus, cietumā liek turpat vai visus, jo nemāk izskaitļot zagļus. Rezultāts – idiotiski izveidota iepirkumu sistēma, kas garantē par vislielāko samaksu iegūt vissliktāko lietu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir jāsāk strādāt pie 2025.gada valsts budžeta, veidojot to par izaugsmes budžetu, pirmdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite.

LDDK vadītājs norādīja, ka kopumā darba devēji atbalsta 2024.gada valsts budžeta prioritāti - drošību, jo esošajā ģeopolitiskajā situācijā tas ir saprotami un nepieciešami.

Vienlaikus Bite uzsvēra, ka 2024.gada budžets joprojām ir "dalīšanas budžets", tāpēc aicināja jau savlaicīgi sākt darbu pie 2025.gada valsts budžeta, lai beidzot varētu izveidot izaugsmes budžetu. "Arī šajos grūtajos globālās recesijas apstākļos ir jāatrod veidi, kā ekonomika var nopelnīt naudu," uzsvēra Bite.

Viņš arī pauda viedokli, ka valdībai kopā ar sociālajiem partneriem ir jāsāk diskusija, kā ekonomikai nopelnīt vairāk naudas, kuru pēc tam varētu sadalīt sociālajām un citām vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drēbju salocīšana ir ikdienas uzdevums, ar ko saskaras gandrīz katra ģimene. Lai padarītu šo procesu ērtāku un efektīvāku, iepazīsimies ar pieciem noderīgiem drēbju salocīšanas knifiņiem, kas palīdzēs ietaupīt laiku un mazināt lieka stresa līmeni ģimenes dzīvē.

1. Drēbju sadalīšana kategorijās:

Veltiet laiku tam, lai drēbes būtu kārtīgi saliktas pēc kategorijām, piemēram, krekli, bikses, kleitas utt. Šis padoms ne tikai atvieglos salocīšanas procesu, bet arī palīdzēs jums viegli atrast vēlamo apģērba gabalu, neizjūtot stresu un laika zudumu.

2. Drēbju salocīšanas piederumi:

Drēbju salocīšanas piederumi, piemēram, salocīšanas dēļi vai galdi, var ievērojami atvieglot šo uzdevumu. Tie palīdz saglabāt vienādu izmēru un formas salocītajām drēbēm, radot ne tikai kārtību skapī, bet arī estētiski pievilcīgu izskatu.

3. Drēbju salocīšana tūlīt pēc izņemšanas no žāvētāja:

Viens no efektīvākajiem veidiem, kā padarīt drēbju salocīšanu vienkāršāku, ir tas, ka tas jādara tūlīt pēc tam, kad drēbes ir izņemtas no veļas mašīnas vai žāvētāja. Siltuma iedarbībā audums kļūst mīksts un elastīgs, un drēbes ir daudz vieglāk salocīt. Tas ne tikai paātrinās salocīšanas procesu, bet arī palīdzēs saglabāt drēbēm gludu un tīru izskatu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Saules enerģijas projektu veiksmes noteicošie faktori

Nikolajs Dorofejevs, Rietumu Bankas korporatīvo finanšu nodaļas vadītāja vietnieks, 25.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saules enerģijas parku attīstība ir viena no jaunām un daudzsološām biznesa jomām Latvijā, kurā iesaistās un par kuru interesējās arvien vairāk uzņēmumu. Tomēr, kā jebkurā biznesā, šāda projekta veiksmīgai īstenošanai jāņem vēra virkni būtisku faktoru, ir pareizi tos jāpārvalda, ka arī jāizvērtē potenciālie riski.

Protams, šo nozari jāskata kontekstā ar klimata politiku un tieši elektrifikāciju kā labāko risinājumu ceļā uz tā saucamo “net-zero” jeb klimatam neitrālu sadzīvi un ekonomiku. Papildus grūdienu saules enerģijas attīstībai dod arī enerģijas cenu nestabilitāte un pieaugums viscaur Eiropā un vajadzība nodrošināt enerģētisko neatkarību.

Klimata politika rada patiesi vēsturiska mēroga enerģētikas transformāciju un tieši saules enerģija ir vadošais atjaunojamās enerģijas veids. Saskaņā ar Starptautiskās enerģētikas aģentūras (IEA) aprēķiniem, saules enerģijas uzstādītās jaudas apsteigs ogļu elektroenerģijas staciju jaudu 2027. gadā, bet dabasgāzes – jau 2026. gadā. Pērn saules enerģijas jaudas pasaulē pieauga par 26 % – visstraujāk no visiem “zaļās” enerģijas veidiem. Tomēr, lai sasniegtu klimata politikas mērķus, saules enerģijai joprojām ir milzīgs potenciāls tuvākajā desmitgadē. Saules enerģijas priekšrocība ir elastība – to varam izmantot gan mājsaimniecību ražošanā, gan lielos, komerciālos projektos. Šajā komentārā fokusējos uz pēdējiem un ieskicēšu galvenos faktorus, kuriem mēs kā banka – saules enerģijas projektu finansētāji, aicinām pievērst pastiprinātu uzmanību pirms projekta īstenošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Īstais laiks fiksēt augstāko ienesīgumu

Konstantīns Goluzins, Rietumu Bankas klientu aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs, 06.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cīņā ar augsto inflācijas līmeni, Eiropas centrālā banka (ECB) kopš 2022. gada jūlija ir strauji cēlusi procentu likmes, palielinot naudas cenu un radot iespēju, neuzņemoties praktiski nekādu risku – izdevīgi izvietot naudu banku depozītos vai drošās obligācijās. Gaidot īsto brīdi, kad izvietot savus līdzekļus ar maksimāli augstu ienesīgumu, daudziem aktuāls ir jautājums – vai ir pienācis īstais brīdis vai arī gaidīt vēl turpmāko likmju palielinājumu.

Uz šo brīdi ECB ir palielinājusi depozīta likmi līdz 3,75%. Ir sagaidāms, ka Septembrī, ECB palielinās likmi vēl par 25 bāzes punktiem, līdz 4%, kas varētu būt pēdējais palielinājums šajā ierobežojošās monetārās politikas procentu likmju kāpināšanas ciklā. Par to arī liecina nākotnes procentu likmes, kas prognozē vēl vienu likmes palielinājumu šogad un procentu likmes samazinājumu tuvāk nākamā gada vidum. Protams, procentu likmju trajektorija būs atkarīga no inflācijas un citiem makroekonomiskajiem datiem, bet signāli ir daudz, ka likmes kāpināšana trajektorija ir tuvu savam augstākajam punktam.

Par to, ka inflācija varētu turpināt samazināties liecina tādi faktori, kā globālās tirdzniecības palēninājums, kā arī cenu kritums Ķīnā, kas šo deflāciju varētu tālāk “eksportēt” uz pārējo pasauli. Piegāžu ķēdes ir stabilizējušās, bet OPEC valstis turpina samazināt naftas ieguvi, lai stabilizētu naftas cenas. Visi šie un daudz citi rādītāji arvien vairāk norāda uz ekonomiskās aktivitātes un līdz ar to cenu spiediena samazinājumu, kas nozīmē, ka galvenajam inflācijas rādītājam arī būtu jāturpina samazināties. Lai arī inflācijas samazināšanās līdz 2% līmenim nenozīmē, ka ECB uzreiz samazinās procentu likmes līdz 0%, tomēr tas būs signāls, ka ECB var sākt pakāpeniski tās samazināt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veiksmīga biznesa pamatā 90% gadījumu galvenā loma ir komandai, bet atlikušajos 10% - stratēģijai, kas paredz uzņēmuma darbības plānu ilgtermiņā, spriež Ēriks Mentelis, SIA Crayon Latvija vadītājs.

Komandai uzņēmuma veiksmes stāstā ir ļoti liela loma – cik spēcīga ir komanda, tik labi ir arī uzņēmuma rādītāji, domā Ē.Mentelis, piebilstot, ka papildus tam komandai ir jābūt arī pašmotivētai un atbildīgai. Ikvienam uzņēmuma darbiniekam skaidri jāzina, kādi ir uzņēmuma mērķi un kas tieši viņam jādara, lai šo mērķi palīdzētu sasniegt, teic Crayon Latvija vadītājs. Būtiska loma ir arī iekšējai komunikācijai - katram komandas dalībniekam ir jābūt iespējai paust savu viedokli, jo tas viennozīmīgi veicina komandas iesaisti darba plānošanā un procesos, kā arī piederības sajūtu uzņēmumam un tā pārstāvētajām vērtībām, atzīmē Ē.Mentelis.

Gūst pieredzi ārzemēs

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augot Latvijā izveidoto jaunuzņēmumu skaitam, arvien vairāk uzņēmumu pārstāvju pēc finansējuma piesaistes lūko riska kapitāla fondu virzienā. Ar kādiem kritērijiem investori visbiežāk uzsāk uzņēmumu izvērtēšanu un kādas ir biežāk pieļautās kļūdas, skaidro “Riga Comm” konferences dalībnieks Deivids Ventzels no Ziemeļeiropas riska kapitāla fonda “Accelerace VC”.

“Latvijā darbojamies kopš 2018. gada, kad nolēmām izplest investīcijas ārpus Dānijas. Kopš tā brīža no Latvijā bāzētā fonda esam veikuši 45 ieguldījumus dažādos tehnoloģiju, tostarp arī blokķēdes uzņēmumos, kā arī sarunu ceļā piesaistījuši uzņēmumus pārcelties uz Latviju no Rumānijas un Ukrainas,” par darbošanos Latvijā un ieguldīšanu vietējā ekonomikā stāsta “Accelerace VC” partneris Deivids Ventzels.

“Latvijā mīt tehniski ļoti spēcīgi sagatavoti profesionāļi. Lai arī regulācijā ir vieta lieliem uzlabojumiem, kopš 2018. gada līdz ar ALTUM programmu atbalstu jaunuzņēmumu segmentā redzam lielu rosību un cenšamies to izmantot, lai palīdzētu vietējiem uzņēmumiem attīstīties starptautiski. Šobrīd izveidot sekmīgu tehnoloģiju biznesu ir grūtāk nekā 15 gadus atpakaļ, neveiksmju īpatsvars ir ļoti liels, līdz ar to arī uzņēmumu izvērtēšanas process ir ļoti detalizēts.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā reģistrētās kolektīvās finansēšanas platformas Crowdestor OU, kuras patiesā labuma guvējs Jānis Timma lielu daļu ar platformu saistītos uzņēmumus ir reģistrējis Latvijā, nav kļuvusi par Latvijā reģistrētu pūļa platformu, lai arī tas iespējams, bet tās galvenā kompānija SIA Crowdestor Investments uz 29. augustu Valsts ieņēmumu dienestam bija parādā 66 651 eiro.

Vēsturiskā sāga

Pūļa platformas Crowdestor sāga kļuva aktuāla pēc vairāku Igaunijā reģistrētu pūļa platformu defoltiem, kur vienā gadījumā bija saistība arī ar Latvijas pilsoņiem. Rakstu sēriju par pūļa finansējumu, kas tobrīd Latvijā nebija regulēts finanšu pakalpojums, Diena sāka 2021. gada 19. janvārī, norādot, ka Jāņa Timmas sazarotais pasākums piedāvā pārāk cerīgus procentus investoriem, kur daļai nav cerību izdzīvot, kā arī uz to, ka daļā gadījumā J. Timma izsludina aizņēmumus paša īpašumā esošiem uzņēmumiem, piemēram, SIA Powerhause Sarkandaugava. Igaunijas juridiskās firmas Magnusson partneris Deniss Piskunovs bija tas kurš izmeklējot pūļa finansēšanas platformas Envestio krahu, atrada personāliju saikni ar Crowdestor un Dienai norādīja uz to.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā memu monēta Meme Kombat, kas tiek laista klajā 2023. gada 4. ceturksnī, ir spēle, lai nopelnītu (P2E) spēļu platforma, kurā ir kaujas arēnas, jautras memes un elastīga iespēja “iesaldēt” (stake) žetonus.

Meme Kombat, kas ir veidota uz Ethereum blokķēdes, piedāvā AI vadītas cīņas ar labi zināmiem meme varoņiem, uz kuriem spēlētāji var likt likmes, izmantojot tā vietējo žetonu $MK.

$MK žetoni tagad ir pieejami iepriekšpārdošanā, un arī ar pieejamu žetonu “iesaldēšanu”. APY tiem, kuri pašlaik “iesaldē” ir 112%, kas tiek izmaksāts papildus žetonos.

Iegādājies Meme Kombat

Cīņas, derības un “iesaldēšana” - trīs lietošanas gadījumi, viens projekts

2023. gads ir bijis spēcīgs meme žetoniem. Bet, lai gan lielākā daļa žetonu, kas šogad tika pārdoti Uniswap, pieauga paraboliski, lai nodrošinātu īstermiņa ieguvumus bez ilgtermiņa izaugsmes vai lietošanas gadījumiem, Meme Kombat sola izstrādāt P2E spēļu platformu ar ilgstošu pievilcību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenes ikdienas dzīve ir dažādu notikumu un veicamo darbu piepildīta – jāplāno darbi mājās, birojā un skolā; jāatceras par pārtikas iepirkšanu un idejām kārtējai maltītei; jārūpējas par ģimenes budžetu un brīvdienu plāniem u.tml. Mūsdienās šo aktivitāšu organizēšana vairs nav iedomājama bez ierīču un dažādu tehnoloģisko risinājumu izmantošanas, kuru darbībai nepieciešams stabils tīkla pārklājums un ātrs internets, ko 5G kvalitātē katram otrajam Latvijas iedzīvotājam piedāvā IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite”. Kā cilvēki var izmantot “Bite” tīklu, organizējot ģimenes ikdienu?

Sakari un mobilais internets mūsu ikdienas pamatvajadzība. Šobrīd pieejamību “Bite” nākamās paaudzes tīklam nodrošina 1009 bāzes stacijas, taču līdz gada beigām paredzēts izbūvēt vēl 20 bāzes stacijas, tā turpinot kāpināt tīkla kapacitāti visos Latvijas reģionos. Jau šobrīd jaudīgais Bites 5G tīkls ir pieejams katram otrajam Latvijas iedzīvotājam.

Ikdienas saziņa ģimenēs, izmantojot drošības pulksteņus un telefonus

Komunikācijai ir izšķiroša nozīme ģimenes ikdienas dzīves organizēšanā, īpaši, ja ģimenē ir vairāk nekā viena atvase. Lai plānotu un saskaņotu ikdienas gaitas, mobilās ierīces un bērnu drošības pulksteņi, viedpulksteņi ir kļuvuši par neatņemamiem palīgiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Apsardzes nozarē ēnu ekonomikas īpatsvars varētu būt 30-40%

LETA, 04.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā apsardzes nozarē ēnu ekonomikas īpatsvars varētu būt 30-40%, intervijā sacīja apsardzes uzņēmuma "Forus Security" vadītājs Jānis Ābele.

"Kā līdz šādiem skaitļiem nonākam? Ja skatāmies uz fizisko apsardzi, tad konstantos apstākļos ir aptuveni skaidrs, cik uzņēmumam vajadzētu samaksāt sociālajā nodoklī. Ja uzņēmumiem ir apgrozījums "x" un nodokļos ir samaksāts "y", tad arī aptuveni kļūst skaidrs, kas notiek ar nozari kopumā. Protams, var diskutēt par to, ka kāds uzņēmums vairāk izmanto tehnoloģijas un tādēļ ir mazāk darbinieku un tamlīdzīgi, bet šie 30% ēnu ekonomikā atrodas pilnīgi noteikti. Par 40% tad var diskutēt. Tā ir milzīga masa," atzina Ābele.

Viņš arī piekrita Drošības nozares kompāniju asociācijas paustajam viedoklim, ka daudzas apsardzes kompānijas ēnu ekonomikā var dzīvot pateicoties publiskajiem iepirkumiem, kur svarīgs kritērijs ir zemākā cena, kas gan pēc pēdējiem grozījumiem likumā tiek aizstāta ar saimnieciski izdevīgāko cenu, jo nereti zemākās cenas tiek panāktas tieši uz nodokļu nemaksāšanas rēķina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kā dažos mēnešos ar formas tērpiem nodrošināt 800 darbiniekus? Atbild eksperti

Sadarbības materiāls, 12.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažus simtus darbinieku ir iespējams ietērpt unikālā uzņēmuma formas tērpā trīs mēnešu laikā, informē Baltijas darba formu ražotājs “Youniformer”. Uzņēmums, kas ar darba apģērbu nodrošina aviokompānijas, bankas, aizsardzības aģentūras un citas organizācijas, paātrina projektus, izmantojot virtuālos rīkus un daudzu gadu pieredzi formas tērpu izgatavošanā lielajām korporācijām.

Uzņēmumi var radīt paši savus formas tērpus

Daudzi uzņēmumi, kuriem nepieciešami formas tērpi, meklē pārbaudītus risinājumus – darbiniekiem ērtas, izturīgas dizaina kombinācijas, kas sniegtu vēlamo vēstījumu. Tāpēc “Youniformer” piedāvā saviem klientiem vispirms apskatīt formas tērpu katalogu, kurā ir vairāk nekā 50 dažādu dizainu, ko uzņēmumi var pielāgot, izvēloties tīkamākās krāsu kombinācijas un akcenta aksesuārus.

"Lai būtu vieglāk iedomāties, kā formas tērps izskatītos dažādās krāsās, esam izstrādājuši speciālu rīku, kas ļauj virtuāli pielāgot jūsu izvēlēto formas tērpu, lai tas atbilstu jūsu uzņēmuma stilam. Tas ir labākais veids klientiem, kuriem vēl nav skaidra redzējuma par to, kā izskatīsies viņu formas tērps, un kuri vēlas pārrunāt potenciālās iespējas ar saviem darbiniekiem,” stāsta Edita Šekšteliene, “Youniformer” izpilddirektore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Otrais pensiju līmenis - laiks rīkoties

Iļja Arefjevs, IPAS VAIRO valdes priekšsēdētājs, 05.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau ilgstoši iespējams vērot ļoti satraucošu ainu - vairākiem simtiem tūkstošu iedzīvotāju ir nepiemēroti pensiju 2. līmeņa plāni. Apkopojot manapensija.lv publiski pieejamos datus, var secināt, ka gandrīz 600 tūkstoši iedzīvotāju ir izvēlējušies pensiju plānus, kas iegulda akcijās ne vairāk par 50% no to aktīviem.

Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras publicēto informāciju, vidējais dalībnieku vecums šajos plānos ir vien 42 gadi. Tātad līdz pensionēšanās brīdim šiem klientiem vidēji ir 23 gadi, kas ir gana ilgs periods, lai izvēlētos mazāk konservatīvu un potenciāli ienesīgāku ieguldījumu stratēģiju. Piemēram, pensiju plānu, kas var veikt ieguldījumus akcijās līdz 100% no tā aktīviem.

Vēsturiski visbēdīgākā situācija ir ar konservatīvajiem plāniem, kuru dalībnieku vidējais vecums ir 48 gadi (līdz pensionēšanās brīdim vismaz 17 gadi). Tas lielā mērā izskaidrojams ar automatizētu pensiju plānu piemērošanu pirms vairākiem gadiem tiem iedzīvotājiem, kuri izvēli neizdarīja paši. Diemžēl vairums šīs sabiedrības daļas arvien atrodas konservatīvajos plānos, kas neveic ieguldījumus uzņēmumu akcijās vispār. Lai arī šī kārtība nesen tika pilnveidota, arvien daudzi gados jauni un darba tirgū aktīvi iedzīvotāji vēl joprojām ir palikuši tiem nepiemērotos pensiju plānos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Ekspluatācijā nodota Merks mājas daudzdzīvokļu namu projekta Viesturdārzs III kārta

Db.lv, 30.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūpniecības ielā, Rīgas Klusajā centrā, ekspluatācijā nodota nekustamo īpašumu attīstītāja “Merks mājas” daudzdzīvokļu nama projekta “Viesturdārzs” III kārta, informē projekta attīstītājs.

Jaunajā septiņu stāvu ēkā ir 90 dzīvokļi, kuru īpašniekiem būs iespēja uzsākt dzīvi jaunajās mājās jau līdz šī gada beigām.

A klases energoefektivitātes nama septiņos stāvos ir izbūvēti 90 dzīvokļi ar zemgrīdas apkuri. Projekts piedāvā dzīvokļus no divām līdz četrām istabām, un to platība sniedzas no 44 m2 līdz pat 220 m2. Papildu ērtībām nama iedzīvotāji varēs izmantot 1. stāvā izvietotu slēgtu telpu, kur paredzēts novietot velosipēdus vai bērnu ratiņus.

Katram dzīvoklim atbilstoši plānojumam ir pieejama ārtelpa. Tāpat nama iedzīvotājiem attīstītājs ir izbūvējis plašu un mēbelētu koplietošanas jumta terasi. Tajā būs ierīkota virtuves un grillēšanas zona zem jumta, kā arī zaļumi un atsevišķas atpūtas vietas ar sēdvietām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Atvērta pieteikšanās skolēniem un studentiem uzņēmējdarbības iedvesmas konferencei #UzdrīkstiesUzvarēt

Db.lv, 03.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākusies pieteikšanās Latvijas lielākajai uzņēmējdarbības iedvesmas konferencei #Uzdrīksties Uzvarēt, kas 19. oktobrī Ķīpsalas hallē, Rīgā pulcēs vairākus tūkstošus jauniešu no visas Latvijas.

Šogad ar saviem pieredzes stāstiem konferencē dalīsies spilgtākie Latvijas tehnoloģiju un mākslīgā intelekta jomas uzņēmēji, spilgtas personības un radošo industriju pārstāvji.

Uz skatuves kāps iPhone Photography School izveidotājs Emīls Pakārklis, visos pasaules kontinentos maratona distanci veikusī latviete Evija Reine, digitālā mārketinga jomas uzņēmēji Reinis Valters Krūmiņš un Jēkabs Rihards Ansons (Agency JR) ar stāstu, kā uzreiz pēc skolas izveidot pasaules līmeņa digitālā mārketinga aģentūru, košo pasākumu rīkotāja Gundega Skudriņa, mākslīgā intelekta eksperts un uzņēmējs Ēvalds Urtāns, Andele Mandele platformas radītāja Līva Jaunozola, VEF Riga un Latvijas basketbola izlases spēlētājs Dairis Bertāns un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Termiņnoguldījumu veiksmes pamats – izpratne par savām vajadzībām

Iļja Arefjevs, AS “Vairo” Valdes priekšsēdētājs, 16.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības sašutums par zemajām termiņnoguldījumu likmēm Latvijā ir pilnīgi saprotams. Teju ikviens izjutis pieaugošos kredītmaksājumus, ko veicināja īstermiņa procentu likmes eiro valūtā (ko dēvē par Euribor) pārliecinošā pietuvošanās četriem procentiem, neizslēdzot iespēju tuvākajos mēnešus sasniegt pat 4.5% un vairāk.

Krājobligācijas, ko izlaiž Valsts Kase, sola ienesīgumu ap 4% gadā atkarībā no šo obligāciju dzēšanas termiņa. Taču vēsturiski populārie banku termiņnoguldījumi ienesīguma ziņā būtiski atpaliek no krājobligācijām, to likmēm arvien atrodoties 2% – 4% robežās.

Vai tiešām pie vainas ir tikai bieži pieminētā nepietiekamā konkurence starp bankām? Nebūt nē - ikviena iedzīvotāja rokās ir iespēja izvēlēties sev atbilstošāko ilgtermiņa noguldījumu veidu, lai tas būtu ienesīgs un atbilstu individuālajai vajadzībai. Taču, lai izdarītu pareizās izvēles, vispirms būtiski ir saprast savas vajadzības un atrast tām atbilstošākos risinājumus.

Uzkrājumu veidošanas ceļojums

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa mājsaimniecību, kuras elektroenerģijas līgumus slēgušas laikā, kad cenas bija augstas, ir nofiksējušas šo cenu līmeni ilgākam periodam un cenu samazinājuma ietekmi biržā uz maksājumiem nekādā veidā neizjūt, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).

Saskaņā ar SPRK otrā ceturkšņa datiem juridisko lietotāju vidū cenu fiksēt izvēlējušies 49% lietotāju, bet mājsaimniecību vidū tie ir 86% - fiksētas cenas līgumi un universālais pakalpojums.

Saskaņā ar SPRK datiem šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni, fiksētas cenas līgumu īpatsvars mājsaimniecību segmentā nedaudz pieaudzis par diviem procentpunktiem, sasniedzot 69%, bet juridisko lietotāju segmentā - samazinājies par trīs procentpunktiem, sasniedzot 49%.

Tikmēr mainīgas jeb biržas cenas līgumu īpatsvars pieaudzis par diviem procentpunktiem līdz 14% mājsaimniecību segmentā un par trīs procentpunktiem līdz 51% juridisko lietotāju segmentā. Savukārt universālā pakalpojuma īpatsvars mājsaimniecību vidū samazinājās par četriem procentpunktiem līdz 17%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Domuss” ir sācis infrastruktūras izbūves darbus, lai īstenotu projekta “Mežaparka Rezidences” nākamo kārtu.

Atbilstoši attīstības iecerei ir plānota apbūves zemes gabalu labiekārtošana 21 hektāra platībā.

Tādējādi Mežaparka apkaimes dienvidu daļā atradīsies 5000 līdz 10 000 m2 plaši apbūves zemes gabali ar pielāgotu infrastruktūru. Tie primāri būs pieejami nekustamo īpašumu attīstītājiem, kam būs iespēja realizēt četru līdz sešu stāvu apbūvi, ņemot vērā tirgus tendences un koncepcijas specifiku.

“Investīcijas aptuveni 4 miljonu eiro apmērā šajā teritorijā radīs ilgtspējīgu pilsētvidi un jaunas iespējas Mežaparka apkaimes iedzīvotājiem. Patlaban norisinās aktīvs darbs pie infrastruktūras un pārdomātu apstādījumu izveides, lai atvieglotu nākamo īpašnieku attīstības nolūkus. Esam pārliecināti, ka drīzumā šeit plauks ekoloģiski pievilcīga arhitektūra, kas piešķirs vērtību katram kvadrātmetram un nākamajām paaudzēm," pauž nekustamo īpašumu attīstītāja “Domuss” vadītājs Ralfs Jansons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: InternetAptieka.lv

Nemaz ne tik sen Latvijā pircējiem tiek piedāvāta iespēja iegādāties aptiekas produkciju neizejot no mājām. Sekojot līdzi pieprasījumam un vēloties nodrošināt pilnvērtīgu iespēju iepirkties jebkuram pircējam, neatkarīgi no veselības stāvokļa, vecuma un citiem faktoriem, vadošā aptieka internetā InternetAptieka.lv nu jau 10 gadus veiksmīgi darbojas Latvijas tirgū.

Par to, kāda ir uzņēmuma vēsture, kā tiek vērtēts līdz šim paveiktais un kādi ir tuvākie mērķi, runājām ar InternetAptieka.lv vadību.

Galvenais mērķis – aptieka, kas pieejama jebkuram Latvijas iedzīvotājam

  • Katram uzņēmumam ir sava vēsture un sākotnējie darbības uzsākšanas mērķi. Kāds ir uzņēmuma InternetAptieka.lv stāsts?

Komentāri

Pievienot komentāru