Komercbanku izsniegto aizdevumu apjoms juridiskām personām 2023.gada laikā ir bijis stabils un kopējā uzņēmumiem izsniegto kredītu summa gada beigās pārsniedza deviņus miljardus eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati.
Visvairāk pērn pieaudzis aizdevumu apjoms mākslas, izklaides un atpūtas jomā (par 53%), komunālo pakalpojumu nozarē (par 36%), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu (par 19%), valsts pārvaldes un aizsardzības (par 15%), kā arī lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē (par 15%).
Kopējais izsniegto kredītu apjoms uzņēmumiem pagājušā gada laikā samazinājās par 0,1%, bet, salīdzinot ar 2023.gada 30.jūniju, izsniegto kredītu apjoms gada beigās bija par 1,4% lielāks.
Vērtējot juridisko personu kreditēšanas tendences pagājušajā gadā, redzams, ka vislielākais aizdevumu apjoma atlikums uz 2023.gada beigām bija nekustamā īpašuma nozares uzņēmumiem (1,6 miljardi eiro), kam seko lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozare (0,9 miljardi eiro), vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozare (0,6 miljardi eiro) un apstrādes rūpniecība (0,6 miljardi eiro).
Visstraujākais aizdevumu apjoma samazinājums bijis informācijas un komunikācijas uzņēmumiem (kredītportfeļa atlikums gada laikā sarucis par 30%), kā arī enerģētikas nozares uzņēmumiem (samazinājums par 29%).
Mākslas, izklaides un atpūtas nozarē fiksēts kopumā vislielākais aizdevumu pieaugums (par 53% gada laikā), taču kopumā šai nozarei izsniegto aizdevumu apjoms ir salīdzinoši neliels (23 miljoni eiro pagājušā gada nogalē), tādējādi nozare neatspoguļo visaptverošas tendences uzņēmumu finansēšanā.
Asociācija sāks datu vākšanu par kreditēšanu reģionos. Šobrīd sākotnējie aprēķini rāda, ka uzņēmumi Rīgā/Pierīgā un pārējā Latvijā kredītportfelī ir tuvu 60% pret 40% attiecībai, reģionos līderpozīcijās ir Liepāja, Valmiera un Jelgava.
FNA valdes loceklis Jānis Brazovskis norāda, ka, ņemot vērā 2023.gada laikā valdošo neskaidrību par ekonomikas attīstības iespējām un tendencēm, tas, ka uzņēmumiem un organizācijām izsniegto aizdevumu apjoms nav piedzīvojis nozīmīgu kritumu, ir uzskatāms par labu rezultātu. Turklāt pieaugums, piemēram, lauksaimniecības nozarē un valsts drošībai tik nozīmīgajā aizsardzības jomā liecina, ka finansējums sasniedz plašu ekonomikas dalībnieku spektru.
Brazovskis uzsver, ka komercbankas Latvijā kreditē dažāda veida un mēroga uzņēmumus gan pilsētās, gan ārpus tām. Komercbanku vēlme izsniegt kredītus vēl aizvien ir lielāka, nekā uzņēmēju objektīvā spēja aizdevumus saņemt un atmaksāt.
"Mazinoties ēnu ekonomikas izplatībai, kā arī pieaugot uzņēmēju ambīcijām attīstīties, viņu veiktajām investīcijām neapšaubāmi augs arī uzņēmumu attīstībai izsniegto aizdevumu un cita finansējuma apjoms," uzsver Brazovskis.
