Par pensiju domā un pensijas gadiem gatavojas mazāk nekā viena trešdaļa Latvijas strādājošo, liecina SEB bankas un SSE Riga veiktā iedzīvotāju aptauja Baltijas valstīs.

Lai gan arī pensiju jautājumos Igaunija ir priekšā pārējām Baltijas valstīm, rezultāts gan liecina, ka Igaunijas iedzīvotāju gatavība pensijai tomēr uzskatāma kā vāja, jo rādītāja vērtība atrodas zem vidējā līmeņa.

Pensometra vērtība jeb vidējā strādājošo gatavība pensijai tiek noteikta, vērtējot četrus rādītājus - zināšanas, uzticību pensiju sistēmai valstī, personīgo rīcību un pārliecību par savām vecumdienām. Pensometra vērtība Igaunijā sasniedza 3,6 punktus no 10 maksimāli iespējamiem, Lietuvā - 3,3 punktus, bet Latvijā - tikai 2,9 punktus.

Pēc zināšanām par pensiju veidošanos pirmajā vietā starp Baltijas valstīm ir Lietuva ar 4,1 punktu no 10.

Pārējos trīs kritērijos vislielākās vērtības ieguvuši Igaunijas iedzīvotāji. Latvijā ir viszemākā uzticēšanās pensiju sistēmas ilgtspējai un strādājošie diezgan skeptiski vērtē valsts spēju nodrošināt viņiem pietiekami lielu pensiju vecumdienās.

Ir jāmeklē ceļi, kā situāciju uzlabot, jo vaina nav pensiju sistēmā, kaut arī diezgan liels procents to uzskata par negodīgu pret sevi. Visticamāk, ka nav izpildījies nosacījums lielāku atbildību likt uz cilvēku pleciem, kā viņš darba mūžā veic uzkrājumus pensiju plānos, lai zinātu, cik saņems brīdī, kad aizies pensijā, saka Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks.

Valsts radījusi mehānismu, kā uzlabot pensiju uzkrājumus, taču jautājums, cik iedzīvotāji un darba devēji ir aktīvi šajā sistēmā, jo daļa veic maksājumus no minimālās algas. Jautājums, ko cilvēki darīs, kad aizies pensijā – viņi vērsīsies pie pašvaldības un lūgs palīdzību, tādēļ jāsaka, ka pagaidām nav izdevies vērst fokusu uz to, ka būtiska ir individuālā atbildība, uzsver I. Alliks.

Jāstrādā divos virzienos – regulāri skaidrojot pensiju sistēmas būtību, piemēram, reklāmas kampaņās. Otrs virziens, kurā valdība patlaban risina, ir ēnu ekonomikas jautājums. Ir viennozīmīgi skaidrs, ka, ja cilvēki veic vēl mazākus maksājumus nekā no minimālās algas, tad viņu uzkrājumi būs tuvu nullei, uzsver LM pārstāvis.

Pensiju sistēmas dizains ir atbilstošs demogrāfiskajai situācijai, taču nepastāv tāda situācija, ka pensija ir lielāka nekā darba alga, tādēļ ir jābūt individuālai atbildībai. Pensiju sistēmā korekcijas ir nepieciešamas minimālas, ja vispār tādas ir vajadzīgas, jo OECD un starptautiskie eksperti ir novērtējuši sistēmu kā pietiekami attīstību, norādot, ka nabadzības līmenis nākotnē ir atsevišķi risināma lieta un visdrīzāk ne esošās pensiju sistēmas ietvaros – ēnu ekonomikā, ienākumos un citur, uzsver LM eksperts.

Ziņa papildināta ar pēdējām četrām rindkopām

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra