Indijas varasiestādes pirmdien paziņojušas, ka krītošs meteorīts Tamilnādas štatā sestdien nogalinājis autobusa šoferi un ievainojis vēl trīs cilvēkus.

Ja tiks apstiprināts, ka viņa nāvē tiešām vainojams meteorīts, tas būs pirmais zināmais šāds nāves gadījums cilvēces vēsturē.

Incidents noticis sestdienas pēcpusdienā privātas mācību iestādes teritorijā.

Krītošā objekta ietekmes rezultātā zemē izveidojies liels krāteris, tuvējām ēkām logiem izbiruši stikli un gājis bojā autobusa šoferis, kurš tobrīd gājis garām.

Vietējos medijos publiskotajos attēlos redzams zilgans akmens, ko Tamilnādas galvenais ministrs raksturojis kā meteorītu, lai gan zinātnieki to vēl nav apstiprinājuši.

Indijas Astrofizikas institūta profesora asistents S.P.Radžaguru aģentūrai AFP sacīja, ka tas varētu būt meteorīts, bet, lai to apstiprinātu, nepieciešama rūpīgāka izpēte.

Kopš šā gada 15. februāra, kad Krievijas Urālu reģionā, kas atrodas aptuveni 1,5 tūkstošus kilometru uz austrumiem no Maskavas, nogāzās meteorīts, tiešsaistes tirdzniecības vietnē TaoBao, kas ir Ķīnas atbilde Amazon, parādījušies vismaz četri meteorīta fragmentu tirgotāji.

Viens no tirgotājiem, atbildot uz britu laikraksta Telegraph jautājumiem skaidro, ka meteorīta daļiņas, kas sver aptuveni 10 gramus, ir īstas. Tās esot savācis kāds viņa paziņa Krievijā.

Kāds cits TaoBao lietotājs, kurš tirgo meteorīta it kā unikālos fragmentus, norāda, ka vienas daļiņas cena ir 100 tūkstoši juaņu (8 530 Ls), taču pēc tam uz vairākiem Telegraph uzdotiem jautājumiem TaoBao lietotājs vairs nav atbildējis.

Tikmēr Ķīnas vietējie eksperti norāda, ka TaoBao tirgotās Krievijas meteorīta daļiņas, visticamāk, nav īstas. Viens no viņiem vietējam laikrakstam Shanghai Daily norādījis, ka īstiem meteorīta fragmentiem būtu jābūt starptautiski atzītiem sērijas numuriem.

Krievu zemūdene #L1F3, veicot manevrus, apmaldījusies un rezultātā «uzpeldējusi» virszemē Milānas centrā vien dažu soļu attālumā no katedrāles. Notikuma vietā ieradušies ugunsdzēsēji un policisti, zemūdenes kapteinis un komanda ir apjukuši, bet garāmgājēji noskaņoti skeptiski.

Tiesa gan, par «zemūdenes» uzpeldēšanu atbildīga aģentūras M&C Saatchi Milānas nodaļa, kas veidojusi reklāmas kampaņu apdrošināšanas kompānijai Genertel e Europ Assistance, lai palīdzētu tai popularizēt nesen atvērto apdrošināšanas veikalu Life Park Protection Store.

2009. gadā Latvijā aģentūras Papa, Inspired, Sponsorking, Digibrand, Bad Dog un Deep White izveidoja reklāmas kampaņu par Tele2 tarifu plāna Meteorīts ieviešanu Latvijā. Kampaņas ietvaros tika imitēta meteorīta nokrišana Mazsalacā.

Partizānu mārketings šobrīd attīstās digitālajā vidē, taču, tā kā tur šādas aktivitātes notiek teju vai katru dienu, tās vairs nav tik skandalozas

T.s. partizānu mārketings pasaulē tiek plaši izmantots, arī Latvijā ir bijušas vērā ņemamas aktivitātes, piemēram, Mazsalacā it kā nokritušais meteorīts, kam uzmanību pievērsa arī daudzi ārvalstu mediji, arī puskailās meitenes Zemenes skrējiens futbola laukumā Pasaules čempionāta kvalifikācijas spēles laikā starp Latvijas un Portugāles izlasēm. Tā kā cilvēki vairāk laika pavada sociālajos tīklos, tas šobrīd attīstās tieši digitālajā vidē un ir būtiska tīklu mārketinga sastāvdaļa.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Policijai ir zināms uzņēmums, kas īstenojis mārketinga akciju, izsūtot vēstules ar aizdomīgu saturu. Aizdomīgās vēstules kopumā tikušas izsūtītas astoņiem tūkstošiem adresātu, norādīja akcijas veidotājs Romāns Urkitis. Pašlaik saistībā ar šo gadījumu ir uzsākts kriminālprocess. Savukārt reklāmas eksperts šo akciju vērtē kā jocīgu.

«Vakar un šodien policijā tika saņemti izsaukumi par iespējamām bīstamām vielām, kas piegādātas uzņēmumiem pa pastu. Vakar tika saņemts viens šāds ziņojums, taču šorīt vēl divi. Tā kā šādās situācijās ir jāpārbauda visi iespējamie draudi, policija iesaistīja arī citus operatīvos dienestus. Pēc pārbaudes veikšanas izrādījās, ka saņemtajās aploksnēs bijuši reklāmas bukleti, kuriem pievienota konfekte. Policija ir arī noskaidrojusi reklāmas bukletu izplatītājus, kā arī to, ka kopā šādi bukleti varētu būtu nosūtīti vairākiem tūkstošiem adresātu. No visiem saņēmējiem aizdomas gan radušās tikai trīs uzņēmumiem, kuri informējuši operatīvos dienestus,» teikts policijas paziņojumā.

Kriminālprocess saistībā ar SIA Pronets pirms kāda laika īstenoto reklāmas akciju, izsūtot īpatnējas vēstules, tai skaitā uzņēmumiem Mūkusalas ielā, ir izbeigts, jo nav konstatētas noziedzīga nodarījuma pazīmes, biznesa portālam db.lv pastāstīja Toms Sadovskis, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Preses un sabiedrisko attiecību sektora vadītājs.

Kā uzsvēra T. Sadovskis, nav konstatēta konkrētā uzņēmuma ļaunprātīga rīcība. Līdz ar to visi izdevumi, kas radās, atbildīgajiem dienestiem reaģējot uz vēstules saņēmēja izsaukumu, segti no valsts līdzekļiem. Kā norādīja policijas pārstāvis, tas esot loģiski, jo, «ja cilvēks jūtas apdraudēts, viņam ir tiesības ziņot».

Jāatgādina, ka marta vidū policijā tika saņemti izsaukumi par iespējamām bīstamām vielām, kas piegādātas uzņēmumiem pa pastu. Sākotnēji tika saņemts viens šāds ziņojums, taču nākamajā dienā - vēl divi. Tā kā šādās situācijās ir jāpārbauda visi iespējamie draudi, policija iesaistīja arī citus operatīvos dienestus. Pēc pārbaudes veikšanas izrādījās, ka saņemtajās aploksnēs bijuši reklāmas bukleti, kuriem pievienota konfekte.

Cilvēki Krievijā, kuri domāja, ka redz meteorīta sprādzienu debesīs virs valsts, ir kļūdījušies. Tas, kam viņi patiesībā kļuva par lieciniekiem, bija amerikāņu ieroču pārbaude, tā paziņojis viens no valsts prominentākajiem politiķiem, raksta metro.co.uk.

Medijs atgādina, ka lielāko daļu lielo notikumu pasaulē pavada sazvērestības teorijas. Tā tas bija, piemēram, ASV prezidenta Džona F. Kenedija slepkavības gadījumā, kā arī pēc 11. septembra teroristu uzbrukumiem ASV.

Līdz ar to nesenā gadījuma Krievijā visai interesantais skaidrojums no Vladimira Žirinovska puses daudziem lielu pārsteigumu nerada. Db.lv jau rakstīja, ka pagājušajā nedēļā virs Krievijas Urālu reģiona eksplodēja meteorīts, izraisot paniku vietējos iedzīvotājos, nodarot bojājumus ēkām un ievainojot lielu skaitu cilvēku.

Ūdenslīdēji no ezera pie Čeļabinskas pilsētas Krievijā izcēluši vairāk nekā pustonnu smagas atliekas no meteorīta, kas gada sākumā eksplodēja šajā reģionā. Zinātnieki pavēstījuši, ka šis ir līdz šim lielākais atrastais meteorīta gabals.

Februārī virs Urālu reģiona, kas atrodas aptuveni 1,5 tūkstošus kilometrus uz austrumiem no Maskavas, eksplodēja meteorīts. Sprādziena triecienvilnis un meteorīta atlūzas izraisīja postījumus un ievainoja vairākus simtus cilvēku.

Meteorīta atliekas no Čebarkulas ezera izvilktas, ietinot speciālā pārklājumā. Pēc nogādāšanas uz sauszemi, fragments salūzis trijās daļās. Tās sverot savukārt nav izturējuši svari, kad bija sasnieguši 570 kilogramu atzīmi, vēsta BBC.

Čeļabinskas Valsts universitātes asociētais profesors Sergejs Zamozdra atklājis, ka no ezera izceltās atliekas, saskaņā ar sākotnējiem pētījumu datiem, apliecina, ka tās ir daļa no februārī eksplodējušā debesu ķermeņa. Zinātnieks arī pieļāvis, ka atrastās atliekas varētu būt vienas no desmit lielākajiem meteorīta fragmentiem pasaulē.

Princips «mazāk ir vairāk» darbojas arī reklāmas industrijā, īstenojot zīmola aktivizēšanas pasākumus

«Veiksmes formula, lai noturētos spēcīgāko zīmolu aktivizācijas aģentūru trijniekā, ir spēja piedāvāt tādus risinājumus, kas cenas un izpildījuma ziņā klientam šķiet adekvāti. Tas ir laikmetīgs, radošs, «garšīgs» reklāmas pasākums, kas pasūtītājam patīk. Turklāt ir svarīgi ievērot principu – jo mazāk, jo labāk, reklāmas aktivitātei ir jābūt tik vienkāršai un skaidri saprotamai, lai tā spēj aizraut un ieinteresēt cilvēku piecās sekundēs,» skaidro SIA Abnormal līdzīpašnieks un radošais direktors Raimonds Platacis.

Zīmola aktivizēšanas jeb BTL (Below-the-Line Marketing) reklāmas aģentūra SIA Abnormal kāpinājusi apgrozījumu no 202 tūkst. eiro 2013. gadā līdz 577 tūkst. eiro 2016. gadā. Šajā gadā uzņēmums prognozē sasniegt 600 tūkst. eiro slieksni. Šāds uzņēmuma izaugsmes temps tam ir ļāvis iekļūt laikraksta Dienas Bizness un Lursoft veidotajā strauji augošu kompāniju jeb Gazeļu sarakstā.

Izniekots glābšanas dienestu laiks un daudzu biroju dīkstāve – tāds ir rezultāts pagājušajā nedēļā divu dienu garumā piedzīvotajai ažiotāžai, ko izraisīja tā dēvēto pulverīšu vēstuļu nosūtīšana uz trīs biroju ēkām Rīgā, Mūkusalas ielā, bet šonedēļ tāds pats absurda teātris turpinājās citās galvaspilsētas vietās.

Drošības jautājumu speciālisti atzina, ka runa ir, piemēram, nevis par terorisma draudiem, bet vienkārši stulbumu. Savukārt dažādas ziņas publiskajā telpā arvien vairāk vedina domāt, ka arī šajā gadījumā, līdzīgi kā pirms dažiem gadiem, kad vienā Latvijas nostūrī it kā nokrita meteorīts, runa varētu būt par kāda uzņēmuma mārketinga kampaņas aktivitātēm. Ja šī versija izrādīsies patiesa, noteikti būtu jāsper pāris soļu...

Pirmkārt, iespējami plaši jāinformē sabiedrība par šādas tā dēvētās kampaņas pasūtītājiem un organizatoriem, lai citi zinātu, no kā vajadzētu turēties pa gabalu. Nevar noliegt, ka, domājot, kā popularizēt savu produktu, uzņēmumiem nākas ģenerēt arvien kreatīvākas un pat dullākas idejas. Tomēr jāņem vērā, ka «kreatīvs» un «stulbs» ir divi ļoti atšķirīgi jēdzieni. Jāatgādina, ka savulaik jau pieminēto mobilā operatora Tele2 akciju ar it kā nokritušo meteorītu šī kompānija atļāvās noorganizēt tikai Latvijā – zemē ar ļoti mazu tirgu, kur neveiksmes gadījumā zaudējumi nevarētu izrādīties pārlieku lieli. Ņemot vērā, ka nekur citur pasaulē Tele2 šo kampaņu neatkārtoja, nākas secināt, ka gaidītos augļus tā tomēr nav devusi. Otrkārt, jāņem vērā, ka šāda tā dēvēto pulvervēstuļu sūtīšana rada zināmus zaudējumus. Noteiktas izmaksas ir glābšanas dienestiem, dodoties uz notikuma vietu, ierobežojot teritoriju un veicot citas atbilstošas darbības. Tāpat nedrīkst ignorēt faktu, ka vairākas stundas neskaitāmi biroji bija spiesti rēķināties ar dīkstāvi, kas nozīmē nepadarītu darbu, neapkalpotus klientus, negūtus ienākumus. Un arī tā ir dzīva nauda! Jebkurš uzņēmums, realizējot savu mārketinga kampaņu, sedz arī tās izdevumus. Tā dēvēto pulvervēstuļu gadījumā iznāk, ka kampaņu rīko konkrēts uzņēmums, bet tās izmaksas jāsedz ar šo kompāniju nesaistītiem uzņēmumiem, kā arī pilnīgi visiem nodokļu maksātājiem. Tas nav pareizi! Tādēļ būtu tikai godīgi, ja tiktu sarēķinātas gan glābšanas darbu, gan uzņēmumu dīkstāves izmaksas, rēķinu nosūtot kampaņas organizatoriem. Kā mēdz teikt – kas pasūta mūziku, tas arī maksā.

ASV loterijas Powerball vinnests otrdien sasniedza rekordaugstu summu - 1,5 miljardus dolāru (1,38 miljardus eiro).

Laimesta summa ievērojami pieauga pēc sestdienas izlozes, kurā nevienam dalībniekam nesakrita visi skaitļi.

Pirms tam lielākais vinnests ASV bija 656 miljoni dolāru (605 miljoni eiro), ko 2012.gadā savā starpā sadalīja trīs loterijas MegaMillions spēlētāji.

Trešdienas izlozes dalībnieku izredzes laimēt rekordlielo summu ir viens pret 292 miljoniem. Lielāka ir iespēja, ka cilvēkam uztrieksies meteorīts, nevis tas iegūs lielāko laimestu ASV vēsturē. Tomēr cilvēki no 44 štatiem, kuros notiek loterija, stāv rindās pēc loterijas biļetēm, kuras maksā divus dolārus (1,85 eiro).

Ja uzvarētājs vēlēsies visu summu saņemt uzreiz, tam izmaksās 930 miljonus dolāru (858 miljonus eiro), no kuriem vēl tiks ieturēti nodokļi.

Krievijā ražotās pārtikas preces caur publiskajiem iepirkumiem varētu būt nonākušas vairākās valsts un pašvaldību iestādēs, līdzīgi kā tas noticis "Latvijas Televīzijas" (LTV) gadījumā, kas iepriekš ziņoja par Krievijā ražotā zīmola "Greenfield" tējas piegādi.

LTV iepirkumā tēja tika piegādāta no SIA "Lanekss", kuras pārstāvji norādīja, ka tā tiek iepirkta no cita Latvijā reģistrēta uzņēmuma - SIA "Tabakas nams grupa". Pārskatot preču sortimentu, "Lanekss" konstatējis, ka tās piedāvājumā ir arī majonēzes un mērces, kuru izcelsmes valsts ir Krievija, kā arī Baltkrievijā ražotas konfektes un vafeļu tortes.

"Lanekss" valdes locekle Ņina Siliņa norādīja, ka mērces un majonēzes uzņēmums ir iepircis no SIA "Avi Trade", savukārt saldumus no Baltkrievijas piegādājis SIA "Sapnis-L".

Taujāta par to, vai Krievijā ražotās preces piegādātas ne tikai LTV, bet arī citām valsts un pašvaldības iestādēm, Siliņa pauda, ka patlaban nevar sniegt konkrētu atbildi, jo nepieciešams laiks, lai pārskatītu pārtikas piegādes sortimentu saistībā ar iepirkumiem.

Pagājis gads, kopš dzīvoju Rīgā. Kad es rakstīju savu pirmo ierakstu LiveJournal, daudzi teica, ka man ir rozā brilles. Šķiet, ka tās man aizvien ir, sociālajā tīklā Facebook raksta pīpju izgatavošanas uzņēmuma Bondarev Pipes īpašnieks Aleksandrs Bondarevs. Pirms gada viņš repatriācijas programmas ietvaros saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju Rīgā un pārcēlās no Sanktpēterburgas uz Rīgu. Aleksandrs mācās latviešu valodu, nodarbojas ar savu biznesu un viņam ļoti patīk Latvija.

«Tātad, visu pēc kārtas. Sāksim ar pārcelšanās iemeslu. Es nebraucu dēļ lēta garšīga siera un arī ne dēļ daudz augstākas algas, arī ne dēļ skaista mauriņa pie mājas. Es braucu to garīgo vērtību dēļ, bez kurām es nespētu būt laimīgs – dēļ tiesībām un brīvības, dēļ vienlīdzības likuma priekšā, dēļ pārliecības, ka valdība ir manā pusē un visas valsts institūcijas strādā, lai mani aizsargātu.»

Un es to saņēmu. Man vēl nav pilsoņa tiesības, tāpēc nevaru novērtēt tās, taču es redzu īstu politisku cīņu, redzu reālus un virtuālus draugus, kuri iestājas partijās un aģitē par tām, redzu pārliecību cilvēku vidū par to, ka no viņiem kaut kas ir atkarīgs, redzu cerību par iespēju aizstāvēt savas intereses.

Vairāki uzņēmumi Latvijā ir paziņojuši par atteikšanos sadarboties ar partneriem Krievijā, kuras armija pēc Vladimira Putina pavēles iebrukusi Ukrainā.

Solidarizējoties ar Ukrainu un ukraiņiem, kuru vidū ir arī Rimi Baltic darbinieki un klienti, kā arī krasi iestājoties pret militāro agresiju, ko Krievija izvērsusi Ukrainā, Rimi Baltic lēmis pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Rimi Baltic lēmums nozīmē, ka no šī brīža gandrīz 300 Rimi veikalos Lietuvā, Latvijā un Igaunijā no sortimenta tiek izņemtas Krievijā ražotas preces, kā arī pārtrauks to importu no starptautiskajiem izplatītājiem.

Amsils: Dobeles dzirnavnieka sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama 

Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, uzņēmuma sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama,...

Par šo lēmumu Rimi Baltic šobrīd informē piegādātājus un ir uzsākta Krievijas produktu izņemšana no veikalu plauktiem.

“Rimi veikalos Krievijā ražotu preču daudzums nepārsniedz 1% no kopējā sortimenta. Taču lēmums pārtraukt Krievijas ražojumu tirdzniecību ir simbolisks solis ar skaidru vēstījumu – mēs esam pret militāru agresiju un solidarizējamies ar ukraiņiem mūsu klientu un darbinieku vidū,” uzsver Rimi Latvija valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Arī lielveialu tīkls "Maxima Latvija" ir apturējis Krievijā un Baltkrievijā ražoto produktu iepirkumu un pieņēmusi lēmumu izņemt šīs preces no veikalu sortimenta.

Arī Sanitex pārtrauc preču importu no Krievijas un Baltkrievijas 

Reaģējot uz Krievijas darbībām Ukrainā, distribūcijas un loģistikas uzņēmums "Sanitex" pārtrauc...

Par šo lēmumu tuvākajā laikā tiks informēti arī uzņēmuma sadarbības partneri, kas veic konkrēto preču piegādi.

Krievijā ražotas preces procentuāli veido pavisam nelielu daļu no kopējā "Maxima Latvija" produktu klāsta, tādēļ veiktās izmaiņas neietekmēs "Maxima" veikalu sortimentu, skaidroja uzņēmumā.

Food Union pārtrauc saldējuma eksportu uz Krieviju 

Pārtikas koncerns "Food Union", reaģējot uz notikumiem Ukrainā, pārtraucis saldējuma eksportu uz...

"Mūsu līdzšinējā pieredze Covid-19 pandēmijas kontekstā ļāvusi pārliecināties, ka nepieciešamības gadījumā Latvijas ražotāji spēj nodrošināt pilnvērtīgus preču krājumus un aizvietot arī importēto preču sortimentu," pauda uzņēmumā, piebilstot, ka veikalu sortimentā jau tagad dominē vietējo Latvijas ražotāju produkcija.

Nosodot Krievijas sākto karu pret Ukrainu, arī "Elvi" un "top!" veikalu tīkli, tāpat kā "Rimi" un "Maxima", pārtrauc Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

SIA "Elvi Latvija" pārstāve Vineta Grigane-Drande norādīja, ka, sekojot līdzi šī brīža notikumiem Ukrainā, veikala vadība ir nolēmusi pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Kompānijā arī pavēstīja, ka mazumtirdzniecības veikalu "Elvi" tīkls pārtrauc Krievijā ražotu produktu iepirkšanu. Taču, lai nevairotu pārtikas atkritumu daudzumu, veikalos tiks iztirgoti tur jau esošie produkti, bet netiks veikti jaunu preču iepirkumi.

“Šis ir drūms un neiedomājami smags brīdis Eiropai, kurā katrai privātpersonai un uzņēmumam ir nepieciešams skaidri un nelokāmi paust savu nostāju par to, ka demokrātiskā pasaulē nav vietas asinsizliešanai un karam. Atbalstot ekonomiskās sankcijas pret Krievijas valdošo eliti, pārtraucam šajā valstī ražotu produktu iepirkšanu,” situāciju komentē SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine. Viņa arī turpina: “Tā, ka saņemam jautājumus no klientiem un sadarbības partneriem, varu apstiprināt, ka mēs apzināmies - atvērtas ekonomikas apstākļos Krievijas uzņēmēji ir investējuši savu kapitālu arī daudzos Latvijā esošos pārtikas ražošanas uzņēmumos, kas darbojas mūsu zemē, maksā nodokļus Latvijai un rada darbavietas Latvijas iedzīvotājiem. Šobrīd netiek apsvērta šādu uzņēmumu produkcijas bloķēšana - ir ļoti svarīgi saglabāt mūsu iedzīvotāju ekonomisko stabilitāti, un ELVI turpinās tirgot visas Latvijā ražotās preces.”

Arī veikalus "top!" pārstāvošā uzņēmuma SIA "Iepirkumu grupa" mārketinga direktore Ilze Priedīte aģentūrai LETA sacīja, ka "top!" veikalos netiks pārdota Krievijā ražotā produkcija, un ņemot vērā Baltkrievijas iesaisti Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu, arī Baltkrievijā ražotā produkcija veikalos netiks pārdota.

Vienlaikus, lai atbalstītu Ukrainu, uzņēmums apsver Ukrainā ražotās produkcijas stiprināšanu veikalos, piebilda Priedīte.

Savukārt uzņēmumu apvienības SIA "Latvian Retail Management", kas pārstāv mazumtirdzniecības veikalu tīklus "Citro" un "Eldo", valdes priekšsēdētājs Imants Kelmers aģentūrai LETA minēja, ka ir sāktas pārrunas par Krievijas un Baltkrievijas ražotās produkcijas iepirkumu apturēšanu.

Viņš norāda, ka vairāki partneri ir pieņēmuši lēmumu par atteikšanos no Krievijas un Baltkrievijas ražojumu iepirkuma, savukārt pārējie ir procesā uz Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču iepirkuma pārtraukšanu.

"Citro" un "Eldo" tīkla sortimentā Krievijas un Baltkrievijas ražojumu īpatsvars ir neliels, un to izņemšana no sortimenta būtisku ietekmi neradīs, piebilda Kelmers.

Arī veikalu tīkls "Mego" ir sācis Krievijā ražoto preču piegāžu pārtraukšanu, paužot neapmierinātību pret Krievijas militāro agresiju Ukrainā, informēja veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans.

Tāpat veikalu tīkla "Aibe" komercdirektore Antra Plēse-Laizāne aģentūrai LETA sacīja, ka veikalu tīklā "Aibe" netiks pārdota Krievijā un Baltkrievijā ražotā produkcija.

Nosodot Krievijas un Baltkrievijas kopīgi sākto karu pret Ukrainu, kokapstrādes uzņēmuma "Latvijas finiera" vadība nolēmusi pārstrukturēt piegādes ķēdes un pārkārtot saimniecisko darbību, lai turpmāk nesadarbotos ar abu agresorvalstu pārstāvjiem.

"Šajā Ukrainas tautai ārkārtīgi grūtajā brīdī esam vienoti ar viņiem, stāvot par brīvību, neatkarību, demokrātiju un mieru," uzsver "Latvijas finiera" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

"Latvijas finieris" ir Eiropas Savienības vērtībās un Rietumu pasaules uzskatos balstīts uzņēmums, kā arī pauž ticību Rietumu sabiedrības vienotībai un spējai šīs vērtības kopīgi aizstāvēt.

Arī vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa "Eco Baltia" pieņēmusi lēmumu pārtraukt jebkāda veida sadarbību ar uzņēmumiem no Krievijas.

Nosodot militāro agresiju, kas vērsta pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem, no 25. februāra zāļu vairumtirgotājs “Magnum Medical” un aptieku tīkls “Apotheka” pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražoto medikamentu, uztura bagātināju un kosmētikas tirdzniecību.

Lietuvas tiešsaistes tirdzniecības uzņēmums "Pigu.lt", kam Latvijā pieder interneta veikals "220.lv", piektdien paziņoja, ka pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču tirdzniecību savās platformās, protestējot pret Krievijas iebrukumu Ukrainā.

"Pigu.lt" aplēses liecina, ka Krievijā un Baltkrievijā ražotas preces veido gandrīz vienu procentu no tā apgrozījuma.

Lēmums attiecas uz visiem grupas tiešsaistes veikaliem, tostarp "220.lv" Latvijā, "Kaup24.ee" un "Hansapost.ee" Igaunijā, kā arī "HobbyHall.fi" Somijā.

Tāpat "Pigu.lt" sola, ka mudinās pircējus iegādāties Ukrainā ražotas preces, kuru izcelsme tikšot skaidri norādīta.

“MV GROUP” pārvaldītais uzņēmums SIA “MV Latvia” pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas produktu importu Latvijā. Šobrīd uzņēmums atsakās no visiem jaunajiem pasūtījumiem un meklē iespējas, kā atcelt daļu no jau esošajiem importa pasūtījumiem, kas nākuši no abu minēto valstu ražotājiem.

"Mēs strikti nosodām Krievijas militāro agresiju. Esam pārliecināti, ka pilsoniskā līdzdalība ir svarīgāka par biznesa interesēm, tāpēc esam nolēmuši uz nenoteiktu laiku iesaldēt sadarbību ar Krievijas un Baltkrievijas zīmoliem. Arī mūsu partneri atbalsta šo lēmumu un pauž savu nostāju pret notiekošajām militārajām darbībām," norāda “MV GROUP” ģenerāldirektors Marijus Cilcius.

Latvijas jaunuzņēmumu vides organizācijas ir parakstījušas vēstuli, aicinot, tai skaitā, ikvienu uzņēmēju Baltijā un Eiropā izvērtēt gan sadarbību ar Krievijas partneriem, gan savu darbību Krievijas tirgū un valdībai pēc iespējas ātrāk saskaņot Ukrainas bēgļu uzņemšanas plānu, nodrošinot bēgļiem iespēju Latvijā strādāt un būt nodarbinātiem.

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Labvēlīgā gadījumā pēc desmit gadiem Olainfarm Turcijā būs tikpat liels tirgus kā Krievijā, intervijā Dienas Biznesam saka Latvijas zāļu ražotāja a/s Olainfarm valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins.

Neskatoties uz ģeopolitisko situāciju un to, ka Krievijas un Ukrainas tirgus daļa ir būtiska jūsu produkcijas realizācijā, a/s Olainfarm peļņa pirmajā ceturksnī pieauga par 81%. Kas to ietekmēja un kā vērtējat situāciju Krievijā un Ukrainā?

Ģeopolitiskā un ekonomiskā situācija ir slikta Krievijā, Ukrainā tā ir vēl sliktāka. Taču šī gada pirmajā ceturksnī mēs tiešām pārdevām vairāk, nekā plānots gan Krievijas tirgū, gan visos citos tirgos, izņemot Baltkrieviju. Tur radās problēmas ar piegādēm, jo valsts regulē tirgu, nosakot ierobežojumus ārvalstu kompānijām.

Mēs ļoti koncentrējamies arī uz Latvijas tirgu. Krievijā mēs 1.ceturksnī piegādājām produkciju par 2 miljoniem eiro vairāk, Latvijā un Ukrainā kopā – par 1 miljonu vairāk. Tāpat mums izdevās par 1,5 miljonu eiro vairāk pārdot medikamentu tuberkulozes ārstēšanai PASS nātrija sāls Pasaules Veselības organizācijai. Līdz šim mēs bijām pēc apjoma otrie lielākie šī produkta piegādātāji Pasaules Veselības organizācijai, pēc audita esam kļuvuši par pirmajiem, apsteidzot kompāniju no ASV. Mūsu peļņas izaugsme ir balstīta arī uzņēmuma mārketinga panākumos, kas ir ļoti aktīvi gan Krievijā, gan Kazahstānā, gan Ukrainā. Ekonomisko problēmu dēļ mēs nesamazinām uzņēmuma medicīnas pārstāvju skaitu, bet gan to palielinām. Piemēram, Kazahstānā mums bija aptuveni divdesmit pārstāvju, tagad to skaits ir ap trīsdesmit. Runājot par 1.ceturkšņa peļņu, tomēr jāatzīst, ka pēc rubļa devalvācijas decembrī un milzīgajiem zaudējumiem, ko cietām tās dēļ, mēs koriģējām pārdošanas cenu. Lielā valūtas riska dēļ faktiski vienu eiro pielīdzinājām 82 rubļiem. Rublis noripoja lejā, un mēs guvām virspeļņu. Līdz ar to var teikt, ka šī gada 1. ceturksnī mēs atguvām vismaz daļu no tā, ko pazaudējām pērn decembrī.

Piektdien aprit gads, kopš Krievija, turpinot jau 2014.gadā sākto agresiju, sāka plašu, pilna apmēra militāru iebrukumu Ukrainā.

Karu pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sāka Krievijas armija, kas kopš 2021.gada marta lielā skaitā bija izvietota netālu no Ukrainas robežas ar Krieviju, Baltkrieviju un Krievijas jau 2014.gadā okupēto Krimu. Karadarbība Ukrainas austrumos norisinājās jau kopš 2014.gada, kad Krievijas anektēja Krimu un veica agresiju Ukrainas austrumos. Gadu pēc kara sākuma Putins turpina apgalvot, ka Krievija karu neesot izraisījusi un visā ir vainīgi Rietumi.

Rietumvalstis jau pirms iebrukuma ziņoja par Krievijas plāniem. ASV prezidents Džo Baidens 19.februārī paziņoja, ka Putins ir nolēmis iebrukt Ukrainā, liecina notikumu hronoloģija.

Pēc gara "vēstures traktāta" 21.februārī Putins parakstīja dekrētus par okupēto Austrumukrainas teritoriju "neatkarības" atzīšanu. Šajā pašā dienā Putins uzdeva Aizsardzības ministrijai nodrošināt, lai Krievijas bruņotie spēki "uzturētu mieru" pašpasludinātajās Doņeckas un Luhanskas "tautas republikās" (DTR un LTR), kuru "neatkarību" Krievija atzinusi.

Modernizē elektrovilcienus Azerbaidžānai; ražos tramvajus Ufai

Līdztekus dīzeļvilcienu modernizācijai VAS Pasažieru vilciens (PV) vajadzībām AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) iesaistījusies arī citos projektos, par kuriem intervijā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

Cik tālu pavirzījies RVR iecerētais – jauns vilciena modelis, zemās grīdas tramvajs – gada laikā kopš DB intervijas ar RVR 100% akciju īpašnieka SIA East-West Industrial Group valdes locekli Eduardu Bozi?

Ja skatāmies laika periodu nedaudz vairāk par gadu, ir realizēti jaunbūves projekti, piemēram, šaursliežu vilciens (Novij Afon alu tramvajs) vienā eksemplārā, un garantijas laikā nav bijušas nevienas reklamācijas. Protams, pamatlieta, pie kā strādājam, ir dažādi modernizācijas projekti. Viens no pēdējiem ir Azerbaidžānas dzelzceļam domātie pieci četrvagonu elektrovilcieni. Trīs vilcieni jau atrodas Baku, tuvākajā laikā tiks nosūtīti arī pārējie. Izaicinājums bija piegādāt pirmo vilcienu līdz Eiropas spēļu sākumam. Šī gada sākumā vienojāmies ar klientu, un pirmie divi sastāvi tika piegādāti jūnija pirmajās dienās.

«Londona man ir pārāk dārga. Un tas bija viens no iemesliem izvēlēties Rīgu.»

To intervijā DB saka uzņēmējs Vjačeslavs Kuziščins, kurš dzīvi un darbu Maskavā nomainījis pret Rīgu.

Kādēļ jūs esat izvēlējies Latviju par savu biznesa un dzīves vietu?

Krievijā, Maskavā, nodzīvoju 57 gadus. Mēs atbraucām ar visu ģimeni. Dēlam tagad ir astoņi gadi, viņam bija astoņi mēneši, kad mēs ieradāmies Latvijā.

Kāpēc mēs izvēlējāmies Latviju? Lai atbildētu uz šo jautājumu, laikam labāk sākt ar to, kāpēc ne Krieviju. No Krievijas mēs aizbraucām divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, Maskavā ir gluži fiziski grūti dzīvot. Pārvietošanās no punkta uz punktu bieži prasa minimums trīs stundas. Bija tāds gadījums. Es lidoju uz Rīgu, biju lidostā Šeremetjevā. Sieva brauca Maskavā no centra uz mājām, mēs dzīvojām Rubļovkā. Es atlidoju uz Latviju, aizbraucu līdz Jūrmalai, kur mums tolaik bija dzīvoklis, piezvanīju sievai, bet viņa joprojām brauca mājās. Otrkārt, Krievijā, Maskavā, arī pirms astoņiem gadiem bija tāda biznesa atmosfēra, kas ir grūti izturama. Krievijā ir milzīga korupcijas komponente. Jebkurā biznesā, sākot ar mazu bodīti un beidzot ar oligarhu vidi. Obligāti jābūt kādam, kas tevi piesedz. Rajona milicijas nodaļā vai valdībā – atkarībā no tava biznesa mēroga. Jo, lai kas tev piederētu, to jebkurā brīdī var atņemt, lai kādi arī būtu likumi. To zina katrs krievu cilvēks. Latvijā nav šādas sajūtas, ka kurā katrā brīdī var atņemt mantu un biznesu. Te ir pilnīgi cita atmosfēra.

Globālo maksājumu karšu kompāniju "Visa", "MasterCard" un "American Express" darbības pārtraukšana Krievijā un Baltkrievijā pamatā ietekmēs šo valstu iedzīvotājus, kuri ceļo, pavēstīja Latvijas Bankas pārstāvji.

No praktiskā viedokļa tas nozīmē, ka Krievijā un Baltkrievijā izdotās "Visa", "MasterCard" un "American Express" maksājumu kartes nedarbosies ārpus šīm valstīm, bet citās valstīs izdotās kartes - nedarbosies Krievijā un Baltkrievijā. Tāpat nedarbosies starptautiskie maksājumi, piemēram, norēķini Rietumvalstu internetveikalos.

Latvijas Bankas pārstāvji skaidro, ka Krievijas iedzīvotājiem Krievijas iekšzemes maksājumos un naudas izņemšanā no bankomātiem šīs kartes darbosies, izmantojot Krievijas Centrālās bankas uzturēto maksājumu sistēmu "Mir". Tāpat Krievijas bankas pašlaik aktīvi rīkojas, lai aktīvāk izmantotu Ķīnas maksājumu karšu tīklu "Union Pay", kuru Eiropas Savienībā (ES) pamatā izmanto tirgotāji, lai pieņemtu karšu maksājumus no Ķīnas iedzīvotājiem.

Krīzes situācijā virsroku gūst zīmoli, kas pārstāv nacionālas vērtības.

Tā intervijā DB pauž Jevgeņijs Toņevs – Odesā uzaugušais un Kijevā ilgāku laiku strādājušais reklāmas speciālists tagad jau vairākus gadus pārstāv Leo Burnett reklāmas tīklu Maskavā, šobrīd pildot aģentūras Arc Russia radošā direktora pienākumus un apkalpojot vislielākos zīmolus Krievijā.

Daudzas Latvijas radošās nozares ierasti lūkojas rietumu virzienā, tāpēc dažkārt nākas secināt, ka, neskatoties uz kopīgo ģeogrāfiju, tikpat kā neko nezinām par notikumiem un tendencēm, kas valda vien pārsimts kilometru uz austrumiem. Viens no izņēmumiem ir vietējā reklāmas industrija, kuras gada centrālajā pasākumā Golden Hammer regulāri viesojas arī Krievijas speciālisti, tostarp J. Toņevs. Sarunā ar DB viņš stāsta par Krievijas interneta drudzi, dalās pieredzē par darbu ar naftas magnātiem un apgalvo, ka pārāk labos apstākļos reklāma kļūst neinteresanta.

Krievija ierobežojusi Ukrainas pilsoņu ieceļošanu valstī no Eiropas Savienības (ES) līdz divām robežšķērsošanas vietām, tikai vienai no tām esot uz sauszemes, informē ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) birojā.

Trešdien Krievija informējusi Ārlietu ministriju, ka tā ierobežo Ukrainas pasu turētāju ieceļošanu Krievijā no trešajām valstīm tikai līdz divām robežšķērsošanas vietām.

No 16.oktobra visi Ukrainas pasu turētāji, kas vecāki par 14 gadiem, drīkstēs ieceļot Krievijā no trešām valstīm tikai divās robežšķērsošanas vietās - Šeremetjevo lidostā, kas atrodas Maskavā, un mazākajā robežkontroles punktā uz Latvijas-Krievijas robežas - Vientuļos.

Kariņš akcentē, ka Krievija turpina savu taktiku, cenšoties šķelt Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, kam ir robeža ar Krieviju. "Šāda rīcība lemta neveiksmei," solīja politiķis, uzsverot, ka Latvija saskaņos vienotu nostāju ar ES un NATO partneriem un attiecīgi rīkosies.

Krievijai nav izvēles Austrumos, jo tās veidojošie faktori ir Rietumos, saka žurnāla Snob galvenais redaktors Nikolajs Uskovs. Rīgā viņš viesojās starptautisko konferenču cikla Reputāciju kari konferencē

Latvija vēsturiski ir dabūjusi visu ko labu, kas Krievijā tās iekšējās loģikas dēļ ir izrādījies lieks. Piemēram, vecticībniekus, kas no sākta gala ir bijuši gan lojāli pilsoņi, gan ar izteiktu uzņēmējdarbības garu. Vai pēdējo gadu krievu vilnis, kas ienāk līdz ar uzturēšanās atļauju tirdzniecību, ir «labie krievi»?

Starp viņiem ir arī daži mani draugi, kas ir ļoti labi krievi un šeit iegādājušies dzīvokļus vai mājas. Es arī pats to esmu apsvēris, bet tad pārdomāju, jo man tomēr sirdij tuvāka ir Vidusjūra. Taču kopumā šeit, Latvijā, ir parādījies daudz tādu cilvēku, kas izdaiļo Maskavu, un arī jums viņi noteikti netraucēs. Un viņi jau šurp brauc galvenokārt atpūsties.

Sniedzot atbalstu atbildīgajām nozarēm - Satiksmes un Iekšlietu ministrijām - Tieslietu ministrija (TM) iesniegs Saeimā likumprojektu tiesiskā regulējuma izmaiņām, kas liegtu Latvijā uzturēties Krievijā un Baltkrievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem, aģentūru LETA informēja TM.

Plānotās izmaiņas paredzētu Latvijas teritorijā iebraukušo transportlīdzekļu ar Krievijas un Baltkrievijas reģistrācijas numuriem īpašniekiem uzlikt pienākumu noteiktā laikā šos transportlīdzekļus pārreģistrēt Latvijā, noteiktu sekas un transportlīdzekļu īpašnieku atbildību šo pienākumu nepildīšanas gadījumā, kā arī novērstu šo personu izvairīšanos no atbildības par ceļu satiksmes noteikumu neievērošanu.

Gadījumā, ja trīs mēnešu laikā netiktu veikta transportlīdzekļa pārreģistrācija vai izbraukšana no Latvijas, sekotu sankcijas, tostarp transportlīdzekļa konfiskācija.

"Jebkuram ciemiņam, kas ierodas Latvijā, ir jāciena mūsu valsts likumi un kārtība. Eiropas Savienības (ES) robežas šķērsošana ar Krievijā reģistrētu transportlīdzekli, līdz ar to arī atrašanās Latvijā, ir sankciju pārkāpums. Ja transportlīdzekļi ar Krievijas un Baltkrievijas numurzīmēm laicīgi netiktu pārreģistrēti, iespējams, tos varētu konfiscēt par labu Ukrainai, atbalstot tās armiju frontes līnijā," uzsvērusi ministre.