Foto

Skolnieki pārziemos būvlaukumā

Uldis Andersons,15.11.2011

Diemžēl būvniekiem kopš jūnija nav izdevies pabeigt siltumizolācijas darbus; iemesls – darbaspēka problēmas. Būvniecības eksperti norāda, ka šis ir elementārs darbs – ja ir ierīkotas sastatnes, attēlā redzamo fasādes daļu nosiltināt, nostiprināt ar dībeļiem un apvilkt ar līmjavu spētu arī divu trīs cilvēku brigāde varbūt pat dienu laikā – ar nosacījumu, ja darba laikā strādā, nevis atpūšas.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Pēc nesekmīgiem vairāku mēnešu centieniem līdz ziemas sezonai pabeigt četru Salaspils izglītības iestāžu siltināšanas un renovācijas darbus ir uzsākta šo objektu konservācija.

Rekonstrukcijas darbus turpināt paredzēts tikai pavasarī, tādējādi Salaspils 2. vidusskolas skolēniem un trīs bērnudārzu audzēkņiem ziema gribot negribot būs jāpavada daļējos būvlaukuma apstākļos. Salaspils novada dome jau oktobra vidū pārtrauca līgumu ar būvuzņēmēju pilnsabiedrību Uni Būve, kurai bija līdz šā gada 1. septembrim jāveic vidusskolas un pirmsskolas izglītības iestāžu Ritenītis, Saulīte un Atvasīte energoefektivitātes paaugstināšanas darbus. Līgums tika pārtraukts, pamatojot to ar būvnieka neizpildītām saistībām un krietni pāri termiņam ieilgušajiem un joprojām nepabeigtajiem būvdarbiem, kā arī, kā teikts domes paziņojumā, pastāvot pamatotām bažām par būvuzņēmēja spēju vispār izpildīt līgumsaistības.

Būvuzņēmēji aizstāvas ar viedokli, ka darbu iekavēšanās bijusi saistīta ar nepilnīgu projektu un neparedzētām problēmām ar darbaspēku. Raksturojot stāvokli, kādā tikuši pārņemti objekti, Salaspils domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars stāsta, ka situācija bijusi diezgan kritiskā – daļēji nosiltinātas sienas, izmircis minerālvates fasāžu siltinājums, kam nav bijis uzklāts pat pirmais apmetums, līdz galam neizbūvēta ventilācija, par kuras esamību nākotnē liecina vien lieli caurumi ēku iekšsienās un starpstāvu pārsegumos. Uz rudeni kārtībā neesot savesti pat vairāki jumti – tie ne tikai nav siltināti, bet atstāti vaļā tā, ka rodas sūces. Šobrīd darbs skolā un bērnudārzos, protams, ir apgrūtināts, tiek veidotas apvienotās grupas, jo ne visas telpas iesākto būvdarbu dēļ ir izmantojamas. Domes priekšsēdētājs pateicas izglītības iestāžu darbiniekiem un bērnu vecākiem par sapratni, tai pašā laikā ne visi vecāki ir ar mieru sūtīt savas atvases uz dārziņu, ņemot vērā apstākļus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Būvuzņēmēju apvienība (LBA) izstrādājusi vadlīnijas būvniecības atkritumu apritīgai apsaimniekošanai būvlaukumā, informē LBA pārstāvji.

Lai gan būvdarbu posmā pieņemtie lēmumi apriti ietekmē nedaudz, jo lielākais darbs jāpaveic, izsverot un pieņemot lēmumu par projekta īstenošanu, veicot priekšizpēti un projektējot, tomēr otrreizēji izmantojamu resursu atpazīšana, uzskaite un atdalīšana no būvgružiem var norisināties tieši būvlaukumā.

Vadlīnijas būvniecības atkritumu šķirošanai būvlaukumā komercobjektos un publisko būvdarbu projektos LBA izstrādājusi Eiropas Komisijas "LIFE" Vides programmas integrētā projekta "Atkritumi kā resursi Latvijā - Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju" ietvaros. Dokumenta sagatavošanā piedalījās virkne būvniecības un vides jautājumos ieinteresētu uzņēmumu un organizāciju.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā sezonā ziemāju lauki visos Latvijas novados izskatoties labi, pateicoties bagātīgajai sniega segai. Šogad atkal varētu būt gaidāma laba raža. Vienlaikus graudu audzētājus aizvien bažīgākus darot joprojām krītošās graudu cenas biržās, aģentūrai LETA atzina aptaujātie graudkopības kooperatīvu vadītāji.

Latgales puses zemnieku kooperatīva Sēlijas āres valdes priekšsēdētājs Vitolds Kveders atzina, ka pašreizējie laika apstākļi sējumiem ir ideāli.

«Pašlaik situācija ir ļoti laba. Ilūkstes pusē gan bija neliels satraukums gada pēdējās dienās, kad tika prognozēts spēcīgs kailsals, taču dienu pirms sala iestāšanās uzsniga apmēram astoņi centimetri sniega, un tas laukus glāba arī mīnus 20 grādos. Patlaban sniega pietiek, un, ja vien nebūs krasu svārstību, sējumi pārziemos ideāli,» sacīja zemnieks.

Arī Jēkabpils novada kooperatīva Kuziks vadītājs Mārtiņš Felss sacīja, ka patlaban ziemāju stāvoklis zem sniega segas varētu būt ļoti labs.

Eksperti

Ziemāju graudaugu kopraža aug – kā noturēt tendenci arī nākotnē?

Dace Kazlauska - Kravala, „Linas Agro“ graudaugu, rapšu, pākšaugu sēklu produktu grupas vadītāja,30.06.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd, vasaras vidū, graudu sējumi ir pilnbriedā, un vienlaikus šis ir laiks, kad lauksaimnieki sāk plānot rudens sēju. Ņemot vērā, ka laikapstākļi vasarās kļūst aizvien grūtāk prognozējami un lietavas vai pat krusu ar stipru vēju var strauji nomainīt karstums, aizvien aktuālāks kļūst jautājums par piemērota sēklas materiāla izvēli.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka ziemāju graudaugu kopraža pērn salīdzinājumā ar 2023. gadu palielinājās par 321,4 tūkst. tonnu jeb 15,3%, sasniedzot 2,4 milj. tonnu. Ziemāju graudaugu vidējā ražība pieauga no 41,3 centneriem no hektāra 2023. gadā līdz 47,5 centneriem 2024. gadā. Lai turpinātu kopražas izaugsmi arī šogad, izšķirošs ir izvēlētais sējas periods un sējumu spēja pārziemot, kā arī atbilstoši laikapstākļi vasarā.

Latvijas vasaras var pārsteigt lauksaimniekus ar ilgstošu lietu, lielu nokrišņu daudzumu, krusu, spēcīgu vēju un pat salnām, ko nomaina karstums. Tas var nelabvēlīgi ietekmēt kultūraugu sējumus un novest pie lieliem ražas zaudējumiem. Daudziem ļoti labā atmiņā būs palicis 2023. gada augusts, kad lielgraudu krusa sadragāja ne tikai lauksaimniecības platības, bet pat ēkas. Šādām vasarām nereti seko silts, ieildzis rudens un pēkšņs kailsals, kas ir viens no lielākajiem pārbaudījumiem ziemājiem. Tas rada nopietnu risku sējumu izdzīvošanai, jo uz lauka nav sniega segas, kas varētu pasargāt augus no straujā aukstuma. Šī iemesla dēļ tiek bojātas saknes un apsaldētas arī augu daļas, kas atrodas virs zemes. Šādus sala radītos kaitējumus pērnā gada janvārī piedzīvoja liela daļa Vidzemes un Latgales, kad gāja bojā liela daļa ziemas rapšu sējumu, kā arī cieta ziemas miežu un kviešu sējumi. Vai šķirnei ir nozīme? Kad pēc lietavām un +10 C temperatūras seko sals robežās no -13 C līdz -21 C un stiprs vējš, augiem kopumā ir niecīgas izredzes izdzīvot, bet, protams, ir vairāk un mazāk izturīgas šķirnes, un katram lauksaimniekam ir jāizvērtē situācija savā reģionā un jāizvēlas piemērotākās.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica pamattrases būvnieks ERB Rail, piesaistot vairākus vietējos uzņēmumus, ir uzsācis apjomīgus darbus Iecavas infrastruktūras apkopes punkta teritorijā – stratēģiskā vietā, kas kļūs par vienu no būtiskākajiem mezgliem projekta īstenošanā.

16 hektāru teritorijā jau notiek intensīva sagatavošanās, iezīmējot pamattrases būvdarbu uzsākšanas vietu.

Kā uzsver satiksmes ministrs Atis Švinka: „Rail Baltica būvdarbiem pēc iespējas ātrāk jāsākas šogad posmā no Iecavas uz Lietuvas robežu. Tas ir stratēģiski svarīgi mūsu valsts drošībai, un mums jārāda sabiedrībai, ka virzāmies uz priekšu ar konkrētiem un praktiskiem soļiem šī projekta īstenošanā.”

Ir pabeigta pagaidu būvlaukuma teritorijas iežogošana aptuveni 10,5 kilometru attālumā no Iecavas centra, virzienā uz Vārpām (Baldoni), aptuveni kilometra attālumā no valsts vietējas nozīmes autoceļa V9 “Iecava–Baldone–Daugmale”.

Būvlaukumā norit būvtehnikas un pagaidu biroja moduļu piegādes. Kopumā pagaidu birojs tiks iekārtots no 16 moduļiem. Vietējais Bauskas uzņēmums SIA “Kvēle” izbūvējusi elektroapgādes pieslēgumu pagaidu būvlaukuma vajadzībām, savukārt moduļu nomu un to uzstādīšanu nodrošina Ramirent Baltic AS Rīgas filiāle.

Būvniecība un īpašums

FOTO: Par 126 miljoniem eiro topošā Liepājas cietuma būvdarbi apsteidz plānoto grafiku

Db.lv,07.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Liepājas cietuma kompleksa būvlaukumā, Alsungas ielā 29 pašlaik tiek veikti visu sešu kompleksa ēku būvdarbi dažādās stadijās. Darbi notiek, apsteidzot iepriekš iepirkuma piedāvājumā plānoto laika grafiku un ievērojot projekta realizācijai paredzēto budžetu, informē būvnieks SIA Citrus Solutions.

SIA Citrus Solutions realizē jaunā Liepājas cietuma kompleksa būvniecību “projektē un būvē” formātā, tas nozīmē, ka esam atbildīgi gan par projekta izstādi, gan par būvniecību un autoruzraudzību. Kā objekta ģenerāluzņēmējs rūpīgi izstrādājām projekta realizācijas plānu un ar īpašu uzmanību kontrolējam katru darbu, lai neveidotos termiņu nobīdes un novirzes no budžeta.

No 2022. gada novembra līdz 2023. gada decembrim - ļoti aktīvi strādāja projektētāju komanda, izstrādājot izmaiņas cietuma kompleksa sākotnējā būvprojektā. Izmaiņas tika veiktas atbilstoši pasūtītāja - SIA Tiesu namu aģentūra un lietotāja - Ieslodzījuma vietu pārvalde - definētajām vajadzībām un integrējot jaunākos inženiersistēmu risinājumus gan drošības, gan kompleksa vadības sistēmām. Ir veikta racionāla platību optimizēšana, saglabājot cietuma ieslodzīto vietu skaitu, funkcionalitāti, ieslodzīto un personāla drošību. Liepājas cietuma projektā ietilpst sešas ēkas ar kopējo platību – gandrīz 37 000 m².

Ekonomika

Ar EDLUS baltajā ekonomikā nonāk ne vien būvnieki, bet arī citi pakalpojumu sniedzēji

Db.lv,14.02.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šī gada 1. janvāra vairāk nekā uz pusi ir samazināts slieksnis, no kura būvniekiem jānorāda būvlaukumā strādājošo skaits un viņu darba laiks, tā padarot grūtāku nereģistrētu darbinieku vai nostrādātā darba laika slēpšanu. Tādējādi samazinās negodīga konkurence un ēnu ekonomika, kas būvniecības nozarē joprojām ir ar augstāko īpatsvaru valstī.

Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” paredz plašāku elektroniskās darba laika sistēmas (EDLUS) piemērošanu. No šā gada sākuma līdzšinējo 350 000 eiro vietā tā jāpiemēro visos būvobjektos, kuros būvdarbu vērtība sasniedz 170 000 eiro.

Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) Būvniecības informācijas sistēmas reģistru nodaļas vadītāja Iveta Putne norāda, ka likuma grozījumu pamatmērķis ir mazināt ēnu ekonomiku. Saskaņā ar Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījuma “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” datiem, 2023. gadā nozaru griezumā visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā bija tieši būvniecībā – 34,2%. Lielos, publiskos objektos, kur, ja tā var teikt, būvniekiem “uz pirkstiem” skatās ne vien pasūtītājs, bet arī visa sabiedrība, nelegāli nodarbināto, tostarp strādnieku no trešajām valstīm, būtībā nav. Bet mazajos objektos, kurus neviens īpaši nekontrolēja, bija citādi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošā Rail Baltica infrastruktūras apkopes punkta būvlaukumā Iecavas tuvumā uzsākta reģionālā biroja būvniecība, kas būs galvenais koordinācijas centrs pamattrases dienvidu posma būvniecībai no Lietuvas robežas līdz Misai.

Ar betona plāksnēm ir izbūvēta reģionālā biroja pamatne, tiek piegādāti un uzstādīti moduļi vairākos stāvos. Paredzēts, ka, būvdarbu gaitai uzņemot tempu, reģionālajā birojā pie Iecavas tiks nodrošinātas aptuveni 200 darba vietas.

Reģionālajā birojā atradīsies ne vien Rail Baltica pamattrases būvnieka ERB Rail un tā apakšuzņēmēju komandas, bet arī Rail Baltica projekta ieviesēja Latvijā – uzņēmuma Eiropas Dzelzceļa līnijas, – inženiera un autoruzraudzības pārstāvji – pilna projekta vadības reģionālā komanda.

Ziemeļu posmā infrastruktūras apkopes punkta izbūve plānota Skultē, kur nākotnē tiks uzbūvēts līdzīgs birojs Rail Baltica ziemeļu posma būvniecības komandas izvietošanai.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsturiskās Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēkas Lāčplēša ielā 25, Rīgā pārbūve sasniegusi jumta augstāko punktu, ko simbolizē tur novietotais spāru vainags.

Šobrīd aktīvi turpinās jumta seguma izbūves darbi. Pie labvēlīgiem būvniecības apstākļiem teātris pilnībā būs zem jumta gadu mijā, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Neraugoties uz pandēmijas apstākļiem un to radītajiem ierobežojumiem, JRT būvniecības darbi virzās uz priekšu – šobrīd pilnībā izbūvētas visu trīs zāļu – lielās skatītāju zāles un divu jauno “black-box" zāļu būvkonstrukcijas. Teātra jaunajai ieejas zonai pagalmā, kā arī administratīvajai ēkai veikta augstākā stāva izbūve.

Būvlaukumā vienlaikus darbs notiek dažādās zonās. Turpinās mēģinājumu zāļu konstrukciju izbūves un betonēšanas darbi pagalma zonā, Patlaban uzsākti vēsturiskās fasādes atjaunošanas darbi, restaurēto vēsturisko logu bloku montāža, piekārto fasāžu izbūve jaunajam apjomam kompleksa pagalmā, kā arī inženiertīklu un starpsienu izbūve ēkas daļās, kur to pieļauj tehnoloģiskais process.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godātā redakcija, atļaujiet caur Jūsu izdevuma slejām vērsties pie mūsu sabiedrības progresīvās daļas. Pie tiem, kuri iestājas par atbildību, taisnīgumu un nerimtīgu attīstību ceļā uz vispārēju tautas laimi. Kuri ir par progresīvām idejām, progresīviem nodokļiem, progresīvu attieksmi pret apkārtējo vidi un progresīvu neiecietību pret netaisnīgu bagātību.

Dārgie progresa aizstāvji, veicinātāji un cīnītāji, Jūsu degsme ir uzteicama, tomēr vēlos teikt dažus vārdus par sekām, kuras progresa ideju piesātinātā atmosfēra radījusi ne tikai ļaunajiem bagātniekiem, bet daudz plašākiem slāņiem, pašus progresa kareivjus ieskaitot. Atgādināšanai pāris atkāpju vēsturē.

Reiz senā pagātnē Einars Repše, progresa ideju nospiests, stādīja priekšā progresīvā nodokļa uzmetumu, saskaņā ar kuru tāds būtu jāsāk maksāt no mēneša ienākumiem virs Ls 400. Kāds jandāls izcēlās! Kā nav kauna! Nevis no 40 000 un pat ne no 4000, bet jau no četriem simtiem! FM aprēķini toreiz rādīja, ka kaut cik pamanāms rezultāts būtu tikai tad, ja sāktu no šāda pieticīga līmeņa, bet primitīva ļauno bagātnieku čakarēšana būtu bez taustāmām fiskālām sekām. Ideja toreiz izčākstēja, bet populārā vēlme zāģēt biezos reanimējās vēl tizlākā formā kā «solidaritātes nodoklis», nu jau citu jaunlaicēnu izpildījumā. Ar jau sen prognozētām sekām: budžetam ne silts, ne auksts, tikai lieks sarežģījums nodokļu sistēmā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja visi skolnieki klātienes mācībās lietos sejas maskas, prasība par audzēkņiem nodrošināmajiem kvadrātmetriem skolām nebūs obligāta, šorīt Latvijas Radio stāstīja izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Šuplinska pastāstīja, ka valdība šodien lems par turpmāko mācību procesa organizēšanu, tostarp par asas viedokļu atšķirības sabiedrībā izraisījušo prasību visiem skolniekiem, tostarp mazāko klašu audzēkņiem, visā mācību procesā skolā lietot sejas maskas.

Ministre pauda nostāju, - ja norma par masku lietošanu paliks spēkā, kā arī skolas nodrošinās mācību telpu pastiprinātu vēdināšana un dezinfekciju, tad prasība par audzēkņu blīvumu klasēs, katram nodrošinot vismaz trīs kvadrātmetrus, tiks noteikta kā vēlama, nevis obligāta norma. Katrā konkrētā izglītības iestādē gan tikšot vērtēti arī unikālie apstākļi.

Pašlaik tiek plānots, ka 1.- 4.klašu skolnieki klātienes mācībās atgriezīsies no 11.janvāra, bet pārējiem vismaz ārkārtas situācijas laikā mācības turpināsies attālināti.

Būve

Valsts nekustamie īpašumi plāno pārņemt Jaunā Rīgas teātra būvlaukumu

Db.lv,13.08.2019

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» valdes locekle Kitija Gruškevica simboliski nodod atslēgas būvniekam- pilnsabiedrības «RERE Būve 1» valdes priekšsēdētājam Valdiim Kokam. 2018. gada fotogrāfija.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 13. augustā Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukcijas projekta pasūtītājs VAS «Valsts nekustamie īpašumi» plāno pārņemt JRT objektu no pilnsabiedrības «RERE BŪVE 1», par to iepriekš brīdinot būvuzņēmēju vien piektdien 8. augustā, šodien izplatītā paziņojumā informē SIA «RERE BŪVE» valdes priekšsēdētājs Valdis Koks.

«Šobrīd starp pusēm pastāv civiltiesisks strīds par to, vai noslēgtā būvniecības līguma pārtraukšana ir juridiski pamatota un tiesiska. Līdz brīdim, kad tiesa ir pieņēmusi gala lēmumu šajā lietā, mums, un arī pasūtītājam, saistošs un spēkā esošs ir līgums. Būvlaukumu pasūtītājs būvniekam nodeva ar pieņemšanas nodošanas aktu, līgums ir spēkā, tādēļ nav nekāda likumīga pamata nodot būvlaukumu,» skaidro V. Koks.

Viņš arī pauž: «Turklāt, nodot būvobjektu būtu bezatbildīgs solis no mūsu puses – šobrīd izstrādājam būvobjekta konservācijas projektu, lai līdz būvniecības atsākšanai objekts tiktu atbilstoši saglabāts, nepasliktinot tā apstākļus un samazinot ietekmi uz apkārt esošajām ēkām. Būvlaukuma pareiza konservācija ir VNĪ un sabiedrības interesēs. Nododot objektu šodien, šīs intereses netiktu ievērotas.»

Apdrošināšana

BTA izmaksājusi 145 tūkst. Ls atlīdzību par kaitējumiem Rīgas pils ugunsgrēkā

Gunta Kursiša,26.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE ( BTA) par visu veidu celtniecības risku apdrošināšanu veikusi apdrošināšanas atlīdzības izmaksu 145 665,98 Ls apmērā valsts akciju sabiedrībai Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ), paziņojuši BTA pārstāvji.

Atlīdzība izmaksāta, pamatojoties uz savstarpēji noslēgto līgumu ar pilnsabiedrību SBRE par visu veidu celtniecības risku apdrošināšanu Rīgas pils rekonstrukcijas darbu laikā.

Apdrošināšanas polise paredz segt materiālo vērtību zaudējumus, tostarp zaudējumus par celtniecības darbiem un materiāliem, būvlaukuma aprīkojumu, kā arī segt izdevumus būvgružu novākšanai pēc apdrošināšanas gadījuma, skaidroja BTA pārstāvji.

Ņemot vērā, ka Rīgas pils rekonstrukcijas darbi bija uzsākti salīdzinoši nesen, objektā vēl nebija veikti vērienīgi materiālie ieguldījumi, kā arī objektā uz vietas neatradās liels daudzums būvniecības materiālu, norāda BTA pārstāvji.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas centrā ceturtdien būvlaukumā sagruvusi neapdzīvota piecstāvu ēka, un zem konstrukcijām atrodas vismaz trīs vieglās automašīnas, taču informācija par cietušajiem nav, informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Plkst.14.15 VUGD saņēma izsaukumu uz Satekles ielu, kur sagruva piecstāvu ēka. Ierodoties notikuma vietā, konstatēts, ka būvlaukumā sagruvusi ēka un zem konstrukcijām atrodas vismaz trīs vieglās automašīnas.

Notikuma vietā izveidots operatīvais štābs, lai efektīvāk koordinētu konstrukciju pārmeklēšanas darbus. Notiek cilvēku evakuācija no blakus esošās ēkas un sagruvušo konstrukciju pārmeklēšana.

Tajā darbojas VUGD, AS "Latvijas gāze", pašvaldības policijas, Valsts policijas pārstāvji un būvdarbu vadītājs. Notikuma vietā strādā 34 glābēji ar sešām autocisternām, glābšanas automobili un autokāpnēm.

Aģentūra LETA novēroja, ka kvartāls ap notikuma vietu ir daļēji norobežots. Viena Dzirnavu ielas puse ir slēgta gājējiem, tāpat Dzirnavu ielas posms starp Satekles un Ernesta Birznieka-Upīša ielām ir slēgts satiksmei.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

BAU 2023 – modulārā būvniecība un zaļais kurss būvniecībā

Pēc četru gadu piespiedu pauzes, no 17. līdz 22. aprīlim Minhenes izstāžu centrā klātienē atkal pulcēsies pasaules būvniecības nozares pārstāvji uz savas nozares lielāko pasākumu – pasaulē vadošo arhitektūras, būvmateriālu un būvsistēmu izstādi BAU.

19 hallēs un starptautiskajā kongresu centrā jeb divos simtos tūkstošu kvadrātmetru, 2200 dalībnieku no 45 pasaules valstīm satiksies ar 260 tūkstošiem apmeklētāju - nozares vadošajiem ekspertiem un speciālistiem: arhitektiem, inženieriem, būvprojektu attīstītājiem, būvniekiem, būvmateriālu ražotājiem, celtniecības materiālu un tehnoloģiju tirgotājiem un citiem būvniecības nozares profesionāļiem, lai apmainītos ar jaunāko informāciju, prezentētu inovatīvus produktus un tehnoloģiskos risinājumus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien būvlaukuma pārvaldības sistēmai Orocon ir daudz lielāka konkurence nekā pirms trim gadiem; tās izstrādātāju Aleksandra Švaikova un Andreja Čumakova skatījumā tā ir laba zīme

Agrāk SIA Orocon risinājums bija vairāk kā būvniecības kompāniju resursu plānošanas sistēma, bet tagad tā ir būvlaukuma pārvaldes sistēma, kas domāta tieši celtniecības uzņēmumiem, lai tie ekonomētu laiku.

«Realitāte ir tāda, ka būvniecības darbu pārvaldniekiem ir jātiek galā ar četras reizes vairāk mikrodatu, nekā biroja darbiniekiem, kuriem ir jāpiedalās sapulcēs, jāatbild uz e-pastiem utt.,» saka Aleksandrs. Tas saistīts ar to, ka būvlaukumā strādā ne vien ģenerāluzņēmējs, bet arī daudzi apakšuzņēmēji, kuriem katram ir savs uzdevums. Gadās, ka viens apakšuzņēmējs otram aizsūtījis nepareizos rasējumus, to saprot tikai nākamajā dienā. Ir zaudēts laiks, nauda, materiāli. Ne vienmēr šāda sistēma palīdzēs no tā izvairīties, bet vismaz piefiksēs problēmu. «Tās sakne ir mikrodati. Būvnieki kavē darbus ne tāpēc, ka ir slikti speciālisti, bet gan tāpēc, ka visa informācija ir vienā prātā. Mēs gribam palīdzēt būvniekiem un pārbīdīt šo informāciju no viena cilvēka, kuram tā ir galvā, e-pastā, nepiefiksētās WhatsApp sarunās un telefonzvanos, uz vienotu sistēmu,» viņš teic. Nesen uzņēmums izstrādāja pilnībā jaunu sistēmu. «Tas ir līdzīgi kā ar kompasu – ja tas «klibo», nokļūsi nevis Liepājā, bet Ventspilī. Mūsu iepriekšējā sistēma «kliboja»,» atzīst Andrejs. Aleksandrs piebilst, ka viņi nolēma izstrādāt pilnīgi jaunu sistēmu, nevis pārtaisīt veco, jo reizēm tā ir lētāk. Šajā gadījumā bija izdevīgāk visu darīt no sākuma, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi. «IT nozarē reizēm ir krietni vieglāk uzbūvēt pilnībā no jauna, nekā rekonstruēt veco,» viņš saka.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica projekta ietvaros uzsākta Iecavas infrastruktūras apkopes punkta uzbēruma izbūve, kas atrodas tieši blakus atmežotajai Rail Baltica pamattrases vietai, kā arī norit pievedceļu izveide un pamattrases būvnieka ERB Rail pagaidu biroja labiekārtošanas darbi.

Pēc nesprāgušās munīcijas meklēšanas un neitralizēšanas darbu pabeigšanas Iecavas infrastruktūras apkopes punkta teritorijā Rail Baltica pamattrases dienvidu posma būvniecības sagatavošanās darbi pie Iecavas pakāpeniski uzņem tempu.

Līdz šim Iecavas infrastruktūras apkopes punkta būvlaukuma teritorijā ir veikti plānotie atmežošanas darbi un uzsākti celmu raušanas darbi. Ir sagatavota pamatnes konstrukcija pagaidu biroja izvietošanai, piegādāti 16 biroja moduļi un šobrīd notiek to iekārtošana.

Zemes darbi arvien plašāk aptver būvlaukuma teritoriju. Ir uzsākta zemes virskārtas noņemšana, uzbēruma izveide, kā arī pamatnes nesošo konstrukciju izbūve.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījumu pārvaldības sabiedrība "Capitalica Asset Management" Skanstes apkaimē Rīgā sākusi būvēt divus A klases darījumu centrus "Verde", būvlaukuma žogu izdaiļojot ar sešām latviešu mākslinieces Kristīnes Luīzes Avotiņas gleznām.

Darījumu centrā īpaša vērība būs veltīta ne tikai zaļajai domāšanai, bet arī filozofijai, kas veicina ilgtspējību. Darījumu centra izveidē 45 tūkstošu kvadrātmetru platībā kopumā ir plānots ieguldīt aptuveni 60 miljonus eiro.

Plānots, ka "Verde" celtniecība tiks pabeigta 2022. gadā. "Mēs saprotam, ka celtniecība mēdz sagādāt neērtības, taču cenšamies tās samazināt līdz minimumam. Mēs ne tikai darām visu iespējamo, lai veicinātu ilgtspējību, bet arī pēc smagās tehnikas kustības ap būvlaukumu cenšamies uzkopt apkārtējās ielas. Ja nepieciešams, mēs veiksim arī citus pasākumus, lai nodrošinātu pēc iespējas mazāku traucējumu iedzīvotājiem," skaidro "Capitalica Asset Management" vadītājs Andrjus Barštis.

Būvniecība un īpašums

Sāks pāļu dzīšanu biroju centram Novira Plaza iepretī Stacijas laukumam

LETA,23.12.2020

Ēkas projekta autori ir arhitekti Dace Putniņa un Andris Kalinka no arhitektu biroja "BB studija"

Avots: bbstudija

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas un Igaunijas īpašumu attīstītāju SIA "Regals nami" un "Novira Capital" jaunās septiņstāvu biroju un tirdzniecības ēkas "Novira Plaza" būvlaukumā Marijas un Satekles ielu krustojumā iepretī Centrālajai dzelzceļa stacijai nākamā gada sākumā plānots sākt pāļu dzīšanu, sacīja "Regals nami" komercdirektors Jānis Brants.

Būvdarbu veikšanai attīstītāji izvēlējušies būvfirmu "Rere būve", sacīja Brants.

Viņš pastāstīja, ka šī gada laikā būvlaukumā ir pabeigti visi pazemes komunikāciju pārneses darbi - pārvietotas kanalizācijas tīkli, kā arī veikta elektrotīklu pārvietošana, lai tie netraucētu būvdarbiem. Tādējādi būvlaukums sagatavots pazemes stāva rakšanai un pāļu dzīšanai.

Biroju ēkā iepretī stacijai investēs ap 40 miljoniem eiro

Latvijas un Igaunijas īpašumu attīstītāji SIA "Regals nami" un "Novira Capital" jaunā...

"Šogad būvdarbos bija arī ar Covid-19 saistīta pauze - nevēlējāmies, lai būvlaukumā vienlaikus atrastos daudz cilvēku. Tagad izlemts, ka nākamā gada sākumā notiks gan pāļu dzīšana, gan sāksies pazemes stāva izbūve," stāstīja Brants.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka šonedēļ nodibināta SIA "Marijas 2", kuras pamatkapitāls ir 14 502 800 eiro. "Marijas 2" īpašnieks ir "Regals nami", bet patiesā labuma guvēja ir Ilona Savčenkova.

Brants sacīja, ka komentārus par "Marijas 2" izveidošanu varēs sniegt nākamā gada sākumā, vien piebilda, ka jaunais uzņēmums saistīts ar zemesgabala īpašuma tiesību sakārtošanu.

Jau ziņots, ka attīstītāji biroju centrā "Novira Plaza" plāno investēt ap 40 miljoniem eiro. Līdz 2024.gadam plānots uzbūvēt septiņstāvu ēku ar aptuveni 30 000 kvadrātmetru platību, no tiem biroju telpu nomniekiem tiks piedāvāti aptuveni 20 000 kvadrātmetri, bet pirmajā stāvā nomai būs paredzēti aptuveni 3500 kvadrātmetri tirdzniecības platību.

Paredzēts, ka sākotnēji tiks izbūvēti divi pazemes stāvi, kuros tiks izvietotas autostāvvietas. Pēc šo darbu pabeigšanas varēs sākties virszemes stāvu būvniecība.

Jaunās biroju ēkas pamatā ir vēl 2006.gadā izstrādāts projekts, kurš ir pārstrādāts atbilstoši mūsdienu prasībām un kļuvis videi draudzīgāks. Ēkas projekta autori ir arhitekti Dace Putniņa un Andris Kalinka no arhitektu biroja "BB studija", bet inženiertīklus projektēja SIA "Būve un forma". Ēkas interjeru projektējis Igaunijas arhitekts Mēlis Press.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka "Regals namu" 50% kapitāldaļu īpašnieks ir Igaunijas uzņēmums "L1LV", bet pa 25% kapitāldaļu pieder Ilonai Savčenkovai un Arturam Rakovskim. "Regals nami" viens no valdes locekļiem ir "Novira Capital" vadošais partneris Arle Molders.

"Regals nami" 2019.gadā strādāja ar 243 816 eiro apgrozījumu un guva 123 845 eiro peļņu.

Jau ziņots, ka "Novira Capital" ir arī 2018.gadā nodegušo Kalnciema ielas graustu īpašnieks un attīstītājs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgtspējīgas lauksaimniecības stūrakmeņi ir kooperācija, darbības sfēru diversifikācija, darba efektivizācija komplektā ar apdrošināšanu un reāliem attīstības investīciju plāniem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zemnieku saimniecības (augkopība, piena lopkopība, piena produktu ražošana) Zilūži īpašnieks Valts Grasbergs. Viņš atzīst, ka lauksaimniecība ir augsta riska sfēra, ko pierāda jau trešais gads, kurā šī joma tiek pakļauta nepārvaramai varai, kas spiež lauksaimniekus ne tikai mainīt domāšanu, bet arī attieksmi un pārvērtēt savu nākotnes attīstības scenāriju.

Kāda ir situācija lauksaimniecībā?

Kopumā situācija nav iepriecinoša, kaut arī tā ir atšķirīga, raugoties Latvijas reģionu griezumā. Lai arī Latvija ir maza valsts, tomēr vienā vietā nokrišņu daudzums sasniedzis, piemēram, tikai 40 milimetru, kamēr citā ap 200 milimetru, kas radikāli maina situāciju. Vienlaikus katram lauksaimniekam atkarībā no viņa izvēlētās darbības sfēras ir sava konkrēta situācija, kura varbūt pat savā ziņā ir unikāla. Kopumā pašlaik ir skaidrs, ka ir salīdzinoši tālu no tā, lai varētu teikt, ka visā lauksaimniecībā kopumā situācija ir laba, jo būtībā zaudējumi ir teju visām Latvijas lauksaimniecības lielākajām sfērām. Protams, kādā šīs neiegūtās ražas un līdz ar to arī ienākumu kritums būs lielāks, citās – mazāks. Tā kā 2025. gads nebūs pirmais, kurā lauksaimniekiem ir bijušas problēmas, tad situācija kopumā ir jāvērtē kā dramatiska ar visām no tā izrietošajam sekām. Proti, piena lopkopībā, visticamāk, mūs sagaida skarba ziema, jo nav savākts pietiekami daudz kvalitatīvas barības. Proti, ir saimniecības, kurās ziemas sezonai nepieciešamais skābsiens nebūt nav savākts, bet tām, kurām ir savākts, nav attiecīgas kvalitātes, kas nozīmē, ka šai barībai nāksies papildus jaukt klāt attiecīgu barības vielu kokteili, kas, protams, palielinās izmaksas. Pašlaik pēc Zemnieku saeimas datiem lauksaimnieku aptuveni aplēstie zaudējumi ir ap 90 milj. eiro, tomēr, visticamāk, šis skaitlis būs tomēr daudz lielāks.

Lauksaimniecība

Griķu raža šogad ir stabila, bet tirgus cena ir zema

LETA,01.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan zemnieku saimniecībā "Kotiņi" griķu raža šogad ir stabila, cena griķiem šogad ir būtiski zemāka nekā pērn, stāstīja zemnieku saimniecības "Kotiņi" īpašnieks Aldis Ločmelis.

Viņš norādīja, ka kopumā "Kotiņi" apsaimnieko 4500 hektāru zemes, tostarp 210 hektāros šogad iesēti griķi. Patlaban nokulti 70 hektāri, jeb trešā daļa griķu platību.

Ločmelis teica, ka, ja pērn cena griķiem bija 700 līdz 800 eiro par tonnu, tad šogad tā ir vien 250 eiro par tonnu.

Vienlaikus, kā skaidroja "Kotiņu" saimnieks, audzējot jārēķinās ar cenu svārstībām, tāpēc bieži vien saimnieki divus gadus griķus novāc un uzglabā, bet pārdod tikai trešajā.

Tāpat viņš stāstīja, ka saimniecībā ražas darbi patlaban notiek laikā.

Taujāts, vai slapjie lauki darbus iekavē, Ločmelis teica, ka saimniecībā tiek izmantota minimāla augsnes apstrāde, tāpēc zeme ūdeni apsorbē daudz ātrāk. Viņš gan norādīja, ka tas nenotiek pirmajos gados, kad tiek veikta minimāla apstrāde, bet gan pēc kādiem sešiem līdz septiņiem gadiem. Tāpat lauku darbiem palīdz kombaini ar platākām ķēdēm, kā rezultātā uz laukiem var uzbraukt un mašīnas negrimst zemē.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākti būvlaukuma sagatavošanas darbi Ventspilī, Saules ielā 122, kur līdz 2026.gada vasarai tiks uzbūvētas divas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas ar 60 īres dzīvokļiem, informē PSIA "Ventspils nekustamie īpašumi".

Pašlaik zemesgabalā Saules ielā 122 norit zemes priekšizpētes darbi. Ir noņemta augsnes kārta, lai veiktu grunts izpēti. Tuvākajā laikā tiks ieurbti četri testa pāļi. Vienlaikus ar būvlaukuma sagatavošanas darbiem teritorijā tiek veikta arheoloģiskās uzraudzības darbi, ko nodrošina pašvaldības iestāde "Ventspils muzejs".

Paralēli zemes priekšizpētes darbiem turpinās būvprojekta saskaņošana, tiek veikta būvprojekta ekspertīze. Būvdarbus objektā ir plānots uzsākt šajā pavasarī - martā beigās vai aprīļa sākumā. Ar projektētāju un būvnieku SIA "Pillar Contractor" noslēgtais līgums paredz, ka abas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas Saules ielā 122 tiks uzbūvētas līdz 2026.gada vasarai.

Transports un loģistika

Rail Baltica objektā pie Iecavas turpinās zemes darbi un iekšējās infrastruktūras izbūve

Db.lv,05.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" infrastruktūras apkopes punkta būvlaukumā pie Iecavas turpinās zemes darbi un iekšējās infrastruktūras izbūve, informēja "Rail Baltica" pamattrases būvnieka "E.R.B. Rail JV" pārstāvji.

Būvnieki uzsver, ka Iecavas objekts ir pirmais aktīvais lielapjoma būvniecības posms "Rail Baltica" pamattrasē Latvijā.

Patlaban teritorijā tiek izbūvēti vairāk nekā divi kilometri iekšējo piekļuves ceļu, kā arī notiek augsnes virskārtas noņemšana zonā, kur paredzēta pastāvīgā "Rail Baltica" infrastruktūras apkopes punkta dienvidu reģionālā biroja ēka. Otrs apkopes punkts paredzēts Skultē, pamattrases ziemeļu daļā.

Tāpat vienam no galvenajiem piekļuves ceļiem patlaban tiek veikti uzbēruma darbi un ieklāta salaizsardzības kārta, bet citā piekļuves posmā darbi ir pabeigti, informē būvnieks.

Vienlaikus pēc "Rail Baltica" projekta ieviesēja Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) veiktajiem pamattrases un infrastruktūras apkopes punkta teritorijas atmežošanas darbiem pamattrases būvnieks ir veicis koku un krūmu attīrīšanu 13 000 kvadrātmetru platībā. Vienlaikus līdz šim būvlaukumā likvidēti celmi aptuveni 70 000 kvadrātmetru apmērā, kā arī noņemts vairāk nekā 43 000 kubikmetru augsnes virskārtas.

Foto

Tuvojoties futbola čempionātam, daļa stadionu Brazīlijā vēl nav pabeigti

Gunta Kursiša,18.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī Arena da Baixada, viena no stadioniem, kur šogad notiks futbola Pasaules kausa spēles, būve bija jāpabeidz jau pagājušā gada decembrī, celtniecības darbi tajā vēl aizvien rit pilnā sparā, ziņo Reuters.

Arena da Baixada ir viens no pieciem futbola stadioniem, kura būvdarbu nodošanas termiņš – pērnā gada decembris – nu ir pamatīgi nokavēts.

Iepriekš futbola stadionu būvniecība Brazīlijā Pasaules kausa gaidās mediju ziņās parādījušās arī saistībā ar būvdarbu laikā notikušajiem negadījumiem. Piemēram, pērnā gada novembra beigās futbola stadiona būvlaukumā Brazīlijas lielākajā pilsētā Sanpaulu nogāzās ceļamkrāns, kā rezultātā bojā gāja divi cilvēki. Tas nav vienīgais gadījums, kad stadionu būvniecības misēkļi ir letāli. Iepriekš būvlaukumā dzīvību zaudēja strādnieki arī Braziljā un Manausā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilnsabiedrība SBRE ir pilnā apmērā atsākusi VAS Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca A korpusa 1. kārtas būvniecību.

Pilnu Stradiņa slimnīcas ekspluatāciju plānots sākt 2017.gada pavasarī.

Virszemes konstrukciju būvniecība jau ir pabeigta, tāpēc šomēnes tika uzsākta ārsienu paneļu un fasādes montāža.

Stradiņa slimnīcas jaunbūvēs – 1., 2. un 6. blokā – šobrīd notiek ārsienu paneļu uzstādīšana, un pēc tam tiks veikta stikla fasādes montāža. Tāpat šobrīd tiek veikta slimnīcas trīs blokus savienojošā ātrija tiltu un pārseguma nesošo konstrukciju montāža un betonēšana.

Pilnsabiedrības SBRE projektu vadītājs Valdis Koks stāsta, ka saskaņotais būvdarbu grafiks nozīmēs arī diezgan saspringtu darba procesu, tāpēc nepārtraukti tiek palielināts darbinieku skaits. Šobrīd būvlaukumā strādā vairāk nekā 160 darbinieku, no kuriem 30 ir inženiertehniskais personāls. Darbinieku skaitu plānojam palielināt līdz 400 strādājošajiem, atkarībā no tehnoloģiskā procesa. Tiek nodrošinātas papildus kvalitātes pārbaudes un darba drošības kontrole, viņš uzsver.

Būve

Sāk iekārtot Lielā dzintara koncertzāles būvlaukumu

Gunta Kursiša,13.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas Būvvalde izdevusi būvatļauju koncertzāles Lielais dzintars celtniecībai, un būvlaukuma teritorija ir ierobežota ar speciālu žogu, informē Liepājas pilsētas dome.

Tuvākajās dienās sāksies koncertzāles Lielais dzintars būvlaukuma iekārtošana, ēkas asu nospraušana un esošo inženiertīklu aizsardzība un iznešana no būvbedres zonas. Paredzams, ka būvniece SIA Merks drīzumā ierīkos informācijas būvtāfeli, ugunsdzēsības stendu, uzstādīs apgaismes prožektorus, vadības, strādnieku sadzīves telpas un materiālu noliktavu telpas ierīkos nožogotajās teritorijās, izveidos pagaidu elektroapgādes un pagaidu ūdensapgādi no esošiem tīkliem. Tāpat tiks ierīkoti pagaidu piebraucamie ceļi un laukumi, materiālu novietņu laukumi, esošo komunikāciju aizsardzības darbi un noslēgti līgumi par būvgružu un sadzīves atkritumu izvešanu.