Nodokļu administrācija bloķējusi SIA Veiksmes studijas bankas kontu, tādējādi paralizējot uzņēmuma darbību, īpašnieks meklē taisnību pie tieslietu un finanšu ministriem, kā arī jaunās Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes
«Uzņēmums nespēj izpildīt saistības pret darījumu partneriem par preču piegādi, samaksāt par transporta un citiem pakalpojumiem, samaksāt citus maksājumus, jo pēc 30. janvārī notikušās nodokļu administrācijas darbinieku viesošanās uzņēmumā 5. februārī kredītiestādes uzlika liegumu veikt jebkādas darbības ar kompānijas norēķinu kontiem, to pamatojot ar VID rīkojumu,» stāsta SIA Veiksmes studijas īpašnieks Arturs Korsaks (Arturas Korsakas). Viņu visvairāk izbrīna ne tikai VID kontroli veicošo darbinieku zināšanas, bet jo īpaši attieksme. «Viss sākās 30. janvārī, kad uzņēmumā ieradās VID darbinieku grupa un bez jebkādiem lēmumiem vēlējās sākt datu kopēšanu no uzņēmuma datorsistēmas, kaut arī tika informēti par to, ka šāda darbība padara neiespējamu pasūtījumu apstrādi, tāpēc aicināju to darīt darba dienas nogalē, taču atbildes vietā bija – konfiscēsim datorus un izsauksim policiju,» stāsta A. Korsaks. Viņš atzīst, ka šos «ieteikumus» ņēmis vērā, bet, datu kopēšanu veicot vienlaicīgi, notika serveru avārija, ko kontrolētāji uztvēruši kā speciālas darbības, lai nepieļautu datu kopēšanu. «Pēc tam tika atvērts kases aparāts ar apgalvojumu, ka neesot plombas, bet tāds fakts konstatēts netika, ko apliecināja arī kases aparātu apkalpojošā kompānija,» norāda A. Korsaks. Viņu šokējis fakts, ka 7. februārī, ierodoties VID ar lūgumu izsniegt uzņēmumam lēmumu, uz kāda pamata veiktas attiecīgās darbības un bloķēts konts, atbildi šajā dienā nav izdevies saņemt, bet tāda radusies 8. februārī. «Ir dīvaina nianse. VID 22. janvārī EDS sistēmā bija paziņojums par to, ka esošo kases aparātu (bez uzlabojumiem) izmantošanas termiņš ir 11. februāris, bet pārkāpumu protokolu par tā neatbilstību sastādīja 30. janvārī,» uz jautājumu, vai ar kases aparātiem viss bija kārtībā (vai tie atbilda izvirzītajām prasībām), atbild A. Korsaks. Viņaprāt, šāda rīcība, maigi izsakoties, ir dīvaina, ja vien tā nav apzināta. «Uzņēmumam nebija nodokļu parādu (uz 26.02.2019. gan bija 351 eiro pēc SIA Lursoft datu bāzē esošās informācijas), nav neviena VID lēmuma par kaut kādu nodokļu parādu uzrēķinu un nav arī nekādu cita veida liegumu vai lēmumu par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu, ir tikai kaut kādas aizdomas un nekas vairāk,» sašutis ir A. Korsaks.
Aizdomu ēna
Saņemto lēmumu A. Korsaks nekavējoties pārsūdzējis I. Jaunzemei, jo riski, par kuriem runāts lēmumā, ir saistīti ar pieņēmumu par nepareizi aprēķinātiem nodokļiem. «Proti, pastāv risks par SIA Veiksmes studijas tiesībām atskaitīt priekšnodokli darījumā ar SIA SVirsotne un SIA Davis Tactical Supply, un arī risks pastāvot, ka PVN 0% likme nav pamatoti piemērota darījumos ar Igaunijā reģistrēto Mobility Gild OU, un nodokļu audita rezultātā provizoriski iespējamā papildus aprēķināmā budžeta maksājuma summa būs 181 512,79 eiro,» turpina A. Korsaks. Viņu šajā sakarībā pārsteidz fakts, ka vienā no VID iesāktajiem auditiem, kas ilgst jau vairāk nekā deviņus mēnešus, kontrolieri nav norādījuši nevienu pārkāpumu attiecībā uz nodokļu aprēķiniem. «Tagad tas ir pagarināts vēl par 60 dienām, jo bija par maz septiņu mēnešu laika, lai pieprasītu informāciju par to, vai kādam no šo valstu nodokļu maksātājiem nav bijis kāds darījums ar SIA Veiksmes studijas, turklāt VID nāks kārtējā auditā 28. februārī pie nepabeigta iepriekšējā, tajā pašā laikā vēl joprojām nav pieprasīti nekādi grāmatvedības dokumenti, ne līgumi, nekas,» pārsteigumu neslēpj A. Korsaks. Viņš šajā situācijā vairs nesaprot, kas un kāpēc notiek. «Ja būtu cita valsts, tad varētu secināt, ka manu uzņēmumu ir «pasūtījuši» konkurenti vai arī kādam esmu pārgājis ceļu, bet Latvija taču ir ES dalībvalsts, kurā visa pamatā ir likums, nevis kāda valsts iestādes darbinieka uzskati vai kas cits,» uz jautājumu, kāpēc tas noticis, savu versiju izsaka A. Korsaks. Viņš rāda uz vēl kādu kuriozu, jo VID lēmumā ir atsauce uz nodokļu un nodevu likumu, kas paredz kustamas manas apķīlāšanu un aizliegumu ierakstīšanai nekustamajam īpašumam.
Cer uz taisnību
«Ceru uz amatpersonu godīgu attieksmi un konkrētā incidenta objektīvu izpēti, un attiecīgo lēmumu pieņemšanu,» uz jautājumu, ko cer panākt, atbild A. Korsaks. Viņš uzsver, ka ir gatavs sadarboties ar visiem iespējamiem izmeklētājiem, ierēdņiem, politiķiem, tikai lai noskaidrotu patiesību. «Vēlos nodarboties ar uzņēmējdarbību, godīgi maksāt nodokļus un arī no valsts puses pretī saņemt tieši tādu pašu attieksmi, bet nevēlos šādus atgadījumus, kur mana vaina ir nevis konkrēti pierādījumi, bet gan kāda kontrolētāja revolucionāras pārliecības – iztēles – auglis,» uzsver A. Korsaks. Viņaprāt, ja atgadījums ar SIA Veiksmes studijas ir vienīgais visā valstī, tad tas ir viens stāsts, bet pavisam cits, ja tādi ir daudzi. «Ja šāda «darba kārtība» ir uzlikta uz konveijera, tad runa ir par kaut ko citu – kāpēc, kā interesēs un kurš par to Latvijā atbild,» savu sašutumu neslēpj A. Korsaks. Viņam ir aizdomas par citiem šādas situācijas motivatoriem. «Kā lai izskaidro, ka uzņēmumu apkalpojošā banka pieprasīja visas atskaites par PVN 2018. gadā? Kā lai saprot to, ka uzņēmuma kontu apkalpojošā banka pieprasīja pilnīgi visu darījumu izrakstus no otras uzņēmumu apkalpojošās bankas kontiem? Tā ir ikdienišķa prakse vai kaut kas cits? Kā lai izskaidro situāciju, kad Latvijas VID no Igaunijas nodokļu administrācijas pieprasa informāciju tikai par dažiem Mobility Gild OU un SIA Veiksmes studijas darījumiem? Vai nav dīvaini, ja Latvijas VID no Igaunijas kolēģiem tā vietā, lai vienā reizē pieprasītu informāciju par visiem SIA Veiksmes studijas darījumiem, tos prasa pa mazām porcijām? Vai šāda situācija neliecina par vēlmi apzināti – mākslīgi paildzināt audita laiku? Kā lai izskaidro situāciju, kad Latvijas VID pieprasīja informāciju no Rumānijas un Slovākijas nodokļu administrācijām, kaut arī SIA Veiksmes studijas nekad nav bijis neviena sadarbības partnera no šīm valstīm? Kā lai izskaidro, kas un kāpēc ir noticis?» jautājumu lavīnu veļ A. Korsaks. Viņš gaidot atbildes gan no finanšu ministra Jāņa Reira, gan no tieslietu ministra Jāņa Bordāna. «Varbūt šis ir labs piemērs investoru piesaistīšanai Latvijai – laipni lūdzam Latvijas tirgū, jo pašmāju uzņēmējs ir izslēdzams no spēles ar vienu piegājienu, un, ja tas nebēg un nepamet uzņēmumu likteņa varā, tad rīkojas jau nopietnāk – bloķē kontu, un līdz ar to uzņēmums saistības izpildīt nespēj un arī darījumu partneru uzticību atgūt būs grūti, ja vispār to varēs,» ironizē A. Korsaks. Viņaprāt, potenciālajiem investoriem Latvijā vislabāk patiks fakts, ka tas, kas notika SIA Veiksmes studijas veikalā 30. janvārī, ir «ikdienišķa apskate», kaut arī uzņēmuma darbība tika paralizēta uz visu darba dienu, bet šādām darbībām jau nekādu lēmumu nevajagot.
Situāciju nekomentē
«Nevaru komentēt, jo ir uzsākts kriminālprocess,» lakoniska ir Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. Savukārt vairāki DB aptaujātie nodokļu eksperti atteicās publiski komentēt situāciju ap SIA Veiksmes studijas, jo nezinot lietas apstākļus un neesot pārliecības, ka tie izklāstīti 100% objektīvi, turklāt situācija esot «mīklaina». Vienlaikus tika izteikta vajadzība pēc problēmas «saknes» atrašanas, un tādas pat varot būt vairākas: pirmkārt, uzņēmuma izmantotā kases aparāta (sistēmas) atbilstība prasībām; otrkārt, kas ir šī uzņēmuma sadarbības partneri, kāda ir to «biogrāfija», cik daudz šie partneri samaksājuši nodokļos un vai tie neatrodas nodokļu administrācijas ciešā uzmanības lokā; treškārt,kāda ir pašas SIA Veiksmes studijas «dzīve», cik daudz uzņēmums samaksājis nodokļos (2017.g. – 49,87 tūkst eiro pēc SIA Lursoft datu bāzē esošās informācijas), cik liels bijis tā neto apgrozījums (2017.g.- 2,82 milj. eiro pēc SIA Lursoft datu bāzē esošās informācijas), no kā pircis un kam pārdevis preces, vai viņam pašam vai darījumu partneriem nav kāds jautājums PVN kontekstā; ceturtkārt, paša uzņēmuma īpašnieka biogrāfija, darbība; piektkārt, cilvēciska nesaprašanās (nepatika) starp uzņēmuma saimnieku un nodokļu administrācijas personālu. Vēl problēmas sakne varot būt no visiem minētajiem faktoriem savdabīgs kokteilis. Bez tam izsaknēja secinājums, ka diez vai šodien nodokļu administrācija lietotu tik drastiskus paņēmienus kā konta bloķēšana, ja tam nebūtu kaut kāda nopietna pamata. Par to, ka kaut kāda problēma ir, liecinot arī tas, ka uzņēmumam jau ir viens nodokļu administrācijas audits, kurš nav pabeigts, un iespējams, ka tieši tas ir arī pamats nodokļu maksātāja konta bloķēšanai, lai nodrošinātos pret iespēju, ka uzrēķinu uzņēmums nespēs samaksāt. Aptaujātie pauda cerību, ka visus punktus savās vietās saliks tiesa, ja vien tāda būs.