Nedeklarētās darba algas īpatsvars pērn valstī komercsektorā bija 21,6% un salīdzinot ar 2015.gadu tas ir samazinājies par 1,1 procentpunktu, šodien žurnālistiem sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu administrēšanas risku vadības daļas vadītāja Natālija Fiļipoviča.
Papildināts viss teksts
Savukārt mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksāšanas režīmā šis īpatsvars pērn bija 28%. Salīdzinot ar 2015.gadu, nedeklarēto darba algas ienākumu īpatsvars ir samazinājies par 3,2 procentpunktiem.
Fiļipoviča norādīja, ka naudas izteiksmē pērn vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā aplokšņu algās tika izmaksāti aptuveni 940 miljoni eiro, bet MUN režīmā - aptuveni 17 miljoni eiro. «Papildus vēl ir jārēķina nedeklarētās sociālās iemaksas aptuveni 438 miljonu eiro apmērā un nedeklarētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis 223 miljonu eiro apmērā,» skaidroja Fiļipoviča.
Viņa piebilda, ka kopumā aplokšņu algas valstī saņem aptuveni 200 000 nodarbinātie. Aploksnē parasti tiek maksāti 20-50% no kopējā atalgojuma, vidēji tie ir 30% no atalgojuma.
Nozares, kurās ir lielākais aplokšņu algu īpatsvars ir tirdzniecības un būvniecības nozares vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā, MUN režīmā absolūts rekordists ir programmēšanas nozare.
VID izpēte liecina, ka, piemēram, ēku būvniecības nozarē aplokšņu algu īpatsvars ir 26%, specializētajos būvdarbos - 30,7%, operācijās ar nekustamo īpašumu - 31,9%, mazumtirdzniecībā - 23,8%, automobiļu un motociklu vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā - 29%, sauszemes transportā - 27,9%.
Saskaņā ar VID datiem, 2015.gadā profesijas, kurās visbiežāk tika konstatēti aplokšņu algu saņēmēji, bija: valdes loceklis - 24 138 darba ņēmēji, mazumtirdzniecības veikala pārdevējs - 16 663 darba ņēmēji, kravas automobiļa vadītājs - 13 905 darba ņēmēji, valdes priekšsēdētājs - 7868 darba ņēmēji.
Fiļipoviča norādīja, ka tas ir mīts, ka visi uzņēmēji cenšas maksāt algas aploksnēs. Vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā 25% darbavietu ir identificēts aplokšņu algu maksāšanas risks, bet MUN režīmā tādi ir 19% darbavietu.
VID veiktā izpēte liecina, ka starp darba ņēmējiem lielākā aplokšņu algas saņemšanas riska grupa ir darbinieki pirmspensijas vecumā. Fiļipoviča arī norādīja, ka aplokšņu algu saņēmēji nedzīvo labāk par tiem darba ņēmējiem, kas visu atalgojumu saņem godīgi.
«Ieguvēji no aplokšņu algām ir tikai aptuveni 25% no to saņēmējiem - tie ir uzņēmumu vadītāji. Savukārt darbinieki, kas saņem aplokšņu algas, nedzīvo labāk un apdraud savas vecumdienas,» sacīja Fiļipoviča.
VID ģenerāldirektora vietniece nodokļu jomā Dace Pelēkā norādīja, ka VID nozaru analītiskos apskatus gatavojis kopš 2013.gada un analītiskās kapacitātes stiprināšana ir viena no VID prioritātēm, kas ļauj pilnveidot preventīvo darbu.
«Iepriekš nodokļu plaisu rēķinājām ar makroekonomiskām metodēm, bet tagad nodokļu plaisas aprēķini tiek personificēti pa uzņēmumiem un nozarēm, lai saprastu, kādi tieši uzņēmumi nemaksā nodokļus un ko varētu darīt, lai šo nomaksu veicinātu,» sacīja Pelēkā.
Viņa norādīja, ka VID rīcībā ir ļoti plašs un daudzveidīgs datu kopums, kas ļauj identificēt nodokļu maksātājus, kas izmaksā aplokšņu algas.
«Pielietojot arvien modernākās analīzes metodes, VID ir pievērsies padziļinātai nodokļu nemaksāšanas problēmas izpētei kas nākotnē ļaus formulēt uz nodokļu maksātāju uzvedības modeļiem balstītas programmas efektīvākai nodokļu nemaksāšanas mazināšanai. Šis un arī citi VID veiktie un nākotnē plānotie pētījumi ir nopietns signāls tam, ka ir pēdējais laiks atteikties no ilūzijas, ka neviens nekad neuzzinās par tiem, kas maksā vai saņem algas aploksnēs,» piebilda Pelēkā.
Turpmāk VID plāno publicēt arī nodokļu plaisu kopējo apmēru un to attīstības dinamiku, nedeklarēto ienākumu saņēmēju demogrāfisko un ekonomiskais profilu u.c. Šogad VID sadarbībā ar Pasaules Bankas ekspertiem ir uzsācis arī projektu uzņēmumu ienākuma nodokļa kopējās plaisas novērtēšanai un pievienotās vērtības nodokļa plaisas novērtēšanai sadalījumā pa nozarēm. Šo pētījumu rezultāti ir gaidāmi 2018.gada beigās.
