Lielākās mūsu valsts vietējās bankas – Rietumu Bankas – valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja ir pārliecināta, ka bāzes procentu likmju paaugstināšana dod Latvijas ekonomikai daudz lielāku sitienu nekā citām Eiropas valstīm, ka ir jāsamazina vai pat jābeidz skaidras naudas norēķini un ka tomēr ir iespējams pelnīt un attīstīties arī laikā, kad kopējā ekonomikas izaugsme ir gandrīz apstājusies.
Šajās un citās domās viņa padalījās intervijā Dienas Biznesam.
Kas ir lielākās banku problēmas šobrīd Latvijā?
Banku sektoru lielā mērā ietekmē tas pats, kas ekonomiku kopumā: darbaspēka trūkums, inflācija, augstas procentu likmes, birokrātiskais slogs. Jo, tēlaini runājot, bankās atspoguļojas visas to klientu problēmas. Kopumā Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumus šobrīd ietekmē vienlaicīgi daudzi izaicinājumi – līdzīgi, kā tas ir citviet Eiropā. Tomēr Latvijā diemžēl ir arī specifiskas, tieši mūsu tautsaimniecībai raksturīgas problēmas, piemēram, augstas procentu likmes, kuras mēs nevaram ietekmēt, jo monetārā politika tiek veidota Eiropas līmenī. Bet realitātē dažādas valstis tā ietekmē dažādi un tieši Latviju – ļoti negatīvi, jo mūsu valstī vairums kredītu tika izsniegti ar mainīgo likmi. Piemēram, pēc Eiropas Centrālās bankas statistikas Latvijā ar mainīgajām likmēm izsniegts ap 90% visu hipotekāro kredītu, savukārt Spānijā – 25%, Vācijā – 16%, Beļģijā – 8%, Francijā – 3,5%, tātad visiem pārējiem kredītiem ir fiksēta likme. Ko tas nozīmē? Kredītņēmējiem ar fiksētu likmi nav maksājumu pieauguma, bet tiem, kuriem likme ir mainīga, tie ir būtiski palielinājušies. Rezultātā uz mūsu uzņēmumiem gulstas liels slogs, viņu ieņēmumi samazinās, viņi neiesaistās jaunos projektos, un netiek radīta jauna ekonomiskā vērtība.
Bet bāzes likmes tiek celtas ar mērķi bremzēt inflāciju…
Jā, teorētiski tas tā ir, bet atkal situācija tieši Latvijā ir negatīva. Inflācija mūsu valstī bija un joprojām ir ļoti augsta, un uzskatu, ka tā būtu jāaptur ar citiem instrumentiem. Francija bremzēja cenu pieaugumu pārtikas produktiem, Vācija subsidē sabiedrisko transportu – šie ir labi piemēri, lai līdzīgus pasākumus īstenotu arī Latvijā.
Turklāt, pieaugot inflācijai, līdzās ar darbinieku trūkumu ekonomikā veidojas bīstama situācija, kad nemitīga cenu un algu palielināšana pārvēršas par apburto apli. Tas ir bīstami ekonomikai, un es uzskatu, ka arī Latvijā situācijas sakārtošanā būtu vērts iesaistīties valstij.
Jā, šobrīd inflācija sāk samazināties, un tas pats gaidāms tuvākajos mēnešos. Bet problēma ir tā, ka Latvija no šī inflācijas cikla var iziet ar būtiski augstākām izmaksām, proti, cenu un izdevumu līmenis būs cēlies, bet produktivitāte – nē. Tas nozīmētu visas valsts ekonomikas konkurētspējas samazinājumu, kas savukārt radītu grūtības eksporta sektoram. Uzskatu, ka ir vērts rīkoties, negaidot, kad inflācija beigsies ārējo faktoru ietekmē.
Daudz tiek runāts par nepieciešamību aktīvāk kreditēt, un faktiski visas bankas Latvijā runā par saviem nodomiem kreditēt tieši uzņēmumus. Vai tas vispār ir iespējams, un, ja jā, vai visām bankām pietiek vietas šādā konkurencē?
Gūt panākumus iespējams arī periodos, kad situācija ekonomikā nav spoža, jo izaugsme joprojām ir – tikai tā ir jāspēj atrast un izprast. Bet tas neapšaubāmi ir grūtāk un izdodas ne visiem. Bankām ir jāiedziļinās situācijā konkrētajās nozarēs, kur strādā viņu klienti. Ir jāsaprot, kādiem projektiem ir labas izredzes, jāspēj izvērtēt klientu biznesa nianses, jāspēj pareizi novērtēt risks. Standartizētas, vieglas peļņas laiks vismaz šobrīd ir beidzies. Šodien daudz vairāk nekā ekonomikas uzplaukuma brīžos bankām ir jāliek lietā uzkrātais kapitāls un zināšanas, un viņu spēja to darīt ir būtisks faktors, kas noteiks tautsaimniecības attīstību. Īsā atbilde ir vienkārša – veiksmīgi uzņēmumi Latvijā ir, un tiem ir vajadzīgi kredīti, bet to nav pārāk daudz, un tie ir īpaši – standartizēta pieeja tiem vairs neder, un bankai ir jāspēj piedāvāt padziļinātu biznesa izpratni.
DB bija apkopojis interesantu informāciju gan par mājokļiem, gan uzņēmumiem izsniegto kredītu apmēru Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Mūsu valsts būtiski atpaliek no kaimiņiem. Kāpēc tas tā ir?
Uzņēmumu un mājokļu kreditēšanā pastāv dažādas problēmas. Ja runājam par uzņēmumiem – mēs te situāciju izprotam ļoti labi, jo daudzus gadus aktīvi finansējam Latvijas biznesu. Viena no būtiskām problēmām, kas kavē attīstību, ir darbaspēka trūkums, kas jūtams visur - no ražošanas līdz finanšu jomai. Kāds varbūt gribētu ražot un darīt vairāk, bet nepietiek darbaspēka. Daudzi uzņēmumi kreditētos vairāk un attīstītos ātrāk, ja tiem būtu vairāk darbinieku. Esmu pārliecināta, ka šo situāciju nepieciešams mainīt, izstrādājot kompleksu programmu valsts līmenī.
Cits negatīvs faktors ir birokrātisks slogs, kas Latvija ir lielāks nekā kaimiņos – tas nevienam nav jaunums. Lai stimulētu uzņēmējdarbību un attiecīgi arī kreditēšanu, nepieciešams ne tikai to mazināt, bet arī aktīvāk iesaistīties biznesa atbalstā pašvaldību līmenī. Ja mēs vēlamies veidot attīstītu valsti, nav jābūt vienaldzīgiem, jo tieši efektīvs un ražīgs bizness ir tās pamatā. Savukārt mājokļu kreditēšanā joprojām ir jūtamas 2008. gada krīzes atskaņas, no tās visvairāk cieta Latvija. Tā atstāja negatīvu iespaidu gan uz bankām, kas līdz šim gremo neatmaksātos kredītus, gan uz iedzīvotājiem, daļa no kuriem zaudēja īpašumus un vairs nevēlas ņemt kredītus. Izklausās paradoksāli, bet šajā pašā laikā ir diezgan daudz uzņēmumu, kuri attīsta dzīvojamo fondu Latvijā, un pieprasījums pēc tā ir – tas nozīmē, ka mājokļu kreditēšanas tirgus pašreiz ir segmentēts.
No citas puses, varbūt pēc šādām šķērēm mums ir lielāks potenciāls?
Tā arī mēdz būt. Es nepārspīlēju, šobrīd mūsu bankā ir rinda pēc korporatīvajiem kredītiem – klienti nāk gan ar jauniem projektiem, gan ar priekšlikumiem refinansēt viņu saistības no citām bankām.
Kāpēc tā notiek?
Mēs varam izsniegt lielus kredītus – to var darīt tikai liela banka ar būtisku kapitālu, un mūsu valstī objektīvi tādu nav daudz. Otrs noteicošais faktors ir bankas kreditēšanas politika – cik tā ir standartizēta vai, gluži otrādi, elastīga. Pieļauju, ka mūsu kā vietējās bankas lēmumi, kuri tiek pieņemti tepat Latvijā, zinot un izvērtējot visas nianses, konkrētam biznesa projektam var būt labvēlīgi. Tomēr gribu akcentēt, ka izsniegto kredītu apjoms nav pašmērķis. Uzņēmumam nav mērķis palikt vairāk parādā, un bankai arī nav mērķis izsniegt pēc iespējas vairāk naudas. Īstais mērķis ir gūt peļņu, kas nes labumu gan abām pusēm, gan plašāk sabiedrībai.
Šāds pieprasījums pēc kredītiem liecina, ka ir idejas!
Jā, idejas ir. Diemžēl dažreiz gadās arī tā, ka ir laba ideja, bet trūkst reālu aprēķinu, konkrēta rīcības plāna un dokumentācijas. Šie, protams, ir šķēršļi kredīta izsniegšanai. Tomēr iesaku uzņēmējiem griezties bankā arī tad, kad kādi trūkumi pastāv, jo dažreiz bankā var saņemt labu padomu vai atrast citu finansējuma risinājumu. Mēs, piemēram, varam piedāvāt sarežģītus risinājumus, investīcijas kapitālā – izsniegt kredītu, iegūt daļas, palīdzēt uzņēmumam attīstīties un tad kādā brīdī no šī biznesa iziet. Varam izsniegt tikpat lielus kredītus kā ārzemju kapitāla bankas, piemēram, 30 vai 50 miljonus eiro, turklāt katru projektu vērtējam, ņemot vērā konkrētā uzņēmuma darba specifiku.
Vai uzskatāt, ka Lietuvas un Igaunijas uzņēmējiem ir lielāka riska apetīte, ja salīdzina ar Latvijas uzņēmējiem?
Daudzi Igaunijas un Lietuvas uzņēmumi strādā Latvijā, bet pretējo piemēru, kad Latvijas uzņēmumi strādātu šajās valstīs, ir maz. Tāpēc jā - tā varētu teikt.
Un tomēr kādās nozarēs arī šajos apstākļos ir izaugsmes potenciāls?
Tās ir pirmām kārtām zaļā enerģija, pārtikas rūpniecība, ražošana, digitālās transformācijas un IT projekti, kā arī loģistika, mežsaimniecība un pareizi izvēlētie projekti nekustamā īpašuma jomā – gan dzīvojamā, gan komerciālā segmentā. Piemēram, mēs tikko izsniedzām 25 miljonu eiro kredītu uzņēmumam, kas strādā viesnīcu nekustamo īpašumu attīstības jomā, 48 miljonus eiro vēl vienam uzņēmumam komerciālā nekustamā īpašuma jomā. Tas ir labs piemērs, kā nekustamā īpašuma segments spēj radīt regulāru, paredzamu naudas plūsmu, kas attiecīgi tad spēj finansēt tālāku izaugsmi.
Mēs kā banka esam iesaistīti zaļās enerģijas projektos jau vairāk nekā 10 gadus, pašlaik attīstām vienu no lielākajiem Latvijas saules paneļu parkiem. Nesen piešķīrām finansējumu zivju ražošanas rūpnīcai Liepājā, mums ir arī citi lieli klienti šajā jomā. Strādājam ar rūpniecības preču ražotājiem.
Kā bankas un konkrēti Rietumu Banku ietekmē konkurence ar tiešsaistes finanšu platformām? Kā bankām jāmainās?
Šobrīd būtisks moments ir tas, ka finanšu platformas ir regulētas mazāk nekā bankas, līdz ar to tās var veikt operācijas, kuras bankas nevar atļauties. Bet tas ir tikai laika jautājums. Tie fintech uzņēmumi, kuri ielūkojas nākotnē, jau cenšas saņemt licenci. Domāju, ka ar laiku bankas pārņems vairumu šo uzņēmumu vai šie uzņēmumi kļūs par bankām – tādā zemākas regulācijas pelēkajā zonā nopietni uzņēmumi ilgi nepaliks. Neapšaubāmi fintech rada bankām inovāciju stimulu, arī mēs to esam uzķēruši, un tas ir labi, jo veicina progresu. Tomēr mūsu banka ar finanšu platformām nekonkurē – mēs strādājam savā jomā, ar lieliem un vidējiem uzņēmumiem, kurus šādas platformas neapkalpo.
Pēdējā laikā arvien vairāk runā par ilgtspējas jeb ESG (Environmental, Social and Corporate Governance) principu ieviešanu, tajā skaitā banku darbībā. Vai tas notiek pie jums, vai izvirzāt šādas prasības klientiem?
Uzskatu, ka ESG ir būtisks virziens. Pati esmu pabeigusi Kembridžas Universitātes kursus par ESG – var teikt, ka tā ir mana sirdslieta, personīgi pielieku visas pūles, lai īstenotu šos principus praksē. Daudz ko šajā ziņā jau esam izdarījuši, un ESG ir svarīgs elements bankas dienaskārtībā. Uz mūsu ēkas atrodas saules paneļi, mēs paši ģenerējam zaļo enerģiju, mēs atsakāmies no plastmasas un veidojam videi draudzīgus ikdienas paradumus, mūsu darbinieki iziet attiecīgas apmācības. Tāpat mums ir svarīgi sociālās atbildības un pārvaldības ESG aspekti.
Mūsu labdarības fonds – Nākotnes Atbalsta fonds – iesaistās ļoti daudzos projektos, kas ir saistīti ar bērnu attīstību, fiziskām aktivitātēm, izglītību, veselības aprūpi, kultūru. Kopš kara sākuma atbalstām Ukrainas bēgļus un kopienu Latvijā, arī manā personīgajā īpašumā dzīvo Ukrainas bēgļi. Attiecībā uz pārvaldi mums jau ilgus gadus ir rietumnieciska pieeja, dzimumu līdztiesība. Runājot par klientiem – jā, mēs vērtējam potenciālos kreditēšanas projektus arī no ESG viedokļa. Jau tagad gandrīz 40% no mūsu portfeļa ir zaļie kredīti – domāju, ka uz kopējā fona tas ir ļoti labs rādītājs. Ir svarīgi saprast, ka regulējums te kļūs arvien stingrāks, tāpēc ir vērts rīkoties proaktīvi.
Kas, jūsuprāt, jādara, lai veicinātu Latvijas ekonomikas izaugsmi un investīciju piesaisti? Kas varbūt tiek darīts nepareizi?
Pirmkārt, ir jāapzinās, ka nopietna loma ekonomikas attīstībā ir valsts pozīcijai un rīcībai. Nepieciešama pirmām kārtām valsts ekonomikas attīstības pamatideja. Ar ko Latvija ir labāka par citām valstīm? Mums ir ļoti skaista zeme, mums ir talantīgi cilvēki un labs klimats. Mums jādefinē, uz ko mēs, Latvija, plānojam balstīt savu ekonomikas politiku, un attiecīgi jārīkojas.
Otrkārt, ir jābūt skaidrai un maksimāli viennozīmīgai likumdošanai, it sevišķi nodokļu likumdošanai, jo uzņēmējiem ir jākoncentrējas uz biznesa attīstību, nevis jātērē enerģija un laiks šo lietu interpretācijas mēģinājumiem. Viss tas beigās veicinātu mūsu valsts konkurētspēju un rezultātā – visas sabiedrības labklājības pieaugumu.
Treškārt, ja runājam par ilgtermiņa mērķiem, tad, ja mēs vēlamies reālu izaugsmi, jābūt uzsvaram uz izglītību.
Ceturtkārt, būtiski, lai valsts iestādēs maksimāli atbalstītu biznesu arī tā ikdienas gaitās. Te ir daudz kas jau izdarīts, bet situāciju ir jāturpina uzlabot. Varu teikt no pieredzes: strādājot ar korporatīvajiem klientiem, sanāk iedziļināties viņu problēmās, kuras joprojām rodas dažādu iemeslu dēļ – no regulācijas līdz konkrētu būvatļauju izsniegšanai.
Un vēl viens būtisks aspekts – ir jāmazina ēnu ekonomika, jo, neskatoties uz visu pastāvošo likumdošanu un regulāciju, faktiski Latvijā ir ļoti liela ēnu ekonomikas daļa. Tāpēc es, piemēram, strikti iestājos par skaidras naudas norēķinu iespēju turpmāku samazināšanu. Skaidras naudas aprite ir tas, kas lielā mērā ēnu ekonomiku padara par iespējamu. Domāju, ka vēl mūsu dzīves laikā attīstītākās valstis pāries uz bezskaidras naudas ekonomiku pilnībā, un kāpēc lai Latvija nerādītu piemēru citiem? Tādas pārmaiņas būtu sarežģītas, bet tas ir iespējams.
Kā zināms, Rietumu Banka ir starp tām bankām, kuras ilgi strādāja austrumu tirgos, bet tagad jūsu stratēģija ir virzīta uz vietējo tirgu. Kā izdodas pārorientēties, ņemot vērā, ka šis tirgus jau ir sadalīts?
Mūsu darbības transformācija ar uzsvaru uz vietējo tirgu ir sākusies jau kādus piecus gadus iepriekš, bet arī pirms tam gandrīz puse no mūsu kredītportfeļa bija Baltijas aizdevumi. Vienmēr esam fokusējušies uz vidējo un lielo uzņēmumu apkalpošanu, un šajā nišā mūs labi zināja. Tā ka šis process norisinājās visai dabiski, un šodien varu pilnīgi skaidri teikt, ka esam banka pirmām kārtām Latvijas biznesam. Daudz strādājam arī citās Eiropas valstīs – Lietuvā, Igaunijā, Lielbritānijā un Īrijā, šie tirgi mums ir labi zināmi.
Rietumu Banka, tāpat kā citas bankas Latvijā, saskārās ar tā saucamo nozares kapitālo remontu. Kā ar to veicās jūsu bankai?
Transformācija ir noslēgusies jau kādu laiku iepriekš. Faktiski tas Latvijas banku sektors, kāds tas ir šobrīd, kardināli atšķiras no tā, kāds tas bija vēl tikai pirms pieciem vai septiņiem gadiem. Visi starptautiskie partneri redz, ka gan Latvijas finanšu sektors, gan konkrēti Rietumu Banka ir transformējusies darbam pasaules tirgus jaunajā realitātē. Mūsu darba procesi notiek saskaņā ar labākās prakses standartiem. Piemēram, pagājušā gada rudenī es uzstājos ACAMS (Association of Certified Anti-Money Laundering Specialists) forumā Ņujorkā, kas veltīts finanšu noziegumu risku novēršanai. Bija prieks tur no vietējiem regulatoriem un partneriem dzirdēt, ka Latvija daudzos aspektos jau ir ne tikai labā līmenī, bet vēl jo vairāk – tā bieži vien ir priekšā pārejai pasaulei. To redz un novērtē konsultanti, auditori, tirgus uzraugi, citas bankas. Latvijas banku sektors transformācijas ietekmē kļuva mazāks, taču tas ir ilgtspējīgs un ar skaidru attīstības perspektīvu, kas ļoti lielā mērā būs cieši saistīta ar Latvijas un Baltijas ekonomiku izaugsmi. Tas ir labi.