Jaunākais izdevums

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Lielais četrinieks vai piecinieks?

Lai arī termins Lielais četrinieks, runājot par Latvijas komercbankām, ir tuvāks baņķieru folklorai, tam ir pamatīgs segums un to vismaz ikdienas sarunās lieto arī zināmi ekonomisti un finansisti. SwedBank, SEB Banka, banka Citadele un Luminor banka veido 86% no iekšzemes kredītportfeļa un 84% no visiem banku aktīviem Latvijā. Visas par lielajām dēvētās bankas ir nozīmīgas bankas vai ārvalstu banku filiāles (Luminor banka) un atrodas tiešā Eiropas Centrālās bankas uzraudzībā. Dienas Biznesa pieminētā Rietumu Banka gan atpaliek no Lielā četrinieka bankām, tomēr ir lielākā no atlikušajām Latvijas bankām pēc aktīvu lieluma. Tās aktīvi, 2023. gada trešo ceturksni noslēdzot, veido 5,19% no visiem banku aktīviem un 3,54% no visiem izsniegtajiem kredītiem.

Proti, kļūdas nav, lietojot terminu Lielais piecinieks, jo šīs bankas iespējas kreditēšanā sāk līdzināties Lielā četrinieka banku iespējām. Saprotams, ka vārdkopu neizmanto plašāk, jo lielajām bankām tā runāt nav nekādas vajadzības, bet par mazajām saukto pārstāvjiem un ekspertiem var likties, ka pamats tam nav pietiekams un dalījuma robežu var novilkt arī zem miljarda. Piemēram, Rietumu Bankas tuvākais sekotājs pēc aktīvu apjoma BluOr Bank ar 2,86% no visiem aktīviem, kas ir vairāk nekā puse no Rietumu Bankas aktīvu lieluma, varētu teikt, ka tā ir otrā lielākā no mazajām bankām vai sestā vispār. Lai nenonāktu banālā spriedelēšanā par salīdzināmiem lielumiem, ir jālūko arī citi kritēriji, pēc kuriem vērtēt.

Vietējā kapitāla vai vietējās?

Ar vietējo kapitālu Latvijas uzņēmējdarbībā kopumā patiesībā ik gadus kļūst aizvien sliktāk. Uzņēmumus pārdod gan pilnībā, gan pa daļām. Tādēļ, dzirdot vārdu salikumu vietējās bankas, runājot par finanšu sektoru, gribas priecāties. Piemēram, pēc Signet Bank paziņojuma pērn par LPB Bank iegādi medijos parādās ziņa: “... šā gada 11. decembrī pabeigts darījums, kura ietvaros vietējā investīciju banka AS Signet Bank iegādājās AS LPB Bank.” Kā ir ar vārdkopas vietējās bankas lietojumu, vispirms jautājām Latvijas Bankai.

“Vietējā kapitāla bankas ir drīzāk pašu banku radīts un izmantots termins. Latvijas Banka uzraudzības vajadzībām izmanto normatīvajos aktos iekļautās definīcijas. Tostarp arī Eiropas Centrālās bankas Vienotā uzraudzības mehānisma terminos ir dalījums nozīmīgās bankas un mazāk nozīmīgās bankas,” norāda Latvijas Bankas speciāliste Dace Jansone.

Dienas Bizness, pētot tā saukto vietējo banku īpašniekus, guva apstiprinājumu tam, ka lielākā daļa kapitāla, vismaz 51%, pieder ar Latviju saistītām privātpersonām, lai arī starpposmā var apmaldīties, jo dažkārt investīciju fondi, kas iegulda naudu, ir ārvalstīs. Visticamāk, Latvijas Bankas piesardzība, neizmantojot dalījumu vietējās un ārzemju bankas, leksikā ir saistīta ar to, ka nav garantijas, vai rīt viss būs tāpat kā šodien, arī bankas vai to daļas tiek pārdotas. Piemēram, šobrīd tirdzniecībā ir Luminor banka, kas Latvijas regulatora izpratnē ir ārvalstu bankas filiāle.

Līdztekus Dienas Bizness secināja, ka vismaz šobrīd mazās bankas sevi var dēvēt par vietējām, un arī mēs, šo terminu lietojot, nekļūdāmies, tomēr mazo un vietējo, lielo un ārzemju banku dalījumā izmaiņas neapšaubāmi notiek, un ir arī citi kritēriji, kā raudzīties.

Nozīmīgais sešinieks

Lai arī ECB formulāros saka maznozīmīgās bankas un vietējās bankas, tas iznāk tikai saziņai presē. Dienas Bizness tomēr mēģināja izdibināt, vai kāda no mazajām un vietējām bankām nebūtu saucama par lielu vai vismaz nozīmīgu kādā no aspektiem. Arī Latvijas Banka norāda, ka bankas pašas sevi var ranžēt pēc sirds patikas, tomēr ES valstīs ir identificētas un atzītas sistēmiski nozīmīgās iestādes. Šo sistēmiski nozīmīgo banku sarakstā, kurām jānodrošina O-SII kapitāla rezerves norma, ir arī vietējās Rietumu Banka un BluOr Banka. Salīdzinājumam - Swedbank Latvijas Banka prasa 2% kapitāla nodrošinājumu, SEB Bank un bankai Citadele - 1,75% lielu kapitāla nodrošinājumu.

Rietumu Bankai prasība ir pēc 0,75% liela kapitāla nodrošinājuma, bet BluOr Bank ir jānodrošina 0,25%. Ja vien šādā drošības izpratnē ir vēlme runāt par Lielo piecinieku vai pat sešinieku, tad Latvijas Bankas noteiktie kritēriji dod šādu pamatu divām no mazākajām bankām un pat skaidri parāda arī katras bankas nozīmību, nosakot kapitāla nodrošinājuma procentu, izejot no tirgus drošības apsvērumiem. Šāds Latvijas Bankas lēmums par kapitāla nodrošinājumu ir pieņemts 2023. gada 18. decembrī. Kapitāla pietiekamības kritēriji uz visām bankām tiek attiecināti vienādi.

Kapitāla lielums ir noteicošais

Dace Jansone Dienas Biznesam atzina, ka banku kreditēšanas kapacitāte ir tieši saistīta ar to kapitāla apmēru. Proti, katram kredītam atbilstoši tā riska profilam tiek noteikts riska svars (procentos no kredīta summas), kas savukārt veido bāzi nepieciešamā kapitāla aprēķinam atbilstoši bankai noteiktajām prasībām. Vienkārši runājot, jo lielāks ir bankas kapitāls, jo lielāku kredītu banka var izsniegt atsevišķam klientam, un arī šajā aspektā Rietumu Banka ir tuvākais pretendents, ja grib pateikt Lielais piecinieks, par bankām runājot. BluOr Banka ir sestā pēc lieluma, un, lai arī šīs bankas amatpersonu retorikā medijos nav bijušas norādes uz vēlmi pozicionēt sevi kā piederīgu lielo banku grupai, skaitļi runā paši par sevi.

Pētot banku izsniegto kredītu apmērus un finansētos darījumus, ir redzams, ka Rietumu Banka strādā ar prāvākām summām nekā citas bankas ārpus Lielā četrinieka un būtībā konkurē šajā ziņā tieši ar Lielā četrinieka bankām, nevis ar mazākām vietējām bankām. Piemēram, Rietumu Banka izsniedz 48 miljonu eiro aizdevumu tirdzniecības centra Sāga īpašniekam – Riga Retail Par -, vai arī dod 40 miljonu kredītlīniju West Kredit, kas Latvijas mērogā ir ļoti būtiski skaitļi. Līdztekus jāteic, ka citas vietējās bankas saviem klientiem spēj palīdzēt dažādos veidos, ja kapitāla apjoms izrādās nepietiekams. Piemēram, Signet Bank specializācija ir investīciju piesaiste kapitāla tirgū, un, summējot piesaistīto un kreditēto kapitālu, viņu nodrošinātā jaunkapitāla summa klientiem veido 180 miljonus eiro, kas ir gana nozīmīgs skaitlis – līdzvērtīgs pusei no bankas aktīvu summas. Proti, banka ir nozīmīga vietējā kapitāla tirgū, lai arī ECB to ir ielikusi citā plauktā un dēvē par mazāk nozīmīgu.

Vietējo uzraugs ir Latvijā

Visbeidzot - kā ir ar banku uzraudzību? Vai viss ir līdzvērtīgi? LB norāda, ka 2014. gadā, Eiropas Centrālajai bankai izveidojot Vienoto uzraudzības mehānismu (VUM), tika radīta integrētā sistēma, kurā ietilpst gan pati ECB, gan valstu kompetentās iestādes, kas Latvijas gadījumā ir Latvijas Banka. Viens no VUM galvenajiem mērķiem ir nodrošināt konsekventu uzraudzību saskaņā ar vienotiem augsta līmeņa standartiem un prasībām bankām neatkarīgi no to statusa.

ECB tiešajā uzraudzībā ir nozīmīgās bankas visās eirozonas valstīs. Savukārt mazāk nozīmīgās pārrauga valstu kompetentās iestādes. VUM pamatregula nosaka kritērijus, kas skaidri definē banku nozīmīgumu un automātiski arī to pārrauga.

aprotams, ka Latvijas lielās bankas pārrauga ECB, bet tas nenozīmē, ka Latvijas Banka stāv maliņā. “Latvijas Banka, tāpat kā citas nacionālās uzraudzības iestādes citās valstīs, piedalās šo nozīmīgo banku uzraudzības procesā, deleģējot savus darbiniekus ECB VUM uzraudzības darbā,” norāda Dace Jansone. Mazāk nozīmīgo banku uzraudzību veic Latvijas Banka, no kā arī seko, ka, sakot vietējās bankas, patiesībā runa ir par tām bankām, kuras pārbauda vietējais uzraugs. Līdz ar to pat, ja pastāv iespēja kļūdīties par kapitāla sastāvu nākotnē, Latvijas Bankas uzraudzītās komercbankas noteikti var dēvēt par vietējām bankām, kas terminam piešķir otru nodrošinājumu.

Neatkarīgi no tā, kādi termini tiek lietoti saziņā, visām bankām tiek izmantota vienota uzraudzības pieeja – atbilstība vienotam regulējuma kopumam, uzraudzības principiem un praksei.

“Galvenās atšķirības mazāk nozīmīgo banku uzraudzībā ir tādas, ka nacionālās uzraudzības iestādes ir tieši atbildīgas par to ikdienas uzraudzību - patstāvīgi plāno un veic to uzraudzību, kā arī piemēro uzraudzības pasākumus un pieņem uzraudzības lēmumus. Vienlaikus par atsevišķiem procesiem, tādiem kā bankas licences piešķiršana, licences anulēšana, būtiskas līdzdalības iegūšana vai būtiskas līdzdalības palielināšana bankā, lēmumus neatkarīgi no bankas nozīmīguma statusa pieņem ECB,” Dienas Biznesam sacīja Dace Jansone.

Banku specializācija un uzrauga ietekme

Pēc 2018. gada notikumiem un ASV Finanšu ministrijas norādēm par naudas atmazgāšanu Latvijas bankās sākās pamatīgas izmaiņas banku sektorā, un jau 2019. gada sākuma palikušās Latvijas komercbankas, kuras iepriekš bija atļāvušās fokusēties uz ārvalstu klientu apkalpošanu, bija spiestas mainīties, jo ārvalstu klientu Latvijas bankās palika aizvien mazāk un šobrīd to ir pavisam maz. Līdz ar to var teikt, ka bankas Latvijā jau četrus gadus dzīvo visnotaļ sīvas konkurences apstākļos un katra pa savam ir liela. Lai arī mums ir Lielais četrinieks, kuram pieder 86% no tirgus daļas, pārējās bankas cīnās par savu vietu, un ir pat prieks, ka kādai no vietējām bankām ir argumenti pretenzijām uz piekto vietu lielo banku sarakstā.

“Konkurence ir redzama tirgus segmentu sadalē, kur katra banka cenšas atrast savu nišu un specializēties. Bankas pēc 2019. gada mainīja savus biznesa modeļus. Daļai komercbanku tas salīdzinoši sekmīgi ir izdevies, tomēr ievērojamākam progresam nepieciešams ilgāks laiks. Jāņem vērā, kāda ir katras bankas tirgus niša, attīstības stratēģija, produkti un to nosacījumi, akcionāru struktūra, ambīcijas attīstībai un spēja tās īstenot primāri kapitāla pietiekamības izteiksmē. Kopumā Latvijas banku sektors joprojām piedzīvo transformāciju. Atsevišķas bankas apvienojas, kas kopumā ir pozitīvi vērtējams solis, jo pieaug apjomi un konkurētspēja,” tā LB speciāliste.

Nenoliedzami, ka pēdējo piecu gadu periodā komercbanku uzrauga ietekme ir bijusi daudz lielāka nekā jebkad iepriekš un bankas arī tikušas sodītas, turklāt sodus dažādām bankām uzliek dažādi regulatori. Piemēram, tā sauktās skandināvu bankas darbojas pēc sava mehānisma un dividendes maksā Zviedrijā. Dividenžu apmēri skaitāmi simtos miljonu eiro, un arī Zviedrijas uzrauga sodi atbilst banku izmēram. Sodus bankas var saņemt dažādās valstīs, un Latvijā tie ir salīdzinoši nelieli, jo vietējo banku izmērs ir neliels. Sīkāk par sodiem nākamajā publikācijā.

Ar ko filiāle atšķiras?

Latvijā ir ne tikai mazas un lielas bankas ar atšķirīgu nozīmību tirgū, bet arī ārvalstu banku filiāles. Piemēram, viena no Latvijas lielajām bankām - Luminor banka - Latvijas Bankas statistikā tiek likta kopā ar vēl citām trim ārzemju banku filiālēm, un daži dati par to nav pieejami, lai arī tos iespējams iegūt atsevišķi. Tā arī Dienas Bizness ir rīkojies un rīkosies, veidojot izdevumu TOP500. Interesanti ir, kas pēc būtības mainās, ja ārvalstu banka Latvijā atver filiāli, nevis tur nodalītu struktūru?

“ES ir vienots banku regulējums, kas nostiprina gan pakalpojumu sniegšanas brīvību, gan paredz dažādas darbības formas – reģistrēt sabiedrību, meitas banku, filiāli vai darbību bez fiziskas klātbūtnes. Nevienu no izvēlēm nacionāli nevar ierobežot,” Dienas Biznesam norādīja Dace Jansone, piebilstot, ka ES regulējums paredz vienveidīgu uzraudzības ietvaru neatkarīgi no reģistrācijas vietas, turklāt, darbojoties konkrētā teritorijā, visiem pakalpojumu sniedzējiem jāievēro vienādas pakalpojumu sniegšanas prasības, kas katrā dalībvalstī ir izvirzītas. Tā kā dalībvalstu filiāles nesniedz publiskos pārskatus, filiāļu dati Latvijas Bankas interneta vietnē tiek publicēti apkopotā veidā, izmantojot uzraudzības finanšu pārskatus.

Dace Jansone apstiprināja, ka Luminor pēc filiāļu datiem veido lielāko daļu no filiāļu tirgus daļas, bet plašāka informācija par darbības rādītājiem atrodama kredītiestādes finanšu pārskatā. Pēc būtības atšķirību darbībā un uzraudzībā filiālei no uz vietas reģistrētas sabiedrības nav, vienīgi dati ir pieejami citādi. Filiāļu gadījumā mazāka ir Latvijas uzrauga pieņemto lēmumu ietekme, jo pamatā uzraudzība un politika tiek noteikta mātes bankas valstī un ECB, ja tā ir nozīmīgas bankas filiāle. “Kopumā tas drīzāk ir jautājums par investīcijām, nodokļiem, kredītiestādes politikas un darbības stratēģijas virzību un vadības komandas izvēli,” secina Dace Jansone.

Te arī parādās Latvijas Bankas piesardzības, izmantojot dažādus terminus, iemesls. Luminor bankas pārdošana varētu noslēgties jau šogad. ASV investīciju kompānija Blackstone gatavojas pārdot Baltijas valstīs strādājošo banku Luminor Bank, un, līdzko tas notiek, ir iespējamas dažādas izmaiņas lietotajos terminos par banku. Piemēram, jaunais īpašnieks var nolemt filiāles reģistrēt kā meitasbankas katrā no Baltijas valstīm. Var pēkšņi izrādīties, ka tā ir kļuvusi par Latvijas vietējo banku, lai arī versija ir maz ticama. Proti, oficiālām iestādēm ērtāk ir pieturēties pie neitrāla banku dalījuma, jo sevišķi, ja atbildība par to ir uz ECB pleciem, bet mēs paši, cenšoties sekot līdzi laikam, varam lietot arī terminus vietējā banka, ārvalstu banka, filiāle un citus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas gāzes valdes locekļi kopā ar Rietumu banku plāno izpirkt visas uzņēmuma akcijas

LETA, 05.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs AS "Latvijas gāzes" (LG) valdes locekļi kopā ar "Rietumu banku" plāno izpirkt visas uzņēmuma akcijas, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Jau ziņots, ka LG valdes locekļu Aigara Kalvīša, Elitas Dreimanes un Egīla Lapsaļa izveidotā speciāla mērķa sabiedrība "Energy Investments" novembra beigās iegādājās 28,97% LG akciju no Luksemburgas investīciju fonda "Marguerite Gas II".

Tagad "Energy Investments" turpina vadības izpirkuma procesu ("management buy-out" jeb MBO), un ir panākta vienošanās ar līdzšinējo MBO procesa finansētāju - AS "Rietumu banka" - par turpmākajiem soļiem.

Lai gūtu līdzekļus nākamajiem akciju iegādes posmiem, "Energy Investments" MBO projekta finansēšanas ietvaros ir atsavinājusi ar atpakaļpirkuma tiesībām "Rietumu bankai" kā finansētājam vadības izpirkuma pirmajā posmā iegādātās 28,97% LG akcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban Valsts drošības dienests (VDD) nav konstatējis starptautisko sankciju pārkāpšanu vai pārkāpšanas mēģinājumu saistībā ar AS "Latvijas gāze" (LG) valdes plāniem izpirkt uzņēmuma akcijas, aģentūrai LETA atzina dienestā.

Ņemot vērā, ka starp LG akcionāriem ir Krievijas uzņēmums "Gazprom", VDD atbilstoši savai kompetencei pievērsīs uzmanību, lai uzņēmuma akciju iegāde norisinās, ievērojot Latvijā spēkā esošos normatīvos aktus un starptautiskās pret Krieviju noteiktās sankcijas, norādīja dienestā.

Patlaban VDD konkrētajā gadījumā nav konstatējis starptautisko sankciju pārkāpšanu vai pārkāpšanas mēģinājumu.

Jau ziņots, ka trīs LG valdes locekļi kopā ar "Rietumu banku" plāno izpirkt visas uzņēmuma akcijas. LG valdes locekļu Aigara Kalvīša, Elitas Dreimanes un Egīla Lapseļa izveidotā speciāla mērķa sabiedrība "Energy Investments" novembra beigās iegādājās 28,97% LG akciju no Luksemburgas investīciju fonda "Marguerite Gas II".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektorā nākamgad turpināsies konsolidācija, aģentūrai LETA atzina "Rietumu bankas" valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja.

Viņa norādīja, ka 2023.gads iezīmēja izmaiņas Latvijas banku sektorā, kuras ir skaidrojamas gan ar konkrēto banku stratēģiju, gan ar objektīviem ārējiem faktoriem. "Mainoties daudzu banku biznesa modeļiem un atsakoties no ārzemju tirgiem, bankas koncentrē darbību uz vietējo tirgu, kas palielina konkurenci starp kredītiestādēm, it īpaši biznesa klientu segmentā," teica Buraja.

Tāpat "Rietumu bankas" valdes priekšsēdētāja minēja, ka Latvijā turpina dominēt bankas ar ārzemju kapitālu.

"Banku kapitāla lielums tieši ietekmē to, cik lielus projektus konkrētā kredītiestāde var finansēt. Šajā situācijā biznesa klientiem, kuri vēlas piesaistīt resursus vērienīgu projektu realizācijai, ir jāizvēlas partneri starp kredītiestādēm, kuras ir spējīgas finansēt liela mēroga projektus, un šādu partneru Latvijas tirgū objektīvi nav daudz. Tajā pašā laikā pieprasījums pēc lielu projektu finansēšanas no uzņēmumu puses ir augsts," teica Buraja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākās mūsu valsts vietējās bankas – Rietumu Bankas – valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja ir pārliecināta, ka bāzes procentu likmju paaugstināšana dod Latvijas ekonomikai daudz lielāku sitienu nekā citām Eiropas valstīm, ka ir jāsamazina vai pat jābeidz skaidras naudas norēķini un ka tomēr ir iespējams pelnīt un attīstīties arī laikā, kad kopējā ekonomikas izaugsme ir gandrīz apstājusies.

Šajās un citās domās viņa padalījās intervijā Dienas Biznesam.

Kas ir lielākās banku problēmas šobrīd Latvijā?

Banku sektoru lielā mērā ietekmē tas pats, kas ekonomiku kopumā: darbaspēka trūkums, inflācija, augstas procentu likmes, birokrātiskais slogs. Jo, tēlaini runājot, bankās atspoguļojas visas to klientu problēmas. Kopumā Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumus šobrīd ietekmē vienlaicīgi daudzi izaicinājumi – līdzīgi, kā tas ir citviet Eiropā. Tomēr Latvijā diemžēl ir arī specifiskas, tieši mūsu tautsaimniecībai raksturīgas problēmas, piemēram, augstas procentu likmes, kuras mēs nevaram ietekmēt, jo monetārā politika tiek veidota Eiropas līmenī. Bet realitātē dažādas valstis tā ietekmē dažādi un tieši Latviju – ļoti negatīvi, jo mūsu valstī vairums kredītu tika izsniegti ar mainīgo likmi. Piemēram, pēc Eiropas Centrālās bankas statistikas Latvijā ar mainīgajām likmēm izsniegts ap 90% visu hipotekāro kredītu, savukārt Spānijā – 25%, Vācijā – 16%, Beļģijā – 8%, Francijā – 3,5%, tātad visiem pārējiem kredītiem ir fiksēta likme. Ko tas nozīmē? Kredītņēmējiem ar fiksētu likmi nav maksājumu pieauguma, bet tiem, kuriem likme ir mainīga, tie ir būtiski palielinājušies. Rezultātā uz mūsu uzņēmumiem gulstas liels slogs, viņu ieņēmumi samazinās, viņi neiesaistās jaunos projektos, un netiek radīta jauna ekonomiskā vērtība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pieauguši visi galvenie Rietumu Bankas darbības rādītāji

Db.lv, 28.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

28.februārī ir publicēts Rietumu Bankas un koncerna nerevidētais finanšu pārskats par 2023. gada janvāri – decembri.

Saskaņā ar pārskatu, 2023. gadā visi galvenie bankas darbības rādītāji ir uzrādījuši pieaugumu.

Rietumu Bankas aktīvi salīdzinājumā ar 2022. gada revidēto pārskatu palielinājās par 8.3% (116 miljoniem eiro) un pārsniedza 1.5 miljardus eiro. Klientu noguldījumu apjoms pieauga par 6.3% (60.4 miljoniem eiro) līdz 1 miljardam eiro. Bankas kapitāls un rezerves 2023. gada 30. decembrī bija 360 miljoni eiro (pieaugums par 7.9%).

2023. gadā Rietumu Banka izsniedza jaunus kredītus par kopējo summu 214 miljoni eiro, bankas kredītu portfelis 2023. gada 30. decembrī pārsniedza 656 miljonus eiro.

Vērtējot 2023. gada rezultātus, Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja uzsvēra: “Finanšu dati uzskatāmi liecina, ka Rietumu Banka stabili attīstītas, arvien vairāk paplašinot sadarbību ar Latvijas un Eiropas uzņēmumiem. Esam nostiprinājuši savu vietu starp vadošajām kredītiestādēm, kuras strādā mūsu valstī, un pārliecinoši esam lielākā Latvijas akcionāriem piederošā banka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

Emitējot obligācijas, refinansēs banku kredītus divās valstīs

Jānis Goldbergs, 30.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau drīzumā tiek plānota higiēnas preču ražotāja iCotton obligāciju slēgta emisija, kas cita starpā izceļas ar divām lietām. Pirmkārt, iCotton būs viens no nedaudzajiem Latvijas ražotājiem, kas emitēs obligācijas, otrkārt, obligāciju emisijas mērķis ir divu valstu banku kredītu refinansēšana, izmainot finansējuma struktūru un atbrīvojot papildu apgrozāmos līdzekļus.

Par uzņēmumu, par izaicinājumiem un to, kas mudinājis tieši šobrīd veikt obligāciju emisiju, Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma iCotton padomes locekli Jāni Bormani. Materiāls tapis sadarbībā ar Signet Bank.

Pastāstiet par pirmsākumu, kā radās iCotton ideja un kam?

Uzņēmuma patiesā labuma guvējs un īpašnieks ir Marelbeks Gabdsattarovs. Viņš, būdams Kazahstānas pilsonis no Vidusāzijas reģiona, kur kokvilna kā produkts ir plaši izplatīts, biznesu bija izveidojis šā gadsimta sākumā, iegūstot dažādu pazīstamu higiēnas preču zīmolu izplatīšanas tiesības NVS valstīs. Viņš sāka ar higiēnas preču izplatīšanu un tad attīstību turpināja ar to ražošanu. 2011.gadā, būdams ambiciozs un moderni domājošs, viņš savlaicīgi saprata, ka: 1) ir nepieciešams diversificēt naudas plūsmas riskus un strauji attīstīt biznesu Eiropā, 2) ja ir vēlme tirgot preces Eiropā, tad arī ražotnēm jābūt šeit, turklāt arī NVS valstīs/Āzijā un citos reģionos Eiropā ražotai precei ir augstāks emocionāls novērtējums un attiecīgi arī lielāks uzcenojums . Tāpēc varam šo nosaukt par Rietumu tirgu «iekarošanas» plāna sākumu un viņš meklēja vietu šī plāna realizācijai. Lai arī Latvija kopumā daudzām ražošanas nozarēm nav interesanta zemā iedzīvotāju skaita un darbaspēka trūkuma dēļ, tieši šai nozarei, kas ir ar augstu automatizācijas pakāpi, Latvija savas ģeogrāfiskās lokācijas dēļ bija un ir piemērota.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Rietumu Banka” ir piešķīrusi kredītu 6,5 miljonu apmērā SIA “Eften Logistics”. Izsniegtais finansējums paredzēts uzņēmuma esošo saistību refinansēšanai ar mērķi nodrošināt loģistikas parka “EfTEN Logistics Ķekava” attīstību.

“EfTEN Logistics Ķekava” ir viens no lielākajiem loģistikas parkiem Latvijā, kas piedāvā nomai biroju, tirdzniecības un noliktavu telpas 37.5 tūkstošu kvadrātmetru platībā. Ar Rietumu Bankas kredītu uzņēmums refinansēs iepriekšējās saistības par šo telpu iegādi, tādejādi sekmējot tā turpmāko izaugsmi.

“Loģistikas industriju mēdz dēvēt par valsts ekonomikas artēriju, kas savieno ražotājus un tirgotājus, pilsētas un lauku reģionus, Latviju un tās eksporta tirgus. Loģistikas centru attīstība mūsdienās ir pamats daudzu citu nozaru izaugsmei, līdz ar ko valsts ekonomikā tiek radītas jaunas darbavietas un palielinās konkurētspēja, tādējādi veicinot ilgtspējīgu tautsaimniecības izaugsmi. Mēs augstu novērtējam uzņēmuma “EfTEN Logistics” profesionalitāti un darba mērogu un ticam, ka šis darījums dos vērtību ekonomikai kopumā,” uzskata Jeļena Buraja, Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicēts Rietumu Bankas un koncerna finanšu pārskats par šī gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, informē banka.

Tas liecina, ka Rietumu Bankas aktīvi uz šī gada 30. septembri bija 1.4 miljardi eiro, klientu noguldījumi - 924 miljoni eiro, kapitāls un rezerves - 354 miljoni eiro.

Komentējot finanšu rezultātus, Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja uzsvēra: ”Pie mums bankā vēršas arvien vairāk lielu Latvijas uzņēmumu, kuri ir ieinteresēti savu vērienīgo projektu kreditēšanā, esošo saistību refinansēšanā un investīcijās kapitālā. Daudzus gadus sadarbojoties ar biznesa klientiem, pārzinām dažādu nozaru uzņēmējdarbības nianses un spējam piedāvāt piemērotus finansēšanas risinājumus. Kopā ar mūsu klientiem turpinām attīstīt valsts ekonomiku, realizējot liela mēroga projektus zaļajā enerģētikā, ražošanā, nekustamajā īpašumā, loģistikā un citās jomās.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas gāzes valdes locekļi šā gada laikā plāno izpirkt visas uzņēmuma akcijas

LETA, 16.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāzes" valdes locekļi šā gada laikā plāno izpirkt visas uzņēmuma akcijas, piektdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

"Mēs esam apņēmības pilni šā gada laikā izpirkt visus akcionārus. Domāju, ka tuvāko mēnešu laikā būs arī skaidrība par tiem akcionāriem, kas pārstāv Krieviju," sacīja Kalvītis.

LETA jau vēstīja, ka 2023.gada novembrī "Latvijas gāzes" valdes locekļi Kalvītis, Elita Dreimane un Egīls Lapsalis ar tiem piederošas speciāla mērķa kompānijas SIA "Energy Investments" palīdzību sāktā vadības izpirkuma procesā iegādājās 28,97% "Latvijas gāzes" akciju. Akcijas tika iegādātas no Luksemburgas investīciju fonda "Marguerite Gas II".

Darījums tika īstenots ar "Rietumu bankas" atbalstu.

Tāpat vēstīts, ka "Energy Investments", turpinot vadības izpirkuma procesu, panākusi vienošanos ar izpirkuma procesa līdzšinējo finansētāju - "Rietumu banku" - arī par turpmākajiem soļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Panākta vienošanās par turpmākajiem Latvijas gāzes vadības izpirkuma soļiem

LETA, 18.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" valdes locekļu izveidotā speciāla mērķa kompānija SIA "Energy Investments", turpinot vadības izpirkuma procesu, panākusi vienošanos ar izpirkuma procesa līdzšinējo finansētāju - AS "Rietumu Banka" - par turpmākajiem soļiem, liecina "Latvijas gāzes" paziņojums paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

Jau ziņots, ka "Latvijas gāzes" valdes locekļi Aigars Kalvītis, Elita Dreimane un Egīls Lapsalis ar "Energy Investments" palīdzību iegādājušies 28,97% "Latvijas gāzes" akciju.

Lai gūtu līdzekļus akciju nākamiem iegādes posmiem, "Energy Investments" vadības izpirkuma procesa projekta finansēšanas ietvaros ir atsavinājusi ar atpakaļpirkuma tiesībām "Rietumu Bankai" kā finansētājam vadības izpirkuma pirmajā posmā iegādātās emitenta akcijas.

Finanšu instrumenta atsavinājuma līgums paredz atpirkuma nosacījumus trīs gadu laika periodam. Šāda veida finansēšanas modelis ir izplatīts vadošajos Eiropas Savienības finanšu un enerģētikas tirgos. Minētajā laika posmā "Rietumu Banka" būs ieguldītājs un pilnvērtīgs AS "Latvijas Gāze" akcionārs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumu Banka ir piešķīrusi finansējumu 4 miljonu apmērā kompānijas “Volterra Energy Group” Latvijas meitas uzņēmumiem SIA “SP Auce” un SIA “Mežgalis” divu Latvijā līdz šim lielāko saules enerģijas parku refinansēšanai, kas jau šobrīd veiksmīgi strādā Aucē un Valdemārpilī.

Abos saules parkos ir uzstādīti vairāk kā 14 000 saules paneļi ar kopējo jaudu 9,279 MW, kas ļauj ik gadu saražot vairāk kā 9 500 MWh zaļās elektroenerģijas. Kopējās abu elektrostaciju ieviešanas izmaksas bija vairāk nekā 8 miljoni eiro.

Ar Rietumu Bankas kredītu uzņēmums atbrīvos daļu no sākotnēji ieguldītā pašu kapitāla, lai attīstītu vēl citus saules parka projektus Latvijā. Finansējums piešķirts uz 5 gadiem un tas tiek garantēts ar elektroenerģijas piegādes līgumu ienākumiem.

“Videi draudzīgu, ilgtspējīgu, pārdomātu un finansiāli veiksmīgu uzņēmumu izaugsmes projektu atbalstīšana ir viena no mūsu prioritātēm. “Volterra Energy Group” ir viens no lielākajiem zaļās enerģijas ražotājiem Latvijā, tas pilnveido saules, vēja, mazo hidroenerģiju, enerģijas krātuvēm un atkritumu pārstrādes tehnoloģijas, kuru nozīme pieaug jau šobrīd. Tāpēc esam sarunu procesā par vēl citu uzņēmuma parku finansēšanu. Mēs ticam, ka šādi projekti ir jāattīsta strauji un tas dos pozitīvu pienesumu gan vides aizsardzībai, gan Latvijas energoneatkarībai,” saka Jeļena Buraja, Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" (LG) akcionāru ārkārtas sapulcē ceturtdien par padomes priekšsēdētaju ievēlēts Guntars Reidzāns, liecina kompānijas sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

Par padomes priekšsēdētāja vietniekiem ievēlēti Matiass Kolenbahs un Kirils Neujmins.

Līdz šim padomes priekšsēdētājs bija Kirils Seļezņovs, bet priekšsēdētāja vietnieki - Juris Savickis un Olivers Gīze.

LETA jau ziņoja, ka akcionāru sapulcē uzņēmuma padomē atkārtoti ievēlēti Kolenbahs, Seļezņovs, Gīze, Jurijs Ivanovs, Vitālijs Hatjkovs un Jeļena Mihailova. No jauna ievēlēts Reidzāns, Neujmins, Valentīns Bļugers, Nikolajs Dorofejevs, Edgars Buncis, Kristians Janzens.

Padomi atstājis Savickis un Oļegs Ivanovs.

Uzņēmuma lielāko akcionāru "Gazprom" pārstāv Seļezņovs, Ivanovs, Hatjkovs, Mihailova un Neujmins. "Rietumu banku" pārstāv Bļugers, Dorofejevs, Reidzāns, un Buncis. Savukārt "Uniper Ruhrgas International GmbH" pārstāv Kolenbahs un Janzens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumu Banka ir parakstījusi "Misijas nulle" hartu, pievienojoties iniciatīvai, kuras mērķis ir veselīgas un drošas darba vides veidošana.

“Pievienojoties “Misija nulle” organizāciju saimei, mēs apņemamies arī turpmāk veicināt mūsu darbinieku labbūtību – fiziskās un mentālās veselības uzlabošanu un stiprināšanu. "Misijā nulle" arī dalīsimies pieredzē ar domubiedriem, lai mūsu organizācijā īstenotu vēl daudzveidīgākas un efektīvākas labbūtības pieejas,” atzīmē Rietumu Bankas Personāla direktore Jolanta Millere-Līvmane.

Uzņēmumus, kuri kļūst par "Misijas nulle" dalībniekiem, vieno apņēmība rūpēties par darbinieku veselību un labsajūtu, līdz nullei mazināt nelaimes gadījumus darba vietā, īstenot prevencijas pasākumus ilgstošai darbaspējas saglabāšanai, veidot ilgtspējīgu korporatīvo kultūru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Rietumu Banka palielina kredītlīniju West Kredit līdz 40 miljoniem eiro

Db.lv, 04.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumu Banka ir palielinājusi kredītlīnijas apjomu alternatīvā finansējuma uzņēmumam West Kredit līdz 40 miljoniem eiro, informē banka.

Līdzekļi ir paredzēti mazo un vidējo uzņēmumu, kā arī nekustamo īpašumu projektu attīstītāju kreditēšanai.

West Kredit ir viens no lielākajiem alternatīvā finansējuma uzņēmumiem Latvijā un līderis hipotekārās kreditēšanas jomā šajā segmentā. Līdz ar kredītlīnijas palielināšanu kompānija ir iecerējusi plašāk pievērsties dažādu nozaru biznesa kreditēšanas attīstībai, kā arī turpināt stiprināt savas pozīcijas nekustamo īpašumu attīstītāju kreditēšanā.

Komentējot šo darījumu, Rietumu Bankas valdes priekšsēdētaja Jeļena Buraja uzsvēra: “Latvijas biznesa kreditēšana ir viena no mūsu darbības prioritātēm. Piešķirtais finansējums palīdzēs topošajiem uzņēmējiem dažādos reģionos uzsākt biznesu, iegūstot nepieciešamos līdzekļus savu ideju un plānu realizācijai, bet tiem, kas jau strādā – paplašināt darbības mērogu. Rezultātā tiks sekmēta visas valsts ekonomikas attīstība, jo katrs jaunais uzņēmums un jaunais projekts nozīme arī papildu darba vietas, konkurētspējas celšanu, ienākumus valsts budžetā un kopējo iedzīvotāju labklājības līmeņa palielināšanos.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumu Banka ir piešķīrusi finansējumu 3,3 miljonu eiro apmērā vēsturiskā nama, kas atrodas Rīgas centrā, Krišjāņa Valdemāra ielā, renovācijai.

Kredīts šim mērķim ir izsniegts SIA V61 – nekustamā īpašuma ieguldījumu fonda Indexo Real Estate Fund, ko pārvalda SIA Provendi Asset Management AIFP – grupas uzņēmumam.

Ēka Krišjāņa Valdemāra ielā tika uzcelta laika posmā no 1912. – 1914. gadam, tās autors ir arhitekts Herberts Tīmanis. Pašlaik šī ēka ir valsts aizsargājams reģionu nozīmes kultūras piemineklis, kurā ir noteikta virkne saglabājamo vērtību, tajā skaitā īpaša jumta forma, interjera dekoratīvā apdare, kāpņu margas un apdare, vēsturiskais lifts, oriģinālās ārdurvis, iekšdurvis un citas vērtības, kā arī ir norādīta jaunu kultūras pieminekļa daļu atklāšanas iespējamība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2012. gadā dibinātā autolīzinga kompānijas Mogo, kas īsā laikā pārtapa multinacionālā un globālā uzņēmumā Eleving Group, veiksmes stāsts ir gan biznesa idejā, gan finanšu piesaistē, kur dominējošā loma ir obligāciju finansējumam.

Par uzņēmuma attīstību un izmantotajiem finanšu instrumentiem desmitgades garumā līdz 150 miljonus vērtai obligāciju emisijai un tās refinansēšanai Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma finanšu direktors Māris Kreics. Materiāls tapis sadarbībā ar vietējā kapitāla banku - Signet Bank, aktīvāko kapitāla tirgus konsultantu Latvijā.

Eleving Group pirmsākumos bija Mogo Finance. Pastāstiet, lūdzu, īsi par uzņēmuma vēsturi un attīstību kopš tā dibināšanas! Kā izveidojās grupa, un kas tam pamatā?

Eleving Group aizsākumi ir meklējami 2012. gadā, kad tolaik ar Mogo Finance zīmolu uzsākām lietotu automašīnu finansēšanu Latvijā. Jaunā biznesa pamata ideja bija pavisam vienkārša – sniegt iespēju cilvēkiem iegādāties 9-10 gadus vecas automašīnas, proti, tādas, kuras vidējais patērētājs reāli var atļauties. Pirms vairāk nekā desmit gadiem tradicionālās bankas īsti nerāvās šādas kategorijas automašīnas finansēt, tādēļ mēs redzējām brīvu nišu, kuru ar savu produktu varētu nosegt. Pats biznesa modelis nav nekāda inovācija, jo līzings un atgriezeniskais līzings ir labi pazīstami kreditēšanas produkti jau izsenis. Inovācijas drīzāk bija šī produkta piedāvājumā, kas nozīmēja, ka spējām izteikt piedāvājumu jebkuram klientam, kurš pie mums ierodas atbilstoši viņa maksātspējai un vajadzībām. Tāpat inovatīva pieeja bija riska novērtēšanas metodē, kur jau tobrīd izmantojām mašīnmācīšanos un ar to saistītos algoritmus datu apstrādei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Igaunijas tiesa nosaka elektronisko uzraudzību diviem kriptokrāpniecībā apsūdzētajiem

LETA/BNS, 22.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallinas apgabaltiesa no apcietinājuma atbrīvojusi ASV par pusmiljardu eiro vērtu krāpniecību darījumos ar kriptovalūtu apsūdzētos Sergeju Potapenko un Ivanu Turiginu, nosakot viņiem elektronisko uzraudzību, vēsta laikraksts "Postimees".

Apgabaltiesa ceturtdien nolēma Potapenko un Turigins, kuru izdošanu ir pieprasījušas ASV varasiestādes, ir jāatbrīvo no apcietinājuma un noteica viņiem elektronisko uzraudzību konkrētā adresē. Elektroniskā uzraudzība ar tiesas lēmumu noteikta līdz 20.maijam.

Ja kriptokrāpniecībā apsūdzētie neievēros elektroniskās uzraudzības noteikumus, viņus nogādās apcietinājumā.

Apgabaltiesas lēmums vēl nav stājies spēkā, un 15 dienu laikā to var pārsūdzēt.

Igaunijas Tieslietu ministrija pagājušajā nedēļā sāka jaunu administratīvo procesu pret Potapenko un Turiginu.

Tieslietu ministrija jaunā administratīvā procesa laikā pieturēsies pie Tallinas apgabaltiesas 28.novembra lēmumā konstatētā. ASV Federālais cietumu birojs tagad ir pārbaudījis ieslodzījuma apstākļus un veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ASV ieslodzījuma vietā, kurā apsūdzētos ievietos pēc izdošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumu Banka ir izsniegusi 48 miljonu eiro aizdevumu tirdzniecības centra “Sāga” īpašniekam – SIA “Riga Retail Park”. Tas ir viens no lielākajiem šī gada banku sektora darījumiem Latvijā. Kredītlīdzekļi ir paredzēti saistību refinansēšanai.

“Mēs esam veiksmīgi īstenojuši savu sākotnējo vīziju, izveidojot lielu iepirkšanās un dzīvesveida centru vietā, kur satiekas vairāki pilsētas rajoni un galvenās satiksmes maģistrāles. Mēs apkalpojam lielu Berģu, Sunīsu, Dreiliņu, Ulbrokas, Pļavnieku un citu Rīgas rajonu iedzīvotāju skaitu. Daudzās no šīm kopienām ir attīstītas jaunas mājokļu ēkas, tajās ir jaunas ģimenes un rosīga sabiedriskā dzīve. Finansējums vēl vairāk paaugstinās mūsu uzņēmuma finansiālo efektivitāti,” norāda “Riga Retail Park” valdes loceklis Barijs Nabūrs (Barry Nabuurs).

Kā atzīmē Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja: “Šis darījums ir spilgts Latvijas biznesa atbalsta piemērs. Tirdzniecības centrs Sāga ir kļuvis par nozīmīgu daļu strauji augošajā Rīgas apkaimē un tuvējās apkārtnes iedzīvotāju ikdienā. Tā kvalitāte un pakalpojumu daudzveidība nodrošina stabilu perspektīvu izaugsmei, kas atspoguļos pakāpenisko dzīves līmeņa celšanos apkaimē, Rīgā un Latvijā kopumā. Mēs kā banka ar prieku finansējam šādus vērienīgus biznesa projektus ar labu menedžmentu un nākotnes potenciālu.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrovairumtirdzniecības uzņēmums “Baltijas Elektro Sabiedrība” SIA patreiz īsteno 15 saules parku projektus klientiem 60 miljonu eiro apmērā.

Kā norāda uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Edgars Bergholcs, zaļā enerģija patreiz ir kļuvusi par pieprasītāko investīciju objektu, un var prognozēt, ka investoru uzmanība turpinās koncentrēties šajā virzienā.

Starp lielākajiem “Baltijas Elektro Sabiedrība” īstenotajiem saules parku projektiem var minēt SIA “Agrofirma Tērvete” 3 MW saules parku, kuru šobrīd jau nodod ekspluatācijā. Saražoto elektroenerģiju uzņēmums izmantos pašpatēriņam, bet pārpalikumu pārdos kopējā tirgū. Investīcijas – aptuveni 2 miljoni eiro.

Kā lielāko projektu, kura īstenošanas mērķis ir darbības attīstīšana atjaunojamo energoresursu nišā un saražotās elektroenerģijas tirdzniecība, var minēt saules parku izveidi ar kopējo jaudu 30,3 MW, kurā 21 miljonu eiro ir investējusi Rietumu Banka. Šobrīd tas tiek nodots ekspluatācijā. Viens no objektiem šī apjomīgā projekta ietvaros ir saules elektrostacija “Aleksandriņi”, kas atrodas Salaspilī ar kopējo jaudu 11MW.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amsterdamas biržā kotētais un Pjotram Avenam piederošais mobilo sakaru operators Veon (VON.AS) šonedēļ paziņoja par pilnīgu Krievijas tirgus pamešanu, vēsta Reuters.

“Darījums neparedz nekādas uzņēmuma atpirkšanas iespējas un nozīmē Veon pilnīgu aiziešanu no Krievijas tirgus,” teikts uzņēmuma paziņojumā. Vimpelcom tagad pilnībā ir kļuvis par Krievijas uzņēmumu. Veon pabeidzis sev piederošās Krievijas kompānijas Vimpelcom pārdošanu uzņēmuma menedžmentam, izpilddirektora Aleksandra Torbahova vadībā.

“Darījums paver jaunas iespējas uzņēmumam,” atsevišķā paziņojumā uzsver Torbahovs. “Mēs esam atbrīvojušies no ierobežojumiem un tagad kļūsim vēl mobilāki un atvērtāki biznesa attīstībai Krievijā.”

2022. gada novembrī Veon paziņoja par plāniem pārdot Vimpelcom par 130 miljardiem rubļu (1,28 miljardiem ASV dolāru). Savukārt pagājušajā mēnesī kompānijanorādīja, ka pirkšanas un pārdošanas līgumā veiktiegrozījumi nav materiāli ietekmējuši darījuma nosacījumus, par kuriem bija panākta vienošanās jaupagājušā gada novembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas centrālā banka pirmdien paziņoja, ka nākamgad atsāks ārvalstu valūtu pirkšanu un pārdošanu, ņemot vērā rubļa vērtības atgūšanos pēc vasarā piedzīvotā straujā krituma.

Rubļa vērtība kopš oktobra pieaugusi par 14%, jo Krievija atjaunojusi valūtas kontroli, palielinājusi procentu likmes un apturējusi intervenci ārvalstu valūtu tirgū.

Pirmdien Krievijas centrālā banka pavēstīja, ka no 2024.gada janvāra atjaunos ārvalstu valūtas tirdzniecību atbilstoši tā dēvētajam budžeta likumam, kas augustā tika apturēta pēc rubļa vērtības būtiska krituma.

Saskaņā ar šo mehānismu centrālā banka pērk un pārdod ārvalstu valūtu - Ķīnas juaņas kopš Rietumu sankciju ieviešanas -, lai stabilizētu rubli, kas ir ļoti jutīgs pret pasaules naftas cenu svārstībām un Maskavas enerģijas eksporta ieņēmumiem.

Ja ieņēmumi ir zemāki par noteikto slieksni, Krievija pārdod juaņas no Valsts ieguldījumu fonda un pērk rubļus, lai segtu ikdienas valdības izdevumu deficītu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atzīmējot būtisku būvdarbu posma pabeigšanu, jaunajā nekustamo īpašumu projektā “Deglava Gleznotāju rezidence” tika nosvinēti 2. kārtas spāru svētki.

Rīgā, Pļavnieku apkaimē, iepretim Dreiliņu kalnam 2. kārtā top 2 jaunas 10 stāvu daudzdzīvokļu ēkas ar vairāk nekā 140 dzīvokļiem.

Teritorijā jau ir uzbūvētas 2 ēkas un tiek plānotas vēl 4 desmit stāvu ēkas. Otrajā kārtā būvnieki ir pabeiguši jumta būvniecību 2 ēkām, tās plānots nodot ekspluatācijā šī gada noslēgumā. Jau līdz šim 67% piedāvāto dzīvokļu ir rezervēti. Lai gan kopējās tendences nekustamā īpašuma tirgū norāda par mazāk aktīvu dzīvokļu pirkšanu, “Deglava Gleznotāju rezidences” pārdošana nav apstājusies un šis projekts ir pieprasīts vietējā tirgū.

Kā min projekta pārdošanas vadītājs Oskars Lubavs: "Galvenā jaunā projekta īpašība ir tā A klases energoefektivitāte un mūsdienīgā vide, tie ir galvenie aspekti, ko apsver pircēji. Piemēram, 2 istabu dzīvoklim “Deglava Gleznotāju rezidencē” vidējā apkures maksa aizvadītā gada decembrī bija vien 30 eiro, kas ir daudzkārt zemāka par padomju vai vecāka laika dzīvokļiem".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānija sankciju sarakstā iekļāvusi AS "Latvijas gāzes" padomes locekļus, kas pārstāv "Gazprom", bet Krievijas iekļaušana ārzonu teritoriju sarakstā faktiski liegusi "Latvijas gāzei" piedalīties Latvijas publiskajos iepirkumos, svētdienas vakarā ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".

Sankciju sarakstā iekļauts "Latvijas gāzes" padomes priekšsēdētājs Kirils Seļezņovs un Jeļena Mihailova.

Raidījums gan norāda - kamēr ministrijas "kārtoja papīrus", lai Krieviju ārzonu sarakstā iekļautu, "Latvijas gāze" vēl paspēja uzvarēt iepirkumos par līgumiem vairāk nekā pusotra miljona eiro vērtībā. To, cik ienesīgs "Latvijas gāzes" bizness varētu būt Krievijai, gan krietni iegrožot varētu iniciatīva maksājumus uz ārzonām aplikt ar 90% nodokli.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB), norādot, ka pastāv izņēmums, raidījumam skaidro, ka kurināmo no "Latvijas gāzes" nedrīkst pirkt iestādes, kas to izmantos savu telpu apkurei, taču gāzi izņēmuma kārtā var pirkt siltumapgādes uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" akcionāru ārkārtas sapulcē šodien plānots lemt par uzņēmuma padomes sastāvu, liecina kompānijas sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

Ārkārtas akcionāru sapulces darba kārtībā iekļauts jautājums par "Latvijas gāzes" statūtiem jaunā redakcijā un par centrālā vērtspapīru depozitārija, kurā iegrāmatot uzņēmuma akcijas, izvēli.

Tāpat darba kārtībā iekļautas padomes vēlēšanas un atlīdzības noteikšana padomei, kā arī revīzijas komitejas vēlēšanas un atlīdzības noteikšana revīzijas komitejai.

Padomes vēlēšanas nepieciešamas, ņemot vērā iepriekšējo padomes locekļu Nikolasa Merigo Kuka, Ērika Atvara un Hansa Pētera Florena paziņojumus par padomes locekļa amata atstāšanu līdz ar uzņēmumam "Marguerite Gas II" piederošo 28,97% akciju pārdošanu trīs "Latvijas gāzes" valdes locekļiem - Aigaram Kalvītim, Elitai Dreimanei un Egīlam Lapsalim piederošai speciāla mērķa kompānijai SIA "Energy Investments".

Komentāri

Pievienot komentāru