Jaunākais izdevums

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Lielais četrinieks vai piecinieks?

Lai arī termins Lielais četrinieks, runājot par Latvijas komercbankām, ir tuvāks baņķieru folklorai, tam ir pamatīgs segums un to vismaz ikdienas sarunās lieto arī zināmi ekonomisti un finansisti. SwedBank, SEB Banka, banka Citadele un Luminor banka veido 86% no iekšzemes kredītportfeļa un 84% no visiem banku aktīviem Latvijā. Visas par lielajām dēvētās bankas ir nozīmīgas bankas vai ārvalstu banku filiāles (Luminor banka) un atrodas tiešā Eiropas Centrālās bankas uzraudzībā. Dienas Biznesa pieminētā Rietumu Banka gan atpaliek no Lielā četrinieka bankām, tomēr ir lielākā no atlikušajām Latvijas bankām pēc aktīvu lieluma. Tās aktīvi, 2023. gada trešo ceturksni noslēdzot, veido 5,19% no visiem banku aktīviem un 3,54% no visiem izsniegtajiem kredītiem.

Proti, kļūdas nav, lietojot terminu Lielais piecinieks, jo šīs bankas iespējas kreditēšanā sāk līdzināties Lielā četrinieka banku iespējām. Saprotams, ka vārdkopu neizmanto plašāk, jo lielajām bankām tā runāt nav nekādas vajadzības, bet par mazajām saukto pārstāvjiem un ekspertiem var likties, ka pamats tam nav pietiekams un dalījuma robežu var novilkt arī zem miljarda. Piemēram, Rietumu Bankas tuvākais sekotājs pēc aktīvu apjoma BluOr Bank ar 2,86% no visiem aktīviem, kas ir vairāk nekā puse no Rietumu Bankas aktīvu lieluma, varētu teikt, ka tā ir otrā lielākā no mazajām bankām vai sestā vispār. Lai nenonāktu banālā spriedelēšanā par salīdzināmiem lielumiem, ir jālūko arī citi kritēriji, pēc kuriem vērtēt.

Vietējā kapitāla vai vietējās?

Ar vietējo kapitālu Latvijas uzņēmējdarbībā kopumā patiesībā ik gadus kļūst aizvien sliktāk. Uzņēmumus pārdod gan pilnībā, gan pa daļām. Tādēļ, dzirdot vārdu salikumu vietējās bankas, runājot par finanšu sektoru, gribas priecāties. Piemēram, pēc Signet Bank paziņojuma pērn par LPB Bank iegādi medijos parādās ziņa: “... šā gada 11. decembrī pabeigts darījums, kura ietvaros vietējā investīciju banka AS Signet Bank iegādājās AS LPB Bank.” Kā ir ar vārdkopas vietējās bankas lietojumu, vispirms jautājām Latvijas Bankai.

“Vietējā kapitāla bankas ir drīzāk pašu banku radīts un izmantots termins. Latvijas Banka uzraudzības vajadzībām izmanto normatīvajos aktos iekļautās definīcijas. Tostarp arī Eiropas Centrālās bankas Vienotā uzraudzības mehānisma terminos ir dalījums nozīmīgās bankas un mazāk nozīmīgās bankas,” norāda Latvijas Bankas speciāliste Dace Jansone.

Dienas Bizness, pētot tā saukto vietējo banku īpašniekus, guva apstiprinājumu tam, ka lielākā daļa kapitāla, vismaz 51%, pieder ar Latviju saistītām privātpersonām, lai arī starpposmā var apmaldīties, jo dažkārt investīciju fondi, kas iegulda naudu, ir ārvalstīs. Visticamāk, Latvijas Bankas piesardzība, neizmantojot dalījumu vietējās un ārzemju bankas, leksikā ir saistīta ar to, ka nav garantijas, vai rīt viss būs tāpat kā šodien, arī bankas vai to daļas tiek pārdotas. Piemēram, šobrīd tirdzniecībā ir Luminor banka, kas Latvijas regulatora izpratnē ir ārvalstu bankas filiāle.

Līdztekus Dienas Bizness secināja, ka vismaz šobrīd mazās bankas sevi var dēvēt par vietējām, un arī mēs, šo terminu lietojot, nekļūdāmies, tomēr mazo un vietējo, lielo un ārzemju banku dalījumā izmaiņas neapšaubāmi notiek, un ir arī citi kritēriji, kā raudzīties.

Nozīmīgais sešinieks

Lai arī ECB formulāros saka maznozīmīgās bankas un vietējās bankas, tas iznāk tikai saziņai presē. Dienas Bizness tomēr mēģināja izdibināt, vai kāda no mazajām un vietējām bankām nebūtu saucama par lielu vai vismaz nozīmīgu kādā no aspektiem. Arī Latvijas Banka norāda, ka bankas pašas sevi var ranžēt pēc sirds patikas, tomēr ES valstīs ir identificētas un atzītas sistēmiski nozīmīgās iestādes. Šo sistēmiski nozīmīgo banku sarakstā, kurām jānodrošina O-SII kapitāla rezerves norma, ir arī vietējās Rietumu Banka un BluOr Banka. Salīdzinājumam - Swedbank Latvijas Banka prasa 2% kapitāla nodrošinājumu, SEB Bank un bankai Citadele - 1,75% lielu kapitāla nodrošinājumu.

Rietumu Bankai prasība ir pēc 0,75% liela kapitāla nodrošinājuma, bet BluOr Bank ir jānodrošina 0,25%. Ja vien šādā drošības izpratnē ir vēlme runāt par Lielo piecinieku vai pat sešinieku, tad Latvijas Bankas noteiktie kritēriji dod šādu pamatu divām no mazākajām bankām un pat skaidri parāda arī katras bankas nozīmību, nosakot kapitāla nodrošinājuma procentu, izejot no tirgus drošības apsvērumiem. Šāds Latvijas Bankas lēmums par kapitāla nodrošinājumu ir pieņemts 2023. gada 18. decembrī. Kapitāla pietiekamības kritēriji uz visām bankām tiek attiecināti vienādi.

Kapitāla lielums ir noteicošais

Dace Jansone Dienas Biznesam atzina, ka banku kreditēšanas kapacitāte ir tieši saistīta ar to kapitāla apmēru. Proti, katram kredītam atbilstoši tā riska profilam tiek noteikts riska svars (procentos no kredīta summas), kas savukārt veido bāzi nepieciešamā kapitāla aprēķinam atbilstoši bankai noteiktajām prasībām. Vienkārši runājot, jo lielāks ir bankas kapitāls, jo lielāku kredītu banka var izsniegt atsevišķam klientam, un arī šajā aspektā Rietumu Banka ir tuvākais pretendents, ja grib pateikt Lielais piecinieks, par bankām runājot. BluOr Banka ir sestā pēc lieluma, un, lai arī šīs bankas amatpersonu retorikā medijos nav bijušas norādes uz vēlmi pozicionēt sevi kā piederīgu lielo banku grupai, skaitļi runā paši par sevi.

Pētot banku izsniegto kredītu apmērus un finansētos darījumus, ir redzams, ka Rietumu Banka strādā ar prāvākām summām nekā citas bankas ārpus Lielā četrinieka un būtībā konkurē šajā ziņā tieši ar Lielā četrinieka bankām, nevis ar mazākām vietējām bankām. Piemēram, Rietumu Banka izsniedz 48 miljonu eiro aizdevumu tirdzniecības centra Sāga īpašniekam – Riga Retail Par -, vai arī dod 40 miljonu kredītlīniju West Kredit, kas Latvijas mērogā ir ļoti būtiski skaitļi. Līdztekus jāteic, ka citas vietējās bankas saviem klientiem spēj palīdzēt dažādos veidos, ja kapitāla apjoms izrādās nepietiekams. Piemēram, Signet Bank specializācija ir investīciju piesaiste kapitāla tirgū, un, summējot piesaistīto un kreditēto kapitālu, viņu nodrošinātā jaunkapitāla summa klientiem veido 180 miljonus eiro, kas ir gana nozīmīgs skaitlis – līdzvērtīgs pusei no bankas aktīvu summas. Proti, banka ir nozīmīga vietējā kapitāla tirgū, lai arī ECB to ir ielikusi citā plauktā un dēvē par mazāk nozīmīgu.

Vietējo uzraugs ir Latvijā

Visbeidzot - kā ir ar banku uzraudzību? Vai viss ir līdzvērtīgi? LB norāda, ka 2014. gadā, Eiropas Centrālajai bankai izveidojot Vienoto uzraudzības mehānismu (VUM), tika radīta integrētā sistēma, kurā ietilpst gan pati ECB, gan valstu kompetentās iestādes, kas Latvijas gadījumā ir Latvijas Banka. Viens no VUM galvenajiem mērķiem ir nodrošināt konsekventu uzraudzību saskaņā ar vienotiem augsta līmeņa standartiem un prasībām bankām neatkarīgi no to statusa.

ECB tiešajā uzraudzībā ir nozīmīgās bankas visās eirozonas valstīs. Savukārt mazāk nozīmīgās pārrauga valstu kompetentās iestādes. VUM pamatregula nosaka kritērijus, kas skaidri definē banku nozīmīgumu un automātiski arī to pārrauga.

aprotams, ka Latvijas lielās bankas pārrauga ECB, bet tas nenozīmē, ka Latvijas Banka stāv maliņā. “Latvijas Banka, tāpat kā citas nacionālās uzraudzības iestādes citās valstīs, piedalās šo nozīmīgo banku uzraudzības procesā, deleģējot savus darbiniekus ECB VUM uzraudzības darbā,” norāda Dace Jansone. Mazāk nozīmīgo banku uzraudzību veic Latvijas Banka, no kā arī seko, ka, sakot vietējās bankas, patiesībā runa ir par tām bankām, kuras pārbauda vietējais uzraugs. Līdz ar to pat, ja pastāv iespēja kļūdīties par kapitāla sastāvu nākotnē, Latvijas Bankas uzraudzītās komercbankas noteikti var dēvēt par vietējām bankām, kas terminam piešķir otru nodrošinājumu.

Neatkarīgi no tā, kādi termini tiek lietoti saziņā, visām bankām tiek izmantota vienota uzraudzības pieeja – atbilstība vienotam regulējuma kopumam, uzraudzības principiem un praksei.

“Galvenās atšķirības mazāk nozīmīgo banku uzraudzībā ir tādas, ka nacionālās uzraudzības iestādes ir tieši atbildīgas par to ikdienas uzraudzību - patstāvīgi plāno un veic to uzraudzību, kā arī piemēro uzraudzības pasākumus un pieņem uzraudzības lēmumus. Vienlaikus par atsevišķiem procesiem, tādiem kā bankas licences piešķiršana, licences anulēšana, būtiskas līdzdalības iegūšana vai būtiskas līdzdalības palielināšana bankā, lēmumus neatkarīgi no bankas nozīmīguma statusa pieņem ECB,” Dienas Biznesam sacīja Dace Jansone.

Banku specializācija un uzrauga ietekme

Pēc 2018. gada notikumiem un ASV Finanšu ministrijas norādēm par naudas atmazgāšanu Latvijas bankās sākās pamatīgas izmaiņas banku sektorā, un jau 2019. gada sākuma palikušās Latvijas komercbankas, kuras iepriekš bija atļāvušās fokusēties uz ārvalstu klientu apkalpošanu, bija spiestas mainīties, jo ārvalstu klientu Latvijas bankās palika aizvien mazāk un šobrīd to ir pavisam maz. Līdz ar to var teikt, ka bankas Latvijā jau četrus gadus dzīvo visnotaļ sīvas konkurences apstākļos un katra pa savam ir liela. Lai arī mums ir Lielais četrinieks, kuram pieder 86% no tirgus daļas, pārējās bankas cīnās par savu vietu, un ir pat prieks, ka kādai no vietējām bankām ir argumenti pretenzijām uz piekto vietu lielo banku sarakstā.

“Konkurence ir redzama tirgus segmentu sadalē, kur katra banka cenšas atrast savu nišu un specializēties. Bankas pēc 2019. gada mainīja savus biznesa modeļus. Daļai komercbanku tas salīdzinoši sekmīgi ir izdevies, tomēr ievērojamākam progresam nepieciešams ilgāks laiks. Jāņem vērā, kāda ir katras bankas tirgus niša, attīstības stratēģija, produkti un to nosacījumi, akcionāru struktūra, ambīcijas attīstībai un spēja tās īstenot primāri kapitāla pietiekamības izteiksmē. Kopumā Latvijas banku sektors joprojām piedzīvo transformāciju. Atsevišķas bankas apvienojas, kas kopumā ir pozitīvi vērtējams solis, jo pieaug apjomi un konkurētspēja,” tā LB speciāliste.

Nenoliedzami, ka pēdējo piecu gadu periodā komercbanku uzrauga ietekme ir bijusi daudz lielāka nekā jebkad iepriekš un bankas arī tikušas sodītas, turklāt sodus dažādām bankām uzliek dažādi regulatori. Piemēram, tā sauktās skandināvu bankas darbojas pēc sava mehānisma un dividendes maksā Zviedrijā. Dividenžu apmēri skaitāmi simtos miljonu eiro, un arī Zviedrijas uzrauga sodi atbilst banku izmēram. Sodus bankas var saņemt dažādās valstīs, un Latvijā tie ir salīdzinoši nelieli, jo vietējo banku izmērs ir neliels. Sīkāk par sodiem nākamajā publikācijā.

Ar ko filiāle atšķiras?

Latvijā ir ne tikai mazas un lielas bankas ar atšķirīgu nozīmību tirgū, bet arī ārvalstu banku filiāles. Piemēram, viena no Latvijas lielajām bankām - Luminor banka - Latvijas Bankas statistikā tiek likta kopā ar vēl citām trim ārzemju banku filiālēm, un daži dati par to nav pieejami, lai arī tos iespējams iegūt atsevišķi. Tā arī Dienas Bizness ir rīkojies un rīkosies, veidojot izdevumu TOP500. Interesanti ir, kas pēc būtības mainās, ja ārvalstu banka Latvijā atver filiāli, nevis tur nodalītu struktūru?

“ES ir vienots banku regulējums, kas nostiprina gan pakalpojumu sniegšanas brīvību, gan paredz dažādas darbības formas – reģistrēt sabiedrību, meitas banku, filiāli vai darbību bez fiziskas klātbūtnes. Nevienu no izvēlēm nacionāli nevar ierobežot,” Dienas Biznesam norādīja Dace Jansone, piebilstot, ka ES regulējums paredz vienveidīgu uzraudzības ietvaru neatkarīgi no reģistrācijas vietas, turklāt, darbojoties konkrētā teritorijā, visiem pakalpojumu sniedzējiem jāievēro vienādas pakalpojumu sniegšanas prasības, kas katrā dalībvalstī ir izvirzītas. Tā kā dalībvalstu filiāles nesniedz publiskos pārskatus, filiāļu dati Latvijas Bankas interneta vietnē tiek publicēti apkopotā veidā, izmantojot uzraudzības finanšu pārskatus.

Dace Jansone apstiprināja, ka Luminor pēc filiāļu datiem veido lielāko daļu no filiāļu tirgus daļas, bet plašāka informācija par darbības rādītājiem atrodama kredītiestādes finanšu pārskatā. Pēc būtības atšķirību darbībā un uzraudzībā filiālei no uz vietas reģistrētas sabiedrības nav, vienīgi dati ir pieejami citādi. Filiāļu gadījumā mazāka ir Latvijas uzrauga pieņemto lēmumu ietekme, jo pamatā uzraudzība un politika tiek noteikta mātes bankas valstī un ECB, ja tā ir nozīmīgas bankas filiāle. “Kopumā tas drīzāk ir jautājums par investīcijām, nodokļiem, kredītiestādes politikas un darbības stratēģijas virzību un vadības komandas izvēli,” secina Dace Jansone.

Te arī parādās Latvijas Bankas piesardzības, izmantojot dažādus terminus, iemesls. Luminor bankas pārdošana varētu noslēgties jau šogad. ASV investīciju kompānija Blackstone gatavojas pārdot Baltijas valstīs strādājošo banku Luminor Bank, un, līdzko tas notiek, ir iespējamas dažādas izmaiņas lietotajos terminos par banku. Piemēram, jaunais īpašnieks var nolemt filiāles reģistrēt kā meitasbankas katrā no Baltijas valstīm. Var pēkšņi izrādīties, ka tā ir kļuvusi par Latvijas vietējo banku, lai arī versija ir maz ticama. Proti, oficiālām iestādēm ērtāk ir pieturēties pie neitrāla banku dalījuma, jo sevišķi, ja atbildība par to ir uz ECB pleciem, bet mēs paši, cenšoties sekot līdzi laikam, varam lietot arī terminus vietējā banka, ārvalstu banka, filiāle un citus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas gāzes valdes locekļi kopā ar Rietumu banku plāno izpirkt visas uzņēmuma akcijas

LETA,05.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs AS "Latvijas gāzes" (LG) valdes locekļi kopā ar "Rietumu banku" plāno izpirkt visas uzņēmuma akcijas, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Jau ziņots, ka LG valdes locekļu Aigara Kalvīša, Elitas Dreimanes un Egīla Lapsaļa izveidotā speciāla mērķa sabiedrība "Energy Investments" novembra beigās iegādājās 28,97% LG akciju no Luksemburgas investīciju fonda "Marguerite Gas II".

Tagad "Energy Investments" turpina vadības izpirkuma procesu ("management buy-out" jeb MBO), un ir panākta vienošanās ar līdzšinējo MBO procesa finansētāju - AS "Rietumu banka" - par turpmākajiem soļiem.

Lai gūtu līdzekļus nākamajiem akciju iegādes posmiem, "Energy Investments" MBO projekta finansēšanas ietvaros ir atsavinājusi ar atpakaļpirkuma tiesībām "Rietumu bankai" kā finansētājam vadības izpirkuma pirmajā posmā iegādātās 28,97% LG akcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban Valsts drošības dienests (VDD) nav konstatējis starptautisko sankciju pārkāpšanu vai pārkāpšanas mēģinājumu saistībā ar AS "Latvijas gāze" (LG) valdes plāniem izpirkt uzņēmuma akcijas, aģentūrai LETA atzina dienestā.

Ņemot vērā, ka starp LG akcionāriem ir Krievijas uzņēmums "Gazprom", VDD atbilstoši savai kompetencei pievērsīs uzmanību, lai uzņēmuma akciju iegāde norisinās, ievērojot Latvijā spēkā esošos normatīvos aktus un starptautiskās pret Krieviju noteiktās sankcijas, norādīja dienestā.

Patlaban VDD konkrētajā gadījumā nav konstatējis starptautisko sankciju pārkāpšanu vai pārkāpšanas mēģinājumu.

Jau ziņots, ka trīs LG valdes locekļi kopā ar "Rietumu banku" plāno izpirkt visas uzņēmuma akcijas. LG valdes locekļu Aigara Kalvīša, Elitas Dreimanes un Egīla Lapseļa izveidotā speciāla mērķa sabiedrība "Energy Investments" novembra beigās iegādājās 28,97% LG akciju no Luksemburgas investīciju fonda "Marguerite Gas II".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektorā nākamgad turpināsies konsolidācija, aģentūrai LETA atzina "Rietumu bankas" valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja.

Viņa norādīja, ka 2023.gads iezīmēja izmaiņas Latvijas banku sektorā, kuras ir skaidrojamas gan ar konkrēto banku stratēģiju, gan ar objektīviem ārējiem faktoriem. "Mainoties daudzu banku biznesa modeļiem un atsakoties no ārzemju tirgiem, bankas koncentrē darbību uz vietējo tirgu, kas palielina konkurenci starp kredītiestādēm, it īpaši biznesa klientu segmentā," teica Buraja.

Tāpat "Rietumu bankas" valdes priekšsēdētāja minēja, ka Latvijā turpina dominēt bankas ar ārzemju kapitālu.

"Banku kapitāla lielums tieši ietekmē to, cik lielus projektus konkrētā kredītiestāde var finansēt. Šajā situācijā biznesa klientiem, kuri vēlas piesaistīt resursus vērienīgu projektu realizācijai, ir jāizvēlas partneri starp kredītiestādēm, kuras ir spējīgas finansēt liela mēroga projektus, un šādu partneru Latvijas tirgū objektīvi nav daudz. Tajā pašā laikā pieprasījums pēc lielu projektu finansēšanas no uzņēmumu puses ir augsts," teica Buraja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākās mūsu valsts vietējās bankas – Rietumu Bankas – valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja ir pārliecināta, ka bāzes procentu likmju paaugstināšana dod Latvijas ekonomikai daudz lielāku sitienu nekā citām Eiropas valstīm, ka ir jāsamazina vai pat jābeidz skaidras naudas norēķini un ka tomēr ir iespējams pelnīt un attīstīties arī laikā, kad kopējā ekonomikas izaugsme ir gandrīz apstājusies.

Šajās un citās domās viņa padalījās intervijā Dienas Biznesam.

Kas ir lielākās banku problēmas šobrīd Latvijā?

Banku sektoru lielā mērā ietekmē tas pats, kas ekonomiku kopumā: darbaspēka trūkums, inflācija, augstas procentu likmes, birokrātiskais slogs. Jo, tēlaini runājot, bankās atspoguļojas visas to klientu problēmas. Kopumā Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumus šobrīd ietekmē vienlaicīgi daudzi izaicinājumi – līdzīgi, kā tas ir citviet Eiropā. Tomēr Latvijā diemžēl ir arī specifiskas, tieši mūsu tautsaimniecībai raksturīgas problēmas, piemēram, augstas procentu likmes, kuras mēs nevaram ietekmēt, jo monetārā politika tiek veidota Eiropas līmenī. Bet realitātē dažādas valstis tā ietekmē dažādi un tieši Latviju – ļoti negatīvi, jo mūsu valstī vairums kredītu tika izsniegti ar mainīgo likmi. Piemēram, pēc Eiropas Centrālās bankas statistikas Latvijā ar mainīgajām likmēm izsniegts ap 90% visu hipotekāro kredītu, savukārt Spānijā – 25%, Vācijā – 16%, Beļģijā – 8%, Francijā – 3,5%, tātad visiem pārējiem kredītiem ir fiksēta likme. Ko tas nozīmē? Kredītņēmējiem ar fiksētu likmi nav maksājumu pieauguma, bet tiem, kuriem likme ir mainīga, tie ir būtiski palielinājušies. Rezultātā uz mūsu uzņēmumiem gulstas liels slogs, viņu ieņēmumi samazinās, viņi neiesaistās jaunos projektos, un netiek radīta jauna ekonomiskā vērtība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pieauguši visi galvenie Rietumu Bankas darbības rādītāji

Db.lv,28.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

28.februārī ir publicēts Rietumu Bankas un koncerna nerevidētais finanšu pārskats par 2023. gada janvāri – decembri.

Saskaņā ar pārskatu, 2023. gadā visi galvenie bankas darbības rādītāji ir uzrādījuši pieaugumu.

Rietumu Bankas aktīvi salīdzinājumā ar 2022. gada revidēto pārskatu palielinājās par 8.3% (116 miljoniem eiro) un pārsniedza 1.5 miljardus eiro. Klientu noguldījumu apjoms pieauga par 6.3% (60.4 miljoniem eiro) līdz 1 miljardam eiro. Bankas kapitāls un rezerves 2023. gada 30. decembrī bija 360 miljoni eiro (pieaugums par 7.9%).

2023. gadā Rietumu Banka izsniedza jaunus kredītus par kopējo summu 214 miljoni eiro, bankas kredītu portfelis 2023. gada 30. decembrī pārsniedza 656 miljonus eiro.

Vērtējot 2023. gada rezultātus, Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja uzsvēra: “Finanšu dati uzskatāmi liecina, ka Rietumu Banka stabili attīstītas, arvien vairāk paplašinot sadarbību ar Latvijas un Eiropas uzņēmumiem. Esam nostiprinājuši savu vietu starp vadošajām kredītiestādēm, kuras strādā mūsu valstī, un pārliecinoši esam lielākā Latvijas akcionāriem piederošā banka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Emitējot obligācijas, refinansēs banku kredītus divās valstīs

Jānis Goldbergs,30.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau drīzumā tiek plānota higiēnas preču ražotāja iCotton obligāciju slēgta emisija, kas cita starpā izceļas ar divām lietām. Pirmkārt, iCotton būs viens no nedaudzajiem Latvijas ražotājiem, kas emitēs obligācijas, otrkārt, obligāciju emisijas mērķis ir divu valstu banku kredītu refinansēšana, izmainot finansējuma struktūru un atbrīvojot papildu apgrozāmos līdzekļus.

Par uzņēmumu, par izaicinājumiem un to, kas mudinājis tieši šobrīd veikt obligāciju emisiju, Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma iCotton padomes locekli Jāni Bormani. Materiāls tapis sadarbībā ar Signet Bank.

Pastāstiet par pirmsākumu, kā radās iCotton ideja un kam?

Uzņēmuma patiesā labuma guvējs un īpašnieks ir Marelbeks Gabdsattarovs. Viņš, būdams Kazahstānas pilsonis no Vidusāzijas reģiona, kur kokvilna kā produkts ir plaši izplatīts, biznesu bija izveidojis šā gadsimta sākumā, iegūstot dažādu pazīstamu higiēnas preču zīmolu izplatīšanas tiesības NVS valstīs. Viņš sāka ar higiēnas preču izplatīšanu un tad attīstību turpināja ar to ražošanu. 2011.gadā, būdams ambiciozs un moderni domājošs, viņš savlaicīgi saprata, ka: 1) ir nepieciešams diversificēt naudas plūsmas riskus un strauji attīstīt biznesu Eiropā, 2) ja ir vēlme tirgot preces Eiropā, tad arī ražotnēm jābūt šeit, turklāt arī NVS valstīs/Āzijā un citos reģionos Eiropā ražotai precei ir augstāks emocionāls novērtējums un attiecīgi arī lielāks uzcenojums . Tāpēc varam šo nosaukt par Rietumu tirgu «iekarošanas» plāna sākumu un viņš meklēja vietu šī plāna realizācijai. Lai arī Latvija kopumā daudzām ražošanas nozarēm nav interesanta zemā iedzīvotāju skaita un darbaspēka trūkuma dēļ, tieši šai nozarei, kas ir ar augstu automatizācijas pakāpi, Latvija savas ģeogrāfiskās lokācijas dēļ bija un ir piemērota.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Rietumu Bankas pirmā pusgada rezultāti iezīmē stabilitāti un ilgtspējas virziena attīstību

Db.lv,04.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar publicētu 2024.gada pārskatu par janvāri-jūliju, Rietumu Bankas peļņa pirms nodokļa pirmajā pusgadā bija 7.3 miljoni eiro un Grupas peļņa 8.5 miljoni eiro. Bankas aktīvi uz 30.jūniju bija 1.4 miljardi eiro, klientu noguldījumi - 926 miljoni eiro, kapitāls un rezerves - 341 miljons eiro.

Rietumu Banka mērķtiecīgi realizēja stratēģiju, kas vērsta uz Latvijas uzņēmēju projektu finansēšanu un atbalstu. Tika turpināta sadarbība ar uzņēmumiem ražošanas, pārtikas pārstrādes, zaļās enerģētikas, lauksaimniecības, nekustamā īpašuma, finanšu, transporta un citās nozarēs, kā arī uzsākta sadarbība ar jauniem klientiem. 2024. gada pirmajā pusgadā Rietumu Banka ir izsniegusi jaunus kredītus par summu 45.8 miljoni eiro, kopējais bankas kredītu portfeļa apjoms jūnija beigās bija 674 miljoni eiro.

Kā uzsver Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja: “Pie mums vēršas vietējie uzņēmēji, kuri vēlas paplašināt savu darbību, attīstīt jaunus virzienus, realizēt starptautiskos projektus Eiropā. Patiesi lepojos ar daudziem mūsu klientiem, kuriem ir gan izcilas idejas, gan drosme un spēja tās veiksmīgi īstenot. Mēs kā lielākā vietējā kapitāla banka ar prieku atbalstām Latvijas biznesa izaugsmi, iedziļinoties katra projekta niansēs un nodrošinot tam nepieciešamo finansējumu”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saules radītais elektroenerģijas apjoms Latvijā pašlaik strauji pieaug, perspektīvā tai kopā ar vēju atvēlēta nozīmīga spēlētāja loma enerģētikā, jo īpaši vasarās, kad ir salīdzinoši mazāka HES elektroenerģijas izstrāde, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Rietumu Bankas Korporatīvo finanšu nodaļas vadītājs Nikolajs Dorofejevs.

Nikolajs Dorofejevs norāda, ka saules parku attīstība ir viena no jaunām un daudzsološām biznesa jomām Latvijā, kurā iesaistās un par kuru interesējas arvien vairāk uzņēmumu, tomēr, kā jebkurā biznesā, ir arī potenciālie riski, kuri ir jāņem vērā.

Kāda ir pašreizējā situācija ar saules enerģijas izmantošanu?

Pērn saules enerģijas jaudas pasaulē pieauga par 26% – visstraujāk no visiem zaļās enerģijas veidiem, un izņēmums nav arī Latvija. AS Augstsprieguma tīkls apkopotie dati rāda, ka pērn Latvijā ar saules paneļu palīdzību saražoti nedaudz vairāk kā 128 000 MWh elektroenerģijas, kas uz kopējo patēriņu valstī 6,89 TWh nav nekas ļoti daudz, taču šādi saražotas elektroenerģijas apjoms 2023. gadā bija teju 20 reizes lielāks nekā 2021. gadā, kad tika saražota tikai 6471 MWh. Nenoliedzami, ka ik gadu pieauga no saules saražotais elektroenerģijas apjoms, tomēr par būtiskāko katalizatoru kļuva 2022. gada karstā vasara, kad elektroenerģijas cenas Latvijā uzšāvās kosmosā, sasniedzot nepieredzēto – Nord Pool biržas griestus 4000 eiro par MWh. Rezultātā – šoks, daudzi ražotāji bija spiesti paņemt pauzi – atrasties dīkstāvē, jo tas izmaksāja lētāk, nekā strādāt. Būtībā ģeopolitiskā situācija piespieda mainīt savu attieksmi visiem – politiķiem, ierēdņiem, uzņēmējiem, iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc AS "Latvijas gāze" akciju atpirkšanas nav paredzēts apvienot vai kā citādi reorganizēt uzņēmumu, kā arī nav paredzēts veikt izmaiņas "Latvijas gāzes" valdes un padomes sastāvā, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

"Latvijas gāze" plāno turpināt līdzšinējo uzņēmuma darbību un nav plānotas darbības veida vai atrašanās vietas izmaiņas, kā arī uzņēmuma pašreizējās aktivitātes un plāni tiks turpināti.

Uzņēmuma valde pozitīvi vērtē arī to, ka "Latvijas gāzes" darbinieki saglabās darbavietas saskaņā ar noslēgtajiem darba līgumiem.

Jau ziņots, ka jūlija beigās sākās "Latvijas gāze" izteiktais akciju atpirkšanas piedāvājums, kas attiecas uz 18,75% jeb 7 482 404 kompānijas akcijām, kuras plānots izslēgt no regulētā tirgus. Vienas akcijas atpirkšanas cena ir noteikta 3,35 eiro.

Piedāvājuma termiņš noslēgsies 7.augustā.

Piedāvājums izteikts kompānijas akcionāriem, kuri balsojuši pret "Latvijas gāzes" akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, un akcionāriem, kas nav piedalījušies šajā balsojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" vienas akcijas atpirkšanas cena plānota 3,35 eiro, teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Latvijas Banka ir saņēmusi "Latvijas gāzes" iesniegumu atļaujas saņemšanai izteikt uzņēmuma akciju atpirkšanas piedāvājumu saistībā ar uzņēmuma akciju izslēgšanu no regulētā tirgus. Vienas akcijas atpirkšanas cena, pēc prospektā sniegtās informācijas, ir 3,35 eiro.

Paredzēts, ka akciju atpirkšanas piedāvājumu akcionāri varēs pieņemt 14 dienu laikā, skaitot no prospekta publicēšanas "Nasdaq Riga" tīmekļvietnē.

Birža "Nasdaq Riga" piektdien paziņojusi, ka "Latvijas gāzes" akciju atpirkšanas piedāvājumā minētā vienas akcijas atpirkšanas cena - 3,35 eiro - ir būtiski zemāka par pēdējo cenu pirms "Latvijas gāzes" akciju tirdzniecības apturēšanas 28.jūnijā, kad cena bija 6,88 eiro par akciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicēts Rietumu Bankas un koncerna finanšu pārskats par šī gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, informē banka.

Tas liecina, ka Rietumu Bankas aktīvi uz šī gada 30. septembri bija 1.4 miljardi eiro, klientu noguldījumi - 924 miljoni eiro, kapitāls un rezerves - 354 miljoni eiro.

Komentējot finanšu rezultātus, Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja uzsvēra: ”Pie mums bankā vēršas arvien vairāk lielu Latvijas uzņēmumu, kuri ir ieinteresēti savu vērienīgo projektu kreditēšanā, esošo saistību refinansēšanā un investīcijās kapitālā. Daudzus gadus sadarbojoties ar biznesa klientiem, pārzinām dažādu nozaru uzņēmējdarbības nianses un spējam piedāvāt piemērotus finansēšanas risinājumus. Kopā ar mūsu klientiem turpinām attīstīt valsts ekonomiku, realizējot liela mēroga projektus zaļajā enerģētikā, ražošanā, nekustamajā īpašumā, loģistikā un citās jomās.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Rietumu Banka” ir piešķīrusi kredītu 6,5 miljonu apmērā SIA “Eften Logistics”. Izsniegtais finansējums paredzēts uzņēmuma esošo saistību refinansēšanai ar mērķi nodrošināt loģistikas parka “EfTEN Logistics Ķekava” attīstību.

“EfTEN Logistics Ķekava” ir viens no lielākajiem loģistikas parkiem Latvijā, kas piedāvā nomai biroju, tirdzniecības un noliktavu telpas 37.5 tūkstošu kvadrātmetru platībā. Ar Rietumu Bankas kredītu uzņēmums refinansēs iepriekšējās saistības par šo telpu iegādi, tādejādi sekmējot tā turpmāko izaugsmi.

“Loģistikas industriju mēdz dēvēt par valsts ekonomikas artēriju, kas savieno ražotājus un tirgotājus, pilsētas un lauku reģionus, Latviju un tās eksporta tirgus. Loģistikas centru attīstība mūsdienās ir pamats daudzu citu nozaru izaugsmei, līdz ar ko valsts ekonomikā tiek radītas jaunas darbavietas un palielinās konkurētspēja, tādējādi veicinot ilgtspējīgu tautsaimniecības izaugsmi. Mēs augstu novērtējam uzņēmuma “EfTEN Logistics” profesionalitāti un darba mērogu un ticam, ka šis darījums dos vērtību ekonomikai kopumā,” uzskata Jeļena Buraja, Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumu Banka ir piešķīrusi vienu miljonu eiro SIA “Spridzēnu HES” saules enerģijas parka un hidroelektrostacijas darbības attīstībai Aiviekstes pagastā.

Jaunās “zaļās” elektrostacijas saules paneļi ar kopējo jaudu 1,5 MW un ražošanas jaudu 1,2 MW ir izvietoti līdzās vienai no Latvijas hidroelektrostacijām, kas atrodas uz Aiviekstes upes. Līdz ar to enerģijas iegūšanas veidi šajā vietā tiks dažādoti un tās ieguve būtiski palielināta.

Rietumu Banka ir nodrošinājusi nepieciešamo refinansējumu šī saules enerģijas un HES projekta turpmākai veiksmīgai darbībai.

“Spridzēnu HES ir piemērs tam, kā attīstīt uzņēmuma darbību, pārdomāti papildinot dažādus enerģijas ieguves veidus. Tas ir ceļš, kā Latvija var būtiski stiprināt savu energoneatkarību, vienlaikus ieviešot jaunus un dabai draudzīgus tās ieguves veidus. Šī nozare strauji attīstās, tā ir vērsta uz nākotni un pilnībā atbilst Rietumu Bankas ilgtspējas filozofijas principiem. Esam gandarīti, ka atbalstījām jau vairāku valstī lielāko saules parku projektu realizāciju un turpinām paplašināt šo darbības virzienu,” sadarbību komentē Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar pārskatu, Rietumu Bankas peļņa pirms nodokļiem pirmajos trīs šī gada mēnešos bija 4 miljoni eiro.

Bankas aktīvi uz 31.03.2024 bija 1,5 miljardi eiro, klientu noguldījumi - 970 miljoni eiro, kapitāls un rezerves - 337 miljoni eiro.

Kredītu portfeļa apjoms bija 648 miljoni eiro. Kopš gada sākuma Rietumu Banka ir izsniegusi kredītus par kopējo summu 18,7 miljoni eiro, turpinot piešķirt finansējumu tostarp zaļās enerģijas projektu attīstībai Latvijā.

Kā vienam no zaļās enerģijas projektiem, Rietumu Banka piešķīra 4 miljonus eiro “Volterra Energy Group” Latvijas meitas uzņēmumiem SIA “SP Auce” un SIA “Mežgalis” divu Latvijā līdz šim lielāko saules enerģijas parku refinansēšanai Aucē un Valdemārpilī. Abos saules parkos ir uzstādīti vairāk nekā 14 000 saules paneļi ar kopējo jaudu 9,279 MW, kas ļauj ik gadu saražot vairāk nekā 9 500 MWh zaļās elektroenerģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāzes" valdes locekļi šā gada laikā plāno izpirkt visas uzņēmuma akcijas, piektdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

"Mēs esam apņēmības pilni šā gada laikā izpirkt visus akcionārus. Domāju, ka tuvāko mēnešu laikā būs arī skaidrība par tiem akcionāriem, kas pārstāv Krieviju," sacīja Kalvītis.

LETA jau vēstīja, ka 2023.gada novembrī "Latvijas gāzes" valdes locekļi Kalvītis, Elita Dreimane un Egīls Lapsalis ar tiem piederošas speciāla mērķa kompānijas SIA "Energy Investments" palīdzību sāktā vadības izpirkuma procesā iegādājās 28,97% "Latvijas gāzes" akciju. Akcijas tika iegādātas no Luksemburgas investīciju fonda "Marguerite Gas II".

Darījums tika īstenots ar "Rietumu bankas" atbalstu.

Tāpat vēstīts, ka "Energy Investments", turpinot vadības izpirkuma procesu, panākusi vienošanos ar izpirkuma procesa līdzšinējo finansētāju - "Rietumu banku" - arī par turpmākajiem soļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumu Bankas peļņa pirms nodokļa šī gada pirmajos deviņos mēnešos bija 11 miljoni eiro, liecina publiskotā pārskata dati.

Bankas aktīvi uz 30.09.2024. bija 1.3 miljardi eiro, klientu noguldījumi 892 miljoni eiro, kapitāls un rezerves 347 miljons eiro.

Banka turpināja vietējo uzņēmumu atbalsta stratēģiju, kreditējot liela mēroga uzņēmējdarbības projektu realizāciju Latvijā un Eiropā. Tās kredītu portfeļa apjoms septembra beigās bija 664 miljoni eiro.

Kā komentē Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja: “Vietējā biznesa kreditēšana ir ārkārtīgi būtiska Latvijas tautsaimniecībai un sabiedrībai. Mūsdienu globālajā pasaulē biznesam, kas tiecas pēc izaugsmes, ir jādomā plaši, jāievieš inovācijas, jāapgūst jaunie tirgi. Esmu gandarīta par to, ka pie mums vēršas ambiciozi uzņēmēji ar kvalitatīviem plaša mēroga projektiem, kuriem nodrošinām finansējumu. Kā lielākai vietējā kapitāla bankai Latvijā mums ir resursi, kas ļauj izsniegt vienam projektam kredītu vairāku desmitu miljonu eiro apjomā. Tādejādi tiek attīstītas perspektīvās nozares un ekonomika kopumā, palielinās mūsu valsts potenciāls un nostiprinās tās pozīcija kopējā Eiropas tirgū”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumu Banka piešķīrusi Latvijas uzņēmumu grupai 8 miljonus eiro nekustamā īpašuma attīstības projekta īstenošanai Portugālē un apgrozāmā kapitāla palielināšanai.

Līdz ar to kopējais Rietumu Bankas izsniegtais finansējums uzņēmumu grupai, kurā ietilpst SIA TAND UKRI, SIA TAND Jelgava un SIA CARN Holdings, sasniedzis 22,7 miljonus eiro.

Latvijas uzņēmumu grupa līdz šim specializējās graudaugu audzēšanā un noliktavas ēku būvniecībā un iznomāšanā un šobrīd ir uzsākusi pirmā nekustamo īpašumu projekta realizāciju Eiropā. Portugāles dienvidos, atpūtnieku un “relokantu” iecienītajā Algarves reģionā tiek veidots mūsdienīgs, augstas kvalitātes dzīvojamais rajons “Quinta Dourada” ar 17 plašām villām, 40 rindu mājām un 32 apartamentiem. Visas mājas un apartamenti tiek aprīkoti ar mūsdienīgām tehnoloģijām, kas ļaus to īpašniekiem izmantot “gudrās mājas” priekšrocības, vienlaikus maksimāli samazinot uzturēšanas izmaksas. Celtniecībā tiek izmantoti videi draudzīgi risinājumi ar augstākā līmeņa energoefektivitāti, gaisa kondicionēšanas, apkures sistēmām un skaņas izolāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Panākta vienošanās par turpmākajiem Latvijas gāzes vadības izpirkuma soļiem

LETA,18.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" valdes locekļu izveidotā speciāla mērķa kompānija SIA "Energy Investments", turpinot vadības izpirkuma procesu, panākusi vienošanos ar izpirkuma procesa līdzšinējo finansētāju - AS "Rietumu Banka" - par turpmākajiem soļiem, liecina "Latvijas gāzes" paziņojums paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

Jau ziņots, ka "Latvijas gāzes" valdes locekļi Aigars Kalvītis, Elita Dreimane un Egīls Lapsalis ar "Energy Investments" palīdzību iegādājušies 28,97% "Latvijas gāzes" akciju.

Lai gūtu līdzekļus akciju nākamiem iegādes posmiem, "Energy Investments" vadības izpirkuma procesa projekta finansēšanas ietvaros ir atsavinājusi ar atpakaļpirkuma tiesībām "Rietumu Bankai" kā finansētājam vadības izpirkuma pirmajā posmā iegādātās emitenta akcijas.

Finanšu instrumenta atsavinājuma līgums paredz atpirkuma nosacījumus trīs gadu laika periodam. Šāda veida finansēšanas modelis ir izplatīts vadošajos Eiropas Savienības finanšu un enerģētikas tirgos. Minētajā laika posmā "Rietumu Banka" būs ieguldītājs un pilnvērtīgs AS "Latvijas Gāze" akcionārs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Birža "Nasdaq Riga" apstiprinājusi AS "Latvijas gāze" pieteikumu par akciju izslēgšanu no Baltijas Otrā saraksta, liecina biržas paziņojums.

Par pēdējo akciju kotācijas dienu teikts piektdien, 23.augusts.

Jau ziņots, ka "Latvijas gāzes" akcionāri 19.jūnija kārtējā akcionāru sapulcē pieņēma lēmumu izslēgt uzņēmuma akcijas no regulētā tirgus.

Tika izteikts akciju atpirkšanas piedāvājums, pēc kura uzņēmuma rīcībā nonāca tikai 0,014% jeb 5553 akcijas, lai gan piedāvājums attiecās uz 18,75% jeb 7 482 404 kompānijas akcijām, kuras plānots izslēgt no regulētā tirgus. Vienas akcijas atpirkšanas cena tika noteikta 3,35 eiro.

Piedāvājums bija izteikts kompānijas akcionāriem, kuri balsojuši pret "Latvijas gāzes" akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, un akcionāriem, kas nav piedalījušies šajā balsojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Rietumu banka" ir piešķīrusi kredītu 3,4 miljonu eiro apmērā SIA "Islande Hotel", kas pārvalda četru zvaigžņu viesnīcu Rīgā, informēja bankas pārstāvji.

Bankā norāda, ka aizdevums sniegs iespēju uzņēmumam attīstīt un modernizēt viesnīcu, refinansējot līdzšinējās saistības un palielinot apgrozāmo līdzekļu apmēru.

"Islande Hotel" tuvākajā nākotnē plāno koncentrēties uz servisa līmeņa paaugstināšanu, kā arī tiks turpināts darbs pie energoefektivitātes uzlabošanas, ieviešot modernus un videi draudzīgus risinājumus, kas ļaus samazināt enerģijas patēriņu. Uzņēmuma mērķis ir palielināt konkurētspēju viesmīlības sektorā, piedāvājot pakalpojumus, kas atbilst gan klientu vajadzībām, gan vides ilgtspējības prasībām.

"Islande Hotel" ir četru zvaigžņu "Superior" kategorijas viesnīca, kas atrodas Ķīpsalā. Viesnīcā ir 205 numuri, kuros var izmitināt līdz 360 viesiem, SPA centrs, kā arī divi restorāni. "Islande Hotel" darbojas kopš 2006.gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumu Banka ir piešķīrusi finansējumu 4 miljonu apmērā kompānijas “Volterra Energy Group” Latvijas meitas uzņēmumiem SIA “SP Auce” un SIA “Mežgalis” divu Latvijā līdz šim lielāko saules enerģijas parku refinansēšanai, kas jau šobrīd veiksmīgi strādā Aucē un Valdemārpilī.

Abos saules parkos ir uzstādīti vairāk kā 14 000 saules paneļi ar kopējo jaudu 9,279 MW, kas ļauj ik gadu saražot vairāk kā 9 500 MWh zaļās elektroenerģijas. Kopējās abu elektrostaciju ieviešanas izmaksas bija vairāk nekā 8 miljoni eiro.

Ar Rietumu Bankas kredītu uzņēmums atbrīvos daļu no sākotnēji ieguldītā pašu kapitāla, lai attīstītu vēl citus saules parka projektus Latvijā. Finansējums piešķirts uz 5 gadiem un tas tiek garantēts ar elektroenerģijas piegādes līgumu ienākumiem.

“Videi draudzīgu, ilgtspējīgu, pārdomātu un finansiāli veiksmīgu uzņēmumu izaugsmes projektu atbalstīšana ir viena no mūsu prioritātēm. “Volterra Energy Group” ir viens no lielākajiem zaļās enerģijas ražotājiem Latvijā, tas pilnveido saules, vēja, mazo hidroenerģiju, enerģijas krātuvēm un atkritumu pārstrādes tehnoloģijas, kuru nozīme pieaug jau šobrīd. Tāpēc esam sarunu procesā par vēl citu uzņēmuma parku finansēšanu. Mēs ticam, ka šādi projekti ir jāattīsta strauji un tas dos pozitīvu pienesumu gan vides aizsardzībai, gan Latvijas energoneatkarībai,” saka Jeļena Buraja, Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" (LG) akcionāru ārkārtas sapulcē ceturtdien par padomes priekšsēdētaju ievēlēts Guntars Reidzāns, liecina kompānijas sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

Par padomes priekšsēdētāja vietniekiem ievēlēti Matiass Kolenbahs un Kirils Neujmins.

Līdz šim padomes priekšsēdētājs bija Kirils Seļezņovs, bet priekšsēdētāja vietnieki - Juris Savickis un Olivers Gīze.

LETA jau ziņoja, ka akcionāru sapulcē uzņēmuma padomē atkārtoti ievēlēti Kolenbahs, Seļezņovs, Gīze, Jurijs Ivanovs, Vitālijs Hatjkovs un Jeļena Mihailova. No jauna ievēlēts Reidzāns, Neujmins, Valentīns Bļugers, Nikolajs Dorofejevs, Edgars Buncis, Kristians Janzens.

Padomi atstājis Savickis un Oļegs Ivanovs.

Uzņēmuma lielāko akcionāru "Gazprom" pārstāv Seļezņovs, Ivanovs, Hatjkovs, Mihailova un Neujmins. "Rietumu banku" pārstāv Bļugers, Dorofejevs, Reidzāns, un Buncis. Savukārt "Uniper Ruhrgas International GmbH" pārstāv Kolenbahs un Janzens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumu Banka ir parakstījusi "Misijas nulle" hartu, pievienojoties iniciatīvai, kuras mērķis ir veselīgas un drošas darba vides veidošana.

“Pievienojoties “Misija nulle” organizāciju saimei, mēs apņemamies arī turpmāk veicināt mūsu darbinieku labbūtību – fiziskās un mentālās veselības uzlabošanu un stiprināšanu. "Misijā nulle" arī dalīsimies pieredzē ar domubiedriem, lai mūsu organizācijā īstenotu vēl daudzveidīgākas un efektīvākas labbūtības pieejas,” atzīmē Rietumu Bankas Personāla direktore Jolanta Millere-Līvmane.

Uzņēmumus, kuri kļūst par "Misijas nulle" dalībniekiem, vieno apņēmība rūpēties par darbinieku veselību un labsajūtu, līdz nullei mazināt nelaimes gadījumus darba vietā, īstenot prevencijas pasākumus ilgstošai darbaspējas saglabāšanai, veidot ilgtspējīgu korporatīvo kultūru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, kādēļ ir svarīgi domāt ilgtspējīgi, tostarp ieviest savā biznesa un privātajā ikdienā ESG (vides, sociālie un pārvaldības kritēriji, ko izmanto, lai novērtētu uzņēmuma ilgtspēju un sociālo ietekmi) standartus, Latvijas iespējām ar ESG palīdzību paaugstināt ekonomisko labklājību un pelnīt ar zaļo vērtību ieviešanu un uzturēšanu saruna ar Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāju Jeļenu Buraju.

Ņemot vērā ilgtspējas jautājumu attīstību, kā jūs raksturotu vides, sociālo un pārvaldības jautājumu (ESG) progresa statusu Latvijas biznesā un ekonomikā kopumā? Šobrīd šī tēma ir ļoti aktuāla, un teju visi uzsver tās nozīmi gan valsts kopumā, gan biznesa attīstībā. Taču – kāda ir reālā situācija, vai progress šajā jomā tiešām jūtams un vai mēs ejam pareizajā virzienā?

Savulaik studēju tieši virzienu Vide un uzņēmējdarbība, un mēs jau toreiz būtībā mācījāmies par zaļo ekonomiku, šī tēma Latvijā sāka kļūt nozīmīga jau pirms gadiem desmit. Un vairs nav šaubu, ka ESG un klimata jautājumi kopumā arī Latvijas ekonomikā ir uz palikšanu un arī patērētāji arvien vairāk pieprasa ESG un klimata atbildību no uzņēmumiem. Šī tendence tikai pastiprināsies. Vienlaikus savā ziņā problēma joprojām ir neskaidrie ilgtspējas standarti – mēs redzam, ka daudzi uzņēmumi gatavo ESG stratēģijas u. tml., bet joprojām nav vienotas izpratnes par šo ziņojumu saturu un ESG vērtībām. Ir sajūta, ka patlaban katra banka vai uzņēmums buras cauri visām ESG prasībām faktiski vienatnē. Kādi varbūt apvienojas asociācijā, citi veido kopsadarbības projektus, taču realitātē ir sajūta, ka katrā Eiropas Savienības valstī mēs būvējam šīs sistēmas no jauna. Pašlaik ir jau skaidri definēti ESG ziņošanas un atskaišu standarti, bet nav strikti definēts primārais – kā tieši jāievieš šie ilgtspējas principi savā saimnieciskajā darbībā. Savā veidā arī ESG principu ieviešanā būtu jārada visiem vienādi normatīvi, piemēram, līdzīgi kā ceļu satiksmes noteikumi – katrā valstī un uzņēmumā ir savas specifiskās nianses, taču ir galvenie kopējie kritēriji, kā visiem jārīkojas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šīs prasības, manuprāt, aizvien vairāk pastiprināsies, ko ietekmēs gan patērētāju pieprasījums, gan arī stingrāka regulācija.

Komentāri

Pievienot komentāru