Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Emitējot obligācijas, refinansēs banku kredītus divās valstīs

Jānis Goldbergs,30.11.2023

Jaunākais izdevums

Jau drīzumā tiek plānota higiēnas preču ražotāja iCotton obligāciju slēgta emisija, kas cita starpā izceļas ar divām lietām. Pirmkārt, iCotton būs viens no nedaudzajiem Latvijas ražotājiem, kas emitēs obligācijas, otrkārt, obligāciju emisijas mērķis ir divu valstu banku kredītu refinansēšana, izmainot finansējuma struktūru un atbrīvojot papildu apgrozāmos līdzekļus.

Par uzņēmumu, par izaicinājumiem un to, kas mudinājis tieši šobrīd veikt obligāciju emisiju, Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma iCotton padomes locekli Jāni Bormani. Materiāls tapis sadarbībā ar Signet Bank.

Pastāstiet par pirmsākumu, kā radās iCotton ideja un kam?

Uzņēmuma patiesā labuma guvējs un īpašnieks ir Marelbeks Gabdsattarovs. Viņš, būdams Kazahstānas pilsonis no Vidusāzijas reģiona, kur kokvilna kā produkts ir plaši izplatīts, biznesu bija izveidojis šā gadsimta sākumā, iegūstot dažādu pazīstamu higiēnas preču zīmolu izplatīšanas tiesības NVS valstīs. Viņš sāka ar higiēnas preču izplatīšanu un tad attīstību turpināja ar to ražošanu. 2011.gadā, būdams ambiciozs un moderni domājošs, viņš savlaicīgi saprata, ka: 1) ir nepieciešams diversificēt naudas plūsmas riskus un strauji attīstīt biznesu Eiropā, 2) ja ir vēlme tirgot preces Eiropā, tad arī ražotnēm jābūt šeit, turklāt arī NVS valstīs/Āzijā un citos reģionos Eiropā ražotai precei ir augstāks emocionāls novērtējums un attiecīgi arī lielāks uzcenojums . Tāpēc varam šo nosaukt par Rietumu tirgu «iekarošanas» plāna sākumu un viņš meklēja vietu šī plāna realizācijai. Lai arī Latvija kopumā daudzām ražošanas nozarēm nav interesanta zemā iedzīvotāju skaita un darbaspēka trūkuma dēļ, tieši šai nozarei, kas ir ar augstu automatizācijas pakāpi, Latvija savas ģeogrāfiskās lokācijas dēļ bija un ir piemērota.

Kā jūs sastapāties ar Marabeku Gabdsattarovu?

Viņš mani uzmeklēja pēc citu uzņēmēju ieteikumiem un atsauksmēm. Es ilgus gadus esmu strādājis bankās un vēlāk kā uzņēmējs palīdzējis izveidot un attīstīt virkni nu jau labi pazīstamu uzņēmumu. Pie uzņēmuma dibināšanas darbojos no pirmās dienas.

Kāpēc iCottnon ģeogrāfiskais novietojums ir Liepājā? Baltijā vien ir vairākas iespējas!

Pirmsākumos 2011. gadā Liepājai bija viens būtisks konkurents – Klaipēda. Izšķiršanās bija «pēdējā brīdī», pateicoties cita starpā Liepājas SEZ statusam, potenciālajām LIAA programmām, ostas/dzelzceļa pieejamībai, pilsētas vadības izrādītajai attieksmei un pārrunām ar citiem Liepājas uzņēmējiem. Klaipēda pretī lika pompozu uzņemšanu, bija sagatavota tajā laikā vēl reta «parādība» - industriālais parks ar infrastruktūras pieslēgumiem, kas starp citu Latvijā šādā izpildījumā vēl aizvien ir retums. Loģistikas ziņā pilsētas bija līdzvērtīgas, visa veida transports bija pieejams abās. Ar Liepāju šobrīd esam apmierināti. Pagaidām, neskatoties uz pieaugošo konkurenci, arī darbinieku izaugsmei pietiek. Ir, protams, lietas, kuras varam labāk realizēt no mūsu Polijas uzņēmuma. Piemēram, mārketings.

Kādēļ mārketingu pilnībā pārcēlāt uz Poliju?

Pandēmijas laiks diktēja šos noteikumus. Bija jābūt uz vietas lielākajā grupas tirgū, atsākās skarba cīņa par klientiem. Turklāt, tas, ko mēs uzskatām par eksportu mūsu grupā, tas Polijā lielā mērā ir vietējais tirgus. Kopumā grupai Baltija un Polija ir mājas tirgus, kas ir 45% no apgrozījuma, bet pārsvarā šo apjomu veido Polija. Pārējā pasaule veido 55% no apgrozījuma. Polijā tirgus un to pārstāvju specifika ir tāda, ka viņus angļu valoda emocionāli ļoti «neuzrunā». Proti, vietējā tirgū tur angliski nepiedāvāsi. Papildu faktors - daudzām Centrāleiropas valstīm, kur pārdodam, Polija ir gluži kā respektējams vecākais brālis. Tas attiecas arī uz lielu daļu Rietumeiropas.

Liepājas ražotni uzcēlāt izbijušā sporta manēžā, bet darbības sākums ir vēl pirms būvniecības. Tad nebija tomēr interesants zemes piedāvājums uzreiz?

Mums piedāvāja dažādus zemes gabalus. Mēs runājam par 2011. gadu, kad lūkojām zemi Liepājā un bija pēckrīze ar necaurskatāmu nekustamā īpašuma tirgu. Mēs nolēmām nesasteigt un sākotnēji iznomājām pakāpeniski līdz 10 tūkstošiem kvadrātmetriem lielas telpas ražošanas ceha un noliktavu vajadzībām uzņēmuma Lauma teritorijā. Ieguldījām pamatīgus līdzekļus, lai sakārtotu telpas un pielāgotu cehus mūsu vajadzībām. Ir prasības sertifikācijai un tās brauca regulāri pārbaudīt. Visi ieguldījumi bija no pašu līdzekļiem.

Neviena kredīta?

Sākumā viss dalībnieka finansēts. Pēc ražošanas ieskriešanās un pirmajiem gadu pārskatiem bijām Latvijas Zemes un Hipotēku bankā. Paeksperimentējām, paņēmām atgriezenisko līzingu pret iekārtām. To darījām, lai parādītu, ka esam un kaut ko darām, ar skatu uz nākotnes sadarbību. Šis kredīts drīzāk bija simbolisks no kreditēšanās viedokļa, jo varējām bez tā iztikt.

Kā tikāt pie savām telpām Liepājā?

Skaidrs, ka darīt nomātā vietā visu ir mazliet sarežģītāk, tādēļ nepārtraukti meklējām savu vietu un, protams, vēlams netālu no Laumas, kur bija atstrādāta loģistika un varētu sākumā apvienot nomātas un savas telpas. Mums šo īpašumu speciāli nepiedāvāja, tas bija izlikts izsolē un paši to ieraudzījām kā iespēju. 2016.gadā ar Citadele bankas atbalstu pabeidzām pirmās kārtas ražotnes būvniecības projektu, pārbūvējot un paplašinot manēžu. Paralēli piedalījāmies arī LIAA programmā, piesaistot līdzekļus iekārtām un būvniecībai. Gribējām testēt valsts pretimnākšanu lielākos investīciju projektos un viss tiešām bija labi.

Kad ekspansijai vajadzēja jau nopietnākus kredītlīdzekļus?

2019. gadā mēs nonācām pie tālāka paplašināšanas plāna, ko saucam par 2.kārtu, kas tika attīstīts uz blakus pieguļošā zemes gabala. Izmantojām arī pirmo «nopietno» bankas finansējumu līdz 10 miljoniem eiro. Pašiem bija jāiegulda vēl 25%. Pēc projekta īstenošanas pa posmiem daļu no šiem ieguldījumiem refinansēja Centrālās finanšu līgumu aģentūra no attiecīgo programmu ES līdzekļiem. Šajā otrajā kārtā mums jau bija labi finanšu rādītāji un bankas mazliet pacīnījās par iespēju dot kredītu tieši mums. Tobrīd tirgū ar interesantiem piedāvājumiem parādījās BluOr banka. Viņi mūs pārsteidza ar labu piedāvājumu un tā kļuvām par vienu no viņu TOP klientiem. Ir arī savas priekšrocības, ka vietējā kapitāla banka - viņi ir operatīvāk pieņem lēmumus. Vēlāk viņi ir arī piešķīruši mums apgrozāmo līdzekļu kredītlīnijas, kuras esam palielinājuši atbilstoši nepieciešamībai.

Kad iegādājāties uzņēmumu Polijā?

2017. gadā. Proti, SIA iCotton ir īpašnieks ievērojami lielākam uzņēmumam Polijā – Harper Hygienics. No ASV fonda nopirkām gandrīz 66% daļu. Uzņēmums bija lielākais Polijā savā nozarē, bet strādāja ar zaudējumiem. Dibināts tas ir 1990. gadā, ar milzīgu pieredzi un vēsturisko tirgu. Pagāja vairāki gadi, lai izdzītu šo attālinātā pārvaldnieka komfortu, kas bija iesakņojies uzņēmuma tiešajā vadībā. Tas bija klasisks piemērs, kā virtuālais akcionārs nepietiekami iesaistās darbībā un nekontrolē, kā ģeometriskā progresijā aug ar ražošanu nesaistītas izmaksas. Polijas uzņēmums ir kotēts biržā un mēs nesen atpirkām vēl nelielu daļu akciju, kā rezultātā esam pārsnieguši 66% akciju kontroli. Tur arī iepazināmies ar biržā kotēta uzņēmuma prasībām. Harper Hygienics mārketinga darbinieces ir burtiski uzaugušas ar Polijā atpazīstamiem zīmoliem, ko šobrīd pašas izplata. Piemēram, Cleanic un Presto zīmoli Polijas un visas Centrāleiropas tirgū jau ir ļoti ilgstoši. Vēlāk, pēc 2022.gada februāra, tieši šis uzņēmums kļuva par mūsu galveno atbalstu, pārceļot visu pārdošanu uz Rietumu tirgiem. Aptuveni 47% no pārdošanas 2022. gada sākumā bija Rietumu tirgus.

Liepājā otro paplašināšanās kārtu sākāt 2019. gada beigās, kā tas veicās pandēmijas laikā?

Pirmkārt, jau bija šis nopirktā Polijas uzņēmuma stāsts, kur vajadzēja vēl aizvien cīnīties ar daudz ko. Tika tērēts vairāk, nekā sākumā plānojām. Optimizējām darbiniekus, atteicāmies no dažiem produktiem, veicām pilna apjoma restrukturizāciju. Tas aizņēma turpat trīs gadus un tā nonākam līdz Liepājas plānam. Polijas uzņēmums jau gāja pa nullēm. Šobrīd lielākā daļa grupas peļņas nāk tieši no Polijas, bet 2020. gadā vēl bija daudz uzlabojamā. Tad arī sākās Covid. CFLA bija apstiprināts Liepājas projekts. Gaidījām lielās iekārtas izejmateriāla ražošanai un vēl turpinājām Polijas uzņēmuma stabilizāciju. Pandēmijas pirmajam gadam bija arī savi jaukumi – pārdot varēja visu, kas vien bija saražots, pat vecas iekārtas, kas bija paredzētas norakstīšanai. 2021. gada beigas un 2022. gada sākums bija pats sliktākais no pārdošanas viedokļa, jo visā pasaulē slēdza veikalus, noliktavas palika neiztukšotas. E-komercijas tirdzniecība plašākā apjomā tikai aizsākās.

Pandēmijas trakākās sekas bija loģistikas krīze tieši jaunā projekta sakarā! Visu mēs varējām izbalansēt, jo ierobežojumi pa valstīm atšķīrās, un ko nevarēja Latvijā, to varēja Polijā. Bet, kad beidzot uz Liepāju atnāca ražotnes jaunās iekārtas, bija nepārvarama problēma. Speciālistus, kas tās uzstādīs, nevarēja atvest uz Latviju. Līdz ar to iekārtu instalācija aizkavēja projektu par gadu un vienu ceturksni. Reāli projekta rezultātā uzbūvētā ražotne un pirmās instalētās līnijas sāka strādāt 2022. gada 2. un 3. ceturksnī.

Bet pēc pandēmijas sekoja jauni izaicinājumi?

Biznesā pandēmija kā medicīnisks stāvoklis nebija galvenā problēma. Galvenā problēma noslēgumā bija pārdošanas ierobežojumi - jo klientu veikali bija slēgti. Šis laiks bija pagājis, taču tad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā.

Mūsu priekšrocība bija tā, ka apgrozāmajos līdzekļos bija uzkrātas pamatīgas rezerves. Dividendes uzņēmums nebija maksājis, noliktavās bija atlikumi, bija veselīga bilances struktūra. Apgrozāmo līdzekļu rezerve bija tuvu 18 miljoniem eiro. Šis spilvens arī atļāva uzņēmumam pāriet no Austrumu tirgus uz Rietumu tirgu. Protams, ka šādā mirklī arī bankas nervozē. Par laimi BluOr bankā mūs saprata un uzticējās lēmumiem. Laika skalā – februārī sākas karš, tiek pieņemts lēmums pārtraukt tirdzniecību uz attiecīgajām valstīm, lai arī higiēnas preces nav sankcionētas ne šobrīd, ne jebkādos citos pasaules konfliktos. Tas bija morāli ētisks apsvērums, bet sekas no šāda lēmuma gan ir skaidri finansiālas. Austrumu tirgos mēs strādājām ar priekšapmaksu. Rietumu tirgos visur ir pēcapmaksa. Piemēram, 45 vai 60 dienu pēcapmaksa. Lai panāktu jaunu līgumu par jaunu summu vai produktu ir vajadzīgi kopā apmēram 3 mēneši. Nosacīti tie ir 5 mēneši, kas mūsu uzņēmuma gadījumā veidoja vajadzību pēc 12 miljoniem eiro apgrozāmo līdzekļu rezerves. Šādu naudu pēkšņi kādai bankai palūgt nevar. Mums palīdzēja izveidotās apgrozāmo līdzekļu rezerves, kuras “noēdām” līdz 6-7 miljonu robežai. Šobrīd rezervju apjoms jau atkal ir ievērojami pieaudzis.

Tā mēs tikām pie daudziem jauniem klientiem, lai gan nedaudz pabojājām 2022. gada rezultātus. Neraugoties uz visu, 2022. gadu noslēdzām ar pozitīvu EBITDA. Apgrozījuma apjomu arī daudz maz izdevās noturēt. Polijas jaunais menedžments paveica ļoti lielu darbu.

Vai krīžu laikā izmantojāt ALTUM programmas, citas iespējas kreditēties?

ALTUM tiešām ir labi produkti, plašam pielietojumam izstrādāti un izmantojām vienu no tām. Tieši tobrīd bija pieejams ALTUM alternatīvais investīciju fonds (AIF) ar savu programmu, kur varēja iegūt finansējumu, cita starpā esošo saistību refinansēšanai. Te mēs varējām maksāt tikai procentus un pamatsumma katru mēnesi nav jāatmaksā. Tā mēs faktiski ieguvām papildus apgrozāmo līdzekļu naudu, papildus to de facto neaizņemoties.. Tā arī bija ALTUM kredīta būtība, dot komfortu attīstībai.

Mums arī šobrīd ir iespēja ņemt kredītus un pat ir gatavi projekti, kur vajadzētu naudu. Piemēram, Polijā jāceļ jauna noliktava, Liepājā jāsāk nākošā ražotnes kārta, proti, ir plāns uzstādīt iekārtas, kas pārstrādās kokvilnas salmus un tā mums izpaliks vajadzība iepirkt priekšsagatavotu kokvilnu. Ar katru nākamo soli mēs iegūstam līdz 15% pašizmaksā. Taču šim projektam iznāk, ka ņemot bankas kredītu komplektā ar esošo ECB pretinflācijas likmi 4+% Euribor izskatā, mēs neko daudz neiegūtu pie šādiem aizdevuma procentiem. Proti, ņemt kredītu bez kāda ES fondu vai līdzīga līdzfinansējuma šobrīd ir grūti pamatot. Protams, ka šis ir stāsts par ražošanu un iespējams, ka citās nozarēs var strādāt pat ar daudz augstākām aizdevumu likmēm.

Jums drīzumā plānots obligāciju laidiens! Obligācijas taču ir nedaudz dārgāks finanšu avots nekā banka?

Mūsu mērķis ir pārveidot savu esošo saistību struktūru tā, lai no tās iegūtu pēc iespējas vairāk. Obligāciju emisija grupas līmenī sniedz mums iespēju apvienot divu valstu kredītus ar dažādām prasībām, tādējādi vienkāršojot saistību struktūru un būtiski samazinot ieguldīto laiku atskaitēs bankām, padziļināt abu uzņēmumu integrāciju un atbrīvot apgrozāmos līdzekļus tālākai pārdošanas apjomu audzēšanai bez papildu kredīta piesaistes. Obligācijām kā produktam pašreizējā procentu likmju vidē ir diezgan līdzīgas finansējuma izmaksas banku finansējumam, taču obligāciju priekšrocība ir tāda, ka tām nav amortizācijas grafiks. Attiecīgi tos līdzekļus, kurus mums būtu jāvelta bankas kredītu dzēšanai, tagad varēsim novirzīt uzņēmuma attīstībai.

Kā nonācāt līdz idejai par obligāciju laidienu Latvijā?

Pēc visām krīzēm, enerģētikas cenu neticamas amplitūdas lēkāšanas un pamatīgas optimizācijas Polijas ražotnē mēs 2022. gada 3. ceturksnī, redzot šī ceturkšņa finanses un jaunos pasūtījumus, beidzot sapratām, ka abu uzņēmumu darbības rādītāji atgriežas agrāk plānotajā līmenī. Proti, mēs atgriežamies tajā peļņas līmenī kāds bija iepriekš, esam nodrošināti ar pasūtījumiem, ieejam jaunos tirgos un kaut kas ir jādara ar finansējuma struktūru abās valstīs. Abu valstu bankas viena uz otru skatās nedaudz slīpi, jo katra grib, lai tieši tajā uzrādītu pēc iespējas lielāku peļņas daļu. Tad vēl bankas pretendē uz ķīlām, kas kādām ir un kādam nav. Ir kredītlīnijas, kas ir jāpagarina. Skaidrs, ka nevēlamies pavisam atteikties no banku finansējuma, bet tieši šobrīd pie esošās naudas dārdzības – banku naudas cena un potenciālā obligāciju naudas cena ir ļoti tuvu! Atšķirība kļūst nebūtiska. Mūsu plāns ir abu valstu kredītus refinansēt, uzlabojot maksājumu noteikumus. Tas nozīmē, ka mums nav maksājumu grafiks, bet summa ir jāatmaksā grafika beigās un iegūstam trīs gadu garumā līdz 5 miljoniem eiro vērtus apgrozāmos līdzekļus. Ar to mēs varam dot labākus maksājumu termiņus jaunajiem klientiem, ieguldīt ražošanā, realizēt projektus.

Ar obligācijām refinansējat gan Polijas, gan Latvijas banku kredītus?

Jā, Polijā mums ir veiksmīga sadarbība mBank (vācu Commerzbank meitas banka), kas ir lielākā valstī. Protams, ka kontus atstājam un durvis necērtam, bet tieši šobrīd visas kredītlīnijas un aizņēmumi tiks refinansēti. Tas ir būtisks atspaids arī no birokrātijas viedokļa, jo reāli tas ir viens darbinieks, kas dienu dienā gatavo kādas atskaites par mēnesi, ceturksni, utt. dažādiem finansētājiem dažādās formās, kā to vēlas attiecīgā banka. Otrs labums, obligācijas mums piedāvā pieeju alternatīvam finansējuma avotam, kuru nepieciešamības gadījumā varam izmantot arī nākotnē. Jau šobrīd Latvijas mērogam esam salīdzinoši liels uzņēmums, un vietējo banku kapacitāte pārfinansēt arī Polijas kredītus ir ierobežota. Tas var rezultēties situācijā, kur mēs jau tagad nokļūstam bankas lielāko kredīta klientu lokā, kas var ierobežot mūsu iespējas paplašināt savas finansējuma iespējas nākotnē, bet ambīcijas attīstīties mums ir.

Tad jums ir diezgan skaidra pārliecība, ka ECB likmi nesamazinās?

Pavisam noteikti tuvākajā laikā nesamazinās un noteikti ne būtiski tuvāko 2 gadu laikā - tas arī ir šī obligāciju stāsta pamatā. Neceram, ka banku finansējums būs daudz (!) izdevīgāks tuvākajā nākotnē. Mums ir iespēja apvienot visus kredītus, ļoti nesadārdzinot finansējumu, turklāt nākotnē mēs varam veikt papildu emisiju. Obligāciju finansējumu nākotnē varētu izmantot arī savu sagatavoto attīstības projektu finansēšanā, ja būtu atbilstoša struktūra un nebūtu jāuztraucas par konkrētas bankas kapitāla pietiekamību, jādomā par sindicētiem kredītiem vai ķīlas un finansējuma dalīšanu starp bankām.. To rādīs laiks, bet esam pārliecināti, ka, ja obligāciju pircēji būs apmierināti ar mūsu sniegumu, tad noteikti piekritīs investēt vēl.

Ar ko iCotton obligācijas atšķirsies no citām Baltijas uzņēmumu obligācijām?

Pamatā Latvijas obligāciju tirgū ir pārstāvēts finanšu sektors, ir atsevišķi pakalpojumu sniedzēji, ir arī nedaudzi ražotāji, bet tādi kā mēs – kas pilnā ciklā ražo no izejvielām, kas nav no Latvijas, un biznesa būtība ir tieši pievienotās vērtības radīšana, līdz šim Baltijā praktiski nepārstāvētā nozarē, būsim, manuprāt, vienīgie. Tas varētu būt ļoti interesants piedāvājums, gan institucionālajiem investoriem, gan privātpersonām savu investīciju portfeļu dažādošanai, jo nevar visas investīcijas Baltijas reģionā veikt vienā vai divās nozarēs. Katrai nozarei ir savi riski! Mūsu obligāciju emisija būs nodrošināta gan ar Latvijas, gan Polijas aktīviem, kuru vērtība vairākkārt pārsniedz plānoto obligācijas emisijas apjomu.

Cik lielu obligāciju emisiju plānojat un kad?

Obligāciju emisijas apjoms būs līdz 20 miljoniem eiro. Ar to mēs sedzam visas saistības bankām un vēl atliks attīstībai. Par konkrētu datumu vēl pateikt nevaram, bet mēs ceram, ka naudiņa līdz gada beigām būs! Obligācijas tiks izvietotas slēgta piedāvājuma formā ar minimālo ieguldījumu 100 tūkstoši eiro, un neilgi pēc līdzekļu piesaistes tās plānots iekļaut Nasdaq First North alternatīvajā sarakstā.

Kādi attīstības projekti šobrīd ir dienaskārtībā?

Mūsu līdzšinējie apjomīgie ieguldījumi īpaši Liepājas ražotnes infrastruktūrā un iekārtās ļauj būtiski palielināt ražošanas apjomu un dažādot produktus, tātad arī audzēt apgrozījumu un peļņu, bez tūlītējām papildus investīcijām. Tālākās investīcijas tiks veiktas tikai tad, ja tām būs pārliecinošs ekonomisks pamatojums.

Jau pieminēju nākamo ražošanas kārtu Liepājā, kur varētu no kokvilnas un citām bioloģiskām izejvielām, piemēram, kaņepēm, liniem, «salmiem» iegūt kokvilnu. Tas dotu iespēju paplašināt vertikālo integrāciju uzņēmumā. Polijā ir plāns būvēt lielu noliktavu, Varšavas piepilsētā Minska Mazovetska. Vēl esam iegādājušies zīmolu un nodibinājuši uzņēmumu ASV, kuru izveidoja divas jaukas dāmas, kuras popularizēja preces no kaņepēm un šobrīd ir veikti pirmie sūtījumi uz ASV, kur produkti jau ir atsevišķos veikalos. Turklāt ražoti tieši Liepājā. Nav vērts uzsākt ieiešanu ASV tirgū ar klasiskajiem produktiem, bet ar produktiem no alternatīvām, «zaļām »izejvielām, kas ir interesantas galvenokārt jauniešiem un zaļi domājošiem, ceram uz panākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Signet Bank" plāno iegūt izšķirošu ietekmi pār "LPB Bank", liecina Konkurences padomes publiskotā informācija.

Konkurences padome informē, ka ir saņemts "Signet Bank" apvienošanās ziņojums par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār "LPB Bank".

"Signet Bank" darbojas banku pakalpojumu sniegšanas tirgū, proti, tā nodarbojas ar finanšu un ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu, tostarp arī korporatīvo finanšu un investīciju bankas pakalpojumu sniegšanu. Arī "LPB Bank" darbojas banku pakalpojumu sniegšanas tirgū, bet tās saistītie uzņēmumi nodarbojas ar sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, loģistiku, uzglabāšanu un noliktavu saimniecību, kravu iekraušanu un izkraušanu un, kā arī veic pārējās transporta palīgdarbības, īsteno arī jauno tehnoloģiju ieviešanu un attīstību Latvijas tirgū, kā arī ar dažāda veida tirdzniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka piemērojusi "LPB Bank" 2 016 342 eiro soda naudu, vienlaikus noslēdzot administratīvo līgumu, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Latvijas Banka ar "LPB Bank" noslēgusi administratīvo līgumu, kas paredz, ka "LPB Bank" veiks vairākus tiesiskos pienākumus saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas normatīvo aktu prasību ievērošanu un iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanu.

Vienlaikus par konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem un iekšējās kontroles sistēmas trūkumiem kredītiestādei piemērota soda nauda 2 016 342 eiro apmērā. Līgums noslēgts, jo "LPB Bank" ir atzinusi Latvijas Bankas pārbaudē konstatētos pārkāpumus NILLTPF novēršanas jomā un ir veikusi mērķtiecīgus pasākumus šo pārkāpumu novēršanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Signet Bank iegādājas LPB Bank

Db.lv,12.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Latvijas Bankas un Eiropas Centrālās bankas atļaujas saņemšanas, kā arī Konkurences padomes saskaņojuma 2023. gada 11. decembrī pabeigts darījums, kura ietvaros vietējā investīciju banka, AS Signet Bank, iegādājās AS LPB Bank.

Darījuma rezultātā tiks veikta LPB Bank zīmola maiņa. LPB Bank turpinās strādāt kā Signet Bank grupas meitas uzņēmums, saglabājot savu esošo kredītiestādes licenci un fokusējoties uz FinTech uzņēmumu apkalpošanu, Banking as a Service (BaaS) pakalpojumu sniegšanu un inovatīviem digitāliem finanšu produktiem.

Šis darījums dos iespēju palielināt Signet Bank grupas biznesa apjomus, stiprināt digitālos risinājumus, kā arī ievērojami palielināt un dažādot klientiem piedāvāto finanšu pakalpojumu un produktu klāstu.

“LPB Bank iegāde ir viens no stratēģiskiem soļiem Signet Bank grupas attīstībā, kas ļaus izmantot izaugsmes iespējas FinTech jomā. Inovatīvi un efektīvi, augsti tehnoloģiskie digitālie finanšu risinājumi ir nākotnes virzītājspēks banku sektorā, un LPB Bank digitālo risinājumu integrācija stiprinās Signet Bank grupas finanšu potenciālu. Latvijā joprojām trūkst banku produkti, kas ir vērsti uz FinTech uzņēmumu apkalpošanu un finanšu sistēmas inovāciju veicināšanu – Signet Bank grupa jau tuvākajā nākotnē plāno uzlabot šādu produktu pieejamību tirgū,” stāsta Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

iCotton sadarbībā ar Signet Bank emitē obligācijas 20 miljonu eiro apmērā

Db.lv,09.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas higiēnas preču ražotājs iCotton sadarbībā ar Signet Bank realizējis nodrošināto obligāciju emisiju 20 miljonu eiro apmērā.

Obligācijas tika piedāvātas investoriem slēgta piedāvājuma veidā un tās tuvākajā laikā plānots iekļaut Nasdaq Riga First North alternatīvajā tirgū.

Obligāciju emisijas ietvaros piesaistītie finanšu līdzekļi tiks izmantoti, lai refinansētu iCotton grupas saistības Latvijā un Polijā. Banku kredītu ar atmaksas grafikiem aizstāšana ar obligācijām, ar atmaksu termiņa beigās, sniedz iespēju Grupai iegūt papildu apgrozāmos līdzekļus tālākai biznesa paplašināšanai, nepalielinot kopējo saistību apjomu. Obligāciju emisija piesaistīja ievērojamu investoru interesi, un tajā piedalījās vairāk nekā 70 privātie un institucionālie investori, lielākā daļa no Baltijas valstīm. Pieprasījums no institucionālajiem investoriem, galvenokārt, ieguldījumu fondiem, pensiju plāniem un bankām, sastādīja aptuveni pusi no kopējā pieprasījuma pēc obligācijām, bet otru pusi veidoja privātie investori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Signet Bank" un "Maqnetic Bank" netiks apvienotas un arī nākotnē turpinās darboties atsevišķi, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

"Tie ir ļoti dažādi biznesi. "Signet Bank" bizness ir korporatīvais un investīciju segments. Esam izveidojuši efektīvu komandu un labi strukturētu sistēmu, kas šajā segmentā ļoti veiksmīgi darbojas. Savukārt "Magnetiq Bank" nākamgad plāno ieviest jaunus produktus, kas palīdzēs stiprināt bankas pozīcijas. "Magnetiq" mērķa klienti ir "FinTech" uzņēmumi, kas apkalpo mazos un vidējos uzņēmumus," sacīja Idelsons.

Viņš sacīja, ka banku biznesa modelis, kas paredz pakalpojumu sniegšanu "FinTech" uzņēmumiem pasaulē attīstās ļoti veiksmīgi, un vairākās lielajās Eiropas bankās jau ir departamenti, kas piedāvā šādus pakalpojumus. Latvijā šādas specializētas bankas nav un "Magnetiq Bank" tieši tur redz attīstības iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS LPB Bank oficiāli maina juridisko nosaukumu uz AS Magnetiq Bank, vienlaikus ieviešot arī jaunu zīmola vizuālo identitāti.

Bankas nosaukuma un zīmola maiņas pamatā ir 2023. gada beigās notikušais iegādes darījums, kurā Latvijas vadošā investīciju banka Signet Bank AS kļuva par AS LPB Bank 100% akciju īpašnieci un tās mātes sabiedrību.

Zīmola maiņa ir daļa no Signet Bank grupas un AS Magnetiq Bank plašākas biznesa attīstības stratēģijas. Tās mērķis ir veicināt efektīvāku finanšu inovāciju ieviešanu, digitālo produktu pieejamības uzlabošanu banku sektorā un stiprināt pozīcijas FinTech nozarē.

Jaunais nosaukums un zīmola vizuālā identitāte atspoguļo bankas apņēmību ieviest inovatīvus un augstvērtīgus digitālos finanšu risinājumus, paplašināt un dažādot finanšu pakalpojumu un produktu klāstu, tādējādi nodrošinot klientiem vēl efektīvāku un labāku sadarbības pieredzi. AS Magnetiq Bank zīmola filozofija ir mijiedarbība starp vienkāršību, pieejamību un efektivitāti, atspoguļojot jaunākās globālās tendences digitālajā finanšu sektorā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Nauda attīstībai ir pieejama, ir jāgrib to paņemt

Jānis Goldbergs,31.08.2023

Bet, neskatoties uz to, ka bez bankas kredīta ir pieejami arī citi finansējuma veidi, uzņēmēju zināšanu par finansējuma veidiem trūkums bieži vien neļauj tās citas iespējas izmantot.

Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Signet Bank aicina Vidzemes reģiona uzņēmējus uz vienas dienas akadēmiju par kapitāla tirgus finanšu instrumentu izmantošanu biznesa attīstībā

Db.lv,11.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējā investīciju banka, Signet Bank, šajā gadā turpina īstenot 2023. gadā veiksmīgi uzsākto ilgtermiņa sabiedrisko projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā, un paplašina tās mērogu, uzsākot akadēmiju īstenošanu arī Latvijas lielākajās reģionālajās pilsētās. Signet Bank “Kapitāla tirgus akadēmija” ir bezmaksas izglītojošs projekts, kas piemērots Latvijas uzņēmumu īpašniekiem un uzņēmumu vadītājiem, kuri interesējas par finansējuma piesaisti ar kapitāla tirgus instrumentiem.

“Kapitāla tirgus akadēmijas” mērķis ir sniegt iespēju vietējiem uzņēmējiem vairot savas zināšanas un gūt atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem par finansējuma piesaisti kapitāla tirgū, vienlaikus iedrošinot izmantot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas.

Aicinām Vidzemes reģiona uzņēmējus un uzņēmuma vadītājus uz vienas dienas “Kapitāla tirgu akadēmiju”, 22. martā no plkst. 9:00 līdz 14:30 Vidzemes koncertzālē “Cēsis”, kurā nozares profesionāļi un Latvijas uzņēmēji dalīsies teorētiskās un praktiskās zināšanās par finansējuma piesaisti, izmantojot kapitāla tirgus finanšu instrumentus – akciju un obligāciju emisijas:

  • kādās situācijās ir vērts domāt par finansējuma piesaisti kapitāla tirgū;
  • kādi mājas darbi ir jāveic uzņēmumam, kas vēlas piesaistīt finansējumu kapitāla tirgū;
  • kāds ir finansējuma piesaistes process un cik ilgu laiku tas aizņem;
  • ko sagaida investori;
  • kā maksimāli izmantot kapitāla tirgus priekšrocības sava uzņēmuma labā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Virzītie grozījumi par UIN maksājumu neveicinās konkurenci Latvijas banku sektorā

LETA,05.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik virzītie grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā, kas paredz UIN avansa maksājumu bankām 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas, visdrīzāk, neveicinās konkurenci banku sektorā, intervijā pauda "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Viņš uzsvēra, ka nodokļa avansa maksājums samazinās peļņas daļu, ko var ieguldīt bankas kapitālā, no kā savukārt ir atkarīgs, cik liels var būt katras bankas kreditēšanas apmērs. Lielajām bankām jautājums par pieejamo kapitālu nav īpaši aktuāls, taču mazās bankas šīs prasības dēļ darbības apmērus varētu audzēt lēnāk.

"Ja tagad daudz tiek runāts, ka banku sektorā nav pietiekamas konkurences, ja politiķi vēlas, lai vietējā kapitāla bankas, kas pašlaik ir nelielas, aktīvāk sāk konkurēt ar lielajām bankām, tad to nevar izdarīt bez kapitāla. No tā ir atkarīgi kreditēšanas apmēri, produktu attīstība, darbības mērogs un viss pārējais. Ja tagad ar nodokli tiek aplikta peļņa, tad rezultāts būs tāds, ka mūsu un citu banku sektora kolēģu gadījumā kapitāls augs ne tik strauji, kā tas varētu augt. Tas tiešā veidā iespaidos konkurenci banku sektorā un situācija šajā jomā, visdrīzāk, paliks sliktāka, jo lielajām bankām kapitāla problēma nav tik akūta kā mazajām, kuras vēlētos augt," uzsvēra Idelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Signet Bank piešķir 2,5 miljonus eiro D8 Corporation jaunu finanšu tehnoloģiju produktu izstrādei

Db.lv,01.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas investīciju banka Signet Bank ar Attīstības finanšu institūcijas Altum garantiju no Eiropas fondu līdzekļiem piešķīrusi 2,5 milj. eiro finansējumu inovatīvo finanšu tehnoloģiju uzņēmumam D8 Corporation.

Finansējums tiks izmantots gan jaunu produktu attīstībai, gan esošo finanšu saistību refinansēšanai. D8 Corporation jau tagad ir veiksmīgi ieviesis savus risinājumus vairāk nekā 32 valstīs, un šis finansējums ļaus uzņēmumam stiprināt savu pozīciju kā vienam no vadošajiem spēlētājiem globālajā finanšu tehnoloģiju tirgū.

D8 Corporation izstrādā tehnoloģiski progresīvas un drošas finanšu tehnoloģijas un IT risinājumus, kas galvenokārt paredzētas bankām un finanšu institūcijām. Uzņēmums piedāvā tradicionālās banku sistēmas maksājumu karšu un kontu apstrādei, risinājumus maksājumu sistēmām, "digitālo maciņu", kā arī tehnoloģijas krāpniecisko darbību un naudas atmazgāšanas novēršanai. 90% no visiem pasūtījumiem veido eksporta tirgi. Uzņēmums šobrīd aktīvi paplašina savas aktivitātes Centrālāzijas, Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas reģionā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības attīstība pieprasa kapitāla piesaisti, un obligāciju emisija ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā iegūt nepieciešamos finanšu līdzekļus. Lai gan var rasties pārdomas par šāda veida finansēšanas instrumentu izmantojumu – tas ir svarīgs un perspektīvs risinājums, kuru noteikti vērts apsvērt, lai sasniegtu finansiālo stabilitāti un izaugsmi.

Pēdējo gadu laikā Latvijas kapitāla tirgus piedzīvojis pozitīvu izaugsmi – kopš 2020. gada jau vairāk nekā 40 Latvijas uzņēmumi ar obligāciju emisijām, kā arī akciju kotāciju biržā, sava biznesa attīstībai ir piesaistījuši ap 1 miljardu eiro. Tas tikai apliecina, ka ambicioziem vietējiem uzņēmējiem ir labas iespējas piesaistīt finansējumu savu izaugsmes plānu realizācijai, izmantojot kapitāla tirgus piedāvātas iespējas.

Taču, neskatoties uz salīdzinoši pozitīvo vietējo uzņēmumu interesi un kapitāla tirgus izaugsmi – Latvijas uzņēmumi, salīdzinājumā ar citām attīstītajām valstīm, šobrīd ļoti maz izmanto alternatīvos finansējuma avotus, tostarp kapitāla tirgus instrumentus. Līdz ar ko, vietējie uzņēmumi ir lielā mērā atkarīgi no banku finansējuma pieejamības, kas ierobežo gan pašu uzņēmumu, gan valsts ekonomiskās izaugsmes attīstības potenciālu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējā investīciju banka, Signet Bank šajā gadā turpinās īstenot 2023. gadā veiksmīgi uzsākto ilgtermiņa sabiedrisko projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā –, un paplašinās tās mērogu, dodoties arī uz Latvijas lielākajām reģionālajām pilsētām.

Šī gada pirmā akadēmija notika Rīgā, 1. februārī, savukārt pirmā reģionālā akadēmija projekta ietvaros notiks Liepājā, 9. februārī. Signet Bank “Kapitāla tirgus akadēmija” ir bezmaksas izglītojošs projekts, kas piemērots Latvijas uzņēmumu īpašniekiem un uzņēmumu vadītājiem, kuri interesējas par finansējuma piesaisti ar kapitāla tirgus instrumentiem.

Latvijas uzņēmumi, salīdzinājumā ar citām attīstītajām valstīm, šobrīd ļoti maz izmanto alternatīvos finansējuma avotus, tostarp kapitāla tirgus instrumentus, un ir lielā mērā atkarīgi no banku finansējuma pieejamības. Kā rāda Signet Bank veiktās Latvijas uzņēmēju finansiālā noskaņojuma un uzņēmējdarbības vides viedokļa aptaujas dati*, šādu uzņēmēju rīcību lielā mērā ietekmē zināšanu trūkums par kapitāla tirgus piedāvātajām iespējām – to atzīst vairāk nekā 57% aptaujāto Latvijas uzņēmēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas investīciju bankas Signet Bank AS esošajam valdes sastāvam pievienojas bankas vecākā viceprezidente, klientu attiecību un apkalpošanas pārvaldes vadītāja Ineta Done, kura turpmāk ieņems valdes locekles amatu.

I. Done būs atbildīga par korporatīvo klientu apkalpošanu un Signet Bank grupas zīmola attīstību, turpinot stiprināt bankas pozīcijas korporatīvo klientu finansēšanas un apkalpošanas jomā.

I. Done ir augsti kvalificēta finanšu nozares eksperte ar 30 gadu pieredzi finanšu un banku sektorā. No 2013. līdz 2024. gada septembrim bijusi Signet Bank AS vecākā viceprezidente un klientu attiecību un apkalpošanas pārvaldes vadītāja. Tāpat bijusi arī valdes locekle bankas meitas uzņēmumā Signet Asset Management IPA no 2015. līdz 2023. gadam un no 2024. gada janvāra līdz šī gada septembrim valdes priekšsēdētāja Signet Pensiju Pārvalde IPAS. Līdz tam Ineta pieredzi guvusi vairākās vietējās bankās, ieņemot vadītājas pozīcijas klientu apkalpošanas un privātbaņķieru nodaļās. Ieguvusi augstāko profesionālo kvalifikāciju kā ekonomiste, ar specializāciju banku nozarē, maģistra grādu vadībzinātnē un sociālajās zinātnē Latvijas Universitātē. Papildus iegūts Humanitāro zinātņu maģistra grāds mākslas vēsturē un teorijā Latvijas Mākslas akadēmijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2012. gadā dibinātā autolīzinga kompānijas Mogo, kas īsā laikā pārtapa multinacionālā un globālā uzņēmumā Eleving Group, veiksmes stāsts ir gan biznesa idejā, gan finanšu piesaistē, kur dominējošā loma ir obligāciju finansējumam.

Par uzņēmuma attīstību un izmantotajiem finanšu instrumentiem desmitgades garumā līdz 150 miljonus vērtai obligāciju emisijai un tās refinansēšanai Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma finanšu direktors Māris Kreics. Materiāls tapis sadarbībā ar vietējā kapitāla banku - Signet Bank, aktīvāko kapitāla tirgus konsultantu Latvijā.

Eleving Group pirmsākumos bija Mogo Finance. Pastāstiet, lūdzu, īsi par uzņēmuma vēsturi un attīstību kopš tā dibināšanas! Kā izveidojās grupa, un kas tam pamatā?

Eleving Group aizsākumi ir meklējami 2012. gadā, kad tolaik ar Mogo Finance zīmolu uzsākām lietotu automašīnu finansēšanu Latvijā. Jaunā biznesa pamata ideja bija pavisam vienkārša – sniegt iespēju cilvēkiem iegādāties 9-10 gadus vecas automašīnas, proti, tādas, kuras vidējais patērētājs reāli var atļauties. Pirms vairāk nekā desmit gadiem tradicionālās bankas īsti nerāvās šādas kategorijas automašīnas finansēt, tādēļ mēs redzējām brīvu nišu, kuru ar savu produktu varētu nosegt. Pats biznesa modelis nav nekāda inovācija, jo līzings un atgriezeniskais līzings ir labi pazīstami kreditēšanas produkti jau izsenis. Inovācijas drīzāk bija šī produkta piedāvājumā, kas nozīmēja, ka spējām izteikt piedāvājumu jebkuram klientam, kurš pie mums ierodas atbilstoši viņa maksātspējai un vajadzībām. Tāpat inovatīva pieeja bija riska novērtēšanas metodē, kur jau tobrīd izmantojām mašīnmācīšanos un ar to saistītos algoritmus datu apstrādei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Segregēto kontu nākotne 2025. gadā: normatīvo izmaiņu ietekme un Magnetiq Bankas risinājumi

Sadarbības materiāls,06.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mainīga normatīvā vide

FinTech industrija turpina dinamiski attīstīties, un normatīvās prasības kļūst arvien stingrākas. No 2025. gada aprīļa Eiropas Centrālā banka (ECB) nodrošinās Elektroniskās naudas iestādēm (ENI) un Maksājumu iestādēm (MI) tiešu piekļuvi maksājumu sistēmām, lai veicinātu tūlītēju kredīta pārvedumu veikšanu. Vienlaikus ECB aizliegs ENI un MI glabāt klientu līdzekļus nacionālajās centrālajās bankās ilgāk, kā nepieciešams tekošo maksājumu veikšanai. Šīs izmaiņas nozīmē, ka visiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (MPS), kas nav kredītiestādes, būs jānodrošina savu līdzekļu nošķirta turēšana no klientu līdzekļiem komercbankās, izvēloties uzticamu un atbilstošu partneri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju bankas "Signet Bank" vadības komandai pievienojas Arnis Praudiņš, kas turpmāk uzņēmumā pildīs Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) atbildīgā valdes locekļa un galvenā attīstības speciālista pienākumus.

Pēdējos 20 gadus Arnis Praudiņš ieņēmis vadošos amatus arī citās Latvijas bankās.

A. Praudiņš ieguvis maģistra grādu Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē un viņam ir 20 gadu profesionālā pieredze banku sektorā. No 2008. līdz 2013. gadam strādājis par Atbilstības funkcijas vadītāju "Nordea Bank AB" Latvijas filiālē, vēlāk turpinājis darbu kā Finanšu noziegumu ievērošanas vadītājs. No 2017. līdz 2022. gadam strādāja "Swedbank AS" Latvijas filiālē, vadot Darījumu uzraudzības komandu, vēlāk Finanšu noziegumu riska pārvaldīšanas departamenta komandu. 2022. gadā pievienojās "Swedbank AS" Baltijas filiālei un koordinēja finanšu noziegumu riska pārvaldīšanu "Swedbank" Baltijas holdinga kompānijā. 2023. gadā veica NILLTPFN un sankciju jomas vadītāja pienākumus "Mintos Marketpalce AS" un "Mintos Payments AS".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējā investīciju banka, “Signet Bank”, ir uzsākusi ilgtermiņa sociālo projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā, lai paaugstinātu kapitāla tirgus pratības līmeni vietējo uzņēmēju vidū, informē banka.

Akadēmiju plānots rīkot regulāri un ilgtermiņā. Tā būs pieejama bez maksas tiem uzņēmējiem un uzņēmumu vadītājiem, kas, izmantojot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas, vēlas vairot zināšanas par finansējuma piesaistes iespējām kapitāla tirgū un paaugstināt sava uzņēmuma vērtību investoru acīs gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.

Kā rāda jaunākā “Signet Bank” Latvijas uzņēmēju finansiālā noskaņojuma un uzņēmējdarbības vides viedokļa aptauja* – lielākā daļa, 83% no Latvijas uzņēmējiem, ir dzirdējuši par kapitāla tirgus finansējuma piesaistīšanas iespējām (kapitāla piesaistīšana no investoriem, uzņēmumu kotācija biržā un obligāciju emisijas), un 13% no tiem tuvāko 12 mēnešu laikā apsver iespēju izmantot kapitāla tirgus piedāvātos finanšu instrumentus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējā investīciju banka “Signet Bank” 2023. gadā uzsāka ilgtermiņa sabiedrisko projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā, lai paaugstinātu kapitāla tirgus pratības līmeni vietējo uzņēmēju vidū.

Akadēmiju plānots rīkot regulāri un ilgtermiņā. Tā būs pieejama bez maksas tiem uzņēmējiem un uzņēmumu vadītājiem, kas, izmantojot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas, vēlas vairot zināšanas par finansējuma piesaistes iespējām kapitāla tirgū un paaugstināt sava uzņēmuma vērtību investoru acīs gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.

Kā rāda jaunākā “Signet Bank” Latvijas uzņēmēju finansiālā noskaņojuma un uzņēmējdarbības vides viedokļa aptauja* – lielākā daļa, 83% no Latvijas uzņēmējiem, ir dzirdējuši par kapitāla tirgus finansējuma piesaistīšanas iespējām (kapitāla piesaistīšana no investoriem, uzņēmumu kotācija biržā un obligāciju emisijas), un 13% no tiem tuvāko 12 mēnešu laikā apsver iespēju izmantot kapitāla tirgus piedāvātos finanšu instrumentus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valsts politika ietekmē uzņēmēju ambīcijas

Jānis Goldbergs,06.11.2024

Liene Dubava, Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja: Valdība ir apņēmusies tirgus kapitalizāciju pacelt līdz 9% no IKP. To paziņoja ziemā. Valsts tiešām sāka raudzīties savu uzņēmumu virzienā ar lielu apņēmību.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējiem ir ambīcijas, tirgus situācija nav slikta, investoriem naudas netrūkst, lieli valsts un pašvaldību uzņēmumi varētu stimulēt tirgus kapitalizāciju, bet uzņēmējdarbības vides un nodokļu jautājumi pārlieku ietekmē biznesa noskaņojumu kopumā.

Tādi ir ikgadējās Dienas Biznesa trīspusējās diskusijas galvenie secinājumi, kurā piedalījās Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Liene Dubava, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite un Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kas, jūsuprāt, kopš pagājušās vasaras ir būtiski mainījies gada laikā globāli, finanšu tirgos un biznesā kopumā?

Roberts Idelsons: Finanšu tirgos šis gads, globāli raugoties, noteikti ir aizvadīts labi. Lielāko uzņēmumu akciju indeksi ir auguši. Izaugsme sasniedz 20% un vairāk. Ievērojot augošos riskus, ir bijušas arī svārstības. Arī procentu likmes sāk krist, un visā pasaulē kopumā tas nozīmē, ka nauda nedaudz paliek lētāka. Ekonomikā kopumā šobrīd arī nav notikušas lielas izmaiņas, un būtiska recesija nav novērota – ne Eiropā, ne ASV. Kopējā paradigma ir, ka viss ir labi. Turpinām investēt, indeksi aug, aizņēmēju kredītspēja ir laba. Ko nesīs atlikusī gada daļa – redzēsim! Rudens vienmēr ir tāds nenoteiktības laiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Nasdaq Baltic datiem, 2023. gadā Signet Bank ieņem vadošo pozīciju obligāciju tirdzniecības aktivitātē visā Baltijā.

Ieskaitot gan Baltijas Regulēto tirgu, gan Nasdaq First North, Signet Bank klienti veica darījumus 64 milj. eiro apmērā, kas sastāda 25% no visiem obligāciju darījumiem Biržā.

Signet Bank tirdzniecības aktivitāte Biržā iet roku rokā ar bankas panākumiem kapitāla tirgus segmentā, organizēt obligāciju emisijas un popularizēt obligācijas kā kvalitatīvu investīciju instrumentu adekvātu ienākumu gūšanai. Signet Bank šis ir nozīmīgs brīdis, jo līderpozīcija Biržas obligāciju tirdzniecībā ir iegūta pirmo reizi bankas darbības vēsturē un nostiprina mūsu pozīcijas kā vadošai investīciju bankai Baltijā”, komentē Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Signet Bank” piešķīrusi vienu miljonu eiro aizdevumu Latvijas investīciju uzņēmumam “Merito Partners” (“Merito”). Finansējums tiks izmantots “Merito” īstenotajā zaļās infrastruktūras projektā – 2,7 MW saules elektrostacijas izbūvei pie Zilupes, Ludzas novadā.

“Signet Bank” aizdevums ļaus jau šovasar Ludzas novada Zaļesjes pagastā, uz robežas ar Zilupi, darbu sākt 5000 saules paneļu spēkstacijai “Zilupes SES” ar 2,7 MW jaudu. Tā nodrošinās zaļu elektroenerģiju vismaz 1300 mājsaimniecībām Zilupē un tās apkaimē, savukārt papildus saražotā elektrība būs pieejama Ludzas un citu Latvijas novadu iedzīvotājiem.

Roberts Idelsons, “Signet Bank” valdes priekšsēdētājs: “Viens no “Signet Bank” svarīgākajiem darbības virzieniem ir finansējuma nodrošināšana Latvijas uzņēmumu izaugsmei un attīstībai. Aizdevums “Merito” ir ieguldījums zaļajā infrastruktūrā, kas i sekmēs mūsu valsts enerģētisko neatkarību un jau drīzumā nodrošinās videi draudzīgas elektroenerģijas pieejamību Latgales reģiona iedzīvotājiem. Tā ir iespēja spert kārtējo soli Latvijas ekonomikas transformācijas virzienā.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Uzzini, kā piesaistīt finansējumu savam uzņēmumam vienas dienas pasākumā Kapitāla tirgus akadēmija

Db.lv,29.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vadošā investīciju banka Signet Bank aicina uzņēmumu īpašniekus un vadītājus, kuri interesējas par finansējuma piesaisti ar kapitāla tirgus instrumentiem, akcijām un obligācijām, uz vienas dienas bezmaksas “Kapitāla tirgus akadēmiju” (turpmāk – akadēmija), kas norisināsies 31. maijā, Rīgā, viesnīcā AC Hotel no plkst. 9.00 līdz 17.00.

Akadēmija ir Signet Bank 2023. gadā uzsākts ilgtermiņa sabiedriskais projekts, kas veiksmīgi īstenots gan Rīgā, gan Latvijas lielākajās reģionālajās pilsētās Liepājā, Cēsīs un 6. jūnijā norisināsies arī Valmierā. Akadēmijas mērķis ir sniegt iespēju vietējiem uzņēmējiem vairot savas zināšanas un gūt atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem par finansējuma piesaisti kapitāla tirgū, vienlaikus iedrošinot izmantot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas.

“Akadēmijā iegūtās zināšanas dod iespēju uzņēmējiem pašiem pieņemt pareizākos un efektīvākos finanšu lēmumus biznesa attīstībai. Kapitāla tirgus pratība – izpratne par plašāku finansējuma pieejamību ļaus ambicioziem Latvijas uzņēmējiem straujāk palielināt biznesa apjomus, audzēt uzņēmumu vērtību, algot kvalificētus darbiniekus. Galu galā ieguvēji būs visi – gan valsts, gan sabiedrība kopumā”, stāsta Roberts Idelsons, “Signet Bank” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Signet Bank investē 750 000 eiro Merito fonda mantu glabātavu tīkla izveidei Baltijā

Db.lv,23.11.2023

Pirmais fonda nekustamā īpašuma darījums ir bijušā izklaides centra "Go Planet" ēkas Gunāra Astras ielā 2B, Rīgā, iegāde šī gada septembrī. Ar kopumā sešu miljonu eiro investīciju ēka tiks pārveidota par vienu no Austrumeiropā lielākajām mantu glabātavām (Self Storage) ar iznomājamo platību apmēram 10 000 kvadrātmetru.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Signet Bank" ieguldījusi 750 000 eiro Latvijas investīciju uzņēmuma "Merito Partners" ("Merito") specializētajā nekustamā īpašuma fondā "Merito Self Storage Fund" mantu glabātavu tīkla attīstībai Baltijas valstīs, informē "Merito" pārstāvji.

"Merito" šogad ir izveidojis 30 miljonu eiro kapitāla specializēto nekustamo īpašumu fondu "Merito Self Storage Fund" un plāno pakāpeniski piesaistīt vēl apmēram 50 miljonu eiro banku līdzfinansējuma.

""Signet Bank" atbalsta vietējo uzņēmēju biznesa izaugsmi ne tikai ar tradicionāliem bankas kredītiem, bet arī ar citiem instrumentiem – akciju un obligāciju emisiju organizēšanu, investīcijām fondos. Straujākam mūsu valsts ekonomikas izrāvienam nepieciešamas vērienīgas, ilgtspējīgas un plašākā tirgū mērogojamas biznesa idejas, tādas kā "Merito" fonda jaunais projekts. Saredzam labas šī projekta perspektīvas un potenciālu atdevi un, ņemot vērā, ka šajā posmā tam ir nepieciešamas investīcijas kapitālā, nevis citi finansējuma instrumenti, esam pieņēmuši lēmumu investēt "Merito Self Storage Fund"," saka Roberts Idelsons, AS "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru