Jaunākais izdevums

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Ja agrāk lielākā daļa bija noguldījumi pēc pieprasījuma, tad šobrīd daļa no noguldījumiem ir depozītnoguldījumi, kas paredz lielākus procentmaksājumus. 2023. gadā šie depozīti atstāja mazu ietekmi uz banku procentu izdevumiem, bet šogad tā būs ievērojami lielāka. Procentu likmju pieauguma un ekonomikas sabremzēšanās ietekmē banku bilancēs pieaugs arī slikto kredītu īpatsvars, kuriem bankām būs jāveido uzkrājumi, attiecīgi samazinot peļņu. Par valdības rosinātiem un Saeimas atbalstītiem avansa uzņēmuma ienākuma nodokļa maksājumiem finanšu sektoram mums ir īpaša piebilde, jo esam banka, kas dividendes nemaksā, bet visu nopelnīto iegulda kapitāla stiprināšanā, lai varam vairāk kreditēt vietējos uzņēmējus. Mums par lielu pārsteigumu šis priekšnodoklis samazina mūsu kapitāla apjomu jau 2023. gadā, kas tiešā veidā samazina mūsu konkurētspēju pret lielākām bankām kreditēšanas jomā jau šobrīd. Turklāt arī 2024. gadā darbosies visas vecās regulācijas un noteikti nāks klāt jaunas, tas, protams, nozīmē papildu izdevumus – jaunas sistēmas un darbiniekus. Saliekot visus iepriekš minētos faktorus kopā, noteikti nav pamata teikt, ka 2024. gads ir gaidāms ar kādām īpašām bažām vai ka tas būs slikts gads. Tomēr runāt par to, ka arī šogad gaidāms tālākais peļņas pieaugums, nav pamata. Es noteikti varu sabiedrību iepriecināt, ka bankas pelnīs mazāk.

Naudas dārdzības radītie riski – vai par tiem nopietni jāsatraucas? Ja jā, tad kā bankas pret tiem nodrošinās?

Saprotams, ka, tiklīdz aizņēmēji saskaras ar finansiālām grūtībām, bankām ir jāveido uzkrājumi. Tas noteikti būs viens no faktoriem, kas samazinās banku peļņu. Protams, šādu privātpersonu vai uzņēmumu skaits, kas nonāk grūtībās, šogad kopumā varētu pieaugt. Ekonomikas lejupslīdes apstākļos, kādi šobrīd ir, parasti tendence ir pieaugoša. Signet Bank gadījumā šobrīd šādu tendenci neredzam, jo esam neliela banka, kas nereprezentē vidējo statistisko atlasi visā banku sektorā.

Signet Bank ir banka ar salīdzinoši nelieliem aktīviem – 385,373 miljoni eiro. Banka pērn strādāja ar vairāk nekā 4 miljonu peļņu, un jūs sakāt, ka visu ieguldāt attīstībā. Audzējat aktīvus, vai uzsvars ir cits?

Mūsu aktīvi uz 2023. gada beigām nedaudz pieauga, bet kopumā Signet Bank grupas attīstības virziens ir nedaudz plašāks. Mūsu galvenais attīstības virziens ir finansējuma nodrošināšana klientam kopumā, no kura tikai daļa ir kā bankas kredīts. Esam investīciju banka, kas nodrošina finansējuma piesaisti gan ar klasisku kredītu, gan caur kapitāla tirgus finanšu instrumentiem. Tieši piedāvājot kapitāla tirgus instrumentus, mums ir bijis ļoti aktīvs gads. Ja runājam par to finansējuma apjomu, ko esam nodrošinājuši saviem klientiem, tad var teikt, ka gads ir bijis izcils. Pērn Signet Bank nodrošinātais jaunais finansējums ir bijis tuvu 180 miljoniem eiro, un, protams, bankas kreditēšana šajā portfelī ir mazākā daļa. Šādi skaitot, mūsu tirgus daļa ir krietni lielāka nekā tad, ja mēs skaitītu vien kreditēšanu un pašu aktīvus. Saprotams, ka arī ieguldījumi attīstībā nozīmē investīcijas kapitāla tirgus instrumentu nodrošinājumā, informācijas apritē, darbiniekos un klientu izglītošanā.

Jūs palīdzat uzņēmumiem emitēt obligācijas vai akcijas un esat viena no aktīvākajām bankām šajā jomā. Kā var raksturot kapitāla tirgu 2023. gadā, un kas gaidāms šogad paralēli jau iezīmētajam kreditēšanas tirgū?

Apkopojot 2023. gada datus, droši varu teikt, ka 2023. gadā esam aktīvākā investīciju banka Latvijā! Aizvadītais gads kapitāla tirgū ir bijis ļoti aktīvs – pieaugumu var rēķināt ap 50% pret iepriekšējo gadu. Interese par kapitāla tirgus instrumentiem aug, un arī ar savām iniciatīvām palīdzam šai interesei pieaugt. 2023. gadā veiksmīgi palaidām sabiedriski izglītojošu projektu Latvijas uzņēmējiem – bezmaksas Kapitāla tirgus akadēmiju, kurā visas dienas garumā uzņēmumu īpašniekiem un vadītājiem kopā ar pieredzējušu lektoru komandu ir iespēja gūt zināšanas finansējuma piesaistē ar kapitāla tirgus instrumentiem. Ņemot vērā pagājušā gada pozitīvo pieredzi un atsauksmes, šogad šo iniciatīvu turpinām un dosimies arī uz Latvijas lielākajiem reģionālajiem centriem. Bet galvenais faktors, kas pēc būtības šo interesi veicina, ir tas, ka tradicionālie banku kredīti ir kļuvuši mazāk pieejami.

Ekonomikas lejupslīdes periodā bankas kļūst piesardzīgākas. Arī kredītprocenti ir proporcionāli auguši, un tam ir sava loma, raugoties uz kapitāla tirgus iespējām. Neapšaubāmi kapitāla tirgus instrumenti ir dārgāki par kreditēšanu, tomēr faktiskajās summās šī starpība nolasāma citādi nekā pirms dažiem gadiem. Turklāt kapitāla tirgus instrumenti ir elastīgāki, un bieži vien banku piesardzīgās kreditēšanas politikas dēļ vēršanās pie mums un kapitāla piesaistīšana caur obligācijām veido vienīgo reālo uzņēmumu finansēšanas avotu.

Tirgū ir emitenti un ir investori. Nauda investoriem ir?

Tāds jautājums vienmēr pastāv, un šobrīd par naudas pieejamību nav pamata sūdzēties. Nauda ir! Turklāt samērā daudz. Tradicionāli Latvijas kapitāla tirgū investori ir turīgas privātpersonas. Pērn redzējām, ka beidzot arī pensiju plānu pārvaldītāji sāka rīkoties un investēt vietējā kapitāla tirgū. Varu uzslavēt Citadeli, jo viņi šobrīd ir visaktīvākie pensiju plānu pārvaldnieki, kas investē Latvijas kapitāla tirgū, un, ievērojot to, kāda naudas masa atrodas 2. pensiju līmenī, ir liels prieks, ka vismaz daļa no tās finansē vietējo uzņēmumu attīstību ar kapitāla tirgus instrumentu palīdzību. Mēs visi no tā iegūstam! Pieejamas naudas patiešām, manuprāt, ir daudz, un drīzāk ir jādomā par iespējām, kā attīstīt pieprasījumu pēc tās.

Runājot par kapitāla tirgu – vai ir kādas lietas, kas no valsts puses vēl būtu darāmas?

Valsts patiešām ir izdarījusi ļoti daudz. Kaut vai, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, likumdošana ir labvēlīga. Piemēram, investoriem ir ieguldījumu konta režīms. Tas nozīmē to, ka, ja cilvēks kā privātpersona vēlas ieguldīt kapitāla tirgū, tad var atvērt bankā investīciju kontu un paziņot Valsts ieņēmumu dienestam, ka šim kontam ir ieguldījumu konta režīms. Attiecīgi viss, kas notiek tajā kontā, kamēr nauda netiek izņemta no tā, netiek aplikts ar nodokļiem, un iegūtā peļņa nav jādeklarē. Investoriem tas ir ļoti labs stāsts, jo citās valstīs ir jādeklarē un katru gadu jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Savukārt emitentiem birža nodrošina ļoti labu infrastruktūru, ir visi priekšnoteikumi, lai tirgus veiksmīgi attīstītos, un par to nav kritikas.

Protams, varētu domāt par kaut kādām nodokļu priekšrocībām tiem uzņēmumiem, kuri iziet biržā, tomēr tas nav jautājums par tirgus infrastruktūru, bet jau par nodokļu politiku. Ja ko tādu veidos, tad labi, ja nē, tad arī nekas slikts nenotiks. Kopumā valsts savu darbu šajā jomā ir paveikusi. Kapitāla tirgus attīstība ir paziņota par vienu no valsts prioritātēm, un tas noteikti ir labi, jo politiskā kontekstā tas ir izskanējis un dienaskārtībā kā aktuālais jautājums iekļauts. Šobrīd darbs ir privātajam sektoram. Ir jāpanāk, lai tie uzņēmēji, kuriem kapitāla tirgus varētu būt labs instruments, to arī izmantotu. Es ceru, ka vietējo uzņēmumu kapitāla tirgus pieredzes stāsti, informatīvās kampaņas, Kapitāla tirgus akadēmija Signet Bank paspārnē to spēs panākt.

Kas ir tas, kas varētu būtiski mainīt kapitāla tirgus attīstību šogad vai nākamgad?

Labs piemērs! Mums biržā trūkst laba piemēra, kāda liela privātā vai valsts sektora uzņēmuma ar labu darbības pieredzi, reputāciju, kas izietu tirgū un rādītu pozitīvu piemēru. Nereti ir tā, ka, runājot ar emitentiem, dzirdam, ka birža vēl aizvien ir ne pārāk aktīva.

Kā tādam piemēram vajadzētu izskatīties?

Jo lielāks uzņēmums, jo labāk. Pērn bija tikai viens IPO, kad Alūksnes Putnu ferma emitēja akcijas publiskajā piedāvājumā. Apjoms bija 5 miljoni eiro. Tas nav daudz. Varbūt šogad biržā parādīsies kāds valsts uzņēmums. Paskatoties uz kaimiņiem, redzam, ka Igaunijā viņu enerģijas milzis kotējas biržā. Lietuvā arī enerģētikas kompānija Ignitis kotējas biržā. Tie ir ārkārtīgi lieli un reprezentatīvi uzņēmumi, kas uzreiz pievērš uzmanību vietējai biržai. Tam ir liela ietekme uz mazāku kompāniju IPO darījumiem, jo tas iedrošina, parāda pozitīvu piemēru.

Būt pirmajam vienmēr ir grūti, bet es ļoti ceru, ka kādam lielam vietējam privātajam uzņēmumam pietiks ambīciju un drosmes izmantot pašreizējo unikālo kapitāla tirgus situāciju Latvijā un veikt IPO, tādējādi pierādot, ka mūsu vietējiem uzņēmējiem ir spējas, zināšanas un ambīcijas, lai rādīt piemēru citiem Latvijas privātajiem un arī valsts uzņēmumiem. Apple, Microsoft, Amazon, Google un citu pasaules lielāko uzņēmumu panākumi nebūtu iespējami bez klātesamības kapitāla tirgū, tāpēc jebkura uzņēmēja ambīciju virsotne, manuprāt, ir tieši viņa radītā veiksmīgā uzņēmuma akciju vai obligāciju kotācija biržā ar faktiski neierobežotu piekļuvi finansējumam savu ideju un ambīciju īstenošanai. Kad vietējie uzņēmēji un arī valsts uzņēmumi sāks pilnvērtīgi izmantot mūsu biržas piedāvātās iespējas, tad arī visa Latvijas sabiedrība kopumā kļūs daudz turīgāka – bet tam ir nepieciešams pirmais lielais uzņēmums, kas rādīs pozitīvu piemēru.

Kādas, jūsuprāt, ir Latvijas kapitāla tirgus attīstības perspektīvas?

Perspektīvas noteikti ir lieliskas, jo vienmēr, startējot no zemas bāzes, iespējas ir faktiski neierobežotas. Proti, procentuālā izaugsmē robežu nav. Tas neapšaubāmi ir arī mūsu kā investīciju bankas tiešais darbs, lai viss notiktu pēc iespējas ātrāk, lai vietējie uzņēmēji sāktu pilnvērtīgi izmantot kapitāla tirgus potenciālu. Visi priekšnoteikumi ir, valsts politika ir, nauda ir, labi vietējie uzņēmumi arī ir, un atliek viens praktiskais darbs. Es ticu, ka šis lielais piemērs, kas parādīsies tirgū, būs kā katalizators lieliem notikumiem un vērienīgai attīstībai.

Nav noslēpums, ka līdz ar naudas dārdzību augošie riski vienlīdz attiecināmi arī uz obligāciju un akciju tirgu. Ir arī dzirdēts investoru prieks par to, ka šobrīd jau obligāciju peļņa pārsniedz 10% gadā. Vai ir iespējams pateikt robežu, kad riski vidusmēra investoram tomēr ir par lielu? Proti, emitenta maksātnespējas iespējamība pret ieguldīto kapitālu ir par lielu?

Runājot par obligāciju tirgu – ir dažādas kvalitātes obligācijas. Latvijā nav obligāciju ar 20% kupona ienesīgumu, bet ārpus Latvijas tādas var atrast un ne vienu vien. Ir obligācijas ar vēl lielāku ienesīgumu, un tas ir vien tādēļ, ka pastāv nenoteiktība – vai uzņēmums varēs pildīt saistības. Mēs kā investīciju banka esam samērā konservatīvi. Pie mums nāk uzņēmumi, kuri jautā, vai ir iespējama obligāciju emisija. Mēs nestrādājam ar visiem pēc kārtas, bet tikai ar tiem, par kuriem mums rodas pārliecība, ka stāsts būs veiksmīgs. Viena lieta ir piesaistīt naudu, bet ir jau vēl otra sadaļa – nauda būs arī jāatdod. Mēs patiešām strādājam ar uzņēmumiem, par kuriem mums ir ticība, ka viņi spēs naudu atdot. Turklāt tā nav tikai ticība no zila gaisa. Mēs pētām biznesa plānus, naudas plūsmas, stratēģijas utt. Tas, ko vēlos pateikt, - Latvijā biržā ļoti riskantu instrumentu ir ļoti maz, kas gan investorus neatbrīvo no nepieciešamības izvērtēt piedāvātās obligācijas arī pašiem. Jo vairāk acu, jo mazāka iespēja kļūdīties.

Proti, jūsu darba augļi ir uzticība Latvijas kapitāla tirgum? Vai tā?

Piekrītu. Ne mūsu organizētajās emisijās, nedz arī citu profesionāļu organizētajās emisijās Latvijā nav bijušas ne restrukturizācijas, ne defolti, un es uzskatu, ka tas ir mūsu valsts kapitāla tirgus pluss. Igaunijā un Lietuvā šādi gadījumi ir bijuši. Tas ir visu Latvijas investīciju banku nopelns, ka mūsu valstī emitētās obligācijas ir ar augstu kvalitāti. Noslēdzot par risku robežu tieši šobrīd – pilnīgi noteikti var teikt, ka obligāciju kuponi ar ienesīgumu ap 10% gadā pašreiz ir normāla lieta, bet, ja runa ir par 15% un vairāk, –iespējams, vajadzētu divreiz apdomāt, vai tādas pirkt. Varbūt ar uzņēmumu kaut kas nav kārtībā.

Ko jūs ieteiktu tiem uzņēmējiem, kuri vēlas piesaistīt kapitālu šobrīd?

Lai atnāk uz Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmiju, tas noteikti būtu labs pirmais solis. Var arī vienkārši zvaniet bankas speciālistiem un konsultējieties. Tas noteikti ir tāds jautājums sev pašam – vai vēlos uzzināt kaut ko jaunu? Tas nekas, ka cilvēks biznesā, iespējams, ir jau 20 gadus! Izrādās, ka par finansējuma jautājumiem ne visiem ir skaidrība un zināšanas.

Investori - kādas ir viņu zināšanas?

Investoru pusē, caurmērā ņemot, zināšanas ir diezgan labas. Esmu investīciju biznesā jau gandrīz 30 gadus, un, salīdzinot to, kas bija pirms 20 gadiem un šobrīd, tad izmaiņas ir notikušas gan zināšanu jomā, gan vēlmē investēt. Latvijas iedzīvotāji, kuriem ir nauda, labprāt to investē. Ar šo problēmu nav. Iespējams, ka dažiem riska apetīte ir lielāka nekā citiem, un tādēļ tiek izvēlēti ne visai veiksmīgi investīciju objekti, bet tas nav zināšanu trūkums. Kopumā investoru pusē problēmu ir krietni mazāk nekā uzņēmēju pusē, tieši to uzņēmēju, kuriem nauda ir nepieciešama. Zinu, kā paņemt kredītu bankā, un neko citu negribu zināt! – šāda pozīcija ir samērā vecmodīga un noteikti ierobežo mūsu sabiedrības labklājību.

Šā gada sākumā obligāciju emisiju iezvanīja uzņēmumā iCotton, kas ir ražotājs, ne tirgotājs vai Fintech nozares pārstāvis. Jūsuprāt, ražotāji tuvākajos gados spēs emitēt obligācijas?

Noteikti spēs, un šeit arī atspoguļojas šis zināšanu aspekts. Obligāciju emisija ieņem savu vietu uzņēmuma kapitāla struktūrā. Katram uzņēmumam ir savs kapitāls, ir aizņēmumi no bankām, ko nodrošina ar pamatlīdzekļiem, un visbeidzot ir tā sauktie nenodrošinātie aizņēmumi – kaut kas starp abiem pirmajiem. Uzņēmums emitē obligācijas par augstāku likmi nekā bankas kredīts. Tā ir iespēja pēc tam vērsties pie bankas un saņemt kredītu par zemāku likmi, turklāt lielāku kredītu, jo bilances struktūra pēc obligāciju emisijas uzņēmumam uzlabojas. Praktiski šī it kā dārgā nauda beigās neiznāk tik dārga, kā, tieši uz kupona lielumu raugoties, izskatās. Proti, ne visas vajadzības finansē ar obligācijām. Summāri tas ir lētāk, nekā paņemt kaut kādu privātu naudu vai doties pie riska kapitāla, vai pat izvilkt no savas kabatas un ieguldīt uzņēmumā. Piemēram, nesen CleanR emitēja obligācijas ar aizņēmuma procentu tuvu 10%. Ne jau tādēļ emitēja, ka nevarētu šo naudu aizņemties bankā, bet gan tādēļ, ka vajag citādus nosacījumus, nekā bankas konkrētai vajadzībai var piedāvāt. Tas ir, uzņēmums vēlas iegādāties citus uzņēmumus, un ir vajadzība pēc šādas naudas uzņēmuma bilances struktūrā.

Noslēgumā par Signet Bank svaigāko darījumu – LPB Bank iegādi. Kādēļ šis darījums, kādēļ LPB Bank paliek meitas statusā un bankas netiek apvienotas zem viena zīmola?

Signet Bank ir skaidra stratēģija – mēs esam investīciju korporatīvā banka. Mēs daudz strādājam ar kapitāla tirgus jautājumiem, piedāvājam investīciju produktus un apkalpojam korporatīvos klientus. Tā ir mūsu niša, redzam perspektīvu. Tajā pašā laikā mēs kaut kādā brīdī augot gribēsim paplašināt savu produktu klāstu un ieiet kādās citās jomās, kļūt universālāki. Tā kā parādījās iespēja iegādāties LPB Bank, tad nolēmām to izdarīt, jo šīs bankas darbība ir pavisam citā segmentā un ar atšķirīgu produktu klāstu un pārklāšanās ar mūsu darbības fokusu ir minimāla. To, kas pārklājas, pārceļam uz Signet Bank, bet savukārt viss, kas saistīts ar finanšu tehnoloģijām, digitāliem produktiem, paliek LPB Bank. Viņu digitālā komanda ir ļoti spēcīga. Signet Bank grupas ietvaros plānojam šo digitālo virzienu izmantot.

Kā lielu šīs bankas perspektīvu redzam tā saukto Fintech uzņēmumu apkalpošanu. Nozare attīstās, un Latvijā banku pakalpojumu pieejamība tieši Fintech uzņēmumiem ir ierobežota. Par to ir bijušas arī Latvijas Bankas norādes. Baltijā no bankām faktiski tikai LHV Bank veic pilnvērtīgu, jaudīgu Fintech uzņēmumu apkalpošanu. Signet Bank grupas vīzija ir izveidot specializētu meitas banku, kas apkalpo digitālo Fintech segmentu, bet, tā kā šis virziens ļoti atšķiras no Signet Bank pakalpojumiem, tad lēmums ir atstāt LPB Bank kā meitasuzņēmumu ar savu vadību, komandu un stratēģiju. Jā, mēs to uzraudzīsim, bet kompetenta vadības komanda tur būs sava. Turklāt Signet Bank vadībai nav lielas pieredzes tehnoloģiju jomā – uzraudzīt mēs varam, bet attīstība būs šīs meitas bankas komandas rokās. Jau aprīlī LPB Bank veiks zīmola maiņu, izziņos savu jauno nosaukumu. Mēs uzskatām, ka šai bankai ir lielas attīstības perspektīvas. Savukārt ar Signet Bank ir ļoti labas sinerģijas iespējas, jo līdz ar LPB Bank iekļaušanu grupā varam uzlabot arī Signet Bank digitālo komponentu.

Vai var teikt, ka šī iegāde saistīta arī ar Eiropas Savienības kriptovalūtu regulu, kuras ieviešana šobrīd ir procesā?

Daļēji jā, jo Fintech segmentam ir darījumi ar kriptovalūtām un līdz ar skaidru regulējumu ir iespēja šajā segmentā strādāt. Visticamāk, mūsu meitas bankā parādīsies produkti, kuros kriptovalūtas varēs izmantot kā maksāšanas līdzekli.

UZZIŅAI:

Signet Bank ir vietējā investīciju banka, kas dibināta 1991. gadā un ir viena no pirmajām neatkarīgās Latvijas bankām. Bankas stratēģija vērsta uz vietējo uzņēmēju un tiem piederošo uzņēmumu finansēšanu un kapitāla pārvaldīšanu. Signet Bank kopš 2021. gada vairāk nekā 40 Latvijas uzņēmumiem ar obligāciju un akciju emisijām palīdzējusi piesaistīt finansējumu virs 500 milj. eiro. Kopumā Signet Bank vietējie uzņēmumi uzticējuši pārvaldīt 1,1 miljardu eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Virzītie grozījumi par UIN maksājumu neveicinās konkurenci Latvijas banku sektorā

LETA, 05.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik virzītie grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā, kas paredz UIN avansa maksājumu bankām 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas, visdrīzāk, neveicinās konkurenci banku sektorā, intervijā pauda "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Viņš uzsvēra, ka nodokļa avansa maksājums samazinās peļņas daļu, ko var ieguldīt bankas kapitālā, no kā savukārt ir atkarīgs, cik liels var būt katras bankas kreditēšanas apmērs. Lielajām bankām jautājums par pieejamo kapitālu nav īpaši aktuāls, taču mazās bankas šīs prasības dēļ darbības apmērus varētu audzēt lēnāk.

"Ja tagad daudz tiek runāts, ka banku sektorā nav pietiekamas konkurences, ja politiķi vēlas, lai vietējā kapitāla bankas, kas pašlaik ir nelielas, aktīvāk sāk konkurēt ar lielajām bankām, tad to nevar izdarīt bez kapitāla. No tā ir atkarīgi kreditēšanas apmēri, produktu attīstība, darbības mērogs un viss pārējais. Ja tagad ar nodokli tiek aplikta peļņa, tad rezultāts būs tāds, ka mūsu un citu banku sektora kolēģu gadījumā kapitāls augs ne tik strauji, kā tas varētu augt. Tas tiešā veidā iespaidos konkurenci banku sektorā un situācija šajā jomā, visdrīzāk, paliks sliktāka, jo lielajām bankām kapitāla problēma nav tik akūta kā mazajām, kuras vēlētos augt," uzsvēra Idelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Signet Bank" plāno iegūt izšķirošu ietekmi pār "LPB Bank", liecina Konkurences padomes publiskotā informācija.

Konkurences padome informē, ka ir saņemts "Signet Bank" apvienošanās ziņojums par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār "LPB Bank".

"Signet Bank" darbojas banku pakalpojumu sniegšanas tirgū, proti, tā nodarbojas ar finanšu un ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu, tostarp arī korporatīvo finanšu un investīciju bankas pakalpojumu sniegšanu. Arī "LPB Bank" darbojas banku pakalpojumu sniegšanas tirgū, bet tās saistītie uzņēmumi nodarbojas ar sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, loģistiku, uzglabāšanu un noliktavu saimniecību, kravu iekraušanu un izkraušanu un, kā arī veic pārējās transporta palīgdarbības, īsteno arī jauno tehnoloģiju ieviešanu un attīstību Latvijas tirgū, kā arī ar dažāda veida tirdzniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

Signet Bank aicina Vidzemes reģiona uzņēmējus uz vienas dienas akadēmiju par kapitāla tirgus finanšu instrumentu izmantošanu biznesa attīstībā

Db.lv, 11.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējā investīciju banka, Signet Bank, šajā gadā turpina īstenot 2023. gadā veiksmīgi uzsākto ilgtermiņa sabiedrisko projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā, un paplašina tās mērogu, uzsākot akadēmiju īstenošanu arī Latvijas lielākajās reģionālajās pilsētās. Signet Bank “Kapitāla tirgus akadēmija” ir bezmaksas izglītojošs projekts, kas piemērots Latvijas uzņēmumu īpašniekiem un uzņēmumu vadītājiem, kuri interesējas par finansējuma piesaisti ar kapitāla tirgus instrumentiem.

“Kapitāla tirgus akadēmijas” mērķis ir sniegt iespēju vietējiem uzņēmējiem vairot savas zināšanas un gūt atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem par finansējuma piesaisti kapitāla tirgū, vienlaikus iedrošinot izmantot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas.

Aicinām Vidzemes reģiona uzņēmējus un uzņēmuma vadītājus uz vienas dienas “Kapitāla tirgu akadēmiju”, 22. martā no plkst. 9:00 līdz 14:30 Vidzemes koncertzālē “Cēsis”, kurā nozares profesionāļi un Latvijas uzņēmēji dalīsies teorētiskās un praktiskās zināšanās par finansējuma piesaisti, izmantojot kapitāla tirgus finanšu instrumentus – akciju un obligāciju emisijas:

  • kādās situācijās ir vērts domāt par finansējuma piesaisti kapitāla tirgū;
  • kādi mājas darbi ir jāveic uzņēmumam, kas vēlas piesaistīt finansējumu kapitāla tirgū;
  • kāds ir finansējuma piesaistes process un cik ilgu laiku tas aizņem;
  • ko sagaida investori;
  • kā maksimāli izmantot kapitāla tirgus priekšrocības sava uzņēmuma labā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankām pērn sasniegtos augstos peļņas rādītājus 2024.gadā būs grūti noturēt

LETA, 03.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankām pagājušajā gadā sasniegtos augstos peļņas rādītājus 2024.gadā būs grūti noturēt, sacīja "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Viņš norādīja, ka banku sektoram 2023.gads bija samērā pozitīvs - procentu likmju pieauguma dēļ izdevās uzlabot peļņas un kapitāla atdeves radītājus, taču jāņem vērā, ka šos augstos peļņas radītājus būs grūti noturēt 2024.gadā un jo īpaši 2025.gadā, vairāku iemelsu dēļ.

Tostarp Idelsons atzīmēja, ka 2024.gadā sāks samazināties aizdevumu procentu likmes, samazinot arī banku ieņēmumus, banku administratīvie izdevumi inflācijas un augoša administratīva sloga dēļ turpinās palielināties, kā arī vēl zināmu laiku bankām būs izdevumi augstāku depozītu procentu likmju dēļ, jo depozīti tiek izvietoti uz noteiktu termiņu vienu, diviem un pat trim gadiem, un par tiem būs jāmaksā augsto procentu likmju laikā nolīgtā likme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Signet Bank iegādājas LPB Bank

Db.lv, 12.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Latvijas Bankas un Eiropas Centrālās bankas atļaujas saņemšanas, kā arī Konkurences padomes saskaņojuma 2023. gada 11. decembrī pabeigts darījums, kura ietvaros vietējā investīciju banka, AS Signet Bank, iegādājās AS LPB Bank.

Darījuma rezultātā tiks veikta LPB Bank zīmola maiņa. LPB Bank turpinās strādāt kā Signet Bank grupas meitas uzņēmums, saglabājot savu esošo kredītiestādes licenci un fokusējoties uz FinTech uzņēmumu apkalpošanu, Banking as a Service (BaaS) pakalpojumu sniegšanu un inovatīviem digitāliem finanšu produktiem.

Šis darījums dos iespēju palielināt Signet Bank grupas biznesa apjomus, stiprināt digitālos risinājumus, kā arī ievērojami palielināt un dažādot klientiem piedāvāto finanšu pakalpojumu un produktu klāstu.

“LPB Bank iegāde ir viens no stratēģiskiem soļiem Signet Bank grupas attīstībā, kas ļaus izmantot izaugsmes iespējas FinTech jomā. Inovatīvi un efektīvi, augsti tehnoloģiskie digitālie finanšu risinājumi ir nākotnes virzītājspēks banku sektorā, un LPB Bank digitālo risinājumu integrācija stiprinās Signet Bank grupas finanšu potenciālu. Latvijā joprojām trūkst banku produkti, kas ir vērsti uz FinTech uzņēmumu apkalpošanu un finanšu sistēmas inovāciju veicināšanu – Signet Bank grupa jau tuvākajā nākotnē plāno uzlabot šādu produktu pieejamību tirgū,” stāsta Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības attīstība pieprasa kapitāla piesaisti, un obligāciju emisija ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā iegūt nepieciešamos finanšu līdzekļus. Lai gan var rasties pārdomas par šāda veida finansēšanas instrumentu izmantojumu – tas ir svarīgs un perspektīvs risinājums, kuru noteikti vērts apsvērt, lai sasniegtu finansiālo stabilitāti un izaugsmi.

Pēdējo gadu laikā Latvijas kapitāla tirgus piedzīvojis pozitīvu izaugsmi – kopš 2020. gada jau vairāk nekā 40 Latvijas uzņēmumi ar obligāciju emisijām, kā arī akciju kotāciju biržā, sava biznesa attīstībai ir piesaistījuši ap 1 miljardu eiro. Tas tikai apliecina, ka ambicioziem vietējiem uzņēmējiem ir labas iespējas piesaistīt finansējumu savu izaugsmes plānu realizācijai, izmantojot kapitāla tirgus piedāvātas iespējas.

Taču, neskatoties uz salīdzinoši pozitīvo vietējo uzņēmumu interesi un kapitāla tirgus izaugsmi – Latvijas uzņēmumi, salīdzinājumā ar citām attīstītajām valstīm, šobrīd ļoti maz izmanto alternatīvos finansējuma avotus, tostarp kapitāla tirgus instrumentus. Līdz ar ko, vietējie uzņēmumi ir lielā mērā atkarīgi no banku finansējuma pieejamības, kas ierobežo gan pašu uzņēmumu, gan valsts ekonomiskās izaugsmes attīstības potenciālu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju bankas "Signet Bank" vadības komandai pievienojas Arnis Praudiņš, kas turpmāk uzņēmumā pildīs Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) atbildīgā valdes locekļa un galvenā attīstības speciālista pienākumus.

Pēdējos 20 gadus Arnis Praudiņš ieņēmis vadošos amatus arī citās Latvijas bankās.

A. Praudiņš ieguvis maģistra grādu Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē un viņam ir 20 gadu profesionālā pieredze banku sektorā. No 2008. līdz 2013. gadam strādājis par Atbilstības funkcijas vadītāju "Nordea Bank AB" Latvijas filiālē, vēlāk turpinājis darbu kā Finanšu noziegumu ievērošanas vadītājs. No 2017. līdz 2022. gadam strādāja "Swedbank AS" Latvijas filiālē, vadot Darījumu uzraudzības komandu, vēlāk Finanšu noziegumu riska pārvaldīšanas departamenta komandu. 2022. gadā pievienojās "Swedbank AS" Baltijas filiālei un koordinēja finanšu noziegumu riska pārvaldīšanu "Swedbank" Baltijas holdinga kompānijā. 2023. gadā veica NILLTPFN un sankciju jomas vadītāja pienākumus "Mintos Marketpalce AS" un "Mintos Payments AS".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Nasdaq Baltic datiem, 2023. gadā Signet Bank ieņem vadošo pozīciju obligāciju tirdzniecības aktivitātē visā Baltijā.

Ieskaitot gan Baltijas Regulēto tirgu, gan Nasdaq First North, Signet Bank klienti veica darījumus 64 milj. eiro apmērā, kas sastāda 25% no visiem obligāciju darījumiem Biržā.

Signet Bank tirdzniecības aktivitāte Biržā iet roku rokā ar bankas panākumiem kapitāla tirgus segmentā, organizēt obligāciju emisijas un popularizēt obligācijas kā kvalitatīvu investīciju instrumentu adekvātu ienākumu gūšanai. Signet Bank šis ir nozīmīgs brīdis, jo līderpozīcija Biržas obligāciju tirdzniecībā ir iegūta pirmo reizi bankas darbības vēsturē un nostiprina mūsu pozīcijas kā vadošai investīciju bankai Baltijā”, komentē Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējā investīciju banka, Signet Bank šajā gadā turpinās īstenot 2023. gadā veiksmīgi uzsākto ilgtermiņa sabiedrisko projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā –, un paplašinās tās mērogu, dodoties arī uz Latvijas lielākajām reģionālajām pilsētām.

Šī gada pirmā akadēmija notika Rīgā, 1. februārī, savukārt pirmā reģionālā akadēmija projekta ietvaros notiks Liepājā, 9. februārī. Signet Bank “Kapitāla tirgus akadēmija” ir bezmaksas izglītojošs projekts, kas piemērots Latvijas uzņēmumu īpašniekiem un uzņēmumu vadītājiem, kuri interesējas par finansējuma piesaisti ar kapitāla tirgus instrumentiem.

Latvijas uzņēmumi, salīdzinājumā ar citām attīstītajām valstīm, šobrīd ļoti maz izmanto alternatīvos finansējuma avotus, tostarp kapitāla tirgus instrumentus, un ir lielā mērā atkarīgi no banku finansējuma pieejamības. Kā rāda Signet Bank veiktās Latvijas uzņēmēju finansiālā noskaņojuma un uzņēmējdarbības vides viedokļa aptaujas dati*, šādu uzņēmēju rīcību lielā mērā ietekmē zināšanu trūkums par kapitāla tirgus piedāvātajām iespējām – to atzīst vairāk nekā 57% aptaujāto Latvijas uzņēmēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējā investīciju banka “Signet Bank” 2023. gadā uzsāka ilgtermiņa sabiedrisko projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā, lai paaugstinātu kapitāla tirgus pratības līmeni vietējo uzņēmēju vidū.

Akadēmiju plānots rīkot regulāri un ilgtermiņā. Tā būs pieejama bez maksas tiem uzņēmējiem un uzņēmumu vadītājiem, kas, izmantojot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas, vēlas vairot zināšanas par finansējuma piesaistes iespējām kapitāla tirgū un paaugstināt sava uzņēmuma vērtību investoru acīs gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.

Kā rāda jaunākā “Signet Bank” Latvijas uzņēmēju finansiālā noskaņojuma un uzņēmējdarbības vides viedokļa aptauja* – lielākā daļa, 83% no Latvijas uzņēmējiem, ir dzirdējuši par kapitāla tirgus finansējuma piesaistīšanas iespējām (kapitāla piesaistīšana no investoriem, uzņēmumu kotācija biržā un obligāciju emisijas), un 13% no tiem tuvāko 12 mēnešu laikā apsver iespēju izmantot kapitāla tirgus piedāvātos finanšu instrumentus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Signet Bank investē 750 000 eiro Merito fonda mantu glabātavu tīkla izveidei Baltijā

Db.lv, 23.11.2023

Pirmais fonda nekustamā īpašuma darījums ir bijušā izklaides centra "Go Planet" ēkas Gunāra Astras ielā 2B, Rīgā, iegāde šī gada septembrī. Ar kopumā sešu miljonu eiro investīciju ēka tiks pārveidota par vienu no Austrumeiropā lielākajām mantu glabātavām (Self Storage) ar iznomājamo platību apmēram 10 000 kvadrātmetru.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Signet Bank" ieguldījusi 750 000 eiro Latvijas investīciju uzņēmuma "Merito Partners" ("Merito") specializētajā nekustamā īpašuma fondā "Merito Self Storage Fund" mantu glabātavu tīkla attīstībai Baltijas valstīs, informē "Merito" pārstāvji.

"Merito" šogad ir izveidojis 30 miljonu eiro kapitāla specializēto nekustamo īpašumu fondu "Merito Self Storage Fund" un plāno pakāpeniski piesaistīt vēl apmēram 50 miljonu eiro banku līdzfinansējuma.

""Signet Bank" atbalsta vietējo uzņēmēju biznesa izaugsmi ne tikai ar tradicionāliem bankas kredītiem, bet arī ar citiem instrumentiem – akciju un obligāciju emisiju organizēšanu, investīcijām fondos. Straujākam mūsu valsts ekonomikas izrāvienam nepieciešamas vērienīgas, ilgtspējīgas un plašākā tirgū mērogojamas biznesa idejas, tādas kā "Merito" fonda jaunais projekts. Saredzam labas šī projekta perspektīvas un potenciālu atdevi un, ņemot vērā, ka šajā posmā tam ir nepieciešamas investīcijas kapitālā, nevis citi finansējuma instrumenti, esam pieņēmuši lēmumu investēt "Merito Self Storage Fund"," saka Roberts Idelsons, AS "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka piemērojusi "LPB Bank" 2 016 342 eiro soda naudu, vienlaikus noslēdzot administratīvo līgumu, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Latvijas Banka ar "LPB Bank" noslēgusi administratīvo līgumu, kas paredz, ka "LPB Bank" veiks vairākus tiesiskos pienākumus saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas normatīvo aktu prasību ievērošanu un iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanu.

Vienlaikus par konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem un iekšējās kontroles sistēmas trūkumiem kredītiestādei piemērota soda nauda 2 016 342 eiro apmērā. Līgums noslēgts, jo "LPB Bank" ir atzinusi Latvijas Bankas pārbaudē konstatētos pārkāpumus NILLTPF novēršanas jomā un ir veikusi mērķtiecīgus pasākumus šo pārkāpumu novēršanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2012. gadā dibinātā autolīzinga kompānijas Mogo, kas īsā laikā pārtapa multinacionālā un globālā uzņēmumā Eleving Group, veiksmes stāsts ir gan biznesa idejā, gan finanšu piesaistē, kur dominējošā loma ir obligāciju finansējumam.

Par uzņēmuma attīstību un izmantotajiem finanšu instrumentiem desmitgades garumā līdz 150 miljonus vērtai obligāciju emisijai un tās refinansēšanai Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma finanšu direktors Māris Kreics. Materiāls tapis sadarbībā ar vietējā kapitāla banku - Signet Bank, aktīvāko kapitāla tirgus konsultantu Latvijā.

Eleving Group pirmsākumos bija Mogo Finance. Pastāstiet, lūdzu, īsi par uzņēmuma vēsturi un attīstību kopš tā dibināšanas! Kā izveidojās grupa, un kas tam pamatā?

Eleving Group aizsākumi ir meklējami 2012. gadā, kad tolaik ar Mogo Finance zīmolu uzsākām lietotu automašīnu finansēšanu Latvijā. Jaunā biznesa pamata ideja bija pavisam vienkārša – sniegt iespēju cilvēkiem iegādāties 9-10 gadus vecas automašīnas, proti, tādas, kuras vidējais patērētājs reāli var atļauties. Pirms vairāk nekā desmit gadiem tradicionālās bankas īsti nerāvās šādas kategorijas automašīnas finansēt, tādēļ mēs redzējām brīvu nišu, kuru ar savu produktu varētu nosegt. Pats biznesa modelis nav nekāda inovācija, jo līzings un atgriezeniskais līzings ir labi pazīstami kreditēšanas produkti jau izsenis. Inovācijas drīzāk bija šī produkta piedāvājumā, kas nozīmēja, ka spējām izteikt piedāvājumu jebkuram klientam, kurš pie mums ierodas atbilstoši viņa maksātspējai un vajadzībām. Tāpat inovatīva pieeja bija riska novērtēšanas metodē, kur jau tobrīd izmantojām mašīnmācīšanos un ar to saistītos algoritmus datu apstrādei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Par Tirdzniecības centra Mols vienīgo īpašnieci kļuvusi ar Mego partnera līdzīpašnieku saistīta kompānija

LETA, 18.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par SIA "Tirdzniecības centrs "Mols"" vienīgo īpašnieci kļuvusi kompānija SIA "F 8", liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

"F 8" īpašnieki vienādās daļās ir Kristīne Šulika-Meleša un Mihails Šuliks. Kompānija "F 8" reģistrēta 2015.gada beigās, un tās pamatkapitāls ir 3800 eiro. 2022.gadā kompānijas "F 8" apgrozījums bija 91 855 eiro, bet tās zaudējumi bija 877 560 eiro.

Šuliks ir arī pārtikas vairumtirgotāja SIA "Baltstor", kas ir veikalu "Mego" un "Vesko" partneris, viens no patiesajiem labuma guvējiem. Šuliks ir vienīgais AS "Magnons" īpašnieks, kurai "Baltstor" kapitālā pieder 61,98%. "Baltstor" 2022.gadā strādāja ar 49,242 miljonu eiro apgrozījumu un guva 349 641 eiro peļņu.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka Šuliks līdz 2008.gada martam bija arī 23,46% kapitāldaļu īpašnieks SIA "Mono" un 23,46% kapitāldaļu īpašnieks SIA "Monald".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

iCotton sadarbībā ar Signet Bank emitē obligācijas 20 miljonu eiro apmērā

Db.lv, 09.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas higiēnas preču ražotājs iCotton sadarbībā ar Signet Bank realizējis nodrošināto obligāciju emisiju 20 miljonu eiro apmērā.

Obligācijas tika piedāvātas investoriem slēgta piedāvājuma veidā un tās tuvākajā laikā plānots iekļaut Nasdaq Riga First North alternatīvajā tirgū.

Obligāciju emisijas ietvaros piesaistītie finanšu līdzekļi tiks izmantoti, lai refinansētu iCotton grupas saistības Latvijā un Polijā. Banku kredītu ar atmaksas grafikiem aizstāšana ar obligācijām, ar atmaksu termiņa beigās, sniedz iespēju Grupai iegūt papildu apgrozāmos līdzekļus tālākai biznesa paplašināšanai, nepalielinot kopējo saistību apjomu. Obligāciju emisija piesaistīja ievērojamu investoru interesi, un tajā piedalījās vairāk nekā 70 privātie un institucionālie investori, lielākā daļa no Baltijas valstīm. Pieprasījums no institucionālajiem investoriem, galvenokārt, ieguldījumu fondiem, pensiju plāniem un bankām, sastādīja aptuveni pusi no kopējā pieprasījuma pēc obligācijām, bet otru pusi veidoja privātie investori.

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

FOTO: Liepājā aizvadīta Kapitāla tirgus akadēmija, pulcējot Kurzemes reģiona uzņēmējus

Db.lv, 15.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā 9.februārī norisinājās “Kapitāla tirgus akadēmija” (turpmāk – akadēmija), kas pulcēja Kurzemes reģiona uzņēmējus, lai iepazīstinātu ar kapitāla tirgus iespējām un sniegtu praktiskas zināšanas par to izmantošanu uzņēmuma izaugsmes veicināšanā.

Signet Bank “Kapitāla tirgus akadēmija” ir daļa no bankas ilgtermiņa sabiedriskās iniciatīvas, kas vērsta uz vietējo uzņēmumu izaugsmes veicināšanu. Akadēmija ir bezmaksas izglītojošs projekts, ko 2023. gadā banka uzsāka ar mērķi sniegt vietējiem uzņēmumiem zināšanas, resursus un atbalstu, kas nepieciešami, lai “atraisītu” kapitāla tirgus potenciālu un veidotu jaunus ceļus ilgtspējīgai uzņēmējdarbības izaugsmei Latvijā.

“Kapitāla tirgus akadēmijā”, Liepājā, dienas garumā nozares profesionāļi dalījās teorētiskās un praktiskās zināšanās par finansējuma piesaisti, izmantojot akciju un obligāciju emisijas. Pasākumā ar personīgiem stāstiem par to, kā kapitāla tirgus ir palīdzējis uzņēmuma izaugsmei un kādas mācības uzņēmumi guvuši finansējuma piesaistes procesā, stāstīja "iCotton" padomes loceklis Jānis Bormanis, "Banga Ltd" valdes loceklis un līdzīpašnieks Raivis Veckāgans, un "DelfinGroup" investoru attiecību vadītājs Artūrs Dreimanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

Foto: Vidzemes reģiona uzņēmēji gūst zināšanas par kapitāla tirgus iespējām Signet Bank "Kapitāla tirgus akadēmijā"

Db.lv, 26.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cēsīs, Vidzemes koncertzālē 22.martā norisinājās Latvijas vadošās investīciju bankas, Signet Bank, rīkotais ilgtermiņa sabiedriskais projekts “Kapitāla tirgus akadēmija” (turpmāk – akadēmija), pulcējot Vidzemes reģiona uzņēmējus, kuri bija ieinteresēti iepazīt kapitāla tirgus priekšrocības un gūt praktiskas zināšanas par to izmantošanu uzņēmuma izaugsmes veicināšanā.

Visas dienas garumā “Kapitāla tirgus akadēmijā” nozares profesionāļi dalījās teorētiskās un praktiskās zināšanās par finansējuma piesaisti, izmantojot akciju un obligāciju emisijas. Pasākumā ar personīgiem stāstiem par to, kā kapitāla tirgus ir palīdzējis uzņēmuma izaugsmei un kādas mācības uzņēmumi guvuši finansējuma piesaistes procesā, stāstīja "Mapon" līdzīpašnieks Andris Dzudzilo, "Banga Ltd" valdes loceklis un līdzīpašnieks Raivis Veckāgans, un "APF Holdings" finanšu direktors Mihails Keziks.

Savukārt zināšanās un viedokļos par finansējuma piesaistes procesu kapitāla tirgū, potenciālā emitenta mājas darbiem un investoru gaidām dalījās Kristiāna Janvare ("Signet Bank"), Inese Heinacka ("Soraine”), Liene Dubava ("Nasdaq Riga").

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #9

DB, 27.02.2024

Dalies ar šo rakstu

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs, intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 27.februāra numurā lasi:

Statistika

Attītie odometri arī no Beniluksa valstīm

Tēma

Latvija pēc zinātnes potenciāla apsteidz Japānu, bet atpaliek no Igaunijas

Aktuāli

Lielo algu saņēmēji valsts sektorā aug kā sēnes pēc lietus

Nodokļi

Nodokļos ieņēmumi dažu gadu laikā pieauguši par 58%

Tautsaimniecība

Ja Latvija attīstītos kā kaimiņvalstis

Nodokļi

Nodokļu revīzija ar jautājumiem

Meža nozare

Stagnācija ārzemēs samazina ienākumus par piektdaļu

Portrets

Zane Ozola, SIA Patnis dibinātāja

Brīvdienu ceļvedis

Gints Kukainis, SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs

Uzņēmumu jaunumi

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS APF Holdings (APF) sākotnējā akciju piedāvājumā (IPO jeb Initial Public Offering), kas noslēdzās 3. novembrī, ir piesaistījis 107 % no investīciju mērķa, jeb 5 624 204 eiro.

IPO mērķis pie cenas 5.11 eiro par akciju bija 5 252 722 eiro. Kopumā IPO piedalījās 2 128 investori un nozīmīgu daļu emisijas akciju ir iegādājušies arī divi Latvijas pensiju fondi.

Ņemot vērā, ka pieprasījums pēc akcijām bija lielāks par piedāvājumu, investīciju orderi tiks izpildīti par 5.25 miljoniem eiro, bet atlikusī summa saskaņā ar IPO alokācijas jeb akciju sadales noteikumiem tiks atgriezta investoriem. Akciju alokācija jeb sadale notiks šodien.

“Neskatoties uz šobrīd valdošo pesimistisko investoru noskaņojumu Baltijas biržā, mums izdevās pārsniegt IPO ieguldījumu mērķi pateicoties pārliecinošam izaugsmes stāstam, kas ietver gan skaidrību par olu ražošanas piedāvājuma un pieprasījuma dinamiku, gan mūsu ilgtspējas sniegumu un ambīciju, gan arī mūsu detalizētus attīstības plānus. Prieks, ka ar savu būtisku ieguldījumu uzticēšanos mūsu darbībai ir izteikuši uzreiz divi Latvijas pensiju fondi un liels skaits privātpersonu, kas iegādājās gan salīdzinoši mazākas, gan ievērojamas akciju paketes,” saka Jurijs Adamovičs, AS APF Holdings valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

APF Holdings iesniedz IPO prospektu izskatīšanai un apstiprināšanai Latvijas Bankā

Db.lv, 27.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS APF Holdings (APF), uzņēmumu grupa, kas ietver vienu no lielākajiem putnkopības un olu ražošanas uzņēmumiem Latvijā SIA Alūksnes putnu ferma un putnkopības un jaunputnu audzēšanas uzņēmumu SIA Preiļu putni, šodien ir iesniegusi izskatīšanai un apstiprināšanai Latvijas Bankā rudenī plānotā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO jeb Initial Public Offering) prospektu.

Uzreiz pēc prospekta apstiprināšanas tiks paziņota piedāvāto akciju cena un parakstīšanās periods.

Prospekts ir IPO procesa pamatdokuments, kas nosaka IPO piedāvāto akciju skaitu un cenu, akciju sadales principus, kā arī detalizēti apraksta uzņēmuma nākotnes attīstības ieceres un izaugsmes mērķus. Prospekts ietver arī visu būtisko uzņēmuma finanšu informāciju, stratēģiju un virkni citu nozīmīgu sadaļu, piemēram, risku izvērtējumu, aprakstu par uzņēmuma grupas pārvaldības modeli un dividenžu politiku.

Pēc akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma prospekta reģistrācijas Latvijā, finanšu un kapitāla uzraudzības iestādes Igaunijā un Lietuvā saņems Latvijas Bankas apstiprinājumu, ka piedāvājums būs publiski pieejams arī Igaunijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 12.martam Latvijas Biznesa eņģeļu tīkls LatBAN un Latvijas Privātā un iespēju kapitāla asociācija aicina pieteikt nominantus apbalvojumam "Gada investors 2023" par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā, informē LatBAN un Latvijas Privātā un iespēju kapitāla asociācijas pārstāvji.

Apbalvojumam var pieteikt investīcijas, ko veikuši privātie investori, juridiskie un institucionālie investori, kā arī finanšu un juridiskos konsultantus par šo darījumu konsultēšanu.

Šogad kandidātus "Gada investors" balvai var izvirzīt astoņām nominācijām. Savukārt devīto nomināciju izvirzīs viens no ceremonijas atbalstītājiem - vietējā investīciju banka "Signet Bank".

Balvai "Gada investors" privāto personu investīciju sektorā izsludinātās nominācijas ir "Gada biznesa eņģelis" un "Gada labākā sindicētā investīcija".

Juridisko un institucionālo investoru sektorā izsludinātās nominācijas ir "Gada investīcija", "Gada pārdošana", "Gada finanšu konsultants", "Gada juridiskais konsultants" un "Gada ilgtspējas balva".

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Mapon emitē obligācijas 3 miljonu eiro vērtībā

Db.lv, 11.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Draugiem Group autoparku pārvaldības risinājumu uzņēmums Mapon piesaistījis gan privātus, gan institucionālus investorus, kuri uzņēmuma obligācijās ieguldījuši 3 miljonus eiro.

Investīcijas tiks izmantotas savas nozares uzņēmumu iegādes darījumu finansēšanai un Mapon darbības paplašināšanai Eiropā.

Mapon mērķtiecīgi īsteno uz klientiem orientētu pieeju, ieviešot jaunus risinājumus un produktus, vienlaikus paplašinot klientu bāzi. Uzņēmuma komandas mērķis ir turpināt pēdējo piecu gadu laikā sasniegto izaugsmes tempu – teju 30% gadā, kas ievērojami apsteidz nozares vidējos rādītājus. Neauditētie dati liecina, ka pērn uzņēmuma apgrozījums sasniedza 17,3 miljonus eiro, un šogad plānotais apgozījums ir vairāk nekā 22 miljoni eiro.

Kopš Mapon dibināšanas uzņēmums ir ievērojami paplašinājis savu darbību, iegādājoties citus uzņēmumus ārvalstīs. Mapon ir filiāle Spānijā un pārstāvniecības Somijā un Dānijā. Pēdējo septiņu gadu laikā Mapon sekmīgi iegādājies uzņēmumus un klientu portfeļus Igaunijā, Somijā, Lietuvā un Dānijā, kļūstot par vienu no vadošajiem nozares spēlētājiem gan Baltijā, gan Ziemeļeiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka ir apstiprinājusi Baltijā juvelierizstrādājumu mazumtirdzniecības tīkla AS Grenardi Group (mātesuzņēmums GRENARDI un GIVEN veikaliem) obligāciju emisijas pamatprospektu. Tas ļauj Grupai piesaistīt līdz 17 miljoniem eiro obligāciju programmas ietvaros, veicot publisko piedāvājumu visās trīs Baltijas valstī.

Savukārt pirmajā daļā plānots piesaistīt līdz 12 miljoniem eiro. Ieguldīt obligācijās ar fiksētu gada procentu likmi 10% un dzēšanas termiņu trīs gadi varēs kā privātie, tā profesionālie investori. Parakstīšanās periods ilgs no 25. marta līdz 15. aprīlim.

Grenardi Group nostiprina līderpozīcijas reģionā 

Juvelierizstrādājumu veikalu tīkla īpašnieks AS Grenardi Group pērn audzējis apgrozījumu par...

AS Grenardi Group valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Ģirts Rudzītis uzsver: "Teju 25 gadu laikā mēs no neliela ģimenes vietējā uzņēmuma esam attīstījušies par vadošo juvelierizstrādājumu mazumtirdzniecības tīklu Baltijā. Pērnā gada finanšu rādītāji, ko raksturo divciparu apgrozījums un EBITDA pieaugums, ir pierādījums Grupas straujajai attīstībai. Tik pat pārliecinoši arī nākotnē plānojam nostiprināt savas līderpozīcijas reģionā. Tāpēc esam gandarīti, ka šī obligāciju emisija būs pieejama plašākai sabiedrībai, ļaujot gan profesionālajiem, gan privātajiem investoriem, tostarp mūsu klientiem, piedalīties Grupas veiksmes stāstā."

Obligāciju emisijā piesaistītos līdzekļus paredzēts izmantot uzņēmuma esošo obligāciju refinansēšanai, kā arī turpmākai izaugsmes finansēšanai – veikalu tīkla un sortimenta paplašināšanai un iegādes darījumu finansēšanai.

Obligāciju emisijas organizētājs ir AS Signet Bank, savukārt juridiskās konsultācijas sniedz advokātu birojs Eversheds Sutherland Bitāns.

"Kā pieredzējis emitents, kura divas obligāciju emisijas jau ir kotētas Nasdaq biržā, AS Grenardi Group ir lielisks piemērs tam, kā uzņēmums var veiksmīgi izmantot kapitāla tirgu finansējumu, lai īstenotu savu izaugsmes stratēģiju. Esam gandarīti, ka ar publisko piedāvājumu gan Baltijas privātajiem investoriem, gan Grupas klientiem būs iespēja investēt obligācijās un kļūt par daļu no Grupas investoru lojalitātes programmas," norāda Kristiāna Janvare, AS Signet Bank Investīciju pārvaldes vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas fintech uzņēmums DelfinGroup 3. oktobrī uzsāk 15 miljonu eiro obligāciju kotāciju biržas Nasdaq Riga alternatīvajā tirgū First North.

Uzņēmums slēgtā piedāvājuma ietvaros piesaistīja plānotos līdzekļus viena mēneša laikā kopš obligāciju emisijas. Obligāciju kupona likme noteikta 9% + 3 mēnešu Euribor. Vienas obligācijas nominālvērtība ir 1000 eiro, un to dzēšanas termiņš ir 2026. gada 25. februāris.

"DelfinGroup turpina uzņemto attīstības kursu, aktīvi izmantojot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas un piedāvājot arvien jaunas investīciju iespējas. Esam gandarīti, ka investoru uzticība turpina augt, novērtējot uzņēmuma izaugsmes perspektīvas un izvēloties ieguldīt DelfinGroup obligācijās. Šī emisija vēlreiz apstiprina, ka uzņēmuma obligācijas ir pieprasītas ne tikai privāto, bet arī profesionālo investoru vidū, jo divas trešdaļas no parakstītajām obligācijām iegādājās institucionālie investori," informē DelfinGroup finanšu direktors un valdes loceklis Aldis Umblejs.

Komentāri

Pievienot komentāru