Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

"Signet Bank" plāno iegūt izšķirošu ietekmi pār "LPB Bank", liecina Konkurences padomes publiskotā informācija.

Konkurences padome informē, ka ir saņemts "Signet Bank" apvienošanās ziņojums par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār "LPB Bank".

"Signet Bank" darbojas banku pakalpojumu sniegšanas tirgū, proti, tā nodarbojas ar finanšu un ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu, tostarp arī korporatīvo finanšu un investīciju bankas pakalpojumu sniegšanu. Arī "LPB Bank" darbojas banku pakalpojumu sniegšanas tirgū, bet tās saistītie uzņēmumi nodarbojas ar sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, loģistiku, uzglabāšanu un noliktavu saimniecību, kravu iekraušanu un izkraušanu un, kā arī veic pārējās transporta palīgdarbības, īsteno arī jauno tehnoloģiju ieviešanu un attīstību Latvijas tirgū, kā arī ar dažāda veida tirdzniecību.

Latvijas investīciju banka Signet Bank uzsāk sadarbību ar Latvijas lielāko licencēto kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju Capitalia, kļūstot par Capitalia kolektīvās finansēšanas platformas investoru.

Signet Bank finansēs aizdevumus, kas atbilst bankas vēlamajam riska profilam, līdzās pārējiem Capitalia platformas investoriem. Ir plānots, ka tuvāko divu gadu laikā ar Capitalia platformas starpniecību Signet Bank ieguldīs līdz pat 5 milj. eiro aizdevumos Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Signet Bank ir pirmais institucionālais investors, kas kļuvis par Capitalia kolektīvās finansēšanas platformas investoru.

“Signet Bank vienmēr ir bijusi svarīga finansējuma pieejamības nodrošināšana vietējiem uzņēmumiem, veicinot to izaugsmi un attīstību. Augsti vērtējam Capitalia ilggadējo pieredzi mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanā, tāpēc izvēlējāmies tieši Capitalia par savu sadarbības partneri. Pievienojoties Capitalia investoru lokam kā pirmais institucionālais investors, mēs paplašinām finansējuma pieejamību, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, tādējādi sniedzot būtisku ieguldījumu Latvijas ekonomikas attīstībā. Mēs jau ilgstoši veicinām inovācijas Latvijas finanšu nozarē, un esmu pārliecināts, ka sadarbība ar Capitalia būs vērtīgs un jauns finansiāls atbalsts Latvijas uzņēmumiem, palīdzot tiem sasniegt jaunas virsotnes un palielināt konkurētspēju,” uzsver Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Latvijas Banka piemērojusi "LPB Bank" 2 016 342 eiro soda naudu, vienlaikus noslēdzot administratīvo līgumu, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Latvijas Banka ar "LPB Bank" noslēgusi administratīvo līgumu, kas paredz, ka "LPB Bank" veiks vairākus tiesiskos pienākumus saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas normatīvo aktu prasību ievērošanu un iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanu.

Vienlaikus par konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem un iekšējās kontroles sistēmas trūkumiem kredītiestādei piemērota soda nauda 2 016 342 eiro apmērā. Līgums noslēgts, jo "LPB Bank" ir atzinusi Latvijas Bankas pārbaudē konstatētos pārkāpumus NILLTPF novēršanas jomā un ir veikusi mērķtiecīgus pasākumus šo pārkāpumu novēršanai.

Pēc Latvijas Bankas un Eiropas Centrālās bankas atļaujas saņemšanas, kā arī Konkurences padomes saskaņojuma 2023. gada 11. decembrī pabeigts darījums, kura ietvaros vietējā investīciju banka, AS Signet Bank, iegādājās AS LPB Bank.

Darījuma rezultātā tiks veikta LPB Bank zīmola maiņa. LPB Bank turpinās strādāt kā Signet Bank grupas meitas uzņēmums, saglabājot savu esošo kredītiestādes licenci un fokusējoties uz FinTech uzņēmumu apkalpošanu, Banking as a Service (BaaS) pakalpojumu sniegšanu un inovatīviem digitāliem finanšu produktiem.

Šis darījums dos iespēju palielināt Signet Bank grupas biznesa apjomus, stiprināt digitālos risinājumus, kā arī ievērojami palielināt un dažādot klientiem piedāvāto finanšu pakalpojumu un produktu klāstu.

“LPB Bank iegāde ir viens no stratēģiskiem soļiem Signet Bank grupas attīstībā, kas ļaus izmantot izaugsmes iespējas FinTech jomā. Inovatīvi un efektīvi, augsti tehnoloģiskie digitālie finanšu risinājumi ir nākotnes virzītājspēks banku sektorā, un LPB Bank digitālo risinājumu integrācija stiprinās Signet Bank grupas finanšu potenciālu. Latvijā joprojām trūkst banku produkti, kas ir vērsti uz FinTech uzņēmumu apkalpošanu un finanšu sistēmas inovāciju veicināšanu – Signet Bank grupa jau tuvākajā nākotnē plāno uzlabot šādu produktu pieejamību tirgū,” stāsta Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs.

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

AS LPB Bank oficiāli maina juridisko nosaukumu uz AS Magnetiq Bank, vienlaikus ieviešot arī jaunu zīmola vizuālo identitāti.

Bankas nosaukuma un zīmola maiņas pamatā ir 2023. gada beigās notikušais iegādes darījums, kurā Latvijas vadošā investīciju banka Signet Bank AS kļuva par AS LPB Bank 100% akciju īpašnieci un tās mātes sabiedrību.

Zīmola maiņa ir daļa no Signet Bank grupas un AS Magnetiq Bank plašākas biznesa attīstības stratēģijas. Tās mērķis ir veicināt efektīvāku finanšu inovāciju ieviešanu, digitālo produktu pieejamības uzlabošanu banku sektorā un stiprināt pozīcijas FinTech nozarē.

Jaunais nosaukums un zīmola vizuālā identitāte atspoguļo bankas apņēmību ieviest inovatīvus un augstvērtīgus digitālos finanšu risinājumus, paplašināt un dažādot finanšu pakalpojumu un produktu klāstu, tādējādi nodrošinot klientiem vēl efektīvāku un labāku sadarbības pieredzi. AS Magnetiq Bank zīmola filozofija ir mijiedarbība starp vienkāršību, pieejamību un efektivitāti, atspoguļojot jaunākās globālās tendences digitālajā finanšu sektorā.

"Signet Bank" un "Magnetiq Bank" netiks apvienotas un arī nākotnē turpinās darboties atsevišķi, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

"Tie ir ļoti dažādi biznesi. "Signet Bank" bizness ir korporatīvais un investīciju segments. Esam izveidojuši efektīvu komandu un labi strukturētu sistēmu, kas šajā segmentā ļoti veiksmīgi darbojas. Savukārt "Magnetiq Bank" nākamgad plāno ieviest jaunus produktus, kas palīdzēs stiprināt bankas pozīcijas. "Magnetiq" mērķa klienti ir "FinTech" uzņēmumi, kas apkalpo mazos un vidējos uzņēmumus," sacīja Idelsons.

Viņš sacīja, ka banku biznesa modelis, kas paredz pakalpojumu sniegšanu "FinTech" uzņēmumiem pasaulē attīstās ļoti veiksmīgi, un vairākās lielajās Eiropas bankās jau ir departamenti, kas piedāvā šādus pakalpojumus. Latvijā šādas specializētas bankas nav un "Magnetiq Bank" tieši tur redz attīstības iespējas.

Vietējā investīciju banka, Signet Bank, šajā gadā turpina īstenot 2023. gadā veiksmīgi uzsākto ilgtermiņa sabiedrisko projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā, un paplašina tās mērogu, uzsākot akadēmiju īstenošanu arī Latvijas lielākajās reģionālajās pilsētās. Signet Bank “Kapitāla tirgus akadēmija” ir bezmaksas izglītojošs projekts, kas piemērots Latvijas uzņēmumu īpašniekiem un uzņēmumu vadītājiem, kuri interesējas par finansējuma piesaisti ar kapitāla tirgus instrumentiem.

“Kapitāla tirgus akadēmijas” mērķis ir sniegt iespēju vietējiem uzņēmējiem vairot savas zināšanas un gūt atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem par finansējuma piesaisti kapitāla tirgū, vienlaikus iedrošinot izmantot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas.

Aicinām Vidzemes reģiona uzņēmējus un uzņēmuma vadītājus uz vienas dienas “Kapitāla tirgu akadēmiju”, 22. martā no plkst. 9:00 līdz 14:30 Vidzemes koncertzālē “Cēsis”, kurā nozares profesionāļi un Latvijas uzņēmēji dalīsies teorētiskās un praktiskās zināšanās par finansējuma piesaisti, izmantojot kapitāla tirgus finanšu instrumentus – akciju un obligāciju emisijas:

Pašlaik virzītie grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā, kas paredz UIN avansa maksājumu bankām 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas, visdrīzāk, neveicinās konkurenci banku sektorā, intervijā pauda "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Viņš uzsvēra, ka nodokļa avansa maksājums samazinās peļņas daļu, ko var ieguldīt bankas kapitālā, no kā savukārt ir atkarīgs, cik liels var būt katras bankas kreditēšanas apmērs. Lielajām bankām jautājums par pieejamo kapitālu nav īpaši aktuāls, taču mazās bankas šīs prasības dēļ darbības apmērus varētu audzēt lēnāk.

"Ja tagad daudz tiek runāts, ka banku sektorā nav pietiekamas konkurences, ja politiķi vēlas, lai vietējā kapitāla bankas, kas pašlaik ir nelielas, aktīvāk sāk konkurēt ar lielajām bankām, tad to nevar izdarīt bez kapitāla. No tā ir atkarīgi kreditēšanas apmēri, produktu attīstība, darbības mērogs un viss pārējais. Ja tagad ar nodokli tiek aplikta peļņa, tad rezultāts būs tāds, ka mūsu un citu banku sektora kolēģu gadījumā kapitāls augs ne tik strauji, kā tas varētu augt. Tas tiešā veidā iespaidos konkurenci banku sektorā un situācija šajā jomā, visdrīzāk, paliks sliktāka, jo lielajām bankām kapitāla problēma nav tik akūta kā mazajām, kuras vēlētos augt," uzsvēra Idelsons.

Latvijas investīciju bankas Signet Bank AS esošajam valdes sastāvam pievienojas bankas vecākā viceprezidente, klientu attiecību un apkalpošanas pārvaldes vadītāja Ineta Done, kura turpmāk ieņems valdes locekles amatu.

I. Done būs atbildīga par korporatīvo klientu apkalpošanu un Signet Bank grupas zīmola attīstību, turpinot stiprināt bankas pozīcijas korporatīvo klientu finansēšanas un apkalpošanas jomā.

I. Done ir augsti kvalificēta finanšu nozares eksperte ar 30 gadu pieredzi finanšu un banku sektorā. No 2013. līdz 2024. gada septembrim bijusi Signet Bank AS vecākā viceprezidente un klientu attiecību un apkalpošanas pārvaldes vadītāja. Tāpat bijusi arī valdes locekle bankas meitas uzņēmumā Signet Asset Management IPA no 2015. līdz 2023. gadam un no 2024. gada janvāra līdz šī gada septembrim valdes priekšsēdētāja Signet Pensiju Pārvalde IPAS. Līdz tam Ineta pieredzi guvusi vairākās vietējās bankās, ieņemot vadītājas pozīcijas klientu apkalpošanas un privātbaņķieru nodaļās. Ieguvusi augstāko profesionālo kvalifikāciju kā ekonomiste, ar specializāciju banku nozarē, maģistra grādu vadībzinātnē un sociālajās zinātnē Latvijas Universitātē. Papildus iegūts Humanitāro zinātņu maģistra grāds mākslas vēsturē un teorijā Latvijas Mākslas akadēmijā.

Latvijas investīciju banka Signet Bank ar Attīstības finanšu institūcijas Altum garantiju no Eiropas fondu līdzekļiem piešķīrusi 2,5 milj. eiro finansējumu inovatīvo finanšu tehnoloģiju uzņēmumam D8 Corporation.

Finansējums tiks izmantots gan jaunu produktu attīstībai, gan esošo finanšu saistību refinansēšanai. D8 Corporation jau tagad ir veiksmīgi ieviesis savus risinājumus vairāk nekā 32 valstīs, un šis finansējums ļaus uzņēmumam stiprināt savu pozīciju kā vienam no vadošajiem spēlētājiem globālajā finanšu tehnoloģiju tirgū.

D8 Corporation izstrādā tehnoloģiski progresīvas un drošas finanšu tehnoloģijas un IT risinājumus, kas galvenokārt paredzētas bankām un finanšu institūcijām. Uzņēmums piedāvā tradicionālās banku sistēmas maksājumu karšu un kontu apstrādei, risinājumus maksājumu sistēmām, "digitālo maciņu", kā arī tehnoloģijas krāpniecisko darbību un naudas atmazgāšanas novēršanai. 90% no visiem pasūtījumiem veido eksporta tirgi. Uzņēmums šobrīd aktīvi paplašina savas aktivitātes Centrālāzijas, Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas reģionā.

Uzņēmējdarbības attīstība pieprasa kapitāla piesaisti, un obligāciju emisija ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā iegūt nepieciešamos finanšu līdzekļus. Lai gan var rasties pārdomas par šāda veida finansēšanas instrumentu izmantojumu – tas ir svarīgs un perspektīvs risinājums, kuru noteikti vērts apsvērt, lai sasniegtu finansiālo stabilitāti un izaugsmi.

Pēdējo gadu laikā Latvijas kapitāla tirgus piedzīvojis pozitīvu izaugsmi – kopš 2020. gada jau vairāk nekā 40 Latvijas uzņēmumi ar obligāciju emisijām, kā arī akciju kotāciju biržā, sava biznesa attīstībai ir piesaistījuši ap 1 miljardu eiro. Tas tikai apliecina, ka ambicioziem vietējiem uzņēmējiem ir labas iespējas piesaistīt finansējumu savu izaugsmes plānu realizācijai, izmantojot kapitāla tirgus piedāvātas iespējas.

Taču, neskatoties uz salīdzinoši pozitīvo vietējo uzņēmumu interesi un kapitāla tirgus izaugsmi – Latvijas uzņēmumi, salīdzinājumā ar citām attīstītajām valstīm, šobrīd ļoti maz izmanto alternatīvos finansējuma avotus, tostarp kapitāla tirgus instrumentus. Līdz ar ko, vietējie uzņēmumi ir lielā mērā atkarīgi no banku finansējuma pieejamības, kas ierobežo gan pašu uzņēmumu, gan valsts ekonomiskās izaugsmes attīstības potenciālu.

Vietējā investīciju banka, Signet Bank šajā gadā turpinās īstenot 2023. gadā veiksmīgi uzsākto ilgtermiņa sabiedrisko projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā –, un paplašinās tās mērogu, dodoties arī uz Latvijas lielākajām reģionālajām pilsētām.

Šī gada pirmā akadēmija notika Rīgā, 1. februārī, savukārt pirmā reģionālā akadēmija projekta ietvaros notiks Liepājā, 9. februārī. Signet Bank “Kapitāla tirgus akadēmija” ir bezmaksas izglītojošs projekts, kas piemērots Latvijas uzņēmumu īpašniekiem un uzņēmumu vadītājiem, kuri interesējas par finansējuma piesaisti ar kapitāla tirgus instrumentiem.

Latvijas uzņēmumi, salīdzinājumā ar citām attīstītajām valstīm, šobrīd ļoti maz izmanto alternatīvos finansējuma avotus, tostarp kapitāla tirgus instrumentus, un ir lielā mērā atkarīgi no banku finansējuma pieejamības. Kā rāda Signet Bank veiktās Latvijas uzņēmēju finansiālā noskaņojuma un uzņēmējdarbības vides viedokļa aptaujas dati*, šādu uzņēmēju rīcību lielā mērā ietekmē zināšanu trūkums par kapitāla tirgus piedāvātajām iespējām – to atzīst vairāk nekā 57% aptaujāto Latvijas uzņēmēju.

Papildu finansējuma piesaiste ir viens no galvenajiem jautājumiem, ar ko saskaras uzņēmēji ceļā uz izaugsmi. Lai gan tradicionālais banku finansējums joprojām ir populārs risinājums, arvien nozīmīgāku lomu iegūst arī kapitāla tirgus finansējums – obligācijas un akcijas –, kas piedāvā alternatīvu un efektīvāku pieeju attīstības finansēšanai.

Pieaugot kapitāla tirgus lomai Latvijas tautsaimniecībā un uzņēmumu izaugsmē, izpratne par šiem instrumentiem kļūst arvien būtiskāka. Pēdējo piecu gadu laikā vairāk nekā 50 Latvijas uzņēmumi, izmantojot obligāciju un akciju emisijas, ir piesaistījuši ap 1 miljardu eiro, apliecinot kapitāla tirgu kā reālu izaugsmes ceļu vietējiem uzņēmumiem.

Lai veicinātu izpratni par kapitāla tirgus priekšrocībām un palīdzētu uzņēmējiem sagatavoties finansējuma piesaistei, Signet Bank jau trešo gadu rīko “Kapitāla tirgus akadēmiju” – vienas dienas bezmaksas izglītojošu programmu uzņēmējiem, uzņēmumu vadītājiem un finanšu speciālistiem.

Šī gada otrā akadēmija notiks 14. maijā, Rīgā, viesnīcā Radisson Blu Latvija, Elizabetes ielā 55. Pieteikšanās obligāta un vietu skaits ierobežots: https://signetbank.com/pieteikties-kapitala-tirgus-akademijai/ “Mūsdienīgs un ambiciozs uzņēmējs, uzņēmums vairs nejautā – vai kapitāla tirgus ir piemērots man, bet gan – kad es būšu tam gatavs? Un atbildi uz šo jautājumu visvieglāk rast brīdī, kad ir pieejama informācija, piemēri un praktiski padomi. Ja uzņēmējdarbības attīstība prasa papildu resursus, kapitāla tirgus var būt tieši tas instruments, kas palīdz uzņēmumam pārslēgties uz nākamo izaugsmes līmeni.

2012. gadā dibinātā autolīzinga kompānijas Mogo, kas īsā laikā pārtapa multinacionālā un globālā uzņēmumā Eleving Group, veiksmes stāsts ir gan biznesa idejā, gan finanšu piesaistē, kur dominējošā loma ir obligāciju finansējumam.

Par uzņēmuma attīstību un izmantotajiem finanšu instrumentiem desmitgades garumā līdz 150 miljonus vērtai obligāciju emisijai un tās refinansēšanai Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma finanšu direktors Māris Kreics. Materiāls tapis sadarbībā ar vietējā kapitāla banku - Signet Bank, aktīvāko kapitāla tirgus konsultantu Latvijā.

Eleving Group pirmsākumos bija Mogo Finance. Pastāstiet, lūdzu, īsi par uzņēmuma vēsturi un attīstību kopš tā dibināšanas! Kā izveidojās grupa, un kas tam pamatā?

Eleving Group aizsākumi ir meklējami 2012. gadā, kad tolaik ar Mogo Finance zīmolu uzsākām lietotu automašīnu finansēšanu Latvijā. Jaunā biznesa pamata ideja bija pavisam vienkārša – sniegt iespēju cilvēkiem iegādāties 9-10 gadus vecas automašīnas, proti, tādas, kuras vidējais patērētājs reāli var atļauties. Pirms vairāk nekā desmit gadiem tradicionālās bankas īsti nerāvās šādas kategorijas automašīnas finansēt, tādēļ mēs redzējām brīvu nišu, kuru ar savu produktu varētu nosegt. Pats biznesa modelis nav nekāda inovācija, jo līzings un atgriezeniskais līzings ir labi pazīstami kreditēšanas produkti jau izsenis. Inovācijas drīzāk bija šī produkta piedāvājumā, kas nozīmēja, ka spējām izteikt piedāvājumu jebkuram klientam, kurš pie mums ierodas atbilstoši viņa maksātspējai un vajadzībām. Tāpat inovatīva pieeja bija riska novērtēšanas metodē, kur jau tobrīd izmantojām mašīnmācīšanos un ar to saistītos algoritmus datu apstrādei.

Mainīga normatīvā vide

FinTech industrija turpina dinamiski attīstīties, un normatīvās prasības kļūst arvien stingrākas. No 2025. gada aprīļa Eiropas Centrālā banka (ECB) nodrošinās Elektroniskās naudas iestādēm (ENI) un Maksājumu iestādēm (MI) tiešu piekļuvi maksājumu sistēmām, lai veicinātu tūlītēju kredīta pārvedumu veikšanu. Vienlaikus ECB aizliegs ENI un MI glabāt klientu līdzekļus nacionālajās centrālajās bankās ilgāk, kā nepieciešams tekošo maksājumu veikšanai. Šīs izmaiņas nozīmē, ka visiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (MPS), kas nav kredītiestādes, būs jānodrošina savu līdzekļu nošķirta turēšana no klientu līdzekļiem komercbankās, izvēloties uzticamu un atbilstošu partneri.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Saskaņā ar Nasdaq Baltic datiem, 2023. gadā Signet Bank ieņem vadošo pozīciju obligāciju tirdzniecības aktivitātē visā Baltijā.

Ieskaitot gan Baltijas Regulēto tirgu, gan Nasdaq First North, Signet Bank klienti veica darījumus 64 milj. eiro apmērā, kas sastāda 25% no visiem obligāciju darījumiem Biržā.

“Signet Bank tirdzniecības aktivitāte Biržā iet roku rokā ar bankas panākumiem kapitāla tirgus segmentā, organizēt obligāciju emisijas un popularizēt obligācijas kā kvalitatīvu investīciju instrumentu adekvātu ienākumu gūšanai. Signet Bank šis ir nozīmīgs brīdis, jo līderpozīcija Biržas obligāciju tirdzniecībā ir iegūta pirmo reizi bankas darbības vēsturē un nostiprina mūsu pozīcijas kā vadošai investīciju bankai Baltijā”, komentē Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs.

Vietējā investīciju banka “Signet Bank” 2023. gadā uzsāka ilgtermiņa sabiedrisko projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā, lai paaugstinātu kapitāla tirgus pratības līmeni vietējo uzņēmēju vidū.

Akadēmiju plānots rīkot regulāri un ilgtermiņā. Tā būs pieejama bez maksas tiem uzņēmējiem un uzņēmumu vadītājiem, kas, izmantojot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas, vēlas vairot zināšanas par finansējuma piesaistes iespējām kapitāla tirgū un paaugstināt sava uzņēmuma vērtību investoru acīs gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.

Kā rāda jaunākā “Signet Bank” Latvijas uzņēmēju finansiālā noskaņojuma un uzņēmējdarbības vides viedokļa aptauja* – lielākā daļa, 83% no Latvijas uzņēmējiem, ir dzirdējuši par kapitāla tirgus finansējuma piesaistīšanas iespējām (kapitāla piesaistīšana no investoriem, uzņēmumu kotācija biržā un obligāciju emisijas), un 13% no tiem tuvāko 12 mēnešu laikā apsver iespēju izmantot kapitāla tirgus piedāvātos finanšu instrumentus.

Vietējā investīciju banka, “Signet Bank”, ir uzsākusi ilgtermiņa sociālo projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā, lai paaugstinātu kapitāla tirgus pratības līmeni vietējo uzņēmēju vidū, informē banka.

Akadēmiju plānots rīkot regulāri un ilgtermiņā. Tā būs pieejama bez maksas tiem uzņēmējiem un uzņēmumu vadītājiem, kas, izmantojot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas, vēlas vairot zināšanas par finansējuma piesaistes iespējām kapitāla tirgū un paaugstināt sava uzņēmuma vērtību investoru acīs gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.

Kā rāda jaunākā “Signet Bank” Latvijas uzņēmēju finansiālā noskaņojuma un uzņēmējdarbības vides viedokļa aptauja* – lielākā daļa, 83% no Latvijas uzņēmējiem, ir dzirdējuši par kapitāla tirgus finansējuma piesaistīšanas iespējām (kapitāla piesaistīšana no investoriem, uzņēmumu kotācija biržā un obligāciju emisijas), un 13% no tiem tuvāko 12 mēnešu laikā apsver iespēju izmantot kapitāla tirgus piedāvātos finanšu instrumentus.

Uzņēmējiem ir ambīcijas, tirgus situācija nav slikta, investoriem naudas netrūkst, lieli valsts un pašvaldību uzņēmumi varētu stimulēt tirgus kapitalizāciju, bet uzņēmējdarbības vides un nodokļu jautājumi pārlieku ietekmē biznesa noskaņojumu kopumā.

Tādi ir ikgadējās Dienas Biznesa trīspusējās diskusijas galvenie secinājumi, kurā piedalījās Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Liene Dubava, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite un Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kas, jūsuprāt, kopš pagājušās vasaras ir būtiski mainījies gada laikā globāli, finanšu tirgos un biznesā kopumā?

Roberts Idelsons: Finanšu tirgos šis gads, globāli raugoties, noteikti ir aizvadīts labi. Lielāko uzņēmumu akciju indeksi ir auguši. Izaugsme sasniedz 20% un vairāk. Ievērojot augošos riskus, ir bijušas arī svārstības. Arī procentu likmes sāk krist, un visā pasaulē kopumā tas nozīmē, ka nauda nedaudz paliek lētāka. Ekonomikā kopumā šobrīd arī nav notikušas lielas izmaiņas, un būtiska recesija nav novērota – ne Eiropā, ne ASV. Kopējā paradigma ir, ka viss ir labi. Turpinām investēt, indeksi aug, aizņēmēju kredītspēja ir laba. Ko nesīs atlikusī gada daļa – redzēsim! Rudens vienmēr ir tāds nenoteiktības laiks.

Vietējā kapitāla bankas Signet Bank un Industra Bank atbalsta SIA Arēna Rīga attīstības plānus, izsniedzot sindicēto kredītu 9,8 miljonu eiro apmērā. 60% no kredīta nodrošina Signet Bank, un 40% – Industra Bank.

Gan Signet Bank, gan Industra Bank fokusējas uz vietējo uzņēmumu izaugsmes un attīstības veicināšanu. Sadarbība sindicēto kredītu organizēšanā nodrošina abām bankām iespēju piešķirt lielāku finansējuma apjomu Latvijas uzņēmumiem, vienlaikus stiprinot vietējo banku konkurētspēju. Turklāt tā veicina kopējo banku kreditēšanas apjomu pieaugumu un ekonomikas attīstību.

Arēna Rīga ir viena no lielākajām un nozīmīgākajām daudzfunkcionālajām hallēm Latvijā un Baltijā, kas kopš tās atklāšanas 2006. gadā ir kļuvusi par galveno vietu sporta sacensībām, koncertiem, kultūras pasākumiem un konferencēm. Tā regulāri uzņem vietējā un starptautiskā līmeņa sporta notikumus, tostarp hokeja un basketbola sacensības, kā arī pašmāju un pasaules slavenu mākslinieku lielkoncertus u.c. notikumus.

"Signet Bank" ieguldījusi 750 000 eiro Latvijas investīciju uzņēmuma "Merito Partners" ("Merito") specializētajā nekustamā īpašuma fondā "Merito Self Storage Fund" mantu glabātavu tīkla attīstībai Baltijas valstīs, informē "Merito" pārstāvji.

"Merito" šogad ir izveidojis 30 miljonu eiro kapitāla specializēto nekustamo īpašumu fondu "Merito Self Storage Fund" un plāno pakāpeniski piesaistīt vēl apmēram 50 miljonu eiro banku līdzfinansējuma.

""Signet Bank" atbalsta vietējo uzņēmēju biznesa izaugsmi ne tikai ar tradicionāliem bankas kredītiem, bet arī ar citiem instrumentiem – akciju un obligāciju emisiju organizēšanu, investīcijām fondos. Straujākam mūsu valsts ekonomikas izrāvienam nepieciešamas vērienīgas, ilgtspējīgas un plašākā tirgū mērogojamas biznesa idejas, tādas kā "Merito" fonda jaunais projekts. Saredzam labas šī projekta perspektīvas un potenciālu atdevi un, ņemot vērā, ka šajā posmā tam ir nepieciešamas investīcijas kapitālā, nevis citi finansējuma instrumenti, esam pieņēmuši lēmumu investēt "Merito Self Storage Fund"," saka Roberts Idelsons, AS "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs.

Šobrīd finanšu nozarei ir aktuāla Solidaritātes iemaksas likuma jeb banku virspeļņas nodokļa virzība. Nodoklis tiek plānots kā terminēts, tomēr zināms, ka jebkura terminēta nodokļa darbības ilgums var tikt pagarināts, tādēļ nav skaidra tā ilgtermiņa ietekme

Vēl aizvien nav saprotams šī nodokļa pamatojums, jo tas adresēts tikai vienai nozarei un arī tur visas bankas Latvijā nav liekamas vienā maisā.

Ir saprotama valsts interese gūt papildu ieņēmumus dažādu nodokļu veidā, tomēr kāda būs tieši šo centienu praktiskā ietekme, jautājām finanšu nozares pārstāvjiem. Atbildes uz Dienas Biznesa jautājumiem sniedza Uldis Cērps, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs, Kerli Vares, Luminor bankas vadītāja Latvijā, kura reprezentē lielo banku pozīciju, un Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs, kurš reprezentē nelielo banku viedokli. Gan asociācijai, gan lielo banku un nelielo banku izvēlētajiem pārstāvjiem uzdodam vienus un tos pašus jautājumus, jo banku profili, darbības specializācija, apgrozījumi, kreditēšanas jomas tik ļoti atšķiras, ka vienpusējs skaidrojums būtu nepilnīgs, turklāt šo atšķirību uztverei ir būtiska nozīme, veidojot jelkādus normatīvos aktus finanšu nozarei. Jautājumi ir šādi:- Kā saprotat virzāmā likuma pamatojumu un jēgu?- Kāda ir tā faktiskā ietekme uz nozari?- Kādas ir iespējamās ilgtermiņa sekas, ja likums ir spēkā ilgāk par vienu gadu?