Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Eiropā ne pirmo gadu piedzīvotās anomālijas – ilgstoši sausuma periodi un postošie plūdi ir tikai maza daļa no klimata pārmaiņu sekām, kuras piedzīvojam nevis teorētiski, bet ļoti praktiski.

Turklāt klimata pārmaiņas un globālā sasilšana vairs nav tikai tālu zemju problēma - tā ir lokāla un klātesoša arī Latvijā, par ko liecina, piemēram, plūdi Jēkabpilī gada sākumā, augusta mēneša spēcīgie negaisi, kuru postījumi daudzus cilvēkus atstāja ar vairākiem tūkstošiem eiro mērāmiem zaudējumiem. Klimatu pārmaiņas ir cilvēces izraisītas sekas, tāpēc jauni risinājumi ikdienai un darbībām, ko veicam, ir jāmeklē ne tikai mājsaimniecībās, bet arī uzņēmumos.

Uzņēmēju atbildība klimata pārmaiņu ērā

Globālā mērogā klimata pārmaiņas rada dažādas sekas, tostarp gaisa temperatūras svārstības, kas var izraisīt ekstremālus laikapstākļus un nokrišņu daudzuma izmaiņas, kas var izraisīt sausumu vai plūdus, kādus esam pieredzējuši gan Eiropā, gan citviet pasaulē. Laikapstākļu izmaiņas iet roku rokā ar faunas un floras transformācijām - aizvien vairāk savairojas dažādas invazīvas augu un kaitēkļu sugas, apdraudot dabas daudzveidību, izraisot sugu izmiršanu traģiskos veidos. Latvijā visas šīs parādības ir novērojamas dažādās pakāpēs - pieredzam ievērojamas temperatūras svārstības visos gadalaikos, stipras vētras un nokrišņus, pavasara laikā applūdušus laukus un ekstremālu sausumu vasarās, invazīvas kaitēkļu sugas un apdraudētu sugu skaita palielināšanos.

Lai īstenotu jebkādu vērienīgu ekonomisku transformāciju, tai nepieciešams gan pieprasījums sabiedrībā kopumā, gan politiskā griba, gan pamatojums makroekonomiksā mērogā un atbalsts to vietējo kopienu līmenī, kuras ir tieši iesaistītas šīs transformācijas īstenošanā.

Klimata neitrāla politika ar tās pārejas mērķiem uz arvien zaļāku enerģijas izmantošanu ir šādas transformācijas piemērs.

Eiropas Savienības līmenī jau ir formulēts mērķis kļūt par pirmo klimata neitrālo kontinentu, 2050. gadā sasniedzot klimata neitrālas ekonomikas izveidi. Šo ambīciju ievieš tagad jau liels daudzums ar dažādiem likumdošanas aktiem un iniciatīvām. ES rīcība sakņojas pilsoņu pieprasījumā pēc klimata ilgtspējīgas politikas – saskaņā ar ES pētījumiem, deviņi no desmit eiropiešiem uzskata klimata pārmaiņas par nopietnu problēmu. Arī enerģētikas nozaru speciālistu konferencēs vairs neviens nešaubās, ka pāreja uz ilgtspējīgu klimata ekonomiku patiesi notiks.

Iespēja ierobežot klimata pārmaiņas, lai gan ļoti niecīga, tomēr joprojām pastāv, ja nekavējoties tiks veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai samazinātu oglekļa dioksīda, metāna un slāpekļa oksīda emisijas un sasniegtu klimatneitralitāti pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 2050.gadā.

Tā secināts ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes zinātnieku ziņojumā "Klimata pārmaiņas 2021: Fizikālā zinātne", kas publiskots pirmdien.

Pasaules Dabas Fondā (PDF) informēja, ka ziņojums apraksta klimata pārmaiņu reģionālās ietekmes, prognozes un sekas, ja cilvēce pārsniegs vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās pusotra grāda robežu. Viens no ziņojuma galvenajiem secinājumiem - iespējas nepārsniegt pusotra grāda robežu, kas ir Parīzes nolīguma mērķis, strauji samazinās.

Ziņojumā izklāstīta dabas nozīme cīņā pret globālo sasilšanu, jo īpaši oglekļa koncentrācijas samazināšanā atmosfērā - tikai pēdējās desmitgades laikā vien sauszemes un okeānu oglekļa krātuves ir absorbējušas attiecīgi 31% un 23% no cilvēces izraisītajām oglekļa emisijām. Taču zinātnieki brīdina, ka turpmāk, palielinoties oglekļa koncentrācijai atmosfērā, šīs dabiskās oglekļa krātuves kļūs arvien mazāk efektīvas. Tādējādi ir būtiski nekavējoties aizsargāt bioloģisko daudzveidību, ekosistēmas un atjaunot dabu.

Forums uzņēmējiem Vai bizness šodien var atļauties NEbūt energoefektīvs? 10. oktobrī bija apmeklēts gan no valsts, gan uzņēmēju puses, un abas puses domāja vienā virzienā

Motormuzeja konferenču zāli bija pārpildījuši 170 apstrādes ražošanas uzņēmēji, un, kā informēja valsts attīstības finanšu institūcijā Altum, interese bijusi plašāka, tādēļ paredzams, ka līdzīgi forumi un konferences notiks vēl. Forumu atklāja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, tas liecina ne tikai par interesi, bet arī par skaidru vēlmi uzņēmējiem un valdībai strādāt kopā. Pasākumu rīkoja Altum, EM, LTRK un EK, šādi apliecinot gatavību darboties vienoti. Motivācija darbam ir pietiekama, jo Eiropas Savienības budžets energoefektivitātei un klimata pārmaiņu politikai naudu nežēlos, tikai jāprot būs paņemt.

Globālās sasilšanas dēļ kāpjot ūdens līmenim jūrā, līdz 2100.gadam Latvijā atkarībā no klimata pārmaiņu scenārija prognozēta krasta līnijas atkāpšanās vidēji par 47 līdz 72 metriem, teikts Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra ziņojumā "Latvijas jūras krasta līnijas attālinātā monitoringa sistēma un novērtējums".

Līdzšinējo datu analīze norāda uz relatīvi nelielu jūras līmeņa pieaugumu - salīdzinot 1961.-1990. un 1991.-2020.gada klimatiskās normas periodu vidējās vērtības, jūras līmenis Latvijā ir kāpis par aptuveni pusotru centimetru. Ņemot vērā gaidāmo klimata pārmaiņu paātrināšanos 21.gadsimtā, paredzams, ka jūras līmeņa izmaiņas kļūs straujākas.

Prognozēts, ka vidējais jūras līmenis Latvijas teritorijā līdz 2100.gadam varētu kāpt par 32,6 centimetriem nelielu klimata pārmaiņu gadījumā un par 50,3 centimetriem būtisku pārmaiņu gadījumā.

Visi klimata pārmaiņu modeļi norāda uz krasta līnijas atkāpšanos, atšķirīgs ir tikai prognozētais atkāpšanās apjoms. Dažādās Latvijas vietās paredzamas dažāda mēroga krasta izmaiņas, piemēram, pie būtiskām klimata pārmaiņām Saulkrastu un Mazirbes pusē prognozēta krasta līnijas atkāpšanās pat par 113 metriem, savukārt pie Klapkalnciema - par 40 metriem.

Kārtējais gads, kārtējās auto nodokļu izmaiņas. Šogad, pāršķirstot arhīva materiālus nācās fiksēt visai bezcerīgu ainu.

Jau no 2011. gada Auto Asociācija katru gadu ir vērsusi uzmanību uz to, ka auto nodokļu sistēmu ir jābeidz izmantot kā brutālu budžeta piepildīšanas rīku, bet to nepieciešams veidot kā stimulējošu mehānismu videi draudzīgu auto izvēlei, citādi mūsu auto parks neglābjami noveco, un ar katru gadu šo “izlieto ūdeni” savākt kļūs ar vien grūtāk. Diemžēl šis gads nav izņēmums.

2021. gada budžetā tika iekļautas, un arī pieņemtas izmaiņas transportlīdzekļu nodokļos. Uz transporta līdzekļiem tiek attiecināti divu veidu nodokļi. Transporta ekspluatācijas nodoklis (TEN), kuru reizi gadā maksā katrs reģistrētā transporta līdzekļa īpašnieks. Līdz 2009. gadam ražotiem auto šis nodoklis ir atkarīgs no masas vai masas, jaudas un tilpuma attiecības, pēc 2009. gada ražotajiem auto tas atkarīgs no CO2 izmešiem.

Eiropas Komisijas (EK) jaunākās Eirobarometra aptaujas (2019. gada jūnijā) dati liecina, ka mazinās Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju bažas par imigrāciju (ko joprojām gan uzskata par galveno problēmu) un terorismu, bet pieaug – par klimata pārmaiņām un apkārtējo vidi.

Karstuma viļņus, kad gaisa temperatūra pārsniedz 100 grādus pēc Fārenheita jeb 37 grādus pēc Celsija, uzskata par Eiropas klimatam ekstrēmiem. Tomēr tādi ir bijuši ik vasaru kopš 2003. gada un prasījuši 70 000 cilvēku dzīvību. Šajā vasarā vairums Eiropas valstu piedzīvojušas pat divus karstuma viļņus. To visu vēl pastiprina ziņas par strauju ledāju kušanu Grenlandē. Līdz ar to nav pārsteigums, ka eiropieši aizvien vairāk bažījas par šīm klimata pārmaiņām.

Publikācijās ārvalstu presē rodamas neskaitāmas atsauces uz vairākiem zinātniskiem un ļoti respektabliem pētījumiem, kas apliecina: pašreizējās klimata izmaiņas ir cilvēku darbības radītas. Piemēram, Šveices federālais Tehnoloģiju institūts savā jaunākajā pētījumā norāda, ka 2018. gada vasaras karstuma viļņi Ziemeļeiropā statistiski nebūtu iespējami bez klimata pārmaiņām, kuras izsaukusi cilvēku rīcība. Līdz ar to EK ir pieņēmusi stratēģisku ilgtermiņa vīziju 2050. gadam par modernu, konkurētspējīgu un klimata neitrālu ekonomiku ar nosaukumu Tīra planēta visiem. Somija, kas ir prezidējošā valsts ES, ierosinājusi vides politikai novirzīt ceturto daļu ES fondu laikā no 2012. līdz 2027. gadam.

Dzīvojamo ēku attīstītājs "Bonava" iesaistījies "Zinātnē balstītu mērķu" (Science Based Targets) iniciatīvā. Tās dalībnieki - uzņēmumi no visas pasaules - apņemas veikt izmaiņas savā darbībā, lai samazinātu siltumnīcas efektu radošo gāzu izmešu apjomu, tādējādi palīdzot sasniegt iniciatīvas mērķi - ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 grādiem pēc Celsija.

Pievienojoties šai iniciatīvai, "Bonava" ir apņēmusies par 50% samazināt kompānijas tiešo un netiešo ietekmi uz vidi.

"Klimata izmaiņas un to radītās sekas ir aktuālas arī Latvijai - ikviens iedzīvotājs, visticamāk, ir novērojis, ka klimata pārmaiņas norit jau daudzus gadus, un, kā atzīst zinātnieki, šis process paātrinās. Tāpēc ir būtiski mainīt paradumus tagad un to darīt visiem - gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem," komentē "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

"Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē, ir vienlīdz aktuāla pielāgošanās klimata pārmaiņām, emisiju samazināšana un jaunu ekonomikas modeļu attīstība. Ja vēlamies sasniegt starptautiskos klimata mērķus un drošu dzīves telpu, mums steidzami jāmaina līdzšinējie biznesa modeļi, paradumi un izvēles sabiedrībā kopumā. Biznesa sektoram ir nozīmīga loma klimatneitrālai attīstībai," norāda Jānis Rozītis, "Pasaules Dabas Fonda" direktors.

Lekciju cikls vispārējas sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai, sabiedrības informēšanas un meža īpašnieku izglītošanas un apmācības programmas ietvaros. Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

Videolekcija “Meža un zemes resursu apsaimniekošanas sociālekonomiskie aspekti un izmaiņas Eiropas Savienības jaunās vides politikas apstākļos”

Lekcijas datums un vieta: 18.10.2023., Jelgava

Referents: Māris Liopa, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs, LR Zemkopības Ministra padomnieks meža resursu ilgtspējīgas pārvaldības un izmantošanas jautājumos

Lekcijas tēma: Meža un zemes resursu apsaimniekošana aptver neskaitāmas apakšnozares, kurām veiksmīgas apsaimniekošanas gadījumā būtu jāfunkcionē kā vienotam organismam.

Videolekcija “Purvu un kūdras nozīme jaunajā globālajā situācijā”

Lagarda preses konferencē nedaudz optimistiskāka; sola pārskatīt iestādes stratēģiju

Šo ceturtdien finanšu pasaules uzmanības centrā nonāca Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksme un tai sekojošā preses konference, kuru pirmo reizi stūrēja jaunā iestādes prezidente Kristīne Lagarda.

Pēdējos gados ierasta situācija, kad finanšu tirgus dalībnieki tver katru ECB šefa izteikto zilbi (un pat vēro kaklasaites krāsu), kam tad var būt ietekme uz dažādu finanšu aktīvu vērtību. Galu galā - tieši centrālo banku gan reālie darbi, gan solījumi bijuši viens no pīlāriem, uz kura no iepriekšējās finanšu krīzes balstījies nozīmīgāko finanšu aktīvu cenu pieaugums. Katrā ziņā ECB vadības komunikācijas prasmēm var būt milzīga ietekme uz tirgus gaidām, kas attiecīgi var būt labi (ja ziņa nodota daudzmaz veiksmīgi) vai slikti, ja pēc kāda šāda ziņojuma drīzāk valda pamatīgs apmulsums.

Kaut gan arvien vairāk uzņēmumu sāk pārdomāt vides jautājumus un parādās arvien vairāk videi draudzīgu produktu alternatīvu veikalos, Latvijas sabiedrībai vēl ir tāls ceļš ejams līdz reālai rīcībai un klimata pārmaiņu nozīmīguma apzināšanai.

Arī Eiropas Investīciju bankas ikgadējais pētījums norāda skaudru realitāti – Latvijas iedzīvotājiem klimata pārmaiņas nav primārā problēma, kā rezultātā arī trūkst klimatrīcības.

Kāpēc tāds kūtrums?

Viena no manis izvirzītajām teorijām, kāpēc Latvijas iedzīvotājiem ilgtspējīga dzīvesveida piekopšana nāk tik grūti, ir meklējama mūsu vēsturiskajā mantojumā jeb – tā sekās. Pēc PSRS deficīta un krīzes gadiem mēs beidzot esam zināmā pārticības posmā, kad lielai daļai iedzīvotāju ir pieejami daudzi iepriekš nesasniedzami labumi. Veikalu plaukti ir pārpildīti ar ļoti plašu preču sortimentu un vilinošām atlaidēm pirkt vairāk, savukārt klimata pārmaiņu tendences mudina atiet no šāda domāšanas un dzīvošanas veida.

Globāli lielākā līdzekļu pārvaldnieka "Blackrock" vadītājs Larijs Finks savā vēstulē kompāniju vadītājiem, kurās šis institucionālais investors iegulda, norādījis, ka klimata pārmaiņas būs uzņēmuma septiņu triljonu ASV dolāru vērtās ieguldījumu stratēģijas centrā. Turklāt klimata pārmaiņas globālo finanšu sistēmu kājām gaisā sagriezīšot ātrāk.

«Klimata izmaiņas kļuvušas par noteicošo faktoru uzņēmumu ilgtermiņa perspektīvā. Izpratne strauji mainās, un es domāju, ka atrodamies uz fundamentālas finanšu izmaiņu robežas,» klāsta ietekmīgā uzņēmuma vadītājs.

Kopumā "BlackRock" ziņoja par vairākām iniciatīvām, kas kādus ilgtspējas un klimata pārmaiņu faktorus padara par naudas pārvaldītāju ikdienu. Vēl šomēnes "BlackRock" pievienojās "Climate Action 100+" grupai, kuru veido aptuveni 370 pasaules lielākie līdzekļu menedžeri, kuri kopumā pārvalda naudu aptuveni 41 triljona ASV dolāru vērtībā. Grupa solījusies spiest kompānijas pildīt kādus klimata mērķus.

"BlackRock" ziņoja, ka tās aktīvo fondu pārvaldītāji nu pārdos, piemēram, tādas savas pozīcijas, kas investē ogļu industrijā. Tāpat tas ziņoja, ka radīs papildu fondus, kas iegulda ilgtspējīgos uzņēmumos, un mudinās indeksu veidotājus radīt ilgtspējīgas alternatīvas šobrīd pašiem populārākajiem akciju tendenču indikatoriem. "BlackRock" arī sola klimata un vides izaicinājumus pārrunāt ar uzņēmumu vadītājiem.

Nākamajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā Latvijai pieejamais finansējums nepieaugs, un visdrīzāk būs mazāks nekā iepriekšējā periodā, līdz ar to aizvien grūtāk būs izvēlēties jomas, kurās investēt, Latvijas Bankas (LB) rīkotajā ekspertu sarunā "No naudas "apgūšanas" uz gudru ieguldīšanu" atzina tās dalībnieki.

"Patlaban gan Eiropā gan pasaulē notiek lielas pārmaiņas - gan ģeopolitikā, gan "Brexit" dēļ, tāpat redzamas pārmaiņas tehnoloģiju jomā, uz kurām jāreaģē, klimata izmaiņas, līdz ar to jaunie Eiropas līderi ir izvirzījuši prioritātes, uz kurām nākamajos gados ES ir jāvirzās, un šīs prioritātes tiks reflektētas arī ES budžetā, vienlaicīgi par to vēl nav panākta galīgā vienošanās un pārrunas vēl turpinās," sacīja LB Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes padomnieks Andris Strazds.

"Dzīvojam jaunā realitātē, runājot gan par ģeopolitiskiem, gan demogrāfiskajiem izaicinājumiem, ir jaunas apņemšanās saistībā ar klimata aspektiem. Kopā mums ir svarīgi saprast, ka beigās jābūt konkurētspējīgam un ir maza jēga no ekoloģiskas ražotnes, kas nav konkurētspējīga. Tas arī ir viens no vadmotīviem, ko mums jācenšas ieprogrammēt," norāda Altum valdes loceklis Jēkabs Krieviņš.

Gāzes cenu pieauguma rezultātu uzņēmumi un cilvēki ieraudzīs ne tikai rēķinos par elektrību un gāzi, bet arī siltumenerģiju un galu galā arī visu preču un pakalpojumu cenās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Austrumsomijas Universitātes asociētais profesors un konsultāciju uzņēmuma Balesene OU rīkotājdirektors Andrejs Belijs. Viņš arī uzsver, ka enerģētiku, tostarp siltumapgādi, būtiski ietekmēs ES Zaļais kurss, kas vērsts uz klimata neitralitātes sasniegšanu, tāpēc visiem tautsaimniecības sektoriem būs jāsamazina CO2 izmeši. Par to tiks diskutēts SIA Izdevniecība Dienas bizness kopā ar SIA Gren Latvija, AS Gaso un AS Latvijas Gāze rīkotajā ikgadējā nozares konferencē Siltumapgāde 2021: mērķtiecīgai klimata mērķu sasniegšanai Latvijas pilsētās.

Klimata pārmaiņas Covid-19 pandēmijas laikā nav apstājušās, un siltumnīcefekta gāzu emisijas pēc īslaicīgas samazināšanās atgriežas līmenī, kādā tās bija pirms pandēmijas, vēsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC), atsaucoties uz vairāku pasaules vadošo aģentūru un zinātnes organizāciju ziņojumu "United in Science 2020".

Tajā uzsvērta pieaugošā un neatgriezeniskā klimata pārmaiņu ietekme uz ledājiem, okeāniem, dabu, ekonomiku un cilvēku dzīves apstākļiem. Papildus ziņojumā dokumentēts, kā pandēmija mazinājusi spēju uzraudzīt šīs izmaiņas, izmantojot globālo novērojumu sistēmu. Samazinoties aviācijas un kuģniecības pārvadājumiem, sarukusi prognožu modeļu precizitāte un iespējas veikt nozīmīgus okeānu un atmosfēras novērojumus.

Arī sauszemes novērojumu tīklā pandēmija ir negatīvi ietekmējusi ikdienas darbu - ievērojami traucēti novērojumi, ko veic manuāli, it īpaši Āfrikā un Dienvidamerikā.

Nepietiekamo novērojumu dēļ jau ir atcelti vairāki globāli pētījumi par okeāniem un ledājiem un vēl vairākus, visticamāk, nāksies atcelt. Novērojumu pārtraukumi radīs arī nepilnības vēsturisko datu rindās, kas nepieciešamas klimata pārmaiņu uzraudzībai. Siltumnīcefekta gāzu koncentrācija atmosfērā šobrīd ir rekordaugstā līmenī un turpina pieaugt.

Atjaunojamo energoresursu (AER) ražošana tepat Latvijā ir nepieciešama un nākotnē veicināma daudz vairāk nekā līdz šim, saglabājot jau esošos instrumentus.

Tāds ir nozīmīgākais secinājums pēc Dienas Biznesa organizētās diskusijas Kā samazināsim emisijas transportā, un cik tas maksās?

Diskusijā piedalījās klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, satiksmes ministra padomnieks Jānis Meirāns, 14. Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks, Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas valdes loceklis Indulis Stikāns, Latvijas Elektroauto biedrības valdes loceklis Mārtiņš Stirāns, Latvijas Biogāzes asociācijas valdes locekle Kristīne Veģere un Latvijas Ūdeņraža asociācijas valdes loceklis Pēteris Lesničenoks.

Saruna pirms dokumentu lasīšanas

ES Zaļais kurss skars ikvienu meža nozarē strādājošu uzņēmumu, visticamāk, samazināsies koksnes resursu ieguvei pieejamo platību apmērs, tādējādi raisot ķēdes reakciju, tāpēc Latvijai ir jābūt savai zinātniski pamatotai pozīcijai, lai šo izaicinājumu pārvērstu ieguvumos.

Tāds ir Latvijas Meža sertifikācijas padomes organizētās 6. starptautiskās konferences Dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana – veiksmīgas sociālekonomiskās attīstības pamatnosacījums Eiropas Savienības jaunās vides politikas ieviešanas periodā referentu un diskusiju secinājums.

Latvijas Meža sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa uzsvēra, ka tie lēmumi, kuri ir pieņemti un kurus vēl arī tiek plānots pieņemt saistībā ar Eiropas Zaļo kursu, attieksies arī uz Latviju un ietekmēs ļoti daudzus sektorus. Par savu vietu un konkurētspēju šajā jaunajā pasaules sistēmā ir jādomā ne tikai Latvijai, bet arī citām valstīm, kurās ir liels mežu īpatsvars, kurās ir attīstīta meža nozare. “Šajā jomā liela nozīme būs Latvijas zinātniekiem un jo īpaši zinātnē balstītiem secinājumiem par to, kas un kā jādara Latvijā, jo tas, kas ir labs un derīgs kādā dienvidu zemē, kur mežs ir retums, nav un nevar būt piemērojams tādā valstī kā Latvijā, kur meži aizņem vairāk nekā pusi no visas valsts teritorijas,” tā M. Liopa.

Zinātne un pētniecība ir inovāciju pamats, kas ļauj ražot un darbus paveikt efektīvāk, tērējot mazāk resursu, vienlaikus arī radot jaunus produktus, ko piedāvāt tirgum.

Inovācijas, tehnoloģiskie risinājumi ir jebkuras nozares konkurētspējas stūrakmeņi, arī tādā sfērā kā mežsaimniecība, kurā eksperimentu pārbaude var ilgt gadiem un pat gadu desmitiem. Mežsaimniekiem svarīga ir ne tikai meža zinātnieku gadu desmitos pārbaudītu un pierādītu pētījumu izmantošana, bet arī jaunāko tehnoloģiju un risinājumu izstrāde un ieviešana praksē, kas ļauj samazināt resursu patēriņu dažādu funkciju veikšanai.

Izmanto priekšteču radīto bāzi

“Mežsaimniecībā zinātne neietekmē pagātni un reti ietekmē tagadni, bet tā būtiski ietekmēs nākotni,” uz mežzinātni kā ilgtermiņa ietekmes instrumentu norāda Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) atzinīgi vērtē ieceri Saeimā debatēt par ekonomikas izaugsmes mērķiem un līdzekļiem tās nodrošināšanai, informē LDDK.

Vienlaikus aicinām fokusēties uz konkrētiem darbiem skaidri noteiktos termiņos, jo šobrīd ekonomiskā izaugsme ir raksturota ar vairumā gadījumu pareiziem virsrakstiem, bet nav skaidrs, ar kādiem darbiem un par kādiem līdzekļiem ieceres īstenot.

"LDDK uzskata, ka ir nepieciešams veikt tūlītējas izmaiņas vairākos tautsaimniecības attīstībai būtiskos virzienos. Lai panāktu nepieciešamo ekonomikas izrāvienu un Latvijas uzņēmējdarbības vides konkurētspēju, ir jāmaina darbaspēka nodokļu regulējums, jāgroza Darba likums un efektīvi jāpārvalda cilvēkkapitāla attīstība. Politiķiem, uzņēmējiem un sabiedrībai ir jānotic, ka varam sasniegt izvirzītos mērķus - no komforta zonas būs jāizkāpj visiem," pauž LDDK prezidents Andris Bite.

Klimata izmaiņas ir pasaules ekonomikas lielākais ilgtermiņa izaicinājums, taču tā risināšanai pasaule ir vismazāk sagatavota dzīves dārdzības krīzes radīto īstermiņa problēmu dēļ, liecina trešdien publicēts Pasaules ekonomikas foruma ziņojums.

Šis ziņojums, kas balstīts uz 1200 ekspertu, nozaru uzņēmumu vadītāju un likumdevēju viedokļiem, publiskots pirms nākamnedēļ Šveices pilsētā Davosā gaidāmās Pasaules ekonomikas foruma sanāksmes.

Turpmākajos gados valdībām būs jāpieņem smagi lēmumi attiecībā uz sabiedrību, vidi un drošību, norādīts ziņojumā.

Tajā uzsvērts, ka "nespēja mazināt klimata izmaiņas ir viens no nopietnākajiem īstermiņa draudiem, taču tas ir globāla mēroga risks, kam mēs esam vismazāk sagatavoti".

No desmit galvenajām ilgtermiņa problēmām, kā norāda ziņojuma autoru aptaujātie respondenti, četras galvenās ir saistītas ar klimatu: nespēja ierobežot klimata izmaiņas vai tām pielāgoties, dabas katastrofas un ārkārtēji laikapstākļi, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un ekosistēmas sabrukums.

Pandēmija ir sadārdzinājusi starpkontinetālos pārvadājumus, un to piegādes kļuvušas garākas, tādējādi šādu piegāžu saņēmēji Eiropā meklē iespējas saīsināt piegāžu ķēdes un ražot tepat tuvumā, tā paverot iespējas Latvijai piesaistīt investīcijas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājs un cementa ražošanas SIA Schwenk Latvija valdes loceklis Māris Gruzniņš. Viņš norāda, ka sekmīgi jaunus investorus varēs piesaistīt, ja pozitīvas rekomendācijas sniegs arī tie investori, kuri jau strādā Latvijā un šajā laikā pat investē savā attīstībā.

Fragments no intervijas

Kādas tēmas pašlaik ir ārvalstu investoru uzmanības degpunktā?

Pandēmija ir mainījusi ne tikai daudzu cilvēku un uzņēmumu dzīvi, bet arī uzvedību un izpratni. Investoru uzmanības lokā ir vairākas problēmas – izaicinājumi, par kuriem vēlamies nevis tikai runāt, bet gan tiem meklēt konkrētus, efektīvus risinājumus. Kopumā šādas tēmas ir piecas: zaļā ekonomika, digitālā transformācija, cilvēka kapitāls, likumdošanas kvalitāte un tiesu efektivitāte. Katra no minētajām tēmām nākotnē kļūs arvien nozīmīgāka ne tikai sabiedrībai, biznesam, bet visai valstij kopumā.

Rail Baltica kopuzņēmums RB Rail AS informē, ka no 2023. gada 1. septembra darbu uzņēmuma padomē uzsāka Igaunijas pārstāvis Keits Kasemets (Keit Kasemets).

Keits Kasemets ir Igaunijas Klimata ministrijas valsts sekretārs, kura pārziņā ir arī transporta un mobilitātes jautājumi. Kasemetam ir liela pieredze Eiropas Savienības (ES) lietās un politikas koordinēšanā, ko viņš ir ieguvis savā iepriekšējā profesionālajā darbībā kā Eiropas Komisijas pārstāvniecības Igaunijā vadītājs, Igaunijas Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks, kā arī Stratēģijas direktors un ES lietu direktors Igaunijas valdības birojā. Tāpat Kasemets ir bijis SIGMA programmas vadītāja vietnieks Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Publiskās pārvaldības komitejā un aktīvi konsultējis valdību un uzņēmumus stratēģijas izstrādes, politikas koordinācijas, ES lietu un klimata jautājumos.

Latvijas mežu sertifikācijas padomes 8. starptautiskā konference “IZMAIŅAS UN RISINĀJUMI VIDES POLITIKĀ ILGTSPĒJĪGAI, KLIMATNEITRĀLAI EKONOMIKAS ATTĪSTĪBAI”.

LAIKS: 2023. gada 23. novembris, 10:00 – 18:00

NORISE: Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Meža un vides zinātņu fakultāte, Jelgava

PASĀKUMA PROGRAMMAS SATURS:

PASĀKUMA DEVĪZE: Salus populi – suprema lex (tautas labklājība – galvenais likums)

Straujākas izaugsmes īstenošanai un korporatīvās pārvaldības pilnveidošanai vides pakalpojumu kompānija SIA CleanR restrukturizēta četros specializētos uzņēmumos un grupas līmenī emitētas obligācijas 15 milj. eiro apmērā, lai īstenotu digitalizācijas un darba efektivizācijas projektus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS CleanR Grupa īpašnieks Guntars Kokorevičs. Viņš atzīst, ka tuvāko gadu fokuss ir uz stratēģisku darbu ilgtspējas jomā – sasniegt biznesa attīstības mērķus tā, lai vienlaikus iekļautos kopējā vides mērķus sasniegšanā un klimata neitralitātes veicināšanā. Ambīcijas ir arī uz biznesa paplašināšanu Baltijas mērogā.

Kāpēc tika īstenota uzņēmuma restrukturizācija, nodalot darbības virzienus atsevišķos uzņēmumos?

Daudzu gadu sekmīgas izaugsmes rezultātā CleanR bija izaudzis un sasniedzis vairāk nekā 40 milj. eiro lielu apgrozījumu, nodarbināja apmēram 1300 strādājošo un sniedza dažādus vides pakalpojumus dažādos tirgus segmentos. Lai sekmīgi attīstītu sniedzamo pakalpojumu klāstu, kā arī nodrošinātu straujāku izaugsmi un pilnveidotu korporatīvo pārvaldību, nolēmu veikt strukturālas izmaiņas, jo, visiem darbības virzieniem esot vienā uzņēmumā, grūti rast efektīvu risinājumu straujākai attīstībai.