Aug obligāciju ienesīgums; tirgus kļūst aizvien interesantāks investoriem, bet līdztekus obligāciju emitentiem naudas dārdzība rada papildu riskus, un palielinās saistību neizpildes risks, kuru agri vai vēlu nāksies pieredzēt arī Latvijā.
Kāda ir pieredze, drošības iespējas un izaicinājumi? Šie bija 12. oktobrī notikušās Baltijas kapitāla tirgus konferences Signet Bank Investment Banking pārvaldes vadītāja Edmunda Antufjeva skartie jautājumi. Konferences panelī Baltijas parādu tirgus – stabils finansējuma avots vietējiem uzņēmumiem, kuru vadīja E. Antufjevs, piedalījās platformas BeMyBond vadītāja Indra Dargite (Indre Dargyte), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas Kapitāla un finanšu tirgu attīstības pārvaldes vadītājs Marks Feimi (Marc Fayemi), Eleving Group finanšu direktors Māris Kreics un COBALT Latvia partneris Edgars Lodziņš.
Investoru interese – vai runa ir tikai par peļņu?
Vēl nesen, 2022. gada sākumā, vidējais obligāciju ienesīgums Baltijas kapitāla tirgū bija zem 10% gadā, taču šobrīd ir pārsniedzis 10%. “Šis gads patiešām ir bijis labvēlīgs obligāciju investoriem, un tie noteikti vairs nesūdzas par obligāciju tirgus stagnāciju,” ievadot paneļdiskusiju, teica E. Antufjevs. No otras puses, obligāciju emitentiem ir jāsaskaras ar augošām kapitāla izmaksām un jāizvērtē sava spēja apkalpot dārgu parādu. “Pašreizējie obligāciju ienesīgumi tirgū ir ļoti pievilcīgi. Investori saņem fiksētu ienākumu likmi, labu ienesīgumu, pietiekamu drošības līmeni, un ir daudzi, kas vēlas ielēkt šajā vilcienā. Runājot par Lietuvas tirgu, tas kļūst veselīgāks, notiek uzņēmumu īpašnieku paaudžu maiņa, un jaunā paaudze daudz pozitīvāk skatās uz kapitāla tirgus sniegtajām iespējām. Šai pārmaiņai palīdz arī tas, ka jaunā paaudze ir ieguvusi mūsdienīgu augstāko izglītību, tāpēc viņi ir daudz zinošāki un atvērtāki par investīcijām finanšu pasaulē. Mēs un mana komanda ikdienā rakstām ziņas, blogus, kas ļauj cilvēkiem izprast tirgus īpatnības, terminus saistībā ar obligācijām un citus faktorus, kas veicina investoru interesi. Lai gan privātajiem investoriem ienesīgums ir galvenais mērķis, tomēr nozīme ir arī pārējiem faktoriem,” komentē Indra Dargite, piebilstot, ka Lietuvā investori pievērš īpašu uzmanību atpazīstamiem emitentiem ar labu reputāciju, kā piemēru norādot pašas ģimenes uzņēmumu EIKA, kas nodarbojas ar nekustamo īpašumu attīstīšanu.
“Mēs bijām atpazīstami ar dzīvokļu pārdošanu saviem klientiem, un tas radīja lielu atpazīstamību privātajā sektorā,” par EIKA obligāciju emisiju stāstīja I. Dargite. Konkrēti šajā gadījumā investori izrādīja interesi, balstoties uz jau esošām, pozitīvām sadarbības attiecībām ar uzņēmumu, nevis pamatojoties uz uzņēmuma publisko atpazīstamību un stāvokli finanšu tirgos. Kā uzsvēra I. Dargite, Lietuvā uzņēmuma un uzņēmuma īpašnieku reputācija ir ļoti nozīmīgs faktors. Marks Feimi no Eiropas Rekonstrukcijas un investīciju bankas norādīja, ka banka 2022. gada laikā piedalījās 10 obligāciju emisijās, investējot 55 miljonus eiro, un turpina aktīvi atbalstīt visdažādākos projektus kapitāla tirgū. “Mēs uzturam pastāvīgu dialogu ar nozīmīgākajiem tirgus dalībniekiem. Mums ir svarīga sadarbība ar vadošajām nozares iestādēm un bankām. Baltijas kapitāla tirgus turpina attīstīties, un mēs vienmēr esam gatavi palīdzēt, izmantojot starptautisko pieredzi, lai uzlabotu vietējo tirgus vidi,” teica M. Feimi.
Baltijas obligācijas, eiroobligācijas un enkurinvestori
Var emitēt obligācijas vietējā Baltijas tirgū, uzrunājot vietējos Baltijas investorus, bet, ja uzņēmums ir pāraudzis vietējo tirgu un ir pietiekami starptautisks, tad var tēmēt uz eiroobligāciju emisiju, piesaistot investorus no visas pasaules. Eleving Group ir viens no praktiskiem piemēriem, jo uzņēmums ir guvis pieredzi gan vietējā tirgus obligāciju, gan eiroobligāciju emisijās. Tādēļ arī atbildi uz jautājumu par to, kāda ir starpība starp tirgiem un to investoriem, lūdzām sniegt tieši Eleving Group finanšu direktoram Mārim Kreicam, kurš Dienas Biznesam jau iepriekš ir sniedzis detalizētu interviju par savu pieredzi obligāciju tirgos. “Tas, ko mēs sapratām, ka nav nekādas būtiskas atšķirības starp Baltijas un Eiropas investoriem - Baltijas investori nav nekaunīgāki vai mazāk agresīvi! Savukārt tas, ko mēs ievērojām Eiropā, - dominē tā sauktais enkurinvestora princips, kas lēnām tiek iedzīvināts arī Baltijā.
Šis princips nozīmē, ka investors, kas iegādājas aptuveni 20% no visām obligācijām, veic emitenta padziļinātu izpēti un rūpīgi pārbauda darījumu. Tomēr būtiskākais ir, ka šis investors necenšas darījumu strukturēt tikai savām specifiskajām vajadzībām,” norādīja M. Kreics, uzsverot, ka darījums jau pirmsākumā tiek strukturēts tā, lai būtu iespēja piesaistīt investīcijas arī no citiem tirgus spēlētājiem. Saprotams, ka šāda investora vārds ir pietiekami zināms un stiprs, lai piesaistītu uzmanību. Citiem vārdiem sakot, emitents vispirms sadarbojas ar enkurinvestoru un tikai pēc darījuma noformulēšanas izmanto tā vārdu, lai piesaistītu papildu interesi. “Šobrīd šī ir viena no atšķirībām tirgos. Baltijā institucionālie investori cenšas kļūt aktīvāki tieši agrīnajā fāzē, kad notiek darījuma strukturēšana. Tomēr joprojām ir jautājums, vai Baltijas institucionāliem investoriem ir pietiekami spēcīga starptautiska reputācija, lai kalpotu kā enkurinvestori,” sacīja M. Kreics.
Institucionālie un privātie investori
Stāsts par institucionāliem un privātiem investoriem ir samērā plašs, turklāt katrai grupai ir savas specifiskās intereses, kas ne vienmēr ir pilnībā atkarīgas no finanšu iespējām. Par sadarbību ar institucionāliem investoriem Indrei Dargitei ir īpašs pieredzes stāsts. “Mēs būvējām militāro pilsētiņu, kas bija publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts, un piesaistījām finansējumu caur obligāciju emisiju. Celtniecības projekta pasūtītājs bija Aizsardzības ministrija, tādēļ mēs izvēlējāmies emitēt obligācijas slēgta piedāvājuma veidā un uzrunāt institucionālos investorus. Mēs nevarējām veikt publisko obligāciju emisiju, jo bija jāsaglabā konfidencialitāte par objektu. Mēs rīkojām tenderi, kurā uzaicinājām aptuveni 50 institucionālos investorus no visas Baltijas. Tas, ko varējām sajust, bija šo investoru dažādība. Varēja saprast, ka viņi nāk no dažādām valstīm,” tā I. Dargite, uzsverot, ka realitātē pastāv lielas atšķirības starp valstīm attiecībā uz to, kādus ieguldījumus var veikt pensiju fondi un kādus nevar.
“Lietuvā pensiju fondiem ir aizliegts piedalīties privātajās obligāciju emisijās, tām ir obligāti jābūt kotētām biržas regulētajā tirgū. Latvijā un Igaunijā ir mazāk konservatīva nostāja, bet diemžēl Lietuvā tā ir ļoti konservatīva, un tas rada vairākas problēmas, lai investori būtu laimīgi un justos komfortabli,” secināja I. Dargite. Kopējais secinājums ir tāds, ka uz institucionālajiem investoriem attiecas virkne dažādu regulatīvo ierobežojumu, kurus ir nepieciešams iepriekš prognozēt, pārbaudot, vai kādā no valstīm pastāv kādi izņēmumi un regulējuma atšķirības.
Vai Baltijas kapitāla tirgus ir vienots?
COBALT Latvia partneris Edgars Lodziņš, atbildot uz E. Antufjeva jautājumu, ievadā teica joku: “Domājam vienādi, bet rezultāts ir atšķirīgs!” Tas nozīmē, ka, lai gan juridiskās definīcijas ir līdzīgas, praksē situācijas bieži vien izrādās pavisam atšķirīgas. “Tehniski jā, mums ir līdzīgi regulējumi, kas nozīmē, ka visai dokumentācijai vajadzētu būt vienādai. Realitātē var redzēt dažādas pieejas, piemēram, līgumu sastādīšanā vai regulatoru darbībā, pievēršot uzmanību regulatīvo iestāžu līgumu apstiprināšanas praksei dažādās Baltijas valstīs. Tas ir tikai viens aspekts. Otrs, piemēram, ir pensiju fondu atšķirīgais regulējums, ja salīdzinām Latviju un Igauniju ar Lietuvu. Diemžēl Lietuvā pensiju fondiem ir ierobežojumi attiecībā uz ieguldīšanu obligācijās, kas netiek iekļautas biržas regulētā tirgus sarakstā. Tomēr pozitīvi ir tas, ka pašlaik notiek vienotas mazo emisiju (līdz 8 miljoniem eiro) dokumentu paketes unifikācijas process, kas derēs visās Baltijas valstīs. Tas tiešām būs liels bonuss mazajiem emitentiem,” atklāja E. Lodziņš. Trīs Baltijas valstis ir ar dažādām nacionālajām valodām, un, runājot par unifikāciju, arī šis jautājums ir dienaskārtībā. “Valodu lietojuma gadījumā ne visur regulējums ir vienots. Piemēram, ja notiek publiskā obligāciju emisija Latvijā, tad informācija sagatavojama latviski. Pat tehniskās kotēšanas gadījumā šie dokumenti jāgatavo latviski,” sacīja E. Lodziņš, savus novērojumus noslēdzot uz optimistiskas nots – ar norādi, ka kopumā Baltijas valstīs esam uz pareizā ceļa.
Ne visas bankas ir gatavas
Runājot tieši par publiskajām emisijām, ir ļoti svarīgi, lai maziem investoriem ir tehniska iespēja investēt un darīt to ērti un saprotami, kas ir iespējams tikai tad, kad apkalpojošās bankas piedāvā atbilstošu infrastruktūru un iespējas. Eleving Group pašlaik veic publisko obligāciju emisiju, tādēļ arī Māra Kreica teiktais ir šobrīd aktuāls. “Mūsu publiskā emisija šobrīd, konferences laikā, vēl ir procesā visās Baltijas valstīs. Vēlos minēt, ka visās valstīs komunikācija un sadarbība ar regulatoriem ir bijusi diezgan laba. Paralēli esam samērā daudz izglītojuši investorus, un ir skaidrs, ka investori ir gatavi investēt augsta ienesīguma obligācijās. Tas, ar ko sastapāmies publiskās emisijas laikā, bija problēmas ar banku infrastruktūru. Proti, banku infrastruktūra Baltijas valstīs ir krietni atšķirīga, ieskaitot likuma prasības. Mūs tas izbrīnīja, ka regulators jau ir apstiprinājis piedāvājumus, bet bankas joprojām var izvēlēties pielāgot piedāvājumu, izejot no savām prasībām. Tādos gadījumos rodas neparedzēti ierobežojumi! Mums šobrīd ir virkne investoru, kas vēlas pirkt mūsu obligācijas, bet viņu bankas šo iespēju nepiedāvā,” sacīja M. Kreics, pieļaujot, ka daļu no problēmām var novelt uz to, ka uzņēmums atrodas Baltijā, bet tiek emitētas eiroobligācijas. Viņš pauda cerību, ka bankas kā pēdējie kapitāla tirgus vārtu turētāji veiks nepieciešamās investīcijas infrastruktūrā un visās Baltijas valstīs mazajiem investoriem būs vienādas iespējas.
Lieli procenti ne visiem ir piemēroti
Jau ievadā tika minēts, ka obligāciju ienesīguma pieaugums un paaugstināta investoru aktivitāte tirgū ietekmē risku palielināšanos. Šobrīd nekustamo īpašumu tirgus Lietuvā ir viens no aktīvākajiem Baltijas valstīs, un Indras Dargites piezīmes par šo tēmu liek aizdomāties. “Lietuvā, kur nekustamais īpašums tiek vērtēts augstu, daudz kas ir atkarīgs no obligāciju emitenta. Ir obligācijas ar likmēm zem 10%, kur viss ir ļoti skaidri un droši. Tomēr, ja ieguldījumu drošība ir zema, bet ienesīgums ir starp 10% un 14% vai pat vairāk, teikšu, ka neesmu ļoti optimistiska par šādu piedāvājumu. Vēl nesen mēs emitējām obligācijas ar 6% likmi, bet šobrīd, lai būtu interesanti investoriem, mums būtu jāpiedāvā divciparu ienesīgums, ko mēs neesam gatavi darīt, jo vienmēr ir jāpatur prātā biznesa ilgtspēja. Ir izmaksu slieksnis, kuru sasniedzot ir jāaptur projekta darbība. Nav gluži tā, ka nekustamo īpašumu attīstītājs var riskēt solīt 15%, 17% un vēl aizvien justies droši, un turpināt attīstīt projektus. Kaut arī ir riskētāji, ir jāsaprot, ka pirktspēja krītas un pērn dzīvokļu pārdošana samazinājās. Es domāju, ka pārsolīt, lai tikai dabūtu naudu, nevajag, tā ir bīstama spēle,” uzskata I. Dargite, norādot, ka šobrīd ir tikai jauno likmju sākums un pēc 12 mēnešiem jau būs redzams, kā visiem ir veicies. Viņa uzsvēra, ka personīgi viņas riska apetīte nekustamo īpašumu jomā ir krietni zemāka par vidējo.
Saistību neizpilde un drošības instrumenti
Edmunds Antufjevs, uzsākot visai kutelīgo tēmu par iespējamām neveiksmēm, norādīja, ka parādsaistību restrukturizācija ir būtiska jebkurā biznesā un jebkurš neveiksmīgs stāsts var ietekmēt tirgu kopumā. Kad tika uzdots jautājums par situāciju pēdējo 10 gadu laikā, Edgars Lodziņš norādīja, ka pie pirmās obligāciju emisijas valsts uzņēmumam Latvenergo ir sācis strādāt 2013. gadā. “Ja salīdzinām vispārējo situāciju, tad pastāv milzu atšķirība obligāciju drošības ziņā starp 2013. gadu un 2023. gadu. ” norādīja E. Lodziņš, uzsverot, ka šobrīd obligāciju dokumentācija un investoru drošības pasākumi jau ir pietiekami augstā līmenī.
“Mēs paredzam visdažādākās situācijas obligāciju nosacījumos, tomēr nav nepieciešamības rakstīt ļoti komplicētas dokumentācijas, jo privātajiem investoriem ir jābūt iespējai ne tikai izlasīt šo dokumentāciju, bet arī saprast to. Nav jēgas radīt 300 lappušu garu dokumentu, kuru neviens negrib lasīt, jo nespēj saprast!” sacīja jurists. Vietējo obligāciju darījumu stāsts ir vēl viena lieta, ko E. Lodziņš uzsver īpaši. Proti, ir pieprasījums pēc uzticības institūcijas (angl. trustee), kas būtu vidutājs starp emitentiem un investoriem. “Iznāk, ka ir emitents un investoru pūlis un nav neviena starp viņiem. Respektīvi, nav neviena, kurš uzņemtos rūpi un pārstāvētu obligāciju turētājus,” teica E. Lodziņš. Pēc jurista teiktā, pēdējā laikā tiek virzīts arī projekts par nodrošinājuma aģenta principa ieviešanu Latvijā, kas drīzumā atrisinās mūžsenās diskusijas par paralēlā parāda jautājumu Latvijas likumdošanā.
PlusPlus vai tomēr mīnus?
Kad runa ir par saistību neizpildei tuvām situācijām un investoru vēlmi šādos gadījumos saglābt kapitālu un domāt par restrukturizāciju, I. Dargite dalījās ar konkrētu piemēru par igauņu obligāciju emitentu PlusPlus Capital. “Viņiem bija tehniskā saistību neizpilde pērnā gada oktobrī, tomēr viņi paralēli turpināja piesaistīt naudu refinansēšanai. Bija kuponu maksājumu kavējumi, vajadzēja palielināt pašu kapitālu līdz šā gada septembrim. Tika piedāvāts izpirkt obligāciju investorus ar diskontu, kas aizvien vēl nav noticis. Kā viņiem tas izdodas? Šim uzņēmumam ir efektīva komunikācijas stratēģija. Pašlaik nav plašas mediju uzmanības un nav liela trokšņa, tomēr, manuprāt, šis būs viens no tiem Igaunijas uzņēmumiem, kas patiesi neizpildīs saistības kā obligāciju emitents. Visticamāk, ka drīzumā redzēsim, kā šis jautājums tiks atrisināts, un tas būs labs piemērs citiem uzņēmumiem. Runa ir par vairāk nekā 70 miljonu obligāciju emisiju, kas varētu skart daudzus lokālos privātos investorus. Redzēsim, kā viss noslēgsies, tas noteikti būs interesants piemērs,” sacīja I. Dargite.
