Piecas vadošās Latvijas finanšu tehnoloģiju sektoru pārstāvošās organizācijas kopīgi nosūtījušās vēstules Finanšu ministrijai un Latvijas Bankai, aicinot veikt konkrētus grozījumus normatīvajos aktos, lai adaptētu labākos finanšu tehnoloģiju tirgus prakses piemērus no kaimiņvalstīm un rezultātā stiprinātu Latvijas pievilcību jaunu un inovatīvu uzņēmumu ienākšanai valstī, informē Latvijas Blokķēdes attīstības asociācijas valdes loceklis Mārtiņš Puķe.
"Apvienojot spēkus ar citām finanšu tehnoloģiju nozares asociācijām, vēlamies mainīt dinamiku Latvijas finanšu sektorā. Izlēmīgi un laicīgi veicot minētās izmaiņas, Latvijas Banka un Finanšu ministrija veiktu platu soli, lai pozicionētu Latviju kā finanšu tehnoloģijām draudzīgu valsti, un piesaistītu finanšu pakalpojumu sniedzējus un jaunuzņēmumus no dažādām Eiropas Savienības valstīm. Tas nodrošinātu arī lielāku konkurenci Latvijas finanšu pakalpojumu tirgū un pievilcīgāku piedāvājumu klientiem," norāda Mārtiņš Puķe.
Vēstuli parakstījušas Latvijas Blokķēdes attīstības asociācija, “Fintech Latvija” asociācija, Latvijas Maksājumu un Elektroniskās naudas iestāžu asociācija, kā arī Latvijas Pūļa finansēšanas pakalpojumu sniedzēju asociācija. Savā vēstulē organizāciju pārstāvji aicina lēmumu pieņēmējus uz trim konkrētiem soļiem.
- Nodrošināt iespēju finanšu tehnoloģiju pakalpojumu sniedzējiem, piekļūt starptautiskajai norēķinu sistēmai SEPA nepastarpināti caur Latvijas centrālo banku.
- Nodrošināt iespēju Latvijas Bankā atvērt maksājumu kontus finanšu tehnoloģiju pakalpojumu sniedzējiem.
“Šāda nepieciešamība ir aktuāla virknei finanšu tehnoloģiju uzņēmumu, tostarp maksājumu iestādēm un kripto valūtu pakalpojumu sniedzējiem, kā arī pastarpināti citiem finanšu tehnoloģiju sektora dalībniekiem, kuri savu norēķinu veikšanai izmanto maksājumu iestāžu starpniecību. Minētie tirgus dalībnieki SEPA sistēmai piekļūst, izmantojot dažādu komercbanku pakalpojumus, taču šāds darbības modelis ir saistīts ar vairākiem attīstību traucējošiem faktoriem. Lai arī tie Fintech uzņēmumi, kas ar bankām sadarbojas, sadarbību novērtē labi, tomēr jāņem vērā, ka ne visas komercbankas vēlas specializēties sadarbībai ar minētajiem finanšu tehnoloģijas jomas uzņēmumiem, attiecīgi, Latvijā pieejamais pakalpojumu klāsts ir visai ierobežots. Tāpat dažādām komercbankām ir atšķirīgas finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem izvirzītās atbilstības prasības sadarbības uzsākšanai, un nereti pat Latvijas Bankas licencētiem finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem sadarbība tiek atteikta, tāpēc piekļuve SEPA caur centrālo banku varētu šos procesus padarīt gan mazāk laikietilpīgus, gan arī prasības prognozējamākas,” atklāj Tīna Lūse, “Fintech Latvija” asociācijas vadītāja.
“Piekļuve SEPA sistēmai nepastarpināti caur Latvijas banku dotu virkni ieguvumu, kas mūsu valsti padarītu pievilcīgu finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem Latviju izvēlēties kā savu mītnes valsti. Līdzīgu soli ir paveikusi Lietuvas centrālā banka, kas, attīstot CENTROlink sistēmu, palīdzējusi Lietuvai izvirzīties finanšu tehnoloģiju lielvalsts statusā. Lietuvas Fintech sektora attīstība ir bijusi ievērības cienīga pēdējā desmitgadē, pieaugot gandrīz piecas reizes septiņu gadu laikā – no 55 Fintech uzņēmumiem 2014. gadā līdz vairāk nekā 260 uzņēmumiem 2021. gadā, un radot vairāk kā 6000 labi apmaksātas darba vietas. Arī Latvijai ir iespēja rīkoties un, neieguldot milzīgus līdzekļus infrastruktūras izveidē, bet ieviešot modernu un mūsdienu biznesa videi atbilstošu regulāciju, kļūt pievilcīgākai finanšu jomas uzņēmumiem, tostarp, inovatīviem jaunuzņēmumiem,” stāsta Mārtiņš Puķe.
- Pielāgot pakalpojumus atbilstoši ES kriptoaktīvu tirgus regulai
2023. gada 20. aprīlī Eiropas Parlaments ir pieņēmis regulu par kriptoaktīvu tirgiem (MiCA). MiCA ir izstrādāta ar mērķi veicināt un atbalstīt digitālo finanšu potenciālu inovācijas un konkurences ziņā, vienlaikus mazinot riskus. MiCA tiek izstrādāta saskaņā ar Eiropas Komisijas prioritātēm, proti, ar mērķi panākt, lai Eiropa būtu gatava digitālajam laikmetam, un izveidot nākotnei gatavu ekonomiku un finanšu sistēmu, kas darbojas iedzīvotāju labā. Cita starpā MiCA noteiks kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju licencēšanas un uzraudzības prasības. Licence būs nepieciešama, lai sniegtu dažādus kriptoaktīvu pakalpojumus Eiropas Savienībā, piemēram, kriptoaktīvu turēšana, kriptoaktīvu apmaiņa pret valsts oficiālu valūtu vai citiem kriptoaktīviem. Vienā Eiropas Savienības valstī licencēts kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs būs tiesīgs sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus visā Eiropas Savienībā.
MiCA regulas 70. panta trešā daļa, kā arī MiCA regulas preambulas 82. punkts nosaka, ka kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem jāglabā konti komercbankās vai centrālajā bankā. Minētie regulas punkti būtu jāattiecina arī uz reālajām iespējām Latvijā šādus maksājuma kontus atvērt arī Latvijas Bankā.