Neviena nozare Baltjas mērogā nav radījusi tik daudz inovācijas kā Fintech. Tā ne vien veicina ekonomikas izaugsmi, bet arī ieviesusi darba tirgū jaunas profesijas, sākot no blokķēdes izstrādātājiem līdz mākslīgā intelekta ētikas speciālistiem.
Sarunās ar Baltijas Fintech nozares pārstāvjiem, sniedzu ieskatu par speciālistu pieprasījumu un pieejamību šajā strauji augošajā un investoriem pievilcīgajā nozarē.
Finanšu pakalpojumu nozare Latvijā šobrīd veido 3% no pievienotās vērtības ekonomikā un pakalpojumu eksportā, saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem. Šis sektors ir īpaši pievilcīgs darba ņēmējiem, piedāvājot vidējo mēneša bruto darba algu 2437 eiro. Turklāt pērn Latvijā pieņemtā Fintech nozares stratēģija vēl vairāk nostiprina Latvijas valdības apņemšanos veicināt labvēlīgu vidi Fintech nozares uzņēmumu inovācijām un attīstībai.
Fintech nozarē ir pārstāvētas daudzveidīgas profesijas, piemēram, datu analītiķi un zinātnieki, biznesa analītiķi, AML speciālisti, riska speciālisti, atbilstības speciālisti, krāpšanas analītiķi, Reg-tech speciālisti, informācijas drošības analītiķi un projektu vadītāji un daudzas citas. Būtiski pieminēt, ka Fintech uzņēmumiem ir pieprasījums pēc speciālistiem, kuriem ir gan tehniskās zināšanas, gan izpratne par finanšu nozari. Man bija iespēja iedziļināties Fintech nozares niansēs, sarunājoties ar šīs nozares uzņēmējiem un noskaidrot, kuras no Fintech profesijām patreiz ir pieprasītas nozarē.
“DelfinGroup” inovāciju vadītājs Nauris Bloks norāda, ka uzņēmumā visvairāk pieprasīti ir datu zinātnieki, analītiķi un inženieri, kā arī mārketinga profesionāļi ar Fintech zināšanām. Kaido Saar no Igaunijas jaunuzņēmuma “Mifundo” piebilst, ka nozarei nepieciešami arī juristi, kas izprot Fintech tirgu. “Eleving Group” personāla vadītāja Anita Kalniņa stāsta, ka viņu uzņēmumā meklē vadītājus, kas gatavi pārcelties uz laiku uz Āfrikas reģionu. “Mums interesē profesionāļi no Baltijas, kuri varētu ieviest Eiropas standartus un izpratni par biznesa procesiem Kenijā un Ugandā. Mūsu uzņēmumam ir septiņi tirgi Āfrikā, kuros nodrošinām mobilitātes un patēriņa finansēšanas pakalpojumus, un tur strādā un dzīvo daudzi latvieši un lietuvieši," piebilst Anita.
Visi uzņēmumu pārstāvji uzskata, ka tirgū trūkst kvalificētu profesionāļu, īpaši ar pieredzi Fintech sektorā. Šī situācija veicina sīvu konkurenci par talantīgiem darbiniekiem un liek uzņēmumiem meklēt jaunus veidus, kā piesaistīt un noturēt pieredzējušus speciālistus. “DelfinGroup” risina talantu trūkumu ar mērķtiecīgu talantu piesaisti, izmantojot specializētas meklēšanas un piesaistes stratēģijas. Savukārt “DelfinGroup” akciju opciju programma sniedz ieskatu par to, kā uzņēmumi cenšas izcelties un piesaistīt darbiniekus ar pievilcīgiem labumu paketes piedāvājumiem. “Šī programma ļauj darbiniekiem ne tikai saņemt regulāras algas un standarta labumus, bet arī kļūt par uzņēmuma akcionāriem un gūt labumu no uzņēmuma veiksmes un attīstības, saņemot dividendes. “DelfinGroup” akciju opciju programma ir īpaša ar to, jo tajā iesaistās pilnīgi visi darbinieki, kuri pie mums ir nostrādājuši vismaz gadu. Manuprāt, šis piedāvājums veido spēcīgu motivāciju un lojalitāti pret uzņēmumu,” papildina Nauris.
Anita norāda, ka kandidāti ir kļuvuši daudz prasīgāki pret darba devējiem: “Vairs nevaram runāt tikai par to, ka svarīgs ir atalgojums un karjeras izaugsmes iespējas. Šodien arvien nozīmīgāks ir jautājums par uzņēmumu kā vidi, organismu un tajā notiekošajiem procesiem – uzņēmuma vīziju, kultūru, ilgtspēju. Turklāt kandidātiem ir svarīgi redzēt, ka tas, ko uzņēmums par sevi stāsta, reāli pastāvētu arī dabā, ne tikai korporatīvajās prezentācijās. Tāpat tiek sagaidīta liberālāka pieeja darba laika plānošanā un darba modeļos, plašākas profesionālās pilnveides un apmācību programmas. Kopumā varētu teikt, ka ir būtiski palielinājusies konkurence uzņēmumu vidū par cilvēkiem, un uzņēmumi savā starpā nekonkurē tikai ar piedāvāto atalgojumu, bet gan arī ar citiem labumiem.”
Ņemot vērā manu personīgo ilgtermiņa pieredzi darbā ar Fintech nozares uzņēmumiem, “Tech Recruitment” ir veiksmīgi atraduši kompetentus darbiniekus ne vien Eiropā, bet arī Āzijā. Tas ir saistīts ar to, ka Latvijā bieži vien trūkst nepieciešamo speciālistu ar vajadzīgo pieredzi šajā nozarē. Šādos apstākļos ir svarīgi apsvērt alternatīvas stratēģijas, piemēram, relokāciju, drošu darbinieku piesaisti no dažādām nacionālajām un kultūras grupām, kā arī veidot uzņēmuma vidē starptautisku kultūru un atbalstīt dažādību darba vietās. Būtisks ir ieguldījums talantu attīstībā, plānojot jau tagad, kādi speciālisti būs nepieciešami uzņēmumam pēc pusgada vai pat gada laikā. Šāds ilgtermiņa redzējums ļauj uzņēmumiem sagatavoties nākotnes darba spēku prasībām un saglabāt konkurētspēju tirgū.
Par nepieciešamajām prasmēm un kvalifikācijām Fintech nozarē uzņēmumu pārstāvji uzsvēra kritisko domāšanu, personīgo efektivitāti un nepārtrauktu mācīšanos. Vienlaikus profesionāļiem jābūt spējīgiem analizēt lielu datu apjomu, lai pieņemtu pamatotus lēmumus un identificētu potenciālos riskus un iespējas. Būtiska ir arī personīgā efektivitāte, ņemot vērā darba apjomu un prasības Fintech jomā, kas ietver laika pārvaldības prasmes, spēju sadarboties ar komandu un nepārtrauktu mācīšanos. Tatjana Kučerenko, DECTA personāla vadītāja, uzsver, ka nepieciešamās prasmes un kvalifikācijas Fintech profesionāļiem būs nepārtraukti mainīgas. Viņa uzskata, ka "soft skills" un zināšanas par alternatīviem Fintech risinājumiem, ieskaitot kriptovalūtas, kļūs arvien būtiskākas.
Pasaules ekonomikas forums ir ierindojis Fintech inženierus starp desmit strauji augošākajām profesijām, kā arī datu analītiķus, zinātniekus, biznesa analītiķus un informācijas drošības analītiķus. Prognozējot, kā tuvākajā nākotnē mainīsies pieprasījums pēc talantiem Fintech jomā, uzņēmumu pārstāvji norāda uz turpmāku pieaugumu šajā strauji augošajā nozarē. “Ņemot vērā Fintech nozares straujo izaugsmi un tās spēju piesaistīt investīcijas un jaunas biznesa idejas, var prognozēt, ka pieprasījums pēc augsti kvalificētiem speciālistiem tikai pieaugs. Fintech nozare ir viena no dinamiskākajām un inovatīvākajām nozarēm, kas piedāvā plašas iespējas uzņēmējdarbības attīstībai un tehnoloģiju integrācijai finanšu pakalpojumos. Tas savukārt veicina nepieciešamību pēc dažādu profilu profesionāļiem, sākot no datu analītiķiem līdz mārketinga un klientu pieredzes speciālistiem,” papildina Nauris.
Kaido norāda, ka pagājušajā gadā Fintech nozarē bija vērojams liels riska kapitāla finansējuma kritums, kas samazināja vajadzību pēc jauniem darbiniekiem. Kaido stāsta: “Mans novērojums, liecina, ka, tad, kad riska kapitāla finansējums atgriezīsies un ieguldījumi Fintech start-up uzņēmumos palielināsies, pieaugs arī vajadzība pēc kvalificētiem profesionāļiem dažādās jomās. Manuprāt, šobrīd ir faktiski labākais brīdis darbinieku pieņemšanai Fintech nozarē.”
Fintech nozare Baltijā ir daudz vairāk nekā tikai stāsts par sektorālo izaugsmi. Tā ir simboliska Baltijas reģiona saistība ar inovācijām, ekonomisko dažādošanu un talantu attīstību. Mani personiskie novērojumi liecina, ka Fintech ir viena no retajām nozarēm, kas praktiski garantē pastāvīgu pieprasījumu pēc darbiniekiem un nodrošina atbilstošu atalgojumu, veicinot ne tikai individuālo talantu, bet arī valsts ekonomisko izaugsmi. Tomēr, kā uzņēmumu pārstāvji norāda, nozare ir prasīga, un profesionāļiem, kas apsver pārkvalificēšanos vai karjeras sākšanu Fintech nozarē, jābūt zinošiem un gataviem pielāgoties mainīgajai videi.
