Lai radītu starptautiski veiksmīgu biznesu, uzņēmējiem ir jāmaina sava uztvere no lokālas uz globālu un biznesa stratēģija jāveido tā, it kā Latvija uz kartes nepastāvētu.
To intervijā DB norāda jaunās paaudzes uzņēmējs Dāvis Barons, kurš kopā ar savu biznesa partneri Matīsu Ansviesuli radījis vairākus globāli veiksmīgus fintech jaunuzņēmumus.
Dažkārt uzņēmēji domā, ka ar lietuviešiem un igauņiem mūs vieno kaut kāda sentimentāla familiaritāte, taču patiesībā mūsdienās biznesu var veidot jebkur, teic D.Barons. M.Ansviesulis savukārt norāda, ka nebanku kreditēšanas jomā Latvija ir viens no pasaules kompetenču centriem, tāpēc mums ir jāizmanto mūsu eksperti, prasmes un zināšanas, lai arvien plašāk iekarotu globālos tirgus.
Fragments no intervijas
Kā kopumā pēdējos gados pasaulē attīstījusies fintech joma?
D.B.: Jāsaka, ka fintech joma un arī kreditēšana ir piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas. Sākotnēji finanšu tehnoloģijas straujāk attīstījās tieši Centrāleiropā, kam pēdējos gados sekoja arī Rietumeiropa un Baltija. Respektīvi - tirgū parādījās arvien vairāk aizdevumu platformu, bet maksājumi tika digitalizēti, tādā veidā radot iespēju tos vienkāršāk izsekot. Šobrīd līdzīgas attīstības tendences novērojamas arī Tuvajos Austrumos, Dienvidamerikā, Āzijā un citviet pasaulē. Spilgts piemērs šajā gadījumā ir Brazīlija. Februārī apmeklēju Riodežaneiro un pludmalē vēlējos iegādāties kokosriekstu. Pārdevējs pirkumu man piedāvāja apmaksāt, izmantojot Google Pay, kas vēl pirms pāris gadiem šķistu kaut kas pilnīgi neiedomājams. Tas pats notiek arī Indijā - cilvēki uz ielas pārdod degvielu pudelēs, bet apmaksu klients var veikt, izmantojot modernās tehnoloģijas. Tas ir milzīgs attīstības lēciens!
M.A.: Vēl viena būtiska lieta, kas pēdējos gados notikusi fintech jomā, ir saistīta ar nozares regulāciju. Pirms aptuveni desmit gadiem Eiropas līmenī spēkā stājās direktīva, kas paredz, ka bankām ir jānodrošina pieeja klienta datiem arī citām kompānijām. Īsāk sakot - šobrīd klienta dati pieder pašam klientam, nevis bankai. Šis lēmums ļāvis būtiski attīstīties gan nebanku kreditētājiem un maksājumu iestādēm, gan citām kompānijām, kas savu pakalpojumu nodrošināšanā izmanto klienta bankas datus, piemēram, izejošos un ienākošos maksājumus.
Kā uz kopējās pasaules kartes izskatās Latvija?
M.A.: Ja runājam tieši par Latviju, jāsaka, ka nebanku kreditēšanas jomā mēs esam viens no pasaules kompetenču centriem. Mēs esam maza valsts, taču mums ir ļoti daudz kompāniju, kas nodarbojas ar fintech un nebanku kreditēšanu gan Eiropas, gan pasaules līmenī.
D.B.: Latvija šobrīd lēnām sāk eksportēt savu intelektuālo kapitālu, jo mums ir visas nepieciešamās zināšanas un prasmes, lai to darītu. Pēdējos desmit gados Latvijā radušās ļoti daudzas kompānijas, kas izvērsušas savu darbību Eiropā un pasaulē, pavelkot sev līdzi arī tehnoloģiskos uzņēmumus. Kā piemērus šajā gadījumā varu minēt mūsu pašu radīto AvaFin, kā arī Mintos, Twino un citus. Latvijā notiek dažādu informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumu izstrāde, tāpat mums ir arī labi speciālisti ar riska analītikas un citām specifiskām kompetencēm. Beidzot ir pienācis brīdis, kad mēs šīs savas zināšanas varam eksportēt un piedāvāt arī kompānijām citur pasaulē, un mēs redzam, ka interese ir liela. Uz Latviju brauc uzņēmēji no Lielbritānijas, Francijas un pieņem darbā cilvēkus, kas palīdz viņu biznesiem augt. Šādas tendences novērojam gan savos uzņēmumos, gan konkurentu kompānijās - tas ir pēdējo gadu trends.
Kas ir galvenais iemesls, kāpēc Latvijai nebanku kreditēšanas jomā ir izdevies kļūt par vienu no pasaules līderiem?
M.A.: Nebanku kreditēšanas joma Latvijā strauji sāka attīstīties pēc 2008. gada krīzes. Ja paskatāmies pagātnē, jāsaka, ka tolaik vispār nebija pārāk daudz biznesu, ar ko uzņēmēji varēja nodarboties, taču tirgū bija parādījusies tāda iespēja kā nenodrošināto kredītu sniegšana, izmantojot SMS vai internetu. Tajā brīdī cilvēkiem ļoti vajadzēja naudu, jo bankas bija gandrīz pilnībā apturējušas kreditēšanu. Tas bija pakalpojums, kas ekonomikā bija fundamentāli nepieciešams, bet pretim bija jauni un izsalkuši uzņēmēji, kuri varēja kaut ko izdarīt, lai šo pieprasījumu apmierinātu. Viņi spēja iet ārpus Latvijas, mācēja runāt angliski, kā arī labi pārzināja tiešsaistes pakalpojumus un iespējas. Tas viss salikās kopā, un nebanku kreditēšana mūsu valstī strauji izauga.
D.B.: Papildus tam jāuzsver, ka jaunās paaudzes uzņēmēju attīstības vide bija internets, tāpēc biznesa mērogs uzreiz bija visa pasaule. Latvijas tirgus vienmēr ir bijis mazs, taču šis jaunais produkts pavēra plašākas iespējas pasaules mērogā. Mums vairs nebija robežu un ierobežojumu!
Visu rakstu lasiet žurnāla Dienas Bizness 7.maija numurā!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!
