Vietējie uzņēmēji Niks Jansons un Matīss Ansviesulis radījuši jaunu biznesa kanālu “BlackBox Latvija”, kur video formātā vēstīs par aktuālākajiem biznesa notikumiem Baltijā un Austrumeiropā, atklājot uzņēmējdarbības aizkulises.

Pieredzes apmaiņa, kā arī mācīšanās no citu uzņēmēju veiksmēm un neveiksmēm ir būtiska biznesa attīstības sastāvdaļa, uzskata “Sharpify,” radītājs un mārketinga eksperts Niks Jansons. “Mūsdienās lielākā daļa podkāstu un informācijas avotu vēsta par Amerikas Savienoto valstu uzņēmēju pieredzi, taču Eiropas tirgū ir savi izaicinājumi, kas nereti paliek ēnā. Mūsu kanāls būs bomba - ar augsta kalibra viesiem, kā arī padziļinātu analīzi par nozīmīgiem biznesa stāstiem tieši Latvijā, Baltijā un Austrumeiropā. Mums trūkst augstas kvalitātes satura, kas palīdzētu vietējiem uzņēmējiem izprast tirgus specifiku un gūt panākumus starptautiskajā biznesa arēnā, tāpēc mēs esam apņēmušies šādu saturu radīt,” teic N.Jansons.

Latvijai ir milzīgs potenciāls attīstīties militārajā industrijā, norāda uzņēmējs Niks Jansons, kurš šo tēmu no dažādiem aspektiem izpētījis biznesa kanālā “BlackBox Business”.

“BlackBox Business” ir vietējo uzņēmēju Nika Jansona un Matīsa Ansviesuļa radīts kanāls, kur abi eksperti video formātā vēsta par aktuālākajiem biznesa notikumiem Baltijā un Austrumeiropā. “BlackBox” radītais saturs ir pieejams video straumēšanas vietnē “YouTube” un tas veidots angļu valodā - ar mērķi uzrunāt ne tikai latviešu uzņēmējus, bet pirmo reizi Latvijas podkāstu vēsturē iekarot arī ārzemju auditorijas uzticību. Šobrīd Niks Jansons “YouTube” jau attīstījis spēcīgu biznesa satura kanālu latviešu valodā, kur populārāko video skatījumu skaits strauji tuvojas jau 100 tūkstošiem. “BlackBox” plānots kā šī kanāla paplašinājums - gan satura, gan valodas ziņā.

Piektdien, 14.martā, pulksten 9:00 ATTA centrā Rīgā norisināsies ekstrēmākais uzņēmējdarbības pasākums “Stay Sharp LIVE”, kura laikā veiksmīgākie Latvijas uzņēmēji dalīsies ar savu pieredzi par to, kā radīt veiksmīgu biznesu.

Pieredzes apmaiņa, kā arī mācīšanās no citu uzņēmēju veiksmēm un neveiksmēm ir viena no būtiskākajām biznesa attīstības sastāvdaļām, uzskata “Sharpify” radītājs un mārketinga eksperts Niks Jansons. ““Stay Sharp LIVE” ir domāts tiem, kuri grib dominēt, nevis sacensties, tāpēc pasākuma laikā mēs klātesošos iepazīstināsim ar reālām biznesa stratēģijām, kas palīdz sasniegt labākus rezultātus gan biznesā, gan dzīvē. Bieži uzņēmēji saskaras ar problēmām, kuras patiesībā kāds cits jau ir atrisinājis. Zems pārdošanas apjoms, neefektīvs mārketings, grūtības atrast darbiniekus un nespēja izmantot savu potenciālu ir tikai dažas no lietām, ar kurām ceļā uz panākumiem sastopas teju ikviens uzņēmējs. Kā nepadoties un nezaudēt enerģiju? Kā risināt sava biznesa problēmas? To visu un vēl vairāk būs iespējams uzzināt “Stay Sharp LIVE”. Mēs vēlamies palīdzēt uzņēmējiem kļūt par savu 2.0 versiju un sasniegt savus mērķus. Jaunas stratēģijas, iedvesma un šovs - būs stilīgi un sharp,” pārliecināts ir N.Jansons.

14.martā ATTA centrā Rīgā aizvadīts iedvesmojošākais uzņēmējdarbības pasākums “Stay Sharp LIVE”, vienkopus pulcējot vairāk nekā 750 dalībniekus.

Pasākums tika atklāts ar “Stay Sharp LIVE” organizatora, mārketinga eksperta un “Sharpify” radītāja Nika Jansona uzrunu. Četru stundu garumā viņš klātesošos iepazīstināja ar to, kā no A līdz Z attīstīt savu mārketingu un pārdošanu, sniedzot reālus padomus, kas ilgtermiņā palīdz audzēt biznesa apgrozījumu un peļņu. Šo prezentāciju “Stay Sharp LIVE” auditorija organizatoru veiktajā aptaujā arī atzina par iedvesmojošāko un ar lielāko pievienoto vērtību. “Uzņēmēji var ļoti daudz mācīties viens no otra, un es vēlos dalīties ar savām zināšanām un pieredzi, veicinot Latvijas biznesa attīstību. Vietējiem uzņēmējiem ir milzīgs potenciāls, kas ne vienmēr tiek izmantots. Bailes izgāzties un nezināšana ir vieni no galvenajiem faktoriem, kas bremzē biznesa izaugsmi, tāpēc pasākuma laikā mēs klātseošos iepazīstinājām ar reālām biznesa stratēģijām, kas palīdz sasniegt labākus rezultātus gan biznesā, gan dzīvē, kļūstot par sevis labāko versiju,” norāda N.Jansons.

Saruna ar Baltijas jaunuzņēmumu investīciju fonda Change Ventures līdzdibinātāju Andri K. Bērziņu. Change Ventures ir piesaistījuši vairāk kā €70 miljonus, investējot +40 uzņēmumos.

Andris atzīst, ka uzņēmums apzinās, ka lielākajai daļai jaunuzņēmumu neizdosies. Diskutējam par valsts drošību un militāro dienestu, par jaunuzņēmumiem, ko varam mācīties no veiksmīgiem biznesiem, par Baltiju un vēl interesantām tēmām.

"Jāuzstāda sev mērķus, kas ir grūti, un jāiemācas viņus izpildīt," iesaka Andris, lai būtu labāka un laimīgāka dzīve.

BlackBox šovu vada divi Latvijas uzņēmēji - Niks Jansons un Matīss Ansviesulis.

Niks Jansons ir uzņēmējs, kurš palīdz ieviest mārketinga un pārdošanas sistēmas, lai paredzami iegūtu vairāk darījumus. Nodrošinām pakalpojumu, kā arī pārdošanas CRM sistēmu (Sharpify).

Ļoti interesanta saruna BlackBox šovā ar DELSKA valdes priekšsēdētāju un CEO Andri Gailīti jaunajā 30 miljonu eiro datu centra projektā. Runājam par datu centra biznesa modeli, kā tas pelna, un kā strādā. Ejam tūrē pa jauno datu centru, runājam par mega apjomiem, par grūtībām biznesā, un par karstumu.

“Katram ir jādara to, ko viņš māk, tāpēc ir tikai loģiski, ka es turpinu te strādāt”, stāsta Andris par darbu DELSKA.

BlackBox šovu vada divi Latvijas uzņēmēji - Niks Jansons un Matīss Ansviesulis.Niks Jansons ir uzņēmējs, kurš palīdz ieviest mārketinga un pārdošanas sistēmas, lai paredzami iegūtu vairāk darījumus. Nodrošinām pakalpojumu, kā arī pārdošanas CRM sistēmu (Sharpify).

Matīss Ansviesulis ir uzņēmējs, kurš ir izveidojis un attīstījis uzņēmumus 15 valstīs ar vairāk nekā 200 miljonu eiro gada apgrozījumu (Avafin, Esketit, Money.jo, Spandacapital, NewSchool.pro un citi).

Sirsnīga un atklāta saruna ar uzņēmēju, SIA Evelatus dibinātāju Valteru Ģērmani, kura uzņēmums no 4 m² liela telefonu remonta stenda izaudzis līdz 28 veikaliem visā pasaulē, tajā skaitā Ķīnā, ar 100+ darbiniekiem un vairāk nekā 25 miljonu EUR apgrozījumu gadā.

Runājam par grūto bērnību, motivāciju, biznesa kļūdām un panākumu cenu. Valters dalās ar to, kā no nulles uzbūvēt zīmolu, kas pārstāv kvalitāti, kās pārdod tūkstošiem preču dienā, par reālo biznesa sākšanas pusi bez zināšanām.

“3 svarīgākās lietas dzīvē ir saprast, kas es esmu, ar ko es esmu un uz kurieni es eju”, saka Valters par pagrieziena punktu dzīvē.

BlackBox šovu vada divi Latvijas uzņēmēji - Niks Jansons un Matīss Ansviesulis.

Niks Jansons ir uzņēmējs, kurš palīdz ieviest mārketinga un pārdošanas sistēmas, lai paredzami iegūtu vairāk darījumus. Nodrošinām pakalpojumu, kā arī pārdošanas CRM sistēmu (Sharpify).

BlackBox Šovs ciemos pie Food Union, sarunā ar grupas CEO Artūru Čirjevski, kas katru mēnesi saražo vairāk nekā 10 miljonus Kārums sieriņu. Ļoti vērtīga saruna par zīmolu un valstu īpatnībām, kas ir svarīgi, lai ieietu, paliktu un pielāgotos citos tirgos.

Par Kārums oranžo krāsu, Flow biezpiena sieriņiem, pārtikas produktu ražošanas aizkulisēm, karjeras kāpnēm un dzīves mācībām.

BlackBox šovu vada divi Latvijas uzņēmēji - Niks Jansons un Matīss Ansviesulis.

Niks Jansons ir uzņēmējs, kurš palīdz ieviest mārketinga un pārdošanas sistēmas, lai paredzami iegūtu vairāk darījumus. Nodrošinām pakalpojumu, kā arī pārdošanas CRM sistēmu (Sharpify).

Matīss Ansviesulis ir uzņēmējs, kurš ir izveidojis un attīstījis uzņēmumus 15 valstīs ar vairāk nekā 200 miljonu eiro gada apgrozījumu (Avafin, Esketit, Money.jo, Spandacapital, NewSchool.pro un citi).

Reāla dzīve, reāli lēmumi un reāli rezultāti - Arņa Gromova dzīvesstāsts no sporta disciplīnas un armijas, līdz nekustamo īpašumu biznesam, politiku un labklājību.

BlackBox Šovā ar Matīsu Ansviesuli un Niku Jansonu iedvesmojamies no Arņa pieredzes stāsta par to, kā kļūt par veiksmīgu cilvēku ar disciplīnu, darbu un pareizu domāšanu.

BlackBox šovu vada divi Latvijas uzņēmēji - Niks Jansons un Matīss Ansviesulis.Niks Jansons ir uzņēmējs, kurš palīdz ieviest mārketinga un pārdošanas sistēmas, lai paredzami iegūtu vairāk darījumus. Nodrošinām pakalpojumu, kā arī pārdošanas CRM sistēmu (Sharpify).

Matīss Ansviesulis ir uzņēmējs, kurš ir izveidojis un attīstījis uzņēmumus 15 valstīs ar vairāk nekā 200 miljonu eiro gada apgrozījumu (Avafin, Esketit, Money.jo, Spandacapital, NewSchool.pro un citi).

Matīss Ansviesulis ar spēcīgu prezentāciju no "Stay Sharp Live Online 2025" atklāj, kā kļūt par pārrunu monstru, kur atklāj, cik svarīgi ir praktizēties un mācīties pārrunas biznesā.

Šajā prezentācijā uzzināsi, pieredzējuša uzņēmēja pārrunu kļūdas, kā iegūt vēlamo rezultātu, kāpēc pirmajam būtu jāizsaka piedāvājums, par darījumu alternatīvām, un vēl ļoti daudz noderīgām lietām pārrunās biznesā.

"Svarīgākais nav vienoties, bet gan dabūt sev vēlamo rezultātu", akcentē Matīss.

BlackBox šovu vada divi Latvijas uzņēmēji - Niks Jansons un Matīss Ansviesulis.

Niks Jansons ir uzņēmējs, kurš palīdz ieviest mārketinga un pārdošanas sistēmas, lai paredzami iegūtu vairāk darījumus. Nodrošinām pakalpojumu, kā arī pārdošanas CRM sistēmu (Sharpify).

Matīss Ansviesulis ir uzņēmējs, kurš ir izveidojis un attīstījis uzņēmumus 15 valstīs ar vairāk nekā 200 miljonu eiro gada apgrozījumu (Avafin, Esketit, Money.jo, Spandacapital, NewSchool.pro un citi).

Saruna ar Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretāru Kasparu Ciprusu par gatavošanos Eiropas čempionātam EuroBasket 2025 Rīgā, kā notiek gatavošanās, organizācijas aizkulises, 19 miljonu eiro izmaksas, mārketings, finanses, un, protams, basketbols un karjera pēc profesionālā sporta.

Par to, kā tiek rīkots lielākais sporta pasākums Latvijā ar 240 000 biļetēm, 1000+ cilvēku komandu un 500 brīvprātīgajiem.

"Mūsu mārketings ir mūsu labie rezultāti", saka Kaspars par EuroBasket Latvijā.

BlackBox šovu vada divi Latvijas uzņēmēji – Niks Jansons un Matīss Ansviesulis. Niks Jansons ir uzņēmējs, kurš palīdz ieviest mārketinga un pārdošanas sistēmas, lai paredzami iegūtu vairāk darījumus.

Šodienas epizode ar zvērinātu advokātu Jāni Dambīti, kurš specializējas nodokļu strīdos, finanšu noziegumos un kriminālprocesos Latvijā.

Stāsts par policiju līdz advokāta karjerai, viņš atklāj, kas patiesībā notiek Latvijas tieslietu sistēmā, kā tiek pieņemti lēmumi, kā norit darbs finanšu noziegumu, slepkavībus un parādu piedziņu lietās.

BlackBox šovu vada divi Latvijas uzņēmēji - Niks Jansons un Matīss Ansviesulis. Niks Jansons ir uzņēmējs, kurš palīdz ieviest mārketinga un pārdošanas sistēmas, lai paredzami iegūtu vairāk darījumus. Nodrošina pakalpojumu, kā arī pārdošanas CRM sistēmu (Sharpify).

Matīss Ansviesulis ir uzņēmējs, kurš ir izveidojis un attīstījis uzņēmumus 15 valstīs ar vairāk nekā 200 miljonu eiro gada apgrozījumu (Avafin, Esketit, Money.jo, Spandacapital, NewSchool.pro un citi).

Ļoti vērtīga epizode BlackBox Šovā ar lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības LATRAPS izveidotāju pārtikas sastāvdaļu ražotāja ASNS Ingredient valdes priekšsēdētāju Edgaru Ružu.

Sarunā apskatām aktuālākās pārtikas industrijas tendences, lauksaimniecības attīstību Latvijā un pasaulē.

Uzzinājām par unikālo produktu - zirņu proteīnu. Runājam par izaicinājumiem nozarē, biznesa attīstību un koorperatīviem, ražošanas aizkulisēm, par Latvijas augiem, un sabiedrības attieksmi. “Nevajag mēģināt nograuzt veiksmīgos,” Edgars norāda par par sabiedrības attieksmi pret uzņēmumu panākumiem.

Podkāstu veido un vada uzņēmēji Matīss Ansviesulis un Niks Jansons, kuri ar saviem viesiem veido interesantas, dziļas sarunas par biznesa būtību un izaicinājumiem, naudu, stratēģijām un personīgo izaugsmi.

Saruna ar Kinetics Nail Systems īpašnieku Andžeju Stenclavu par biznesu un tā attīstību, produktu un dizainu, kuras laikā arī taisījām personalizētu nagu laku, apskatījām ražošanu un tās procesus.

Kinetics ir viena no retajām kompānijām, kas pati ražo savu produktu nagu laku nozarē.

Podkāstu veido un vada uzņēmēji Matīss Ansviesulis un Niks Jansons, kuri ar saviem viesiem veido interesantas, dziļas sarunas par biznesa būtību un izaicinājumiem, naudu, stratēģijām un personīgo izaugsmi.

“BlackBox Šovs” ir populārs un skatīts sociālajos tīklos. Platformā “TikTok” to ik mēnesi noskatās vairāk nekā 233 tūkstoši cilvēku. “Instagram” tiek sasniegti vairāk nekā 140 tūkstoši lietotāju, bet “YouTube” ir vidēji 101 tūkstošus skatījumu mēnesī.

Epizode ar pasaulē vadošā betona tehnoloģiju uzņēmuma Primekss īpašnieku Jāni Ošleju.

Uzņēmums aktīvi darbojas jau 28 gadus, 2024.gadā apgrozot 110 miljonus eiro, nodarbinot 500 darbiniekus. Diskutējam par rūpniecību un celtniecību, nišu un katra uzņēmuma priekšrocībām, kā pelnīt miljonus, par to, kas dzīvē ir svarīgi. “Jāfokusējas uz konkrētu nišu, lai vari panākt, ka visi tajā nišā pērk tevi”, iesaka Jānis.

Podkāstu veido un vada uzņēmēji Matīss Ansviesulis un Niks Jansons, kuri ar saviem viesiem veido interesantas, dziļas sarunas par biznesa būtību un izaicinājumiem, naudu, stratēģijām un personīgo izaugsmi.

“BlackBox Šovs” ir populārs un skatīts sociālajos tīklos. Platformā “TikTok” to ik mēnesi noskatās vairāk nekā 233 tūkstoši cilvēku. “Instagram” tiek sasniegti vairāk nekā 140 tūkstoši lietotāju, bet “YouTube” ir vidēji 101 tūkstošus katījumu mēnesī.

Ilgtspēja un risku pārvaldība vairs nav tikai teorētiski jēdzieni. Eiropas Savienības direktīvas arvien vairāk pieprasa, lai uzņēmumi atskaitītos par savām darbībām, resursu izmantošanu un ietekmi uz vidi. Tas nozīmē, ka ar skaistiem vārdiem un reklāmas saukļiem nepietiek. Nepieciešamas zināšanas, prasmes un pārdomāta stratēģija.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Mūžizglītības centrs piedāvā divas jaunas profesionālās pilnveides programmas – “Ilgtspējīga uzņēmējdarbība un mārketings” un “Uzņēmējdarbības vadīšana augsta riska un nenoteiktības apstākļos”.

Abas programmas veidotas ar mērķi sniegt gan teorētisku pamatu, gan praktisku rīku kopumu speciālistiem, lai viņi spētu orientēties mūsdienu mainīgajā biznesa vidē.

Par to, kāpēc šīs tēmas kļuvušas tik aktuālas un ko jaunās programmas sniegs dalībniekiem, stāsta RSU asociētā profesore Santa Bormane.

“Kā jūs raksturotu programmas “Ilgtspējīga uzņēmējdarbība un mārketings” būtību?”

Santa : Programmas kodols ir ilgtspēja. Tā vairs nav modes tendence, bet stratēģiska nepieciešamība, turklāt Eiropas Savienības regulējumi uzliek skaidrus pienākumus uzņēmumiem sagatavot ilgtspējas ziņojumus. Atkarībā no uzņēmuma lieluma ir noteikts laika rāmis jeb pārskata gadi, par kuriem uzņēmumiem būs jāsniedz ziņas. Nākotnē prasības attieksies arī uz vidējiem un mazajiem uzņēmumiem, un to mērķis ir saistīts ar uzņēmumu mudināšanu uzlabot ilgtspējas rādītājus.

Ja Latvijas ekonomiku salīdzinām ar cilvēka ķermeni, tad uzņēmējdarbība reģionos ir kā svarīgi asinsrites elementi – tie ne tikai veicina kopējo attīstību, bet arī palīdz reģioniem augt. Vasaras ceļošanas akcija “Mājas kafejnīcu dienas” pērn piesaistīja 86 000 apmeklētāju, uzstādot dalībnieku rekordu. Tā ne vien attīsta vietējo tūrismu, bet kalpo arī kā pirmais solis ceļā uz uzņēmējdarbību viesmīlības nozarē.

Šī iniciatīva sniedz taustāmu ieguvumu gan Latvijas iedzīvotājiem, gan reģionālajiem uzņēmējiem, gan valstij kopumā. Ikviens apmeklētājs iegūst iespēju ceļot, baudīt reģionālo kulināriju un iejusties Latvijas daudzveidībā, savukārt valstij tā ir efektīva un ilgtspējīga reģionālās ekonomikas stiprināšanas forma, kas apvieno tūrismu, uzņēmējdarbību un vietējo identitāti. Kafejnīcas visbiežāk tiek izveidotas vietējo iedzīvotāju mājās vai tūrisma objektos, kas ikdienā nenodarbojas ar ēdināšanu, taču šajās dienās atver durvis viesiem, piedāvājot mājās gatavotus ēdienus un sirsnīgu uzņemšanu. Šī gada vadmotīvs – “Galdi ir klāti visā Latvijā” – simbolizē kopā sanākšanas prieku, siltu atmosfēru un sajūtu, ka jebkurā vietā Latvijā iespējams atrast īpašu galdu ar savu stāstu un garšu.

Lai atbalstītu inovatīvas biznesa idejas un jaunu uzņēmumu rašanos, Biznesa augstskola Turība šogad izveidojusi grantu (investīciju) programmu jauniešiem, investējot līdz pat 15 000 eiro biznesa idejas realizēšanā un kopuzņēmuma dibināšanā.

“Ir ļoti svarīgi, ka mēs, kas mācām jauniešiem, kā kļūt par veiksmīgiem uzņēmējiem dažādās nozarēs, arī paši rādām piemēru un kopā ar apņēmīgiem jauniešiem iesaistāmies kopīgā uzņēmējdarbībā, uzņemoties arī kopīgus izaicinājumus un riskus. Tā ir mūsu kā augstskolas artava labākas Latvijas nākotnes vārdā, jo uzņēmēji ir tie, kas sniedz būtisku ieguldījumu valsts ekonomiskā un sociālā attīstībā,” uzsver Biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētājs Imants Bergs.

Atbilstoši Turības valdes Grantu programmas kritērijiem kļūt par Granta stipendiātiem un pretendēt uz investīcijām varēs jaunieši vecumā no 19 līdz 25 gadiem, kuri būs uzvarējuši augstskolas rīkotajā biznesa ideju hakatonā “To Be” un kuri sekmīgi studē Biznesa augstskolā Turība. Šiem jauniešiem augstskola piešķirs arī budžeta vietu jeb 100% atlaidi studiju maksai.

Biznesa veiksmes atslēga slēpjas enerģijā, ko tu ieguldi savā darbā, uzskata Jānis Rumkovskis, informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma Uniso valdes loceklis.

Tā nav tikai spēja strādāt, bet arī aizrautība un disciplīna, kas ļauj virzīties uz mērķiem soli pa solim, spriež J.Rumkovkis. Būt uzņēmējam nozīmē uzņemties atbildību, kā arī pieņemt gan izaicinājumus, gan arī neveiksmes un mācīties no tām. Dažkārt, kad visa ir par daudz, jāspēj paņemt arī mazu pauzi, jo nereti neapzināti mēdzam atrast pareizos risinājumus tieši tajos brīžos, kad prāts atpūšas un izslēdz stresa faktorus. Tas ļauj domāt analītiski, atdalīt emocijas no darba un pieņemt skaidrus, loģiskus lēmumus, spriež Uniso valdes loceklis. Biznesa pasaule ir mainīga un dinamiska, tādēļ ir svarīgi atrast savu recepti produktivitātei - tas, kas strādā vienam, var nederēt citam, atgādina J.Rumkovskis.

Mūsdienu uzņēmējdarbība vairs nebalstās tikai uz telpu pieejamību – tai nepieciešama vide, kas spēj pielāgoties, augt un atbalstīt dažādu nozaru attīstību. Tieši šādu vidi piedāvā NORDO industriālais parks Dreiliņos, kur industriālā funkcionalitāte tiek apvienota ar pilsētvidei draudzīgu attīstību.

Īpašu uzmanību šobrīd piesaista ēka Noliktavu ielā 7, kur tiek īstenoti uzlabojumi, lai nodrošinātu augstākā standarta funkcionalitāti. Renovācijas darbi norit pilnā apjomā un saskaņā ar plānoto grafiku, kur telpas tiek gatavotas ar dažādām specifikācijām un sarežģītības pakāpēm, lai nodrošinātu piemērotus risinājumus dažādu nozaru uzņēmumu vajadzībām. Rezultātā šī ēka kalpo kā piemērs tam, kā industriālais nekustamais īpašums var attīstīties nevis tikai platībā, bet kvalitātē – radot telpas, kas atbilst mūsdienu uzņēmumu tehniskajām un operatīvajām prasībām.

Interese no uzņēmumu puses turpina pieaugt – ar vairākām kompānijām, tostarp Solmanlv, Tehnoinform, Anvol, Vesrupack, Smart print solutions un Padel Club, jau ir noslēgti nomas līgumi. Kopējais aizņemtais un rezervētais apjoms pārsniedz 14 000 m², savukārt vēl ap 16 000 m² telpu ir pieejami nomai. Uzņēmumu izvēles liecina, ka līdzās telpu funkcionalitātei tiek augstu vērtētas arī apkārtējās vides kvalitātes un darbiniekiem piemērotas ikdienas ērtības, kas šajā vietā kļūst par daļu no kopējā darba telpas risinājuma.

Eiropas Komisijas ziņojums skaidri norāda, ka sieviešu nepietiekama pārstāvniecība jaunuzņēmumos joprojām ir viens no lielākajiem neizmantotajiem ekonomikas resursiem Eiropā, arī Latvija nav izņēmums. Lai arī jūtams kopējais progress, ekosistēmā vēl pastāv strukturālas barjeras, kas kavē sieviešu pilnvērtīgu iesaisti inovāciju un tehnoloģiju vidē.

Tomēr tieši šajā kontekstā Latvija izceļas ar ko būtisku, jo mums ir izglītotas, mērķtiecīgas un radošas sievietes, kuras aktīvi iesaistās jaunuzņēmumu veidošanā un strādā, lai šo situāciju mainītu. Pēdējo gadu statistika rāda strauju izaugsmi, arvien vairāk sieviešu dalās savos pieredzes stāstos, un ekosistēmā parādās jaunas līderes un idejas.

Statistika un progresu tendences

Latvija jau ilgstoši izceļas ar ļoti augstu sieviešu īpatsvaru vadības līmeņos - vairāk nekā 40% vadītāju ir sievietes, un tas nav nejaušs rādītājs, bet ilgstošas izglītības, kompetences un profesionālo spēju rezultāts. Taču jaunuzņēmumu vidē aina ilgstoši nebija tik spoža. Tur sieviešu pārstāvniecība pieauga lēni, un tam bija savi iemesli - jauna ekosistēma bez pietiekamiem piemēriem, nenobrieduši atbalsta mehānismi un augsts riska slieksnis. Tikai pēdējos gados redzam būtisku pavērsienu - ja 2019. gadā sievietes veidoja 6% jaunuzņēmumu līdzdibinātāju, tad pagājušajā gadā šis rādītājs sasniedza jau 26,4%. Šo attīstību veicinājusi arī Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas mērķtiecīgā un metodiskā datu apkopošana, kas beidzot ļāvusi pilnvērtīgi ieraudzīt to, ka sievietes Latvijā aktīvi ienāk inovāciju un tehnoloģiju jomā, un viņu skaits turpina augt.

Latvijai jāpaātrina atlikušo Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda (AF) reformu un investīciju īstenošanas temps, piektdien AF trešā maksājuma saņemšanas pasākumā sacīja Eiropas Komisijas (EK) Eiropas ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis (JV).

Piektdien Latvijas valsts budžets saņēma AF trešo maksājumu 293 miljonu eiro apmērā. Šis maksājums ir daļa no kopā Latvijai pieejamajiem 1,97 miljardiem eiro. Maksājums veikts pēc tam, kad EK izvērtēja un apstiprināja Latvijas izpildītos 38 AF plānā noteiktos reformu un investīciju rādītājus, kas tika iesniegti izvērtēšanai 2024.gada nogalē. Tādējādi līdz ar trešo maksājumu Latvija kopā budžetā ir saņēmusi jau vairāk nekā 1,1 miljardu eiro jeb aptuveni 55% no kopējā AF piešķīruma.

Dombrovskis pasākumā uzsvēra, ka EK vērtējumā Latvija ir īstenojusi plašu reformu un investīciju kopumu, kas ļauj Latvijai saņemt 293 miljonus eiro. Kā piemērus investīcijām, par kurām tiek veikts trešais maksājums, Dombrovskis minēja industriālo parku izbūvi Daugavpilī, Jelgavā un citur, vairāk nekā 35 000 klēpjdatoru nodrošināšanu skolēniem, aptuveni 450 zemas īres mājokļu būvniecību reģionos un zinātnes konkurētspējas veicināšanu.

Zinātņietilpīgo tehnoloģiju uzņēmējdarbības jomas attīstīšana ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) prioritātēm un LIAA ar savām programmām turpinās to atbalstīt, konferences “Deep Tech Atelier 2025” atklāšanā uzsvēra LIAA direktore Ieva Jāgere.

Viņa uzvēra, ka līdz šim Latvija ir apliecinājusi sevi, kā viena no straujāk augošajām “deep–tech” ekosistēmām Eiropā, ko ko apliecina arī vairāku mūsu inovatīvo tehnoloģiju jaunuzņēmumu "Aerones", "Naco Technologies" un citu piesaistītās ievērojamās investīcijas un sasniegumi starptautiskā mērogā.

Ceturtdien, 15. maijā, Rīgā, Fantadromā, ar Latvijas prezidenta Edgara Rinkēviča, ekonomikas ministra Viktora Valaiņa un LIAA direktores Ievas Jāgeres uzrunām, tika atklāta jau septītā zinātņietilpīgo tehnoloģiju konference “Deep Tech Atelier”. Gadu gaitā šis pasākums ir attīstījies, kļūstot par lielāko šāda veida notikumu Baltijā. Šogad pasākumam reģistrējušies vairāk nekā 2000 viesu no 55 valstīm. Konference turpināsies arī piektdien, 16. maijā.

Satraukti par valsts mēģinājumiem arvien vairāk iejaukties uzņēmējdarbībā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) kopīgā atklātā vēstulē vērsušies pie Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta, aicinot pārtraukt valsts centienus samazināt privātā un jauktā kapitāla lomu valsts ekonomikā.

Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidente, Finanšu, Ekonomikas un Satiksmes ministri šodien saņēmuši LTRK un LDDK parakstītu vēstuli, kurā tiek paustas bažas par valsts ilgtermiņa mēģinājumiem iejaukties privātās uzņēmējdarbības sektorā. Kā norāda vēstules iesniedzēji, šāda iejaukšanās ir tiešs ceļš uz neefektivitāti un sliktu korporatīvo pārvaldību ar tālejošām sekām.

“Pēdējos gados, kopš valdības deklarācijas un rīcības plāni iekļauj prioritātes par kapitāla tirgus attīstību, kā arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību došanos IPO virzienā, biržā ienākuši tikai pilnībā privātie uzņēmumi – Kalve, Eleving, Virši, DelfinGroup. Neviena valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība to nav paveikusi. Valsts kā akcionārs ar saviem lēmumiem aizvien nav spējusi sekmēt kapitāla piesaistes procesu un valdība savos lēmumos ir nostiprinājusi pretrunīgas normas ar publiskajā telpā paustajiem mērķiem,” norāda Aigars Rostovskis, LTRK prezidents.

Latvijas ekonomikas izaugsmes dzinējspēks meklējams inovācijās, kuru pamats ir zinātne, pētniecība un tur iegūto zināšanu komercializācija. Tā īstenošanai jau ir sperti pirmie soļi, taču ar tiem vien nepietiek, turklāt ir vajadzīga visu iesaistīto – uzņēmēju, zinātnieku, valdības – sekmīga sadarbība.

Tādi secinājumi skanēja diskusijā, kas notika 7. Starptautiskā ekonomikas foruma priekšvakarā. Šī pasākuma fokusā — jaunas tendences inovāciju pasaulē, zinātnes sasniegumi digitālās ekonomikas jomā, kā arī ekonomikas attīstība strauji mainīgas ģeopolitiskās situācijas kontekstā.

Trūkumi tiek lēnām novērsti

„Kopumā ar inovācijām Latvijā sokas labi, vienlaikus esam savdabīgā izaugsmes stadijā. Ir jautājums par to, kā uzskaitām inovācijas, jo realitātē to apjoms pārsniedz tos skaitļus, kuri summējot rodas pēc uzņēmēju nosauktajām inovācijām. Birokrātija, kura iet līdzi inovāciju uzskaitei, nodara kaitējumu statistikai, tāpēc pašlaik kopā ar Centrālo statistikas pārvaldi strādājam, lai uzņēmējiem skaidrotu un palīdzētu inovāciju uzskaitē, tādējādi iegūstot patiesu ainu par inovācijām, to apjomu valstī,” skaidro ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņš paredz, ka iecerētie darbi inovāciju uzskaitē būs paveikti jau šā gada laikā. „Inovācijām būtiskākais ir brīvība, lai tās varētu attīstīties, tām būtu pieejams kapitāls (finansējums), taču problēmas gan Latvijā, gan visā Eiropas Savienībā rada pārregulācija, kas liedz inovācijām to attīstību,” uzsvēra V. Valainis. Viņš norāda, ka varam veikt dažādus pētījumus, taču, tiklīdz tos vēlamies komercializēt un iegūt globālu tvērumu, tā šis inovācijas zaudē savu nozīmi attiecībā pret citām ekonomikām.