Enerģētika

Transformējas biomasas iegādes principi

Māris Ķirsons,14.12.2023

Jaunākais izdevums

Energoresursu, jo īpaši biomasas, iepirkumos pēdējo gadu laikā ir notikušas būtiskas pārmaiņas; ja agrāk sevi par ieguvējiem varēja uzskatīt tie, kuri vienā darījumā iegādājās nepieciešamo resursu visai apkures sezonai, tad tagad ilgāka termiņa piegādēs iegādājas tikai daļu, bet pārējo — pērk īstermiņa tirgū.

To intervijā žurnālam “Dienas Bizness” stāsta starptautiskās biokurināmās biržas “Baltpool” tirdzniecības vadītājs Vaidots Jonutis (Vaidotas Jonutis). Viņš norāda, ka pašlaik iepirkumiem tiek pievērsta ļoti būtiska nozīme, jo ikvienai stratēģijas kļūdai ir ļoti augsta cena, kas jāsamaksā siltumenerģijas patērētājiem.

Kādas pārmaiņas pēdējos gados piedzīvojuši biomasas, tās produktu – iepirkumi Baltijā?

Tie laiki, kad iepirkumu veicējs bija kāds cilvēks ar juridisko izglītību, kurš izsludināja vienu iepirkumu, kurā iepirka visai apkures sezonai nepieciešamo resursu, ir beigušies. Šodien ar iepirkumiem lielākoties nodarbojas savas jomas profesionāļi, kuriem ir labs analītiskais dienests, kurš seko ne tikai konkrētā energoresursu tirgus situācijai ne tikai kādā atsevišķā valsts teritorijā, bet visās valstīs - Baltijas, Skandināvijas un Eiropas līmenī. Vienlaikus šim dienestam ir ne tikai pagātnes darījumu dati un analīze par to, kas un kā notika tirgū, bet arī cik vien iespējams prognozēt par tuvāko perspektīvu. Faktiski nosacīti padomju laiki iepirkumos, kad konkrēto resursu iegādājās tikai no viena piegādātāja, ir beigušies. Savulaik, protams, nebija konkurences, nebija piedāvājumu un arī iepirkumu procedūra nebija vērsta uz konkurenci, bet gan tās fokuss bija vairāk vērsts uz iepirkuma formalizēšanu.

Šobrīd tirgū ir daudz lielākas izvēles iespējas un vienlaikus arī augstāka kļūdas riska cena, jo īpaši, situācijā, kad energoresursu tirgus cenas piedzīvo pamatīgas svārstības. Vispirms vairs nav tikai un vienīgi viens piegādātājs, viens tirgotājs. Ir sākuši strādāt brīvā tirgus principi, kur cenu nosaka nevis kā padomju un pēcpadomju laikos valsts valdība pašvaldībai, nevis pircējs vai pārdevējs, bet gan konkrētā tirgus situācija. Vēl viena būtiska izmaiņa šajā sistēmā ir vietējā birža, kura atspoguļo darījumus, to cenas un līdz ar to arī rāda objektīvu ainu.

Lai arī daudzviet siltumapgādē kā energoresursu izmanto biomasu — dedzināmo šķeldu, kura no kopējām elektrostacijas izmaksām veido ap 70%. Bieži vien var ieraudzīt ka dažādās vietās gala patērētājiem atšķiras siltumenerģijas tarifs— dažviet pat 20— 40%. Atbilde, šķiet, ir meklējama energoresursu iepirkumu sistēmā un konkrēto uzņēmumu vadītāju redzējumā, kaut arī pērn tai noteikti ir ģepolitiskās situācijas ietekme. Protams, tāda situācija, kad visās apdzīvotajās vietās būs identisks siltumapgādes tarifs jau arī nebūs.

Kuras tad ir tās dārgās kļūdas ar ļoti augstu riska cenu?

Laiki mainās, tirgus attīstās, speciālisti kļūst zinošāki, profesionālāki, vienlaikus enerģētikā spēlēja un spēlē būtisku lomu ģeopolitiskā situācija. Vienlaikus to pašu energoresursu, jo īpaši – biomasas – iepirkumos pēdējo gadu laikā ir būtiski mainījušās tendences. Proti, savulaik ļoti populāri un tika uzskatīts par ļoti atbilstošu un klientiem (patērētājiem) izdevīgu risinājumu, kad siltumapgādes kompānijas, jau piemēram, maijā izsludināja iepirkumu konkursu un tā ietvaros iegādājās visai apkures sezonai nepieciešamo biomasu — šķeldu, taču uz šo darījumu gatavojās arī šī resursu pārdevēji, rezultātā bija darījumi, kuros iegūtā cena bija adekvāta situācijai un arī tāda, kad tā bija tomēr bija augstāka.

Tikai divi radikāli pretēji piemēri, kuri rāda, cik ļoti daudz nozīmē analītika un spēja pareizi izprast situāciju. Piemēram, 2022. gada pavasarī iepirkumā iegādājoties dedzināmo šķeldu, tā bija par 50% lētāka, nekā, ja tieši tādu pašu apjomu iegādājās rudenī. Savukārt pavisam cita situācija, bija 2023. gada pavasarī, kad bija siltumapgādes uzņēmumi, kuri izsludināja biomasas iepirkumu un iegādājās šai apkures sezonai nepieciešamo energoresursu par aptuveni 32 eiro/MWh, savukārt tik pat lielu iepirkumu veicot rudenī cits siltumapgādes uzņēmums ieguva būtiski zemāku cenu — ap 22 eiro/MWh. Kāpēc tik būtiska cenas atšķirība faktiski rīkojoties tieši tāpat? Tieši tāpēc, ka situācija bija pavisam citādāka. Un vēl jārēķinās, ka iepriekšējās apkures sezonas ir bijuši precedenti, kad pavasarī tiek noslēgti attiecīgi iepirkuma līgumi uz visu apkures sezonu, bet energoresursam kļūstot būtiski dārgākam, piegādātājs lauž noslēgto līgumu un siltumapgādes uzņēmums paliek ar maziem energoresursu krājumiem un nelielu soda naudu par atkāpšanos līguma. Bet ar līgumsodu jau konkrētu apdzīvoto vietu neapkurinās, tāpēc bija vajadzīgs vai nu rezerves biokurināmais vai cits piegādātājs. Tā brīža labākais risinājums bija sarunas starp pircēju pārdevēju par piegādājamo energoresursu cenu indeksāciju. Šādi precedenti pēdējos gados, jo īpaši pērn, vairs nebija nekas pārsteidzošs.

Kāds tad ir pašlaik labākā energoresursu iepirkumu risinājumus?

Situācija jau nestāv uz vietas, un pašlaik par labāko risinājumu tiek uzskatīts, kad daļa no iepirkuma tiek veikta uz visu apkures sezonu, bet pārējā — iztrūkstošā — tiek iepirkta īstermiņa darījumos. Par to, kāda ir optimāli labākā proprocija starp ilgtermiņa un īstermiņa iepirkumu darījumiem, tas atkarīgs ne tikai no siltumapgādes kompānijas izmēra, tās vadības redzējuma, kā arī analītiskā dienesta prognozēm.

Biomasas izsoles Baltpool biržā liecina, ka visai apkures sezonai iepirktais apjoms varēja būt robežās no 60 līdz 80%, bet pārējie 20 - 40% tika atstāti īstermiņa tirgus iegādēm. Protams, pats būtiskākais šo iepirkumu koriģētājs bija, ir un būs klimatiskie apstākļi, kuru īsti vairs neviens ilgtermiņā prognozēt neuzņemas, jo — ja būs auksts, tad pieprasījums pēc energoresursiem pieaugs, ja tomēr nebūs tik lieli mīnusi, tad resursu pieprasījums būs zemāks. Un vēl jau, atšķirībā no tālākas pagātnes, kad tika skatītas cenu svārstības biomasas Eiropas tirgū, tad pašlaik biomasas birža Baltijā, savā ziņā atvieglo darbu gan potenciālajiem biomasas pircējiem, gan arī tās pārdevējiem. Protams, jārēķinās, ka Latvija, Igaunija, Somija, Zviedrija, ir koksnes resursiem bagātas valstis, kuras pašas sevi var apgādāt ar enerģētisko koksni un tāpēc tajās šī resursa cenas var būt atšķirīgas no tām valstīm, kuras pašas sevi ar šiem resursiem apgādāt nespēj un tāpēc nepieciešams imports. 2022. gads bija unikāls ar to, ka karš Ukrainā vienā brīdī izmainīja visu enerģētikas sektoru, sākotnēji izraisot šoku, kad kādā brīdī lielās siltumapgādes kompānijas sāka paaugstināt iepirkuma cenas, lai resursu plūsmas novirzītu uz sevi, taču pašlaik situācija ir jau normalizējusies.

Jāatceras, ka pirms vairākiem gadiem ārvalstu profesionālie biomasas iepircēji spēja iegādāties resursus nevis par tā brīža tirgus cenu, bet pat par vēl labāku cenu, nekā bija tirgū, diemžēl pašlaik tas vairs nav iespējams, jo šādi piegādātāji vienkārši var beigt savu eksistenci, kā rezultātā zaudētājs būs arī pats pircējs, jo paliks bez nepieciešamā resursa, būs jāmeklē citi piegādātāji, turklāt piegādātāju vidū konkurence jau būs kļuvusi būtiski zemāka. Tas tikai nozīmē, ka pašreizējos apstākļos paši biomasas iepircēji ir ieinteresēti, lai piegādātāju vidū būtu veselīga konkurence un tāpēc iepirkumiem jānotiek par tirgus cenām, nevis labākām par tirgū esošajām. Vairums šo energoresursu iepircēju apzinās, ka kļūdas riska cena — iegādāties maksimāli lētāk – jau tagad ir augsta, un lielāka īstermiņa ieguvuma vārdā nav vērts upurēt pārdevēju konkurenci nākotnē. Jāatgādina, ka biomasa (koksnes šķelda) ir stūrakmens, uz kura Baltijā balstās centralizētā siltumapgāde un tā bija, ir un būs nepieciešama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paaugstinātu darba efektivitāti, ir digitalizēti procesi no krautuves mežā līdz koksnes pārstrādei, perspektīvā šajā sistēmā tiks ietverts posms no harvestera līdz kokmateriālu noliktavai pie ceļa.

„Kopš 2023. gada nogales darbojas elektroniskās koksnes transporta pavadzīmes, kuras gada laikā kļūs par pilnvērtīgu risinājumu, bet 2024. gadā plānojam uzsākt arī kokmateriālu plūsmas digitalizāciju atbalstošu datu apmaiņas pakalpojumu mežizstrādes procesā,” vērtē koksnes uzmērīšanas SIA VMF LATVIA padomes loceklis Mārtiņš Gaigals. Savukārt SIA Koksnes plūsmas datu centrs valdes loceklis Ivars Kalmuks uzsver, ka pašlaik digitalizācija aptver darba uzdevumu kokvedējam — ko un cik daudz no kurienes uz kurieni transportēt, kokvedēja vadītāja atskaiti, cik daudz no kurienes ir paņemts, un apaļkoksnes saņēmēja fiksāciju par kravas saņemšanu. „Sistēmas elektroniskā pavadzīme kalpo gan kā pārvadājuma dokuments, kurš dod tiesības to transportēt, gan kā kravas pavaddokuments, gan kā preces īpašnieka maiņas dokuments, kuru akceptē gan Valsts ieņēmumu dienests, gan arī Valsts policija,” norāda M. Gaigals. „Savukārt norēķina dokuments par to, cik tad īsti kādas kvalitātes apaļkoksnes ir atvests, tiek sagatavots uzmērīšanas procesā, ko veic neatkarīgs uzmērītājs — SIA VMF LATVIA,” skaidro I. Kalmuks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja savu tarifu nemainīs "Latvenergo", tad Rīgas centralizētās siltumapgādes uzņēmuma AS "Rīgas siltums" (RS) mērķis ir noturēt savu tarifu esošajā līmenī vismaz līdz gada beigām, intervijā sacīja RS valdes priekšsēdētājs Ilvars Pētersons.

Viņš atzina, ka pagājušajā apkures sezonā RS pirmo reizi nācās iepirkt gāzi par teju 100 miljoniem eiro, to uzreiz apmaksājot.

"Lai nekad šādā situācijā vairs neatgrieztos, mēs jau pašlaik nākamajai apkures sezonai esam iegādājušies dabasgāzi, kas ir trīs reizes lētāka nekā iepriekšējās sezonas laikā. Turklāt ar pēcapmaksu, kas nozīmē, ka maksājam tikai tad, kad tā ir patērēta," stāstīja Pētersons.

Tāpat uzņēmums izlēmis atteikties no fiksētiem līgumiem par šķeldas iegādi savām katlumājām un pašlaik to iegādājas Lietuvā "BaltPool" un Latvijā "BioEx" biržā. Tas ir ļāvis diversificēt šķeldas piegādes, un, pat ja ar kādu piegādātāju kaut kas notiek, ir viegli izvēlēties citus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd situācija enerģētikas tirgū ir daudz stabilāka nekā pērn, tāpēc, visticamāk, straujš cenu pieaugums vai resursu trūkums ziemā nav gaidāms.

Šādu prognozi par gaidāmo apkures sezonu DB organizētajā konferencē Siltumapgāde un energotehnoloģijas 2023 izteica gan vairāki nozares eksperti, gan politikas veidotāji, vienojoties, ka šī gada ziema noteikti nebūs tik izaicinoša kā pērn. Nozares pārstāvji norādīja, ka šobrīd lielākā daļa siltumapgādes uzņēmumu jau ir sagādājuši nepieciešamo kurināmo, bet Inčukalna pazemes gāzes krātuvē ir noglabāts pietiekams gāzes apjoms, kas nepārprotami norāda, ka ziemai esam gatavi. Līdzīgas prognozes izsaka arī ārzemju eksperti - apkures sezona Eiropā solās būt salīdzinoši mierīga.

Paveikts daudz

Pēdējie divi gadi enerģētikas nozarē ir bijuši ļoti izaicinoši, un, manuprāt, vissarežģītāk šajā gadījumā bija kontrolēt tieši emocijas, domā Tomas Jorudas, UAB Baltpool komercdirektors. “Es vienmēr esmu uzskatījis - ja mēs tiekam galā ar emocijām, mēs spējam atrast arī risinājumu. Eiropas Savienības (ES) līmenī pēdējā gada laikā ir izdarīts ļoti daudz, lai maksimāli samazinātu ģeopolitiskās krīzes ietekmi uz energoresursu cenām un enerģētikas nozari kopumā, taču tajā pašā laikā daudz darījuši arī enerģētikas uzņēmumi. Es lepojos, ka ļoti daudzas kompānijas negaidīja ES lēmumu un pašas atteicās no Krievijas gāzes, kas noteikti nebija vienkārši. Baltijas līmenī īpaši vēlos izcelt siltumapgādes uzņēmumu Rīgas siltums, kas bija pietiekami drosmīgi un diversificēja savus piegādes līgumus. Tajā laikā, kad emocijas bija ļoti augstā līmenī un tirgū valdīja liela neskaidrība, tas tiešām bija ļoti drosmīgi. Tagad mēs redzam, ka tas ir atmaksājies gan Rīgas siltumam, gan arī citiem uzņēmumiem, kas izlēma rīkoties līdzīgi,” teic T.Jorudas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pašlaik elektroenerģiju Latvijā siltuma ražošanā kā energoresursu centralizētās siltumapgādes kompānijas neizmanto, tad 2030. gadā elektroenerģijas īpatsvars siltumapgādē varētu sasniegt 2 TWh.

Šādu atzinumu forumā AC/DC Tech 2024 pauda AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons, balstoties uz Rīgas Tehniskās universitātes un Trinomics 2023. gadā veiktā pētījuma prognozēm. Viņš uzsvēra, ka, pieaugot zaļās elektroenerģijas ražošanas apjomiem, jau tuvākajā laikā tiks sasniegts teorētiskais līmenis, kad pavasara-vasaras sezonā atbilstošos laikapstākļos visas Latvijas patēriņu varēs nosegt tikai ar saules paneļos saražoto elektroenerģiju un pat vēl paliks pāri. Tas nozīmē, ka jāsabalansē elektrības ražošana un patēriņš. Vienlaikus jau uzstādītās un vēl plānotās saules elektrostacijas ģenerēs iespaidīgu elektroenerģijas apmēru, taču tikai dienā un tikai atbilstošos laikapstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru