Labāk septiņreiz nomērīt un tad griezt, pretējā gadījumā virspusējas rīcības sekas var nozīmēt būtisku nacionālās tautsaimniecības jomu beigu sākumu un tās būs jāveido burtiski no nulles vai piesaistot ārvalstu kapitālu, savukārt valsts vēl papildus tam cietīs simtiem miljonu eiro zaudējumus.

Publiskajā telpā pēdējo divu gadu laikā ir parādījusies informācija par to, ka Konkurences padome (KP) izmeklē un soda par aizliegtās vienošanās pastāvēšanu vairāku tautsaimniecībai nozīmīgu nozaru lielākos tirgus spēlētājus. Lēmumi jau pieņemti attiecībā uz būvniecības un sabiedrisko pārvadājumu, kā arī mazākā apmērā – uz inženierkomunikāciju un meliorācijas nozarēm. Cik noprotams, tad KP šobrīd pārbauda vēl vairākas nozares, piemēram, ceļu būvi, kur pārbaude aptver vismaz astoņu no desmit pēc apgrozījuma lielākos ceļu un tiltu būvniekus Latvijā.

Šī stāsta morāle nav aizstāvēt uzņēmumus, kuri, iespējams, ir pieļāvuši konkurences tiesību pārkāpumus, bet gan uz brīdi aizdomāties kā mēs saimniekojam savā zemē un vai mēs patiešām vienmēr rīkojamies kā krietni un rūpīgi saimnieki, lai atbildīgi risinātu problēmas, pirms tās ir kļuvušas par makroekonomisku katastrofu. Godīga konkurence un ticība Latvijas uzņēmējdarbības vides attīstībai nav tikai mūsu brīva izvēle, bet arī pienākums, t.sk. pieņemt izsvērtus un rūpīgi pārbaudītus lēmumus.

Uzņēmumiem, kuri tiek turēti aizdomās par konkurences tiesību pārkāpumiem, nereti nav jēgas turpināt uzņēmējdarbību

Šī problēma neattiecas tikai uz būvniecību vai sabiedriskajiem pārvadājumiem, bet arī uz citām nozarēm: soda bardzība šajos jautājumos ir ļoti liela. Respektīvi, uzņēmumiem Latvijā pēc KP lēmuma faktiski vairs nav iespējams turpināt uzņēmējdarbību, jo, lai gan soda naudas segšanai nepieciešami nereti pieci un vairāk gadi, lielāko apdraudējumu rada no jauna radīti administratīvi šķēršļi, kas izriet no grozījumiem Publisko iepirkumu likumā. Nozarēs, kurās uzņēmumu saimnieciskās darbības ieņēmumus primāri, līdz pat 95% veido publiskajos iepirkumos gūtu pasūtījumu izpilde, kritisks kļūst liegums piedalīties šādos publiskajos iepirkumos uzreiz pēc lēmuma par konkurences tiesību pārkāpumu, pirms tas izturējis visus administratīvā procesā paredzētos administratīvā akta pārbaudes posmus.

Tātad loģiski, ka pēc šādu grozījumu stāšanās spēkā ar 2023. gada 01. janvāri, negatīva KP lēmuma gadījumā dažādās skartajās nozarēs gaidāmas maksātnespējas un bankrota procedūras. Ņemot vērā vairāku sodīto nozaru investīciju ietilpību, jaunu uzņēmumu veidošanās var būt ļoti lēna, kas kopumā novedīs pie konkurences samazināšanās.

Negatīvās sekas grūti novērtēt par zemu

Ja sīkāk pētām, piemēram, ceļu būvi, var secināt, ka tā ir Latvijas tautsaimniecībai nozīmīga nozare, kuras gada apgrozījums piemēram 2021. gadā pārsniedza 500 miljonus eiro. Ceļu būvē ir nodarbināti vismaz 8,5 tūkstoši cilvēku, bet ar nozari saistītās tautsaimniecības nozarēs, tostarp zemes dzīļu apsaimniekošanā, būvmateriālu ražošanā, transporta pakalpojumu sniegšanā, administratīvā atbalsta nodrošināšanā – vēl vismaz 11 tūkstoši strādājošo.

Negatīva KP lēmuma gadījumā iesaistītie uzņēmumi tiks sodīti ne vien ar naudas sodu, kas pēc vienkāršam aplēsēm var pārsniegt 20 miljonus eiro un zaudējumu piedziņas prasību līdz 150 miljonu eiro apmērā, bet arī aizliegumu piedalīties publiskajos iepirkumos uz trīs gadiem.

Ņemot vērā ceļu būvniecības specifiku, kur būtisku tirgus daļas veido publiskais iepirkums, tas nozīmē ļoti negatīvu iesaistīto uzņēmumu turpmākās pastāvēšanas perspektīvu.

Šādā situācijā uz ilgu laiku samazināsies konkurence, kas nozīmēs lielākas cenas pasūtītājiem. Projektus īstenos, bet tie maksās dārgāk. Šī ir cena, ko mēs visi maksāsim jau uzreiz pēc KP lēmuma, ievērojot jaunos Publisko iepirkumu likuma grozījumus. Vai tas ir labi vai slikti – politikas jautājums. Ilgtermiņā varam cerēt uz labākiem laikiem, taču reti kad tirgus korekcijas ir uz leju, saglabājoties pieprasījumam.

Tāpat ir jārēķinās, ka, kamēr notiktu jaunu uzņēmumu veidošanās vai ārzemju kapitāla kompāniju ienākšana tirgū, ciestu visu nozīmīgo ceļu, tiltu un citu svarīgu infrastruktūras objektu īstenošana. Šeit der atgādināt, ka nesenā pagātnē ceļu būves tirgu Latvijā pameta tā ilgstoši dalībnieki – divas starptautiskas kompānijas, jo šāda kalibra uzņēmumiem Latvijas mazais tirgus nav saistošs.

Rezumējot, mums valstī ir bijuši vairāki gadījumi, ka kādas valsts pārvaldes iestādes savā pārmērīgajā tieksmē pēc sodīšanas, pieņem lēmumus, kurus vēlāk likumā noteiktajā kārtībā tiesa atceļ. Ir labi, ja šādiem atceltajiem lēmumiem nav tālejošu un/vai valsts tautsaimniecībai nozīmīgu nelabvēlīgu seku, tomēr konkrētajā gadījumā jebkurai paviršai un nepamatotai rīcībai ir graujošas sekas Latvijas tautsaimniecībai un valsts nodokļu maksātājiem. Lai gan, KP iespējamā karteļa lēmuma gadījumā, valstij ir tiesības piedzīt aprēķināto soda naudu un visus zaudējumus no ‘’vainīgajiem’’ uzņēmējiem, tomēr nebūsim naivi, jo KP lēmuma konsekvences, kuras mērāmas vairākos simtos miljonu eiro, nekad nebūs iespējams novērst uz ‘’vainīgo’’ uzņēmēju rēķina. Iedomāto soda naudu un zaudējumu iekasēšana, visticamāk, izčākstēs šāda kapitāla neesamībā. Varētu cerēt, ka jaundzimušo firmu biznesa prakse būs tīrāka, taču ir skaidrs, ka šādas nākotnes radīšanai visi nodokļu maksātāji negribēs samesties ES finansējuma atmaksai.

Tāpēc, šis gadījums, ņemot tā ietekmi uz visas valsts tautsaimniecību, ir tāds kuru ir nepieciešams patiešām septiņreiz nomērīt un tad griezt jeb aizdomām ir jābūt vispusīgi pārbaudītām un pierādījumiem par uzņēmumu pārkāpumiem aizliegtas vienošanās noslēgšanā ir jābūt pārliecinošiem, jo ar pavirša lēmuma sekām mūsu valstij un tās nodokļu maksātājiem būs jāsadzīvo ilgstoši. Komersantiem, savukārt, ir nepieciešams ievērot godīgas konkurences principus un nenonākt pretrunā ar likumu. Domājot pozitīvi, ceram uz šo elementāro uzvedības modeļu maiņu, kas ļautu ceļu būves nozarei ne tikai sakārtot pašmāju saimniecību, bet arī attīstīt eksportu.