Katlakalna evaņģēliski luteriskās baznīcas restaurācijas ietvaros zvanu tornī uzstādīti divi jauni baznīcas zvani, kas turpmāk ar zvanu skaņām aicinās ne tikai uz dievkalpojumiem, bet arī vēstīs par pulksteņa laiku, informē Ķekavas novada pašvaldībā.

Kopumā abu baznīcas zvanu izliešana un uzstādīšana izmaksāja gandrīz 10 000 eiro. Viena lielā zvana izmaksas, proti, 3675 apmērā segs Ķekavas novada pašvaldība, tādējādi atbalstot unikālā kultūrvēsturiskā pieminekļa - Katlakalna baznīcas restaurāciju.

Pēc draudzes priekšnieka Pētera Eriņa stāstītā, Katlakalna baznīcas ēkas restaurācijas ietvaros eksperti apsekoja baznīcas zvanu un secināja, ka «laika zobs» ir darījis savus, radot plaisas, un tādēļ vislabāk būtu izliet jaunu zvanu un vēl labāk būtu liet divus zvanus.

Jaunos baznīcas zvanus ciešā sadarbībā ar draudzi un restauratoriem veidoja zvanu meistars Tomass Maeveli no Igaunijas, kurš ir pazīstams ne tikai Igaunijā, bet arī Baltijā un Vācijā. Savukārt pašus zvanus lēja Vācijā, Gešeres pilsētā zvanu liešanas rūpnīcā Petit & Gebr. Edelbrock, kas ar to nodarbojas jau kopš 1690. gada.

Torņakalnā, Ojāra Vācieša ielā 6a, atrodas latviešu rakstnieka un tulkotāja Jāņa Akuratera muzejs, kas nupat atjaunots, informē VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ).

Muzeja ēka ir celta 1933.gadā kā rakstnieka ģimenes nams. Līdz šī gada sākumam, kad VNĪ uzsāka ēkas pārbūves un restaurācijas darbus, nama tehniskais stāvoklis bija vērtējams kā neapmierinošs. Lai informētu sabiedrību par realizēto projektu, šodien, 12.oktobrī VNĪ un Memoriālo muzeju apvienība (MMA) medijus iepazīstināja ar paveikto ēkas restaurācijā.

Jāņa Akuratera muzeja ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta, kas celta pēc arhitekta Vernera Vitanda projekta funkcionālisma stilā. Muzejs ir viens no Pārdaugavas kultūras centriem, kur mūsdienās, tāpat kā Jāņa Akuratera dzīves laikā, pulcējas literāti, mākslinieki, mūziķi un aktieri, kā arī skolēni.

Cēsīs strādājošais automātisko ātrumkārbu restaurācijas uzņēmums Recro nolēmis paplašināt savu darbību ārpus Latvijas robežām.

Vēloties palielināt darbības apjomus, uzņēmums plāno atvērt filiāles eksporta valstīs. Sadarbības partneri tam šobrīd ir Somijā, Lietuvā, Igaunijā, Francijā un Vācijā.

Uzņēmums grib iegūt lielāku klientu uzticību, un to vislabāk var izdarīt, atverot vietējo pārstāvniecību. «Mēs plānojam atvērt filiāli Francijā, kur gan netiks veikta ātrumkārbu restaurācija, taču kvalitatīvā līmenī tās tiks uzstādītas. Ļoti svarīgi ir «izlauzties» eksportā, jo ar Latvijas tirgu mums nepietiek. Francijā tirgus ir ar ļoti lielu potenciālu, arī konkurentu tur īsti nav. Raugoties no loģistikas viedokļa, šis tirgus mums ir viegli sasniedzams. Arī kopumā mūsu nozarē ir labs potenciāls, jo automātisko ātrumkārbu īpatsvars pieaug un jauno ātrumkārbu kalpošanas mūžs kļūst arvien īsāks. Savukārt nākotnes izaicinājums ir elektromašīnas, kurām klasiskās automātiskās ātrumkārbas vairs nebūs nepieciešamas,» stāsta SIA Recro attīstības daļas vadītājs Normunds Aspers.

Rīgas pils 2018.gadā netiks atvērta, šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē teica kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Viņa norādīja, ka par to liecina fakts, ka Rīgas pils kastelas daļas restaurācijas un pārbūves, kuru bija plānots sākt 2016.gadā, bet pabeigt 2018.gadā, iepirkuma procedūra nav noslēgusies.

Melbārde atzīmēja, ka, redzot, kā uz priekšu virzās būvdarbi daudzos citos objektos, Kultūras ministrija nemaz necerēja, ka Rīgas pils būs pabeigta 2018.gadā.

Viņa norādīja, ka kavētie iepirkumi, būvnieku savstarpējie strīdi un apzinātā vilcināšanās rezultējas ar to, ka KM netiek uz priekšu ar dažādiem kultūras objektiem.

Pēc Melbārdes paustā, patlaban ministrija meklē vietu, kur realizēt visu Latvijas muzeju lielo kopizstādi, kuru bija plānots organizēt Rīgas pilī.

Virsnieku saieta nams Karostā, Liepājā kalpojis kā multifunkcionāls centrs. Sākot no krāšņām ballēm, kara flotes bāzes, slimnīcas, degradācijas līdz pat lēnai atdzimšanai. Lai nodrošinātu drošu un pastāvīgu ēkas izmantošanu, ēkas restaurācijai būtu nepieciešams piesaistīt aptuveni 12 miljonu eiro, taču pašlaik Aizsardzības ministrijas budžetā šādi līdzekļi nav paredzēti.

Kopš 1994. gada ēka atrodas Aizsardzības ministrijas īpašumā un šobrīd uzsākti darbi pie ēkas logu un durvju restaurācijas un nomaiņas, kā arī tiek veikta bēniņu pārsegumu siltināšana, kuru veic AS «Būvuzņēmums Restaurators». Kā arī šovasar plānots uzsākt ēkas Dienvidu terases un fasādes restaurāciju.

Aizsardzības ministrija ir izteikusi piedāvājumu Liepājas pilsētas pašvaldībai uzņemties nama tālāku atjaunošanu un izmantošanu. Ņemot vērā pašvaldības intereses trūkumu pārņemt ēkas apsaimniekošanu, sarunas patlaban neturpinās, un Aizsardzības ministrija, tāpat kā līdz šim, turpinās rūpēties par objekta tehnisko stāvokli un pakāpeniski atvēlēt līdzekļus objekta atjaunošanai, portālu db.lv informē Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta pārstāve Vita Briže.

Ķemeros sākti pirmie atjaunošanas darbi Ķemeru ūdenstorņa pārbūvei un tam piegulošo ielu infrastruktūras pilnveidei, informē Jūrmalas dome.

Tāpat uzsākta skvēra labiekārtošana, kurā atrodas vēsturiskā skulptūra – cilnis «Tautu deja», kas tiks veidots kā publiski pieejama ūdens dzeršanas vieta. Restaurējot Ķemeru ūdenstorni, tajā ierīkos tūrisma informācijas punktu un skatu torni.

42 metrus augstā ūdenstorņa ēkas pirmajā stāvā būs tūrisma informācijas punkts, otrajā stāvā – izstāžu zāle, kurā veidos ekspozīciju par Ķemeru kūrorta vēsturi. Savukārt ēkas trešajā stāvā un uz ēkas jumta tiks izbūvētas skatu platformas ar norādēm par apkārtnē esošajiem apskates objektiem. Ūdenstornim tiks saglabāta arī tā pamatfunkcija – ūdenssaimniecība pakalpojumu nodrošināšana. Ķemeru ūdenstornis ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, celts pirms 90 gadiem, 1929.gadā. Tas atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa «Ķemeru kūrorts» teritorijā.

Ceturtdien, 31. martā, svinīgi atklāts restaurētais Kuldīgas Vecais rātsnams, kas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un nozīmīga Kuldīgas vecpilsētas kultūras mantojuma daļa. Kopumā ēkas restaurācija izmaksāja vairāk nekā pusmiljonu eiro.

Kuldīgas Veco rātsnamu bija nepieciešams restaurēt, jo ēka bija sliktā tehniskā stāvoklī. Vecais rātsnams ir nozīmīgs gan kā pilsētbūvniecības paraugs, gan kā tradicionālo kultūras vērtību radīšanas vieta, jo tajā darbojas Kuldīgas Aktīvās atpūtas centrs, Tautas lietišķās mākslas studijas Varavīksne un Ķocis, kā arī radošā fotostudija. Pēc pašvaldības pasūtījuma ēkas tehnisko projektu izstrādāja SIA Wonderfull, bet ēkas restaurāciju atbilstoši iepirkumam gada laikā veica SIA Ostas celtnieks.

Lai apmeklētājiem būtu iespējams iepazīt tradicionālu 19. gadsimta sākuma koka ēku būvniecības tradīciju, atjaunots vēsturiskais telpu plānojums un anfilāde abos ēkas stāvos, kā arī viens no diviem vēsturiskajiem manteļskursteņiem, atsegtas laikmetam raksturīgās būvkonstrukcijas, būvdetaļas un sienu gleznojumi. Atjaunota arī maģistrāta zāle, kur kādreiz izlēma pilsētas svarīgākos jautājumus, atsegti koka siju griesti, saglabātas vēsturiskās un pēc 1973. gada projekta izgatavotās detaļas, kas bija labā tehniskā stāvoklī. Balstoties uz arhitektoniski māksliniecisko izpēti, vēsturiskajā atrašanās vietā atgriezušās kāpnes. Tā kā bija nepieciešams paplašināt amatnieku darbnīcas un nodrošināt tajās pietiekošu gaismu, 2. stāva pažobelēs atsegtas un jumtā uz Alekšupītes pusi izveidotas Kuldīgai raksturīgās, jau esošajām analogas logu izbūves. Veikta arī vecā rātsnama fasādes restaurācija. Darbos izmantotas tradicionālās metodes un materiāli.

Piektdien, 30.septembrī ekspluatācijā nodots atjaunotais un restaurētais Jāņa Akuratera muzejs, Ojāra Vācieša ielā 6A, Rīgā, informē VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ).

VNĪ īstenotā projekta ietvaros Jāņa Akuratera muzeja ēkai, kas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, tika veikta jumta seguma nomaiņa ar jauniem betona dakstiņiem, pietuvinot jumta seguma izskatu vēsturiskā jumta izskatam, izveidots apmeklētājiem pielāgots muzeja ieejas mezgls, veikta interjera detaļu atjaunošana pēc oriģinālajiem paraugiem, tajā skaitā, muzejā iebūvēto būvgaldniecības izstrādājumu restaurācija. Muzeja atjaunošanas un restaurācijas darbu laikā, ēkā ogļu apkures sistēma nomainīta uz gāzes apkures sistēmu, restaurēts un atjaunots kamīns un krāsnis, labiekārtota muzeja teritorija un veikta verandas un terases restaurācija.

Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps atklāšanas vakars 6. oktobrī būs veltīts režisoram Jānim Streičam, viņš šogad saņems Lielā Kristapa balvu par mūža ieguldījumu. Lielais Kristaps tiks atklāts ar režisora filmu Svešās kaislības (1983), festivāla programmā iekļauta arī režisora filma Mans draugs - nenopietns cilvēks (1975). Abas filmas pēc Nacionālā Kino centra iniciatīvas ar Kultūras ministrijas atbalstu ir restaurētas un tiks izrādītas jaunā kvalitātē.

Jāņa Streiča filmu - Mans draugs - nenopietns cilvēks un Svešās kaislības - restaurācija notiek jau kopš pagājušā gada, to restaurāciju darbs veikts studijā Lokomotīve. Filmas tiek ķīmiski apstrādātas (nomazgātas) un no jauna ieskenētas no 35mm filmas digitālā formatā.

Filmu restaurācijas darbu vadītājs Roberts Vinovskis stāsta: «Mūsdienu tehnoloģijas nereti ļauj filmas attēlu, piemēram, padarīt vēl košāku un krāsaināku, kā tā ir bijusi, taču restaurācijas uzdevums ir iespējami precīzi atjaunot filmas sākotnējo izskatu, nevis to «uzlabot».»

Abu filmu restaurācijā ir piedalījies arī režisors J. Streičs un filmas Mans draugs - nenopietns cilvēks restaurācijā arī tās operators Miks Zvirbulis.

Līdz ar jaunā gada sākumu VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) uzsāks Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles "Arsenāls" Vecrīgā, Torņa ielā 1, fasādes un logu atjaunošanu, kā arī jumta dzegas remontdarbus, informē VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis-Pigits.

"Pirmās kārtas būvdarbu laikā tiks atjaunots un saglabāts Rīgas pilsētas un visas Latvijas kultūrvidei svarīgs valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, klasicisma arhitektūras paraugs. Darbu plānos paredzēta ēkas fasādes atjaunošana, jumta dzegas remonts, pamatu hidroizolācijas veikšana, logu restaurācija un pagraba lūku restaurācija.

Atjaunošanas darbus plānots uzsākt līdz ar jaunā gada sākumu, lai līdz 2021. gada pavasarim sabiedrību varētu priecēt atjaunotās ēkas fasāde. Vienlaikus norit projektēšanas darbi būvdarbu 2. kārtai, kas ļaus veidot izstāžu zāli par mūsdienīgu vietu mākslas darbu eksponēšanai," norāda J.I. Pigits.

"Arsenāla" ēkas pirmās kārtas būvdarbu veikšanai iepirkuma procedūras rezultātā noslēgts līgums ar pilnsabiedrību "RERE MEISTARI 1". Līguma summa - 1,62 miljoni eiro (bez PVN). Apliecinājuma kartes dokumentācijas izstrādi, kā arī autoruzraudzību veic PS "AD SPATIUM".

Turpinot dzejnieka Raiņa muzeja atjaunošanu Jasmuižā, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) aicina būvuzņēmējus pieteikties iepirkumam muižas pārvaldnieka ēkas fasādes renovācijai.

Kultūrvēsturiskā mantojuma renovācijas darbus VNĪ jau veikusi ilgtermiņā, šogad secīgi tiks sakārtota ēkas fasāde, ieejas mezgli un apgaismojums, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“Projekta rezultātā atjaunosim Latvijai nozīmīgu kultūrvēsturisko mantojumu, uzlabosim ēkas ilgmūžību un atjaunosim muižas pārvaldnieka ēkas fasādes izskatu un jau šogad rudenī muzejs un tā apmeklētāji varēs novērtēt pozitīvās pārmaiņas,” atklāj R. Griškevičs.

Projektēšanas un būvniecības veicējs ēkai Raiņa muzejā ”Jasmuiža” Aizkalnē, Aizkalnes pagastā, Preiļu novadā, tiks izvēlēts iepirkuma procedūras rezultātā. Pretendenti ir aicināti pieteikties Raiņa muzeja “Jasmuiža” būves fasādes un ieejas mezglu atjaunošanai līdz 8. februārim.

Konkursā "Latvijas Būvniecības gada balva 2020" saņemti gandrīz 140 pieteikumi, informēja biedrības "Building Design and Construction Council" valdes locekle Agrita Lūse.

Balvas tiek piešķirtas kopumā 10 nominācijās. Db.lv piedāvā balvas pretendentus aplūkot galerijās atsevišķās nominācijās. Šoreiz ieskatam nominācijā "Pārbūve" pieteiktie objekti.

Pēc nepilna pusotra gada kopš būvniecības darbu uzsākšanas, topošajam interjera muzejam – Hoijeres kundzes viesnīcas ēkai Liepājā - nosvinēti spāru svētki, informē pilsētas dome.

Kā norādīja būvnieks SIA "RERE MEISTARI", šobrīd procentuāli ir pabeigti 41% no paredzētajiem būvdarbiem, tostarp 22% no vispārējiem celtniecības un restaurācijas darbiem, kas ietver telpu pārbūves, pagraba izbūves, logu, durvju, sienu, griestu atjaunošanas darbus; 44% no ārējo inženiertīklu izbūves darbiem; 49% no pagalma labiekārtošanas darbiem; kā arī 89% no identificētajiem papildu darbiem, kas saistīti ar pamatu nostiprināšanu.

Šobrīd ir pabeigta lielākā daļa no ēkā paredzētajiem demontāžas darbiem, pamatu nostiprināšanas, ēkas pirmā un otrā stāva pārsegumu siju izbūves, protezēšanas, pastiprināšanas un nomaiņas.

Iekštelpās jau redzami iezīmējies manteļskurstenis un maizes krāsns. Paralēli tiek veikti jumta atjaunošanas darbi, kā arī uzsākti grīdu pamatnes izbūves darbi.

Konkursā "Latvijas Būvniecības gada balva 2020" saņemti gandrīz 140 pieteikumi, informēja biedrības "Building Design and Construction Council" valdes locekle Agrita Lūse.

Balvas tiek piešķirtas kopumā 10 nominācijās. Db.lv piedāvā balvas pretendentus aplūkot galerijās atsevišķās nominācijās. Šoreiz ieskatam nominācijā "Inženierbūve - jaunbūve" pieteiktie objekti.

Konkursā "Latvijas Būvniecības gada balva 2020" saņemti gandrīz 140 pieteikumi, informēja biedrības "Building Design and Construction Council" valdes locekle Agrita Lūse.

Balvas tiek piešķirtas kopumā 10 nominācijās. Db.lv piedāvā balvas pretendentus aplūkot galerijās atsevišķās nominācijās. Šoreiz ieskatam nominācijā "Jauna dzīvojamā ēka" pieteiktie objekti.

Nominācijas "Restaurācija" pretendentus skaties šeit.

Konkursa laureātus paziņos 2021.gada marta sākumā.

Konkurss "Latvijas Būvniecības gada balva" norisinās septīto gadu, un tā misija ir popularizēt drošas, inovatīvas, augstvērtīgas un estētiski kvalitatīvas ēkas un būves, kas tapušas Latvijas teritorijā vai ārpus tās, ja par projekta realizāciju atbildīgi ir Latvijas pilsoņi - būvnieki, projektētāji, konstrukciju ražotāji un citi.

Konkursā "Latvijas Būvniecības gada balva 2020" saņemti gandrīz 140 pieteikumi, informēja biedrības "Building Design and Construction Council" valdes locekle Agrita Lūse.

Balvas tiek piešķirtas kopumā 10 nominācijās. Db.lv piedāvā balvas pretendentus aplūkot galerijās atsevišķās nominācijās. Šoreiz ieskatam nominācijā "Teritorijas labiekārtojums" pieteiktie objekti.

Konkursā "Latvijas Būvniecības gada balva 2020" saņemti gandrīz 140 pieteikumi, informēja biedrības "Building Design and Construction Council" valdes locekle Agrita Lūse.

Balvas tiek piešķirtas kopumā 10 nominācijās. Db.lv piedāvā balvas pretendentus aplūkot galerijās atsevišķās nominācijās. Šoreiz ieskatam nominācijā "Koka būve" pieteiktie objekti.

Konkursa laureātus paziņos 2021.gada marta sākumā.

Konkursā "Latvijas Būvniecības gada balva 2020" saņemti gandrīz 140 pieteikumi, informēja biedrības "Building Design and Construction Council" valdes locekle Agrita Lūse.

Balvas tiek piešķirtas kopumā 10 nominācijās. Db.lv piedāvā balvas pretendentus aplūkot galerijās atsevišķās nominācijās. Šoreiz ieskatam nominācijā "Inženierbūve pārbūve" pieteiktie objekti.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats Rīgas Doma tornī.

Biedrības Zaļās mājas pārstāvis Kristaps Ceplis norāda, ka objekts, bez kura Latvijas galvaspilsēta nav iedomājama, ārēji jau ilgus gadus nav mainījies un arī pēc pēdējiem restaurācijas darbiem tā vizuālais tēls acīm redzamas izmaiņas nav ieguvis. Viņaprāt, vēsturiskai ēkai tas, protams, ir svarīgi, tomēr, vienlaikus, sabiedrības acīm paliek nemanāms arī paveiktā darba apjoms, kas ir pelnījis vislielāko atzinību.

Fotogrāfijas skatiet raksta galerijā!

No Latvijas būvniecības attīstības viedokļa Rīgas Doma torņa rekonstrukcijas viens no atslēgas elementiem ir darbs ar koka konstrukcijām – būtībā šis tornis ir koka augstceltne pašā Rīgas sirdī. «Ņemot vērā Latvijas būvniecības tradīcijas, kas 20.gadsimtā ir pārliecinoši aizgājušas no koka konstrukciju plašas izmantošanas uz betona un tērauda dominanci, Rīgas Doma torņa restaurācija ir gan izaicinājums, gan ieguvums vienlaikus, jo gan arhitektiem, gan konstruktoriem un būvniekiem ir bijusi iespēja praksē strādāt ar sarežģītām koka konstrukcijām, radot iespēju šo pieredzi izmantot arī nākotnes jaunajos objektos,» norāda K.Ceplis.

Būvfirma SIA Re&Re pērn strādāja ar 9,81 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 21,3% mazāks nekā 2016.gadā un cieta 468 976 eiro zaudējumus pretstatā 2016.gadā gūtajai peļņai, liecina Firmas.lv informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka apgrozījuma samazinājums saistīts ar jaunu būvniecības līgumu nepietiekamību. Lielākie Re&Re pagājušā gada objekti bija Siguldas pils kompleksa ēku pārbūve, Nacionālo bruņoto spēku ēku, inženierkomunikāciju un teritorijas labiekārtojuma rekonstrukcija, renovācija un palīgēku jaunbūve, ēkas atjaunošana Rīgas Franču liceja izvietošanai un būvdarbi Liepājas universitātē.

Tāpat pērn ir pabeigti tādi objekti kā Stradiņa universitātes slimnīcas jaunā korpusa izbūve un Rīgas Doma vitrāžas rekonstrukcija Ar domu par barikādēm.

Šogad īstenojamo projektu portfelī ir tādi celtniecības un rekonstrukcijas projekti kā Rīgas Franču liceja atjaunošana, Jelgavas Valsts ģimnāzijas pārbūve, Siguldas Jaunās pils pārbūve un restaurācija, Lietuvas Universitātes fakultātes jaunbūve Kauņā.

Siguldas Jaunajā pilī pēc vērienīgās rekonstrukcijas notiek labiekārtošanas darbi, lai, uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, tā atkal vērtu durvis apmeklētājiem, informē Siguldas novada pašvaldība.

Siguldas Jaunā pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, tāpēc pils restaurācijas laikā īpaša vērība pievērsta tieši unikālā pils interjera saglabāšanai un atjaunošanai, jo Latvijas arhitektūras vēsturē tas vērtējams kā unikāla nacionālā romantisma interjera pērle. Siguldas Jaunās pils pastāvēšanas laikā tā pārbūvēta vairākas reizes, taču šobrīd tā atjaunota kā precīza kopija 1937. gada pārbūvei, kas noritēja izcilā arhitekta Alfrēda Birkhāna vadībā, pilī saimniekojot Latvijas preses biedrībai. Tolaik pils interjera veidošanā tika iesaistīti zināmi Latviešu mākslinieki, kuru darbi pilī skatāmi vēl šobrīd. Pils svētku zāles četrās koka intarsijās skatāmi latviešu glezniecības vecmeistara Niklāva Struknes darbi, savukārt sienu gleznojumu vidū ir tādi autori kā Kārlis Sūniņš un Teodors Ozoliņš.

Konkursā "Latvijas Būvniecības gada balva 2020" saņemti gandrīz 140 pieteikumi, informēja biedrības "Building Design and Construction Council" valdes locekle Agrita Lūse.

Balvas tiek piešķirtas kopumā 10 nominācijās. Db.lv piedāvā balvas pretendentus aplūkot galerijās atsevišķās nominācijās. Šoreiz ieskatam nominācijā "Ražotne" pieteiktie objekti.

Rīgas domes vadība kopā ar ēku īpašniekiem trešdien apsekoja ar Rīgas pašvaldības finansiālu atbalstu atjaunotās pilsētas kultūras mantojuma ēku fasādes - Lāčplēša ielā 37, Tērbatas ielā 20, 28 un Blaumaņa ielā 14, informē pašvaldībā.

Šis ir pirmais gads, kad Rīgas pašvaldība piešķir līdzfinansējumu kultūras pieminekļu restaurācijai un atjaunošanai. Konkursam kopumā šogad pieteicās 55 pretendenti, no kuriem 47 projektus atzina par atbilstošiem konkursa kritērijiem un apstiprināja līdzfinansējumu. Šo projektu realizācijai kopumā paredzēts gandrīz 460 000 eiro liels pašvaldības līdzfinansējums.

«Esam gandarīti, ka jau pirmajā konkursa gadā ir izrādīta tik liela interese par iespēju saņemt pašvaldības līdzfinansējumu kultūras pieminekļu restaurācijai un atjaunošanai. Iesākto turpināsim arī nākamgad - konkursu plānots izsludināt jau novembrī, lai būtu ilgāks laiks projektu realizācijai. Šiem mērķiem pašvaldības budžetā tiks atvēlēts ne mazāk kā pusmiljonu eiro liels finansējums,» informēja Rīgas vicemērs Andris Ameriks, piebilstot, ka nauda līdzfinansējumam iegūta no piemērotās paaugstinātās nekustamā īpašuma nodokļa likmes 3% apmērā ēkām, kuras klasificētas kā vidi degradējoši objekti.

Konkursā "Latvijas Būvniecības gada balva 2020" saņemti gandrīz 140 pieteikumi, informēja biedrības "Building Design and Construction Council" valdes locekle Agrita Lūse.

Balvas tiek piešķirtas kopumā 10 nominācijās. Db.lv piedāvā balvas pretendentus aplūkot galerijās atsevišķās nominācijās. Šoreiz ieskatam nominācijā "Jauna sabiedriskā ēka" pieteiktie objekti.

Būvuzņēmums Restaurators vairāk nekā 65 gadu pastāvēšanas vēsturē spēcīgāko turbulenci piedzīvoja tieši ekonomiskās lejupslīdes gados. «2010. gadā uzņēmuma apgrozījums bija samazinājies līdz aptuveni 200 tūkst. eiro, tas bija zemākais punkts tā pastāvēšanas vēsturē. Pirms tam šādu apjomu tērējām administrācijas izdevumiem, un, lai izdzīvotu, mums nācās atlaist 100 darbiniekus, turklāt 80 no tiem vienā dienā. Tiem, kas palika, bija jāsamierinās, ka algu izmaksāsim, iespējams, ar trīs mēnešu kavēšanos,» atminas AS Būvuzņēmums Restaurators valdes priekšsēdētājs Mareks Mamajs.

Pēc izkļūšanas no bedres sekoja uzņēmuma atkopšanās un attīstības gadi. Būvuzņēmums Restaurators kāpināja apgrozījumu no miljona eiro 2013. gadā līdz gandrīz trīs miljoniem 2016. gadā. Šogad uzņēmums ir iecerējis sasniegt četru miljonu eiro slieksni. Tas ļāvis kompānijai iekļūt Dienas Biznesa un Lursoft veidotajā strauji augošu uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā.

Pirms krīzes uzņēmums daudz strādāja privātajā segmentā, tad valsts un pašvaldības pasūtījumu bija mazāk. «Iestājoties krīzei, kā ar nazi tika nogriezti privātie pasūtījumi, un, ja mēs darbiniekiem būtu izmaksājuši vēl vienu algu par dīkstāvi, tad būtu bankrotējuši, jo naudas kontā bija tik, cik bija. Mūsu produkts un pakalpojums parādīja to, cik dzīvotspējīga ir valsts ekonomika, jo restaurācija ir dārgāks pakalpojums nekā vienkārši būvniecība, tāpēc ka specifika ir cita,» skaidro M. Mamajs. Uzņēmuma apgrozījuma augšupejas līkne sākās līdz ar restaurācijas darbu veikšanu kultūras pilī Ziemeļblāzma, kas bija pirmais vērienīgais projekts pēc ekonomikas lejupslīdes gadiem.