Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Šodien stājas spēkā jaunais Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums, kas noslēdz otro pašvaldību reformu pēc valsts neatkarības atjaunošanas.

Reforma paredz, ka līdzšinējām 119 pašvaldībām beidzas pilnvaras un tās tiek nodotas jaunajām pašvaldībām, no kurām daudzas ir izveidotas, apvienojot kādreizējos novadus. Turpmāk Latvijā būs 43 pašvaldības.

Reformas veidotāji paredzēja, ka Latvijā būs 42 pašvaldības, bet Satversmes tiesa atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei, līdz ar to pašlaik Varakļānu novada pašvaldība turpinās darbu kā patstāvīga teritoriālā vienība.

Administratīvi teritoriālā reforma paredz, ka Ādažu novads tiks apvienots ar Carnikavas novadu, veidojot jaunu Ādažu novadu.

Aizkraukles novadā tiks apvienots Aizkraukles, Kokneses, Neretas, Pļaviņu un Skrīveru novads.

Reģionālo attīstības centru apvienība ir nosūtījusi vēstuli LR Ministru prezidentam Mārim Kučinskim un finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, paužot satraukumu par valdībā pieņemtajiem lēmumiem, kuri stāsies spēkā 2017. gadā, jo tas var pamudināt mazos uzņēmumus reģionos pārtraukt savu darbību.

«Uzskatām, ka reģionu asinsriti veido tieši vismazākie uzņēmēji, kuriem bizness nav vis ienākumu avots peļņas gūšanai, bet gan izdzīvošanas jautājums, lai nodrošinātu sev un apkārtējiem kaut vai vismazāko minimālo algu. Šādi uzņēmumi ļoti bieži reģionos pilda tieši sociālās funkcijas, nodrošinot darba vietas. Piemēram, lauku veikaliņš ar pāris apmeklētājiem dienā cīnās par katru eirocentu un tieši paredzamās valdības reformas uzņemējdarbības vides sakārtošanā var novest šādu uzņēmumu līdz tā slēgšanai,»” vēstulē raksta biedrības Reģionālo attīstības centru apvienība” valdes priekšsēdētājs un Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.

Lai gan 2021. gadā visā pasaulē, tostarp arī Latvijā, turpinājās Covid-19 pandēmija, un uzņēmējdarbību bremzēja dažādi ierobežojošie pasākumi, jauno uzņēmumu skaits pērn nedaudz palielinājies.

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka 2021. gadā Latvijā reģistrēti 9227 jauni uzņēmumi, kas ir par 288 vairāk nekā gadu iepriekš.

Lursoft pētījis, kurās pašvaldībās jaunreģistrēto uzņēmumu skaits pērn palielinājies visstraujāk, kā arī skatījis, kā mainījies likvidēto uzņēmumu skaits sadalījumā pa pašvaldībām.

Līdz ar jaunreģistrēto uzņēmumu dinamikas līknes augšupeju, jaunu uzņēmumu skaits 2021. gadā audzis vairāk nekā pusē no visām pašvaldībām. Lursoft izpētījis, ka pērn, salīdzinot ar 2020.gadu, vairāk jaunu uzņēmumu reģistrēts 28 pašvaldībās, savukārt Gulbenes novadā jaunreģistrēto uzņēmumu skaits saglabājies nemainīgs, jo gan 2021., gan arī 2022. gadā reģistrēti 70 jauni uzņēmumi.

Ārvalstu uzņēmumu un privātpersonu ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos pērn sasniedzis 11,29 miljardus eiro, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Straujo kāpumu sekmējusi holdingkompānijas AS "Swedbank Baltics" reģistrācija 2021.gada februārī.

Uzņēmumam sākotnēji reģistrēts 35 000 pamatkapitāls, kas oktobrī palielināts līdz 3,88 miljardiem eiro. Jaunreģistrētais holdings arī kļuvis par AS "Swedbank" akcionāru.

Vienlaikus "Lursoft" secinājis, ka 2021.gada izskaņā ārvalstu ieguldījumi bija reģistrēti 18 300 uzņēmumu pamatkapitālos, kas ir mazāk nekā 2020.gada beigās, kad ārvalstu ieguldījumus bija piesaistījuši 19 800 Latvijas uzņēmumu.

Visievērojamāk ārvalstu kapitāla uzņēmumu skaits pērn sarucis Krāslavas novadā, kur 2020.gada beigās bija 102 uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu, taču 2021.gada beigās - vairs tikai 64. Ieguldītāju skaits gan krities nedaudz lēnāk, gada laikā samazinoties par 26,2%.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pērn apstiprinājusi 51 gala tarifu trīs sabiedrisko pakalpojumu nozarēs - siltumapgādē, ūdenssaimniecībā un atkritumu apsaimniekošanā, informē komisijas pārstāvji.

Ūdenssaimniecības nozarē apstiprināti 19 komersantu iesniegtie ūdensapgādes pakalpojumu tarifi (ūdens ieguve, sagatavošana, piegāde)un 19 kanalizācijas pakalpojumu tarifi (notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana). Siltumapgādes nozarē aizvadītajā gadā apstiprināti 10 komersantu iesniegtie gala tarifi. Siltumenerģijas pakalpojumu gala tarifu veido siltumenerģijas ražošanas tarifs, siltumenerģijas pārvades un sadales tarifs, kā arī siltumenerģijas tirdzniecības tarifs. Savukārt atkritumu apsaimniekošanas jomā apstiprināti 3 gala tarifi sadzīves atkritumu apglabāšanai atkritumu poligonos Janvāri, Brakšķi un Getliņi.

Pilnībā visas būves Latvijā nekad nebūs pieslēgtas centralizētajai ūdensvadu un kanalizācijas sistēmai, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ūdens kvalitāte ir uzlabojusies, iedzīvotāju pieejamība sistēmai līdz ar ES struktūrfondu līdzfinansētu projektu īstenošanu ir palielinājusies, atzīst aptaujātie pašvaldību ūdensapgādes uzņēmumu pārstāvji. Tiesa, viss nav pavisam gludi.

Ne visiem pa kabatai

SIA Salacgrīvas ūdens valdes loceklis Kaspars Krūmiņš DB norāda, ka pašreiz tiek veikti priekšdarbi nākamās projekta kārtas finansējuma saņemšanai 1,3 milj. apmērā. «Ja saņemsim finansējumu, varēsim uzskatīt, ka Salacgrīvas ūdenssaimniecība būs pilnībā sakārtota. Paredzēta kanalizācijas tīkla izbūve aptuveni 6 km garumā, līdz ar to 99% ūdenssaimniecības pakalpojumu būs pieejams centralizētais pakalpojums – gan ūdensvads, gan kanalizācija,» viņš turpina.

Ministrijas nopūlas ar Eiropas fondu jaunajiem spēles noteikumiem

Būtībā visās ministrijās ir pa kādai uz ES fondu finansējumu pretendējošai jomai, kas netiek galā ar Briseles prasītajiem ieguldāmās naudas efektivitātes kritērijiem, intervijā DB atzīst Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.

Vai ES fondi aizvien ir galvenais publisko investīciju avots Latvijā?

Jā, finansējums kohēzijas politikas (KP) ietvaros, ko mēs ikdienā saucam par ES fondiem jeb struktūrfondiem, aizvien veido lielāko daļu no Latvijas publiskajām investīcijām. FM to redz kā būtiskāko publisko investīciju resursu ekonomikas izaugsmes nodrošināšanai un ir īpaši ieinteresēta, lai tas tiktu izmantots efektīvi.

Ķemeros sākti pirmie atjaunošanas darbi Ķemeru ūdenstorņa pārbūvei un tam piegulošo ielu infrastruktūras pilnveidei, informē Jūrmalas dome.

Tāpat uzsākta skvēra labiekārtošana, kurā atrodas vēsturiskā skulptūra – cilnis «Tautu deja», kas tiks veidots kā publiski pieejama ūdens dzeršanas vieta. Restaurējot Ķemeru ūdenstorni, tajā ierīkos tūrisma informācijas punktu un skatu torni.

42 metrus augstā ūdenstorņa ēkas pirmajā stāvā būs tūrisma informācijas punkts, otrajā stāvā – izstāžu zāle, kurā veidos ekspozīciju par Ķemeru kūrorta vēsturi. Savukārt ēkas trešajā stāvā un uz ēkas jumta tiks izbūvētas skatu platformas ar norādēm par apkārtnē esošajiem apskates objektiem. Ūdenstornim tiks saglabāta arī tā pamatfunkcija – ūdenssaimniecība pakalpojumu nodrošināšana. Ķemeru ūdenstornis ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, celts pirms 90 gadiem, 1929.gadā. Tas atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa «Ķemeru kūrorts» teritorijā.

Šodien visā Latvijā notiek pašvaldību vēlēšanas, informē Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK).

Šodien nobalsot kopumā 948 iecirkņos visā Latvijā būs iespējams no plkst.8 līdz plkst.20. Vēlēt ir iespējams jebkurā savas pašvaldības iecirknī.

Piecās iepriekšējās balsošanas dienās Latvijas pašvaldību vēlēšanās provizoriski nobalsojuši 16,1% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Pašvaldību vēlēšanu iepriekšējās balsošanas laikā Latvijā kopumā nobalsojuši 221 949 jeb 16,12% vēlētāju.

Vislielākā aktivitāte bijusi Rīgā, kur piecās dienās nobalsojuši 19,14% iedzīvotāju, kam seko Vidzeme ar 16,26%, Latgale ar 14,42%, Zemgale ar 13,57% vēlētāju un Kurzeme ar 13,52% nobalsojušo.

Vidzemē visaktīvāk iepriekšējā balsošanā piedalījušies Valkas novada iedzīvotāji. Tur iepriekšējā balsošanā piedalījušies 20,45% no balsstiesīgajiem, nedaudz mazāk aktīvs bijis Saulkrastu novads un Alūksnes novads, kur iepriekšējā balsošanā piedalījušies ap 19% no vēlētājiem.

Pašvaldību izdevumi ārvalstu komandējumiem ir ievērojami mazāki, salīdzinot ar līdzīgiem izdevumiem valsts pārvaldes institūcijās, liecina Valsts kases apkopotie valsts iestāžu un pašvaldību pārskati.

Nevienā no Latvijas pašvaldībām 2024. gadā izdevumi ārvalstu komandējumiem nesasniedza 0,6% no kopējo izdevumu apjoma, un ārvalstu komandējumu izdevumi nerada būtisku slodzi pašvaldību budžetiem.

Ārvalstu komandējumu izdevumi

2024. gadā vislielākie ārvalstu komandējumu izdevumi bija Valmieras novadā, kur tie veidoja 5,5 tūkstošās daļas (0,55%) no kopējiem 2024. gada izdevumiem. Tālāk sekoja Gulbenes novads ar 5,2 tūkstošām daļām un Jelgavas novads ar 5,1 tūkstošo daļu. Salīdzinājumam 2023. gadā Tieslietu ministrijas izdevumi ārvalstu komandējumiem bija 6,45 tūkstošās daļas no kopējiem Tieslietu ministrijas izdevumiem. Saeimas izdevumi ārvalstu komandējumiem 2023. gadā bija ievērojami lielāki – 17 tūkstošās daļas pret kopējiem Saeimas izdevumiem. Savukārt Valsts kancelejas izdevumi ārvalstu ceļojumiem 2023. gadā pārsniedza 3,1% no visiem Valsts kancelejas izdevumiem. Tiesa, tas bija laikā, kad iepriekšējais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš aizrāvās ar ārvalstu ceļojumiem, izmantojot īrētu privāto lidmašīnu. Latvijas pašvaldības īrētās privātās lidmašīnas ārvalstu ceļojumiem neizmantoja, tāpēc 2024. gadā pašvaldību kopējie izdevumi ārvalstu komandējumiem nesasniedza pat 1,9 tūkstošās daļas pret visiem pašvaldību izdevumiem. 2024. gadā septiņpadsmit pašvaldībās ārvalstu ceļojumiem tērēja mazāk par vienu tūkstošo daļu no kopējiem pašvaldību izdevumiem.

2024. gads, kuru ķīniešu astrologi nodēvējuši par Zaļā pūķa gadu, Latvijai varētu atvērt pamatīgas iespējas nākotnē, piesaistot starptautiskus kriptovalūtu operatorus tieši Rīgai.

Latvijas Blokķēdes attīstības asociācijas vadītājs Reinis Znotiņš intervijā Dienas Biznesam stāsta, ka, pareizi rīkojoties, Latvija finanšu tehnoloģiju attīstībā vēl var nostāties uz straujas attīstības ceļa.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 2.janvāra numurā lasi:

Statistika

Tūrisma apjomu vēl aizvien velk mājinieki

Tēma

Kādas nodokļu izmaiņas nes 2024.gads?

Degviela

Biopiejaukums un CO2 nodoklis cels degvielas cenas

Aktuāli

Latvijā medikamentiem – viena no augstākajām PVN likmēm Eiropā

Aktuāli

Latvijas 100 bagātākie cilvēki žurnālā Miljonārs

Komercīpašumi

Vērtīgākie komercīpašumi - joprojām Rīgā

Pabalsti

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) izsludinājusi ierobežotu projektu iesniegumu atlasi Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotajā Eiropas Savienības (ES) fondu programmā par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu izglītības iestāžu mācību vides pilnveidošanai.

Pašvaldībām pieejamais ERAF atbalsts programmas otrās un trešās kārtas ietvaros ir vairāk nekā 75 miljoni eiro, informē CFLA.

Programmas mērķis ir atbalstīt izglītības infrastruktūras attīstību pašvaldību dibinātās vispārējās izglītības iestādēs – sākumskolās, pamatskolās, vidusskolās un ģimnāzijās, lai sekmētu plānoto kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības satura pakāpenisku ieviešanu.

CFLA izsludinājusi atlasi programmas otrās un trešās kārtas ietvaros - iesniegt projektus ir uzaicinātas un tiks aicinātas reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldības un vairākas novadu pašvaldības. Otrās kārtas ietvaros projektus iesniegs Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Dobeles, Gulbenes, Krāslavas, Kuldīgas, Limbažu, Līvānu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Saldus, Siguldas, Smiltenes, Talsu, Tukuma un Valkas novada pašvaldība, savukārt trešās kārtas ietvaros - Ādažu, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Ķekavas, Mārupes, Salaspils un Viļakas novada pašvaldības.

Pēc jūnija sākumā notikušajām pašvaldību vēlēšanām domju priekšsēdētāji nomainījušies vairāk nekā pusē Latvijas pašvaldību - jauni mēri ievēlēti 22, bet līdzšinējie palika 20 pašvaldībās, liecina apkopotie dati, noslēdzoties pašvaldību domju priekšsēdētāju vēlēšanām.

12 Latvijas pašvaldībās politiskie spēki, kas ieguva vislielāko vēlētāju atbalstu, tomēr nespēja iegūt mēra amatu, turklāt atsevišķās pašvaldībās opozīcijā tika atstāti politiskie spēki, kas bija ieguvuši pārliecinoši lielāko vēlētāju atbalstu, taču līdz balsu vairākumam domē tiem balsu pietrūka.

Vēlēšanu iznākums, kad lielāko balsu skaitu ieguvušais politiskais spēks neieguva domes priekšsēdētāja amatu, bija vērojams Rīgā, Jelgavā, Ventspils novadā, Dievidkurzemes, Dobeles, Ropažu, Siguldas, Limbažu, Smiltenes, Alūksnes, Balvu un Augšdaugavas novadā.

Kopumā domju priekšsēdētāju nomaiņa pēc vēlēšanām notika 22 vietvarās. Pie jauna mēra pēc vēlēšanām tika galvaspilsēta Rīga, šajā amatā nonākot Viesturam Kleinbergam (P). Ventspils novadā domes priekšsēdētājs un viņa vietnieks samainījās vietām, un tagad domi vadīs Andis Zariņš (NA), bet viņa vietnieks būs iepriekšējais mērs Aivars Mucenieks (ZZS).