Dzīvesstils

Apkopoti 2017. gada radošākie uzņēmumu nosaukumi

Laura Mazbērziņa, 28.03.2018

Jaunākais izdevums

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Iespējams, šogad atzīmējamās Latvijas simtgades ietekmē, 2017.gadā reģistrēti arī vairāki uzņēmumi, kas tā vien vedina domāt par svētkiem un ballītēm – SIA «Sauļuka ballišu studija», SIA «Latvijai simts» un SIA «Ballējam neguļam». Īsta balle nav iedomājama arī bez bagātīgi klāta galda, par ko vienisprātis ir arī jaunie uzņēmēji, saviem pagājušajā gadā reģistrētajiem uzņēmumiem izvēloties tādus nosaukumus, kas jau tos izlasot vien liek iztēloties gardus ēdienus un našķus. Piemēram, SIA «Kopā garšīgāk», SIA «Jums garšos», SIA «Ābolmaize ģimenei», SIA «Mmm-Saldumiņš», SIA «Ēdienkūre», SIA «Bismarka Brokastis» vai SIA «Restorāns kastē», kas gan, tā arī nesagaidot savas darbības pirmo gadu, jau likvidēts.

Lursoft apkopojis interesantākos 2017.gadā reģistrēto komersantu nosaukumus:

Janvāris

SAVE MY DAY, SIA (Rīga)

ANNAS PANNAS, SIA (Jēkabpils)

Sauļuka ballišu studija, SIA (Jūrmala)

AUTOSERVISS PĒDĒJĀ CERĪBA, SIA (Priekules novads)

Spēka Māja, SIA (Durbes novads)

SAULAINAIS ZĪDA CEĻŠ, SIA (Priekuļu novads)

ĒDIENKŪRE, IK (Dundagas novads)

Asumiņš, SIA (Jaunjelgavas novads)

Veselīgie projekti, IK (Rīga)

Bismarka Brokastis, SIA (Rīga)

Love me, IK (Liepāja)

PINOKIO, SIA (Rīga)

Traktordakteris, SIA (Jaunpils novads)

ZVĒRU DĀRZS, SIA (Valmiera)

Instruktoru paradīze, SIA (Ķekavas novads)

Matu pagrabs, SIA (Priekuļu novads)

Dārzeņu pasts, SIA (Rīga)

Prieka ķēķis, SIA (Gulbenes novads)

Februāris

Dizaina mednieks, SIA (Siguldas novads)

Rīgas skatiens, IK (Rīga)

AKTĪVĀ LATVIJA, SIA (Stopiņu novads)

KOPĀ JAUTRĀK, SIA (Rīga)

Turpinājums sekos, SIA (Rīga)

Saulainais smaids, SIA (Rīga)

Lieliskais gadsimts, SIA (Jūrmala)

Zeme Debesīs, IK (Jūrmala)

Pērļu Medības, SIA (Rīga)

Jūsu kalpi, SIA (Rīga)

ŠOKOLĀDES ANGEL, SIA (Rīga)

Labais Rūķis, SIA (Rīga)

Marts

Ko mākslinieki tev nestāsta, SIA (Rīga)

Grēcinieku ezītis, SIA (Ogres novads)

Konditoru noma, SIA (Rīga)

Vīru virtuve, SIA (Vecumnieku novads)

AUKSTUMA AĢENTS, SIA (Mārupes novads)

TIKS TEV un MAN, SIA (Bauskas novads)

Sapņu kariete, SIA (Jūrmala)

Talantu skola, SIA(Rīga)

Aprīlis

Auto Paradise, SIA (Rīga)

Restorāns kastē, SIA (Liepāja)

Ministri, SIA (Rīga)

Žogu valstība, SIA (Rīga)

Art of life, SIA (Rīga)

IEEJ, SIA (Kuldīgas novads)

Tīri logi, SIA (Rīga)

ĪSTAIS VIRZIENS, SIA (Ozolnieku novads)

Smaržeklis, SIA (Rīga)

Reklāmas vētra, SIA (Ķekavas novads)

Milu Tevi, SIA (Inčukalna novads)

ROYAL MARK, SIA (Rīga)

Maijs

Kopā garšīgāk,SIA (Krustpils novads)

Darba Skudra, SIA (Mārupes novads)

Limpene, SIA (Rīga)

Latvijai simts, SIA (Engures novads)

Mmm-Saldumiņš, SIA (Ventspils novads)

Bezgalīgā paralēle, SIA (Ikšķiles novads)

IetaupiNaudu, SIA (Rīga)

ZELTA RUNA, SIA (Daugavpils)

3 zaķi, SIA (Rīga)

Tukuma Smukausis, SIA (Tukuma novads)

Pupsiks, SIA (Jēkabpils)

KRĀSU VIRPULIS, IK (Lubānas novads)

Jūnijs

Krāsainās Pērles, SIA (Rīga)

Salčuks, SIA (Talsu novads)

Zemes un debesu maģija, SIA (Rēzeknes novads)

Latvijas alus paradīze, SIA (Rīga)

Peldmaja, SIA (Rīga)

Sešdesmit stāvvietas, SIA (Rīga)

Aizvedīs un Atvedīs, IK (Kuldīgas novads)

Good day, SIA (Saldus novads)

Laiks braukt, SIA (Dobeles novads)

Aizvest paku, SIA (Rīga)

Jūlijs

Skaistuma Templis, IK (Balvu novads)

Mazs un stilīgs, SIA (Limbažu novads)

Saldās odziņas, IK (Rīga)

Ezītis miglā, SIA (Rīga)

BALLĒJAM NEGUĻAM, SIA (Alūksnes novads)

Bagāta osta, SIA (Rīga)

Jaukie cilvēki, SIA (Rīga)

BARDAKS HOLDING, SIA (Rīga)

IT Supermaster, SIA (Rīga)

TIPVEIDA EKSELENCE, SIA (Rīga)

Augusts

SENIORU NEATKARĪBA, SIA (Rīga)

Vaniļas debesis, SIA (Lielvārdes novads)

2reiz2ir5, SIA (Rīga)

Skaņu bārs, SIA (Ogres novads)

Ģimenes sirds, SIA (Siguldas novads)

Paldies, SIA (Rīga)

Stundu darbnīca, SIA (Rīga)

Ienācēji, IK (Saldas novads)

LABIE KOKI konstruē, SIA (Babītes novads)

Viedais ūdens, SIA (Ventspils)

GURU BĀRS, SIA (Rēzeknes novads)

LABA DZĪVE, IK (Jelgava)

Pedantiskā Slota, SIA (Siguldas novads)

Sakopts īpašums, SIA (Krimuldas novads)

Dabas pēddziņi, SIA (Tukuma novads)

Dzērveņu Rītausma, SIA (Rīga)

Labi pakalpojumi, SIA (Dundagas novads)

Septembris

Daiya Vu : nu ir ziepes, IK (Rīga)

Ko gribu, to daru, SIA (Rīga)

SVĒTĪTĀS ZVAIGZNĪTES, IK (Rīga)

Radīti Kultūrai, SIA (Bauskas novads)

1, 2, 3 – Sākam, SIA (Pārgaujas novads)

Kaķeņbolmāsters, SIA (Salacgrīvas novads)

Zaļie Rūķīši, SIA(Liepāja)

Labi Nodomi, IK (Jūrmala)

Ābolmaize ģimenei, SIA (Rīga)

Jums garšos, SIA(Grobiņas novads)

RAIBAIS RUNCIS, SIA (Saldus novads)

PASAKAINAS LIETAS, IK (Vecpiebalgas novads)

Oktobris

We Are From Latvia, SIA (Balvu novads)

Pazust Latgalē, SIA(Krāslavas novads)

Ciklabadzīve, SIA (Rīga)

KUNGU GARĀŽA, SIA (Ķekavas novads)

MANA ĒRA, SIA (Rīga)

USMAS GARŠA, SIA (Talsu novads)

Cerību balss, SIA (Priekules novads)

Boldžas kafija, SIA (Rīga)

Novembris

Palīgs grāmatvedim, SIA (Salacgrīvas novads)

Čau Tēti, SIA (Liepāja)

Jautrās bumbas, SIA (Rīga)

LAIKA NAV, IK (Rīga)

Lapsa mākoņos, SIA (Olaines novads)

TU VARI VAIRĀK, SIA (Rīga)

VIENREIZĒJS VAKARS, SIA (Rīga)

Irēna + Sofija, IK (Rēzekne)

Viss priekš Jums, IK (Jūrmala)

Ar Smaidu, SIA (Rīga)

Decembris

Zāles uz mājām, SIA (Alūksnes novads)

KOKI STAIGĀ, SIA (Siguldas novads)

Ziedu pavēlnieks, SIA (Rīga)

Naudas barons, SIA (Rīga)

Labakais Tehnologiju Sakartotajs, SIA (Daugavpils novads)

Matemātiskais Svārsts, SIA (Valmiera)

Uzņēmēja draugs, SIA (Rīga)

TRUE STORY, SIA (Rīga)

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunie uzņēmēji, kuri pēdējos trīs gados ir izveidojuši kompāniju, var izmantot iespēju piedalīties pārrobežu apmaiņas programmā Erasmus jaunajiem uzņēmējiem no viena mēneša līdz pusgadam

Programma sniedz iespēju pieredzējušā uzņēmumā citā Eiropas valstī gūt nepieciešamās pamatzināšanas uzņēmuma izveidei tādās jomās kā mārketings, grāmatvedība, klientu attiecības, finanses. Vienlaikus programmas ietvaros iespējams paplašināt zināšanas par ārvalstu tirgu un uzņēmējdarbības normatīvu bāzi, kā arī veicināt sadarbību. Kopā ar uzņemošo uzņēmumu ir iespējams izvēlēties kopā veicamos pasākumus, piemēram, ēnošanu, tirgus pētījuma veikšanu, iesaisti inovāciju un uzņēmējdarbības attīstības projektos, uzņēmuma finanšu izpēti, mārketinga stratēģijas iepazīšanu u.c. Uzņēmums var pārstāvēt jebkādu jomu, tam jābūt dzīvotspējīgai biznesa idejai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tukumnieki Dita un Jānis Katlapi radījuši produktu Niedriņi, kas ir alternatīva plastmasas salmiņiem.

Biznesa ideju radusies šā gada pavasarī, kad kādā siltā dienā jaunie uzņēmēji malkoja kokteiļus vecāku lauku mājās. «Runājām par to, cik skaista apkārtne, pilna resursiem un potenciāla, ka varam noteikti atrast veidu, kā šo visu likt lietā kādā ģimenes biznesā. Vīra Jāņa mamma pa jokam izmeta, ka mēs pat plastmasas kokteiļu salmiņus varētu aizstāt ar teritorijā esošajām niedrēm. Pasmējāmies, bet tad nodomājām – kāpēc gan ne? Jau nākamajā dienā, izmēģinājuši pirmos salmiņus, sapratām, ka šī ir lieliska ideja,» atceras D. Katlapa.

Izpētot tirgu, jaunie uzņēmēji atrada, ka kaut ko līdzīgu izgatavo ASV – gan niedru, gan bambusa un citu augu salmiņus, taču tirgus ir mazs. Vasarā uzņēmēji cītīgi strādāja, lai rudenī Niedriņus sāktu piedāvāt plašākai publikai. Niedru salmiņu ražošana notiek J. Katlapa vecāku lauku mājās, izejviela nāk no Kurzemes laukiem. Niedres ir izturīgas, nepakļaujas mitrumam, neizmirkst, tās ir grūti salauzt. Lai arī šobrīd uzņēmums salmiņus pozicionē kā vienreizlietojamus, paši uzņēmēji ikdienā tos izmanto vairākkārt, izskalojot un rūpīgi izžāvējot. «Paši tos ievācam, apstrādājam. Katrs salmiņš ir roku darbs, paņem diezgan daudz laika un prasa pacietību. Testējām dažādas tehnoloģijas, instrumentus ražošanai, to, kā labāk Niedriņus pasterizēt. Sākumā atbalstīja draugi un tuvinieki, konsultējot un palīdzot izveidot dizainu. Pasūtījām kartona kastīšu iepakojumus, pielāgojām salmiņu daudzumam un izmēram,» stāsta D. Katlapa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Meklēs iespējas, lai jaunie vecāki varētu strādāt, nezaudējot valsts pabalstus

Zane Atlāce - Bistere, 08.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vienojusies ar labklājības ministru Jāni Reiru, ka tiks veidota ekspertu grupa, lai jau septembra sākumā nonāktu pie risinājuma par iespēju jauno vecāku nodarbināšanu, pilnā apmērā saglabājot valsts pabalstu bērnu kopšanas atvaļinājumā, līdzšinējo 30% vietā, informē LTRK pārstāve Rūta Grikmane.

Pašreiz panāktā vienošanās paredz kā pirmo soli izstrādāt regulējumu par ceturtdaļas slodzes pieļaušanu, saglabājot pabalstus pilnā apmērā, tādējādi risinot arī samilzušo darbaspēka problēmu Latvijā, paralēli tam analizējot potenciālās iespējas arī garākam nodarbinātības periodam pabalsta saņemšanas laikā. Ekspertu uzdevums būs saprast, kādā laika periodā šāda slodze ir pieļaujama vai nu par pamatu ņemot gada griezumu, vai arī īsāku termiņu, lai palīdzētu uzņēmējiem laikā, kad ir atvaļinājumu sezona vai arī paaugstināts darba apjoms, projektu vai pasūtījumu dēļ.

Diskusiju rosināja LTRK, jo tieši šobrīd ir izteikti jūtams darba spēka trūkums, kas īpaši bieži jūtams reģionos. Sarunā ar J.Reiru visi klātesošie vienojās, ka jaunie vecāki, kuri atrodas bērnu kopšanas atvaļinājumā ir potenciālais darbaspēks, ko iespējams izmantot, kā arī neradīs negatīvu fiskālu ietekmi uz budžetu, atļaujot legāli strādāt nepilnu laika slodzi, tieši pretēji – samazinās ēnu ekonomiku, un radīs papildus VSAOI iemaksas sociālajā budžetā.«Ir jāizveido tāda sistēma, kas visām pusēm būtu pieņemama. Sākotnēji eksperti strādās pie ceturtdaļslodzes risinājuma, saņemot pilnu valsts pabalstu, kā arī vērtēs riskus un iespējas to ieviest pusslodzes gadījumā,» sacīja labklājības ministrs J.Reirs, «pirms daudziem gadiem bija spēkā regulējums par pusslodzēm, bet tas tika grozīts, jo veidojās dažādas shēmas. Lai saprastu, kā tās nepieļaut un arī mazinātu darbaspēka trūkumu, nepieciešams atgriezties pie diskusijām.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Sākam biznesu: Burgerbārs paplašinās un nākotnē cer izveidot tīklu

Monta Glumane, 19.06.2019

Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča un SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis.

Foto: Dainis Ģelzis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī dibinātais uzņēmums Burgerbārs paplašinās, atverot savu otro burgernīcu Liepājā; nākotnē cer izveidot tīklu.

Trīs draugi pirms diviem gadiem, investējot aptuveni 14,5 tūkst. eiro, atvēra savu pirmo burgernīcu. Jaunieši bija nesen pārcēlušies atpakaļ no Rīgas uz Ventspili un nolēma, ka būtu jāizveido kaut kas savs. «Puiši bija nolēmuši, ka tā būs ķīniešu ēstuve, bet man tā nelikās veiksmīga biznesa ideja,» stāsta Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča.

«Tajā laikā biju sācis gatavot burgerus, nolēmām – kāpēc neatvērt vaļā bāru! Burgerus ir salīdzinoši viegli pagatavot, nav nepieciešams iziet apmācības kursus, kā, piemēram, smalkos restorānos,» teic SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis. Lai īstenotu ideju, jaunie uzņēmēji sāka meklēt telpas Ventspilī, kā arī iespējas iegādāties nepieciešamo virtuves tehniku. «Braucu garām kinoteātrim un redzēju, ka tur aizvērta kebabnīca. Vairākas dienas braukāju ar auto garām, līdz satiku tās īpašnieku. Pārpirkām visu uzņēmumu, bijām izveidojuši tāmi, cik projekts izmaksās, bet jau pēc diviem mēnešiem bijām to pārsnieguši, un nekas nebija izdarīts. Matemātika nedaudz piekliboja. Remontu veicām paši, materiālus mēģinājām sadabūt no garāžām, kas nu kuram bija saglabājies. Arī tehniku centāmies dabūt par labu samaksu, zvanīju uz uzņēmumiem Rīgā ik pa trīs dienām,» uzņēmuma pirmsākumus Ventspilī atceras A. Raževskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzņēmēja: Biznesa ideju var īstenot tikai tad, ja par to runā

Uzņēmēja, Biznesa augstskolas Turība Biznesa inkubatora programmas «Mentorklase» idejas līdzautore Terēze Riekstiņa, 21.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Latvijā aizvien pamanāmāka kļūst jauna uzņēmēju paaudze – tie ir atvērti cilvēki, kuri ir gatavi riskēt un nebaidās no neveiksmēm. Līdztekus šiem uzņēmējiem aizvien aktīvāki kļūst arī mentori – pieredzējuši biznesa nozares pārstāvji, kuri ir gatavi dalīties pieredzē un sniegt atbalstu. Ja man savulaik būtu bijis mentors, kas sniedz padomu un atbalstu, mana uzņēmējdarbība šobrīd pavisam noteikti būtu citā līmenī.

Sniegt citiem to, kā pietrūkst pašiem

Ideja par to, ka nepieciešama vieta, kurā tiktos jaunie uzņēmēji ar idejām un pieredzējušie - ar praksē pārbaudītām zināšanām, radās konkursa «Biznesa nakts» laikā, kad tika dots uzdevums – attīstīt Biznesa inkubatoru. Konkursa ietvaros 24 stundu laikā tapusī ideja, kas ieguva 2. vietu, šobrīd ir izaugusi līdz pieprasītam pakalpojumam – gan no topošo, gan no pieredzējušo uzņēmēju puses. Idejas tapšana sakrita ar laiku, kad pati dibināju savu uzņēmumu. Arī maniem kolēģiem – idejas līdzautoriem – bija savi uzņēmumi, tāpēc mēs ļoti labi izjutām, kā trūkst jaunajiem biznesa vides iekarotājiem. Mēs gribējām citiem sniegt to, kā pietrūka mums pašiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Jaunos uzņēmējus aicina uz Starta dienu Kuldīgā

Zane Atlāce - Bistere, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kuldīgā 12. aprīlī notiks Kurzemes reģionā gada vērienīgākais bezmaksas pasākums jaunajiem uzņēmējiem Starta diena, uz kuru aicināts ikviens interesents, kuram ir sava biznesa ideja un vēlme to īstenot, kā arī ikviens uzņēmums vecumā līdz 5 gadiem, kas meklē izaugsmes iespējas.

Jaunie uzņēmēji pasākumā varēs iedvesmoties no nozares vadošajiem ekspertiem, uzzināt par pieejamo valsts atbalstu savas uzņēmējdarbības uzsākšanai vai paplašināšanai, kā arī nodibināt noderīgus kontaktus.

Pasākumā ikviens interesents uzzinās, kā pārdomāti plānot un finansēt savu ideju, kā uzsākt biznesu bez uzkrājumiem, un pa kādiem pakāpieniem ir jākāpj, lai gūtu panākumus. Sabiedrisko attiecību konsultants Dzintars Hmieļevskis uzstāsies ar lekciju Personīgā un uzņēmuma publiskā tēla veidošana, savukārt pārdošanas un biznesa trenere Terēze Riekstiņa sniegs ieskatu 10 pakāpienos ceļā uz panākumiem biznesā.

Seminārā ar uzņēmējdarbības pieredzes stāstiem un vērtīgiem padomiem, kas gūti personīgajā pieredzē, dalīsies Kuldīgas reģiona uzņēmēji. Piemēram, Inga Jefrēmova stāstīs par savu līklīniju koka grīdas segumu ražošanas uzņēmumu LatSketch, kuru dibināja, piedaloties vairākos projektos un piesaistot finansējumu. Savukārt Evita Štrausa dalīsies savā pieredzē, veidojot ģimenes uzņēmuma Milzu!, kura idejas pamatā bija vēlme ražot veselīgu un konkurētspējīgu produktu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Vēlies sākt savu biznesu? Pirms tam izlasi šos ieteikumus!

Monta Glumane, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cena, piedāvājums un tirgus izpēte - ir trīs faktori, kas noteikti jāņem vērā biznesa uzsācējiem, uzsver Liepājas biznesa inkubatora vadītājs Gints Reķēns. Viņš arī iesaka nedzīvot ilūzijās par uzņēmēja vieglo dzīvi un, kad pienācis īstais brīdis, nebaidīties ielaist savā «dārziņā» papildspēkus.

Eksperts sniedz dažus ieteikumus, kā uzsākt ceļu uz veiksmīgu biznesu:

1.Jāizpēta tirgus

Uzņēmējdarbība vienmēr ir jāsāk ar tirgus izpēti. «Ļoti bieži cilvēki sāk biznesu nepareizu mērķu vadīti. Viņi vēlas būt uzņēmēji statusa dēļ un balstās uz savām emocijām. Piemēram, neviens netaisa skaistas mājaslapas, tāpēc es taisīšu. Ir ļoti svarīgi apzināties, kāds ir tirgus pieprasījums. Tas, ar ko uzņēmums var atšķirties, ir tiešām inovatīvs produkts. Ja tirgus ir piesātināts, ir jāapzinās, kāda ir mana produkta pievienotā vērtība, kā es varu atšķirties no pārējiem.»

2. Jānosaka produkta cena

Liepājas biznesa inkubatora vadītājs iesaka laicīgi noteikt produkta cenu. Viņaprāt, ļoti daudzi jaunie uzņēmēji cenu nosaka pēc sajūtām un tādēļ kļūdās. «Piedāvāto cenu nepieciešams izkalkulēt diezgan precīzi. Piemēram, kā gadījumā, ja tiek pievienots kāds papildu produkts vai pakalpojums, mainās cena, kāpēc tā mainās vai nemainās,» norāda G.Reķēns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārupē ir izveidota Biznesa vēstniecība - satikšanās vieta uzņēmējiem un citiem interesentiem.

Silva Jeromanova-Maura, SIA SilJa valdes priekšsēdētāja un kādreizējā biedrības Mārupes uzņēmēji valdes priekšsēdētāja, Mārupē īsteno sociālās uzņēmējdarbības projektu Biznesa vēstniecība. Biznesa vēstniecība piedāvā telpas uzņēmējdarbības vajadzībām, kā arī organizē dažādus kursus, seminārus, meistarklases, personību stāstu vakarus un citus pasākumus. Sākotnēji tika domāts par 60 kvadrātmetrus lielām telpām, tomēr šobrīd Biznesa vēstniecība «apdzīvo» 540 kvadrātmetrus.

Biznesa vēstniecības telpas īslaicīgi bez maksas vai par simbolisku samaksu ļauts izmantot pašnodarbinātajiem, tā dodot iespēju nopelnīt iztikai, bet lauku reģionu uzņēmēji aicināti šo vietu izmantot, lai satiktos ar sadarbības partneriem. S. Jeromanova-Maura uzsver, ka projekta mērķauditorija noteikti nav tikai Mārupes uzņēmēji vai iedzīvotāji, bet gan visi Latvijas biznesa vidē strādājošie, kā arī darba meklētāji un tie, kuri vēlas izmēģināt jaunus profesionālos apvāršņus.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Noguldījumi aug, bet vai krāt ir izdevīgi?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 17.12.2019

1. attēls. Iekšzemes uzņēmumu un mājsaimniecību noguldījumu attiecība pret IKP (%)

Datu avots: ECB, Eesti pank, Lietuvos Bankas, Latvijas Banka, Eurostat.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stabilā situācija Latvijas tautsaimniecībā jau astoto gadu nodrošina iekšzemes noguldījumu kāpumu.

Izteiktāka bijusi darba algu kāpuma un bezdarba krituma veicinātā mājsaimniecību noguldījumu palielināšanās, kamēr uzņēmumu noguldījumi bijuši svārstīgāki un atsevišķos gados arī sarukuši, uzņēmējiem uzkrājumus izmantojot importa un investīciju darījumos.

Noguldījumu ienesīgums ir zems, iedzīvotāji un uzņēmēji meklē ienesīgākas līdzekļu izvietošanas iespējas, tamdēļ lielākā daļa noguldījumu koncentrējas likvīdajā pieprasījuma noguldījumu segmentā. Rūkot ārvalstu klientu noguldījumiem un turpinoties mātesbanku finansējuma samazinājumam, augošie iekšzemes noguldījumi kļuvuši par galveno banku finanšu resursu avotu – 2018. gada nogalē iekšzemes noguldījumu atlikums pārsniedza banku iekšzemes kredītportfeļa lielumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Latvijas projekts Learn IT uzvar starptautiskajā Sociālās uzņēmējdarbības izaicinājumā 2018

Monta Glumane, 26.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

JCI Riga Business rīkotajā «Sociālās uzņēmējdarbības izaicinājumā 2018» (Social Entrepreneurship Challenge, SEC 2018) jaunajiem uzņēmējiem pirmo vietu izcīnījis Latvijas informācijas tehnoloģiju izglītības projekts «Learn IT». Laureātu vidū ir arī pašmāju videi draudzīgas piegādes tehnoloģiju uzņēmums «Electric Vehicle Solutions» un vides aizsardzības projekts «Green Heroes Austria», informē pasākuma rīkotāji.

Desmit izaicinājuma dalībnieku konkurencē par labāko tika atzīts pašmāju «Learn IT» – informācijas tehnoloģiju mācību programma, kas īpaši pielāgota bērniem no deviņu gadu vecuma bez priekšzināšanām programmēšanā. Tās ietvaros skolēni veido spēles un lietotnes, risina loģiku attīstošus uzdevumus un kontrolē robotus, attīstot arī problēmu risināšanas prasmes un spēju strādāt komandās.

«Sociālās uzņēmējdarbības izaicinājums ir iespēja jauniem uzņēmējiem prezentēt savas idejas, biznesa plānus un attīstības ieceres starptautiskai pieredzējušu uzņēmēju un investoru auditorijai. Ir prieks, ka uzvarētāju vidū dominē mūsu jaunie uzņēmēji, kuri jau aktīvi strādā, lai augtu, pelnītu un vienlaikus dotu pienesumu Latvijas sabiedrībai,»atzīst JCI Riga Business un SEC 2018 žūrijas pārstāvis Ēriks Kehris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Uzņēmējdarbībā jaunieši var sasniegt visu, ko vēlas

Laura Mazbērziņa, 09.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv viesojas Coworking Liepaja telpās, kurās Ģirts Toms Klampis sagaida ar «degošām» acīm un smaidu sejā. Viņš ir viens no SIA KK Original Design dibinātājiem, kas piedāvā palīgierīces bērniem, kuri cieš no cerebrālās triekas.

SIA KK Original Design ir dibināts 2018. gada februārī. Uzņēmumu izveidoja divi Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas (LMMDV) absolventi Ģ. T. Klampis un Valters Krētainis.

Sākotnēji V. Krētainis vēlējies atbalstīt savas līgavas mazo brāli, kurš cieš no cerebrālās triekas, palīdzot viņiem uzlabot fizisko un garīgo stāvokli un padarot pilnvērtīgāku un komfortablāku ģimenes locekļu ikdienu. V. Krētainis izlēma sava skolas kvalifikācijas darba ietvaros veidot palīgierīci ar nosaukumu Rāpulis. To var izmantot bērni, jaunieši no 3 līdz pat 21 gadu vecumam.

Ģ. T. Klampis stāsta, ka uzņēmums ikdienas darbā sadarbojas ar tiešajiem klientiem, fizioterapeitiem, inženieriem un citiem ekspertiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virtuālās pirmsakselerācijas programmas dod iespēju piekļūt zināšanām un pirmajām investīcijām

Tā norāda jaunuzņēmumu akseleratora «Startup Wise Guys» tiešsaistes pirmsakselerācijas programmu vadītāja Aļona Beļinska. Šogad pirmo reizi «Startup Wise Guys» sadarbībā ar Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta programmu «EIT Digital» īstenoja programmu «EIT Digital Venture Program» Baltijā, Čehijā, Polijā un Slovākijā. Programma ir paredzēta agrīnas stadijas jaunuzņēmumiem, kuri vēl nav piereģistrējuši kompāniju un atrodas minimālā dzīvotspējīgā produkta attīstības procesā. Programmas dalībnieki saņem sešas nedēļas garu tiešsaistes apmācību programmu no «Startup Wise Guys» un pirmo investīciju no «EIT Digital».

A. Beļinska stāsta, ka «EIT Digital» šāda veida programmu rīko otro reizi un Baltijā tā notiek pirmo reizi. Kopumā tika saņemti vairāk nekā 300 pieteikumi visā Eiropā, bet Baltijā, Čehijā, Polijā un Slovākijā – ap 40. «Parasti «Startup Wise Guys» programmās pieteikumu skaits ir ievērojami lielāks, bet šī ir uz specifisku mērķauditoriju orientēta programma,» viņa spriež. Tāpat A. Beļinska pieļauj, ka daudzi jaunuzņēmumi tik agrīnā stadijā vēl nav gatavi uzņemties saistības un šķirties no kapitāldaļām. No otras puses, daudziem tā ir vienīgā iespēja iegūt finansējumu pirmajam prototipam, jo investori parasti dod priekšroku jau tirgū sevi pierādījušiem produktiem un uzņēmējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauma Panova un Jānis Lēģeris uzskata, ka pankūkas garšo visiem, tādēļ pirms gada Cēsīs, Piebalgas ielas sākumā izveidota kafejnīca «Pancake House». Pankūku pagatavošanas metode aizgūta Francijā, kur tās pazīst kā Crepes.

«Pancake House» ideja radās nejauši, kad, atgriežoties dzimtajā pusē, jaunieši gribēja radīt kaut ko tādu, kas Cēsīs vēl nav. Jānis ir no Cēsīm un Lauma ir no Priekuļiem. Padzīvojot dažus gadus Rīgā, viņi saprata, ka tomēr vēlas pārcelties atpakaļ uz dzimto pusi. «Pēc vidusskolas domājām, ka jābrauc uz Rīgu, kur ir daudz iespēju. Taču, nodzīvojot pāris gadus tur, sapratām, ka ir jānāk atpakaļ uz Cēsīm,» atzīst J. Lēģeris.

«Cēsīs kafejnīcu netrūkst, to patiesībā ir daudz, bet pankūku piedāvājuma nebija. Tas bija viens no aspektiem, kas mūs iedrošināja. Gribējām radīt vietu, kas pašiem patiktu, cerībā, ka tā patiks arī citiem. No sākuma gan bija satraukums, vai kāds uz šo vietu vispār nāks. Gatavot pankūkas mums ieteica ģimene. Viens gan uzreiz bija skaidrs - gribam koncentrēties uz «saldas kafejnīcas» izveidi. Cēsīs pirms kāda laika tika veikta aptauja, kurā tika noskaidrots, kāda kafejnīca šeit pietrūkst, un lielāko pārsvaru ieguva tieši pankūkas. Tā radās mūsu kafejnīca,» informē L. Panova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 5. maijam digitālo jomu jaunuzņēmumi idejas stadijā var pieteikties tiešsaistes pirms akselerācijas programmai «EIT Digital Venture Program» sadarbībā ar «Startup Wise Guys» kā reģionālo partneri.

«Startup Wise Guys» ir viens no četriem reģionālajiem partneriem, kas nodrošinās tiešsaistes pirms akselerācijas programmu un palīdzēs «EIT Digital Venture Program» atlasīt jaunos uzņēmējus no sešām valstīm – Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Čehijas, Polijas un Slovākijas. Programmā var pieteikties jaunuzņēmumi, kas attīsta savu biznesu digitālajā jomā saistībā ar tehnoloģijām, finansēm, gudrajām pilsētām, labklājību.

Pirms akselerācijas programma ir virtuāla. Tajā sešu nedēļu garumā jaunuzņēmumi apgūs biznesa un pārdošanas pamatus, kā arī investīciju piesaistes principus un citas vērtīgas zināšanas, lai sagatavotos pilna laika akseleratoram vai nākamajam investīciju raundam. Virtuālā pirms akselerācijas programma ir veidota pēc līdzīga principa kā «Startup Wise Guys» pilna laika akselerators un līdzās vispārējam saturam liels uzsvars ir likts uz individuālu mentoringu un darbu ar starptautiskiem ekspertiem konkrētās jomās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

LU studentu Biznesa inkubators piedāvās stipendijas biznesa uzsācējiem

Lelde Petrāne, 16.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 27. oktobrim Latvijas Universitātes (un arī citu augstskolu) studenti neatkarīgi no studiju līmeņa un fakultātes ir aicināti pieteikt savas idejas un komandas dalībai LU studentu Biznesa inkubatora jaunajā sezonā.

Pieteikties atbalstam biznesa uzsākšanai var visu Latvijas augstskolu studenti neatkarīgi no studiju līmeņa un specializācijas, pie nosacījuma, ka komandā ir vismaz viens LU students. Pieteikšanās elektroniski - aizpildot anketu http://bit.ly/lusbi8.

Pēc divām nedēļām - 22. oktobrī plkst. 17:00 vecajā LU Bioloģijas fakultātē Kronvalda bulvārī notiks Matchmaking night, kur topošie un esošie jaunie uzņēmēji varēs atrast sev komandas biedrus un pat biznesa idejas, ar ko startēt dalībai inkubatorā šosezon. Vairāk par pasākumu: https://www.facebook.com/events/2160509497589709/

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par investīciju piesaisti jādomā ikvienā uzņēmuma darbības posmā, taču jāzina, kā rīkoties, lai pieteikums finansējumam nebūtu rakstīts veltīgi, stāsta finanšu piesaistes un inovāciju vadības eksperts, kompānijas Civitta projektu vadītājs Reinis Budriķis.

Lai informētu uzņēmumus par investīciju piesaistes iespējām, Dienas Bizness kopā ar Civitta 30.augustā rīko meistarklasi «Investīciju piesaiste – Ceļš uz Jūsu ideju realizēšanu un straujāku uzņēmuma attīstību,» kurā klātesošie uzzinās, ar ko sākt, lai sagatavotos investīciju piesaistei, kā jāgatavojas noteiktu investīciju piesaistei, kā pārliecināt noteiktus investīciju avotus investīciju piesaistei un citus jautājumus.

Investīcijas uzņēmējdarbībai var dalīt divos posmos – biznesa sākumposmā un attīstības brīdī, un katrā no tiem līdzekļu piesaistei ir sava funkcija un mērķi, skaidro R.Budriķis. Sākot biznesu, uzņēmējiem nepieciešama nauda būvniecībai, iekārtu iegādei, infrastruktūras attīstībai. Tāpat jaunie uzņēmēji meklē finansējumu, lai spētu īstenot savu ideju dzīvē, jaunu, inovatīvu produktu radīšanai un pētījumu veikšanai. «Novērojumi gan liecina, ka pārsvarā jaunie uzņēmēji ir ar degsmi un vēlmi uzsākt savu uzņēmējdarbību, taču viņiem nav ne finansējuma, ne kontaktu, ne komandas, tādēļ nepieciešams finansējums, lai sākotnēji viņi spētu noturēties tirgū,» atzīst eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Liepājas Pētertirgus paviljonā darbu uzsāks jauns konceptstends "Divi naži", kurā varēs iegādāties Latvijas saimniecībās audzētu cūkgaļu ar zaļās karotītes simbolu, informē jaunie uzņēmēji.

Jaunais koncepts veidots tā, lai nodrošinātu individuālu pieeju katram klientam. Šajā stendā būs iespēja gan pēc individuāla pasūtījuma iegādāties nepieciešamos gaļas produktus, gan arī saņemt šefpavāra konsultācijas ēdienu pagatavošanas kultūrā. "Divi naži" idejas autori un īpašnieki ir šefpavārs Dāvis Veilands un pavārs/miesnieks Elviss Sproģis, kuri personīgi katru dienu sagaidīs un apkalpos savus klientus.

Jauno uzņēmēju mērķis ir strādāt, izmantojot sentēvu zināšanas un tradīcijas. Šādi tiks saglabātas gaļas vērtības, un tiks nodrošināta iespēja klientiem piedāvāt augstvērtīgu produktu. Jaunā tirdzniecības vieta atradīsies Liepājas Pētertirgū, jo miesnieki uzskata, ka tā ir pilsētas dvēsele un Pētertirgus ir viens no labākajiem tirgiem Latvijā. Sākotnēji stendā varēs iegādāties tikai cūkgaļu, bet jau tuvākajā laikā arī Latvijā audzētu bioloģisku liellopa gaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Atvērta pieteikšanās Rīgas jauno uzņēmēju apmācību programmai Kembridžā

Db.lv, 09.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 7. septembra sākusies pieteikšanās Rīgas domes finansētajai jauno uzņēmēju apmācību programmai Kembridžā, Lielbritānijā.

Pieteikumu pieņemšana ilgs līdz 13. oktobrim vai līdz 50 dalībnieku uzņemšanas programmā brīdim. Programmā tiek gaidīti jaunie un topošie uzņēmēji, jaunieši, tehnoloģiju un citu jomu speciālisti ar vēlēšanos attīstīt idejas biznesā.

Programma ir veidota divās daļās. Pirmā daļa norisināsies Rīgā no 17. oktobra līdz 28. novembrim, kur četru nodarbību laikā jaunie uzņēmēji gūs praktiskas zināšanas un iemaņas, lai efektīvi spētu īstenot savu ieceri. Rīgas daļas noslēgumā dalībnieki savas biznesa idejas prezentēs žūrijai pasākumā "Lāča miga", un 25 visaugstāk novērtētie dalībnieki saņems iespēju piedalīties programmas otrajā daļā – Kembridžā. Brauciens uz Lielbritāniju norisināsies 2021. gada janvāra beigās, tā dalībniekiem tiks līdzfinansētas ceļa, kā arī naktsmītnes izmaksas Kembridžā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pensiju pārvaldnieka Indexo akcionāru rindām ir pievienojušies jauni investori gan no Latvijas, gan ārvalstīm.

Jaunie Indexo akcionāri ir pieredzējuši uzņēmēji un vadītāji, kas pārstāv dažādas nozares - telekomunikācijas, enerģētiku, celtniecību, finanses, kā arī citas nozares.

"Indexo atrodas straujas izaugsmes fāzē un saglabā būtisku izaugsmes potenciālu nākotnē. Mūsu darbības pamatā ir savstarpēji izdevīgas sadarbības (win-win) principi. Indexo akciju pensiju plāni klientiem šajos gados ir nodrošinājuši visaugstāko ienesīgumu Latvijas pensiju pārvaldīšanas tirgū, kā arī esam panākuši virkni citu pozitīvu izmaiņu Latvijas finanšu tirgū, piemēram, pensiju 2.līmeņa mantojamību. Īpaši zīmīgi ir tas, ka neraugoties uz pasaules koronavīrusa pandēmiju, tikko veiktie darījumi ar Indexo akcijām liecina par to, ka Indexo vērtība Covid-19 ietekmē nav mazinājusies," saka Indexo valdes loceklis un izpilddirektors Iļja Arefjevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmola "Littleberry" dizaina auduma autiņbiksītes un aksesuāri tiek ražoti Latvijā, taču vairums no produktiem aizceļo ārpus mūsu valsts robežām.

"Littleberry" stāsts aizsākās pirms aptuveni trīs gadiem. "Drīzumā bija jādzimst mūsu jaunākajai meitiņai. Jau agrāk praksē bija izmēģināti auduma autiņi un modernās auduma autiņbiksītes vecākajām meitām, un tas šķita samērā vienkārši un daudz skaistāk nekā vienreizlietojamās autiņbiksītes. Turklāt tas, ko uzreiz ievērojām ģimenē - lietojot auduma autiņbiksītes, izdevās ievērojami samazināt arī ikdienā izveidoto atkritumu daudzumu," idejas rašanos atceras "Littleberry" izveidotāja Elīna Neiberga.

Viņa stāsta, ka 2017.gadā, kad dzima jaunākā meita, domāja par to, ka labprāt ieviestu moderno auduma autiņbiksīšu lietošanu ikdienā, pavisam iztiekot bez vienreizlietojamajām, turklāt, lai dizains būtu tieši tāds, kādu gribas un lai būtu droši par izmantoto materiālu izcelsmi un kvalitāti, ražošanu varētu uzsākt paši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apritējis gads, kopš Rīgā, Uzvaras bulvārī 7, Pulkveža Brieža ielā 12 un Jūrmalā, Jomas ielā 4 darbu sāka Elektrum elektroauto uzlādes stacijas.

Tajās tiek nodrošināta gan ierastās ātrās 50kW līdzstrāvas stacijas, gan pilsētai piemērotās vidēji ātrās jeb 22kW maiņstrāvas uzlādes iespēja. Uzlāde un norēķini šajās stacijās ir iespējami, izmantojot īpaši izveidoto mobilās lietotnes Elektrum uzlādes sadaļu. Pirmo reizi šāda lietotne no pašiem pamatiem tika izstrādāta tieši Latvijas tirgum. AS "Latvenergo" Elektrotransporta uzlādes tīkla attīstības vadītājs Ansis Valdovskis stāsta par to, kā pašlaik attīstās mūsu piedāvājums elektrisko transporta līdzekļu īpašniekiem. Viņš uzsver, ka ir ļoti iespējams – uz elektriskajām automašīnām pārsēdīsimies daudz ātrāk nekā domājam.

Pirms gada prognozējām, ka 2030. gadā Latvijā būs ap 30 000 elektrisko automašīnu. Kādu skaitu jūs prognozētu tagad, redzot, cik strauji notiek attīstība?

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Prezentēs Latviju kā startup uzņēmumiem draudzīgu valsti

Lelde Petrāne, 08.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digital Freedom Festival sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) festivāla ietvaros Latviju prezentēs kā valsti ar startup uzņēmumu attīstībai draudzīgu un progresīvu vidi. LIAA veidotajā Magnetic Latvia biznesa centrā (Magnetic Latvia Business Center) varēs iepazīties ar Latvijas startup uzņēmumu veiksmes stāstiem, piedalīties lekcijās un diskusijās.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols norāda: «Uzņēmējiem Digital Freedom Festival ir izcila platforma, kur vienkopus sastapt jaunāko tendenču zinātājus, jomas profesionāļus un potenciālos sadarbības partnerus. LIAA organizētajā Magnetic Latvia biznesa centrā apmeklētāji varēs smelties iedvesmu no veiksmīgiem Latvijas jaunuzņēmumiem un ārvalstu lektoriem, mācīties no citu pieredzes stāstiem, kā arī uzzināt par atbalsta iespējām savas idejas attīstībai un biznesa izaugsmei.»

Magnetic Latvia biznesa centrā plānota diskusija par to, kā cīnīties par gudrākajiem prātiem un labākajiem investoriem, kā startup uzņēmējiem no mazām valstīm iziet starptautiskajā arēnā, kādus mārketinga trikus pielietot, lai iegūtu atpazīstamību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija Altum biznesa uzsācējiem visā Latvijā šī gada pirmajos deviņos mēnešos uzņēmējdarbības uzsākšanai aizdevumus piešķīrusi vairāk nekā 8,2 miljoni eiro apmērā, kas ir lielākais apjoms pēdējo piecu gadu laikā, informē Altum.

Salīdzinot ar 2017. gada deviņiem mēnešiem gan pēc izsniegto aizdevumu kopskaita, gan pēc piešķirtā finansējuma apjoma pieaugums ir 40%.

Jauno uzņēmēju aktivitāte, izmantojot valsts atbalsta programmu aizdevumus, pieaugusi teju visos Latvijas reģionos. Lielākais aizdevumu skaita pieaugums šā gada 9 mēnešos fiksēts Zemgalē (+45%), savukārt liels atbalstīto biznesa projektu kopsummas pieaugums ir Vidzemē (+89%), Zemgalē (+69%) un Kurzemē (+60%), kas liecina par lielāka apjoma biznesa ideju īstenošanu. Uzņēmēju aktivitāte, izmantojot valsts atbalstu, pieaugusi arī Latgalē (aizdevumu skaits pieaudzis par 8%), vienlaikus nedaudz samazinoties kopējam piešķirtā finansējuma apjomam, kas liecina, ka jaunie uzņēmēji šajā reģionā biznesu sāk ar mazāka apjoma projektiem. Pretēja aina ir Rīgas un pierīgas reģionā, kur kopējais piešķirtā finansējuma apjoms audzis par 26%, taču projektu skaits samazinājies par 7%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Idelsons: Ja Latvijas reputācija ir slikta, tas ietekmē visas bankas, kas šeit strādā

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 07.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai jāmācās risināt savas finanšu sektora problēmas iekšēji, nevis jāmazgā netīrā veļa starptautiskajā vidē, intervijā DB teic Signet Bank AS vadītājs Roberts Idelsons.

Turklāt ļoti ir nepieciešams vienots skatījums par tālāko nozares attīstību, jo līdz šim katrs tirgus dalībnieks ir strādājis pēc savām vēlmēm.

Fragments no intervijas

Pērn Signet Bank mainījās akcionāri – kā tas ir mainījis darbības virzienu?

Pagājušais gads bankai bija lielu pārmaiņu gads, un faktiski visu laiku strādājām, lai akcionāru maiņa vispār notiktu. Maijā tika parakstīts līgums, ar kuru trīs jaunie īpašnieki iegādājās visas bankas akcijas, kas piederēja iepriekšējam akcionāram, un septembrī saņēmām apstiprinājumu no Eiropas Centrālās bankas, ka tā akceptē šo darījumu. Oktobrī tirgu iepazīstinājām ar jauno bankas zīmolu Signet, kas tika pārņemts no mūsu lielākā akcionāra. Jāatzīmē, ka jaunie akcionāri iegādājās kredītiestādes akcijas ar domu, ka mums ir laba turīgo klientu bāze, savukārt viņiem ir liela pieredze ieguldījumu pārvaldīšanā – viņi piedāvā fondus, investīciju portfeļus, līdz ar to mums ir laba savstarpējā sinerģija, tādēļ arī ir likumsakarīgi, ka pārņēmām jaunā akcionāra nosaukumu. Oktobra vidū banka sāka jaunu dzīvi un pielāgojāmies izmaiņām, taču drīz pēc tam finanšu sektoru satricināja negaidītie notikumi saistībā ar ABLV Bank. Signet Bank darbību gan tas būtiski neskāra, jo mūsu stratēģija jau kopš 2013.gada bija līdzīga, kāda tā ir patlaban – mēs neorientējamies uz ikdienas operāciju apkalpošanu, bet uz klientu kapitāla pārvaldīšanu, un mums vienmēr bijis ļoti maz maksājumu operāciju. Mūsu klienti galvenokārt ir krievvalodīgi, taču, kaut arī vairums nāk no bijušās Padomju Savienības, lielai daļai no viņiem bizness vai ikdienas dzīve šobrīd ir Eiropā. Vērtējot esošo ģeopolitisko situāciju, Krievija aizvien vairāk nodalās no Rietumu pasaules, līdz ar to uzņēmēji no Krievijas dalās divās daļās. Ir tādi, kas dzīvo, strādā un uzturas Krievijā, un šai kategorijai, ņemot vērā pēdējā laika notikumus, īpaši nevajag kontus Eiropā, jo Krievijas finanšu sistēma ir samērā attīstīta, un var vērot tendenci, ka šie cilvēki atsakās no banku kontiem Eiropā, vairāk izmantojot Krievijas banku pakalpojumus. Savukārt mēs apkalpojam klientus, kuri savu nākotni saista ar Eiropu un Rietumvalstīm. Daudziem no viņiem ir ne tikai Krievijas, bet arī citu valstu pases, viņi ir citu valstu nodokļu rezidenti, viņus satrauc Krievijas politika un ar to saistītie riski, un biznesa vide, līdz ar to viņus interesē savu naudu turēt ārpus Krievijas. Mūsuprāt, šie klienti ir mazāk riskanti nekā tie, kuri dzīvo Krievijas teritorijā. Signet Bank sniegtie pakalpojumi ir saistīti ar kapitāla pārvaldīšanu, un arī nākotnē plānojam fokusēties šajā jomā, savukārt bankas mērķa klients ir ES vai OECD rezidents. Taisnības labad gan jāatzīmē, ka, visticamāk, arī turpmāk liela daļa Signet Bank klientu būs krievvalodīgie cilvēki, jo turīgiem krievvalodīgiem cilvēkiem mēs esam mentāli tuvāki nekā, piemēram, vāciešiem, kuriem nav nekādas saistības ar Latviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Jelgavā radītās rotaļlietas pieprasītas pasaulē

Monta Glumane, 21.01.2020

Bērnu rotaļlietu ražotāja "Tu Tuu Toys" dibinātāji (no kreisās) Ivars Karnītis, Mārtiņš Eltermanis un Emīls Penēzis.

Foto: Ritvars Skuja/Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā gadā bērnu rotaļlietu ražotājs "Tu Tuu Toys" plāno uzsākt aktīvu tirdzniecību "Amazon" un "Ebay", kā arī radīt vismaz 4 - 5 jaunus produktus, kas būs ne tikai bērnu rotaļlietas, bet arī dizaina produkti.

"Tu Tuu Toys" ražo dažādas rotaļļietas bērniem no finiera.

Visvairāk "Tu Tuu Toys" radītās rotaļlietas aizceļo uz ASV, aptuveni 50%. Šobrīd produkti ir aizceļojuši uz vairāk nekā desmit valstīm pasaulē - Austrāliju, Vāciju, Angliju, Franciju, nedaudz uz Ķīnu, Singapūru, Apvienotajiem Arābu Emirātiem un citām. Samērā mazs pieprasījums ir no kaimiņvalstīm.

Uzņēmumam ir divu veidu klienti - juridiskas personas Latvijā, kas ir dažādi specializētie, latviešu ražotāju un rotaļlietu veikali, kā arī privātie klienti ārzemēs. Aptuveni 80% ir ārvalstu klienti, jo produkti šobrīd tiek tirgoti "Etsy" platformā.

"Rotaļlietu nišai Latvijā ir milzīgs potenciāls. Ir divi veidi – vai nu uzražot vēl labāk to, kas jau ir, vai arī kaut ko nebijušu. Ir potenciāls izdomāt kaut ko jaunu gan Latvijā, gan pasaulē. Mēs strādājam pie tā, lai varētu iet pie izplatītājiem, bet vēl ir jāiegulda diezgan daudz," atklāj "Tu Tuu Toys" līdzdibinātājs Emīls Penēzis.

Komentāri

Pievienot komentāru