Quantcast
DB Viedoklis

Noguldījumi aug, bet vai krāt ir izdevīgi?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 17.12.2019

1. attēls. Iekšzemes uzņēmumu un mājsaimniecību noguldījumu attiecība pret IKP (%)

Datu avots: ECB, Eesti pank, Lietuvos Bankas, Latvijas Banka, Eurostat.

Jaunākais izdevums

Stabilā situācija Latvijas tautsaimniecībā jau astoto gadu nodrošina iekšzemes noguldījumu kāpumu.

Izteiktāka bijusi darba algu kāpuma un bezdarba krituma veicinātā mājsaimniecību noguldījumu palielināšanās, kamēr uzņēmumu noguldījumi bijuši svārstīgāki un atsevišķos gados arī sarukuši, uzņēmējiem uzkrājumus izmantojot importa un investīciju darījumos.

Noguldījumu ienesīgums ir zems, iedzīvotāji un uzņēmēji meklē ienesīgākas līdzekļu izvietošanas iespējas, tamdēļ lielākā daļa noguldījumu koncentrējas likvīdajā pieprasījuma noguldījumu segmentā. Rūkot ārvalstu klientu noguldījumiem un turpinoties mātesbanku finansējuma samazinājumam, augošie iekšzemes noguldījumi kļuvuši par galveno banku finanšu resursu avotu – 2018. gada nogalē iekšzemes noguldījumu atlikums pārsniedza banku iekšzemes kredītportfeļa lielumu.

2014. gadā – neilgi pēc Latvijas iekļaušanās Eiropas vienotās valūtas telpā – izvērtējām tā brīža stāvokli banku piesaistīto noguldījumu jomā. Tolaik noguldījumu dinamika jau bija pozitīva 2-3 gadus, atspoguļojot atdzimstošo uzticību finanšu sektoram un spēju veidot uzkrājumus arī pirmajos pēckrīzes gados. Noguldījumu ienesīgums toreiz bija augstāks nekā patlaban, tomēr arī tad tas jau bija samērā zems un stimulēja noguldījumu koncentrēšanos to likvīdākajā formā – norēķinu kontos, krājkontos ar iespēju līdzekļiem piekļūt dažu dienu laikā.

Tagad – piecus gadus vēlāk – aplūkosim, vai un kas šajā ziņā mainījies. Šajā rakstā par to, kā noguldījumu dinamiku ietekmējis zemo procentu likmju laikmets, kāda ir situācija ar noguldījumiem Latvijā un kā šajā kontekstā izskatās citas Baltijas valstis un eiro zona.

Noguldījumu kāpumu veicinošie faktori

Stabilās uzkrāšanas tradīcijas gadu gaitā eiro zonā nodrošinājušas ilgstošu noguldījumu kāpumu, pat neraugoties uz svārstībām tautsaimniecības izaugsmes tempā. Turklāt, laika gaitā mazinoties skaidras naudas norēķiniem, ieviešot eiro un paplašinoties eiro zonai, motivācija uzglabāt naudu bankas kontā arvien aug. Līdz ar to bankās uzkrāto noguldījumu kopapjoms eiro zonā kopumā pārsniedz iekšzemes kopprodukta (IKP) apjomu, tomēr valstīs ar vēsturiski nesenākām uzkrāšanas iespējām, piemēram, trīs Baltijas valstīs noguldījumu līmenis veido vien 40-60% no IKP.

Tiesa, kopš 2008. gada noguldījumu/IKP attiecība eiro zonā kopumā un pēdējos trīs gados arī Baltijas valstīs ir stabilizējusies, straujāk attīstoties alternatīvām finanšu aktīvu izvietošanas iespējām. Jāatzīmē, ka Baltijas valstīs noguldījumu/IKP attiecība pirmajos gados pēc eiro ieviešanas pieauga, jo šajā laikā pastiprināti notika skaidrās naudas pārvietošana uz banku kontiem nacionālo valūtu/eiro maiņas procesā.

Pakāpeniski gan iezīmējas tendence, ka tautsaimniecības attīstības līmeni valstī, kā arī finanšu sektora dziļumu vairs nevar pilnvērtīgi izvērtēt ar noguldījumu attiecību pret IKP, jo augošie ieņēmumi aizvien vairāk tiek uzkrāti citos finanšu instrumentos. Pie tam ne tikai ilgtermiņa uzkrājumu veidošanai, bet arī operatīviem norēķiniem ar jauno finanšu tehnoloģiju risinājumu palīdzību, kas varētu mazināt noguldījumu uz nakti (dominējošā noguldījumu veida zemo procentu likmju periodā) nozīmi. Zināma bremzējoša ietekme potenciāli ir arī fintech uzņēmumu inovācijām, kuras saistītas ar kriptoaktīvu un blokķēdes tehnoloģiju izplatību.

Latvijas tautsaimniecības pozitīvā izaugsme nodrošina bankās izvietoto līdzekļu atlikuma kāpumu absolūtā izteiksmē (skat. 2. att.): iekšzemes uzņēmumu un mājsaimniecību noguldījumu atlikums kopš eiro ieviešanas Latvijā audzis divkārt straujāk nekā eiro zonā kopumā (no 2014. gada sākuma līdz 2019. gada vidum attiecīgi par 33% un 17%), tomēr noguldījumu kāpums Igaunijā un Lietuvā bijis vēl krietni straujāks (attiecīgi 56% un 55%).

Zināms iespaids uz Latvijas atpalikšanu no kaimiņvalstīm bijis strukturālajām pārmaiņām banku sektorā. Tomēr darbību pārtraukušās bankas galvenokārt koncentrējās uz ārvalstu klientu apkalpošanu, tādēļ iekšzemes noguldījumu atlikums būtiski netika ietekmēts, vien uz laiku kļuva nepieejami noguldījumu garantiju sistēmas nesegtie noguldījumi. Tomēr jāņem vērā, ka noguldījumu garantiju sistēma nodrošina, ka lielākā daļa noguldītāju savus līdzekļus no darbību apturējušām bankām īsā laikā var pārvietot uz citām bankām, tādējādi mazinot ietekmi uz kopējo naudas piedāvājumu.

Straujāka finanšu aktīvu uzkrāšana vērojama nevis noguldījumos bankās, bet citos finanšu instrumentos, liecina Latvijas Bankas apkopotie finanšu kontu dati. Kopš 2008. gada Latvijas nefinanšu sabiedrību un mājsaimniecību finanšu aktīvos noguldījumu īpatsvars sarucis no 30% līdz 23%, toties būtiski audzis īpatsvars ieguldījumiem pašu kapitālā, ieguldījumu fondos, apdrošināšanas un pensiju uzkrājumos (skat. 3. att.). Savukārt ieguldījumi parāda vērtspapīros to krītošā ienesīguma dēļ veido vien 1% no finanšu aktīviem. 2008.-2019. gadā Latvijas nefinanšu sabiedrību un mājsaimniecību ieguldījumi apdrošināšanas un pensiju uzkrājumos auguši 5.7 reizes, ieguldījumi kapitālā un ieguldījumu fondos – par 94%, bet noguldījumi – tikai par 20%. Kopumā kapitāla tirgus Latvijā gan joprojām ir mazaktīvs, un tā straujāka attīstība varētu vēl būtiskāk audzēt ieguldījumus citos finanšu instrumentos.

Noguldījumu ienesīgums krīt

No vienas puses, bezskaidrās naudas norēķinu risinājumi un vienotās valūtas zonas priekšrocības veicinājušas noguldījumu kāpumu, bet, no otras puses, zemo un negatīvo procentu likmju laikmets mazinājis motivāciju uzkrāt. Kā redzams 4. un 5. attēlā, jau apmēram 10 gadus noguldījumu ienesīgums bijis zems, bet pēdējo 5-7 gadu laikā naudas uzkrājumi bankās gandrīz vairs nevairo noguldītāju ienākumus.

Ne tikai reālā izteiksmē, nesasniedzot inflācijas līmeni, bet atsevišķos gadījumos uzņēmumu noguldījumiem noslīdot negatīvajā sektorā arī nominālajā izteiksmē. Pie tam tas attiecas ne tikai uz pieprasījuma, bet arī īstermiņa noguldījumiem. Ja papildus ņem vērā, ka bankas negatīvās procentu likmes reizumis ievieš arī pa aplinkus ceļiem (piemēram, kā maksu par kontu apkalpošanu), galvenie stimuli noguldījumu apjoma pieaugumam ir nepieciešamība un iespēja veikt elektroniskus norēķinus skaidrās naudas izmantošanas ierobežojumu dēļ. Turklāt, pateicoties noguldījumu garantiju shēmai, arī uzkrājumu drošība bankās ir augstākā līmenī, nekā ieguldot līdzekļus citos instrumentos.

Uzņēmumu un mājsaimniecību termiņnoguldījumu gada procentu likmes (jaunie darījumi) Datu avots: ECB. Eiropas Centrālās bankas monetārā politika – eiro bāzes procentu likme nulles apmērā un negatīvā noguldījumu iespējas likme – būtiski pazeminājusi naudas resursu cenu, tāpēc noguldījumu portfelī turpina dominēt uzņēmumu un mājsaimniecību norēķinu kontos esošie līdzekļi. Eiro zonā kopumā šā gada oktobrī pieprasījuma noguldījumu gada pieauguma temps bija 9.0%, kamēr noguldījumi ar noteikto termiņu līdz diviem gadiem samazinājās par 4.3%, savukārt Latvijā atbilstošie skaitļi bija 12.9% un -10.6%.

Nedaudz atšķirīga ir situācija ar ilgtermiņa procentu likmēm un arī noguldījumu apjomiem. Ilgtermiņa (ar termiņu ilgāku par diviem gadiem) procentu likmju kritums ir mazāk izteikts, un tās joprojām nodrošina šo noguldījumu augstāku ienesīgumu (skat. 6. att.). Līdz ar to ilgtermiņa (ar termiņu ilgāku par diviem gadiem) noguldījumi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā pēdējos trīs gados palielinās, kaut gan eiro zonā kopumā tie turpina sarukt. Tomēr noguldījumu kopapjomā ilgtermiņa depozītu īpatsvars saglabājas niecīgs (visās trīs Baltijas valstīs ap 2-3%, kamēr eiro zonā kopumā – ap 15%). Kopumā ilgtermiņa noguldījumu kāpums vērtējams pozitīvi, jo ļauj daļēji izvairīties no uzkrājumu vērtības zuduma inflācijas ietekmē apstākļos, kad vājāk attīstīta kapitāla tirgus un ierobežotas finanšu pratības dēļ mazāk iespēju izvietot līdzekļus ienesīgākos aktīvos. Savukārt no banku viedokļa raugoties, – ilgtermiņa noguldījumi uzlabo to likviditātes līmeni.

Banku piesaistīto noguldījumu sektorālajā dalījumā uzkrāšanas paradumu ietekmē saglabājas mājsaimniecību pārsvars. Eiro zonā kopumā mājsaimniecību noguldījumi veido gandrīz 60% iekšzemes noguldījumu, Lietuvā – tuvu 70% un Latvijā – 65%, vien Igaunijā mājsaimniecību/uzņēmumu noguldījumu attiecība ir līdzsvarā.

Savukārt uzņēmēji savus līdzekļus vairāk izmanto investīcijām vai izvieto ienesīgākos finanšu instrumentos. Situācijai Latvijā šajā ziņā gan vērojama viena īpatnība – ja eiro zonā, Lietuvā un Igaunijā noguldītāju struktūra nav būtiski mainījusies jau vismaz 15 gadus, tad Latvijā pēdējo piecu gadu laikā mājsaimniecību noguldījumu īpatsvars audzis par 15 procentu punktiem. Kāpums sekojis mājsaimniecību noguldījumu īpatsvara samazinājumam krīzes gados, kad banku sektora satricinājumi uz laiku iedragāja uzticības līmeni un mudināja uzkrāt skaidrā naudā.

Tautsaimniecībai stabilizējoties, palielinoties bezskaidrās naudas norēķinu pievilcībai, mazinoties ēnu ekonomikai un īstenojoties atsevišķiem skaidrās naudas lietošanas ierobežojumiem, mājsaimniecību noguldījumu īpatsvars atsāka augt. Šādu Latvijas rādītāju īpatnību varētu skaidrot arī ar salīdzinoši straujo tautsaimniecības izaugsmi no vienas puses un kreditēšanas stagnāciju no otras – uzņēmēji savus augošos ieņēmumus mazāk uzkrāj, bet vairāk izmanto investīcijām un importa darījumu apmaksai, kam pieejamāku kredītu apstākļos varētu lietot banku aizdevumus. Savukārt mājsaimniecības papildu vispārējiem uzkrājumiem veido rezerves gan ilglietošanas preču, gan nekustamā īpašuma iegādei, tostarp pirmajai iemaksai mājokļa kredīta saņemšanai.

Secinājumi

Galvenie secinājumi, aplūkojot noguldījumu attīstības tendences Latvijā un samērojot tās ar situāciju pārējās Baltijas valstīs un eiro zonā kopumā, ir:

augam un nostiprināmies, bet lēni;

joprojām būtiski atpaliekam no eiro zonas kopējā līmeņa, mēreni – no Igaunijas un nedaudz – arī no Lietuvas rādītājiem;

uzkrājumi ir lietderīgi, bet noguldījumi banku kontos nodrošinās vien norēķinu iespējas un mazliet kompensēs inflācijas ietekmi;

ienesīgums jāmeklē citos finanšu aktīvos.

Noguldījumu dinamika Latvijā līdz ar tautsaimniecības izaugsmi un tirgū dominējošo banku stabilitāti saglabājas pozitīva, tomēr procentu likmju līmenis un struktūra polarizē līdzekļu uzkrājumus augošajos pieprasījuma noguldījumos un ilgtermiņa noguldījumos, kuru apjoms vēl ir neliels, bet strauji augošs.

Savukārt īstermiņa un vidēja termiņa noguldījumi ar ārkārtīgi zemajām likmēm un ierobežoto likviditāti Latvijā, tāpat kā eirozonā kopumā, izraisa aizvien mazāku interesi. Mājsaimniecības saglabā vadošo lomu noguldījumu apjomā ar augošu īpatsvaru, kamēr uzņēmēji vairāk tendēti uz līdzekļu produktīvu ieguldīšanu, un to uzkrājumi bankās aug lēnāk. Ārējā pieprasījuma vājināšanās un iespējamais eksporta sarukums varētu mazināt uzņēmumu iespējas uzkrāt, savukārt mājsaimniecību noguldījumus varētu palielināt vēlēšanās veidot "drošības spilvenu" nebaltai dienai, tādēļ Latvijā tuvākajos gados saglabāsies pašreizējā noguldījumu struktūra un tendences.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saglabājoties vāja ārējā pieprasījuma fonam un augot banku un uzņēmēju piesardzībai, kreditēšanas rādītāji novembrī pasliktinājās gan kopumā, gan uzņēmumu kreditēšanas jomā, un ierasto nelielo kāpumu saglabāja vien mājokļa kredītu portfelis, informē Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Līdz ar to iekšzemes kredītu gada pieauguma temps sarucis līdz 0.8% – zemākajam līmenim kopš 2017. gada. Iekšzemes noguldījumu atlikums novembrī nedaudz samazinājās, sarūkot uzņēmumu, bet augot mājsaimniecību noguldījumu atlikumam.

Novembrī iekšzemes kredītportfelis saruka par 0.8%, nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikumam samazinoties par 1.4%, bet mājsaimniecību kredītportfelim gandrīz nemainoties (mājokļa kredīti nedaudz pieauga, bet patēriņa – samazinājās). Kredītportfeļa pārmaiņas galvenokārt noteica iepriekš izsniegto kredītu atmaksa, kā arī vāja jauno kredītu dinamika – uzņēmumiem tie novembrī izsniegti būtiski mazāk nekā oktobrī (gada pirmajos 11 mēnešos – par 9.2% mazāk nekā 2018. gada atbilstošajā periodā), bet mājsaimniecībām – līdzīgā apjomā kā gada iepriekšējos mēnešos (11 mēnešos kopā – par 4.7% mazāk nekā gadu iepriekš).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor Bank neto peļņa šā gada 3. ceturksnī sasniegusi 16,9 miljonus eiro, kas ir par 26,3 miljoniem eiro mazāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā. Deviņos mēnešos banka nopelnījusi 49,9 miljonus eiro. 2018.gada attiecīgajā periodā peļņa bija 120 miljoni eiro.

Baltijā Luminor kredītportfeļi turpināja samazināties un gada trešā ceturkšņa beigās sasniedza 10,8 miljardus eiro. Baltijas līmenī sadalījums ir nedaudz mainījies, palielinoties aizdevumiem mājsaimniecībām no 50% uz 53% un samazinoties aizdevumiem nefinanšu sabiedrībām no 48% uz 45%. Luminor kreditēšanas tirgus daļa pēdējo divpadsmit mēnešu laikā Baltijā samazinājās no 22,4% uz 19,5%. Kreditēšanas portfelis 3.ceturksnī samazinājās par 9,2%, taču palielinājās tīro procentu ienākumu un aizdevumu attiecība no 2,2% uz 2,3%. Kopējie darbības izdevumi trešajā ceturksnī bija 71,4 miljoni eiro un tas ir par 17,3 miljoniem eiro vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Turpinās stabils mājsaimniecību noguldījumu kāpums

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 24.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūnija dati vēlreiz apliecināja nodarbinātajiem jau ilgāku laiku labvēlīgās darba tirgus situācijas iespaidu uz mājsaimniecību uzkrājumiem bankās.

Mājsaimniecību noguldījumi mēneša laikā pieauga par 67 milj. eiro (straujākais mēneša kāpums šogad), nosakot arī kopējā iekšzemes noguldījumu atlikuma kāpumu – iekšzemes noguldījumu gada pieauguma temps sasniedza 7.3%. Savukārt iekšzemes kredītportfelis svārstīgās uzņēmumu kreditēšanas ietekmē jūnijā nedaudz saruka.

Banku piesaistītie iekšzemes noguldījumi jūnijā pieauga par 0.7%, tostarp mājsaimniecību noguldījumi – par 0.9%, bet uzņēmumu noguldījumi – par 0.4%. Latvijas devums eiro zonas kopējā naudas rādītājā M3 pieauga par 0.6%, augot gan eiro zonas rezidentu Latvijas monetārajās finanšu iestādēs veiktajiem noguldījumiem uz nakti, gan arī noguldījumiem ar noteikto termiņu līdz diviem gadiem un ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu (M3 gada kāpuma temps jūnijā pieauga līdz 14.5%; noguldījumu gada pieaugums bija attiecīgi 16.8%, 9.6% un 1.1%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlijā būtiski palielinājās iekšzemes uzņēmumu uzkrājumi banku kontos, informē Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Vienlaikus turpināja augt arī mājsaimniecību noguldījumi, tomēr to kāpums sezonālo vasaras tēriņu laikā bija neliels. Jāatzīmē, ka naudas uzkrājumu nebaltām dienām straujāka palielināšanās vērojama jau kopš pērnā gada nogales, tautsaimniecības izaugsmei palēninoties un augot nenoteiktībai par turpmāko attīstību, īpaši pasaules ekonomikas kontekstā. Iekšzemes kredītportfelis jūlijā palielinājās, nedaudz augot gan nefinanšu uzņēmumu, gan mājsaimniecību kredītportfelim.

Banku piesaistītie iekšzemes noguldījumi jūlijā pieauga par 3.0%, tostarp nefinanšu uzņēmumu noguldījumi par 8.0%, bet mājsaimniecību noguldījumi – par 0.1%. Lai gan noteicošo kāpuma daļu veidoja atlikumi norēķinu kontos, neierasti straujš bija termiņnoguldījumu kāpums, kas varētu būt saistīts arī ar augstākām nekā iepriekš uzņēmumu termiņnoguldījumu procentu likmēm. Latvijas devums eiro zonas kopējā naudas rādītājā M3 pieauga par 1.8%, augot gan eiro zonas rezidentu Latvijas monetārajās finanšu iestādēs veiktajiem noguldījumiem uz nakti, gan arī noguldījumiem ar noteikto termiņu līdz diviem gadiem un ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu (M3 gada kāpuma temps jūlijā veidoja 9.6%; noguldījumu – attiecīgi 9.9%, 14.3% un 2.4%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maijā Latvijas iekšzemes kredītportfelis pieauga trešo mēnesi pēc kārtas, kredītu mēneša kāpuma tempam sasniedzot 1.1% (labākais rādītājs kopš 2017. gada rudens), bet kredīti nefinanšu sabiedrībām auga vēl straujāk – par 1.9%, Latvijas Bankas ekonomiskās analīzes vietnē makroekonomika.lv norāda centrālās bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Tāpat kā aprīlī, noguldījumi pieauga vien mājsaimniecību sektorā, bet uzņēmumu noguldījumi un noguldījumu kopapjoms saruka.

Maijā, augot gan nefinanšu sabiedrībām, gan finanšu iestādēm, gan arī mājsaimniecībām izsniegto (gan mājokļa, gan patēriņa) kredītu atlikumam, iekšzemes kredītportfeļa gada pārmaiņu temps uzlabojās līdz -2.2%, bet, izslēdzot banku sektora strukturālo pārmaiņu ietekmi, kredītu gada pieauguma temps sasniedza +3.6%, norāda V.Purviņš.

Vairākām bankām būtiski palielinot nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu portfeli, tā gada pārmaiņu temps sasniedza -0.5%, kamēr kredītiem mājsaimniecībām saglabājās negatīvāks rādītājs (-4.8%; izslēdzot banku sektora strukturālo pārmaiņu ietekmi, attiecīgi +5.8% un +0.8%). Maijā salīdzinājumā ar aprīli uzlabojās gan nefinanšu uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām no jauna izsniegto kredītu rādītājs, un šā gada pirmajos piecos mēnešos jauno kredītu kopapjoma rādītājs apsteidza pērnā gada atbilstošā perioda apjomu par 9.5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties vairāku iepriekšējo mēnešu tendencei, banku iekšzemes kredītportfelis sarucis arī pērnā gada decembrī, liecina Latvijas Bankas (LB) dati.

Aizvien rūpīgāks banku izvērtējums par klientiem, kas vēlas aizņemties, un augošā uzņēmēju piesardzība, raugoties tautsaimniecības attīstības perspektīvā, kā arī būtiskas agrāk izsniegto aizdevumu atmaksas decembrī noteikušas gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikuma sarukumu, un neliels pieaugums saglabājies vien mājokļa kreditēšanā.

Līdz ar to iekšzemes kredītu gada pārmaiņu temps pēc vairāku gadu pārtraukuma atkal nonācis negatīvajā sektorā, bet neliels pozitīvs gada kāpums saglabājies tikai mājsaimniecību kreditēšanā, norāda LB ekonomists Vilnis Purviņš.

Iekšzemes noguldījumu atlikuma kāpums pērn decembrī bija sezonāli straujākais gada laikā, tomēr, tautsaimniecības izaugsmei palēninoties, tas nedaudz atpaliek no iepriekšējā gada decembra rādītāja. Decembrī iekšzemes kredītportfelis saruka par 2,3%, nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikumam samazinoties par 4,1%, bet mājsaimniecību kredītportfelim – par 0,2%. Kredītportfeļa kritumu galvenokārt noteica iepriekš izsniegto īstermiņa kredītu atmaksa vairākām lielākajām Latvijas komercbankām. Salīdzinājumā ar rekordzemajiem novembra līmeņiem, decembrī nedaudz uzlabojās jauno kredītu dinamika, tomēr gan decembrī, gan gadā kopumā tie izsniegti mazāk nekā gadu iepriekš – uzņēmumiem par 23,8%, mājsaimniecībām – par 4,7% mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Naudas rādītāji – uz slimības lapas

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 27.03.2020

* Salīdzināšanas nolūkos izņemti vienreizējie efekti, kas saistīti ar strukturālajām pārmaiņām Latvijas banku sektorā un institucionālo sektoru klasifikācijas izmaiņām.

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada pirmajiem diviem mēnešiem bija raksturīgas sarukuma tendences gan piesaistīto noguldījumu, gan izsniegto kredītu jomā.

Lēnākai tautsaimniecības izaugsmei mazinot uzņēmēju ienākumus, iekšzemes noguldījumi sezonāli saruka janvārī un niecīgais kāpums februārī neļāva tiem atgriezties decembra līmenī.

Turpinoties iepriekšējo mēnešu tendencei, banku iekšzemes kredītportfelis samazinājās arī janvārī un februārī. Banku konservatīvo kredītpolitiku un uzņēmēju augošo piesardzību, raugoties tautsaimniecības attīstības perspektīvā, papildināja vienreizēji faktori – institucionālo sektoru klasifikācijas izmaiņas (rinda valsts un pašvaldību komercsabiedrību ar 1. janvāri tika iekļautas vispārējās valdības sektorā) janvārī un AS "PNB Banka" licences anulēšana februārī.

Situācija krasi mainījusies martā. Gan globālajai, gan Latvijas tautsaimniecībai aizvien asāk izjūtot koronavīrusa Covid-19 ietekmi, kā uzņēmējiem, tā mājsaimniecībām būtiski sarūk iespējas uzkrāt, līdz ar to mazināsies bankās izvietoto noguldījumu atlikums. Vājinoties maksātspējai un veidojoties pārrāvumiem naudas plūsmās, visticamāk, turpinās sarukt arī kredītportfelis, tomēr vīrusa negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību varētu mazināt plašāks fiskālās politikas atbalsts, tostarp valdības atbalsta pasākumi uzņēmējiem un to darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nenoteiktība mudina netērēt

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 30.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārkārtējās situācijas trīs mēneši aizvadīti, krasi pasliktinot ekonomisko vidi un negatīvi ietekmējot teju visas tautsaimniecības nozares.

Covid-19 uzliesmojuma vilnim sākot mazināties un ekonomiskajai aktivitātei pakāpeniski atjaunojoties, varam ielūkoties, kāda pēdējos mēnešos bijusi naudas rādītāju dinamika. Jāatzīmē, ka tā saglabājusies stabila un krīzes situācija nedz piesaistīto noguldījumu, nedz izsniegto kredītu apjomus būtiski nav satricinājusi.

Divi galvenie secinājumi šajā jomā:

nenoteiktība par turpmāko vīrusa izplatības ierobežošanas norisi un tautsaimniecību spēju pielāgoties jaunajiem apstākļiem mudinājusi mājsaimniecības būtiski ierobežot patēriņu un palielināt uzkrājumus. Tas (līdz ar ierobežotām eksporta iespējām) gan mazinājis uzņēmēju iespējas uzkrāt, tomēr kopumā noguldījumu atlikums bankās pēdējo trīs mēnešu laikā ir audzis;

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kreditēšana joprojām atturīga

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 28.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārējās vides nenoteiktība un patērētāju un investoru piesardzība iekšzemē joprojām uzmanības lokā tur kreditēšanu. Tās izaugsme varētu dot papildu stimulu tautsaimniecības izaugsmei un patērētāju un uzņēmēju noskaņojuma uzmundrināšanai.

Tomēr oktobris būtiskas pārmaiņas pagaidām atturīgajā kreditēšanas dinamikā nav nesis. Nelielais kredītportfeļa kāpums tikai mazliet (līdz 1.9%) palielināja iekšzemes kredītu gada pieauguma tempu, bet mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikuma gada pieauguma rādītājs saruka līdz 0.8%.

Straujāks bija iekšzemes noguldījumu kāpums, un to gada pieauguma temps sasniedza 10.3%.

Oktobrī iekšzemes kredītportfelis pieauga par 0.4%, nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikumam palielinoties par 0.9% un mājsaimniecību kredītportfelim – par 0.1% (mājokļa kredītu atlikums gandrīz nemainījās, bet patēriņa – pieauga par 0.6%).

Oktobrī būtiski nemainījās arī jauno kredītu izsniegšana – uzņēmumiem tie izsniegti nedaudz mazāk, bet mājsaimniecībām – nedaudz vairāk kā septembrī, savukārt abām klientu grupām – mazāk nekā pērnā gada oktobrī. Arī gada pirmajos desmit mēnešos kopā jaunie kredīti izsniegti par 0.2% mazāk nekā pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās «Trasta komercbankas» administrators šogad jūlijā atguvis 336 309 eiro, kas ir par 65,5% vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem atgūti 239 003 eiro, no kustamās un citu mantu pārdošanas atgūti 50 eiro, bet no citu aktīvu atgūšanas un citiem ieņēmumiem - 97 256 eiro.

Tādējādi 2019.gada septiņos mēnešos «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 1,869 miljonus eiro, bet kopš 2016.gada 14.marta, kad banka tika atzīta par likvidējamu, «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 142,663 miljonus eiro, tostarp 2016.gadā tika atgūti 111,942 miljoni eiro, 2017.gadā - 25,879 miljoni eiro, bet 2018.gadā - 2,973 miljoni eiro.

Vienlaikus «Trasta komercbankas» maksātnespējas procesa izdevumi jūlijā bija 37 669 eiro. Tostarp nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 37 440 eiro, bet izdevumi publikāciju ievietošanai laikrakstos veidoja 229 eiro. Tādējādi atlīdzība administratoram un administratora palīgam nav izmaksāta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Trasta komercbankas administrators septembrī atguvis 538 eiro

LETA, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās «Trasta komercbankas» administrators šogad septembrī atguvis 538 eiro, kas ir vairākkārt mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Pagājušajā mēnesī «Trasta komercbankas» administrators nav atguvis līdzekļus ne no izsniegtajiem kredītiem, ne no kustamās mantas pārdošanas, ne arī no nekustamo īpašumu pārdošanas, visus līdzekļus atgūstot no naudas un citu aktīvu atgūšanas un citiem ieņēmumiem.

Tādējādi 2019.gada deviņos mēnešos «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 1,872 miljonus eiro, bet kopš 2016.gada 14.marta, kad banka tika atzīta par likvidējamu, «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 142,666 miljonus eiro, tostarp 2016.gadā tika atgūti 111,942 miljoni eiro, 2017.gadā - 25,879 miljoni eiro, bet 2018.gadā - 2,973 miljoni eiro.

Vienlaikus «Trasta komercbankas» maksātnespējas procesa izdevumi septembrī bija 90 662 eiro. Tostarp izdevumi administratora un administratora palīga atlīdzībai bija 75 431 eiro, nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 14 083 eiro, bet izdevumi publikāciju ievietošanai laikrakstos veidoja 1148 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās «PNB bankas» administrators šogad septembrī atguvis aktīvus 1,302 miljonu eiro apmērā, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem kopš 2019.gada 12.septembra, kad banka tika atzīta par maksātnespējīgu, atgūti 1,237 miljoni eiro, no atgūtajiem/pārdotajiem vērtspapīriem atgūti 47 000 eiro, bet no pārējiem aktīviem atgūti 18 000 eiro.

Vienlaikus «PNB bankas» likvidācijas izdevumi septembrī bija 249 000 eiro apmērā, tostarp nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 193 000 eiro, tiesas izdevumi - 31 000 eiro, naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi - 19 000 eiro, bet administratora un administratora palīga atlīdzība veidoja 5000 eiro.

2019.gada 30.septembrī «PNB bankā» garantētie noguldījumi bija 126,079 miljonu eiro apmērā, kamēr citi noguldījumi bija 137,877 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās «PNB bankas» administrators šogad oktobrī atguvis aktīvus 18,056 miljonu eiro apmērā, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem 2019.gada oktobrī atgūti 17,975 miljoni eiro, no atgūtajiem/pārdotajiem vērtspapīriem atgūti 29 000 eiro, bet no pārējiem aktīviem atgūti 52 000 eiro.

Kopš 2019.gada 12.septembra, kad «PNB banka» tika atzīta par maksātnespējīgu, bankas administrators atguvis kopumā 19,358 miljonus eiro.

Vienlaikus «PNB bankas» likvidācijas izdevumi oktobrī bija 2,458 miljonu eiro apmērā, tostarp nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 1,961 miljons eiro, uzraudzības un regulatīvie izdevumi - 47 000 eiro, naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi - 26 000 eiro, bet citi maksātnespējas procesa izdevumi, tostarp nodokļi - 424 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada pirmā pusgada dati liecina, ka Latvijas banku sektors kopumā darbojās ar peļņu. Tomēr, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, tā ir samazinājusies, jo bankas preventīvi veidoja uzkrājumus, prognozējot Covid-19 pandēmijas potenciālo negatīvo ietekmi, norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji.

Kopumā Latvijas banku sektors rāda noturību pret Covid-19 izraisīto šoku ekonomikā. Covid-19 negatīvā ietekme, pateicoties valsts atbalsta pasākumiem (moratoriji un galvojumu programmas), pilnībā vēl nav novērojama, tomēr nenoteiktība saglabājas augsta, un nevar izslēgt kredītportfeļa kvalitātes pasliktināšanos nākotnē.

2020. gada otrā ceturkšņa beigās moratorijs bija piemērots 11 554 kredītiem par kopējo summu 1,168 miljardi eiro jeb 8.87% no kopējā kredītiestāžu kredītportfeļa apjoma. No visiem moratorijā esošiem kredītiem 67% ir juridisko personu kredīti (pēc kredītu apjoma) un 33% fizisko personu kredīti. Kā arī 33 kredīti līdz 2020. gada otrā ceturkšņa beigām bija saņēmuši Altum garantiju saistībā ar Covid-19 krīzes atbalstu uzņēmumiem. To kopējais apjoms bija 43 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās «Trasta komercbankas» administrators šogad jūnijā atguvis 203 163 eiro, kas ir 14,2 reizes vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem atgūti 202 753 eiro, no kustamās un citu mantu pārdošanas atgūti 10 eiro, bet no citu aktīvu atgūšanas un citiem ieņēmumiem - 400 eiro.

Tādējādi 2019.gada pirmajos sešos mēnešos «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 1,532 miljonus eiro, bet kopš 2016.gada 14.marta, kad banka tika atzīta par likvidējamu, «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 143,655 miljonus eiro, tostarp 2016.gadā tika atgūti 111,942 miljoni eiro, 2017.gadā - 25,879 miljoni eiro, bet 2018.gadā - 2,973 miljoni eiro.

Vienlaikus «Trasta komercbankas» maksātnespējas procesa izdevumi jūnijā bija 26 908 eiro.

Nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 25 892 eiro, izdevumi izsoļu organizēšanai - 787 eiro, bet izdevumi publikāciju ievietošanai laikrakstos - 229 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pērn būtiski pieauga iedzīvotāju izdevumi nepārtikas preču iegādei un pakalpojumiem

Finanšu ministrija, 29.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērnā gada decembrī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā salīdzināmās cenās pieauga par 3,2%. Tas ir straujākais nozares kāpums pēdējo astoņu mēnešu laikā.

Savukārt 2019. gadā kopumā mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums bija mērens un zemāks nekā iepriekšējos divus gadus, veidojot 2,3%.

Decembrī mazumtirdzniecības izaugsmi visvairāk veicināja straujie pārdošanas apjomu kāpumi informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā, mājsaimniecības elektropreču mazumtirdzniecībā, kā arī tirdzniecībā pa pastu un interneta veikalos.

Turklāt pēc tirdzniecības apjomu krituma trīs iepriekšējos mēnešos decembrī kāpums par 3,5% tika reģistrēts autodegvielas tirdzniecībā.

Tikmēr sesto mēnesi pēc kārtas samazinājās metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas mazumtirdzniecība (-4,8%). Tas radīja lielāko negatīvo ietekmi uz mazumtirdzniecības nozares izaugsmi decembrī un ko noteica pērn novērotā būvniecības aktivitātes normalizēšanās salīdzinājumā ar 2018. gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas finanšu iestāžu peļņa pirmajā pusgadā - 125,1 miljons eiro

LETA, 25.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad pirmajos sešos mēnešos strādāja ar 125,1 miljona eiro peļņu, kas ir par 5,3% mazāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp jūnijā monetārās finanšu iestādes guvušas peļņu kopumā 2,7 miljonu eiro apmērā.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2019.gada 30.jūnijā bija 21,248 miljardi eiro, kas ir par 8,6% jeb 2,007 miljardiem eiro mazāk nekā 2018.gada jūnija beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 23,256 miljardi eiro.

Jūnija beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 11,982 miljardi eiro, kas ir par 3,1% mazāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 11,788 miljardus eiro, kas ir par 2,9% mazāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 193,8 miljoni eiro, kas ir par 17,2% mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēkšņā dīkstāve daudzos uzņēmumos, kas mēneša laikā Latvijā novedusi pie vairāk nekā piecu tūkstošu darbinieku atlaišanas un ienākumu samazināšanās tūkstošiem citu strādājošo, atgādinājusi par nepieciešamību uzkrāt līdzekļus nebaltām dienām.

Tā dēvētais "drošības spilvens" ir pārbaudīts veids, kā pārciest gan valsts mēroga un globālas ekonomiskās krīzes, gan īslaicīgu ienākumu sarukumu personīgu iemeslu dēļ.

Bankas lielākoties piedāvā trīs noguldījuma veidus – beztermiņa, krājnoguldījumu un termiņnoguldījumu. Beztermiņa jeb pieprasījuma noguldījums un krājnoguldījums būtībā ir naudas uzkrāšana savā kontā un tie paredz, ka līdzekļus var izņemt jebkurā laikā. Kredītiestāde apzinās, ka naudai ir jābūt pieejamai, tādēļ piedāvā nelielas procentu likmes.

Ienesīgākais noguldījuma veids ir termiņnoguldījums, kas sniedz iespēju paša izvēlētu summu nodot kredītiestādes rīcībā uz vēlamo laika periodu. Perioda beigās noguldītājs gan saņem atpakaļ savu naudu, gan nopelnītos procentus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Reirs: ECB lēmums attiecībā uz PNB Banka nerada ietekmi uz Latvijas banku sektoru

LETA, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir droša valsts, un PNB Bankas klienti var būt droši par savu naudu, norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Bankas klienti, kuru noguldījumi bankā bija līdz 100 000 eiro - tādu ir 99,2% no visiem klientiem - savu naudu varēs saņemt pilnā apmērā tuvāko dienu laikā. Garantēto noguldījumu izmaksas tiks veiktas no Noguldījumu garantiju fonda, kas izveidots šim mērķim un kuru veido pašu banku veiktas iemaksas. Noguldījumu garantiju fondā ir uzkrāts pietiekams līdzekļu apjoms, un valsts budžeta līdzekļi šim mērķim nebūs nepieciešami,» norāda ministrs.Klientiem nekavējoties tiks sniegta detalizēta informācija, kas jādara, kā arī - kur jāvēršas un kādas darbības ir jāveic, lai saņemtu savu naudu.

«Tāpat jāuzsver, ka lēmums attiecībā uz AS «PNB Banka» nerada ietekmi uz Latvijas banku sektoru, un tas ir stabils. Šīs bankas slēgšana nav saistīta ar «kapitālo remontu» vai Moneyval novērtējumu, bet ir sistemātiskas un konsekventas banku uzraudzības pieejas likumsakarīgs rezultāts. Situācija konkrētajā bankā ir saistīta ar tās izvēlēto biznesa modeli, konkurences apstākļiem un pieņemtajiem biznesa lēmumiem. Citas Latvijas bankas sekmīgi turpina savu darbību, savukārt atbildīgās iestādes – FKTK un ECB pastāvīgi vērtē situāciju un rūpīgi seko līdzi norisēm banku sektorā,» skaidro finanšu ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien oficiāli darbu sāk "Revolut Bank" UAB; Latvijā ar bankas pakalpojumiem plānots startēt šajā vasarā.

No šodienas vairāk nekā 300 tūkstoši "Revolut" klientu Lietuvā varēs izmantot bankas kontus, kuros esošie noguldījumi ir apdrošināti. Esošie mobilās lietotnes klienti, kuriem līdz šim pakalpojumus sniedza Lietuvā reģistrētais uzņēmums "Revolut Payments" UAB ar elektroniskās naudas iestādes licenci, varēs izvēlēties pārcelt savu konta atlikumu uz "Revolut Bank" UAB. Jaunie klienti automātiski saņems piedāvājumu kļūt par bankas klientiem.

"Revolut Bank" UAB birojs atrodas Viļņā un tajā strādā vairāk nekā 170 cilvēku, kuri ir atbildīgi par bankas darbībām, mārketingu, produktu attīstīšanu un klientu apkalpošanu.

""Revolut" vārds arvien straujāk kļūst populārs. To esam panākuši, piedāvājot klientiem pilnībā citādāku pieredzi, pārvaldot savas finanses. Mūsu mērķis ir ne vien būt par inovāciju līderi, bet arī turpināt risināt cilvēkiem radušās problēmas, kas saistītas ar finansēm un to pārvaldi. Priecājamies ne vien par to, ka, strādājot ar bankas licenci, varēsim piedāvāt vēl vairāk pakalpojumu saviem klientiem – bezgala liels prieks ir arī par to, ka tieši Baltijas valstīs sākām attīstīt jaunās paaudzes pasaules līmeņa banku," norāda Virgilijs Mirkes (Virgilijus Mirkės), "Revolut Bank" UAB vadītājs. Viņam ir 25 gadu pieredze finanšu sektorā, tostarp – arī SEB bankā un "Scotiabank".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad pirmajos septiņos mēnešos strādāja ar 152,2 miljonu eiro peļņu, kas ir par 17,9% mazāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp jūlijā monetārās finanšu iestādes guvušas peļņu kopumā 27,1 miljona eiro apmērā.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2019.gada 31.jūlijā bija 21,452 miljardi eiro, kas ir par 3,7% jeb 0,756 miljardiem eiro vairāk nekā 2018.gada jūlija beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 20,696 miljardi eiro.

Jūlija beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 11,986 miljardi eiro, kas ir par 2,2% vairāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 11,788 miljardus eiro, kas ir par 2,4% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 197,6 miljoni eiro, kas ir par 10,2% mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Noguldījumus bankā par drošāko uzkrāšanas veidu uzskata tikai katrs septītais iedzīvotājs

Db.lv, 14.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji par drošāko naudas uzkrāšanas veidu joprojām uzskata līdzekļu glabāšanu skaidrā naudā, bet bankām šim nolūkam naudu uztic tikai katrs septītais. Tāds secinājums izriet no pētījumu aģentūras "Norstat" veiktās aptaujas.

Lai arī vairākums strādājošo darba algu saņem bankas kontā, banku par pienācīgu vietu naudas uzkrāšanai uzskata vien 14% no visiem aptaujātajiem. Visnoraidošākie pret kredītiestādēm ir zemāko algu saņēmēji. Minimālās algas pelnītāju vidū bankām uzticas mazāk par desmito daļu respondentu, savukārt no darbiniekiem ar 1000 – 1500 eiro algu uzkrājumus bankā par drošāko uzkrājumu veidu uzskata ap 22% aptaujāto. Katram piektajam respondentam sirds ir mierīga, ja brīvie līdzekļi atrodas pie paša skaidras naudas formā, un 19% par drošāko ieguldījumu uzskata zeltu.

Aptauja atklāj, ka kopumā cilvēki īpaši neuzticas noguldījumiem bankā. Aicināti novērtēt savu uzticību bankām piecu ballu skalā, lielākā daļa jeb 38% izvēlējās atzīmi 3. Bankām pilnībā uzticas vien 6% respondentu, 27% izvēlējās atzīmi 4, 16% savu uzticības līmeni novērtēja ar 2 ballēm un nemaz neuzticas 12%. Interesanti, ka visaugstāk bankas vērtē pensijas vecuma cilvēki, bet tām vismazāk uzticas tieši gados jaunie, vecumā līdz 29 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Palielinājies uzkrājumu un noguldījumu apmērs

Lelde Petrāne, 14.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apkopojusi 2019. gada Finanšu pratības stratēģijas ikgadējos rezultātus, kuri atklāj, ka mājsaimniecību uzkrājumi 2019. gadā turpinājuši pieaugt, tāpat arī noguldījumu apmērs, kaut arī iedzīvotāju skaits, kuri tos veic, ir nedaudz samazinājies.

FKTK vadībā kopā ar sadarbības partneriem kopš 2014. gada tiek īstenota Finanšu pratības stratēģija, kuras mērķis ir veicināt finanšu plānošanas un uzkrājumu veidošanas tradīciju, finanšu pakalpojumu vides integritāti un sabiedrības finansiālo ilgtspēju un attīstību.

FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile analizē rezultātus: "Aplūkojot 2019. gada datus, redzams, ka mērķu sasniegšanas indikatori rāda vēlamo virzību, tomēr jāturpina veicināt iedzīvotāju uzkrājumu un drošības spilvena veidošana, lai palielinātu mājsaimniecību izturību krīzēs. Covid-19 negaidītā atnākšana spilgti parāda finanšu pratības nozīmi. Šobrīd īpaši svarīgi pieņemt pārdomātus lēmumus par savām finansēm, salīdzināt pakalpojumus, neiekrist krāpnieku slazdos un meklēt profesionāļu palīdzību, ja nepieciešams."

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomistu prognozes par Latvijas ekonomikas nākotni

Lelde Petrāne, 30.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.

IKP galvenokārt ietekmēja apjoma pieaugums rūpniecībā un pakalpojumu nozarēs (pēc provizoriskām aplēsēm – atbilstoši 4,3 % un 3,0 %), tai skaitā mazumtirdzniecībā par 2,1%. Samazinājumu uzrāda iekasēto produktu nodokļu apjoms.

Salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, IKP palielinājies par 0,7 %.

Banku ekonomistu viedokļi par jaunākajiem IKP datiem

Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists:

«3.ceturkšņa sākotnējie IKP dati ir drīzāk iepriecinoša ziņa, pieaugums ir bijis tuvu gaidītajam. Jāatzīmē gan, ka IKP gada pieaugumam šoreiz izteikti labvēlīga bija darba dienu skaita ietekme. Sezonāli izlīdzinātais rādītājs varētu būt apmēram par procentpunktu zemāks, kas nozīmētu, ka izaugsme drīzāk turpinājusi bremzēties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB banka: kopējais kredītportfelis turpina palielināties

Lelde Petrāne, 15.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusē "SEB bankas" no jauna piešķirtais finansējums iedzīvotājiem un uzņēmumiem veido 465 miljonus eiro, no kuriem 52 miljoni eiro piešķirti iedzīvotājiem mājokļu iegādei un remontam.

Salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo pusi, jaunais finansējums palielinājies par 69%, ko sekmējusi uzņēmumu kreditēšana, primāri lielu uzņēmumu segmentā.

Kopumā "SEB bankas" kredītportfelis šā gada sešos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo pusi audzis par 3%, savukārt noguldījumu apjoms palielinājies par 7%.

"SEB grupas" Latvijā peļņa šā gada sešos mēnešos bijusi 15,6 miljoni eiro.

Ieva Tetere, SEB bankas valdes priekšsēdētāja, norāda: "Arī šajā sarežģītajā laikā kopējais kredītportfelis turpina palielināties, ne tikai gada griezumā, bet arī 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 1. ceturksni. Savukārt noguldījumi kopš gada sākuma pieauguši par 2%, bet divpadsmit mēnešu laikā pieaugums palielinājies pat par 7%.

Komentāri

Pievienot komentāru