Iekšzemes kredītportfelis Latvijā ir zemākais gan ES, gan eirozonā 

Turpinoties vairāku iepriekšējo mēnešu tendencei, banku iekšzemes kredītportfelis sarucis arī pērnā gada decembrī, liecina Latvijas Bankas (LB) dati.

Žanete Hāka, 29.01.2020

Foto: pixabay

Aizvien rūpīgāks banku izvērtējums par klientiem, kas vēlas aizņemties, un augošā uzņēmēju piesardzība, raugoties tautsaimniecības attīstības perspektīvā, kā arī būtiskas agrāk izsniegto aizdevumu atmaksas decembrī noteikušas gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikuma sarukumu, un neliels pieaugums saglabājies vien mājokļa kreditēšanā.

Līdz ar to iekšzemes kredītu gada pārmaiņu temps pēc vairāku gadu pārtraukuma atkal nonācis negatīvajā sektorā, bet neliels pozitīvs gada kāpums saglabājies tikai mājsaimniecību kreditēšanā, norāda LB ekonomists Vilnis Purviņš.

Iekšzemes noguldījumu atlikuma kāpums pērn decembrī bija sezonāli straujākais gada laikā, tomēr, tautsaimniecības izaugsmei palēninoties, tas nedaudz atpaliek no iepriekšējā gada decembra rādītāja. Decembrī iekšzemes kredītportfelis saruka par 2,3%, nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikumam samazinoties par 4,1%, bet mājsaimniecību kredītportfelim – par 0,2%. Kredītportfeļa kritumu galvenokārt noteica iepriekš izsniegto īstermiņa kredītu atmaksa vairākām lielākajām Latvijas komercbankām. Salīdzinājumā ar rekordzemajiem novembra līmeņiem, decembrī nedaudz uzlabojās jauno kredītu dinamika, tomēr gan decembrī, gan gadā kopumā tie izsniegti mazāk nekā gadu iepriekš – uzņēmumiem par 23,8%, mājsaimniecībām – par 4,7% mazāk.

Iekšzemes noguldījumu atlikums decembrī palielinājās par 3,9%, tai skaitā nefinanšu sabiedrību noguldījumi – par 4,3% un mājsaimniecību noguldījumi – par 2,8%.

Arī 2018. gada pēdējā mēnesī mājsaimniecību noguldījumu kāpums bija tieši tāds pats, savukārt nefinanšu sabiedrību noguldījumi iepriekšējā gada nogalē auga divkārt straujāk. Līdz ar to pērn decembrī noguldījumu gada pieauguma temps nefinanšu sabiedrību sektorā saruka līdz 6,2%, bet mājsaimniecību sektorā gandrīz nemainījās (7,4%).

Latvijas devums eirozonas kopējā naudas rādītājā M3 decembrī pieauga par 3,6%, palielinoties gan eirozonas rezidentu Latvijas monetārajās finanšu iestādēs veiktajiem noguldījumiem uz nakti, gan noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu, gan arī noguldījumiem ar noteikto termiņu līdz diviem gadiem (M3 gada kāpuma temps decembrī veidoja 6,2%; noguldījumu – attiecīgi 5,6%, 3,3% un 14,2%).

Noguldījumu kāpumam turpinot audzēt banku resursu bāzi, aizvien izteiktāk redzama plaisa starp kreditēšanas potenciālu un aizdevēju/aizņēmēju piesardzību ar ārkārtīgi zemo riska apetīti, atzīst eksperts.

Rezultātā iekšzemes kredītportfelis Latvijā absolūtā izteiksmē ir zemākais gan Eiropas Savienībā, gan eiro zonā, un arī attiecībā pret iekšzemes kopproduktu tas veido vien nepilnus 40% (vidēji Eiropas Savienībā – 87%), apsteidzot vien Rumānijas un Ungārijas rādītāju. Latvijas tautsaimniecības izaugsmei kreditēšanas atbalsts būtu krietni vairāk nepieciešams, tomēr tuvākajā nākotnē to vēl nevaram gaidīt, jo saglabājas neskaidrība par ārējā pieprasījuma dinamiku un turpinās strukturālie pārkārtojumi banku sektorā.

Jaunākais izdevums