Reklāmraksti

Haralds Neimanis: Daudzi lauksaimnieki šobrīd spiež gāzes, nevis bremzes pedāli, un tas ir apsveicami

Sadarbības materiāls, 20.08.2021

Jaunākais izdevums

Latvijā šī gada vasarā tika pārsniegti ļoti daudzi maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Tāpat pieredzējām ne vienu vien tropisku nakti. Karstuma mīļi, ļoti iespējams, to sauca par paradīzi zemes virsū, bet kā tas ietekmēja lauksaimniecības nozari? Graudaugu augšanai tomēr nepieciešami atbilstoši laikapstākļi.

“Jā, ziemāju raža, cik dzirdam no lauksaimniekiem, šogad ir mazāka, pats grauds ir sausāks un mazāks, taču vienlaikus graudu cenas dēļ pieprasījuma ir augstākas, tādējādi nav tā, ka graudkopji no tā īpaši ciestu. Lai vai kā, aicinām jebkuru lauksaimnieku, sevišķi mazo vai pavisam jauno, – skatīties uz savu darbību plašāk un tālejošāk, neliekot uzsvaru tikai uz vienas sezonas rezultātiem. Un, lai to varētu panākt, saimniecības attīstībai nereti nepieciešams papildu finansējums,” skaidro Lande.lv klientu konsultants Haralds Neimanis.

Kāda, jūsuprāt, izskatās lauksaimniecības nozares nākotne?

Tas, ko esam novērojuši, ir, ka pandēmija atgrieza cilvēkus vairāk pie dabas. Vai tas novedīs viņus pie profesionālās lauksaimniecības, to mēs nezinām, bet kādu daļu tas noteikti iedvesmos. Pēc pasaules datiem spriežot, līdz 2050. gadam pieprasījums pēc pārtikas pieaugs par 70%, jo populācija aug. Ko tas nozīmē? Lai visi cilvēki būtu nodrošināti ar pārtiku, vajadzēs arvien efektīvāk ražot. Tādējādi darbs būs. Tomēr, lai tas būtu paveicams tīri praktiski, lauksaimniekiem būs nopietni jāieguldās un jāattīstās, piemēram, jāizmanto savā saimniecībā modernā jeb precīzā lauksaimniecība – jauni kombaini, GPS tehnoloģijas utt., kam lielākoties nepieciešams papildu finansējums. Zemnieku vidū šobrīd aktīvi notiek arī paaudžu maiņa, un kurš gan jaunais vēlas strādāt ar vecu traktoru un saņemt mazu atalgojumu? Tāpēc mēs iedrošinam augt un attīstīties, nebaidoties ieguldīt ilgtermiņa izaugsmē, jo lauksaimniecības nozare būs aktuāla vienmēr. Turklāt mēs redzam, ka pandēmijas ietekmē daudzi lauksaimnieki ir kļuvuši vēl aktīvāki, spiež gāzes, nevis bremzes pedāli, un tas ir apsveicami! Inflācijas dēļ graudu iepirkuma cenas pakāpās, tādējādi šobrīd situācija vērojama salīdzinoši stabila.

Vai kredīti lauksaimniekiem ir viegli pieejami? Arī maziem un vidējiem lauku uzņēmējiem?

Pēc novērojumiem – bankas vairāk strādā ar lielajiem lauksaimniekiem, kuriem ir štata grāmatvedis/finansists un kurš veido pilno grāmatvedību konkrētajai saimniecībai jau gadiem. Tādu pieteikumu izskatīšana bankām ir daudz ērtāka un pārskatāmāka. Tomēr jāņem vērā, ka Latvijā ir visai daudz mazu saimniecību, kur joprojām viss tiek pierakstīts un datēts ar roku tādā lielā un biezā kladē. Tas liek domāt, uzklausot arī zemnieku stāstīto, ka bieži vien finansējums, sevišķi mazajiem lauksaimniekiem, no banku puses netiek piešķirts nevis kādu nopietnu risku, bet gan dokumentu izskatīšanas kārtības dēļ.

Mēs, finanšu partneris zemnieku saimniecībām Lande.lv, šajā ziņā esam ļoti elastīgi. Dokumentācijas izstrādes nianses mums nav traucēklis. Ja redzam iespēju, izstrādājam instrumentus, kā to realizēt, un bez mazākās kavēšanās sniedzam piedāvājumu. Esam inovatīvi, mazi, un, sadarbojoties ar finanšu tehnoloģiju uzņēmumu LendSecured, finansējumu saņemam no Eiropas investoriem. Tā mēs uzlabojam kapitāla pieejamību. Sanāk, ka naudu aizdod cilvēks cilvēkam. Esam kā platforma, kā starpnieks, kurš saved abas puses – zemnieku un investoru – kopā. Piemēram, investors no Vācijas vēlas ieguldīt Latvijas zemniekā, viņam šķiet būtiski attīstīt lauksaimniecības sektoru, vairot zaļo domāšanu, un mēs, sakārtojot visas formalitātes, tam palīdzam notikt. No visām pusēm veidojas sinerģija, un atbalsts lauksaimniekiem tiek nodrošināts. Secinoši – jā, izvērtējot lauksaimnieka ražīgumu, mēs labprāt sadarbojamies ne tikai ar lielajiem, bet arī ar mazajiem un vidējiem zemniekiem. Un, lai viss noritētu raiti un bez aizķeršanās, piesaistām arī sadarbības partnerus, tādus kā DOJUS Latvija, Dobeles Dzirnavnieks un citus.

Kā ar pavisam jauniem zemniekiem, kuri tik tikko uzsākuši savu darbību?

Labprāt sadarbojamies arī ar viņiem. Šī iemesla dēļ esam nodibinājuši attiecības ar vienu no konsultāciju birojiem, kas palīdz rakstīt projektus jaunajiem lauksaimniekiem. Piemēram, jauns un ambiciozs lauku uzņēmējs, iesniedzot daudzsološu projekta pieteikumu un saņemot finansiālu atbalstu no valsts Lauku atbalsta dienesta (LAD), arī pie mums var saņemt vēl papildu finansējumu, jo, kā zināms, lauksaimniecība ir visai dārga nozare. Bez kapitāla šāda veida saimniekošanu mūsdienās uzsākt ir praktiski neiespējami, un, lai ietu uz banku, jaunais zemnieks, visdrīzāk, vēl nebūs guvis pietiekami lielu pieredzi. Tāpēc mēs palīdzam jaunajam censonim spert šos pirmos soļus, lai finansējums lauksaimniecībai būtu pieejams arī viņam.

Jūs ne tikai finansējat zemes, izejmateriālu un lauksaimniecības tehnikas iegādi un remontu, bet piedāvājat arī sezonālo finansējumu graudkopjiem pret nākotnes ražu. Ko šis finansējums sevī ietver?

Tas nozīmē, ka lauksaimniekam sākotnēji ir tikai plāni, – kā un cik daudz viņš izaudzēs, kāda būs raža, un mēs, balstoties uz šiem plāniem, izsniedzam viņam avansu ar saimniecību saistītajiem darbiem. Aizdevumu iespējams saņemt vienas darba dienas laikā. Norēķināšanās notiek pēc ražas novākšanas un tad, kad graudi tiek nogādati uzpircējam. Atmaksas grafiks ir pielāgojams. Mēs piedāvājam finansējumu, bet zemnieks uzpircējam piedāvā graudus. Uzpircēju nenosakām, tāpat nav obligāta prasība, ka cena ir jāfiksē. Graudu iepirkuma cenas tomēr ir dinamiskas un atkarīgas no starptautiskās biržas cenām.

Zemnieki pie mums vēršas arī tādos gadījumos, kad ir savi līdzekļi, bet nepieciešams vēl papildu finansējums, lai paplašinātos. Tādos gadījumos kredīti lauksaimniekiem ir vajadzīgi, lai veicinātu saimniecības izaugsmi. Tāds ir arī mūsu mērķis – veidot ilgtermiņa sadarbību, lai kopīgiem spēkiem augtu un attīstītos.

Kas notiek, ja sezona graudkopim nav bijusi īpaši veiksmīga, piemēram, dabas stihiju dēļ?

Bez šaubām, ik pa laikam var gadīties arī kāda mazāk veiksmīga sezona, tāpēc ir svarīgi būvēt vīziju vairāku gadu garumā. Esam fleksibli un pielāgojamies zemnieka iespējām. Ja nepieciešams, daļu no aizdevuma pārnesam uz nākamo sezonu. Pie lielākām summām iesakām izmantot apdrošināsanas iespējas, kas būs drošāk visām iesaistītajām pusēm. Protams, nevajadzētu aizmirst arī to, ka pirms jebkurām finansiālām saistībām ir cītīgi jāizvērtē savas iespējas.

Ja jūs būtu Lande.lv klients, kādus ieguvumus no šīs sadarbības visvairāk gribētos izcelt?

Labs jautājums. Tā noteikti ir individuāla pieeja katram klientam un pretimnākoša attieksme. Komandas sajūta un ieinteresētība manā – kā zemnieka – profesionālajā izaugsmē. Tāpat vēlos izcelt vēl divus būtiskus aspektus:

  • Ērti un ātri. Tiklīdz saņemam zvanu vai elektronisko pieteikumu, izvērtējam to vienas darba dienas laikā, tādējādi kredīti lauksaimniekiem no mūsu puses tiek izsniegti bez kavēšanās. Nosūtām izlasīt piedāvājuma līgumu, un, ja viss apmierina, līgumu iespējams parakstīt gan eletroniski, gan varam to nogādāt ar kurjeru. Zemniekiem, sevišķi sezonas laikā, ir ļoti grūti izbrīvēt veselu brīvu dienu, lai atbrauktu uz Rīgu, tāpēc, lai neapgrūtinātu, nereti braucam pie viņiem.
  • Partneru tīkls, kas arvien paplašinās. Šobrīd aktīvi būvējam uzticamu partneru tīklu. Arī tādā veidā atbalsts lauksaimniekiem var tikt nodrošināts. Piemēram, sadarbojamies gan ar graudu uzpircējiem – Dobeles Dzirnavnieks, gan DOJUS Latvija, kas piedāvā mūsdienīgi modernizētu lauksaimniecības tehniku. Arī tehnikas izvēle un pirkuma noformēšana prasa daudz laika un enerģijas, – braukt, pētīt, salīdzināt utt. Turklāt lauksaimniecības tehnikas iegāde caur sludinājumu portāliem var nebūt droša. Tāpēc labprāt nododam zemnieka kontaktus mūsu uzticamajam partnerim, kurš šim procesam palīdz notikt daudz ātrāk un drošāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pat pieaugot atjaunojamo energoresursu īpatsvaram Latvijas enerģijas gala patēriņā, gāzes infrastruktūra saglabās savu nozīmīgumu, jo to būs iespējams pielāgot jaunajām vajadzībām.

To intervijā DB norāda AS Gaso Ekspluatācijas un tehnisko risinājumu departamenta direktors Ilmārs Bode. Viņš stāsta, ka, ja biometāns atbilst tām kvalitātes prasībām, kas pašlaik noteiktas dabasgāzei, gan Gaso, gan AS Conexus Baltic Grid esošo infrastruktūru šī resursa transportēšanai varētu pielāgot diezgan ātri. Praktiski tas ir izdarāms jau tagad, šobrīd jāsakārto vien daži normatīvie akti, kā arī jautājumi, kas saistās sertificēšanu un biometāna ievadīšanu sadales un pārvades sistēmā, skaidro I.Bode.

Kādā stāvoklī šobrīd ir gāzes vadi un kopējā gāzes infrastruktūra?

Gāzes saimniecība pati par sevi vēsturiski ir bijusi ļoti labā stāvoklī, arī šobrīd tās stāvoklis ir labs. Tas skaidrojams ar to, ka gāzes infrastruktūra vienmēr ir bijusi pakļauta valsts izstrādātajiem standartiem, kas nosaka tehniskās apkalpošanas periodus un precīzas darbības, kas ir jāveic, to uzturot. Līdzīgi standarti un regulējumi pastāvēja arī Padomju laikos, kas nozīmē, ka gāzes saimniecība mūsu valstī ir viena no sakārtotākajām jomām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Inflācijas sekas cilvēku un kompāniju maciņos

Māris Ķirsons, 28.09.2021

Austrumsomijas Universitātes asociētais profesors un konsultāciju uzņēmuma Balesene OU rīkotājdirektors Andrejs Belijs.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāzes cenu pieauguma rezultātu uzņēmumi un cilvēki ieraudzīs ne tikai rēķinos par elektrību un gāzi, bet arī siltumenerģiju un galu galā arī visu preču un pakalpojumu cenās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Austrumsomijas Universitātes asociētais profesors un konsultāciju uzņēmuma Balesene OU rīkotājdirektors Andrejs Belijs. Viņš arī uzsver, ka enerģētiku, tostarp siltumapgādi, būtiski ietekmēs ES Zaļais kurss, kas vērsts uz klimata neitralitātes sasniegšanu, tāpēc visiem tautsaimniecības sektoriem būs jāsamazina CO2 izmeši. Par to tiks diskutēts SIA Izdevniecība Dienas bizness kopā ar SIA Gren Latvija, AS Gaso un AS Latvijas Gāze rīkotajā ikgadējā nozares konferencē Siltumapgāde 2021: mērķtiecīgai klimata mērķu sasniegšanai Latvijas pilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules notikumu kontekstā arvien pieaugot satraukumam par pārtikas pieejamību turpmāk Eiropā, mūsu zemniekiem tā, iespējams, ir motivācija palielināt jaudas, iegādāties jaunu tehniku, paplašināt saimniecību, jo ir skaidrs, ka pēc mūsu zemnieku un lauksaimnieku produkcijas pieprasījums tikai augs un arī cenas, domājams, palielināsies. Iespējams, tas ir pietiekams iemesls, lai šo pavasari sāktu ar jaunas tehnikas iegādi.

Kā rīkoties, ja nepieciešams kredīts lauksaimniecības tehnikas iegādei, plašāk konsultē Lande.lv pārstāvis Haralds Neimanis.

Kad tad, ja ne tagad?

Lauksaimniecību patiesībā vairāk nekā ārējie notikumi ietekmē sezonalitāte un laika apstākļi. Sava loma, protams, ir arī “rokas turēšanai uz pulsa” par aktuālajām lauksaimniecības produkcijas cenu izmaiņām. Katrs pavasaris līdz ar to nozīmē svarīgu lēmumu pieņemšanu, tostarp par jaunas tehnikas iegādi.

H.Neimanis novērojis, ka šobrīd saimniecības kļūst arvien efektīvākas un viens no veidiem, kā to panākt, ir papildu tehnikas iegāde: “Šobrīd mazās un vidējās saimniecības ir gatavas ieguldīt vairāk, lai sekotu Eiropas, pasaules un lielo saimniecību diktētajām tendencēm modernizēties. Tiek pirkta ne tikai lauksaimniecības tehnika, bet arī citas lietas, kas palīdz darot mazāk panākt augstāku ražīgumu.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas Gāzes vadība un īpašnieku struktūra nav ieinteresēta, lai Latvijā būtu miers un cilvēkiem skaidrība

LETA, 02.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas Gāze" vadība un īpašnieku struktūra nav ieinteresēta, lai Latvijā būtu miers un cilvēkiem skaidrība, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Komentējot to, ka "Latvijas Gāze" apgalvo, ka gāzes gaidāmajai apkures sezonai varētu nepietikt, politiķis uzsvēra, ka jāatceras, ka "Latvijas gāzes" nosaukums ir maldinošs - ja nosauktu to pēc īpašnieka struktūras, tad tā būtu "Krievijas gāze".

"Uzņēmuma vadība un īpašnieku struktūra nav ieinteresēta, lai Latvijā būtu miers, cilvēkiem būtu skaidrība. Krievija karo pret Ukrainu, bet Krievija savos izteikumos ir arī agresīva pret Baltijas valstīm," teica Kariņš, uzsverot, ka ar "Latvijas Gāzes" teikto jābūt uzmanīgiem.

Turpretī AS "Conexus Baltic Grid" ir valsts uzņēmums, kas uzglabā gāzi un zina, ka zem zemes patlaban tiek uzglabāts vairāk gāzes uz Latvijas vārda, nekā nepieciešams mājsaimniecībām apkures sezonai. Valdība, balstoties uz likumu, pieņēma lēmumu rezervēt konkrētu gāzes apjomu, kura pietiks apkures sezonai, teica Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jādara viss iespējamais, lai gāzes šoziem pietiktu

Armanda Vilciņa, 24.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja līdz krātuves iesūknēšanas sezonas beigām neizdosies noglabāt nepieciešamās dabasgāzes rezerves Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, tad nodrošināt ziemas ikdienas patēriņu principā būs neiespējami, norāda Jānis Kalējs, AS Latvijas Gāze Vairumtirdzniecības departamenta vadītājs.

Latvija ziemas periodā patērē vidēji 8,4 teravatstundas (TWh) dabasgāzes, stāsta J. Kalējs, piebilstot, ka šobrīd galvenās problēmas tirgotājiem rada ne tikai gāzes pieejamība, bet arī finansējums, kas nepieciešams šāda apjoma noglabāšanai Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Pie šī brīža cenām noglabāšanas izmaksas varētu veidot teju vienu miljardu eiro, atzīmē J. Kalējs.

Jābūvē terminālis

Gāzes iesūknēšana nākamajai ziemai šobrīd ir ļoti problemātiska, norāda J. Kalējs. “Ja pērn viena TWh gāzes, kas jānoglabā krātuvē, izmaksāja, piemēram, 30 miljonus eiro, tad šogad tie jau ir gandrīz 100 miljoni eiro. Jāteic, ka gāzes cenas saglabājas ļoti augstas un nestabilas. Augstākais punkts šogad tika sasniegts aprīlī, kad TTF front month indekss sasniedza 130 eiro par megavatstundu (EUR/MWh). Arī šā brīža tirgus prognozes rāda, ka līdz nākamajam pavasarim gāze joprojām maksās 90–100 EUR/MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Krīzes simulācija izgaismo nepilnības

Māris Ķirsons, 28.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējamās enerģētiskās krīzes situācijā paredzētie dabasgāzes piegādes samazinājumi par 20%, 40%, 80% vai pat par 100% būtiski ietekmēs ražošanas uzņēmumus, kuriem nāksies apturēt savu darbību ar visām no tā izrietošajām sekām, to novēršanai var būt nepieciešami milzīgi līdzekļi, tieši tāpēc jāpārskata gāzes samazināšanas un atslēgšanas nosacījumi un uzņēmumu atrašanās vienā vai otrā grupā.

Šāds ir uzņēmēju viedoklis pēc dabasgāzes sadales sistēmas operatora akciju sabiedrības Gaso rīkotajām mācībām, kurās tika izspēlēts scenārijs par to, kas un kā notiek situācijā, kad valstī nav dabasgāzes tādā apmērā, lai visiem varētu nodrošināt tās piegādi. Atbilstoši MK noteikumos strikti noteiktajiem nosacījumiem augstākā prioritāte dabasgāzes piegādēm ir paredzēta slimnīcām, sociālās aprūpes iestādēm, mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto ēdiena gatavošanai, ūdens sildīšanai vai apkurei, savukārt šī resursa industriālajiem patērētājiem tās piegāde krīzes situācijā var tikt ierobežota 20%, 40%, 80% apmērā vai pat pilnībā apturēta. Vienlaikus, apturot ražošanu, uzņēmumi nespēs ne tikai samaksāt darbiniekiem, bet arī preču un pakalpojumu sniedzējiem un nemaksās arī nodokļus valsts budžetā, tādējādi raisot sava veida domino efektu. Tāpēc uzņēmēji aicina darīt visu, lai šādu situāciju nepieļautu, jo īpaši, ja pašlaik ir atklāti jautājumi par dabasgāzes pieejamību nākamajā ziemā. Vienlaikus dabasgāzes padeve pagaidām nevienam Latvijā nav samazināta, jo krīzes situācija nav izsludināta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" (LG) pieļauj iespēju tai piederošās dabasgāzes sistēmas operatora AS "Gaso" akcijas nodot jaundibināmai kompānijai, liecina kompānijas paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

"Latvijas gāzes" akcionāru kārtējā sapulcē, kas notiks 2022.gada 27.jūnijā, kompānijas valdei plānots uzdot sākt reorganizāciju nodalīšanas ceļā, nododot daļu no tai piederošās mantas, proti, 39 900 000 "Gaso" akciju, kas veido 100% no tās pamatkapitāla, jaundibināmai sabiedrībai.

Reorganizācijas rezultāta visi "Latvijas gāzes" akcionāri kļūtu par jaundibināmās kompānijas akcionāriem proporcionāli to līdzdalībai "Latvijas gāzē".

Vai arī "Latvijas gāzes" valdei plānots uzdot sākt kompānijas pamatkapitāla samazināšanu, kā rezultātā kompānijas akcionāri kā samaksu par nodotajām akcijām saņemtu "Latvijas gāzei" piederošās "Gaso" akcijas proporcionāli akcionāru līdzdalībai "Latvijas gāzes" pamatkapitālā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" grasās šoruden vēlreiz celt gāzes tarifu, jo ir būtiski kāpušas cenas, par kurām tā tiek iepirkta, intervijā TV3 pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Viņš skaidroja, ka patlaban viena kuģa krava ar gāzi maksā ap 250 miljoniem eiro, un Baltijā ir ļoti maz uzņēmumu, kas šādu naudu var atļauties samaksāt. "Tāpēc pēdējās nedēļas laikā tirgū notiek ļoti lielas aktivitātes no dažādiem piegādātājiem, kuriem ir līgumi par piegādēm, sākot no oktobra, bet kuri nevarēs augstās cenas dēļ iegādāties. Tāpēc viņi meklē partnerus, kā šis kravas sadalīt," skaidroja Kalvītis.

Šī augstā cena esot arī iemesls, kāpēc "Latvijas gāze" pošas pie regulatora pārskatīt savus tarifus. No jūlija spēkā stājušies tarifi esot rēķināti pie krietni zemākas gāzes cenas.

"Mēs, protams, nevaram tirgot gāzi par 107 eiro, ja šobrīd tirgū tā maksā 230 eiro. Mēs šo jautājumu kopīgi ar regulatoru skatīsimies. Patlaban veicam aprēķinus, kādā veidā ir iespējams sabalansēt šo starpību starp gāzes cenām," stāstīja uzņēmuma vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pašlaik ir sakrituši visi negatīvie faktori, lai elektrības cenas būtiski pieaugtu

LETA, 06.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik ir sakrituši visi negatīvie faktori, lai elektrības cenas būtiski pieaugtu, atzina AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Guntars Baļčūns.

Viņš atzīmēja, ka šobrīd tiek piedzīvots līdz šim Eiropā nepieredzēts visu energoresursu cenu kāpums. "Šķiet, ka pašlaik ir sakrituši visi negatīvie faktori, lai elektrības cenas būtiski pieaugtu, un tas ir noticis ne tikai Baltijā, bet visā Eiropā," teica Baļčūns.

Tostarp viņš minēja, ka gāzes vidējā cena 2020.gadā bija apmēram 10 eiro par megavatstundu, bet šobrīd tā ir sasniegusi 80 eiro. Augušas arī CO2 emisijas kvotu cenas - ja pērn tās bija apmēram 25 eiro par tonnu, tad šobrīd tās ir 60 eiro par tonnu.

Vairāk nekā trīs reizes pieaugušas arī ogļu cenas - ja pagājušajā gadā to cena bija apmēram 50 eiro par tonnu, tad šobrīd ogļu cena ir apmēram 170 eiro par tonnu. Šis gads visā Eiropā ir izcēlies arī ar salīdzinoši zemu vēja enerģijas izstrādi - lai gan situācija atšķiras pa valstīm, kopumā vēja enerģijas izstrāde bijusi par 10-20% mazāka nekā citos gados. Savukārt Skandināvijā, kur dominē hidroenerģija, arī tās izstrāde ir bijusi mazāka nekā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piedaloties Latvijas valsts prezidentam Egilam Levitam, Lietuvas valsts prezidentam Gitanas Nausēda (Gitanas Nausėda),Polijas valsts prezidentam Andžejam Dudam (Andrzej Duda), Eiropas enerģētikas komisārei Kadri Simson, kā arī Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas augsta līmeņa amatpersonām svinīgi atklāts Polijas – Lietuvas gāzes starpsavienojums (GIPL).

"Šodien ir vēsturisks brīdis ne tikai Lietuvai un Polijai, bet arī visam Baltijas reģionam un tas ir vēl viens nozīmīgs ceļš gāzes piegāžu dažādošanai un energoapgādes drošībai. Tagad Latvija un visas Baltijas valstis varēs saņemt dabasgāzes piegādes ne tikai no Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināla, bet no jebkuras valsts un termināla Eiropā, tādējādi paužot mūsu stingro apņemšanos atteikties no Krievijas gāzes importa," GIPL atklāšanas pasākuma uzsvēra ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Atklātā Jauniūnai gāzes kompresoru stacija ir 508 km garā GIPL gāzesvada gala punkts Lietuvas teritorijā un tā jauda ir 34,5 MW. Gāzesvads GIPL savienos Lietuvu, pārējās Baltijas valstis un Somiju ar Eiropas Savienības gāzes tirgu, dažādojot reģionam pieejamos dabasgāzes piegādes ceļus un tādējādi būtiski stiprinot energoapgādes drošumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" piederošais gāzes krājumu apmērs Inčukalnā ir 0,2946 teravatstundas (TWh), teikts kompānijas paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Tādējādi "Latvijas gāze" norāda, ka tai nepietiek dabasgāzes mājsaimniecību nodrošināšanai, un tā nespēj izpildīt Enerģētikas likumā noteikto par konkrētām rezervēm, kam 31.augustā bija jāsasniedz 1,15 TWh.

Vienlaikus, neskatoties uz minēto "Latvijas gāzei" piederošo gāzes krājumu apmēru Inčukalna pazemes gāzes krātuvē un ierobežotajām dabasgāzes piegādes iespējām, kompānija kā publiskais tirgotājs turpina darbu pie risinājumiem par saistīto lietotāju nodrošināšanu ar gāzapgādi 2022./2023.gada apkures sezonai.

Latvijas gāzes peļņa pirmajā pusgadā - 84,55 miljoni eiro  

AS "Latvijas gāze" koncerna neto apgrozījums pirmajā pusgadā bija 433,398 miljoni eiro,...

Jau ziņots, ka dabasgāzes apmērs saistīto lietotāju apgādei apkures sezonā veido 1,15 TWh, tādējādi ar valdības lēmumu "Latvijas gāzei" ir uzlikts pienākums līdz 30.septembrim minēto dabasgāzes apmēru uzglabāt Inčukalna krātuvē. Savukārt no 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim uz katra mēneša pirmo datumu krātuvē jābūt vismaz tādam dabasgāzes apmēram, kas atbilst starpībai starp 1,15 TWh un saistītajiem lietotājiem faktiski piegādāto apmēru no 2022.gada 1.oktobra līdz iepriekšējā mēneša pēdējam datumam. Publiskajam tirgotājam nav tiesību šos krājumus nodot citiem sistēmas lietotājiem.

EM iepriekš izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka uz "Latvijas gāzes" vārda Inčukalna gāzes krātuvē tiek glabāta dabasgāze lielākā apmērā nekā nepieciešams mājsaimniecību nodrošināšanai.

Arī vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") apliecināja, ka "Latvijas gāzes" dabasgāzes krājumu apmērs ir lielāks, nekā to pieprasa Ministru kabinetā pieņemtie noteikumi par enerģijas lietotāju apgādi agrīnās brīdināšanas un trauksmes līmeņa izsludināšanas laikā.

Pretēji "Latvijas gāzes" apgalvojumiem, ka kompānijai piederošās dabasgāzes apmērs Inčukalna pazemes gāzes krātuvē ir mazāks, nekā valdības rezervētās 1,15 TWh, "Conexus" norāda, ka "Latvijas gāzes" dabasgāzes krājumu apmērs patlaban ir lielāks, nekā to pieprasa Ministru kabinetā pieņemtie noteikumi par enerģijas lietotāju apgādi agrīnās brīdināšanas un trauksmes līmeņa izsludināšanas laikā.

"Conexus" gan piebilst, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuvē glabātās gāzes īpašumtiesību jautājumi ir sistēmas lietotāju kompetencē, un "Conexus" ir pienākums nodrošināt ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzību, kuru "Conexus" ir saņēmis no sistēmas lietotājiem, un nav tiesīgs to izpaust.

Savukārt "Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis trešdien, 31.augustā, Latvijas Televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā?" norādīja, ka minētā dabasgāze pieder citiem komersantiem. Vairāki komersanti, redzot gāzes cenas, uzdeva "Latvijas gāzei" iegādāties dabasgāzi jau pavasarī, lai glabātu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.

"Tā dabasgāze, kas visa mums šobrīd pieder, ir rezervēta citiem komersantiem," uzsvēra Kalvītis, paužot, ka atlikušās apmēram 0,3 TWh ir brīvā apgrozībā, ar ko uzņēmums var rīkoties.

"Latvijas gāzes" ielākie akcionāri ir Krievijas "Gazprom" (34%), fonds "Marguerite Gas II.S.a.r.l." (28,97%), Vācijas kompānija "Uniper Ruhrgas International GmbH" (18,26%) un SIA "Itera Latvija (16%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāzes tirgus atvēršana lietotājiem nav nākusi par labu

Armanda Vilciņa, 03.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novembrī Latvijas patērētāji maksās par gāzi vairāk nekā jebkad agrāk; ja ziema būs silta, ir cerība, ka gāze varētu maksāt zem 70 eiro par megavatstundu (EUR/MWh).

To intervijā DB norāda AS Latvijas Gāze Tirdzniecības departamenta vadītājs Egīls Lapsalis. Viņš skaidro, ka šobrīd mēs esam nonākuši situācijā, kurā ar vietējiem procesiem nekādā veidā nevaram ietekmēt gāzes cenu. Pirms tirgus atvēršanas mums šāda iespēja bija, taču pašlaik cena ir piesaistīta biržas indeksam, kā rezultātā mēs esam spiesti maksāt tikpat, cik visi pārējie, teic E. Lapsalis, piebilstot, ka tik mazam tirgum kā Latvija gāzes tirgus atvēršana nav nākusi par labu.

Energoresursu cenu kāpums pēdējā laikā ir viena no visvairāk apspriestajām tēmām. Īsumā – kas ir galvenie iemesli, kāpēc šobrīd par resursiem maksājam dārgāk?

Šobrīd Eiropā ir liels gāzes deficīts, un tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, ja salīdzina ar pagājušo gadu, par aptuveni 20 miljardiem kubikmetru ir samazinājusies gāzes ieguve Eiropā. Otrkārt, šā gada pavasarī Eiropā aptuveni mēnesi vēlāk beidzās gāzes izņemšana no krātuvēm un attiecīgi par mēnesi vēlāk sākās arī gāzes iesūknēšana, kā rezultātā kopējais krājumu apjoms Eiropas pazemes gāzes krātuvēs samazinājās vēl par aptuveni astoņpadsmit miljardiem kubikmetru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstājoties Ekonomikas ministrijas darba grupas darbam, nevedas risinājumi vēsturisko apkures parādu segšanai, teica "Rīgas namu pārvaldnieka" (RNP) valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Viņš informēja, ka darba grupas darbs apstājās gadumijā. Tagad uzņēmums atkal vērsies Ekonomikas ministrijā, Saeimas atbildīgajā komisijā un pie Rīgas domes kā pie sava un daļēji arī "Rīgas siltuma" īpašnieka. Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs esot sniedzis savu atzinumu, ka māju nepieslēgšana apkurei atsevišķu nemaksātāju dēļ neatbilst normālai praksei.

Šis jautājums vienkārši ir jārisina, jo tā ir vēsturiski izveidojusies netaisnība, kļūda vai lobija ietekmes rezultāts, ka RNP jāuzņemas atbildība par gadu gaidā nesamaksātajiem rēķiniem.

"Caur pārvaldnieku, tostarp RNP, kontiem nauda par apkuri "iet tranzītā". Tai netiek aprēķināti ne kredītriski, ne mēs no tā gūstam peļņu. Pēc likuma - cik mums iemaksā, tik mēs pārskaitām tālāk. Visu līdz pēdējam santīmam. Tādēļ vēl viens no situācijas risinājuma variantiem ir tiešie līgumi - lai siltuma piegādātāji ar iedzīvotājiem slēdz tiešos līgumus un paši aktīvi iesaistās parādu atgūšanā par sniegtajiem pakalpojumiem," teica Neimanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Interese par gāzes termināļa būvi Latvijā ir vismaz četriem uzņēmējiem

LETA, 28.03.2022

Kundziņsala. Raidījums norāda, ka no pārvades viedokļa būtu sarežģīti Kundziņsalā izveidot termināli, kas varētu piegādāt gāzi plašākam reģionam, drīzāk tas būtu lokāls risinājums, piemēram, Rīgai.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interesi par sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību Latvijā izrādījuši vismaz četri potenciālie attīstītāji, kuri meklējuši iespēju savus piedāvājumus prezentēt Ekonomikas ministrijai, svētdien ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Līdz ar vēlmi un nepieciešamību samazināt vai pavisam atteikties no dabasgāzes piegādēm no Krievijas visā Eiropā un arī Latvijā intensīvi tiek domāts par alternatīvām un rēķināti izdevīgākie varianti. Viena no iespējām ir sašķidrinātās dabasgāzes piegāde, izmantojot īpašus kuģus un termināļus. Tāds jau agrāk uzbūvēts Klaipēdā. Bet tagad sākušās diskusijas par vēl viena termināļa izbūvi Baltijas reģionā.

Sašķidrinātās gāzes terminālim Klaipēdā pilna jauda ir ap 36 teravatstundām gadā. Tas ir aptuveni tikpat daudz, cik Lietuvas, Latvijas un Igaunijas patēriņš kopā. Tomēr jaudas kļūst nepietiekamas, tiklīdz skatās arī uz Somiju, kas divus gadus ir vienotā tirgū ar Igauniju un Latviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pārorientēšanās uz gāzes piegādi caur Klaipēdas termināli iespējama jau patlaban

LETA, 02.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārorientēšanās uz gāzes piegādi caur Klaipēdas sašķidrinātās gāzes (LNG) termināli iespējama jau patlaban, trešdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns.

Viņš uzsvēra, ka Krievija nav vienīgais gāzes piegādātājs Latvijai un jau patlaban pastāv alternatīvas gāzes piegādes iespējas.

Šaicāns informēja, ka Klaipēdas LNG termināļa sašķidrinātās gāzes gazifikācijas jauda ir 40 teravatstundu (TWh) sezonā, savukārt sezonā patēriņš Lietuvā ir 20 TWh, Latvijā - 10 TWh, bet Igaunijā - piecas TWh.

"Līdz ar to pārorientēšanās uz piegādēm caur Klaipēdu iespējama jau tagad un Klaipēdas terminālis var nodrošināt Baltijas valstu patēriņu. Pagaidām problēma ir Lietuvas-Latvijas starpsavienojums, taču jau tagad tiek strādāts pie tā caurlaides spējas paaugstināšanas," teica Šaicāns.

Gāzes cena Eiropā sasniegusi rekordaugstu līmeni 

Gāzes cena Eiropas biržās trešdien pieaugusi par aptuveni 50% un sasniegusi rekordaugstu...

Viņš informēja, ka Klaipēdas LNG termināļa jauda ir 122 gigavatstundas (GWh) dienā, bet Lietuvas-Latvijas starpsavienojuma caurlaides spēja ir 67 GWh dienā.

Šaicāns norādīja, ka pārvades operatori jau strādā, lai palielinātu esošās sistēmas caurlaides spēju, palielinot spiedienu Lietuvas pusē. Tas varētu tikt izdarīts jau šomēnes.

Savukārt 2023.gadā, pabeidzot ELLI projektu, Lietuvas-Latvijas starpsavienojuma caurlaides spēja sasniegs 130 GWh dienā, kas nozīmē, ka būs iespējams izmantot visu Klaipēdas termināļa jaudu.

Tāpat Šaicāns informēja, ka maijā sāks darboties Polijas-Lietuvas starpsavienojums, kura caurlaides spēja būs 74 GWh dienā Lietuvas virzienā un 58 GWh dienā Polijas virzienā.

Šaicāns piebilda, ka problemātiska ir Somijas nodrošināšana ar gāzi gadījumā, ja Krievija pārtrauc piegādes. Esošā "Balticconnector" Igaunijas-Somijas starpsavienojuma jauda ir 55 GWh dienā un šis apjoms nespēj nosegt visu Somijas patēriņu.

Viņš arī minēja, ka savukārt esošā gāzesvada no Krievijas uz Latviju caurlaides spēja ir 158 GWh dienā. "Krievija Baltijai ir pietiekoši nozīmīgs piegādātājs, bet nevajag pārspīlēt tās lomu un jāņem vērā, ka ir iespējas gāzi saņemt pa alternatīviem ceļiem. Līdz šim noteicošais bija cenas faktors," teica Šaicāns.

Viņš informēja, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuves tehniskā jauda ir 21,8 TWh un šajā apkures sezonā krātuve bija aizpildīta par 80% jeb aptuveni 17-18 TWh. Patlaban gāzes atlikums krātuvē ir 5,4 TWh apmērā, bet jau 26.februārī sākta gāzes iesūknēšana krātuvē, lai gan parasti iesūknēšana tiek sākta maijā.

EM ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju patlaban strādā arī pie gāzes pārglabāšanas tarifa atcelšanas. Šaicāns skaidroja, ka šī tarifa atcelšana ļaus tirgotājiem gāzes pārpalikumu sezonas beigās neizsūknēt no Inčukalna krātuves, bet uzglabāt to krātuvē līdz nākamajai sezonai.

Uz komisijas vadītāja Vjačeslava Dombrovska jautājumu, vai EM atbalsta LNG termināļa būvniecību Latvijā, Šaicāns sacīja, ka gadījumā, ja kāds privātais investors saredz šāda biznesa perspektīvu, tad to var darīt. Vienlaikus Šaicāns piebilda, ka valstij šādā projektā nebūtu jāiesaistās.

"Pareizi un plānveidīgi izmantojot esošo infrastruktūru, Baltijas gāzes patēriņu iespējams nodrošināt var jau tagad. Būvējot papildu jaudas, kādam tās ir jāapmaksā. Tie, visticamāk, būtu vietējie patērētāji. Tādēļ EM strādā pie tā, lai maksimāli noslogotu esošo infrastruktūru," teica Šaicāns.

Dombrovskis norādīja, ka, lai nodrošinātu gāzes piegāžu drošību, ir nepieciešama kvalitatīva situācijas analīze un plāns par to, kā Latvija var pilnībā pārslēgties uz sašķidrināto gāzi. Viņš komisijas vārdā aicināja EM sniegt priekšlikumus par to, kā veikt gāzes piegādātāju maiņu.

Komisija ir lūgusi EM mēneša laikā sagatavot ziņojumu par iespējamo stratēģiju piegādātāju nomaiņai un tās īstenošanai nepieciešamo laiku, informēja Dombrovskis. Tāpat komisijas priekšsēdētājs norādīja, ka komisija aicinājusi veikt gāzes piegādātāju maiņas iespējamo izmaksu aplēses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidām Latvijas lielākajās pilsētās siltumenerģijas tarifi galvenokārt saglabājušies iepriekšējā līmenī, dārgāk par apkuri maksās Rīgas, Daugavpils un Jūrmalas iedzīvotāji, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) dati.

Šā gada maijā Daugavpilī siltumenerģijas tarifs bija 42,56 eiro par megavatstundu (EUR/MWh), bet oktobrī – jau 59,96 EUR/MWh, Jūrmalā attiecīgajos mēnešos tarifs palielinājās no 51,05 EUR/MWh līdz 64,49 EUR/MWh, savukārt Rīgā – no 44,10 EUR/MWh līdz 57,31 EUR/MWh. AS Rīgas siltums (RS) norāda, ka 1. novembrī siltumenerģijas tarifs Rīgā varētu sasniegt jau 66,76 EUR/MWh.

RS valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis DB organizētajā konferencē Siltumapgāde 2021: mērķtiecīgai klimata mērķu sasniegšanai Latvijas pilsētās tarifu palielināšanos skaidroja ar augsto dabasgāzes cenu.

Jākļūst zaļiem

Vairākkārtīgā dabasgāzes sadārdzinājuma dēļ būtiski cenas paaugstinājis mūsu galvenais pirktās siltumenerģijas piegādātājs AS Latvenergo, kas siltumu ražo, izmantojot dabasgāzi, stāsta N. Talcis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

EK izstrādājusi plānu ES atkarības mazināšanai no Krievijas gāzes

LETA--REUTERS, 08.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (ES) izstrādājusi plānu, kā šogad aizstāt vairāk nekā 70% no Krievijas gāzes importa ar citiem resursiem, tostarp palielinot sašķidrinātās gāzes (LNG) importu, zaļās enerģijas izmantošanu un laikus piepildot gāzes krātuves, vēsta aģentūra "Reuters".

Krievijas iebrukums Ukrainā kļuvis par modinātāja zvanu Eiropai. ES pērn importēja no Krievijas 155 miljardus kubikmetru gāzes, tostarp sašķidrināto gāzi (LNG). Tas atbilst gandrīz 40% no ES ikgadējā gāzes patēriņa.

Nebūs viegli līdz nākamajai ziemai aizstāt lielāko daļu Krievijas gāzes ar citiem energoresursiem.

EK vēlas jau šogad samazināt Krievijas gāzes importu par 112 miljardiem kubikmetru, liecina šova "Breakingviews" rīcība nonākušais dokuments. Tostarp 50 miljardus kubikmetru plānots aizstāt ar LNG importu.

ES kapacitāte pārvērst LNG izmantojamā gāzē ir vairāk nekā 200 miljardi kubikmetru gadā, ieskaitot Lielbritānijas termināļus. Taču Spānija un Francija nav labi savienotas ar pārējiem. Lai nodrošinātu LNG kravu piegādi Eiropai, patērētājiem var nākties maksāt saskaņā ar strauji augošajām gāzes cenām, kas šogad pieaugušas jau desmitkārt. LNG importa pieaugums par 20 miljardiem kubikmetru ir reālistiskāks, uzskata Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācijas augstākais punkts Latvijā varētu tikt sasniegts rudenī, prognozē banku analītiķi, komentējot piektdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām jūnijā.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka tik augsta inflācija nav bijusi kopš 90-to gadu sākuma, kad ekonomika izdzīvoja vērienīgus pārmaiņu laikus. Arī pārējās eirozonas valstīs inflācijas līmenis, kaut zemāks nekā Baltijas valstīs, ir sasniedzis daudzu pēdējo desmitgadu augstāko līmeni.

"Šobrīd var novērot visai atšķirīgas inflācijas tendenču prognozes. Tas ir saprotams, jo nenoteiktība ir ļoti augsta. Visticamāk, ka augstākais inflācijas punkts tiks piedzīvots rudenī. Nākamgad temps palēnināsies, kas nozīmē, ka sasniegtais cenu līmenis turpinās augt, bet lēnāk. To noteiks ekonomikas izaugsmes vājināšanās un tam sekojošās izmaiņas patēriņā un primāri enerģijas un pārtikas cenu dinamika," teica D.Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sestdienas rītā Krievijas gāzes koncerns "Gazprom" pārtraucis gāzes eksportu uz Latviju "saistībā ar gāzes ņemšanas nosacījumu pārkāpumu", vēsta Krievijas ziņu aģentūra "RIA Novosti".

"Gazprom pavēstīja, ka sestdien pārtraucis gāzes piegādes Latvijai jūlija pieteikuma ietvaros saistībā ar gāzes ņemšanas nosacījumu pārkāpumu," ziņapmaiņas platformā "Telegram" pavēstīja aģentūra.

AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") apstiprina, ka ir saņemta informācija no Krievijas gāzes koncerna "Gazprom" par dabasgāzes jūlija piegāžu uz Latviju pārtraukšanu. Komercpiegādes no šīs gāzes dienas šomēnes ir pārtrauktas.

Kā aģentūrai LETA norādīja "Conexus" pārstāvji, jau iepriekš, veicot Latvijas gāzapgādes drošības novērtējumu, kompānija "Conexus" savos aprēķinos nav rēķinājusies ar dabasgāzes piegādēm no Krievijas.

Jau vēstīts, ka Latvija ir apņēmusies pilnībā atteikties no Krievijas gāzes no nākamā gada 1.janvāra. Saeimas atbalstītie grozījumi Enerģētikas likumā paredz dažādot dabasgāzes piegāžu ceļus un nodrošināt dabasgāzes stratēģiskās rezerves.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) pieļauj iespēju, ka kritiskā brīdī AS "Latvijas gāze" vietā mājsaimniecību nodrošināšanā ar dabasgāzi varētu stāties AS "Latvenergo".

Tā otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē pavēstīja Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone (NA).

Viņa uzsvēra, ka pēdējā laika notikumi ir pagriezuši redzesloku uz īstermiņa risinājumiem un drošības aspektu, un pie tā EM pašreiz strādā.

Šobrīd valdības uzdevumā "Latvenergo" jau ir iegādājies divus kuģus ar sašķidrināto dabasgāzi (LNG), kas nodrošinās "Latvenergo" ar nepieciešamo gāzi, lai netiktu apdraudēta siltumapgāde Rīgā, ja rastos problēmas ar piegādēm no Krievijas. Turklāt EM apsver vēl viena kuģa ar LNG iegādi.

"Mēs domājam par vēl viena kuģa ar gāzi iegādi, lai varētu nodrošināt, ka kritiskajā situācijā "Latvijas gāzes" vietā varētu, varbūt, stāties "Latvenergo" kā gāzes piegādātājs mājsaimniecībām. Tad mēs varētu šo problēmu atrisināt vienkārši, bet noteikti ne lēti," teica Indriksone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Siguldā plāno atteikties no gāzes apkures

Db.lv, 08.06.2022

Lai nodrošinātu pašvaldības ēku simtprocentīgu neatkarību no gāzes apkures, ir sagatavoti dokumenti iepirkumu procedūrai papildu granulu katlu izbūvei.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Siguldas novada pašvaldības vadības rīkojuma ir sagatavots iepirkums un uzsākta dokumentu izstrāde finansējuma saņemšanai, lai pašvaldības esošos īpašumos atteiktos no gāzes apkures.

Pāreja uz granulu apkures katliem notiks tajās pašvaldības ēkās, kuras nav pieslēgtas centralizētajai apkurei, un šobrīd apkures nodrošināšanai tiek izmantota gāze.

“Šobrīd, kad gan pašvaldības, gan ikvienas ģimenes maciņu daudz vairāk tukšo energokrīze un, tuvojoties ziemai, varam sagaidīt izmaksu kulmināciju, ir svarīgi rīkoties, nevis cerēt uz brīnumu! Lai rīkotos valstiski, mazinot mūsu kopējo atkarību no gāzes, kā arī kliedētu neziņu par to, vai apkure būs un tam sekos adekvāti rēķini, nevis kosmiskas izmaksas, mēs pieņemam lēmumu meklēt alternatīvu apkurei,” skaidro Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics.

Šobrīd pašvaldības īpašuma saimniecībā ir 14 objekti un ēkas, kuros apkure notiek individuāli, izmantojot gāzes apkures katlus. Lai nodrošinātu pašvaldības ēku simtprocentīgu neatkarību no gāzes apkures, ir sagatavoti dokumenti iepirkumu procedūrai papildu granulu katlu izbūvei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Apvainojumi ļoti sāpina lauksaimniekus

Valters Bruss, Tērvetes lauksaimnieks, restorāna "Zoltners" īpašnieks, 01.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No savas vairāk nekā 30 gadus garās lauksaimnieka pieredzes varu droši teikt, ka rapsis noteikti nav videi kaitīga kultūra, bet, tieši otrādi, ir neatsverams palīgs augu sekas nodrošināšanai un augsnes ielabošanai.

Vēlos saprotamā valodā iepazīstināt ar rapša audzēšanu to sabiedrības daļu, kurai nav tiešas saskares ar lauksaimniecību, bet kuru noteikti uztrauc pēdējā laikā sociālajos tīklos atrodamā informācija par rapša briesmīgo ietekmi uz vidi, iedzīvotājiem un mājdzīvniekiem.

Šogad rapša platības Latvijā aizņem ap 140 tūkstošiem hektāru. Līdz gadsimtu mijai tā izplatība Latvijas laukos bija nenozīmīga, bet, pasaulē attīstoties biodegvielas tirgum, tā cena būtiski pieauga un kļuva ekonomiski nozīmīga visā pasaulē. Latvijā rapša platību pieaugumu arī veicināja cukurbiešu audzēšanas pārtraukšana 2006. gadā.

Šobrīd rapsim Latvijā ir nozīmīga loma sējplatību apritē, sevišķi saimniecībās, kuras specializējušās tikai augkopības produkcijas ražošanā. Bez graudaugiem (kvieši, rudzi, mieži, auzas) un pākšaugiem (zirņi, pupas) klimatisko apstākļu dēļ Latvijā nav iespējams audzēt daudz laukaugu kultūru, kuras būtu ekonomiski un klimatiski pamatotas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Putins parakstījis dekrētu samaksai par gāzi no "nedraudzīgajām" valstīm tikai rubļos

LETA--MEDUZA/INTERFAX, 01.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien parakstījis dekrētu, kas paredz no 1.aprīļa, pieņemt samaksu par dabasgāzi no valstīm, kuras Krievija uzskata par nedraudzīgām, tikai rubļos.

Pēc Putina teiktā, pašreizējo līgumu par Krievijas gāzes piegādi darbība tiks apturēta, ja pircēji neizpildīs jaunos nosacījumus, kas paredz, ka Rietumvalstīm būs jāatver rubļu konti Krievijas bankā "Gazprombank". Savukārt banka no gāzes pircējiem saņemto ārvalstu valūtu pārdos Maskavas biržā par rubļiem, kurus ieskaitīs šajos kontos.

Putins uzsvēra, ka gadījumā, ja gāzes pircēji atteiksies par gāzi norēķināties rubļos, Krievija to uzskatīs par līguma pārkāpumu.

Rietumvalstis "saņēma gāzi, samaksāja mums eiro, kurus pašas arī iesaldēja, un var uzskatīt, ka mēs piegādājām gāzi faktiski par velti", Krievijas prezidenta teikto citē laikraksts "Kommersant".

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

LNG terminālis Rīgā darbību varētu sākt ātrākais nākamajā vasarā

LETA, 28.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kundziņsalas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis Rīgas ostā ātrākajā gadījumā darbību varētu sākt nākamajā vasarā, norādīja kompānijas "Millennium Energy Partners LLC" valdes priekšsēdētājs Laša Šanidze.

ASV kompānijai "Millennium Energy Partners LLC" pieder Kundziņsalas projekta attīstītājs - SIA "Kundziņsalas dienvidu projekts".Šanidze norādīja, ka projektam ir divi laika grafiki. Lai izbūvētu LNG uzglabāšanas tvertnes, kas bija paredzētas sākotnējā projektā, ir nepieciešami divi vai divi ar pusi gadi. Tomēr, ja ir nepieciešamas daudz ātrākas piegādes, gada laikā var izbūvēt gāzes cauruļvadu.

"Tādēļ projektam ir iespējami divi īstenošanas laiki - gāzes piegādes var sākt jau nākamajā vasarā, bet pilnā apjomā termināli var pabeigt divu vai divarpus gadu laikā," skaidro Šanidze.

Kundziņsalas projekts paredz izbūvēt LNG termināli, kurā būs regazifikācijas sistēma, kas ļaus gāzi transportēt pa cauruļvadiem, kā arī no kura gāzi tālāk varēs nogādāt ar autocisternām. Sākotnēji projekts bija plānots nelielā apjomā - 300 000 tonnu sašķidrinātās gāzes gadā, un paredzēja piegādes tikai ar autocisternām Latvijā un citās Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts gāzes rezervju papildināšanai AS "Latvenergo" iepirks aptuveni divas teravatstundas (TWh) gāzes no Norvēģijas, ASV un Kataras, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Izvērtējot iespējamos riskus, kas saistīti ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, un atbilstoši 24.februāra valdības dotajam uzdevumam "Latvenergo" operatīvi veikusi gāzes iepirkumu "Latvenergo" termoelektrostaciju (TEC) ražošanas apgādes drošumam.

Latvenergo iegādāsies papildu stratēģiskas gāzes rezerves 

Valdības ārkārtas sēdē ceturtdien nolemts, ka AS "Latvenergo" iegādāsies papildu stratēģiskas...

Noslēgtie līgumi paredz sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) piegādi uz Klaipēdas LNG termināli un gāzes iesūknēšanu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē aprīlī un maijā.

Atomelektrostacijas būvniecība palielinātu valsts enerģētisko neatkarību 

Latvijā nav tādu derīgo izrakteņu kā nafta, gāze vai slānekļa degviela, līdz...

Iegādātais gāzes apjoms nodrošinās elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu "Latvenergo" TEC saskaņā ar plānoto ražošanas režīmu 2022.gadā, vienlaikus paredzot gāzes rezerves iespējamas energokrīzes situācijā.

Vienlaikus "Latvenergo" piebilst, ka koncernam nav nozīmīgu līgumu ar uzņēmumiem Krievijā, Baltkrievijā vai Ukrainā, kas šī brīža situācijā varētu radīt būtisku negatīvu ietekmi uz koncerna darbību. Papildu ietekmi uz "Latvenergo" koncerna finanšu rezultātiem varētu atstāt vispārēja ekonomiskās situācijas pasliktināšanās.

Jau ziņots, ka valdība ārkārtas sēdē 24.februārī nolēma, ka "Latvenergo" iegādāsies papildu stratēģiskas gāzes rezerves. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka jau patlaban valstij piederošajā Inčukalna pazemes gāzes krātuvē ir pietiekamas rezerves, bet valdības lēmums uzdod "Latvenergo" papildināt šīs rezerves, lai valsts būtu pilnībā nodrošināta.

Latvija jau patlaban var pārorientēties uz gāzes piegādi caur Klaipēdas LNG termināli, lai nebūtu jāizmanto Krievijas piegādātā dabasgāze. Klaipēdas LNG termināļa sašķidrinātās gāzes gazifikācijas jauda ir 40 TWh sezonā, savukārt sezonā patēriņš Lietuvā ir 20 TWh, Latvijā - 10 TWh, bet Igaunijā - piecas TWh.

Pārorientēšanās uz gāzes piegādi caur Klaipēdas termināli iespējama jau patlaban 

Pārorientēšanās uz gāzes piegādi caur Klaipēdas sašķidrinātās gāzes (LNG) termināli iespējama...

Tāpat ziņots, ka pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles Ukrainā 24.februārī iebruka Krievijas karaspēks, kas tagad apšauda ne tikai militāros objektus, bet arī civilo infrastruktūru un iedzīvotājus. Ukrainas karavīri un iedzīvotāji iebrucējiem sparīgi pretojas.

Komentāri

Pievienot komentāru