Tirdzniecība un pakalpojumi

Sākam biznesu: Burgerbārs paplašinās un nākotnē cer izveidot tīklu

Monta Glumane, 19.06.2019

Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča un SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis.

Foto: Dainis Ģelzis

Jaunākais izdevums

Ventspilī dibinātais uzņēmums Burgerbārs paplašinās, atverot savu otro burgernīcu Liepājā; nākotnē cer izveidot tīklu.

Trīs draugi pirms diviem gadiem, investējot aptuveni 14,5 tūkst. eiro, atvēra savu pirmo burgernīcu. Jaunieši bija nesen pārcēlušies atpakaļ no Rīgas uz Ventspili un nolēma, ka būtu jāizveido kaut kas savs. «Puiši bija nolēmuši, ka tā būs ķīniešu ēstuve, bet man tā nelikās veiksmīga biznesa ideja,» stāsta Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča.

«Tajā laikā biju sācis gatavot burgerus, nolēmām – kāpēc neatvērt vaļā bāru! Burgerus ir salīdzinoši viegli pagatavot, nav nepieciešams iziet apmācības kursus, kā, piemēram, smalkos restorānos,» teic SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis. Lai īstenotu ideju, jaunie uzņēmēji sāka meklēt telpas Ventspilī, kā arī iespējas iegādāties nepieciešamo virtuves tehniku. «Braucu garām kinoteātrim un redzēju, ka tur aizvērta kebabnīca. Vairākas dienas braukāju ar auto garām, līdz satiku tās īpašnieku. Pārpirkām visu uzņēmumu, bijām izveidojuši tāmi, cik projekts izmaksās, bet jau pēc diviem mēnešiem bijām to pārsnieguši, un nekas nebija izdarīts. Matemātika nedaudz piekliboja. Remontu veicām paši, materiālus mēģinājām sadabūt no garāžām, kas nu kuram bija saglabājies. Arī tehniku centāmies dabūt par labu samaksu, zvanīju uz uzņēmumiem Rīgā ik pa trīs dienām,» uzņēmuma pirmsākumus Ventspilī atceras A. Raževskis.

«Atvērām bāru, jo mums beidzās finansiālie līdzekļi. Sākumā domājām, ka tad jau noteikti draugi atnāks pie mums paēst. Mūsu uzstādījums bija 100 burgeri dienā, un to jau sasniedzām pirmajā dienā. Mums bieži uz durvīm bija uzraksti – izpārdots, atvainojiet – izpārdots, atvainojiet, atkal izpārdots, mēs vēl tikai ieskrienamies,» papildina B. Jaņēviča. Vienas stundas rekords Ventspils burgernīcā bija aptuveni 113 burgeri. Sākot biznesu, abiem bija skaidrs – lai redzētu, kā viss attīstās, strādās paši. Viņuprāt, tikai tā var zināt, ko prasīt no potenciālajiem darbiniekiem. Ventspils Burgerbārā izveidota atvērtā tipa virtuve, kas palīdzējis veiksmīgai komunikācijai ar klientiem – gatavo burgerus un vari arī aprunāties.

Ēd pat pensionāri

Abi uzņēmēji ir vienisprātis, ka burgernīcas auditorija ir plaša un dažāda. Ventspilī ļoti daudz bija to, kas nekad dzīvē nebija pagaršojuši burgeru vai arī uzskatīja, ka tas nav viņu gaumē, un asociēja to ar ātrās ēdināšanas ķēžu piedāvājumu. Daudziem bija pārsteigums, ka burgers var garšot citādi. «Kad atvērām bāru Ventspilī, mums daudz kas vēl nebija iegādāts. Atceros, ka braucu uz Rīgu, veikalā saliku visu nepieciešamo iepirkumu ratos un gaidīju, kad viņi Ventspilī sapelnīs naudu, tad uzlika ātri uz konta. Braucot no Rīgas, pie degvielas uzpildes stacijas tāpat gaidīju, kad tiks nopelnīta nauda degvielai,» atceroties uzņēmuma pirmsākumus, pasmejas A. Raževskis. Pēc abu uzņēmēju domām, tam ir cita pievienotā vērtība, ja pats esi to piedzīvojis. «Kad mums parādījās pirmie darbinieki, viņiem teicu, ka man nepieciešams, lai viņi ir paši, lai tiek veidota komunikācija ar klientiem, lai viņu būtu atvērti un nav mākslīgs «paldies» un «jauku dienu». Es nelieku nekādos rāmjos – kā jāpasniedz burgers, bet jārada brīva atmosfēra. To vēlamies radīt arī Liepājā. Piemēram, klienti var atnākt nosvinēt dzimšanas dienu, strādnieks pēc darba var paēst, lai visi jūtas brīvi. Cerams, tas izdosies,» saka B. Jaņēviča. Sākotnēji bija domāts, ka galvenā mērķauditorija būs jaunieši, bet burgerus ēda gandrīz visi – pārsvarā tās ir ģimenes ar bērniem, jaunieši un pat pensionāri.

Liepājā eksperimentēs

Gan Ventspils, gan Liepājas burgernīcas tapšanā ieguldīti personīgie līdzekļi. Liepājā tie ir aptuveni 8000 eiro. Uzņēmēji stāsta, ka Liepāja plānos jau bija kopš Burgerbāra atvēršanas Ventspilī. Savukārt Rīga tika automātiski izslēgta no potenciālo pilsētu saraksta. Otrās burgernīcas atvēršana bija plānota jau aizvadītajā vasarā, taču aizkavējusies, jo Liepājā nebija vienkārši atrast telpas. «Atnākot uz Juliannas pagalmu, bija skaidrs, ka šeit varētu attīstīties un iederētos Burgerbārs. Te ir sajūta, ka šī vieta ir līdzīga Kalnciema kvartālam Rīgā. Šis ir savā ziņā veiksmes stāsts, ka atradām tieši šīs telpas, jo iepriekš šeit gribēja atvērt citu ēdināšanas uzņēmumu, taču viss pajuka. Mēs uzreiz pieteicāmies, iepazīstinājām ar savu ideju, un to akceptēja,» atklāj A. Raževskis. Ventspilnieki uzskata, ka Liepāja ir kaut kas starp Ventspili un Rīgu – perfekts vidusceļš. Viņuprāt, ņemot vērā, ka Juliannas pagalmā apkārt atrodas dažādi bāri, restorāns un citi uzņēmumi, auditorija būs citāda nekā Ventspilī. Liepājā Burgerbārs plāno strādāt pat līdz trijiem naktī.

«Katram ir savs iecienītākais burgers, tas visbiežāk ir tieši tas, ko cilvēki pirmo reizi pagaršo. Ventspilī nebija atsaucības dažādiem trakiem un eksperimentāliem burgeriem. Ņemot vērā, kāds piedāvājums ir apkārt, šeit varēsim vairāk spēlēties ar burgeriem. Ventspilī pērn mēģinājām piedāvāt aļņa burgeri, izdomājām paši receptes, bet neaizgāja. Ventspils klienti skatās, atzīst, ka interesanti skan, tomēr paliek pie pārbaudītām vērtībām. Mēģinājām melno maizi, ziedputekšņu mērci, sutinātu cūkgaļu. Domāju, ka Liepāja varētu būt tā vieta, kur atzīs trakumu. Tas šeit varētu būt citādi nekā Ventspilī,» spriež uzņēmēji.

Sadarbojas ar zemniekiem

Burgerbāra īpašnieki stāsta, ja salīdzina cenas apkārtējos ēdināšanas uzņēmumos, piedāvājums nebūs dārgāks. «Mēs stāvam un krītam par produktu, ko piedāvājam. Arī uzkodas, piemēram, nageti ir pagatavoti no kvalitatīvas vistas gaļas, bet mērces un marinādes ir pašgatavotas,» uzsver B. Jaņēviča. Liepājā uzņēmums plāno izmantot dažādus mārketinga instrumentus, lai informētu potenciālos klientus, ka uzņēmums sadarbojas ar zemniekiem. «Manuprāt, cilvēki mūsdienās vairāk pievērš uzmanību tam, ko ēd un patērē. Arī Liepājā mēģināsim sadarboties ar vietējiem zemniekiem. Kad sākām šo biznesu, mums svarīgākais bija kvalitāte, un no tā neatkāpjamies. Skaidri zinājām, ka neņemsim neko saldētu. Meklējām piegādātājus. Arturs pirms tam tirgoja Šarolē šķirnes liellopu gaļu, tos audzē Latvijā. Zinājām, ka ir jāmeklē ļoti laba gaļa, maize, kartupeļi, kā arī maksimāli jāmēģina visu iegādāties no zemnieka, apejot starpniekus,» saka B. Jaņēviča. Piemēram, gaļu uzņēmums iegādājas no audzētājiem Burtnieku novadā, maizi cep beķeris otrajā paaudzē no Piltenes. Pavisam nesen nolēmuši no zemniekiem iegādāties arī vistu olas, no mājražotāja Mārupē – bekonu, tāpat atrasta vieta, kur iegādāties rapšu eļļu. Atverot jau otro vietu, uzņēmums sāk vairāk domāt par loģistiku.

Plāno attīstīt tīklu

Pagaidām uzņēmēji tiek galā pašu spēkiem un uzskata, ka arī investoru šādam projektam būtu grūti atrast. «Tas ir liels izaicinājums – atrast cilvēku, kuram ir tādas pašas vērtības. Ļoti reti būs cilvēki, kuri pateiks, ka jāturpina izmantot dārgākā gaļa,» domā A. Raževskis. «Pie mums, Ventspilī, nāca ēst ģimene, kura bija atbraukusi atpūsties uz Latviju no Šveices, sākām runāt, un viņi atzina, ka ir apceļojuši pusi pasaules, bet Ventspilī mūsu gatavotais burgers ir garšīgākais. Viņi piedāvāja mums atvērt franšīzi Šveicē. Nolēmām izmēģināt Liepāju un tad skatīsimies tālāk. Domāju, ja meklētu, varētu atrast investoru vai arī pārdot, piemēram, franšīzi. Par to esam domājuši. Uzņēmums kādā brīdi varētu izveidoties kā burgernīcu tīkls. Ar vienu vietu nepietiek, divas arī ir par maz. Kas būs nākamā pilsēta, nezinām. Pat nezinām, vai tas būs Latvijā, bet noteikti būs vēl trešā, ceturtā un piektā. Arī konkurence Liepājā palīdz attīstīties, un tā ir laba lieta. Redzam plusus, kas mums ir un ko citi neizmanto. Domāju, ka uz to arī fokusēsimies. Izejvielu kvalitāti uzskatām par savu vērtību. Kas burgeram ir svarīgi? Galvenais ir gaļa, maize un mērces,» pārliecināti ir uzņēmēji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

All you need is love

Linda Zalāne, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Monami Frost (īstajā vārdā Irēna Straume) karjeru veido vairākās jomās, turklāt dažādās realitātēs – interneta vidē un fiziskajā pasaulē.

Viņa ir modele, sava apģērbu zīmola un vegāniskā restorāna īpašniece, kā arī sociālo mediju zvaigzne ar brangu sekotāju pulku – 1,6 miljoniem Instagram un 709 tūkstošiem cilvēku Youtube kanālā. Tomēr visam pāri viņas dzīves lielākā kaislība, aizraušanās un sirds pieder ģimenei – vīram un divām meitiņām.

Fragments no intervijas, kas publicēta laikraksta Dienas Bizness izdevumā Dzīves Garša:

Cik gadus jau jūsu mājvieta ir Liverpūle? Kādēļ no visām pasaules pilsētām tieši šo izvēlējāties kā savējo?

Nesen apritēja deviņi gadi, kopš Liverpūle kļuva par manām mājām. Izvēlējos to gandrīz vai nejaušības pēc, un stāsts, kā tas notika, ir nedaudz smieklīgs. Sākās ar to, ka divas nedēļas pirms manas pirmās meitas dzimšanas mana mamma pārvācās uz Londonu, lai atrastu darbu un mēs pēc tam arī varētu domāt par pārvākšanos. Mamma sāka strādāt mazā salā blakus Anglijai. Pēc pāris mēnešiem mēs ar ģimeni bijām gatavi pārcelties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: No kurjerpārvadājumiem pievēršas ēdiena piegādei

Anda Asere, 23.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zeew, kas iepriekš nodarbojās ar mazu paciņu kurjerpārvadājumiem, tagad pievēršas ēdiena piegādei; kā biznesa atšķirības zīmi uzņēmums izvēlas bezmaksas pakalpojumu.

Biznesu SIA Zeew sāka ar ideju palīdzēt ar piegādēm ziedu veikaliem un citiem mazajiem uzņēmumiem, kļūstot par šo kompāniju kurjerpartneri. «Esam fokusējušies uz ēdiena piegādi, jo šajā jomā ir lielāks pieprasījums un šajā biznesā ir arvien pieaugoši apjomi,» saka Muhameds Gaits (Mohamed Ghaith), SIA Zeew dibinātājs. Viņš uzsver, ka no citiem tirgus spēlētājiem atšķiras ar bezmaksas piegādi. «Vienīgie Rīgā piedāvājam bezmaksas piegādi – cilvēks maksā tikai par ēdienu. Sapratām, ka mums ir jāatšķiras no konkurentiem. Redzējām, ka klientiem viena no svarīgākajām lietām ir tieši piegāde. Ja viņiem tas ir tik svarīgi, izlēmām piedāvāt piegādi bez maksas,» uzsver Muhameds. Pakalpojums darbojas līdz pat 11 km attālumā no restorāna, kas nozīmē, ka uzņēmums pārklāj teju visu Rīgu, pat Babīti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Riska projekts «nekurienē» gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem

Monta Glumane, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Diennakts veikala rēgam jāpaliek pagātnē

Laura Mazbērziņa, 07.02.2019

Eduards Ancāns un Agita Muižniece – Polikarpa, bufetes-picērijas Ansamblis īpašnieki.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl pirms diviem gadiem Pārdaugavā, Robežu ielas koka namā, čakli strādāja vietējais diennakts veikals, kas visā apkārtnē bija populārs ar savu alkoholisko dzērienu piedāvājumu. Tāpēc šo telpu pārņemšana ar mērķi izveidot pievilcīgu bufeti-picēriju un pasākumu rīkošanas vietu jaunajiem saimniekiem bija liels izaicinājums.

«Vēl tagad apkārtējie iedzīvotāji diezgan skeptiski uz mums skatās, lai gan Ansamblis ir atvērts jau kopš 2017. gada janvāra. Reizēm gadās, ka ienāk kāds vietējais iedzīvotājs un saka, ka pie mums ir pirmo reizi, jo nav ievērojis pārmaiņas. Visiem atmiņā palicis kādreizējais diennakts veikals,» atzīst Agita Muižniece-Polikarpa, bufetes-picērijas Ansamblis vadītāja.

Pēc Eduarda Ancāna, Ansambļa īpašnieka, teiktā, kaimiņi joprojām netic, ka bufetes-picērijas darba laiks beidzas pulksten 23. Tiesa, dažkārt sanāk strādāt nedaudz ilgāk, jo katru piektdienu Ansamblī notiek koncerti. «Pārsvarā piektdienās dzirdama rokmūzika, jo arī paši esam ar to saistīti. Taču pie mums ir dziedājusi arī Ieva Akuratere, Haralds Sīmanis, Kārlis Kazāks u.c. mākslinieki gan no Latvijas, gan Vācijas – vairāk vai mazāk paziņas vai paziņu paziņas,» viņš skaidro .

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Saskata potenciālu ēdināšanas segmentā Vecrīgā

Kristīne Stepiņa, speciāli DB, 26.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī daudzi uzņēmumi biroju telpas Vecrīgā ir pametuši, kā arī vīrusa laikā ārzemju tūristi vecpilsētu apmeklē ļoti reti, tikko durvis vēris jauns restorāns Trīs māsas, kas atrodas blakus senākajam viduslaiku dzīvojamo ēku kompleksam Rīgā – Trīs brāļi.

Savulaik šajā vietā bija Ķiploku krogs. Restorāna līdzīpašnieks Igors Proņins ir pārliecināts, ka satraukumam par klientu trūkumu nav nekāda pamata, jo visapkārt atrodas dažādas bankas un valsts iestādes. Tā kā restorāna ēdienkartē ir biznesa pusdienu piedāvājums, pirmajās tā darbības dienās pusdienotāju bijis pat vairāk nekā plānots, vērtē restorāna Trīs māsas saimnieks.

I. Proņinam, kurš ir studijas "Forma Pro Films" dibinātājs un producents, nav pieredzes viesmīlības biznesā, taču abi pārējie restorāna līdzīpašnieki – Aleksandrs Mihailovs un Viktors Sergejevs ir bijuši saistīti ar ēdināšanas jomu – viens strādājis par pavāru uz kuģa, bet otrs organizējis maltītes dažādos izbraukuma pasākumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vispopulārākie ēdieni Wolt platformas lietotāju vidū pēdējā gada laikā bija suši, picas, burgeri un kebabi.

Tālāk populāro ēdienu topā atrodams visdažādāko veidu ķīniešu, indiešu un taizemiešu ēdiens.

Ēdienu piegādes platforma Wolt Latvijas tirgū darbojas divus gadus. Šajā laikā ievērojami palielināts lietotnē pieejamo ēstuvju skaits - līdz 308.

Aizvadītajā gadā visātrākā piegāde tikusi paveikta četru minūšu ietvaros, kad divās minūtēs tika sagatavots sūtījums ar virtuļiem, un vēl pēc divām minūtēm tas jau tika piegādāts blakus ēkā.

Lielākoties cilvēki ir izvēlējušies pasūtīt ēdienu no sev tuvākajām ēstuvēm, taču tālākā piegāde šogad veikta, kad starptautiskajā kanēļmaizīšu dienā bulciņas ceļoja no IKEA uz Mārupi, kurjeram mērojot vairāk nekā 12 kilometru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne visiem katru dienu ir stunda laika pusdienām restorānā, tāpēc Liene Kuplā ir izveidojusi bistro Balts ar fokusu uz svaigu ēdienu ērtai līdzņemšanai.

«Kā jau daudzi biznesi, arī mūsējais ir radies brīdī, kad izjutām vajadzību pēc tā, ko šobrīd piedāvā bistro Balts, – ātri pieejamu, svaigu un kvalitatīvu maltīti. Kad dienas ritms ir straujš, darba daudz un ir vairākas darīšanas viena pēc otras, ne vienmēr ir laiks papusdienot vai pavakariņot restorānā, kur jārēķinās vismaz ar 40 minūtēm no sava laika. Agrāk, kad man bija 15–20 minūtes pusdienām, visbiežāk tās pavadīju mašīnā, domājot, kur lai ātri paēd. Bieži tā arī neizdomāju un paliku bez pusdienām,» stāsta Liene. Ja viņa izlēma par labu kādai ēdnīcai, pēc tās apmeklējuma atlikušo dienu drēbes un mati oda pēc eļļas. Kebabi, burgeri un picas ir pieejami salīdzinoši ātri, bet ar tiem var tikai apmānīt vēderu, nevis uzņemt enerģiju. «Protams, ir cilvēki, kuriem tas nav būtiski. Tomēr ir tādi, un es esmu viens no tiem, kas tāpēc izjūt lielu diskomfortu. Mērķis bija radīt vietu, kur ēdiens ir pieejams ātri, tas ir svaigs un veselīgs, un arī telpā gaiss ir tīrs un svaigs,» viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Jaunieši rada biznesa riskus

Līva Melbārzde - DB galvenā redaktore, 07.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trakot un vēlēties mainīt pasauli ir jauno daļa – ik pa kādām desmitgadēm tas notiek demonstratīvi. Šobrīd atkal ir tāds laiks, ko varam redzēt arī daudzviet Eiropā, kad jaunieši nepacietīgi, izlēmīgi un drosmīgi ne tikai piedalās protesta akcijās, bet uzrunā arī vadošos politiķus un lielos koncernus, pārmetot, ka vecākās paaudzes nedara pietiekami klimata krīzes novēršanai.

Nē, tā nav tikai zviedru skolniece Grēta Tunberga, kura šodienas 13–19 gadus veco jauniešu vidū ir ne mazāk pazīstama kā populāras TV vai futbola zvaigznes. No 1995. līdz 2010. gadam dzimušie jaunieši ir atkal kļuvuši tik politiski un ekonomiski ieinteresēti, kā sen nav bijis – viņi intensīvi uzdod jautājumus, ir radikāli un vizionāri noskaņoti un grib lietas mainīt uz labo pusi tūlīt, te un tagad.

Pieaugošā digitālā paaudze ir arī varens patēriņa spēks, jo tā ir salīdzinoši turīga. Tikai ASV vien tā gadā patērē ap 143 miljardiem dolāru, tātad uzņēmumiem ir ko iespringt, lai šo emocionālo, nekonsekvento un hedonistisko klientu daļu piesaistītu. Šī paaudze pārliecības dēļ lielā mērā lieto vegānu uzturu, mīl braukt ar vilcienu, velosipēdu vai elektroskūteri, personīgo mašīnu uzskata par lieku greznību, toties brīvdienās labprāt aizlido atpūsties uz Jaunzēlandi. Tā sauktā Z paaudze gan zina, ka viedtelefonu ražošanā bieži tiek pārkāptas cilvēktiesības, bet pāriet uz mazāk jaudīgu «zaļo telefonu»? Laikam tomēr ne. Viņi nesaskata jēgu, lai iepirktos lielveikalos, toties neuzticas tam, ko Google dara ar viņu datiem, bet kosmētikas produktu sastāvdaļas grib zināt visai skrupulozi. Vienlaikus šī paaudze pazīst bailes no terora, ir piedzīvojusi globālās finanšu krīzes sekas, kas rada tai papildu nedrošību par nākotni un neuzticēšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ātrās ēdināšanas ķēde «Hesburger» pirms vairākiem gadiem atklāja mobilo aplikāciju ērtākai ēdienu pasūtīšanai un apmaksai tiešsaistē. Ik gadu aplikācijas pilnveidošanā tiek ieguldītas ievērojamas investīcijas, kopumā šobrīd sasniedzot 4 miljonus eiro, taču darbs pie aplikācijas pilnveides joprojām turpinās.

Aplikācija ir pieejama Baltijas valstīs un Somijā, tostarp arī Latvijā, kur aplikācija pirmo reizi parādījās pirms diviem gadiem.

Kā norāda «Hesburger» attīstības direktore Ieva Salmela, intensīvais darbs pie aplikācijas uzlabošanas, kā arī uzlabojumiem katras valsts individuālajai versijai ir likumsakarīgs, jo lietotāju skaits katrā valstī aug. Tā, piemēram, Latvijā gada laikā tās lietotāju skaits ir audzis gandrīz divas reizes.

Kopš «Hesburger» aplikācijas aktivizēšanas Latvijā 2017.gada septembrī, tās lejupielāžu skaits ir sasniedzis vairāk nekā 208 tūkstošus. Lietuvā aplikācijai ir apmēram 126 tūkstoši lietotāju, bet Igaunijā - apmēram 118 tūkstoši lietotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Kā top gatavās maltītes Maxima pārtikas fabrikā

Ilze Žaime, 11.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielveikalu tīkls Maxima prezentējis jaunāko pārtikas ražotni Maxima Pārtikas Fabrika, kuras izveidē iepirkšanās un izklaides centrā Akropole investēti 320 000 eiro.

Šajā pārtikas fabrikā nodarbināti 32 darbinieki, tai skaitā konditori un suši meistari, kā arī kulinārijas izstrādājumu speciālisti.

«Pagaidām strādājam uz jaudas robežas, lai gan nākotnē mēs vēlētos ražot vairāk» min Pārtikas ražošanas departamenta direktors Vilnis Cīrulis. «Maxima Pārtikas Fabrika» koncepts ir radīts tā, lai pilnībā nodrošinātu «Maxima XXX» veikala Akropolē klientu pieprasījumu pēc gatavām maltītēm un konditorejas izstrādājumiem.

Fabrika nodrošina plašu maltīšu klāstu: otros ēdienus, grila maltītes, piedevas, dažāda veida svaigi gatavotus salātus, sviestmaizes, konditoreju, uzkodas, kā arī izvērstu suši sortimentu - kopumā 11 veidus. Db.lv jau vēstīja, ka tieši Akropoles veikalā tiek piedāvāti arī svaigi cepti burgeri un beļģu vafeles dažādās garšu variācijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar zīmolu "bistro Balts" saistītie uzņēmumi aizvadīto gadu plāno pabeigt ar 500 tūkstošu eiro apgrozījumu, liecina provizoriskie rezultāti.

"2019. gads mums ir bijis ļoti pozitīvi saspringts. Bistro "Balts" atpazīstamība aug, pateicoties gan sociālajiem tīkliem, gan ēdienu piegādes aplikāciju attīstībai. Arvien vairāk maltītes ar piegādi pasūta korporatīvie klienti saviem darbiniekiem - regulāri vedam pusdienas un arī vakariņas uz dažādiem birojiem.

Pateicoties izmaiņām likumdošanā, ēdināšana ir kļuvusi par vienu no darbinieku motivēšanas sistēmas elementiem - darba devēji "uzsauc" pusdienas saviem darbiniekiem kā pateicību par ieguldīto darbu, pasūtot maltītes līdz pat simt cilvēku lieliem kolektīvam.

Lai birojiem būtu vieglāk organizēt savus pasūtījumus, līdz janvāra beigām aktivizēsim arī ēdienu piegādes pasūtīšanas iespēju mūsu mājas lapā balts.lv. Piegāde ir loģisks un parocīgs turpinājums iesāktajam, jo bistro jau sākotnēji tika veidots kā vieta ēdienu līdzņemšanai," teic Liene Kuplā, bistro "Balts" līdzīpašniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dāņu uzņēmējs Stēns Lorenss, kurš plašāk pazīstams kā Luijs Fonteins, attīsta biznesu ASV, Jaunorleānā. Tur pirms aptuveni gada atvērts klubs Fontaine Palace un drīzumā tiks atvērts arī ātrās ēdināšanas uzņēmums Fontaine Delisnack.

«Stīnam vienmēr ir bijis sapnis par Ameriku, tieši Jaunorleānu, un tagad viņš to var īstenot. Mums ir jūrnieku dzīve - es esmu Liepājas patriote un man šeit šķiet paradīze zemes virsū, es nevēlos pārcelties uz ASV,» biznesa portālam Db.lv stāsta uzņēmēja sieva Ivonna Kalita.

Viņa uzskata, ka Jaunorleāna ir burvīga pilsēta, kurā dzīvo ļoti daudz mūziķu un atvērti daudzi klubi. «Pasaule jau ir maza, un ASV ir tepat. Viņš kā radošs cilvēks aizbrauca tur arī mūzikas dēļ. Tur ir vairāk iespēju nodarboties ar mūziku, kā arī viņu tur labāk saprot, jo viņš spēlē amerikāņiem tuvāku mūziku,» stāsta uzņēmēja sieva.

Pirms pārcelšanās uz Latviju dāņu uzņēmējs ar sievu aptuveni četrus gadus dzīvoja Kopenhāgenā, Dānijā. Pēc tam abi pirmo reizi brauca uz ASV, lai uzsāktu biznesu, taču tas neizdevās. «Atbraucām uz Latviju un sākām izvērsties šeit. Tagad šis ir loģisks turpinājums - jāaizbrauc pabeigt to, kas ir iesākts,» teic I.Kalita.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēģina gan riskēt, gan ieņemt nosacīti drošas pozīcijas ar mazāk ciklisku plaša patēriņa preču pārdevējiem un ražotājiem.

Šis gads daudziem finanšu aktīviem cenu ziņā pagaidām padevies lielisks. Vērtība palielinās arī akcijām - turklāt izaugsme vērojama gan tādu uzņēmumu akcijām, kuru nozares ir cikliskākas, gan arī nosacītam drošajam patvērumam. Tas izceļ to, ka pamata pieņēmumi par notikumu attīstību pārskatāmā nākotnē joprojām ir visai optimistiski. Tomēr šajā pašā laikā valda arī saprašana, ka cenu pieaugums nupat jau ir bezmaz vai pārāk dāsns un kaut kur būtu jāmēģina paslēpties.

Pēdējā laikā tādējādi iecienīta stratēģija ir uzpirkt tādu milzīgu kompāniju vērtspapīrus, pēc kuru produktiem liels pieprasījums varētu saglabāties, ja ekonomika tomēr noiet no ceļa. Parasti pie šiem sektoriem tiek pieskaitīti mazāk ciklisku plaša patēriņa preču pārdevēji un ražotāji (Consumer Staples). Tie savus akcionārus ar stabilu peļņu spēj aplaimot gandrīz pie jebkādiem daudzmaz jēdzīgiem ekonomikas nosacījumiem. Šādu aizsardzības sektoru vērtspapīriem parasti iet labāk laikos, kad centrālās bankas samazina likmes (un tas no tām tiek šobrīd gaidīts), kas pamatā ir atbilde uz sliktākiem nosacījumiem ekonomikā. Tikmēr sliktāk tiem var klāties, ja mazināsies satraukums par pašreizējiem ekonomikas un ģeopolitiskajiem izaicinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdināšanas vietai Ģertrūdes ielā pievienojas bistro "Balts" tirdzniecības centrā "Sky&More", kur var iegādāties svaigi pagatavotas maltītes līdzņemšanai vai ēšanai uz vietas.

Neskatoties uz to, kas pandēmijas dēļ notiek apkārt, ir ēdināšanas uzņēmumi, kas dīkstāves vietā turpina attīstību. "Nodokļu parāda mums nav, bet dīkstāves pabalstam pretendēt nevaram, jo visu iepriekšējo gadu mums ir bijusi izaugsme, līdz ar to, skatoties pret pagājušo gadu, mums apgrozījuma kritums nesasniedz slieksni, no kura varam pretendēt uz valsts atbalstu. Nekas cits neatliek, kā iet uz priekšu! Pašā situācijas kulminācijā marta beigās atvērām jaunu tirdzniecības vietu iepirkšanās centrā "Sky&More", kas cilvēkiem ļoti patīk. Pie ieejas visiem tik pārbaudīta ķermeņa temperatūra, maltītes ir svaigas un droši iepakotas videi draudzīgā iepakojumā - tieši tas, kas šobrīd nepieciešams," saka Liene Kuplā, bistro "Balts" līdzīpašniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot gatavo maltīšu klāstu, Maxima ieviesusi sortimentā svaigi gatavotus burgerus un beļģu vafeles, kas būs pieejami tikai Maxima XXX veikalā iepirkšanās un izklaides centrā Akropole, informē uzņēmumā.

Jaunajā gardēžu piedāvājumā būs četru garšu svaigi gatavoti burgeri dažādām gaumēm: liellopa gaļas burgers, vistas burgers, dubultais burgers un īpašs piedāvājums veģetāriešiem - veģetārais burgers no baklažāniem, cukini un citiem dārzeņiem ar īpašu veģetāru mērci.

Burgeros tiks izmantota vietējā liellopu gaļa un pašu ceptas burgeru maizītes no tādām dabīgām sastāvdaļām, kā, piemēram, spinātiem un bietēm.

Sortiments papildināts arī ar jaunām sviestmaizēm - tunča sviestmaize ar kaperiem un olu, sviestmaize ar vistas gaļas kotleti ar gurķu-sinepju mērci un cūkgaļas cepeša sviestmaize.

«Ikdienā laika gatavot kļūst arvien mazāk un aizvien biežāk cilvēki izvēlas gatavas maltītes, ko var ērti apēst pa ceļam vai mājās. Street food kultūra jeb svaigi gatavotu un līdzņemšanai ērtu produktu piedāvājums ienāk arī lielveikalu sortimentā. Tādēļ Maxima ir radījusi jaunu street food sortimentu gardēžiem un papildinājuši gatavo maltīšu klāstu ar visā pasaulē iecienītajiem burgeriem un beļģu vafelēm, kā arī dažādojuši jau esošo produktu klāstu ar jaunām sviestmaižu garšām. Līdzās gatavajām maltītēm, sortimentu papildinās arī plašs amatnieku alus klāsts īpašā Amatnieku alus stendā,» stāsta «Maxima Latvija» valdes locekle Kristīne Āboltiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Restorāns Bibliotēka No1 piesaka jaunu zīmolu Klaips

Lelde Petrāne, 22.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorāns «Bibliotēka No1» ir radījis jaunu zīmolu - «Klaips» - un atvēris pirmo gastrobāru Ādažos. Plānots, ka jaunā koncepta gastrobāri nākotnē tiks atvērti arī Rīgā un citās Latvijas pilsētās.

Gastrobāra izveidē investēti aptuveni 100 tūkstoši eiro.

Jaunā koncepta autors ir «Bibliotēka No1» vadītājs Oskars Skara, kas veidojis gan rekonstruētā restorāna, gan arī jaunā gastrobāra «Klaips» interjeru. Savukārt, jaunā koncepta ēdienkarti radījis «Bibliotēka No1» šefpavārs Kaspars Barsukovs.

«Mūsu komandas pārliecība ir, ka arī citās Latvijas pilsētās cilvēki ir pelnījuši daudzveidīgu, svaigu un kvalitatīvu ēdienu par atbilstošu cenu. Tāpēc esam radījuši jaunu zīmolu – gastrobārs «Klaips», kas demokrātiskā, bet ļoti stilīgā veidā turpina Bibliotēka No1 filozofiju par labāku dzīvi katru dienu,» paskaidro O. Skara.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Alūksnes bānīša stacijai jauna elpa

Anda Asere, 07.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pakalniņu ģimene Alūksnes bānīša stacijā atver kafejnīcu "Tvaiks x Ogle" ar mājas burgeru specializāciju.

Ideja par šādu kafejnīcu Pakalniņu ģimenei radās no vajadzības. Parasti viņi vasaras un ziemas brīvdienas pavada Alūksnē un viņiem pietrūka vietas, kur būtu mājīga un nepiespiesta atmosfēra, kur satikties ar draugiem. Trīs gadus ģimene dzīvoja Itālijā, kur daudziem draugiem piederēja restorāni, turklāt tieši mazpilsētās.

"Mums iepatikās turienes brīvā atmosfēra - skan mūzika, pavārs staigā un visus cienā ar garšīgu ēdienu. Gribējām kaut ko tādu īstenot arī Latvijā, turklāt Alūksnē bieži vien ir sajūta kā Itālijā - reljefaina pilsēta pie ezera ar skaistiem skaiti. Vēlējāmies radīt mazpilsētas romantiku, kāda redzama filmās: vietu, kur draugi satiekas džemperos, skan laba mūzika, visi smejas, bērni skaida un aiz loga pa sliedēm aizbrauc garām mazs vilcieniņš," stāsta Irita Tīlane-Pakalniņa, "Tvaiks x Ogle" līdzīpašniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veģetāriešu un vegānu kafejnīcas Nata cafe saimnieks Ivars Rutkovskis cenšas mainīt sabiedrības stereotipus

«Ar šo kafejnīcu lēnām izcīnām savu vietiņu zem saules,» saka Ivars Rutkovskis. Saskatot potenciālu, viņš 2017. gada beigās deju skolas Dzirnas ēkā izveidoja kafejnīcu, kuras primārā auditorija ir jaunieši. Deju skolai bija nepieciešamība sniegt ēdināšanas pakalpojumus, uzņēmējs piedāvāja savu koncepciju, un Dzirnu vadītāji Agris un Singita Daņiļeviči piekrita.

«Klienti nāca un teica paldies, jo nebija iedomājušies, ka, piemēram, burgers var būt arī ar lēcu, nevis liellopa vai cūkgaļas kotleti. Tā ir arī sava veida izglītošana, un nav tā, ka mēs visiem stāstām, ka šādi ēst ir labāk. Nekādā veidā nevēlamies likt justies slikti kādam, kas nav tāds kā mēs. Mācām ar savu piemēru un garšīgiem ēdieniem. Nesakām, ka gaļu ēst ir slikti un ka visi citi restorāni un gaļas pārstrādes kombināti ir jāver ciet. Mana pozīcija nav tāda. Tiesa, ir veģetārieši un vegāni, kuri ir ļoti radikāli noskaņoti. Bet ar naidu, aizliedzot vai nomelnojot, mēs šajā pasaulē neko nevaram panākt. Tādēļ ar savu piemēru rādām, ka var arī citādi. Piemērs māca vislabāk,» ir pārliecināts Nata cafe saimnieks. Pēc viņa domām, kafejnīcas atrašanās vieta, iespējams, nav tā pateicīgākā, taču piedod savu šarmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallink Grupa iegādājusies franšīzes tiesības globālās ātrās ēdināšanas ķēdes Burger King attīstībai Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Baltijas valstis ir vienas no tām retajām valstīm Eiropā, kurās šobrīd nav šīs ķēdes restorāni.

Saskaņā ar šo līgumu Tallink Grupa, kas atvēra pirmo peldošo Burger King restorānu 2016. gadā, šobrīd papildus iegādājusies ekskluzīvas franšīzes tiesības Burger King ķēdes attīstībai Baltijas valstīs. Kompānija atvērs Burger King restorānus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā nākamo gadu laikā, un saskaņā ar līgumu katra atvērtā restorāna licences darbības laiks būs 20 gadi. Pirmos restorānus Igaunijā plānots atvērt šajā ziemā.

«Vispazīstamākais Burger King produkts ir WHOPPER® burgers, kas pēdējos 60 gadus raksturojis īstu Amerikāņu burgeru visā pasaulē,» sacīja Paavo Nogene, AS Tallink Grupp valdes priekšsēdētājs.

«Tallink veica vēsturisku darījumu jau 2016. gadā, atverot ķēdes pirmos restorānus uz kuģiem, un šobrīd mēs atkal radām vēsturi, atvedot WHOPPER® burgeri un arī citus populāros Burger King produktus cilvēkiem Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Apsara" tējas namiņš kanālmalā ir pārvērties līdz nepazīšanai – aromātiskie tējas rituāli ir aizstāti ar picām un kokteiļiem, ko piedāvā Bar 6IX Pizza & Cocktails.

Ēdināšanas iestādes saimnieks Leonards Pudņiks viesmīlības biznesā ir jau vairāk nekā 5 gadus. Viņš ir strādājis gan par bārmeni, gan šefpavāru, jau trīs gadus viņš ir Ģertrūdes ielas Bar 6 līdzīpašnieks, kas ir veidots pēc speakeasy koncepta, kas pagājušā gadsimta sākumā "sausā" likuma laikā bija īpaši populārs ASV.

Tāpat L. Pudņiks pasniedz lekcijas Bārmeņu skolas Kokteiļu akadēmijā. Bar 6IX Pizza & Cocktails līdzīpašnieks stāsta, ka bijušo tējas namiņu nomā no SIA "Apsara" dibinātāja un vadītāja Ikara Keiša.

"Tā sanāca, ka šī vieta pati mūs izvēlējās. Tējas namiņš šeit ir bijis 16 gadus. Esam to pārveidojuši, izremontējuši, uzlikuši jaunas grīdas, pārkrāsojuši sienas, pārveidojuši bāra leti. Otrajā stāvā vairs nevar sēdēt uz spilveniem, ir iegādātas jaunas mēbeles. Investīcijas nebija pārāk lielas, jo daudz darbus darījām paši ar savām rokām," klāsta uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Mūsdienās nevar piedāvāt visu visiem

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 23.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieskatoties šīs nedēļas britu portālos, nevar nepamanīt ziņu, ka Londonā par maksātnespēju paziņojuši 25 pasaulslavenā britu šefpavāra, grāmatu autora un TV zvaigznes Džeimija Olivera restorāni, no kuriem 23 ir itāļu virtuve.

Pats šefs to saista ar Brexit negatīvo ietekmi, taču medijos lasāmie ekspertu secinājumi gan ir citi. Dž. Olivera restorānu bēdīgo galu, kas rezultējies vairāk nekā 1000 darba vietu zaudēšanā, ietekmēja augstās īres un pārtikas cenas, kā arī, lai cik tas dīvaini nešķistu, bet neapmierinošā ēdiena kvalitāte. Portāla Dailymail.co.uk aptaujātie restorānu kritiķi norāda, ka restorāna cenas bija pārāk augstas ātrai ikdienas maltītei, no vienas puses, un tajā pašā laikā ēdiena kvalitāte neatbilda augstā stila restorānu piedāvājumam, no otras puses. Vai par Džeimija Olivera neveiksmēm būtu jāuztraucas Latvijas restorānu īpašniekiem?

Iespējams, jo mācība ir gana skaudra – lai cik slavens nebūtu tavs vārds, lai cik grāmatu tu nebūtu sarakstījis un cik TV šovos piedalījies, tava restorāna veiksmi noteiks tikai precīzi saprasta mērķauditorija un pareizi noteiktas cenas un kvalitātes attiecības. Proti, cilvēki nebūs gatavi maksāt par ikdienas maltīti, lai cik slavens šefs to arī negatavotu, tādu cenu, kādu prasa izsmalcināti restorāni. Līdz ar to viena no būtiskākajām mācībām varētu būt: skaidri apzināties savu mērķauditoriju, tās vēlmes un maksātspēju. Ja kāds restorāns sevi sludina par demokrātisku un tā ēdienkartē ir pastas un burgeri, tad ir nesaprātīgi uzlikt tādas cenas, kādas ir aktuālas tā dēvētajiem high end restorāniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Veselīga dzīvesveida studijas izveidē Mārupē investē 20 000 eiro

Monta Glumane, 03.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārupē, Lavandās, pludmales sporta centra Ruukki telpās atklāta Veselīga dzīvesveida studija, informē studijas vadītāja, veselīga dzīvesveida speciāliste, blogere un fitnesa trenere Laura Timoško.

L. Timoško un Sanitas Zupas - Laiviņas izveidotā Veselīga dzīvesveida studija ietver Peach studio - dažāda veida un intensitātes sporta nodarbības, un Coco Cafe - veselīga uztura kafejnīcu, kas piedāvās veselīgas maltītes un uzkodas.

Peach studio varēs apmeklēt jogu, bodyART, deepWORK, Brazilian butt, Beach body, vispārējās fiziskās sagatavotības un citus treniņus sertificētu pasniedzēju vadībā.

Savukārt, Cocó café piedāvās veselīgu - glutēnu, laktozi un cukuru nesaturošu ēdienu. Būs pieejami smūtiji, dažādu veidu čia sēklu pudiņi, katrai ēdienu kategorijai būs trīs izvēles iespējas-veģetārs, ar jūras veltēm, ar gaļu. Piedāvājumā būs salāti, zupas, otrie ēdieni, veselīgie burgeri ar pašceptu burgera bulcinu, kā arī bezgrēka našķi un kūkas. Pašiem steidzīgākajiem kafejnīca piedāvās līdzi ņemšanas iespēju. Ēdienkartes tapšanā piedalījušies vairāki uztura speciālisti un profesionāli treneri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu gadā no 2019. gada 1. septembra līdz 2020. gada 1. septembrim SIA "Aloja-Starkelsen" apgrozījums ir sasniedzis 10,2 miljonus eiro, liecina neauditētie dati.

"Apgrozījums ir proporcionāli audzis visos biznesa virzienos. Pārdevām vairāk konvencionālās izejvielas, plaša patēriņa produktus, kā arī bioloģiskās izejvielas. Izaugsme visās pozīcijās nav vienāda, piemēram, pelēko zirņu un lauka pupu miltu apgrozījums ir pat divkāršojies, bet bioloģiski sertificētās kartupeļu cietes apjoms šobrīd veido jau 2/3 no kopējā saražotā cietes apjoma," teic Jānis Garančs, SIA "Aloja-Starkelsen" ģenerāldirektors.

Viņš atzīst, ka šis gads nebija viegls un nebija tāda situācija, ka apgrozījums visu laiku auga. Finanšu gada sākumā bija izrāviens, bet martā un aprīlī uzņēmums saskārās ar pamatīgām pārmaiņām, jo bija produktu kategorijas, kur pieprasījums ievērojami auga, bet citās tas nokritās pavisam.

Komentāri

Pievienot komentāru