Pēdējo pandēmijas ierobežojumu laika divos mēnešos juridiskās adreses mainījuši 1033 uzņēmumi, visbiežāk adreses maiņa saistīta ar Rīgu.
To liecina SIA "Lursoft" pētījuma dati.
Katrā atsevišķā gadījumā sava loma ir specifiskiem aspektiem, taču ir arī vietējās varas aktivitāšu faktors. Vairāki aptaujātie uzskata, ka juridisko adrešu maiņas saknes meklējamas tādās jomās kā tiesību aizsardzība, datu atbilstība realitātei un arī izmaksas. Vienlaikus tiek norādīts, ka tikai atsevišķos gadījumos juridiskās adreses maiņa varētu būt saistīta ar vietējās varas aktivitātēm.
Var būt daudz iemeslu
«Uzņēmumu juridisko adrešu migrācijai bez biznesa interesēm noteikti ir arī citi ietekmējošie faktori, piemēram, juridiskie, it īpaši, ja nepieciešams kārtot kādus jautājumus saistībā ar tiesvedību, tāpat par neatrašanos (nesasniedzamību) juridiskajā adresē var saņemt bargu sodu, administratīvie – atļauju saņemšana no vietējās varas, kā arī nodokļi, — nekustamā īpašuma nodokļa apmērs un, protams, darbaspēka pieejamība un izmaksas,» veselu iespējamo iemeslu buķeti min bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis.
Viņš arī norāda uz vēl kādu būtisku faktoru, ka pakalpojumu segmentā daudzu mazo uzņēmumu juridiskā adrese – birojs – būtībā ir tas pats īpašnieka dzīvoklis, un, ja viņš pārceļas uz savu uzcelto (nopirkto) privātmāju, ir loģiski, ka tiek mainīta arī viņam piederošā uzņēmuma juridiskā adrese.
Kā vēl viens juridisko adrešu migrācijas iemesls varētu būt klientu (kuri pērk attiecīgos pakalpojumus) dislokācijas maiņa. «Vēl jau ir arī tādi, kuri sākotnēji reģistrē uzņēmumu Rīgā kādā biroju centrā un tad, kad izveidota (uzbūvēta) ražotne ar administratīvajām telpām, uz turieni pārceļot arī juridisko adresi, jo pirms tam tukšā zemes laukumā vai arī kādā angārā, kas nav nodots ekspluatācijā, juridisko adresi reģistrēt būs grūti vai pat to neļaus, jo tas šķitīs ne tikai dīvaini, bet arī aizdomīgi,» analizē A. Lasmanis.
Covid elpa
Interesanti, ka vairāki juridiskās adreses mainītāji atzina, ka šāds lēmums ir saistīts ar Covid-19 radīto ienākumu sarukuma situāciju, jo vairs nespēj atļauties telpu nomas maksu lielpilsētā, taču, ja dzīve atgriezīšoties vecajās sliedēs un ienākumi būšot iepriekšējā apmērā, tad apsvēršot iespēju atgriezties.
Protests pret lēmumu
«Tā kā Tukuma pašvaldība nolēma neatbalstīt uzņēmējdarbību – vēja parka izveidi - , tad pieņēmu lēmumu par uzņēmuma juridiskās adreses pārcelšanu no Tukuma uz Kuldīgas novadu,» iemeslu, kādēļ SIA "Stiga RM" mainīja savu juridisko adresi, skaidro uzņēmuma īpašnieks Andris Ramoliņš. Viņš atzina, ka neizprot, kāpēc vārdos tiek atbalstīta uzņēmējdarbība, bet darbos netiek. «Man nepieder ne vēja parka ieceres kompānijas "Pienava Wind" kapitāldaļas, ne arī kādi īpašumi vietās, kur minētais uzņēmums iecerējis būvēt savas stacijas, un man nav nekāda sakara ar šo uzņēmumu, taču nevaru samierināties ar pašvaldības vairākuma negatīvo nostāju pret potenciālajiem investoriem,» uz jautājumu, vai viņam ir kāda saistība ar vēja parku izveides kompāniju, atbild A. Ramoliņš. Viņš piemetina, ka juridiskās adreses nomaiņas gadījumā nekādu papildu labumu nav guvis.
Joprojām tikai ideja
Jāatgādina, ka savulaik, 2012. gadā, tika cilāta ideja par pašvaldību motivāciju piesaistīt savai teritorijai gan pašmāju, gan arī ārvalstu investorus. "DB" 14.02.2012. rakstīja, ka tā laika vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs nāca klajā ar ideju par uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) daļas novirzīšanu pašvaldības budžetā, kā arī ar ierosmi dot pašvaldībām tiesības pašām savā teritorijā noteikt savus nodokļus un nodevas, lai tām būtu motivācija attīstīt (piesaistīt) uzņēmējdarbību savā teritorijā.
Šī iniciatīva tā arī ir palikusi idejas līmenī. Vairāki aptaujātie uzņēmēji cer, ka pienāks tāds brīdis, kad visas Latvijā esošās pašvaldības būs ieinteresētas, lai to teritorijā pēc iespējas vairāk būtu uzņēmumu juridisko adrešu, jo šobrīd vietējo varu vairāk interesē nevis uzņēmuma juridiskā adrese, bet gan tās teritorijā nodarbināto skaits (reizēm pat kaut kur citur, kā rezultātā pašvaldība par šiem cilvēkiem saņem iedzīvotāju ienākuma nodokli). Uzņēmēji norāda, ka tikai priecātos, ja pašvaldības ar dažādām motivācijas paketēm cīnītos par uzņēmumu piesaisti konkrētajai pašvaldībai un pašu uzņēmēju uzskatītu ne tikai par cilvēku, bet par personību, kas, nodarbinot cilvēkus, ģenerē naudu pašvaldības un arī valsts budžetā.
Rīgas faktors
"Lursoft" dati rāda, ka tieši uzņēmumi ar juridisko adresi Rīgā visvairāk emigrē uz Pierīgu vai kādu attālāku pašvaldību. Vienlaikus dati rāda, ka kustība notiek arī pretējā virzienā, kur uzņēmumu juridiskās adreses no Pierīgas pārceļ uz Rīgu, tāpēc saldo būs neitrāls vai arī nedaudz negatīvs, vai tieši pretēji – pozitīvs. Interesanti ir ar Dagdas novadu, kur no 25 uzņēmumiem, kas pēdējo divu mēnešu laikā pārreģistrēti uz šo pašvaldību, 17 uzņēmumi pārreģistrēti uz vienas mājas trīs dažādiem dzīvokļiem.
Visbiežāk adrese uz citu pašvaldību pārreģistrēta no:
Rīgas – 219;
Jūrmalas – 21;
Jelgavas – 15;
Salaspils novada – 14;
Ķekavas novada – 13.
Visbiežāk adrese no citas pašvaldības pārreģistrēta uz:
Rīgu – 106;
Jūrmalu – 41;
Dagdas novadu – 25;
Mārupes novadu – 25;
Stopiņu novadu – 13.
Avots: SIA "Lursoft"