Jaunākais izdevums

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Lursoft Multi atskaites dati rāda, ka ar zaudējumiem 2014.gadā reģistrētais SIA “Krievupes golfa klubs” strādājis visus tā darbības gadus, nevienu gadu neuzrādot ieņēmumus no saimnieciskās darbības. No uzņēmumiem, kuru patiesais labuma guvējs ir Vilis Krištopans, pārskatu par 2021.gadu vēl iesniedzis vien Aizkraukles novadā reģistrētais SIA “Upes-Plostiņi”, taču arī šis uzņēmums pērn nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības, bet gadu tas pabeidzis ar 103 eiro zaudējumiem. Jānorāda, ka visi seši uzņēmumi, kuru patiesais labuma guvējs ir “Latvija pirmajā vietā” Latgales saraksta 1. vietā esošais Vilis Krištopans, pagājušajā gadā kopā nodarbinājuši vien 9 darbiniekus. Atsevišķi uzņēmumi pērn saņēmuši valsts atbalstu Covid-19 krīzes seku mazināšanai, tostarp grantus apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai, atbalstu algu subsīdijām.

Lursoft norāda, ka savulaik Vilis Krištopans bijis saistīts arī ar dažādām sporta organizācijām un citiem uzņēmumiem. Viens no tādiem ir AS “Berģu Terases 1”, kas gan 2020.gadā likvidēts. Uzņēmumam 2016.gada beigās bija ierosināts tiesiskās aizsardzības process, kas izbeigts jau pēc dažiem mēnešiem, jo procesa pasākuma plānu nebija atbalstījis likumā noteiktais kreditoru vairākums. Ar peļņu AS “Berģu Terases 1” strādājusi vien pirmajā saimnieciskās darbības gadā, kā arī pēdējā, kad gads noslēgts ar 1,14 milj. EUR peļņu.

No “Latvija pirmajā vietā” vēlēšanu sarakstu pirmajās vietās izvirzītajiem Saeimas deputātu kandidātiem dalības uzņēmumos un patiesā labuma guvēju statusi reģistrēti arī Lindai Liepiņai un Ainaram Šleseram. Jānorāda, ka oficiāli Aināram Šleseram dalība un patiesā labuma guvēja statuss ir tikai vienā uzņēmumā – SIA “AVADEL” –, kas pagājušajā gadā strādājis ar salīdzinoši pieticīgiem rezultātiem, apgrozot 19,99 tūkst. EUR un gadu noslēdzot ar 18,81 tūkst. EUR zaudējumiem. Uzņēmējdarbībā aktīva ir arī “Latvija pirmajā vietā” Vidzemes saraksta līdere Linda Liepiņa, kura ir pērn dibinātā SIA “LAFARMA” valdes locekle un līdzīpašniece (40%). Pērn sešu mēnešu periodā uzņēmums apgrozījis 9 tūkst. EUR, gadu noslēdzot ar 2,22 tūkst. EUR peļņu. Saeimas deputāta amata kandidātei pieder arī 0,75% daļu ēdināšanas uzņēmumā SIA “Wok Rīga”, kā arī viņa izveidojusi Lindas Liepiņas biedrību “Sabiedrībai.lv”, kuras mērķis ir pilsoniskās sabiedrības veidošana. Pēc Lursoft pieejamās informācijas, pērn jūlijā biedrībai atņemts sabiedriskā labuma statuss.

Arī maksātnespējīgu, likvidācijas procesā esošu uzņēmumu īpašnieki

Ne visi potenciālo Saeimas deputātu uzņēmumi strādā ar vērā ņemamiem rezultātiem. Sarakstu līderi atrodami arī starp patiesajiem labuma guvējiem, dalībniekiem un amatpersonām uzņēmumiem, kuriem ir likvidācijas procesi, maksātnespēja vai arī nodokļu parādi.

Viens no tādiem ir izdevējdarbības nozarē strādājošais SIA “Audzinātājs”, kura 51% kapitāldaļas pieder Edgaram Kramiņam. Viņš arī partijas “Tautas kalpi Latvijai” līderis Rīgas sarakstā. Uzņēmuma likvidācijas process uzsākts jau pirms pieciem gadiem, savukārt 2020.gadā VID pieņēmis lēmumu par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu, vienlaikus VID arī reģistrējis aizliegumu uzņēmumam veikt reorganizāciju vai dalībnieku maiņu.

Nodrošinājumi pētījuma sagatavošanas brīdī reģistrēti vēl diviem ar “Tautas kalpi Latvijai” līderiem saistītiem uzņēmumiem. Tāds ir arī Andra Lubiņa vadītais SIA “Grandeg”, kurā potenciālajam Saeimas deputātam pieder 42% kapitāldaļu. Uzņēmumam kopš aizvadītā gada maija ilgst tiesiskās aizsardzības process, savukārt jau 2019.gada izskaņā VID Nodokļu parādu piedziņas pārvalde tam piemērojusi aizliegumu reģistrēt komercķīlas, tās pārjaunot vai grozīt. VID publiskotā informācija rāda, ka uz š.g. 9.septembri SIA “Grandeg” bija uzkrāts 197,25 tūkst. EUR liels nodokļu parāds.

Lursoft dati rāda, ka “Tautas kalpi Latvijai” Latgales saraksta līderim Aivaram Smanam pieder pat divi uzņēmumi – zemnieku saimniecība “Smanu sēta” Aglonas pagastā, kā arī SIA “Ukrainas Tirdzniecības Centrs”. Jānorāda gan, ka šī gada maijā VID apķīlājis Aivaram Smanam piederošās SIA “Ukrainas Tirdzniecības Centrs” kapitāldaļas (Saeimas deputāta kandidātam pieder 50% uzņēmuma). Pēdējos divus gadus minētais uzņēmums strādājis ar zaudējumiem, pērn tā apgrozījums bija vien 745 eiro.

Sekmīgāk 2021.gadā strādājusi partijas Zemgales saraksta līdera Jāņa Dzeņa zemnieku saimniecība “Kalnavoti”. Saimniecības apgrozījums 2021.gadā bija 49,65 tūkst. EUR, taču vēl 264,01 tūkst. EUR lielie pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi tai ļāva gadu noslēgt ar 93,84 tūkst. EUR peļņu.

Arī veiksmīgi piemēri

Pelnošākais uzņēmums un vienlaikus arī viens no lielākajiem darba devējiem starp kandidātu sarakstu pirmajās vietās esošajām personām piederošajiem uzņēmumiem ir SIA “LIC GOTUS”. Uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir Atis Švinka, kurš uz deputāta vietu jaunajā Saeimas sasaukumā kandidē no “Progresīvie” Zemgales saraksta 1. pozīcijas. Pagājušajā gadā līmju, krāsu, instrumentu, tīrīšanas līdzekļu un grilu vairumtirgotājs SIA “LIC GOTUS” turpināja stabilu izaugsmi, attīstot jaunas produktu kategorijas un atrodot jaunus izplatīšanas kanālus. Tas uzņēmumam ļāva kompensēt atsevišķu tirgus segmentu kritumu Covid-19 izraisītās pandēmijas dēļ. Lursoft pieejamie dati rāda, ka 2021.gadā SIA “LIC GOTUS” palielināja apgrozījumu par 25,59%, rādītājam pieaugot līdz 11,12 milj. EUR. Vienlaikus arī augusi vairumtirgotāja peļņa, tai pēc nodokļu nomaksas sasniedzot 747,59 tūkst. EUR.

Lursoft piebilst, ka Atim Švinkam patiesā labuma guvēja status reģistrēts piecos uzņēmumos, no tiem ne tikai SIA “LIC GOTUS” var lepoties ar apgrozījuma un peļņas pieaugumu pagājušajā gadā. Šajos uzņēmumos pērn kopā bija nodarbināti aptuveni 60 darbinieki, savukārt nodokļu maksājumos valsts kopbudžetā šie uzņēmumi 2021.gadā samaksājuši 1,8 milj. EUR. Ne Liene Gātere, ne Antoņina Ņenaševa, ne arī Leila Rasima, kas arī “Progresīvie” vēlēšanu apgabalu sarakstos atrodas 1.pozīcijā, nav patiesā labuma guvējas Latvijas uzņēmumos, savukārt Kaspars Briškens, kurš ar 1. pozīciju startē no “Progresīvie” Vidzemes vēlēšanu saraksta, ir AS “Pasažieru vilciens” padomes loceklis. Lursoft dati rāda, ka pašreizējās Saeimas deputāti un ministri, kuri izvirzīti par līderiem savu partiju sarakstos arī 14. Saeimas vēlēšanās, lielākoties nav atrodami starp Latvijas uzņēmumu dalībniekiem vai arī patiesajiem labuma guvējiem.

Runa šajā gadījumā ir par “Jaunā VIENOTĪBA”, Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/ LNNK”, kā arī “Konservatīvie” vēlēšanu sarakstu pirmajiem numuriem. Uzņēmēju sarakstos nav atrodami arī tie pašreizējie ministri no “Attīstībai/ Par!”, kuri kandidē uz vietu Saeimā, taču kādreizējā iekšlietu ministre, pašreizējās Saeimas deputāte Marija Golubeva jau 2010.gadā reģistrējusi savu pētniecības uzņēmumu SIA “RHC Consulting”, kurā viņai šobrīd pieder 50% daļu. Pagājušajā gadā SIA “RHC Consulting” apgrozīja 22,31 tūkst. EUR, gadu noslēdzot ar 3,6 tūkst. EUR zaudējumiem.

No skaistumkopšanas līdz lopkopībai

Analizējot informāciju par nozarēm, kurās strādā partiju un to apvienību sarakstu līderu vadītie un tiem piederošie uzņēmumi, redzams, ka līderos pēc uzņēmumu skaita izvirzījusies nekustamo īpašumu nozare. Aiz tās popularitātes ziņā seko dažādi pakalpojumi – juridiskie, reklāmas aģentūru, sabiedrisko attiecību. Vienlaikus ir arī deputātu amatu kandidāti, kuri savu biznesu saistījuši ar citām nozarēm, piemēram, lauksaimniecību, mazumtirdzniecību u.c.

Lursoft norāda, ka šie, kopskaitā 68 uzņēmumi, kuros vēlēšanu sarakstu līderi ir amatpersonas vai dalībnieki, patiesie labuma guvēji, 2021.gadā kopā apgrozījuši 65,49 milj. EUR, pēc nodokļu nomaksas nopelnījuši 1,76 milj. EUR un nodokļu maksājumos samaksājuši 8,7 milj. EUR. Jānorāda gan, ka lielāko daļu no iepriekšminētās apgrozījuma summas veido AS “Pasažieru vilciens”, kas pērn apgrozīja 44,13 milj. EUR, nopelnīja 0,59 milj. EUR un nodokļos samaksāja 5,46 milj. EUR. Kā jau iepriekš minēts, AS “Pasažieru vilciens” padomes loceklis Kaspars Briškens kandidē uz vietu Saeimā no “Progresīvie” Vidzemes saraksta 1. pozīcijas.

Lursoft izpētījis, ka ne tikai Atis Švinka no “Progresīvie” vienlaikus ieņem amatus vairākos uzņēmumos. “Suverēnā vara” Latgales saraksta līderis Vjačeslavs Stepaņenko ieņem amatus vienlaikus četros uzņēmumos, savukārt vienā no tiem – juridisko pakalpojumu uzņēmumā SIA “ZAB ABSOLVO” – Saeimas deputāta amata kandidāts ir arī dalībnieks un patiesais labuma guvējs. Juridisko pakalpojumu birojs reģistrēts pagājušā gada izskaņā. Tikmēr Jūlija Stepaņenko, kura vēlēšanās startē no Rīgas saraksta 1. pozīcijas, ir dalībniece divos uzņēmumos – SIA “WAVE MEDIA” un SIA “Valmieras 28”. Abi uzņēmumi saistīti ar nekustamo īpašumu nozari.

Veiksmīgākais no tiem 2021.gadā bijis SIA “WAVE MEDIA”, kas pērn apgrozījis 165,31 tūkst. EUR un nopelnījis 81,42 tūkst. EUR. Saeimas deputātu kandidāti, kuri vienlaikus ir dalībnieki arī vairākos uzņēmumos, ir arī vairākās citās partijās. Piemēram, politiskās partijas “Stabilitātei!” Vidzemes saraksta līderis Amils Saļimovs, kuram pieder gan SIA “Euro Trade Lv”, gan arī SIA “Mārupes apartamenti”. Jānorāda, ka abu uzņēmumu finanšu rezultāti par 2021.gadu ir samērā pieticīgi. SIA “Mārupes apartamenti” strādājis ar 600 eiro apgrozījumu un 1,7 tūkst. EUR zaudējumiem, savukārt SIA “Euro Trade Lv” apgrozījums 2021.gadā bijis 7,11 tūkst. EUR, bet peļņa – 432 eiro. Pārējie partijas “Stabilitātei!” sarakstu līderi šobrīd nav iesaistījušies uzņēmējdarbībā.

Vienlaikus dalībnieks divos uzņēmumos ir arī partijas “Tautas varas spēks” Rīgas saraksta līderis Valentīns Jeremejevs. Pēc Lursoft pieejamās informācijas, V. Jeremejevs ir arī valdes amatpersona trīs uzņēmumos, tostarp SIA “Beauty Retail”. Lursoft dati rāda, ka minētajam kosmētikas preču tirgotājam ir divi interneta veikali, abos tiek tirgoti dažādu zīmolu dūņu kosmētika. SIA “Beauty Retail” aizvadītajā gadā piedzīvoja apgrozījuma kritumu, rādītājam samazinoties līdz 91,09 tūkst. EUR (2020.gada apgrozījums – 274,69 tūkst.EUR) un strādāja ar 13,9 tūkst. EUR zaudējumiem.

No “Tautas varas spēks” sarakstu līderiem ar biznesu saistīts arī partijas Kurzemes saraksta 1. pozīcijā esošais Vladislavs Valentins, kuram Dobeles novadā reģistrēts individuālais uzņēmums. Biznesā aktīvi iesaistījušies arī “Apvienībai Latvijai” sarakstu līderi Jānis Riņķis, kas ir dalībnieks un amatpersona trīs uzņēmumos, kā arī Māris Možvillo, kuram pieder zemnieku saimniecība “Mežsētas” Limbažu novadā un valdes priekšsēdētāja amats 2018.gadā dibinātajā kooperatīvu krājaizdevu sabiedrībā “Metsepole”. Partijas “Apvienība Latvijai” 1. numuram Rīgā Jānim Riņķim visi trīs piederošie uzņēmumi strādā sabiedrisko attiecību nozarē. To apgrozījums pagājušajā gadā bijis pieticīgs, lielākais Jānim Riņķim piederošais uzņēmums 2021.gadā bijis SIA “Synergy PR”, kas pērn apgrozīja 14,75 tūkst. EUR un nopelnīja 4,35 tūkst. EUR. Lursoft izpētījis, ka arī partijas “Vienoti Latvijai” rindās ir sarakstu līderi, kas aktīvi iesaistījušies biznesā.

Partijas Vidzemes saraksta līderei Ivetai Lauciņai pieder zemnieku saimniecība Smiltenes novadā, kā arī 2019.gadā dibinātais SIA “Izvēles iespēja”, kas norādījis, ka darbojas interneta portāla darbību jomā. Uzņēmumā aizvadītajā gadā bija nodarbināti 4 darbinieki. SIA “Izvēles iespēja” 2021.gadā apgrozīja 10,21 tūkst. EUR un gadu noslēdza ar 6,25 tūkst. EUR zaudējumiem. Daudz sekmīgāki rezultāti pagājušajā gadā bijuši “Zaļo un zemnieku savienība” Latgales saraksta līderim Kasparam Melnim piederošajiem uzņēmumiem. Lursoft aprēķinājis, ka visi trīs uzņēmumi, kuros Kasparam Melnim reģistrēta dalība, 2021.gadā kopā apgrozīja 6,14 milj. EUR, pēc nodokļu nomaksas gūstot 236,38 tūkst. EUR peļņu. Apgrozījuma un arī darbinieku skaita ziņā lielākais no tiem ir piena lopkopības jomā strādājošais SIA “Sprūževa M”, kam 2021.gadā izdevies palielināt apgrozījumu līdz 3,92 milj. EUR. Uzņēmumā pērn bija nodarbināti 64 darbinieki.

Vairākums bez amatiem un dalībām uzņēmumos

Pētījuma dati rāda, ka no 95 Saeimas deputātu kandidātiem, kuri no saviem partiju un to apvienību sarakstiem kandidē ar 1.numuru, 61 personai šobrīd nav reģistrēts patiesā labuma guvēja statuss nevienā uzņēmumā, 64 personas arī nav reģistrētas starp uzņēmumu amatpersonām. Lursoft apkopotā informācija atklāj, ka 25 personām ir patiesā labuma guvēja statuss vienā uzņēmumā. To vidū ir arī Edvards Smiltēns un Edgars Tavars no “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”.

Tiesa, Edvardam Smiltēnam piederošais SIA “ES Law Consulting” jau kopš 2020.gada novembra ir bez aktuālām amatpersonām, savukārt šogad augustā Uzņēmumu reģistrs pieņēmis lēmumu par uzņēmuma darbības izbeigšanu. Apvienotā saraksta Zemgales līderim Edgaram Tavaram pieder zemnieku saimniecība, savukārt nekustamā īpašuma jomas uzņēmumā SIA “M10” uz E. Tavara vārda reģistrēta kopprokūra.Pa vienam uzņēmumam pieder arī vairākiem Saeimas deputāta kandidātiem no “Latvijas Krievu savienība”, “Saskaņa”, “Kristīgi Progresīvā Partija”, “Katram un katrai”. Kamēr “Katrai un katram” skaļākajam līderim Aldim Gobzemam nav reģistrēti ne amati, ne arī dalības Latvijas uzņēmumos, partijas Vidzemes saraksta līderei Karinai Sprūdei pieder skaistumkopšanas nozarē strādājošais SIA “DIKAZ”, kam Rīgas centrā reģistrēts skaistumkopšanas salons.

Pārskatu par 2021.gadu uzņēmums vēl nav iesniedzis, taču Lursoft Multi atskaitē redzams, ka jau kopš 2016.gada uzņēmumam nav bijuši ieņēmumi no saimnieciskās darbības. Visus gadus kopš tā reģistrācijas 2014.gadā SIA “DIKAZ” strādājis ar zaudējumiem.

Sarakstu līderos arī bezdarbnieki

Lursoft apkopotie dati atklāj, ka starp uzņēmējiem, ministriem, deputātiem, pašvaldību vadītājiem, dažāda līmeņa uzņēmumu vadītājiem atsevišķas partijas savu sarakstu priekšgalā izvirzījušas arī kandidātus, kuri norādījuši, ka šobrīd viņi ir bezdarbnieki. Piemēram, “Tautas kalpi Latvijai” Kurzemes saraksta pirmajā vietā esošais Normunds Zernis norādījis, ka ir bezdarbnieks, tāpat arī partijas “Vienoti Latvijai” Latgales un Kurzemes sarakstu 1. pozīcijā ierindojušās divas potenciālās Saeimas deputātes, kuras vēlēšanu sarakstu reģistrēšanas posmā bijušas bez darba.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Personas identificēšanai derēs arī "nederīgs" dokuments

Db.lv, 16.08.2022

Iekšlietu ministrs Kristaps Eklons rosina Grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā, lai Latvijas iedzīvotāji, kuriem personu apliecinošu dokumentu derīguma termiņš ir beidzies no 2020. gada 1. marta, varētu īstenot savas pamattiesības, piemēram, saņemt pakalpojumus veselības, labklājības, sociālajā, izglītības, tiesību aizsardzības jomā, kā arī piedalīties Saeimas vēlēšanās. Iedzīvotāji šādu dokumentu varēs izmantot līdz 2023. gada 30. aprīlim.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets 16. augustā atbalstīja iekšlietu ministra Kristapa Eklona rosinātos Grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā, lai Latvijas iedzīvotāji, kuriem personu apliecinošu dokumentu derīguma termiņš ir beidzies no 2020. gada 1. marta, varētu īstenot savas pamattiesības, piemēram, saņemt pakalpojumus veselības, labklājības, sociālajā, izglītības, tiesību aizsardzības jomā, kā arī piedalīties Saeimas vēlēšanās. Iedzīvotāji šādu dokumentu varēs izmantot līdz 2023. gada 30. aprīlim.

“Ņemot vērā, ka līdz 2022. gada 1. oktobrim derīguma termiņš būs beidzies 26 661 personu apliecinošam dokumentam, kura vietā šobrīd vēl nav saņemts jauns, kā arī ir būtiski palielinājies pieprasījums pēc personu apliecinošiem dokumentiem, esmu virzījis grozījumus normatīvajos aktos, lai iedzīvotājiem nodrošinātu viņu pamattiesības,” norāda K.Eklons.

Projektā noteikts, ka gadījumos, ja Latvijas Republikā izsniegtam Latvijas pilsoņa, nepilsoņa vai bezvalstnieka personu apliecinošam dokumentam – pasei vai personas apliecībai jeb eID kartei – beidzies derīguma termiņš, sākot ar 2020. gada 1. martu, to varēs izmantot personas identificēšanai līdz 2023. gada 30. aprīlim, ja tas nav kļuvis nederīgs citu iemeslu dēļ, piemēram, ticis sabojāts vai mainījusies dokumentā ierakstītā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Atklātā vēstule kolēģiem: par demokrātijas normu un tās variantiem

Dmitrijs Skačkovs, zvērināts advokāts, 07.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Latvijas zvērinātu advokātu kopsapulces, kura ir notikusi 2022.gada 6.maijā, uzzināju daudz jauna (labā un ne pārāk labā) par advokāta profesiju un dzirdējis daudz pārsteidzošu minējumu par to, kas un ar kādu mērķi iniciēja diskusiju par pārmaiņām advokatūrā, kuru aizsāka ‘’Dienas’’ publikācija 03.05.2022.

“Advokātu kolēģijas vadībā briest pārmaiņas”. Visticamāk nevienam (šo rindu autoram noteikti) nav intereses turpināt šo diskusiju līdz būs apnicis. Tomēr šis tas būs jāizrunā, un tā kā nevaru pieiet klāt katram no gandrīz tūkstoš četrsimt kolēģiem, izmantošu ‘’Dienas Biznesa’’ laipni dotās iespējas.

Advokātu kolēģijas vadībā briest pārmaiņas 

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas...

Uzsvēršu, - ne tādēļ, lai šobrīd vai nākotnē cīnītos par kolēģu simpātijām vai kādiem amatiem. Pēdējos desmit divpadsmit gados esmu pietiekami daudz laika veltījis darbam advokātu kolēģijas institūcijās. Kopumā ar sasniegto esmu gandarīts un pateicīgs kolēģiem par atbalstu un kopīgu darbu. Taču šis darbs ne vienmēr bija patīkams un produktīvs, un vienmēr prasīja daudz spēku. Tāpēc par katru cenu atgriezties šajā ritmā ir pēdējais, uz ko būtu vērts tiekties. Tomēr ir ļoti būtiski nopietni un bez ilūzijām attiekties pret profesionālās darbības jautājumiem, kuri tika pacelti advokātu kopsapulcē un medijos pirms kopsapulces, jo visticamāk savu aktualitāti tie nezaudēs arī tuvākajā nākotnē.

Minētajā publikācijā objektīvi un ļoti saudzīgi tiek konstatētas Latvijas advokātu organizācijas problēmas, starp kurām kā valstij un sabiedrībai svarīgākā ir jāizceļ diezgan jūtama to tiesisko instrumentu klāsta sašaurināšana, kuru mēs varam izmantot klientu tiesību efektīvai aizsardzībai, kā arī advokatūras vadības līdz šīm ļoti iecietīga attieksme pret šo tendenci (it īpaši noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas un kriminālprocesa jomā, bet tā pati tendence izpaužās arī kopsapulcē izskanējušā nebūt ne jaunā idejā ieviest rakstveida procesu apelācijas instancē civillietās). Tādēļ iesaku iepazīties ar informāciju, ko priekš jums, kolēģi, ir parūpējies savākt žurnālists, - nav svarīgi pats tā ir izdomājis, vai kāda uzrunāts. Kā jau teicu, sniedzot žurnālistam G.Gūtem komentāru, advokātu vidū nav pieņemts diskutēt medijos par situāciju kolēģijā. Pārsvarā gadījumu šāda pieeja atbilst profesijas garam. Taču tā ir veidojusies laikā, kad Latvijā bija ap 150-200 advokātiem, un līdz ar to bija iespēja visu izrunāt savā starpā bez lieka trokšņa.

Laiki mainās, 21. gadsimtā advokātu skaits ir teju desmitkāršojies, un radās komunikācijas problēmas. Rezultātā uz citu juridisko profesiju fona advokāti zaudē pilsoniskās sabiedrības avangarda statusu, jo laikus neuzzina par ļoti daudzām savas profesijas un tiesību pilnveides aktualitātēm, - par to, kā virzās tas vai cits likumprojekts, kā strādā un tiek atalgota tā vai cita kolēģijas institūcija, kā vispār šī institūcija tiek veidota, kāds ir tas vai cits kandidāts uz to vai citu amatu. Daudziem vienkārši nav ne vēlēšanās pamest ‘’komforta zonu’’, ne laika par kaut ko interesēties. Un ja šāda vājība līdz zināmai robežai ir piedodama pēc nenormētās darba dienas nogurušajam pilsonim, tad diez vai būtu piedodama moralizēšana par motīviem, kuru dēļ tiek celts gaismā tas vai cits problēmjautājums, vai par veidu, kādā tas tiek aktualizēts: tas ir tikai manevrs, lai aizietu no netīkama temata apspriešanas pēc būtības. Kā vērta patiesībā ir šī moralizēšana, ļoti labi parāda dažu advokātu kopsapulces runātāju mājieni, ka vēl būtu jāvērtē, vai visi profesijas kolēģi ir uzticīgi Latvijai, un prasta naida runa par to, ka daži jau nu vispār ‘’mūsdienu situācijā’’ būtu advokatūrai un valstij bīstami, - nekāda nosodoša reakcija uz šiem izteikumiem nesekoja no to cilvēku puses, kuri tradicionāli uzskata sevi par profesionālās ētikas kamertonu un, kā esmu dzirdējis, bija sašutuši par faktu, ka medijos ir parādījies raksts par advokatūru ar viņiem nevēlamo saturu un, kā viņiem šķita, uz ‘’anonīmas informācijas pamata’’.

Man personīgi, izlasot rakstu, radās iespaids, ka drīzāk jau tikai ievadā un vēl pāris vietās kāds kolēģis, nenosaucot savu vārdu, dalās pārdomās par advokatūras attīstību pēdējos gados, taču lielākoties publikācijas saturs (aptuveni par 80-90%) sastāv no advokātu J.Rozenberga, M.Gruduļa, A.Zvejsalnieka, D.Siliņas, D.Skačkova teiktā, no citos interneta resursos iegūtās/iegūstamās informācijas (uz sitienu saskaitīju vismaz piecus varbūtējos – ‘’Latvijas radio’’, lvportals, delfi, ‘’Diena’’, ‘’Jurista vārds’’, dr.iur. E.Rusanova zinātniskais raksts advokātu biroja ‘’Rusanovs&Partneri’’ tīmekļa vietnē) un citiem atklātajiem informācijas avotiem (piemēram, stenogrammas un likumprojektu datu bāze Saeimas tīmekļa vietnē vairāk vai mazāk sniedz priekšstatu par to, kā ir virzījušies grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā vai Kriminālprocesa likumā). Tāpēc uzskatu, ka spekulācijas par ‘’anonimitāti’’ vērtējamas labākajā gadījumā kā puspatiesība.

Domājot par to, kāpēc vērā ņemama kolēģu daļa informācijas analīzes vietā ir izvēlējusies fobijas un ar faktiem nepamatotus pieņēmumus, pieļauju, ka daudziem (un ne tikai advokatūrā, visā Latvijā) gandrīz ģenētiskā līmenī ir lielas bailes no kāda ‘’apvērsuma’’, maza vai liela. Vai bailēm un raizēm ir pamats? Jā un nē. No vienas puses, ir acīmredzami, ka dzīvojam ļoti nestabilā pasaulē, un ārējie ienaidnieki Latvijai ir. No otrās puses, valsts imunitāti šajā agresīvajā vidē nestiprina ne primitīvs nacionālisms, ne atsevišķu politisku spēku parazitēšana uz sabiedrības sašķeltības (nebiju gan domājis, ka kādreiz šī ‘’polittehnoloģija’’ skars arī mūsu profesiju), ne kļūdains uzskats, ka mūs apdraud konkurence un diskusijas, reformas un pārmaiņas. Patiesībā daudzas problēmas rada gluži pretēji faktori: neizdarība un nosliece samierināties ar ‘’ierasto ļaunumu’’, priekšniekmīlestība un dziļa atsvešinātība no demokrātijas politiskās kultūras, par kuras trūkumu Latvija visos laikmetos ir maksājusi ļoti dārgi. Izrādās, arī šobrīd var ik uz soļa ieviest ‘’samērīgus cilvēktiesību ierobežojumus’’, kuriem visi klausīs, cenzēt viedokļus, lai ‘’nepieļautu dezinformācijas kampaņas’’, un, ja ļoti vajag, nodrošināt, ka vēlēšanās piedalās tikai viens kandidāts vai konkursā uz kādu valsts amatu reāls ir tikai viens pretendents (vai pretendente).

Tādēļ vietā ir jautājums: vai viss uzskaitītais tiešām arī ir Latvijā tik ilgi gaidītās ‘’brīvās pasaules vērtības’’, demokrātijas norma, kura ir jāsargā, vai tāds ļoti īpatnējs ‘’normas variants’’, ko demokrātiskajā sabiedrībā nudien ir atļauts kritizēt un mainīt ar konstitucionālām metodēm? Un līdz ar to, vai tiešām mūsu profesija un sabiedrība vienmēr meklē savu problēmu cēloņus tur, kur vajag? Savu atbildi uz šo jautājumu neuzspiežu un negrasos pierādīt tās pareizību. Katrs lai domā pats.

Noslēgumā novēlēšu veiksmi darbā jaunievēlētajām Latvijas zvērinātu advokātu kolēģijas institūcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #32

DB, 09.08.2022

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik tiek darīts viss iespējamais, lai gaidāmajā ziemā gāze būtu pieejama pilnīgi visiem lietotājiem un nekādi administratīvi patēriņa ierobežojumi nebūtu nepieciešami.

To intervijā Dienas Biznesam saka Uldis Bariss, AS Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētājs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 9.augusta numurā lasi:

Statistika

Krīzes gaidās rūk tēriņi un uzņēmēju noskaņojums

Tēma

Valsts atbalsta intensitāte banku risku garantēšanā aug

Saeimas vēlēšanas

Priekšvēlešanu solījumu čempionāts

Makroekonomika

Valstij jārīkojas, nevis jākonstatē fakti. Ekonomists, SIA Primekss

īpašnieks Jānis Ošlejs

Uzņēmējdarbība

Bizness pandēmijas otrā gadā iezīmē jaunus rekordus

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Valdība atver maku. Vagariem pietuvinātie zemes īpašnieki, stājieties rindā!

Normunds Šlitke, zvērināts advokāts, 06.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par zināma veida aksiomu jau kļuvuši aizejošo valdību un Saeimu centieni pēdējā brīdī pirms pilnvaru termiņa beigām “izbīdīt cauri” no lietderības un labas pārvaldības principa apšaubāmus, bet sev un kādam izdevīgus lēmumus. Pašreizējās valdības “pērle” ir 30. augustā steigā pieņemtais Ministru kabineta lēmums par zem Biķernieku trases esošās zemes atpirkšanu par vairāk kā astoņiem miljoniem eiro.

Kārtējo reizi ir nodemonstrēta divu bezkompromisu ministriju – Satiksmes ministrijas un Tieslietu ministrijas – mazspēja, ar abām kājām klibojošais labas pārvaldības princips un ir radīts dīvains precedents.

Dienu pēc šī lēmuma pieņemšanas Fiskālās disciplīnas padome valdības lēmumu par 8,129 miljonu eiro piešķiršanu minētās zemes atpirkšanai novērtēja kā neatbilstošu fiskālās politikas prioritātēm. Patiešām dīvaini, ka bezkompromisa tiesiskuma karognesējs, kurš minēto MK sēdi vadīja un kura paraksts ir zem MK rīkojuma Nr. 578 “Par nekustamo īpašumu Sergeja Eizenšteina ielā, Rīgā, pirkšanu Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta īstenošanai”, ne vien neiebilda pret darījumu, bet pat kautrīgi pievēra acis uz paša ministrijas iestāžu prognozēm, ka no 2025. gada minētā īpašuma projektētā kadastrālā vērtība no 830 396 eiro saruks līdz 339 328 eiro!

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #39

DB, 27.09.2022

Dalies ar šo rakstu

Ātra risinājuma briestošai krīzei, kuras pamatā būs energoresursu cenas, nevienai no 14. Saeimas vēlēšanās kandidējošām partijām nav.

Tā Dienas Bizness secina pēc 15 partiju premjeru kandidātu intervijām. Ir labās ziņas - no vairāku partiju līderu priekšlikumiem iespējams izveidot plānu, kas viena līdz četru gadu laikā Latviju atgrieztu normālas ekonomikas rāmjos.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 27.septembra žurnālā lasi:

Statistika

Cilvēki atgriežas, bet darbavietu kļūst mazāk

Intervija

Lauksaimniecība lielās transformācijas ceļa sākumā. Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Latraps valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

Aktuāli

Komentāri

Pievienot komentāru