Politika

Krīt trešā īsākā valdība otrā ilglaicīgākā premjera vadībā

LETA,17.08.2023

Krišjānis Kariņš (JV) ceturtdien iesniedzis Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam demisijas rakstu.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ceturtdien iesniedzis Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam demisijas rakstu, līdz ar to oficiāli kritusi Latvijas vēsturē trešā īsākā valdība, kuru gan vadījis otrais ilglaicīgākais premjers.

Kā liecina aģentūras LETA aprēķini, Kariņa otrās valdības mūžs bijis trešais īsākais neatkarīgās Latvijas vēsturē. Tai izdevies nostrādāt kopumā 246 dienas - no 2022.gada 14.decembra līdz šodienai.

Īsāku termiņu nostrādāja vien Viļa Krištopana (LPV) valdība, kas strādāja no 1998.gada 26.novembra līdz 1999.gada 16.jūlijam, tādējādi valdībai noturoties 232 dienas, kā arī Andra Šķēles otrā valdība, kas, strādājot kopumā vien 175 dienas, eksistēja no 1997.gada 13.februāra līdz 1997.gada 7.augustam.

Tikai nedaudz ilgāk par Kariņa otro valdību savulaik nostrādāja Induļa Emša vadītais Ministru kabinets - sākot strādāt 2004.gada 9.martā, tas krita pēc 268 dienām 2004.gada 2.decembrī.

Tikmēr pats Kariņš patlaban ir neatkarīgās Latvijas vēsturē otrais ilglaicīgākais Ministru prezidents. Premjera amatā viņš stājās 2019.gada 23.janvārī, kad ļoti ilgi mēģināts izveidot Ministru kabinetu pēc 13.Saeimas vēlēšanām, amatu saglabājot, arī sākot strādāt nākamajai Saeimai. Kopumā Kariņš valdības vadītāja amatā aizvadījis 1668 dienas.

Ilgāk par viņu Ministru prezidenta amatā nostrādājis tikai Kariņa partijas biedrs, pašreizējais Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis. Viņš valdības vadītāja amatā stājās 2009.gada 12.martā un savas gaitas šajā postenī noslēdza pēc 1778 dienām - 2014.gada 22.janvārī. Dombrovskis toreiz atkāpās, uzņemoties atbildību par Zolitūdes traģēdiju.

Visu Kariņa vadīto valdību noturība tika apšaubīta jau no to darbības sākuma brīža. Pēc 13.Saeimas vēlēšanām valdību izdevās izveidot vien ar trešo piegājienu - diviem sākotnēji izvirzītajiem premjera amata kandidātiem valdību izveidot nesanāca, bet Kariņam izdevās iegūt nepieciešamo vairākumu, izveidojot sarežģītu piecu partiju koalīciju. Toreizējai valdībai tika prognozēts īss mūžs, ņemot vērā ļoti atšķirīgos partiju ideoloģiskos vektorus, taču, pretēji prognozēm, valdība noturējās visu 13.Saeimas sasaukuma laiku, gan piedzīvojot būtiskas sastāva izmaiņas.

Kariņa otrā valdība arī tapa pēc sarežģītām pārrunām ar 14.Saeimā ievēlētajām partijām. Šis process vēsturē paliks ar diskusijām par "galda kājām", proti, to, vai koalīcija būs stabilāka, ja tajā būs trīs, vai četras partijas. Atšķirībā no pirmās Kariņa valdības, kur "Jaunajai vienotībai" bija mazākais balsu skaits, pēc 14.Saeimas vēlēšanām tā ieguva lielāko mandātu skaitu, taču Kariņam vēl valdības veidošanas sākumā neizdevās pārliecināt "Apvienoto sarakstu" un Nacionālo apvienību par nepieciešamību komandā ņemt arī "Progresīvos". Kariņš vairākkārt norādīja, ka minētie partneri kavē lēmumu pieņemšanu valdībā, savukārt AS un NA ilgstoši uzsvēra, ka līdzšinējā valdība esot labākā iespējamā.

Būtisks pagrieziena punkts bija Valsts prezidenta vēlēšanas, kurās atteicās piedalīties bijušais Valsts prezidents Egils Levits. Koalīcijas partneriem neizdevās vienoties par vienotu kandidātu, un partijas izvirzīja savus - AS izvirzīja uzņēmēja Ulda Pīlēna kandidatūru, bet JV - ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču. NA jaunu kandidātu nevirzīja, bet sākotnēji tās kandidāts bija Levits. Vēl pirms prezidenta vēlēšanām sākās spekulācijas par to, ar kādām balsīm tiks ievēlēts nākamais Valsts prezidents, jo bija skaidrs, ka ar koalīcijas balsīm nepietiks. Trīs kandidātu konkurencē par prezidentu ievēlēja Rinkēviču - par viņu no koalīcijas nobalsoja tikai JV, bet pārējās balsis nodrošināja Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) kopā ar "Progresīvajiem", kuru kandidāte "izkrita" jau vēlēšanu sākumā. Rinkēviča ievēlēšana pavēra iespēju spekulācijām par "parāda atdošanu ZZS un "Progresīvajiem"".

2023.gada vasara tika aizvadīta politiskās konsultācijās, Kariņam mēģinot pārliecināt partnerus par nepieciešamību paplašināt koalīciju, jo būtu nepieciešams palielināt balsu skaitu, kā arī veicināt "dinamismu", kā valdībai premjera ieskatā esot trūcis. Valdības paplašināšanās būtu panākama, tajā iesaistot ZZS un "Progresīvos", kam stingri turpināja iebilst NA un AS.

Pēc vasaras brīvdienām un kopumā vairāk nekā divus mēnešus ilgušām sarunām Kariņš pie partneriem nāca ar galīgo piedāvājumu - rotēt dažus ministrus un vienoties par piecām prioritātēm, solot, ka atteikuma gadījumā notiks virzība uz valdību jaunā sastāvā. AS un NA Kariņa piedāvājumu noraidīja, pēc kā Kariņš paziņoja par konsultācijām par jaunas valdības veidošanu. Minētais izsauca neapmierinātību no līdzšinējo partneru puses - viņi pauda, ka minētais esot pretrunā ar Satversmi, jo valdību var veidot tikai Valsts prezidenta izraudzīts kandidāts, bet Kariņš nemaz nav atkāpies. Lai arī sākotnēji Kariņš, vismaz pēc publiski sacītā, bija noskaņots veidot un vadīt arī nākamo valdību, viņš paziņoja par atkāpšanos no amata un nepieciešamības JV virzīt jaunu premjera amatu kandidātu, kas nozīmē, ka Kariņa darbošanās valdības vadītāja amatā noslēdzas.

JV kā Kariņa pēcteci izraudzījusies labklājības ministri Eviku Siliņu, taču tas, vai viņai būs tiesības veidot nākamo valdību, atkarīgs no Valsts prezidenta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parlamentārietis, kādreizējais premjers un ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV) nolicis Saeimas deputāta mandātu, atklāja "Jaunās vienotības" (JV) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics.

Darbu parlamentā viņš pametīs no šodienas un turpmāk pievērsīsies profesionālajiem izaicinājumiem privātajā sektorā.

Jurēvics uzsvēra, ka Kariņš vairāk nekā 20 gadus ir profesionāli un enerģiski strādājis Latvijas labā.

""Jaunās vienotības" vārdā vēlos izteikt pateicību par negurstošu darbu mūsu valsts labā šo gadu garumā. Krišjānis Kariņš ir daļa no mūsu komandas, un es zinu, ka arī turpmāk viņš neliegs mums savu padomu un atbalstu," akcentēja Jurēvics.

Jurēvics norādīja, ka pašlaik neesot skaidrs, kas nāks Kariņa vietā Saeimā, šis jautājums tiks atrisināts tuvākajā laikā.

"Kariņš aktīvajā politikā strādājis vairāk nekā 20 gadus, šo laiku veltot kalpošanai Latvijas valstij un tās cilvēkiem. Viņam vienmēr ir bijusi svarīga Latvijas kā demokrātiskas, eiropeiskas un transatlanitiskajai drošības telpai piederošas valsts attīstība. Šo gadu laikā pārvarētas lielas krīzes, pieņemti Latvijas nākotnei būtiski lēmumi un Latvija nostiprinājusies kā pilntiesīga Eiropas Savienības un NATO valsts," norādījusi viņa partijas biedre, Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pašlaik nav gatavs nosaukt precīzas summas, kādas iecerēts ietaupīt, ministrijām pārskatot savus budžeta izdevumus, taču līdzšinējie vērojumi liecinot, ka katru gadu netiekot izmantoti ap 100 miljoni eiro budžeta līdzekļu.

Kariņš intervijā TV3 stāstīja, ka viņa otrās valdības galvenais uzdevums pirmajās 100 dienās bijis panākt ātru valsts budžeta pieņemšanu. Tas ticis izdarīts, taču vēl tiek cerēts rasts papildu līdzekļus, kurus varētu novirzīt veselības aprūpei un izglītībai. Politiķis ir pārliecināts, ka paralēli nepieciešamas arī skolu un slimnīcu tīklu reformas, kurām abām tuvāko nedēļu laikā vajadzētu nākt izvērtēšanai valdībā.

Līdztekus visām ministrijām uzdots pārskatīt izdevumus, lai rastu nepieciešamo papildu finansējumu veselības aprūpes un izglītības nozarēm. Kariņš konkrētas summas, kuras šādi iecerēts iegūt, nenosauca, bet esot novērots, ka katru gadu ir ap 100 miljoni eiro neizmantotu budžeta līdzekļu, kurus varētu pārdalīt veselībai un izglītībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums 15.septembrī apstiprināja jauno, Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) vadīto vadību.

Par jauno valdību nobalsoja 53 deputāti.

Jaunajā valdībā savu amatu saglabājuši jau iepriekšējā Ministru kabinetā strādājošie - finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) un izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).

Ārlietu ministra postenī oficiāli apstiprināts līdzšinējais ministra pienākumu izpildītājs un iepriekšējās valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV). Iekšlietu ministra amatā pēc vairāku gadu pārtraukuma atgriezies Saeimas deputāts Rihards Kozlovskis (JV).

Par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri līdz ar Saeimas lēmumu kļuvusi kādreizējā Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja, Saeimas deputāte Inga Bērziņa (JV). Savukārt veselības ministra amats uzticēts ārstam, Saeimas deputātam Hosamam Abu Meri (JV).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pirmdien paziņoja, ka atkāpsies no premjera amata un vairs atkārtoti nepretendēs uz šo amatu.

Kariņš preses konferencē informēja, ka ceturtdien Valsts prezidentam iesniegs dokumentu par valdības demisiju.

Kariņš sacīja, ka valsts attīstībai ir vajadzīgs daudz kas, bet pamatā spēcīga un dinamiska valdība, kas var pieņemt grūtus lēmumus. Kā apgalvoja premjers, pēc ilgstošām sarunām esot skaidrs, ka ''Apvienotais saraksts'' (AS) un Nacionālā apvienība (NA) dara visu, lai bremzētu jebkuru mēģinājumu, lai ieviestu valdībā dinamiskāku darbu. Ja nevar rast dinamismu šajā valdībā, tad ir nepieciešama jauna valdība, uzsvēra politiķis.

Kariņš arī norādīja, ka aicināja JV valdi un frakciju izvirzīt jaunu nākamo premjera amata kandidātu. Kariņš vairs nepretendēšot uz Ministra prezidenta amatu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība pašlaik nav atteikusies no pozīcijas, ka Latvijai drošības apsvērumu dēļu būtu vajadzīgs savs sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināls, šorīt intervijā LTV "Rīta panorāmai" pauda premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Ministru kabinets 21.februārī noraidīja Skultes LNG termināļa attīstītāja AS "Skulte LNG Terminal" un stratēģiskā investora piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus.

Aicinām neizgāzt LNG termināļa būvniecību 

Ar ļoti nepatīkamu pārsteigumu vakar uzzinājām, ka Ministru Kabinetā tika noraidīts iesniegtais...

Kariņš skaidroja, ka piedāvājums noraidīts, jo tajā valstij bija izvirzītas pārāk lielās prasības, bet valdība jau sākotnējās lemšanas laikā bija formulējusi nostāju, ka ļaus būvēt šādu termināli, bet bez īpaši labvēlīgām garantijām privātajam attīstītajam.

Valdība noraida Skultes LNG termināļa attīstītāja piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus 

Ministru kabinets otrdien noraidīja Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa attīstītāja...

K.Kariņš teica, ka investora piedāvājumā bijušas tādas prasības, ka sabiedrība nesaprastu šādu valdības pretimnākšanu. Lūgtie atbalsta modeļi bijuši dažādi, piemēram, ka Latvijas patērētāji pat subsidētu gāzes pārvades cenu arī tām kravām, kas iet ārpus Latvijas, "kas nav nopietni".

"Izskatās, ka te kāds saskatīja iespēju bez riska gūt drošu peļņu, bet tā nav - uzņēmējdarbība ir riska darbība," par investoru vēlmēm izteicās politiķis.

Pēc valdības lēmuma pastāvot iespēja, ka parādās kāds cits termināļa projekts, kas neprasītu šādas garantijas, kā arī valdība izskatīs iespēju, ka valsts pati varētu būvēt LNG termināli, klāstīja Kariņš, gan atsakoties vērtēt, cik liela ir iespējamība, ka nonāks līdz valsts būvētam terminālim.

Kariņš tomēr uzsvēra, ka drošības apsvērumi argumentē par labu, lai valstij šāds termināls būtu, taču ir jālīdzsvaro drošības vajadzības pret izmaksām.

Kā ziņots, Ministru kabinets noraidīja Skultes LNG termināļa attīstītāja "Skulte LNG Terminal" un stratēģiskā investora piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus, jo tai nebija pieņemams prasīto garantiju apjoms.

Kā informēja Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), Ministru kabinets 24.janvārī uzdeva KEM veikt padziļinātu projekta sadarbības nosacījumu izvērtējumu. Lai nodrošinātu kvalitatīvu analīzi, 30.janvārī KEM pieprasīja attīstītājam papildu informāciju.

Pēc papildu informācijas saņemšanas, kas sniegusi detalizētāku informāciju par projekta infrastruktūru, kapacitāti un izmaksām, KEM secinājusi, ka konkrētos projekta sadarbības nosacījumus nevar atbalstīt, galvenokārt to regulatīvo priekšrocību un garantiju apjoma dēļ.

Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (JV) žurnālistiem pēc Ministru kabineta sēdes skaidroja, ka "Skulte LNG terminal" iesniegtie priekšlikumi paredzēja priekšrocību radīšanu regulatīvā vidē, kā arī virkni saistību gan no valsts puses, gan AS "Latvenergo" puses.

Čudars teica, ka saistībā ar attīstītāja izteikto priekšlikumu apjomu valdība lēmusi priekšlikumu neatbalstīt.

"KEM uzdots turpināt darbu pie termināla izveides, tai skaitā izskatot iespēju projektā iesaistīt valsts akciju sabiedrības un nodrošinot tām nepieciešamo finansējumu," teica Čudars, piebilstot, ka ministrija par to ziņos valdībai mēneša laikā.

Skultes priekšrocība jāizmanto 

Lai Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa izveidei varētu durt zemē lāpstu, vēl ir...

"Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons skaidroja, ka uzņēmums runās ar stratēģisko investoru, jo svarīgs priekšnosacījums no investora bija, lai valdība vienā vai otrā veidā iesaistītos projekta izveidē.

"Mēģināsim rast iespējas satikties ar KEM un klātienē pārrunāt motīvus, jo uzskatām, ka prasības par valsts iesaisti bija mērenas. Cerams, ka valdībai ir kāds plāns. Varbūt valdībai ir "plāns B", piemēram, valdībai pašai to taisīt," teica Miķelsons, piebilstot, ka stratēģiskajam investoram ir pieredze visā pasaulē, tāpēc termināla uzbūve būtu ātrāka, bet projektu realizējot valdībai, tas būtu ilgāk.

Miķelsons arī uzsvēra, ka galvenais, lai terminālis Latvijā būtu.

Kā ziņots, 2022.gada septembrī Saeima pieņēma Ekonomikas ministrijas virzīto likumprojektu, kas noteica nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu LNG terminālim pie Saulkrastiem, taču valsts garantijas gāzes piegādēm caur to nesniedza.

Turpmākajos mēnešos "Skulte LNG Terminal" atrada stratēģisko investoru un iesniedza valdībā priekšlikumus par vēlamajām sadarbības formām, taču nedz investora vārdu, nedz precīzas savas vēlmes uzņēmums publiski neatklāj.

"Skulte LNG Terminal" reģistrēta 2016.gadā. "Skulte LNG Terminal" mājaslapā norādīts, ka uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Arnfins Unums un Pēteris Ragaušs. Vienlaikus 2022.gada maija otrajā pusē par 20% "Skulte LNG Terminal" akciju iegādi paziņoja degvielas tirgotājs AS "Virši-A".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā neizbēgami būs jādomā par pensijas vecuma celšanu, ceturtdienas valdības ārkārtas sēdē sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers to pauda, diskutējot par valsts ekonomisko stāvokli un tā uzlabošanas iespējām pēc informatīvā ziņojuma par Latvijas Stabilitātes programmu 2023.-2026.gadam uzklausīšanas.

Kariņš atzina, ka demogrāfijas dēļ, ja valstī nekas netiks mainīts, sāks samazināties darbaspēks. Kariņš uzsvēra, ka tas apturēs ekonomisko izaugsmi. Premjers norādīja, ka līdzīga situācija ir visā Eiropā, tāpēc notiks cīņa par darbaspēku.

Kariņš norādīja, ka šis jautājums būs nopietni jāizrunā valdībā un jāpiedāvā risinājumi, jo demogrāfijas atbalsta pasākumu rezultātā iedzīvotāju skaits nepieaug un arī matemātiski nevar pieaugt, ņemot vērā, ka pēc neatkarības atgūšanas jaundzimušo skaits samazinājies uz pusi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Kariņš nolēmis sākt sarunas par jaunas valdības veidošanu, bet pašlaik nedemisionēs

LETA,11.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) šodien paziņoja, ka sāks sarunas par jaunas koalīcijas un valdības veidošanu.

Sarunas notiks arī ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un "Progresīvajiem". Tāpat Kariņš apstiprinoši atbildēja uz jautājumu, ka uz sarunām par dalību jaunajā valdībā aicinās arī pašreizējās valdības partnerus "Apvienoto sarakstu" (AS) un Nacionālo apvienību (NA).

Kariņš reizē norādīja, ka tagad nedemisionēs, jo netaisās "mest plinti krūmos", kā daži sagaidot.

Kā ziņots, lai valdība strādātu dinamiskāk, Kariņš rosināja NA politiķim Rihardam Kolam ieņemt ārlietu ministra amatu, AS pārņemt Ekonomikas ministrijas un "Jaunajai vienotībai" (JV) - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadību.

Tāpat JV no NA būtu pārņēmusi Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja amatu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Valsts nav atsaukusies aicinājumam pārrunāt tālāko Skultes termināļa projekta virzību

LETA,09.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš valdības lēmuma par Skultes termināļa attīstītāju priekšlikuma noraidīšanu valsts institūcijas nav atsaukušās AS "Skulte LNG Terminal" vadības komandas un investora aicinājumam pārrunāt iespējamos scenārijus Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa būvniecībai un projekta tālākai virzībai, pauda viena no "Skulte LNG Terminal" akcionāra AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Viņš skaidroja, ka valsts iesaiste LNG termināļu infrastruktūras izveidei ir tipiska visur Eiropā. Somijas un Lietuvas termināļu gadījumā valsts iesaiste un atbalsts ir mērāms daudzu desmitu miljonu eiro apmērā katru gadu.

Latvijas gadījumā šāda iesaiste pat nebūtu nepieciešama, ja AS "Latvenergo" nebūtu noslēdzis 10 gadu līgumu ar Lietuvas Klaipēdas termināli.

Aicinām neizgāzt LNG termināļa būvniecību 

Ar ļoti nepatīkamu pārsteigumu vakar uzzinājām, ka Ministru Kabinetā tika noraidīts iesniegtais...

"Zīmīgi un reizē arī ļoti savdabīgi ir tas, ka šāds līgums tika noslēgts burtiski dažas dienas pēc tam, kad Latvija lēma par sava termināļa nepieciešamību un Skultes terminālim tika piešķirts Nacionālā Interešu objekta statuss," pauda Vība, skaidrojot, ka Klaipēdas terminālis un lietuvieši tādējādi "ļoti eleganti izmantoja situāciju, lai bremzētu sava konkurenta Skultes termināla attīstību Latvijā". Vība arī uzsvēra, ka šis 10 gadu līgums var tikt definēts kā mūsu valsts garantija, kas bez nekādām diskusijām, bez īpašas publicitātes ir iedota Klaipēdas terminālim.

Kā skaidroja "Virši-A" valdes priekšsēdētājs, zinot, ka AS "Latvenergo" kā lielākais Latvijas dabasgāzes patērētājs ir "ieslēgts" uz 10 gadiem Klaipēdas līgumā, kā arī to, ka Skultes projekts prasa vērienīgas investīcijas no stratēģiskā investora puses, "Skulte LNG Terminal" lūdza no valsts iesaisti finanšu plūsmas nodrošināšanā pirmajos darbības gados provizoriskā apmērā līdz pieciem miljoniem eiro gadā, atkarībā no termināļa faktiskās noslodzes.

Valdība noraida Skultes LNG termināļa attīstītāja piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus 

Ministru kabinets otrdien noraidīja Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa attīstītāja...

"Šī valsts iesaiste tiktu atlīdzināta, vēlākajā periodā samazinot termināļa lietošanas maksu. Tāpat tika lūgti daži administratīvas dabas atvieglojumi," skaidroja Vība, piebilstot, ka, viņaprāt, tā nav liela cena par Latvijas energoneatkarību, ja salīdzina ar līdzīgu situāciju citās valstīs, kā arī, ja salīdzina ar Latvijas valsts iespējamo plānu termināli būvēt pašiem, kas valsts budžetam būtu ievērojamas izmaksas, turklāt būvniecības process notiktu arī daudz ilgāk birokrātiskā sloga iepirkumu veikšanā un citu jautājumu dēļ.

Vība skaidroja, ka uzņēmums no valsts puses sagaida konstruktīvu dialogu un pauda nožēlu, ka tas šobrīd nenotiek.

"Kopš valdības lēmuma par termināļa attīstītāju priekšlikuma noraidīšanu valsts institūcijas vismaz pagaidām tā arī nav atsaukušās "Skulte LNG Terminal" vadības komandas un investora aicinājumam pārrunāt iespējamos scenārijus Skultes termināļa būvniecībai un projekta tālākai virzībai. Uzskatām, ka abām pusēm būtu jāpāriet uz daudz intensīvāku sarunu ritmu, lai diskutētu tālākos scenārijus projekta veiksmīgai realizācijai," pauda Vība, piebilstot, ka fiziskas tikšanās būtu daudz produktīvāks sarunu veids nekā "simboliska vēstuļu sūtīšana reizi pāris mēnešos", uz dažām no kurām joprojām nav saņemtas atbildes.

Vība pauda pārliecību, ka šādas komunikācijas rezultātā varētu nonākt pie savstarpēji izdevīga rezultāta visu Latvijas iedzīvotāju, valsts ekonomikas un drošības interesēs.

Viņš arī norādīja, ka būtu nepieciešams veltīt visas pūles, lai nenonāktu situācijā, kad "Latvija kārtējo reizi izšķiež vējā unikālu iespēju veicināt savai ekonomikai pozitīvu efektu radošu projektu līdzīgi, kā tas jau ir noticis iepriekš ar citiem vērienīgiem investīciju projektiem", kas, neredzot valsts ieinteresētību un politisko uzņēmību, to realizēšanā ir aizmigrējuši uz kaimiņvalstīm, kur rada jaunas investīcijas un darba vietas.

"Tā rezultātā ekonomikas attīstības ziņā pēdējā desmitgadē Latvijā turpinām atpalikt no kaimiņvalstīm par spīti mūsu valsts priekšrocībām ar kvalitatīva darba spēka pieejamību un izdevīgu ģeogrāfisko atrašanas vietu," pauda Vība.

Viņš skaidroja, ka Latvijai vismaz nākamos 10-15 gadus būs nepieciešama dabasgāze, jo ar tās palīdzību tiek ražota elektroenerģija un siltums TEC. Tāpat dabasgāze tiek izmantota daudzos ražojošos uzņēmumos kā ērts un ilgtermiņā cenas ziņā salīdzinoši konkurētspējīgs enerģijas avots.

"Tuvāko gadu laikā Baltijas valstis atslēgsies no BRELL elektroapgādes loka. Lai noturētu elektrības frekvenci Baltijā vajadzīgajā līmenī, būs nepieciešamība ražot papildu elektrību. Tādā gadījumā dabasgāzes patēriņš provizoriski var pieaugt par trīs teravatstundām (TWh), no aptuvenā pēdējo gadu vidējā līmeņa, kas ir 10 TWh, līdz potenciāli 13 TWh gadā," skaidroja Vība, uzsverot, ka tāpēc viedoklim par to, kā pēc pāris gadiem Latvijā vairs netiks lietota dabasgāze, nav absolūti nekāda racionāla pamatojuma.

Viņš arī uzsver, ka tajā pašā laikā ir svarīgi audzēt atjaunojamo energoresursu (AER) jaudas Latvijā, taču tas ir investīciju ziņā apjomīgs un laika ziņā ilgstošs process, tāpēc dabasgāzes kā enerģijas avota nozīmība Baltijas reģionā vidējā termiņā paliks ļoti būtiska.

Vība arī skaidroja, ka mūsu reģiona dabasgāzes tirgus ir jāskata Somijas, Baltijas un Polijas mērogā. Pašlaik šī reģiona ikgadējais patēriņš ir aptuveni 80 TWh, kamēr reģionā pašlaik esošo termināļu jauda, kuri atrodas Somijā un Lietuvā ir 60 TWh.

"Bieži ir dzirdēts arguments, ka šo termināļu jauda ir pietiekama, lai apgādātu Baltiju un Somiju, tomēr jāatgādina, ka jau pašlaik liela daļa no Klaipēdas termināļa jaudām tiek virzītas uz mēroga ziņā būtisko Polijas tirgu, tāpēc, manuprāt, tirgū ir vieta vēl vienam terminālim, kas atrastos Latvijā, tādējādi nodrošinot Latviju ne tikai ar energo neatkarību, bet arī ar jaunām investīcijām, darba vietām un augstu potenciālu izkonkurēt kaimiņvalstīs esošos termināļus," norādīja "Virši-A" valdes priekšsēdētājs.

Vība arī skaidroja, ka Latvijai ir unikāla dabas dota priekšrocība - Inčukalna dabasgāzes krātuve. Praktiski nekur citur Eiropā nav vērojama tāda ģeogrāfiska situācija, kur dabasgāzes krātuve atrodas tik tuvu jūrai un ir savienojama ar gāzes vadu, nešķērsojot pilsētas un citas blīvi apdzīvotas vietas. Tas nozīmē, ka Skultes gadījumā nav jāveic vērienīgas investīcijas LNG krātuvē, kā tas, piemēram, ir Klaipēdā un Somijā, kur šīs krātuves funkcijas pilda dārgs kuģis, bet ir iespēja virzīt piegādāto dabasgāzi tieši no termināla uzreiz uz Inčukalna krātuvi.

"Šāds risinājums prasa aptuveni četras reizes zemākas investīcijas. Tāpat dabasgāzei nav jāmēro daudzu simtu kilometru ceļš uz un no Inčukalna, kā tas ir konkurējošos termināļos, kas prasa būtisku enerģijas patēriņu un pārvades tarifu maksāšanu," pauda Vība, skaidrojot, ka attiecīgi Skultes risinājums spētu piedāvāt krietni zemāku termināļa tarifu nekā citi reģionālie termināļi, kas dotu iespēju pārņemt lielos dabasgāzes patērētājus no Klaipēdas un Somijas, kā arī rezultētos zemākās dabasgāzes un elektrības cenās Latvijas iedzīvotājiem.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets februāra otrajā pusē noraidīja "Skulte LNG Terminal" un stratēģiskā investora piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus, jo tai nebija pieņemams prasīto garantiju apjoms.

Kā informēja Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), Ministru kabinets 24.janvārī uzdeva KEM veikt padziļinātu projekta sadarbības nosacījumu izvērtējumu. Lai nodrošinātu kvalitatīvu analīzi, 30.janvārī KEM pieprasīja attīstītājam papildu informāciju.

Pēc papildu informācijas saņemšanas, kas sniegusi detalizētāku informāciju par projekta infrastruktūru, kapacitāti un izmaksām, KEM secinājusi, ka konkrētos projekta sadarbības nosacījumus nevar atbalstīt, galvenokārt to regulatīvo priekšrocību un garantiju apjoma dēļ.

Savukārt premjers Krišjānis Kariņš (JV) intervijā LTV "Rīta panorāmai" pauda, ka valdība pašlaik nav atteikusies no pozīcijas, ka Latvijai drošības apsvērumu dēļu būtu vajadzīgs savs sašķidrinātās dabasgāzes termināls.

Kariņš skaidroja, ka piedāvājums noraidīts, jo tajā valstij bija izvirzītas pārāk lielās prasības, bet valdība jau sākotnējās lemšanas laikā bija formulējusi nostāju, ka ļaus būvēt šādu termināli, bet bez īpaši labvēlīgām garantijām privātajam attīstītajam.

Pēc Kariņa vārdiem, investora piedāvājumā bijušas tādas prasības, ka sabiedrība nesaprastu šādu valdības pretimnākšanu. Lūgtie atbalsta modeļi bijuši dažādi, piemēram, ka Latvijas patērētāji pat subsidētu gāzes pārvades cenu arī tām kravām, kas iet ārpus Latvijas, "kas nav nopietni".

"Izskatās, ka te kāds saskatīja iespēju bez riska gūt drošu peļņu, bet tā nav - uzņēmējdarbība ir riska darbība," par investoru vēlmēm izteicās politiķis.

Pēc valdības lēmuma pastāvot iespēja, ka parādās kāds cits termināļa projekts, kas neprasītu šādas garantijas, kā arī valdība izskatīs iespēju, ka valsts pati varētu būvēt LNG termināli, klāstīja Kariņš, gan atsakoties vērtēt, cik liela ir iespējamība, ka nonāks līdz valsts būvētam terminālim.

Kariņš tomēr uzsvēra, ka drošības apsvērumi argumentē par labu, lai valstij šāds termināls būtu, taču ir jālīdzsvaro drošības vajadzības pret izmaksām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ceturtdien pēc tikšanās ar pašreizējo premjeri Eviku Siliņu (JV) paziņoja, ka nolēmis atkāpties no ārlietu ministra amata.

Kariņš ārlietu ministra amatu atstāšot 10.aprīlī. Viņš skaidroja, ka šis datums izraudzīts, jo Saeimas nākamā kārtējā sēde gaidāma 11.aprīlī, kad parlaments varēs ievēlēt jaunu ārlietu ministru.

Jau vairākus mēnešus publiskajā telpā aktuāls ir skandāls par Kariņa premjerēšanas laikā vadīto delegāciju komandējumos izmantotajiem privātajiem avioreisiem, kas daļā sabiedrības izpelnījušies kritiku.

No 2021.gada līdz 2023.gada septembrim no valsts budžeta atbilstoši Valsts kancelejas apkopotajai informācijai Kariņa un viņa darbinieku komandējumos privātajiem reisiem iztērēti 613 830 eiro, bet kopā ar Eiropas Savienības segto izmaksu daļu tēriņi sasniedz 1,36 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Čudars: Valdība nesniegs nekādas finanšu garantijas Skultes LNG termināļa attīstītājiem

LETA,11.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība ir noraidījusi jebkādu finanšu garantiju sniegšanu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa attīstītājiem, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (JV).

Vienlaikus ministrs skaidroja, ka šis terminālis varētu tikt uzbūvēts, ja kāds no attīstītājiem pabeigs ietekmes uz vidi novērtējumu un uz komerciāliem pamatiem uzbūvēs šo termināli.

Čudars uzsvēra, ka Klimata un enerģētikas ministrija ir saņēmusi valdības mandātu turpināt sarunas ar Igauniju par Paldisku LNG termināļa kopīgu izmantošanu, kā arī esot jāturpina darbs, lai risinātu situācijas, kad LNG piegādes potenciāli tiek apgrūtinātas kādu tehnisku iemeslu dēļ.

Ministrs skaidroja, ka salīdzinājumā ar pagājušā gada sākumā, kad "valdība stresa apstākļos pieņēmusi virkni lēmumu", patlaban LNG piegāžu infrastruktūra reģionā ir būtiski palielinājusies. Turklāt dabasgāzes patēriņš reģionā ir par 30% mazāks nekā jau esošo LNG termināļu piegādes jauda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Partneri: Kariņš noraidījis NA un AS piedāvāto risinājumu tālākajam koalīcijas darbam

LETA,11.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) šodien noraidījis Nacionālās apvienības (NA) un "Apvienotā saraksta" (AS) piedāvāto risinājumu tālākajam koalīcijas darbam, pēc tikšanās ar Kariņu pavēstīja NA politiķis Jānis Dombrava un AS politiķis, Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns.

Dombrava un Smiltēns arī izklāstīja sīkāk, kāds bija NA un AS piedāvājums.

Noprotams, ka AS un NA savukārt ir atteikušies no Kariņa piedāvājuma par amatu rotāciju.

Atbildot uz jautājumu par to, vai šī situācija liecina, ka valdība pēc būtības krīt, AS Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka (AS) apliecināja, ka tā no Kariņa tas izklausījās. Reizē Smiltēns un Dombrava apliecināja, ka abi politiskie spēki ir gatavi turpināt strādāt valdībā.

Dombrava pastāstīja, ka tikšanās laikā NA un AS uzsvēruši, ka pašreizējai koalīcijai ir jāturpina darbs, bet "ir jāizbeidz dažādas politiskās rotaļas, ultimāti", pievēršoties paveicamajiem darbiem.

NA politiķis norādīja, ka partneri bija gatavi vienoties par darāmo darbu sarakstu ministrijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa attīstībai šobrīd tiek runāts ar jaunu investoru, kurš būtu gatavs to attīstīt uz komerciāliem pamatiem, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja AS "Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons.

Viņš norādīja, ka, ņemot vērā valdības lēmumu nesniegt atbalstu Skultes LNG termināļa izveidei, kompānijas nākas piesaistīt investoru, kurš būtu gatavs to attīstīt uz komerciāliem pamatiem. Jaunā potenciālā investora nosaukumu "Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors gan neatklāja.

"Esam spiesti piesaistīt cita veida investoru, kas nav ar tik lētu kapitāla atdevi kā šajā brīdī ir iespējams, bet tādu, kurš ir gatavs šo termināli attīstīt uz komerciāliem pamatiem," sacīja Miķelsons, piebilstot, ka ar valdības atbalstu termināļa projektu būtu bijis iespējams realizēt nesalīdzināmi vienkāršāk.

Tāpat viņš pauda cerību, ka ar jauno investoru vienošanos varētu panākt maijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai valdība strādātu dinamiskāk, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) rosina Nacionālās apvienības (NA) politiķim Rihardam Kolam ieņemt ārlietu ministra amatu, "Apvienotajam sarakstam" (AS) pārņemt Ekonomikas ministrijas (EM) un "Jaunajai vienotībai" (JV) - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) vadību.

Tas nozīmētu ministriju rotāciju starp partneriem, jo pašlaik JV atbildībā ir Ārlietu ministrija, NA atbildībā ir EM un AS pārziņā ir VARAM.

Tāpat piedāvājums paredz, ka Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja amatu no NA pārņemtu JV.

Tāpat premjers rosina JV, AS un NA parakstīt memorandu par vairākiem paveicamajiem darbiem.

Gadījumā, ja NA un AS ceturtdien atteiktos no šī piedāvājuma, tad Kariņš būtu gatavs sākt sarunas par citas valdības veidošanu ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un "Progresīvajiem".

Kā ziņots, premjers jau iepriekš tika izteicies, ka vēlas koalīcijas paplašināšanu, lai panāktu raitāku darbu skolu tīkla sakārtošanā, veselības aprūpes situācijas uzlabošanā, darbaspēka jautājumos, valsts kapitālsabiedrību virzīšanā uz biržu un sociālajos jautājumos, proti, nepieciešama Stambulas konvencijas ratifikācija "kā simbolisks, bet dziļi nozīmīgs Saeimas žests" un Satversmes tiesas lēmuma izpilde, kas saistās ar kopdzīves regulējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien gaidāmo Valsts prezidenta vēlēšanu iznākums nav pilnībā prognozējams, bet jebkurā gadījumā tas nesīs lielāku skaidrību, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš skaidroja, ka prezidenta neievēlēšanas gadījumā koalīcija beidzot varētu apsēsties pie viena galda un runāt, ko darīt tālāk. "Līdz šim šī iespēja ir bijusi liegta, bet, nu, redzēsim, kā būs," sacīja premjers.

Jautāts par vienošanos starp "Jauno vienotību" (JV) un opozīcijā esošo Zaļo un zemnieku savienību, Kariņš atbildēja, ka sarunas ir notikušas, bet tādas esot bijušas arī iepriekš, kad potenciālais Valsts prezidenta amata kandidāts vēl bijis pašreizējais Valsts prezidents Egils Levits.

Kariņš uzsvēra, ka, lai arī viņš jūtas pārliecināts par to, ka JV valsts augstākajam amatam ir izvirzījusi ļoti stipru kandidātu, joprojām saglabājas neziņa, jo lēmums paliek Saeimas deputātu rokās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partiju apvienība "Jaunā vienotība" (JV) Valsts prezidenta amatam nolēmusi virzīt ilggadējā ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) kandidatūru, šodien preses konferencē paziņoja JV pārstāvji.

JV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis informēja, ka JV šodien ir oficiāli pieteikusi Rinkēviča kandidatūru. Līdz ar JV iepriekš atbalstītā kandidāta, pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita lēmumu nekandidēt partiju apvienības Saeimas frakcija pārrunāja, vai paši ir gatavi izvirzīt savu kandidātu, un pieņēma lēmumu virzīt Rinkēviču.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) izteica pateicību Valsts prezidentam Levitam par viņa darbību sabiedrības, Latvijas labā. Tā kā Levits trešdien paziņoja, ka nekandidēs uz Valsts prezidenta amatu, tad JV "ļoti īsā laikā un ļoti lielā vienprātībā" nonāca pie lēmuma par ārlietu ministra Rinkēviča izvirzīšanu Valsts prezidenta amatam, sacīja valdības vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomika parasti nav novērojama eksportējošos uzņēmumos, bet drīzāk vietējos uzņēmumos, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), komentējot Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktora Arņa Saukas veikto ēnu ekonomikas pētījumu.

Premjers norādīja, ka būtu jārunā arī par izglītības stiprināšanu un to, lai nākotnē cilvēki ar labām prasmēm darba tirgū nebūtu spiesti izdzīvot, bet arī varētu strādāt ar atdevi eksportējošos uzņēmumos, kur nav izaicinājumu saistībā ar ēnu ekonomiku.

Vienlaikus ir arī jāturpina pētīt, tomēr "ir skaidrs, ka, ja cilvēkam ir laba izglītība un viņš strādā uzņēmumā, kas ir eksportējošs, tur nav ēnu ekonomikas," sacīja premjers.

Kariņš norādīja, ka vienlaikus dažādi pētījumi uzrāda nedaudz atšķirīgus rādījumus. "Šodienas Saukas kunga pētījums balstās uz aptaujām, bet vienlaikus ir arī otrs pētījums, ko veic Eiropas komisija (EK), kas balstīts uz ekonomiskajiem datiem".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) izdevusi rīkojumu uz dienesta pārbaudes laiku no amata atstādināt Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, informēja premjeres preses sekretārs Aleksis Zoldners.

Atstādināšanas laikā Valsts kancelejas direktora pienākumus uzdots pildīt Valsts kancelejas direktora vietniecei juridiskajos jautājumos Inesei Gailītei.

Siliņa trešdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču žurnālistiem uzsvēra, ka Valsts kancelejas vadītājs agri no rīta tika informēts par atstādināšanu no amata, kamēr notiek dienesta pārbaude.

Ministru prezidente sacīja, ka otrdien saņemtās ziņas no Valsts kontroles (VK) liecinot, ka "situācija ir gana nopietna", un atstādināšana ir nepieciešama, lai dienesta pārbaude notiku pēc iespējas objektīvāk.

Tāpat Siliņa norādīja, ka uzdevusi Valsts kancelejai mainīt sistēmu, sakārtot normatīvo bāzi, lai speciālie lidojumi būtu iespējami, taču tiem jābūt finansiāli izsvērtiem. Premjeres ieskatā, jāsakārto arī iepirkumu sistēma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Jaunzeme neizskata iespēju atkārtoti kandidēt uz VID vadītāja amatu

LETA,12.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme patlaban neizskata iespēju atkārtoti kandidēt uz dienesta vadītāja amatu, to Jaunzeme sacīja 11.aprīļa Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums".

Jaunzeme ir VID ģenerāldirektore kopš 2019.gada 11.februāra. Viņas pilnvaru termiņš beigsies šogad.

Vaicāta par atkārtotu kandidēšanu uz šo amatu, Jaunzeme norādīja, ka šādu iespēju neizskata, taču pieļāva, ka situācija var arī mainīties.

Viena no valdību veidojošajām partijām - "Apvienotais saraksts" (AS) - aizvien uzskata, ka Jaunzeme VID vadītāja postenī ir jānomaina. Raidījumā "Apvienotā saraksta" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars norādīja, ka politiskais spēks turpinās uzstāt uz šo pozīciju.

"Apvienotā saraksta" ieskatā VID nepieciešamas strukturālas pārmaiņas, tostarp Jaunzemes nomainīšana.

Vaicāts, vai VID vadītāja jautājums var būt izšķirošs koalīcijas pastāvēšanai, Tavars konkrētu atbildi nesniedza, taču atzīmēja, ka AS nav nācis valdībā, lai turētos pie saviem krēsliem, bet lai kaut ko mainītu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

No jaunās koalīcijas 16 amatiem puse tiks JV, pieci - ZZS, bet trīs - Progresīvajiem

LETA,13.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No parlamenta jaunveidojamās valdošās koalīcijas sadalītajiem 16 amatiem valdībā un Saeimā puse jeb astoņi tiks topošās premjeres pārstāvētajai "Jaunajai vienotībai" (JV), pieci - Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), bet trīs - "Progresīvajiem", šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu paziņoja Ministru prezidenta amata kandidāta Evika Siliņa (JV).

Saskaņā ar viņas teikto, JV papildus premjera amatam valdībā tiks pie finanšu ministra, veselības ministra, izglītības un zinātnes ministra, ārlietu ministra, iekšlietu ministra, tieslietu ministra, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra krēsla.

Līdz ar to savu amatu saglabās pašreizējais finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) un izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV). Ārlietu ministra krēslā oficiāli sēdīsies līdzšinējais ministra pienākumu izpildītājs un aizejošās valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV). Iekšlietu ministra amatā pēc vairāku gadu pārtraukuma atgriezīsies Saeimas deputāts Rihards Kozlovskis (JV). Par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri kļūs kādreizējā Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja, Saeimas deputāte Inga Bērziņa. Savukārt veselības ministra amats tiks uzticēts ārstam, Saeimas deputātam Hosamam Abu Meri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LBAS: Pensionēšanās vecuma paaugstināšana veicinātu ēnu ekonomiku

LETA,12.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pensionēšanās vecuma paaugstināšana veicinātu lielāku ēnu ekonomikas izplatību Latvijā un neuzticēšanos sociālās apdrošināšanas sistēmai, šādu viedokli pauda Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns.

Viņa ieskatā, nav ekonomiska pamatojuma, lai šobrīd paaugstinātu pensionēšanās vecumu. Tā vietā būtu jārada citi veidi, kā iegūt papildu līdzekļus sociālās apdrošināšanas fondam, piemēram, palielinot darba samaksu un proporcionāli sociālās apdrošināšanas iemaksas, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus, nevis likmes.

Kariņš: Latvijā būs jādomā par pensijas vecuma celšanu 

Latvijā neizbēgami būs jādomā par pensijas vecuma celšanu, ceturtdienas valdības ārkārtas sēdē...

Jau ziņots, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) valdības sēdē 6.aprīlī izteicās, ka Latvijā neizbēgami būs jādomā par pensijas vecuma celšanu. Premjers to pauda, diskutējot par valsts ekonomisko stāvokli un tā uzlabošanas iespējām pēc informatīvā ziņojuma par Latvijas Stabilitātes programmu 2023.-2026.gadam uzklausīšanas.

Vēlāk viņš skaidroja, ka pensionēšanās vecuma celšana nav šī Saeimas sasaukuma jautājums, taču pie tā nākotnē var nākties atgriezties, jo valstī arvien akūtāk trūkst darbaspēka.

Savukārt labklājības ministre Evika Siliņa (JV) Latvijas Radio norādīja, ka Latvijā aizvien turpinās jau iesāktā pensionēšanās vecuma celšana, kas 2025.gadā sasniegs 65 gadu vecumu, un jauna reforma pašlaik netiekot plānota.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārlietu ministra amatam tiks virzīta diplomāte Baiba Braže, pirmdien medijiem paziņoja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece Braže ārlietu dienestā ieņēmusi dažādus amatus, tostarp bijusi Latvijas vēstniece vairākās valstīs. Pirms kļūšanas par īpašo uzdevumu vēstnieci 2023.gada vasarā, viņa kopš 2020.gada maija bija NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos.

Braže neoficiāli tika minēta kā ticamākā kandidāte šim amatam jau uzreiz pēc tam, kad par atkāpšanos no amata paziņoja līdzšinējais ministrs Krišjānis Kariņš (JV).

Tikuši minēti arī citi kandidāti no JV rindām - bijusī Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV), Saeimas deputāts Ģirts Valdis Kristovskis (JV) un citi, taču ir dažādi iemesli, kāpēc viņi nav uzskatīti par reāliem ārlietu ministra amata ieņēmējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Brīvības ielā svinīgi atklāts jaunais “Primekss Betona izpētes centrs”. Centra eksperti turpinās sadarboties ar starptautiski vadošajām akadēmiskajām iestādēm, lai piedāvātu ilgnoturīgus, klimata nospiedumu mazinošus risinājumus būvobjektiem visā pasaulē.

“Primekss Betona izpētes centrs” (PBIC) ir Austrumeiropā lielākais betona zinātniskās izpētes centrs. Tā 400 m2 platībā izvietotas modernas betona svaigo un sacietējušo īpašību testēšanas laboratorijas, kā arī betona izejvielu fizikāli-ķīmisko īpašību testēšanas laboratorija betona piedevu izstrādei un kvalitātes kontrolei. Centra augsti kvalificētais personāls projektē jaunākajām robotizācijas iekārtām piemērotu un videi draudzīgu betona tehnoloģiju.

“Betona nozare atbildīga par 8% cilvēku darbības rezultātā radīto CO2 izmešu apjomu. Ar Primekss izstrādāto kompozītbetona tehnoloģiju panākam izmešu samazinājumu līdz pat 70%,” centra apmeklētājus informēja Primekss ģenerāldirektors Jānis Ošlejs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VID asi jāvēršas pret nelikumībām, bet ar draudzīgu seju jāgriežas pret nodokļu maksātājiem

LETA,05.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir asi jāvēršas pret nelikumībām, bet ar draudzīgu seju jāgriežas pret nodokļu maksātājiem, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Vērtējot VID un tā vadībai izteikto kritiku, Kariņš uzsvēra, ka nepieciešams saprast, kāds ir VID darbības un iespējamo pārmaiņu mērķis. Viņaprāt, mērķis ir uzlabot VID pamatdarbību.

"VID ir asi jāvēršas pret nelikumībām , bet ar draudzīgu seju jāvēršas pie uzņēmumiem. No VID jāpanāk, ka viņi ir draudzīgāki pret tiem, kas maksā nodokļus, un neiecietīgākiem pret pašu darbiniekiem, kas varētu būt iesaistīti nelikumībām. VID jāturpina sevi attīrīt," pauda valdības vadītājs.

LETA jau vēstīja, ka "Apvienotais saraksts" (AS) aicina finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (JV) nomainīt VID vadītāju un sākt darbu pie VID reformas.

Lai panāktu efektīvi strādājošu VID, kas spēj nodrošināt izrāvienu tautsaimniecības attīstībā AS aicina finanšu ministru nomainīt VID vadītāju Jaunzemi un jautājumus par VID reformas īstenošanu iekļaut Ašeradena vadītās Nodokļu politikas grupas darba kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunie elektrības sadales tarifi tiks pārskatīti jau decembrī, pavēstīja Valsts kancelejas pārstāvji.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) trešdien, 9.augustā, tikās ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētāju Aldu Ozolu, SPRK padomes locekli Intaru Birziņu un SPRK Enerģētikas departamenta direktoru Jāni Negribu. Tikšanās piedalījās klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (JV).

Tikšanās laikā tika pārrunāti jaunie elektrības sadales tarifi un to pamatotība, SPRK redzējums par iespējamām tarifu maiņām, kā arī citas aktualitātes sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas jomā.

Ministru prezidents tikšanās laikā uzsvēra, ka SPRK, vērtējot sabiedrisko pakalpojumu tarifus, stāv starp valsts monopolu un sabiedrību, aizstāvot patērētāju intereses saistībā ar elektrības sadales pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru